18.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 177/28

Ziņotājs:

Carmelo CEDRONE

1.1.

EESK uzskata, ka Komisijas paziņojums “Par pasākumiem EMS izveides pabeigšanai” var būt lieliska iespēja uzsākt diskusijas gan politiskā līmenī, gan ar pilsonisko sabiedrību, lai sniegtu patiesu informāciju par visiem ar eurozonu saistītajiem jautājumiem, tajā skaitā to, kas noticis kopš Māstrihtas līguma parakstīšanas un ekonomikas un finanšu krīzes, kas it īpaši skāra eurozonu. Mērķis būtu izstrādāt risinājumu priekšlikumus, kuri sniegtos tālāk par šā paziņojuma saturu. Galvenie jautājumi ir šādi:

1.2.

Eiropas pusgads: lietderīgāk būtu izstrādāt priekšlikumu Eiropas pusgadam kā daļu no visaptverošas vienošanās par ekonomisko pārvaldību, kas pārsniegtu līdz šim paveikto, sākot ar makroekonomisko nosacījumu grozīšanu un parlamentu konferences lomas stiprināšanu, kā to jau norādījusi EESK.

1.3.

Ekonomikas pārvaldība: visaptverošai eurozonas ekonomikas pārvaldībai (makroekonomikas, mikroekonomikas, monetārajai utt.) jābūt daudz plašākai par Komisijas ierosināto. Mums radikāli jāmaina pašreizējās ekonomikas paradigmas. It īpaši valstu konkurētspējas valdēm būtu jāņem vērā arī kohēzijas politika, sekas sociālajā un nodarbinātības jomā, ko izraisa arī nelīdzsvarotība un valstu atšķirības, kuras krīzes laikā padziļinājās (1). Eiropas Komisijai un valdēm būtu jāņem vērā arī jaunie faktori un rādītāji, kas ir un arī turpmāk būs globālo ekonomisko bloku konkurētspējas un konkurences pamatā. Konsultatīvajai Eiropas Fiskālajai padomei būtu jāievēro pārredzamākas un demokrātiskākas procedūras, gan ieceļot savus locekļus, gan attiecībā uz tās norāžu izmantošanu, kuras riskē arī turpmāk palikt ārpus jebkādas demokrātiskas kontroles.

1.4.

Eurozonas ārējā pārstāvība: priekšlikums ir pamatots un nepieciešams, taču līdztekus pārāk ilgajiem termiņiem problēmu rada šīs funkcijas demokrātiskas kontroles trūkums un tiesību aktu grozījumi, kas vajadzīgi, lai atzītu EMS lomu ar eurozonu saistītajās jomās (2).

1.5.

Finanšu savienība: priekšlikums ir vērtējams pozitīvi, lai arī mazinājusies tā politiskā dinamika un īstenošanas grafika ievērošana. Tās izveide ir vissvarīgākais lēmums, taču ar nosacījumu, ka šī savienība tiek izveidota ātri un ka pilnībā un pēc iespējas drīzāk tiek ieviesta kopējo noteikumu Eiropas sistēma, izmantojot tādus paredzētos mehānismus kā vienotais noregulējums un noguldījumu garantijas (3), kā arī kapitāla tirgu savienību (4). Lai samazinātu riskus un spekulācijas eurozonas finanšu sistēmā, šajā saistībā ļoti noderīgs būtu Komisijas priekšlikums par valsts un privātā sektora parādu. EESK savā atzinumā jau ir formulējusi šādu priekšlikumu (5).

1.6.

Demokrātiskā leģitimitāte: paziņojuma visvājākais punkts, vismaz tā pašreizējā redakcijā, gaidot 2. posmu. Demokrātiskā leģitimitāte ir izklāstīta ļoti vispārīgi un aptuveni, lai gan tā ir visa pamats un it īpaši pēdējos mēnešos ir Eiropas sabiedrības debašu un uzmanības centrā, jo no tās ir atkarīga eurozonas un ES nākotne. Kā minēts iepriekš, demokrātiskās kontroles jautājums netiek nopietni skarts nevienā no Komisijas iesniegtajiem darbības priekšlikumiem.

1.6.1.

Šajā jautājumā ieguldījumu varētu sniegt trīspusējais sociālais dialogs, ja tas notiktu strukturētā veidā un pušu panākto vienošanos īstenošana būtu obligāta.

1.7.

2. posms – pabeigt EMS izveidi: prioritārais un noteicošais posms, lai pārējie jau izvirzītie priekšlikumi viestu uzticību. Diemžēl šā posma pamatā galvenokārt ir Baltās grāmatas prezentācija 2017. gada beigās. Gaidot 2. posmu, paļauties tikai uz Balto grāmatu un izmantot konsultācijas un dialogus ar iedzīvotājiem, bet nepaskaidrot, kā šie pasākumi būtu jārīko, un pat neiesaistīt EESK – komitejai tas šķiet nepietiekami, ņemot vērā paziņojuma vissvarīgāko un galveno tematu, proti, demokrātiju un eurozonas politiskā pīlāra izveidi.

1.8.

Turklāt EESK uzskata, ka arī Komisijas piedāvātais ceļvedis ir neatbilstošs, ņemot vērā izskatāmo jautājumu svarīgumu un steidzamību, kādā tie būtu jārisina (nemitīga atlikšana un nogaidīšana bez termiņa norādes). Tāpēc, arī pamatojoties pati uz savu jau sen izstrādāto ceļvedi, EESK apņemas iesniegt savu 2. posma plānu, ja iespējams, sadarbībā ar Komisiju, lai apspriestu šos jautājumus ES dalībvalstīs, sākot ar eurozonas valstīm.

1.9.

Priekšlikumi: vairākos atzinumos, kas izstrādāti kopš krīzes sākuma, EESK ir formulējusi priekšlikumus par dažādiem finanšu krīzes aspektiem, kā arī par ES īstenotās ekonomikas politikas trūkumiem. Dažos pašiniciatīvas atzinumos EESK ir izstrādājusi konkrētus priekšlikumus, piemēram, par EMS ekonomikas, finanšu un monetāro pārvaldību. Komiteja jau labu laiku pirms Komisijas ir izstrādājusi priekšlikumu par eurozonas politisko pārvaldību. Tāpēc attiecībā uz svarīgākajiem priekšlikumiem saistībā ar šā paziņojuma tematiem komiteja atsaucas uz jau agrāk pieņemtiem atzinumiem (6), kā arī atzinumiem, kas šobrīd tiek izstrādāti par konkrētiem Komisijas priekšlikumiem (7).

2.1.

Šā atzinuma mērķis ir sniegt vispārīgu pārskatu par Komisijas paziņojumu par eurozonu. Konkrēti aspekti tiks aplūkoti citos EESK atzinumos.

2.2.

Komisijas paziņojuma pamatā ir nepieciešamība īstenot piecu priekšsēdētāju otro ziņojumu par EMS, ņemot vērā, ka pirmo ziņojumu J. M. Barroso vadītā Komisija pilnībā ignorēja. Abu ziņojumu mērķis bija novērst EMS trūkumus, kurus, kā zināms, visiem eiropiešiem, un ne tikai eiropiešiem, parādīja un atklāja finanšu un ekonomikas krīze. Šie trūkumi, kas atviegloja spekulācijas ar euro un deva tām noteiktas ievirzes, bija un joprojām ir galvenie krīzes un tās ieilgšanas iemesli eurozonā.

2.3.

Faktiski tie paši iemesli lika EESK vēl pirms Komisijas un citām ES iestādēm izstrādāt šajā jomā konkrētus priekšlikumus, kuri gan tikai nesen tika uzklausīti, pienācīgi ņemti vērā un atzīti (8). Šajā saistībā komiteja atzinīgi vērtē un norāda uz vienā no Komisijas paveiktā darba pārbaudes ziņojumiem izteikto pozitīvo vērtējumu par dažiem nesen pieņemtajiem EESK atzinumiem, un it īpaši uz faktu, ka Komisija pateicas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par tās rūpīgi izstrādāto un visaptverošo atzinumu par ekonomiskās un monetārās savienības politisko pīlāru. Tajā ir ne tikai analizēta pašreizējā situācija un EMS nepilnības, bet arī piedāvāti ļoti interesanti priekšlikumi, kā to pilnveidot.

2.4.

Piecu priekšsēdētāju otrais ziņojums un attiecīgi Komisijas paziņojums tā īstenošanai ir vājāks, ne tik vērienīgs kā pirmais ziņojums, kas arī jau bija nepietiekams, – varbūt tāpēc, ka eurozonā ir mazinājusies krīzes radītā spriedze vai dalībvalstīm ir grūti dalīties suverenitātē, un tas ir iemesls bažām.

2.5.

Turklāt imigrantu, bēgļu un drošības jautājums pēc islāma teroristu uzbrukumiem ir sējis paniku Eiropas iedzīvotājos un politiķos, kā arī padziļinājis dalībvalstu domstarpības, izraisījis nacionālisma atdzimšanu un novedis pie robežu slēgšanas. Tāpēc EMS izveides pabeigšana ir nonākusi otrajā plānā vai atlikta malā; tā ir pazudusi no politiskajām un mediju debatēm, iespējams, par atvieglojumu daudziem politiķiem, ne tikai ES pretiniekiem, kuri priecājas, ka izvairījušies “no lielām briesmām”.

2.6.

Savukārt EESK uzskata, ka visi minētie faktori vēl vairāk liecina par nepieciešamību rīkoties un turpināt tagad vēl steidzamāko darbu pilnveidot Eiropu, atgriežoties pie pamatprincipiem un pamatvērtībām (miers, labklājība, sociālā kohēzija), kas ir nostiprināti Līgumā. Tas ir jādara visas sabiedrības un ikviena indivīda interesēs, jo ES valstīm un to iedzīvotājiem ir jāatgriežas pie kopējas atbildības sajūtas, jāatgūst savstarpēja uzticēšanās un viņi nevar atļauties atkārtotu šķelšanos, kā tas vienmēr noticis agrāk. Tas būtu bīstams lejupceļš.

3.1.

Diemžēl gan attiecībā uz valodu, gan priekšlikumiem paziņojums turpina ierasto lietu kārtību; kā tas jau daudzkārt noticis, šis dokuments var palikt labo nodomu deklarācijas līmenī un tādējādi izraisīt “bumeranga” efektu. Liela daļa no paziņojuma satura ir pielīdzināma pēc krīzes īstenotajām politikām, un tajā tiek prasīta šo politiku konsolidācija, lai arī ir zināms, ka dažas no tām ir pasliktinājušas ekonomisko un sociālo situāciju daudzās EMS valstīs. Tiek ignorēti iemesli, kuru dēļ neveiksmi cietuši visi līdzšinējie mēģinājumi izveidot reālu EMS (no P. Werner 1970. gada ziņojuma līdz četru priekšsēdētāju 2012. gada ziņojumam). Šie mēģinājumi, tāpat kā pašreizējais, bija balstīti uz birokrātisku pakāpeniskumu.

3.2.1.

Tomēr pozitīvi jāvērtē fakts, ka, neraugoties uz piecu priekšsēdētāju ziņojuma nepilnīgumu un īsta ceļveža trūkumu, Komisija ir nolēmusi rīkoties un sākt to īstenot situācijā, kad daudzas dalībvalstis praktiski tam pretojas. Tā ir nopietna un bīstama attieksme, tāpēc EESK aicina dalībvalstis, pirmām kārtām eurozonas dalībvalstis, mainīt attieksmi un atbalstīt Komisijas iniciatīvu, atbilstoši citos atzinumos paustajiem priekšlikumiem uzlabojot nepilnības, uz kurām norādīts šajā atzinumā.

3.2.2.

Atzinīgi vērtējama arī uzmanība, kas Komisijas dokumentā pievērsta dažādiem finanšu savienības aspektiem. Šī savienība tāpat kā banku savienības izveides pabeigšana, ko stimulēja krīze, neapšaubāmi ir vissvarīgākais lēmums. Taču priekšnoteikums ir, ka tā ir jāizveido ātri, izmantojot vienotā noregulējuma un noguldījumu garantijas mehānismus un kapitāla tirgu savienību, lai pilnībā ieviestu kopējo noteikumu Eiropas sistēmu, kas mazina riskus noguldītājiem/kontu īpašniekiem un nodokļu maksātājiem banku sektora parādu segšanā, kā arī ļauj ieguldītājiem un uzņēmumiem turpināt darbību maz pārredzamos finanšu tirgos, kuros finansējuma avoti ir ierobežoti. Šajā saistībā, kā ieteikusi EESK, būtu lietderīgi nošķirt komercbankas un investīciju bankas (paredzot vienu “slikto banku” (bad bank) kā pagaidu risinājumu pašreizējām situācijām).

3.2.3.

Priekšlikums izveidot EMS vienotu ārējo pārstāvību ir nozīmīgs, taču nepietiekams, jo tā īstenošana ir atlikta uz ilgāku laikposmu, proti, līdz 2025. gadam (9). Īstermiņā īstenojamie pasākumi paredz tikai nostiprināt 2007. gadā ieviesto koordinēšanas kārtību starp eurozonas pārstāvjiem un Starptautisko Valūtas fondu.

3.3.1.

Krīzes laikā piemērotā pieeja šajā dokumentā ir saglabāta tik lielā mērā, ka, lasot paziņojumu, šķiet, ka tas jau ir daudzkārt lasīts. Arī EESK par šiem pašiem jautājumiem jau ir vairākkārt izteikusies, izvirzot priekšlikumus, kas atšķiras no Komisijas un dalībvalstu sagatavotajiem. Komisija tomēr turpina apgalvot un iestāstīt, ka, piemēram, a) problēma saistībā ar palikšanu EMS ir tikai grāmatvedības uzskaites noteikumu ievērošanas jautājums; b) ekonomikas pārvaldība ir tikai koordinēšanas jautājums; c) eurozonas makroekonomiskā un finansiālā ilgtspēja ir tikai pārredzamības problēma; d) smagās bezdarba problēmas var risināt tikai ar formāliem priekšlikumiem, kā tas ir darīts gadiem ilgi. EESK uzskata, ka šajos un citos jautājumos Komisijai būtu pilnībā un ar lielāku pārliecību jāīsteno savas iniciatīvas pilnvaras.

3.3.2.

Tas pats attiecas uz bezdarba izraisītajām smagajām sociālajām sekām daudzās eurozonas valstīs; šis ir jautājums, kuram līdztekus konkurētspējai un ekonomikas un politiskajai pārvaldībai vajadzētu būt vienai no EMS prioritātēm. Šajā saistībā nav nekādu konkrētu priekšlikumu, netiek ieteikts neviens solidaritātes instruments un nav saprotams, kas ir domāts ar “sociālo tiesību Eiropas pīlāru” (varbūt tās tiesības, kas jau pastāv atsevišķās valstīs?).

3.3.3.

Attiecībā uz Eiropas pusgadu paziņojums balstās uz līdz šim nolemto, neieviešot būtiskas izmaiņas ne metodē, ne citos aspektos. EESK bija cerējusi uz makroekonomikas nosacījumu maiņu un parlamentu konferences stiprināšanu Bez šādām pārmaiņām dalībvalstu budžeti riskē palikt ārpus jebkādas demokrātiskas kontroles.

3.3.4.

Atsaucoties uz EMS stabilizēšanu, dokumentā ir minēts EMS “budžets”, taču faktiski tā ir atsevišķu valstu budžetu summa un/vai pašu valstu budžeti, kam nav nekāda sakara ar reālu eurozonas budžetu. Tāpat nav norādīts ne uz pašreizējo valsts parādu vai, ja nepieciešams, uz valstu iespējamu kopējo parādu, ne uz Eiropas nodokli, ar ko segt ar imigrāciju, bēgļiem un drošību saistītos izdevumus. Taču vislielākais paziņojuma trūkums ir tas, ka tajā nav priekšlikumu par demokrātisko leģitimitāti (6. punkts) (10).

3.3.5.

Sabiedrības pārstāvības organizācijas, kas varētu būt konsultāciju posma dalībnieki, tiek lielā mērā ignorētas, sākot ar tām, kas pārstāvētas EESK, un nemaz nerunājot par “politiku”, kas praktiski neeksistē vai tiek pieminēta tikai garāmejot.

3.3.6.

EESK atzinīgi vērtē sociālo partneru iesaistīšanu citās politikas jomās, uz ko norādījusi Komisija. Tomēr komiteja uzskata, ka ir vajadzīgs krass politisks un procesuāls uzlabojums, kas ļautu pāriet no “formālas” uz faktisku līdzdalību trīspusējā sociālajā dialogā, kas būtu jāregulē tā, lai panāktās vienošanās tiktu arī īstenotas. Turklāt tas veicinātu savstarpējo uzticēšanos un palielinātu katra individuālo atbildību.

3.3.7.

Visa 2. posma (pabeigt EMS izveidi) sagatavošana, kurš ir prioritārs un noteicošais posms, ar ko nodrošina, ka pārējie priekšlikumi ir ticami, ir balstīta uz Baltās grāmatas prezentāciju, iepriekšējām konsultācijām un dialogu ar iedzīvotājiem, nepaskaidrojot, kā šos pasākumus īstenot, un izslēdzot pat EESK pārstāvētos partnerus. Tas ir nepietiekams pamats. Būtu jāiesaista, piemēram, valstu parlamenti un Eiropas Parlaments.

3.4.1.

Komisijas nodomi neapšaubāmi ir labi, taču pieeja nav pārliecinoša, pat ja vēl nav izvirzīti priekšlikumi 2. posmam. Paziņojumā neiezīmējas īstens radikāls pavērsiens, ņemot vērā pašreizējo Līgumu, lai vismaz daļēji kompensētu Māstrihtas “deficītu”. Trūkst vienota projekta, kas solītu pārmaiņas un piedāvātu eurozonas un ES iedzīvotāju nākotnes redzējumu.

3.4.2.

Nav lietderīgi turpināt līdzšinējo ekonomikas un sociālo politiku; darba tirgus un algas nevar būt vienīgie sistēmas mainīgie lielumi, neņemot vērā vai par zemu novērtējot iekšējo pieprasījumu, makroekonomikas un mikroekonomikas nelīdzsvarotību, sociālo nelīdzsvarotību un tekošos kontus.

3.4.3.

Politiskās darba kārtības atlikšana uz vēlāku laiku, lai arī to varētu sākt tagad vai vismaz rīkoties paralēli, ņemot vērā iepriekšējās un jaunās krīzes situācijas, liecina par dalībvalstu pārmērīgajām bailēm un politisko oportūnismu, kura dēļ tās var atteikties no Eiropas, nevis to uzlabot un piedāvāt cerības uz nākotni.

3.4.4.

Simptomātisks ir virspusējais veids, kā tiek runāts par Eiropas pusgada demokrātisko leģitimitāti, citām EMS politikām vai ierosinātajiem instrumentiem. Redzot dažādu valstu nostāju, tie ir tikai tukši vārdi – vienkārši demokrātijas surogāts. Tas, iespējams, ir visa priekšlikuma vājākais punkts, vismaz tā pašreizējā redakcijā, gaidot 2. posmu, kas jāveido ar pilsoniskās sabiedrības un politiskā līmeņa aktīvu līdzdalību un atbalstu.

3.4.5.

Uzskatīt, ka eurozonas demokrātijas problēmu var atrisināt dialogā ar iedzīvotājiem, neprecizējot tā īstenošanas kārtību, iesaistīšanas procedūras un izmantojamos instrumentus gan Eiropas, gan valstu līmenī, ir visnotaļ virspusēji un maldinoši. Drīzāk vajadzētu atrast konkrētāku veidu, kā palielināt Eiropas iedzīvotāju ieinteresētību un līdzdalību eurozonas izveidē, izmantojot plašas publiskas pulcēšanās katrā pilsētā vai balsojot par priekšlikumiem, tostarp alternatīvajiem, valstu parlamentos.

3.5.1.

Saistībā ar šā paziņojuma publicēšanu vajadzētu izmantot izdevību un sniegt Eiropas iedzīvotājiem patiesu informāciju gan par to, kādi pašreizējā Līguma punkti vēl nav īstenoti, gan par tā potenciālu un to, kas noticis kopš euro ieviešanas. Jāizvērtē, kādas ir krīzes sekas un pieļautās kļūdas gan ES līmenī, gan dalībvalstīs, kurām vajadzētu aktīvāk īstenot politiku, kurā ir atzīta cilvēka vērtība; jāanalizē nevis abstrakta “Eiropa”, bet gan neizmantotās iespējas un reālie riski, kas apdraud Eiropas iedzīvotājus, ja dažas dalībvalstis turpinās līdzšinējo praksi.

3.5.2.

Patiesības teikšana ir kļuvusi vēl neatliekamāka, un to var atvieglot nepieciešamība atbilstoši reaģēt uz divām citām saasinātām problēmām, kas apdraud visu Eiropas iedzīvotāju drošību, proti, imigrantu un bēgļu pieplūdums, kā arī islāma terorisma draudi un drošības problēma.

3.5.3.

Būtu jāizmanto iespēja sākt neformālas un nopietnas diskusijas par kopējām vērtībām (pilsoniskajām, ētiskajām, reliģiskajām), kuras ir mūsu identitātes pamatā un kuras mēs baidāmies parādīt un aizstāvēt: tās ir īstais eurozonas un/vai valstu, kas vēlas eurozonu, atdzimšanas pamats. Tā ir vienreizēja iespēja integrācijai, kas ir atvērta ne tikai 19 dalībvalstīm, bet arī visām pārējām, tostarp jaunajām ES dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties politiskajam kodolam. Tas nemitīgi augs, tāpat kā pirmā Eiropas Ekonomikas kopiena (1957), kurā bija sešas dibinātājvalstis, kuras toreiz rīkojās tik drosmīgi un bez kurām tagad nebūtu Eiropas un nebūtu arī 28 dalībvalstu!

3.5.4.

Šajā nolūkā varētu būt ļoti lietderīgi iesaistīt sabiedrības pārstāvības organizācijas, it īpaši sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, veicinot sociālā un pilsoniskā dialoga strauju atjaunošanu Eiropas un valstu līmenī. Šīs organizācijas ar EESK un Komisijas atbalstu varētu sākt informatīvas debates un diskusijas par pastāvošajiem riskiem un apdraudējumiem, iespējām, ko piedāvā reālas izmaiņas dažās ES politikas jomās, un nepieciešamību palikt kopā, nostiprinot kopējās mājas pamatus, uzbūvējot trūkstošo jumtu un nesagraujot to, ko esam izveidojuši līdz šim.

4.1.

Saistībā ar minēto padomi (11), kuras uzdevums ir sniegt vērtējumu par ES budžeta sistēmas darbības īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz lēmumu par budžeta uzraudzību horizontālo konsekvenci, šajā Komisijas lēmumā nav norādīti pamatoti elementi, kas izskaidrotu tās izveides iemeslus; Eiropas Fiskālā padomes izveide dublē tās funkcijas un uzdevumus, kurus Eiropas pārvaldības jauno pilnvaru ietvaros jau veic pati Komisija.

4.2.

Nav skaidrs, kāda pievienotā vērtība varētu būt šai iestādei, kuras sastāvā ir pieci ārējie eksperti, kuriem būtu jāveic rūpīgāka valstu un eurozonas budžeta politikas analīze. Rodas priekšstats, ka tā ir kārtējā Eiropas uzraudzības komiteja, kas sniedz konsultācijas par ES un eurozonas valstu iestāžu budžetiem, bet kurai nav reālu rīcības pilnvaru budžeta politikas neievērošanas vai neatbilstības gadījumos gan valstu, gan eurozonas līmenī.

4.3.

EESK ir pārsteigta par konsultatīvās padomes dalībnieku iecelšanas kārtību. Pietiek minēt, ka trīs no pieciem locekļiem izvirza priekšsēdētājs, nekādā veidā neiesaistot Eiropas Parlamentu, kā Parlaments pamatoti uzsvēris savā rezolūcijā (12). Tāpēc tā šķiet nevis padome, kas konsultēs Komisiju saistībā ar tās lēmumiem, bet drīzāk tā ir Padomes īstenota tādas funkcijas piespiedu administrācija, kas pašlaik uzticēta pašai Komisijai. Tas varētu saasināt pašreizējo situāciju, kas jau tāpat ir ļoti nelīdzsvarota.

4.4.

Turklāt Komisijas paziņojumā ir norādīts uz iespējamu saikni starp konsultatīvo Eiropas Fiskālo padomi un valstu fiskālajām padomēm, taču nav minēti sasniedzamie mērķi, nav noteiktas ne attiecīgās darbības jomas, ne atbildība un sadarbības iespējas starp šīm abām iestādēm.