18.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 177/16

Ziņotājs:

Petr ZAHRADNÍK

1.1.

Galvenais vispārējais secinājums ir šāds: lai eurozona kļūtu aktīvāka, efektīvāka un atpazīstamāka starptautiskajās finanšu iestādēs, tai jāstiprina sava ārējā pārstāvība. Tas palīdzēs palielināt tās relatīvo ietekmi starptautiskajās finanšu iestādēs un nodrošinās tai nozīmīgāku pozīciju starptautiskajos finanšu tirgos. EESK ir izteikusi savu nostāju šajā jautājumā vēl pirms izskatāmo Eiropas Komisijas dokumentu publicēšanas (1).

1.2.

EESK atbalsta loģiku, kas ir abu dokumentu pamatā, proti, pēc vērienīgas eurozonas iekšējās pārvaldības konsolidācijas (jo īpaši no 2009. līdz 2014. gadam) tagad, ņemot vērā panākto progresu, vajadzētu uzlabot eurozonas pārstāvību pasaules ekonomikā. Tas nozīmē, ka ir jānostiprina politiskais pīlārs, kas nodrošina eurozonas darbības iekšējās kohēzijas un ārējo vajadzību līdzsvarotu saikni un konsekvenci un sekmē eurozonas dalībvalstu ekonomikas politikas modeļu saskaņošanu.

1.3.

EESK piekrīt arī tam, ka prioritāri ir jāstiprina eurozonas ārējā pārstāvība Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF). To pamato vairāki iemesli, bet galvenokārt SVF vadošā loma pasaulē ekonomikas lietu pārvaldībā un ekonomikas politikas izstrādē, kā arī tā reālā līdzdalība vairāku ES dalībvalstu glābšanas pasākumos pēdējos gados.

1.4.

Tomēr EESK uzskata, ka priekšlikums uzlabot ES vai eurozonas ārējo pārstāvību ir pirmais solis šā mērķa īstenošanā un tam sekos tikpat detalizēts plāns attiecību veidošanai ar citām iestādēm, piemēram, Starptautisko norēķinu banku (BIS) vai ESAO, kuras iesaistītas banku savienības un kapitāla tirgu savienības mērķu sasniegšanā. EESK ierosina Eiropas Komisijai, saglabājot eurozonas ārējās pārstāvības stiprināšanas stratēģijā SVF prioritāro nozīmi, sagatavot arī scenārijus ciešāku un efektīvāku attiecību veidošanai ar citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, īpaši ņemot vērā to kompetences jomas.

1.5.

EESK kopumā atbalsta galamērķi līdz 2025. gadam izveidot vienotu eurozonas pārstāvību SVF, kā tas ierosināts priekšlikumā par eurozonas ārējo pārstāvību, un scenāriju šā mērķa sasniegšanai. Komiteja atbalsta arī Komisijas aicinājumu Eiropas Parlamentam un Padomei panākt vienprātību, kas Padomei ļaus pieņemt visiem labvēlīgu lēmumu par ierosināto pieeju.

1.6.

Šajā sakarā EESK iesaka vienlaikus skaidri un saprotami noteikt, kādas ir eurozonas ārējās pārstāvības funkcijas, un tās saskaņoti saistīt ar Eiropas Savienības funkcijām kopumā, lai saglabātu vienotā tirgus integritāti. EESK uzskata, ka eurozonas ierosinātā pārstāvība SVF ietver jautājumus, kas faktiski un pēc būtības attiecas ne tikai uz eurozonas tematiku, bet ir ārkārtīgi svarīgi arī visai ES un visām tās dalībvalstīm. Saistībā ar iecerēto eurozonas ārējo pārstāvību EESK iesaka ņemt vērā arī eurozonas turpmākās paplašināšanās jautājumu. Šāda koordinācija var būt par papildu pamatojumu un iemeslu, lai apsvērtu lēmumu par kādas dalībvalsts gatavību pievienoties eurozonai.

1.7.

EESK atbalsta galvenos elementus, kas ietverti trīspakāpju scenārijā, ar kuru līdz 2025. gadam paredzēts nodrošināt atsevišķu pārstāvību SVF, kā arī šā mērķa sasniegšanai paredzētos pārejas posmus. Tomēr ir vajadzīgs atbilstīgs politisks spiediens, lai dalībvalstis noteiktajos termiņos varētu izpildīt savas saistības un pienākumus.

1.8.

Komiteja arī atbalsta priekšlikumu izveidot sistēmu, kas dotu iespēju iecelt pārstāvi, kura kompetencē ir eurozonas intereses, pirmkārt, Starptautiskajā Valūtas fondā, kā arī visās pārējās attiecīgajās finanšu iestādēs Briselē (tādējādi SCIMF kļūtu par Ekonomikas un finanšu komitejas pilntiesīgu apakškomiteju). Ir jāizveido arī struktūra, kas pārstāvētu eurozonas kopējās intereses Vašingtonā un nodrošinātu reālu un saprotamu koordināciju ar ES dalībvalstīm, kuras nav eurozonas dalībvalstis.

1.9.

EESK cer, ka ar ierosināto procedūru tiks panākta efektīvāka un ciešāka dalībvalstu ekonomikas politikas un tās ārējās dimensijas koordinācija, un sagaida, ka attiecīgās ES iestādes un struktūras apspriedīsies par šo jautājumu, nodrošinot arī lielāko iespējamo pārredzamību.

1.10.

Pēc EESK domām, abi dokumenti galvenokārt attiecas uz šā jautājuma procesuāliem, organizatoriskiem vai leģislatīviem/juridiskiem aspektiem. EESK iesaka veikt ekonomisku analīzi un sagatavot īsu aprakstu par priekšrocībām un rezultātiem, kas gaidāmi pēc procedūras ieviešanas.

1.11.

EESK piekrīt ierosinātajai praksei sniegt regulārus ziņojumus, sākot no 2017. gada pavasara, par panākto progresu eurozonas ārējās pārstāvības stiprināšanā.

2.1.

Šajā atzinumā ir apkopotas piezīmes par diviem dokumentiem, kas publicēti 2015. gada 21. oktobrī un ir daļa no pasākumu kopuma, kas paredzēts Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveides pabeigšanai. Abos dokumentos apskatīta viena no pasākumu kopuma prioritātēm – eurozonas ārējā pārstāvība. Pasākumu kopumu veido savstarpēji saistītu un uz nosacījumiem balstītu pasākumu sistēma, kurā visi pasākumi ir svarīgi, lai 2025. gadā sasniegtu izvirzīto mērķi.

2.2.

Šā projekta pamatā ir esošie priekšlikumi par padziļinātas un patiesas EMS izveidi (2012. gada novembris), un projekts atkārtoti uzsvērts 2015. gada jūnija piecu priekšsēdētāju ziņojumā.

2.3.

Izskatāmajos dokumentos izmantots pamatprincips, ka SVF ir galvenā iestāde, attiecībā uz kuru būtu jāpastiprina eurozonas ārējā pārstāvība.

2.4.

Ja tai būtu vienota pārstāvība, eurozona spētu paust vienotu nostāju SVF tādās jomās, kurās ES politikas ir lielā mērā saskaņotas, proti, ekonomikas un fiskālā politika, makroekonomikas uzraudzība, valūtas maiņas kursa politika un finanšu stabilitāte.

2.5.

Reaģējot uz šo situāciju, ierosinātajā priekšlikumā atbalstīta konsekventāka un efektīvāka eurozonas ārējā pārstāvība SVF, balstoties uz stratēģiju, kuras mērķis ir pēc iespējas ātrāk vienotos par scenārija saturu un pakāpeniski to īstenot. Lai to panāktu, ir ierosināti trīs posmi.

2.6.

Eurozonas ārējās pārstāvības stiprināšanas projekta īstenošanai jābūt pārredzamai, un ar regulāriem progresa ziņojumiem ir jāinformē ieinteresētās sabiedrības grupas.

2.7.

Tiesību aktu noteikumos, kas ietverti priekšlikumā lēmumam (COM(2015) 603 final), eurozonas vienotās pārstāvības galīgā forma Starptautiskajā Valūtas fondā 2025. gadā ir aprakstīta šādi:

2.8.

Eurozonas paplašināšanās gadījumā tiks izdarītas vajadzīgās izmaiņas, saskaņojot tās ar valstīm, kuras nav eurozonas dalībvalstis, un tiks veikti pasākumi, lai attiecīgi pielāgotu vienoto pārstāvību.

3.1.

Pirmajā izskatāmajā dokumentā galvenokārt izskatīti procesuālie un organizatoriskie aspekti, bet otrajā izklāstīti secinājumi tiesību akta priekšlikuma veidā. Abi dokumenti ir vienlīdz svarīgi, lai izveidotu eurozonas politisko pīlāru un nodrošinātu eurozonas iekšējo un ārējo instrumentu līdzsvarotību. Vienota nostāja eurozonas ārējā pārstāvībā stiprinās koordināciju un kohēziju, kā arī palīdzēs saskaņot dažādās dalībvalstu ekonomikas politikas. Lai nodrošinātu un īstenotu šādu perspektīvu, ir jāuzņemas lielāka atbildība attiecībā uz ciešāku integrāciju un iestāžu nostiprināšanu.

3.2.

No 2009. līdz 2014. gadam pieņemts līdz šim lielākais skaits pasākumu Savienības ekonomikas politiku koordinēšanai (t. sk. Eiropas pusgada cikliskā procesa ieviešana, Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu pielāgošana, sešu tiesību aktu kopuma un divu tiesību aktu kopuma pieņemšana, Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (fiskālais pakts), Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM), banku savienība, kapitāla tirgu savienība u. c.). Lielākā daļa šo pasākumu bija paredzēti tam, lai novērstu nepilnības eurozonas pamatelementos vai pieņemtu īstermiņa glābšanas pasākumus, reaģējot uz ekonomikas un fiskālās politikas galvenajām prasībām. Pasākumu kopums, kas publicēts 2015. gada 21. oktobrī pēc piecu priekšsēdētāju ziņojuma, ir pēc ilgiem laikiem pirmais vērienīgais projekts, kas orientēts uz nākotni un kura galvenais mērķis ir attīstīt un uzlabot eurozonas iestāžu sistēmu, instrumentu klāstu, kā arī eurozonas struktūru, ko varētu optimizēt un vēl vairāk integrēt ar minēto pasākumu palīdzību.

3.3.

No 2009. līdz 2014. gadam pieņemtie pasākumi bija galvenokārt paredzēti eurozonas iekšējās darbības stiprināšanai, un ar tiem nebija paredzēts nodrošināt eurozonas ārējo pārstāvību atbilstīgi tās svarīgajai nozīmei un ekonomikas politikas koordinācijas jomā panāktajam progresam. Starptautiskajās finanšu iestādēs un – plašākā nozīmē – starptautiskajos finanšu tirgos eurozona vai nu zaudēja savu pozīciju relatīvā izteiksmē, vai arī nepilnīgi izmantoja savu potenciālu. Tātad uzlabotai eurozonas ārējai darbībai vajadzētu būt jūtamai arī ārpasaulē un pasaules finanšu sistēmā tai jābūt konsekventākai un vienotākai.

3.4.

Eurozonas ārējās pārstāvības jautājums ir jāskata plašākā politiskā kontekstā, kas bija pamatā piecu priekšsēdētāju ziņojumam. No tā var secināt, ka:

3.5.

Var apgalvot, ka gadījumā, ja eurozonas ārējā pārstāvība netiks iedibināta, netiks arī izmantots šīs zonas potenciāls attiecībā uz pasaules ekonomikas un monetārās politikas izstrādi un samazināsies euro kā darījumu, ieguldījumu un rezerves valūtas pievilcīgums globālā mērogā.

3.6.

Vajadzību koncentrēties uz SVF pamato ES un SVF ekonomikas politikas un to instrumentu izteiktā savstarpējā papildināmība, jo tagad tie ir būtiski pastiprināti un saskaņoti Eiropas Savienībā, un jo īpaši eurozonā (2). SVF ir vadošā pasaules iestāde ekonomikas pārvaldības jomā, un tai bija svarīga nozīme, lai sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku izstrādātu un īstenotu glābšanas pasākumu kopumu tām dalībvalstīm, kuras skārusi ekonomikas un parāda krīze. Sagaidāms, ka SVF nozīme turpinās pieaugt, un SVF un eurozonas sadarbība tagad tiks skatīta daudz plašākā un sarežģītākā perspektīvā, neaprobežojoties ar katras dalībvalsts atsevišķo perspektīvu. Tajā pašā laikā EESK norāda: ja eurozonai jau no sākuma būtu bijis savs Eiropas Monetārais fonds, kā tas bija paredzēts sākotnējos priekšlikumos pirms Eiropas monetārās sistēmas izveides pagājušā gadsimta 70. gadu beigās, tad krīzes laikā tam būtu bijusi tieši tāda pati funkcija, kāda faktiski bija SVF.

3.7.

Spēcīgāku un efektīvāku eurozonas ārējo pārstāvību kavē daudzi šķēršļi, kas ir pienācīgi noteikti un novērtēti:

3.8.

Ņemot vērā iepriekšminēto, no diviem izskatāmajiem dokumentiem var izdarīt svarīgu secinājumu: lai konkrēti īstenotu dokumentu saturu, ir vajadzīga cieša koordinācija vairākos aspektos, t. i., starp eurozonas iekšējiem un ārējiem instrumentiem, lai optimizētu eurozonas struktūru un darbību, saskaņotu ekonomikas politikas, panāktu kohēziju un konverģenci; starp eurozonas valstīm un dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas vienoto valūtu (izmantojot procedūru, kas jāievēro eurozonas paplašināšanās gadījumā); starp dažāda veida eurozonas ārējo pārstāvību (monetārajos jautājumos, struktūrpolitikā, banku sektorā un finanšu tirgū, ekonomikas politikā). Koncepcija, ka euro ir ES vienota valūta, var būt par pamatu šādas koordinēšanas principu izstrādei.

3.9.

Par vispārīgu piezīmi var uzskatīt arī nepieciešamību līdzsvarot izskatāmo dokumentu procesuālos, administratīvos un leģislatīvos aspektus, izmantojot pienācīgu pamatojumu, kas balstīts uz ekonomikas un politikas analīzi.

4.1.

Ņemot vērā iepriekšminētās vispārīgās piezīmes, varētu ieteikt izstrādāt vienkāršu shēmu, kurā parādīta jaunās ES ekonomikas pārvaldības un SVF un, iespējams, citu iestāžu politikas savstarpējā saikne, pēc analoģijas ar Eiropas pusgada īstenošanas scenārija saturu un grafiku, lai šā jautājuma apspriešana būtu skaidrāka un vienkāršāka.

4.2.

Var ieteikt arī izstrādāt attiecīgo ES iestāžu un struktūru darbības iekšējās koordinācijas scenāriju, lai nodrošinātu reālu sinerģiju starp tām, jo īpaši šā projekta sagatavošanas un pārejas posmos un Eiropas zonas paplašināšanās periodā noteikumu un procedūru elastīguma aspektā. Lai nodrošinātu vislielāko iespējamo pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību, kā rosināts Komisijas paziņojumā, ar Kopienas lēmumu pieņemšanas metodi saderīga funkcija šajos jautājumos būtu jāpilda Eiropas Parlamentam.

4.3.

Priekšlikums paplašināt eurozonas ārējo pārstāvību ir daļa no pasākumu kopuma, ar kuru pārstrādāts Eiropas pusgada process un izveidotas valstu konkurētspējas valdes un Eiropas Fiskālā padome. Lai šos pasākumus īstenotu, ES un eurozonai jābūt pārstāvētai citās attiecīgajās starptautiskajās struktūrās. Šajā nolūkā būtu lietderīgi stiprināt sinerģiju ar ESAO, G7 un G20, Starptautisko norēķinu banku (BIS) un Pasaules Banku. Šīs darbības saistītas ar makroekonomikas politiku, finanšu regulējuma reformas un fiskālās pārredzamības īstenošanu un koordinēšanu (ko veic ES un eurozonas pārstāvji – Eiropadomes, Eiropas Komisijas un Eurogrupas priekšsēdētāji, Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvji – un G7 un G20 dalībvalstu ministri), kā arī ar jautājumiem, kas attiecas uz banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi, un citiem saistītiem tematiem. Ir arī citas iespējas, piemēram, Āzijas Infrastruktūras investīciju banka (AIIB), kurā ir individuāli pārstāvētas diezgan daudzas dalībvalstis.

4.4.

Izklāstītie secinājumi liek domāt, ka eurozonas ārējās pārstāvības efektivitātes uzlabošana ir pirmais solis, kas nepieciešams, lai stiprinātu ES vienotās valūtas ietekmi, nozīmi un statusu pasaules ekonomikā; tas jādara saistībā ar projektu EMS izveides pabeigšanai, un šā projekta veiksmīga īstenošana būs lielā mēra atkarīga no reālajiem eurozonas ekonomikas darbības rezultātiem un visu attiecīgo ekonomikas politiku īstenošanas kvalitātes.