30.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 255/132


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2015. gada 29. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja,

ņemot vērā Eiropas Ombuda 2015. gada 26. februāra lēmumu slēgt pašiniciatīvas izmeklēšanu OI/1/2014/PMC attiecībā uz ziņošanu,

ņemot vērā jaunos noteikumus par ziņotāju aizsardzību,

ņemot vērā Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2013. gada 7. maija spriedumu,

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0105/2015),

1.   

ar gandarījumu konstatē, ka savā 2013. gada pārskatā Revīzijas palāta norāda, ka tā nav atklājusi nekādus vērā ņemamus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Reģionu komitejas (turpmāk “Komiteja”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.   

pauž gandarījumu, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, ir secinājusi, ka kopumā 2013. gada 31. decembrī slēgtajā gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar iestāžu un pārējo struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3.   

norāda, ka 2013. gadā Komitejas apstiprinātais budžets bija EUR 87 373 000 (2012. gadā – EUR 86 503 000), no kuriem EUR 84 800 000 bija saistību apropriācijas, ar izlietojuma līmeni 97 % apmērā; pauž nožēlu par izlietojuma līmeņa samazināšanos 2013. gadā, salīdzinot ar 98,2 % 2012. gadā;

4.   

tomēr uzsver, ka Komitejas budžets paredzēts tikai administratīvām vajadzībām, liela daļa līdzekļu tiek tērēta šīs iestādes darbiniekiem, pārējais – ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un dažādiem darbības izdevumiem; ņem vērā Komitejas paskaidrojumu par izlietojuma līmeņa samazināšanos;

5.   

norāda, ka iemesli negaidītajam nolēmumam par algu korekciju pēc vienošanās par jaunajiem civildienesta noteikumiem 2014. gadā vairs nav piemērojami;

6.   

atzinīgi vērtē 2013. gada ziņojumu par subsidiaritāti, kurā sniegts pārskats par Komitejas īstenotajām subsidiaritātes uzraudzības darbībām visa gada laikā; uzskata, ka minētais ziņojums ir vērtīgs instruments Parlamenta likumdošanas darbā; prasa, lai par šādu ziņojumu sagatavošanu tiktu pienācīgi paziņots un lai ziņojumi tiktu izsūtīti likumdevējiem;

7.   

ņem vērā jaunas politiskās grupas (ECR) izveidi Komitejā un nelielo finansiālo ietekmi, ko šādas grupas izveide radījusi 2013. gadā; atzinīgi vērtē gada darbības pārskatā sniegto informāciju par Komitejas politiskajām darbībām un prasa, lai arī turpmāk Parlamentam tiktu sniegta atjaunināta informācija par projektiem un lai tas tiktu informēts par veikto pasākumu ietekmi uz budžetu;

8.   

pieņem zināšanai sadarbību starp Komiteju un Parlamenta Budžeta kontroles komiteju, jo īpaši attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu;

9.   

ar gandarījumu norāda, ka Komitejas budžeta dienests Parlamenta Budžeta kontroles komitejas ieteikumus un prasības reģistrēja centrālā datubāzē un īstenošanas progress tiek pastāvīgi uzraudzīts; atzinīgi vērtē to, ka iekšējās revīzijas veikšanai ir izveidota komiteja, kurā ir pieci locekļi un ārējais eksperts, un ka līdz šim ir ņemti vērā Revīzijas palātas un Parlamenta ieteikumi;

10.   

atzinīgi vērtē jauno sistēmu budžeta līdzekļu sadalei pa darbības jomām, kuru Komiteja ir sākusi izmantot, jo tā ir piemērotāka mazāku iestāžu specifiskajām vajadzībām un tādējādi var pilnīgāk atspoguļot izmaksas un paredzētās darbības; aicina Komiteju izvērtēt priekšrocības, kuras tā ir konstatējusi, ieviešot jauno sistēmu;

11.   

ņem vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK), Komitejas un Parlamenta sadarbības nolīgumu, kuru visbeidzot parakstīja 2014. gada 5. februārī un ar kuru tika panākts tas, ka ievērojams skaits Komitejas darbinieku tika pārcelti uz jauno Eiropas Parlamenta Izpētes dienestu (EPRS); sagaida, ka nolīgums pakāpeniski tiks pilnveidots, nodrošinot vienlīdz labvēlīgas iespējas visām trim iestādēm un pozitīvi ietekmējot līdzekļu turpmāku racionalizāciju; aicina visas iestādes to sadarbības pirmā gada beigās patstāvīgi izvērtēt minētā nolīguma ietekmi cilvēkresursu, izdevumu, sinerģijas un pievienotās vērtības ziņā un attiecībā uz tā būtību;

12.   

norāda, ka pieprasīto rakstisko tulkojumu skaits samazinājās par 19,1 %, salīdzinot ar 2012. gada līmeni; tomēr norāda, ka ir krities arī iekšējā rakstiskās tulkošanas dienesta ražīgums;

13.   

ņem vērā, ka Komiteja ir paredzējusi racionalizēt rakstiskās tulkošanas pieprasījumus un standartizēt dažu veidu dokumentus; atbalsta šo iniciatīvu un prasa pilnībā informēt Parlamentu par tās īstenošanu; ar bažām norāda, ka saistībā ar sadarbības nolīgumu daži Komitejas rakstiskās tulkošanas dienesta štata darbinieki ir pārcelti uz jauno Eiropas Parlamenta Izpētes dienestu (EPRS); aicina Komiteju veikt īpašu pētījumu, izvērtējot, kā šis samazinājums ir ietekmējis rakstiskās tulkošanas pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti;

14.   

norāda, ka ar citām iestādēm ir saskaņota vienota metodika rakstiskās tulkošanas un citu rādītāju aprēķināšanai un salīdzināšanai; aicina Komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par kopīgi saskaņotās metodikas īstenošanu;

15.   

uzskata, ka krīzes un vispārēju budžeta samazinājumu laikā ir jāsamazina Savienības iestāžu darbinieku izbraukuma sanāksmju izmaksas un šiem pasākumiem pēc iespējas būtu jānotiek pašu iestāžu telpās, jo izrietošā pievienotā vērtība neattaisno augstās izmaksas;

16.   

ar gandarījumu norāda, ka Komiteja 2013. gada darbības pārskatā ir iekļāvusi informāciju par neizmantotajiem mutiskās tulkošanas pakalpojumiem; uzskata – pozitīvi ir tas, ka ir samazinājies neizmantoto mutiskās tulkošanas pakalpojumu daudzums (2012. gadā 3,23 %, 2013. gadā 2,51 %); uzskata, ka šo līmeni var vēl vairāk uzlabot, un aicina Komiteju uzlabot savu sanāksmju plānošanu;

17.   

norāda, ka videokonferenču rīkošana joprojām netiek pietiekami plaši izmantota; atzīst, ka tiek veikti pasākumi, lai paplašinātu to izmantošanu; prasa informēt Parlamentu par šajā jautājumā gūtajām sekmēm;

18.   

iesaka Komitejai turpināt pilnveidot regulāru to budžeta ietaupījumu kontroli, kas radušies, īstenojot jauno administratīvās sadarbības nolīgumu ar EESK; prasa sniegt izsmeļošu informāciju par šīs sadarbības rezultātiem;

19.   

norāda, ka attiecībā uz jauno sadarbības nolīgumu nākamā termiņa vidusposma pārskatīšana būs piemērota iespēja izvērtēt nolīgumu un labot visas konstatētās nepilnības;

20.   

prasa sīku informāciju par starpposma pārskatīšanas rezultātiem un vēlas, lai šajā novērtējumā tiktu iekļauts arī no sadarbības nolīguma izrietošo budžeta ietaupījumu kopīgs izvērtējums;

21.   

norāda uz nepieciešamību veicināt Komitejas atpazīstamību, pilnveidojot nepieciešamo informācijas un komunikācijas politiku;

22.   

pauž bažas par sieviešu trūkumu Komitejas vadošajos amatos (67 % – 33 %); prasa ieviest vienlīdzīgu iespēju plānu, kas jo īpaši būtu vērsts uz vadošajiem amatiem, lai pēc iespējas ātrāk novērstu šo līdzsvara trūkumu;

23.   

aicina Komiteju saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti un datu aizsardzību savos gada darbības pārskatos sniegt informāciju par to OLAF izskatīto lietu rezultātiem un sekām, kurās izmeklēšana veikta attiecībā uz pašu iestādi vai kādu no tās darbiniekiem;

24.   

prasa Komitejas gada darbības pārskatam pievienot tās nekustamā īpašuma politiku, jo īpaši tādēļ, ka ir svarīgi, lai šīs politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārāk lielas;

25.   

pauž atzinību Komitejai par gada darbības pārskatu nemainīgi augsto kvalitāti un par vispusīga gada ietekmes ziņojuma sniegšanu, kas ir nozīmīgs veids, kā novērtēt Komitejas darbu; ar gandarījumu norāda, ka gada darbības pārskatā tika sniegta tabula ar pilnībā apkopotiem datiem par visiem Komitejas rīcībā esošajiem cilvēkresursiem;

26.   

norāda, ka Komitejas locekļi ir demokrātiski leģitimēti vietējie un reģionālie pārstāvji, kuri veic politisku darbību; uzskata, ka tādēļ viņiem būtu jāpiemēro tie paši noteikumi, kas attiecas uz pārējiem Eiropas politiķiem saistībā ar viņu piekļuvi Komisijai un tās pakalpojumiem;

27.   

pauž bažas par iekšējo ziņošanas noteikumu novēlotu pieņemšanu; aicina Komiteju ieviest šos noteikumus bez turpmākas kavēšanās;

28.   

atgādina, ka Komiteja kopš 2003. gada izskata konkrētu ziņošanas gadījumu; uzsver ievērojamās izmaksas Savienības nodokļu maksātājiem un ziņotājam nodarīto kaitējumu; prasa, lai Reģionu komiteja steidzami rīkotos saskaņā ar Civildienesta tiesas 2013. gada 7. maija sprieduma secinājumiem un atzītu prasītāja celto prasību par likumīgu, un beidzot slēgtu lietu;

29.   

uzsver, ka Parlaments nepieļaus nelabvēlīgu izturēšanos pret ziņotājiem nedz pašā Parlamentā, nedz arī jebkurā citā Savienības iestādē, un atkārtoti uzsver, ka Parlaments ir pilnībā apņēmies ievērot likuma burtu un garu attiecībā uz ziņotāju aizsardzību.