1. IEVADS

Sadarbības un pārbaudes mehānisms (SPM) tika izveidots, kad Bulgārija 2007. gadā pievienojās Eiropas Savienībai[1]. Tika panākta vienošanās, ka būtiskākajās jomās ir nepieciešams papildu darbs, lai novērstu trūkumus tiesu sistēmas reformā, cīņā pret korupciju un organizētās noziedzības apkarošanā. Kopš tā laika SPM ziņojumos ir atspoguļots Bulgārijas panāktais progress un mēģināts palīdzēt Bulgārijas iestādēm koncentrēt pūliņus, izmantojot īpašus ieteikumus.

SPM ir bijusi svarīga loma, lai Bulgārijā konsolidētu tiesiskumu, kas ir Eiropas integrācijas nozīmīgs aspekts. Komisijas veiktā uzraudzība un sadarbība ar Bulgārijas iestādēm, lai veicinātu reformas, ir konkrēti ietekmējusi reformu gaitu un apmēru. Padome ir pastāvīgi paudusi spēcīgu atbalstu Komisijas secinājumiem un SPM metodoloģijai[2], un labums ir gūts no sadarbības ar daudzām dalībvalstīm un to veiktā ieguldījuma.

Šajā ziņojumā ir apkopoti pēdējos gados veiktie pasākumi un sniegti ieteikumi par turpmākajām iniciatīvām. Tas ir rezultāts rūpīgai analīzei, ko Komisija veikusi, pamatojoties uz Bulgārijas iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un citu ieinteresēto personu ieguldījumu. Lai aplūkotu situāciju no tiesu sistēmas profesionāļu skatupunkta, Komisija varēja izmantot īpašo ekspertu atbalstu, ko sniedza tiesneši citās dalībvalstīs.

Politiskās neskaidrības, kas Bulgārijā bija vērojamas iepriekšējā gadā, nav ļāvušas nodrošināt stabilu platformu pasākumu pieņemšanai. Šajā ziņojumā tiks norādītas vairākas jomas, kurās ir apzinātas problēmas un ir sākta risinājumu meklēšana. Šie risinājumi būs jānostiprina, lai nodrošinātu pārmaiņu ilgtspēju. Turklāt Bulgārija var darīt vairāk, lai apkopotu (un publicētu) datus par tiesu sistēmu un tiesību aktu piemērošanu.

Problēmu apmēru apliecina Bulgārijas iedzīvotāju sabiedriskās domas izpēte. Eirobarometra 2014. gada rudens pētījums liecina, ka Bulgārijas sabiedrībā valda liela vienprātība par to, ka tiesu sistēmas reforma, cīņa pret korupciju un organizētās noziedzības apkarošana ir būtiskas problēmas Bulgārijā. Rezultāti arī liecina, ka Bulgārijas iedzīvotāji ir norūpējušies par situācijas pasliktināšanos, tomēr pauž cerību, ka šī tendence varētu mainīties, un izsaka stingru atbalstu ES lomai šo jautājumu risināšanā un ES ieguldījuma turpināšanai, līdz Bulgārija būs sasniegusi citām dalībvalstīm pielīdzināmu līmeni[3]. Šāda attieksme liecina, ka reformu turpināšana ir izšķiroši svarīga pilsoņu dzīves kvalitātes nodrošināšanai, ņemot vērā korupcijas un organizētās noziedzības ietekmi uz Bulgārijas ekonomiku un tiesiskuma nozīmi brīvas sabiedrības funkcionēšanā.

SPM mērķis ir uzraudzīt ilgtermiņa tendences, nevis gūt priekšstatu par konkrētā brīža situāciju. Tomēr šajā ziņojumā ir ņemtas vērā perspektīvas, ko noteikusi valdība, kas stājās amatā 2014. gada novembrī, un apzināti daži galvenie orientieri, kas nākotnē varētu vadīt progresu šajās politikas jomās. Tādējādi Komisija cer, ka šis ziņojums palīdzēs veidot vienotu nostāju, lai paātrinātu reformu Bulgārijā. Šajā ziņojumā izklāstītie ieteikumi, ES līdzekļu mērķtiecīga novirzīšana un citu dalībvalstu iesaistīšanās[4] apliecina, ka ES ir gatava atbalstīt jaunos centienus.

2.         SITUĀCIJA SAISTĪBĀ AR REFORMU PROCESU BULGĀRIJĀ

2.1.      Tiesu sistēmas reforma

Tiesu sistēmas neatkarība, pārskatatbildība un integritāte

Augstākajai tiesu padomei (ATP) ir plašas pilnvaras pārvaldīt un organizēt Bulgārijas tiesu sistēmu. 2014. gada SPM ziņojumā tika atzīmēts, ka, neraugoties uz dažiem svarīgiem pasākumiem attiecībā uz pārvaldības reformu, ATP netiek plaši uzskatīta par "autonomu un neatkarīgu iestādi, kas spēj efektīvi aizstāvēt tiesu iestāžu neatkarību attiecībā pret valdības izpildvaras un parlamentāro atzaru” [5]. ATP darbs 2014. gadā joprojām izraisīja domstarpības, jo notika vairāki incidenti saistībā ar iecelšanu amatā, atlaišanu no darba vai kontroli pār to, kā tiesu iestādes piemēro sistēmu lietu sadalei pēc nejaušības principa. Turklāt laika gaitā ir palielinājusies spriedze starp ATP un tās Pilsonisko padomi, kas izveidota, lai pārstāvētu pilsonisko sabiedrību, turklāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji apgalvo, ka viņu viedokļi netiek pienācīgi ņemti vērā. Tā rezultātā vairākas organizācijas, tostarp lielākā tiesnešu asociācija, ir izstājušās no Pilsoniskās padomes. Iespējams, daļēji reaģējot uz iepriekšminēto faktu, ATP izstrādāja savu komunikācijas stratēģiju un veica turpmākus pasākumus attiecībā uz pārredzamību[6].

Viens no ieinteresēto personu izvirzītajiem jautājumiem saistībā ar neatkarību ir tiesnešu apvienības divu atzaru pārvaldība, ko veic kolēģi. Dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs tiesnešu un prokuroru autonomijas līmenis tiesu padomēs. Tas ir izraisījis plašas diskusijas Bulgārijā, un ir pausti vairāki aicinājumi izveidot atsevišķas ATP palātas, kas būtu atbildīgas par karjeras un disciplināriem lēmumiem attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem, un vairāk horizontālo jautājumu izskatīt plenārsēdēs. Šādu aicinājumu galvenais iemesls ir dažādās organizatoriskās struktūras un tiesnešu un prokuroru uzdevumi, kā arī tas, ka viena ATP palāta varētu izmantot lēmumu pieņemšanu attiecībā uz iecelšanu amatā un disciplinārajiem jautājumiem, lai izdarītu spiedienu uz otru palātu.

Šī ideja par ATP struktūras izmaiņām ir pārņemta jaunajā priekšlikumā par tiesu sistēmas reformas stratēģiju, ko pieņēma Bulgārijas valdība un parlaments[7]. ATP, lai arī pilnībā neiebilst pret izmaiņām, ir paudusi bažas par to īstenošanas iespējamību, ņemot vērā, ka tam būtu nepieciešamas izmaiņas konstitūcijā un tās nevarētu īstenot ar normatīviem grozījumiem likumā par tiesu sistēmu. Turklāt reformas stratēģija attiecas uz plašākiem jautājumiem, piemēram, ATP locekļu ievēlēšanu. Iepriekšējos SPM ziņojumos jau tika sniegti ieteikumi, kas būtu attiecināmi arī uz nākamajām ATP vēlēšanām, lai palielinātu pārredzamību un integritāti atlases procedūrā, tostarp piemērojot principu “viens tiesnesis, viena balss” attiecībā uz padomes locekļu juridisko kvotu[8]. Jaunajā stratēģijā ir izskatīts arī jautājums par tiesu priekšsēdētāju pilnvaru samazināšanu, kas iepriekš tika izvirzīts kā svarīgs aspekts attiecībā uz atsevišķu tiesnešu neatkarību.

SPM ziņojumos pastāvīgi tiek izskatīts jautājums par lielākas pārredzamības un objektivitātes nozīmi tiesnešu iecelšanā amatā[9]. Lai gan 2012. – 2013. gadā pieredzētās lielās domstarpības 2014. gadā netika novērotas, problēmas joprojām radīja jautājums par tiesnešu iecelšanu augstākā līmeņa amatos. Konkrēti, vairākas reizes tika atlikta Augstākās Kasācijas tiesas (AKT) priekšsēdētāja ievēlēšana, pamatojoties uz domstarpībām par balsošanas sistēmu un neraugoties uz to, ka bija pieteikušies kandidāti ar labām atsauksmēm un ievērojamu pieredzi AKT darbībā. Citu tiesu administratīvo vadītāju izvirzīšana radīja bažas par to, vai atlases procedūra ir atklāta un balstīta uz nopelniem. Turklāt, šķiet, ne vienmēr tiek izskatīti NVO iesniegtie jautājumi ATP par konkrētu kandidātu integritāti, lai gan ATP veic visu kandidātu oficiālu integritātes pārbaudi, kas ir procedūras būtiska sastāvdaļa, jo tās rezultātā var tikt sniegts negatīvs atzinums. Ir veikti daži procesuāli uzlabojumi, kas varētu sekmēt procedūru pārredzamības palielināšanu, piemēram, ieviestā iespēja ATP tiesnešiem rīkot tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu uzklausīšanu. Šīs jaunās procedūru iespējas var palielināt iecelšanas amatā uzticamību un uzlabot pārējo tiesnešu atbildību šajā procesā.

Tiesu iestāžu inspekcijai vienmēr ir bijusi svarīga loma tiesu sistēmas integritātes un efektivitātes veicināšanā. Tās galvenā inspektora ievēlēšana pēc tam, kad vakance ilgu laiku bija neaizpildīta, 2014. gada janvāra SPM ziņojumā tika uzskatīta par pārbaudījumu[10]. Ievēlēšana līdz šim vēl nav notikusi. 2014. gada pavasara procedūrā piedalījās kandidāti, kuri bija labi kvalificēti šim amatam, bet ilgstošā procesa dēļ parlaments nesasniedza balsošanas posmu. Tādējādi Tiesu iestāžu inspekcija palika bez spēcīgas un neatkarīgas vadības, kas paredzēta konstitūcijā. 2015. gadā tas joprojām būs svarīgs pārbaudījums Bulgārijas iestāžu spējai veikt pārredzamu un uz nopelniem balstītu iecelšanu augsta līmeņa amatos tiesu iestādēs[11].

Vēl viens ieteikums 2014. gada ziņojumā[12] ir veikt rūpīgu un neatkarīgu sistēmas analīzi un sadalīt lietas pēc nejaušības principa, lai nodrošinātu sistēmas drošību un to, ka tiesu administratīvie vadītāji ir pilnībā atbildīgi par jebkuru lēmumu neizmantot sadali pēc nejaušības principa. ATP ir veikusi konkrētus pasākumus, lai analizētu iespējamās nepilnības, un sagatavojusi plānus, lai modernizētu sistēmu ilgāka termiņa e-tiesiskuma projekta ietvaros. Lietu sadali tagad var veikt centralizēti, kas atvieglo pārbaudes. Tomēr šis pagaidu risinājums, šķiet, nav palielinājis drošību. Konkrēti trūkumi, kas konstatēti 2013. gada martā veiktajā revīzijā Augstākajā administratīvajā tiesā un Sofijas pilsētas tiesā, netika turpmāk izskatīti. Tā rezultātā 2014. gada rudenī izcēlās vairāki skandāli saistībā ar lietu sadali Sofijas pilsētas tiesā[13]. Šīs problēmas ATP nebija apzinājusi – tās izvirzīja ārējie dalībnieki.

Lai arī kavēšanās saistībā ar sagatavošanās darbiem, ko veic nolūkā panākt ilgtermiņa risinājumu, ir ļoti nevēlama, svarīgāks jautājums ir reakcija uz pierādījumiem par pārkāpumiem. ATP reakcija 2014. gada rudenī liecināja, ka padome to uzskata par zemas prioritātes jautājumu, neraugoties uz kriminālpārkāpumu un disciplinārpārkāpumu risku. Šķiet, ka Bulgārijas tiesu iestāžu reputācija tiks iedragāta arī turpmāk, kamēr nebūs izveidota pilnībā droša sistēma. Ārējo IT drošības jomas ekspertu zināšanu izmantošana, lai pārbaudītu jauno sistēmu, ļautu pārliecināties, ka tā ir uz pareizā ceļa[14].

Tiesu sistēmas reformas stratēģijas

Tieslietu ministrija ir veikusi vairākus pasākumus – vispirms, tā sagatavoja ceļvedi, lai ņemtu vērā SPM 2014. gada ieteikumus (lai gan ir jāprecizē tā pašreizējais statuss un termiņi) un pēc tam rudenī nāca klajā ar ilgi gaidīto tiesu sistēmas reformas stratēģiju[15]. Šis visaptverošais dokuments aizstās 2010. gadā pieņemto stratēģiju, kas ir īstenota tikai daļēji. Stratēģiju pieņēma ar Ministru padomes 2014. gada 17. decembra lēmumu, un parlaments 2015. gada 21. janvārī to plaši atbalstīja[16].

Vienprātība un atbildība tika veicināta, aicinot rīkot debates par šo tekstu[17]. Ģenerālprokurors un ATP jau ir pauduši detalizētu nostāju. Tekstā ir iekļauti vairāki elementi, ko pieprasījusi pilsoniskā sabiedrība un profesionālās organizācijas[18], kā arī iepriekšējos SPM ziņojumos izvirzītie jautājumi. Tā mērķi ir nodrošināt tiesu iestāžu labu pārvaldību un uzlabot cilvēkresursu aspektus, kā arī, plašākā mērogā, modernizēt kriminālpolitiku un uzlabot pamattiesību aizsardzību. Līdz ar šo stratēģiju ir ieviesta lielāka skaidrība un steidzamības pakāpe attiecībā uz debatēm par tiesu sistēmas reformu – tagad ir jāveic īstenošana.

Attiecībā uz prokuratūru ir panākts ievērojams progress, īstenojot rīcības plānu, ko ģenerālprokurors iesniedza 2013. gadā. Turklāt 2014. gada novembrī tika iesniegti jauni priekšlikumi, ko daļēji sekmēja tiesu sistēmas reformas stratēģija un kas attiecas uz prokuratūras decentralizāciju un papildu garantiju par neiejaukšanos prokuroru darbā nodrošināšanu[19].

Darbs pie jaunā kriminālkodeksa ir pavirzījies uz priekšu, taču joprojām trūkst vienprātības. Eksperti un praktiķi ir pauduši atšķirīgus viedokļus par to, vai ir nepieciešams pilnībā pārrakstīt kriminālkodeksu, vai tikai veikt tajā grozījumus, kā arī par vispārējo pamatojumu. Šķiet, ka pašreizējais nodoms ir izmantot divu posmu pieeju, pirmajā posmā raiti veicot grozījumus atsevišķās kriminālkodeksa (un, iespējams, kriminālprocesa kodeksa) daļās par atsevišķiem svarīgiem jautājumiem, tostarp noteikumos, kas saistīti ar cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību. Otrajā posmā, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, tiktu izvērtēta nepieciešamība izstrādāt jaunu kriminālkodeksu. Šis pasākums varētu būt daļa no plašākām pārdomām par turpmāko kriminālpolitiku, kam ir nepieciešams laiks, lai panāktu vienprātību[20].

Tiesu sistēmas efektivitāte

ATP ietvaros tiek turpināts darbs saistībā ar metodoloģiju, lai novērtētu tiesnešu un tiesu iestāžu darba slodzi[21]. Viens no mērķiem ir ieviest noteikumus par to, kā noteikt un sadalīt darba slodzi, ņemot vērā lietu sarežģītību un tvērumu. Darba slodzes atšķirības tiek uzskatītas par būtisku sistēmas neefektivitātes iemeslu. Tiks pārbaudītas visas reģionālās tiesas, ņemot vērā sociāli ekonomiskos un demogrāfiskos apstākļus un nepieciešamību nodrošināt tiesu iestāžu pieejamību, ar mērķi līdz 2015. gada beigām iesniegt priekšlikumu par jaunu reģionālo tiesu karti. Konkrēti pasākumi jau ir veikti, lai racionalizētu militārās tiesas. Konkrēta metodoloģija sniegtu stabilu pamatu, lai izvērtētu, vai ir pamatoti slēgt tiesas ar nelielu darba slodzi (vai ieviest "mobilo tiesu" sistēmu), vienlaikus ļaujot līdzekļus pārdalīt citām pārslogotajām tiesām. Darbam pie tiesu kartes plašākas reformas, iespējams, būs nepieciešams ilgāks laiks, jo īpaši tāpēc, ka ATP būtu jāsadarbojas ar plašāku ieinteresēto personu loku[22], lai arī galīgais lēmums ir ATP kompetencē.

Attiecībā uz cilvēkresursu plašāku pārvaldību galvenie faktori ir novērtēšanas un amatā paaugstināšanas sistēmas, kā arī apmācības kvalitāte. Šajā saistībā valsts izstrādātajā tiesu sistēmas reformas stratēģijā ir noteikti atsevišķi elementi turpmākiem uzlabojumiem. Valsts tieslietu institūts turpina pilnveidot savu programmu tiesnešu apmācībai[23].

Disciplinārie pasākumi ir vēl viena joma, kas uzsvērta SPM ziņojumos. Problēmas ir radījis konsekvences (un skaidri noteiktu kritēriju tās nodrošināšanai) trūkums, un liela daļa lēmumu tiek atcelti pārsūdzības instancēs. ATP nesen pieņēma vairākus pasākumus, tostarp vispārīgas pamatnostādnes šajā jomā, lai gan, šķiet, tie nav tikuši balstīti uz skaidru analīzi par trūkumiem. Ir pāragri spriest par to, vai pieņemtie pasākumi ir pietiekami, lai nākotnē novērstu nepārtrauktās domstarpības par disciplinārprocedūrām.

Vēl viens jautājums, ko SPM ziņojumos ir mudināts izskatīt, ir tiesu spriedumu efektīva īstenošana un jo īpaši problēma saistībā ar notiesāto noziedznieku izvairīšanos no tiesas un aizbēgšanu. Ir paveikts zināms darbs, kam sekoja atsevišķi vadības pasākumi, kas pieņemti 2014. gada starpiestāžu rīcības plāna ietvaros. Tomēr iestāžu sniegtā atbilde joprojām nav pārliecinoša. Šis jautājums nav aplūkots pilnīgi, tāpēc ir grūti novērtēt, cik lielā mērā atsevišķi pasākumi (piemēram, elektroniskās novērošanas izmantošana) ļaus novērst trūkumus[24].

2.2.      Korupcija

Korupcija joprojām ir liela problēma Bulgārijā. Nesen veiktajā Eirobarometra aptaujā gandrīz visi respondenti (97 %) norādīja, ka korupcija ir nopietna problēma[25].

Jau ilgu laiku ir spēkā SPM ieteikums Bulgārijai pārskatīt un atjaunināt valsts stratēģiju korupcijas apkarošanas jomā[26]. Pirmie neoficiālie rezultāti, kas iegūti nesen veiktajā novērtējumā par Bulgārijas korupcijas apkarošanas stratēģijas ietekmi pēdējos gados, ko īstenoja Bulgārijas iestādes, šķiet, ir nozīmīgs ieguldījums, lai godīgi izvērtētu stratēģijas trūkumus. Tie ir, piemēram, nestrukturēta pieeja, riska novērtējumu nepietiekama izmantošana un uzraudzības un novērtēšanas trūkums. Lai gan ministriju inspekcijas ir izveidojušas stingrākas kontroles kultūru, centralizētas struktūras vai kopīgu kritēriju trūkuma rezultātā dažādas ministriju inspekcijas darbojas nekoordinēti. Būtiski trūkumi ir vērojami attiecībā uz vietējā līmenī veiktiem pasākumiem. Šķiet, ka struktūra, kam Bulgārija uzticējusi veikt riska analīzi (BORKOR), nav devusi izmaksām atbilstošus rezultātus, un jebkurā gadījumā tā ir sniegusi tikai analītisku ieguldījumu. Šīs struktūras uzdevums nav sniegt politisku virzību[27].

Šis pašreizējās korupcijas apkarošanas sistēmas nepilnību novērtējums varētu būt sākumpunkts ilgi gaidītajai reformai. Apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām ļautu ņemt vērā to attiecīgo pieredzi un pastiprināt pārskatatbildību par īstenoto pasākumu. Pilsoniskā sabiedrība ir guvusi noderīgu pieredzi korupcijas apkarošanas jomā, kas būtu pilnībā jāizmanto.

Šķiet, ka preventīvie pasākumi vairumā gadījumu vēl ir sākuma stadijā. Pieredze ir gūta konkrētās jomās[28], tomēr tā liecina par nestrukturētiem centieniem. Nav pierādījumu tam, ka pastāv struktūra labākās prakses apmaiņai vai panākumu novērtēšanai. Valsts pārvaldes iestādēm nav visaptverošas sistēmas korupcijas apkarošanas pasākumu obligātajai uzraudzībai un ziņošanai centrālajam punktam.

Kā noteikts secīgajos SPM ziņojumos, publiskais iepirkums ir korupcijas ziņā augsta riska joma. Saskaņā ar nesen pieņemto Bulgārijas publiskā iepirkuma sistēmas stratēģiju, kas izstrādāta, atbildot uz Komisijas dienestu ieteikumiem, var nostiprināt procedūru pārbaužu sistēmas.

Attiecībā uz interešu konfliktiem un materiālā stāvokļa nelikumīgu uzlabošanu Komisija interešu konfliktu novēršanai un konstatēšanai (CPACI) gaida tiesību aktu izmaiņas, kā arī iecelšanu amatā vadības līmenī. Abi šie aspekti ir svarīgi šīs komisijas efektīvai darbībai[29], un bijušā priekšsēdētāja piespiedu atkāpšanās no amata pēc tam, kad tika iegūti pierādījumi par tirgošanos ar ietekmi[30], liecina, ka komisijai būtu steidzami jānodrošina stabils pamats. Tomēr šie lēmumi netika pieņemti visu 2014. gadu. Par to atbildīgs ir parlaments, un kavēšanās var radīt iespaidu, ka lēmumi, kuros prioritāti vajadzētu piešķirt integritātei, tiek pieņemti politisku iemeslu dēļ. Attiecībā uz korupcijas novēršanu varētu labāk izmantot amatpersonu iesniegtās aktīvu deklarācijas, lai noteiktu riska jomas un iespējamos materiālā stāvokļa nelikumīgas uzlabošanas gadījumus.

Efektīva saukšana pie atbildības un notiesājošie galīgie spriedumi ir izšķiroši svarīgi ikvienas pret korupciju vērstas stratēģijas uzticamībai. Līdz šim ir pieņemts ļoti mazs skaits galīgo notiesājošo spriedumu lietās, kas saistītas ar būtisku korupciju, neraugoties uz problēmas mērogu[31]. Ģenerālprokuratūras ietvaros ir veikti pozitīvi pasākumi, lai prioritāti piešķirtu korupcijas apkarošanai, un ir pieaudzis uzsākto lietu skaits un ātrums, kādā tās virzās uz priekšu. Dažas no šīm lietām attiecas uz privātpersonām augsta līmeņa amatos. Tāpat kā attiecībā uz organizēto noziedzību būtiska ir korupcijas lietu attīstības uzraudzība tiesu līmenī, lai noteiktu tiesu prakses aspektus, kas var tikt manipulēti, lai aizkavētu tiesvedību. Dažreiz šķiet, ka lietas ievērojamu laiku kavējas tiesu līmenī, pirms tās tiek nosūtītas atpakaļ prokuratūrai, atstājot īsu termiņu papildu uzdevumu veikšanai.

Prokuratūra ir izveidojusi nelielu specializētu struktūru, kurā strādā prokurori un Valsts nacionālās drošības aģentūras (SANS) izmeklētāji, lai efektīvāk izmeklētu korupcijas gadījumus valsts pārvaldē. Līdz šim minētā vienība galvenokārt ir risinājusi vietēja mēroga korupcijas gadījumus, ko uz vietas nebija iespējams izskatīt, ņemot vērā vietējās attiecības un spiedienu. Šķiet, ka šī struktūra ir devusi pirmos rezultātus, tomēr tās efektivitāte tiks testēta augstāka līmeņa lietās un operatīvo spēju attīstīšanā. Tāpat būs svarīgi nodrošināt, lai SANS strukturālās izmaiņas neapdraud šā darba efektivitāti.

Vēl viena problēma, šķiet, ir trūkumi kriminālkodeksa noteikumos, kas paredzēti, lai apkarotu korupciju, jo īpaši augsta līmeņa korupciju, tirgošanos ar ietekmi un aktīvās un pasīvās korupcijas nodalīšanu. Šķiet, ka neatliekama vajadzība ir modernizēt kriminālkodeksu šajā jomā, savlaicīgi veicot grozījumus, kā arī uzsākot plašākas pārdomas par krimināltiesību politiku un jaunu kodeksu.

2.3.      Organizētā noziedzība

Organizētā noziedzība joprojām ir problēma Bulgārijā. To apliecina sabiedriskās domas aptauju rezultāti[32], un nesenie, plaši atspoguļotie notikumi saistībā ar publiskajām apšaudēm un liecinieka slepkavību ir acīmredzams atgādinājums par situācijas nopietnību. Lai gan prokuratūras ierosināto lietu skaits, šķiet, 2014. gadā ievērojami pieauga, to lietu skaits, par kurām 2014. gadā ir sniegts galīgais spriedums, joprojām ir mazs[33]. Iestādes, kuras strādā šajā jomā, Komisijai ir paudušas bažas par vietējā līmenī izdarītu spiedienu, kas traucē efektīvai noziegumu un korupcijas lietu izmeklēšanai. Liecinieku iebiedēšana joprojām ir nopietna problēma, tomēr var rast veidus, kā mudināt lieciniekus vairāk piedalīties liecinieku aizsardzības programmās[34].

Pirms diviem gadiem izveidotā specializētā prokuratūra un tiesa pakāpeniski sāk uzrādīt pirmos rezultātus, proti, ir sniegti daži galīgi notiesājoši spriedumi un pierādījumi liecina, ka procedūras ir ātrākas. Tomēr to darbību joprojām kavē uzdevumu nemērķtiecīga piešķiršana un ļoti formāli kriminālprocesa kodeksa noteikumi. Ģenerālprokurors novembrī iesniedza priekšlikumus, lai risinātu dažus no šiem jautājumiem.

Neraugoties uz ievērojamajiem pūliņiem, aktīvu atsavināšana un konfiskācija vēl aizvien nav pietiekami vērsta pret organizētās noziedzības grupējumiem. Neatliekamos gadījumos prokuratūra nosaka pagaidu iesaldēšanas pasākumus un lietu nodod Aktīvu atsavināšanas komisijai. Šī komisija turpina gūt būtiskus panākumus, neraugoties uz apgrūtinošo tiesisko regulējumu. Pēdējā SPM ziņojumā tika uzdoti vairāki jautājumi par jauno tiesisko regulējumu attiecībā uz līdzekļu atsavināšanu[35] — šie jautājumi vēl nav atrisināti.

Iekšlietu ministrijai ir iekšēja kapacitāte kriminālistikas, DNS, ballistikas un grafoloģijas jomā, bet citās kompetences jomās ir nepieciešams pieaicināt tiesās akreditētus ekspertus, un tādējādi rodas problēmas saistībā ar pieejamību, kompetenci, izmaksām un, iespējams, objektivitāti. Bulgārijai nav ekspertu biroja vai līdzīga mehānisma. Novērotāji šo jautājumu ir izvirzījuši kā vienu no iespējamiem iemesliem tam, ka lietas tiesās nevirzās uz priekšu[36].

Jaunā Bulgārijas valdība ir paziņojusi par nodomu no SANS pilnvaru saraksta svītrot organizētās noziedzības izmeklēšanu, atgriežoties pie jautājuma par bijušā policijas direktorāta organizētas noziedzības jautājumos (GDBOP) pretrunīgo apvienošanu ar SANS 2013. gadā[37]. Iepriekšējā reforma šajā jomā radīja vairākus mēnešus ilgus darbības traucējumus organizētās noziedzības lietu izskatīšanā, tostarp sadarbībā ar citu dalībvalstu drošības dienestiem. Tika izteiktas bažas par to, ka dienestu, kuri ir atbildīgi par organizētās noziedzības lietu izmeklēšanu, jauna reorganizācija varētu radīt līdzīgus traucējumus, tomēr valdība ir skaidri norādījusi, ka tā apzinās šo risku un veiks pasākumus, lai atvieglotu pāreju.

3.         SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

Kopš Komisijas pēdējā ziņojuma 2014. gada janvārī ir panākts neliels progress tiesu sistēmas reformas īstenošanā un pret korupciju un organizēto noziedzību vērstu konkrētu pasākumu izpildē. Fakts, ka šajā ziņojumā aptvertajā periodā nomainījās trīs dažādas valdības un parlamentārā situācija nonāca strupceļā, ir būtiski mazinājis apņēmību veikt reformas. Tomēr pamats reformu virzīšanai uz priekšu ir problēmu atzīšana un pasākumu noteikšana, lai tās novērstu. Pašreizējā valdība ir spērusi nozīmīgu soli uz priekšu, pieņemot tiesu sistēmas reformas stratēģiju ar iespaidīgu precizitātes līmeni. Turklāt pierādījumi liecina, ka pašreizējo korupcijas novēršanas pasākumu gaidāmā analīze būs noderīgs ieguldījums pārdomās par turpmāko stratēģiju. Nākamajā posmā būtu jāapliecina, ka reformas patiešām ir politikas prioritāte, nodrošinot raitu progresu šajās sistēmās, cenšoties panākt vienprātību un nosakot konkrētas darbības ar precīziem atskaites punktiem, un pēc tam jānodrošina šo pasākumu īstenošana. Tam ir nepieciešamas turpmākas pārmaiņas politikas kultūrā un praktisks apliecinājums, ka šie jautājumi ir darba kārtības prioritāte.

Dažas galvenās iestādes turpināja īstenot vadības līmeņa pārmaiņas, kam būtu jāatbalsta centieni veikt reformas uz vietas. Papildus reformu paātrināšanai saskaņā ar stratēģiju sistemātiskāka un profesionālāka datu vākšana un lielāka pārskatāmība attiecībā uz informācijas izvietošanu publiskajā telpā varētu palīdzēt vairot uzticību iestāžu profesionālismam un apņēmībai.

Progresa uzticamība būs atkarīga arī no reakcijas uz konkrētām domstarpībām un virzības, kas panākta konkrētās lietās. Iepriekšējos SPM ziņojumos ir norādīts, ka sabiedrības skepsi attiecībā uz reformām ir ietekmējušas domstarpības tādās jomās kā pārredzamība un nopelnu princips tiesnešu iecelšanā amatos vai reakcija uz pārkāpumiem, piemēram, notiesāto noziedznieku bēgšanu, vai acīmredzami trūkumi lietu sadalē pēc nejaušības principa. Bulgārijas iestāžu reakcija šādos gadījumos joprojām nav pārliecinoša, radot šaubas par tiesu neatkarību. Galīgo tiesas spriedumu skaits augsta līmeņa korupcijas un organizētās noziedzības lietās joprojām ir ļoti zems. Turklāt šie trūkumi attiecībā uz galvenajiem pārmaiņu pasākumiem ir pamatā Bulgārijas iedzīvotāju skepsei par līdz šim veikto reformu, kā to apliecina sabiedriskās domas aptaujas rezultāti[38].

Komisija aicina Bulgāriju veikt pasākumus turpmāk minētajās jomās.

1. Tiesu sistēmas neatkarība, pārskatatbildība un integritāte

Tiesu sistēmas reformas stratēģija ietver daudzus priekšlikumus, kas paredzēti, lai novērstu trūkumus šajā jomā. Šie pasākumi jāveic ar apziņu, ka sistēmas uzticamība ir atkarīga no iestāžu apliecinātas apņemšanās maksimāli palielināt objektivitāti un nodrošināt, ka pārkāpumi tiek stingri sodīti.

· Turpināt ATP organizācijas reformu, iesaistot profesionālās apvienības un citas attiecīgās ieinteresētās personas, un paredzēt procedūras saistībā ar nākamajām ATP vēlēšanām, lai nodrošinātu ATP uzticamību.

· Piemērot objektīvus standartus attiecībā uz nopelniem, integritāti un amatā iecelšanas pārredzamību tiesu iestādēs, tostarp augsta līmeņa amatos, un iecelšanu amatā veikt savlaicīgi. Īpaši svarīgi ir integritātes jautājumi, un personām, kuras atbild par iecelšanu amatā, ir jāapliecina, ka izvirzītie jautājumi ir ņemti vērā.

· Ātri rast risinājumu saistībā ar galvenā inspektora iecelšanu amatā.

· Steidzami uzlabot sistēmas lietu sadalei pēc nejaušības principa drošību un paātrināt darbu pie tās modernizēšanas; veikt rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu visos gadījumos, kad rodas aizdomas par iespējamu manipulāciju ar sistēmu.

2. Tiesu sistēmas reforma

Tiesu sistēmas reformas stratēģija veido stingru pamatu turpmākai rīcībai, un debates šajā jomā ir apliecinājušas, ka tādas struktūras kā ģenerālprokuratūra ir sniegušas konstruktīvu atbildi.

· Īstenot valdības pieņemto jauno tiesu sistēmas stratēģiju, kā arī prokuratūras ierosinātās sīki izstrādātās idejas.

· Risināt kriminālkodeksa kritiskās jomas, kas steidzami jāuzlabo, lai pastiprinātu cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību.

· Vienoties par detalizētu grafiku ilgtermiņa pārdomām par jaunā kriminālkodeksa pamatmērķiem.

3. Tiesu sistēmas efektivitāte

Augstākā tiesu padome ir pieņēmusi vairākus svarīgus pārvaldības pasākumus, kas tagad ir jāīsteno.

· Pabeigt metodoloģijas izstrādi tiesnešu un tiesu darba slodzes novērtēšanai un apspriesties ar visām galvenajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu objektīvu pamatu tiesu kartes reformai (ja nepieciešams, tiesas nošķirot no citām sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju kartēm).

· Īstenot skaidras procedūras un standartus attiecībā uz sodiem, lai nodrošinātu konsekventus disciplināros nolēmumus.

· Īstenot pasākumus, lai novērstu nepilnības tiesu nolēmumu efektīvā īstenošanā, piemēram, slapstīšanos, lai izvairītos no cietumsoda, vai tiesas noteiktu finansiālu sankciju nepiemērošanu.

· Panākt reālu progresu e-tiesiskuma jomā, lai uzlabotu tiesas procesu.

4. Korupcija

Bulgārijas pretkorupcijas stratēģijas gaidāmajam novērtējumam būtu jānodrošina lietderīga Bulgārijas problēmu analīze. Tas var palīdzēt izstrādāt jaunu stratēģiju un uzsākt konkrētus pasākumus, lai atrisinātu problēmas, izmantojot preventīvos un kriminālvajāšanas instrumentus.

· Konkrētai iestādei piešķirt nepieciešamās pilnvaras un autonomiju, lai koordinētu un kontrolētu korupcijas apkarošanas darbību īstenošanu, un izveidot vienotus obligātos standartus valsts sektorā attiecībā uz kontroles organizācijām, riska novērtēšanu un ziņošanas pienākumiem.

· Izveidot stabilu valsts korupcijas apkarošanas stratēģiju, sākot ar pašreizējās stratēģijas trūkumu analīzes publicēšanu.

· Nodrošināt 2014. gada jūlijā pieņemtās publiskā iepirkuma stratēģijas stingru uzraudzību.

· Pabeigt amatā iecelšanas procedūras attiecībā uz atlikušajiem CPACI dalībniekiem un veikt tiesību aktu grozījumus likumā par interešu konfliktu.

· Izvērtēt, kā var efektīvāk izmantot aktīvu deklarāciju sistēmu (piemēram, veikt pārbaudes, izmantojot riska novērtējumu).

· Pastiprināt prokuratūras spēju virzīt augsta līmeņa korupcijas lietas.

· Uzraudzīt augsta līmeņa korupcijas lietu attīstību un izstrādāt un īstenot pasākumus, lai novērstu gadījumus, kad procesuālās nepilnības tiek izmantotas tiesas procesa kavēšanai.

5. Organizētā noziedzība

Neatrisināto lietu lielais skaits un nepietiekamais progress apēno darbu, kas tiek veikts, lai cīnītos pret organizēto noziedzību un uzlabotu tiesībaizsardzības iestāžu profesionālismu šajā jomā.

· Radīt vajadzīgos priekšnoteikumus, lai Specializētā tiesa organizētās noziedzības jautājumos un tai pievienotā prokuratūra varētu koncentrēties uz augsta līmeņa sarežģītām lietām.

· Uzraudzīt panākto progresu augsta līmeņa organizētās noziedzības lietās un izstrādāt un īstenot pasākumus, lai novērstu gadījumus, kad procesuālās nepilnības tiek izmantotas tiesas procesa kavēšanai.

· Nodrošināt, ka tiek veikti nepieciešamie drošības pasākumi, lai novērstu, ka augsta līmeņa apsūdzētie pirms tiesas galīgā nolēmuma pieņemšanas slēpjas no tiesas vai slēpj noziedzīgi iegūtu īpašumu.

· Nodrošināt, ka jebkuras izmaiņas struktūrās, kas iesaistītas organizētās noziedzības izmeklēšanā, tiek veiktas tādā veidā, lai garantētu darbības nepārtrauktību.

[1]               Padomes 2006. gada 17. oktobra secinājumi (dok. 13339/06); Komisijas 2006. gada 13. decembra lēmums, ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Bulgārijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, 13.12.2006., (C(2006) 6570 galīgā redakcija).

[2]               Padomes secinājumi par iepriekšējiem ziņojumiem: http://ec.europa.eu/cvm/key_documents_en.htm

[3]               Eirobarometra zibensaptauja Nr. 406

[4]               Dažas dalībvalstis sniedz tehnisko palīdzību Bulgārijai ar SPM saistītās jomās.

[5]               COM(2014) 36 final, 3. lpp.

[6]               Tehniskā ziņojuma 2.1. iedaļa

[7]               Tomēr ziņojumi liecina, ka šis jautājums tika apstrīdēts parlamentā 2015. gada 21. janvārī.

[8]               COM(2012) 411 final, 11. lpp.

[9]               Sk., piemēram, COM (2012) 411 final, 6. lpp. un COM (2014) 36 final, 9. lpp.

[10]             COM(2014) 36 final, 4. lpp.

[11]             Nacionālā asambleja ir atsākusi procedūru, un kandidātu izvirzīšanas termiņš ir 2015. gada 30. janvāris.

[12]             Sk. ieteikumu COM (2014) 36 final, 9. lpp.

[13]             Jo īpaši saistībā ar maksātnespējas procedūru sadali divās nozīmīgās lietās. Sk. tehniskā ziņojuma 4.1. iedaļu.

[14]             Šī ir joma, kur lietderīgs varētu būt ES fondu atbalsts.

[15]             Pieejams Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē (bulgāru valodā): http://mjs.bg/107/

[16]             Daži stratēģijas elementi tika apstrīdēti parlamentā.

[17]             Teksta projekts tika iesniegts pagaidu valdības mandāta laikā 2014. gada oktobrī.

[18]             Sk. jo īpaši iepriekšminētos priekšlikumus par ATP sadalīšanu palātās, kas atbild par iecelšanu amatā un disciplinārlietām.

[19]             Konkrētos priekšlikumus, ko iesniedzis ģenerālprokurors un kuru mērķis ir izveidot decentralizētāku, pārredzamāku un atbildīgāku prokuratūru, varētu izskatīt arī saistībā ar plašākām izmaiņām kriminālprocesa kodeksā un likumā par tiesu sistēmu.

[20]             Sagatavošanās darbi, kas šajā jomā tiek veikti kopš 2009. gada, varētu kalpot par vērtīgu pamatu analītiskā ieguldījuma izteiksmē.

[21]             Daļēji kā reakcija uz SPM ieteikumiem (sk., piemēram, COM(2014) 36 final, 10. lpp.) analītiskais darbs, kas pašlaik tiek veikts ATP ietvaros, varētu turpmāk uzlabot novērtējuma pamatu, piemēram, ļaujot efektīvāk uzskaitīt darba slodzi un izveidot skaidrāku pamatu tiesnešu regulārai novērtēšanai.

[22]             Tas ietekmē citu valsts dienestu teritoriālo organizāciju.

[23]             Tehniskā ziņojuma 4.2. iedaļa.

[24]             Sk. tehniskā ziņojuma 6.2. iedaļu.

[25]             Eirobarometra zibensaptauja Nr. 406

[26]             Tāpat arī 2014. gada ES Pretkorupcijas ziņojumā tika uzsvērtas vairākas problēmas Bulgārijā (COM (2014) 38 final). Turklāt korupcija (kā arī tiesu iestāžu neatkarības trūkums) kā problēma Bulgārijā ir arī atzīmēta arī valstij adresētajos 2014. gada ieteikumos saistībā ar Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. (OV 2014/C 247/02).

[27]             COM(2014) 36 final, 7. lpp.; tehniskā ziņojuma 5.4. iedaļa.

[28]             Piemēram, novēršot, ka muitas darbinieki un robežsargi vai darbinieki, uz kuriem attiecas rotācijas politika, veic darbības ar skaidru naudu.

[29]             Tehniskā ziņojuma 5.4. punkts.

[30]             Pret to ir vērsts kriminālprocess.

[31]             SANS ziņojumā par darbību 2014. gadā tika norādīts, ka organizētās noziedzības novēršanas jomā tiek darīts daudz vairāk nekā korupcijas apkarošanas jomā.

[32]             96 % Bulgārijas pilsoņu, kuri piedalījās nesenajā Eirobarometra zibensaptaujā Nr. 406, to uzskatīja par būtisku problēmu.

[33]             Tehniskā ziņojuma 6.1. iedaļa.

[34]             Nesenā gadījumā, kad tika nogalināts liecinieks nozīmīgā lietā, šis liecinieks bija atteicies piedalīties liecinieku aizsardzības programmā.

[35]             COM(2014) 35 final, 8. lpp.

[36]             Tehniskā ziņojuma 6.1. iedaļa.

[37]             COM(2014) 35 final, 8. lpp.

[38]             Eirobarometra zibensaptauja Nr. 406.