18.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 177/9

Ziņotāja:

Milena ANGELOVA

1.1.

EESK stingri atbalsta pašreizējo regulas priekšlikumu, kā arī tā pamatā esošo pieeju, proti, vienkāršot un racionalizēt prasības attiecībā uz prospektiem, ko publicē, piedāvājot vērtspapīrus regulētos tirgos, lai padarītu tos rentablākus un iekļautās informācijas ziņā ieguldītājiem noderīgākus. EESK ir gandarīta par lielāku juridisko skaidrību, ko šajā gadījumā emitentiem, ieguldītājiem un visām ieinteresētajām personām nodrošina nevis direktīva, bet gan regula, tādējādi paaugstinot ieguldītāju paļāvību un uzticēšanos, kā arī sekmējot kapitāla tirgu savienības izveidi.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē īpašo uzsvaru uz ieguldītāju uzticības atgūšanu, atzīst īpašos pasākumus, kas veikti šai sakarā, un atbalsta principu, kas paredz, ka, padarot prospektu lasītājam saprotamāku un pielāgojot to emitenta konkrētajai situācijai, tiek iegūts divkāršs labums – samazinās izmaksas un palielinās prospekta nozīme potenciālo ieguldītāju vērtējumā. EESK uzskata arī, ka iespēja visiem ES prospektiem piekļūt vienotā, ērti lietojamā un pieejamā datubāzē būs ievērojams stimuls kapitāla tirgu attīstībai Eiropā, veicinās ieguldītāju paļāvību, kā arī sekmēs daudzveidīgāku finanšu produktu izstrādi.

1.3.

Regulas priekšlikumam ir skaidri noteikts mērķis – mazināt prospekta sagatavošanas radīto administratīvo slogu visiem emitentiem, jo īpaši MVU, kuri bieži veic vērtspapīru emisiju un sekundārās emisijas, – un tāpēc tas pelnījis EESK atbalstu. Atzinīgi vērtējami arī centieni panākt, lai potenciālie ieguldītāji prospektu uzskatītu par būtisku informācijas atklāšanas līdzekli, kā arī uzlabot konverģenci starp ES prospektiem un citiem ES noteikumiem par informācijas atklāšanu.

1.4.

Lai garantētu, ka ar regulas priekšlikumu tiek sasniegti tajā noteiktie mērķi, visām ieinteresētajām personām ir aktīvi jāiesaistās otrā līmeņa tiesību aktu izstrādē, kā arī padziļinātā un kvalitatīvā ietekmes novērtējumā, kas tiks veikts divus gadus pēc regulas stāšanās spēkā. EESK ir īpaši ieinteresēta aktīvi piedalīties šajās apspriedēs.

1.5.

EESK mudina Komisiju precizēt vairākus neskaidrus jautājumus, kas var ietekmēt ierosinātās regulas rezultātus, un nepieļaut situāciju, kad dalībvalstīm paredzētā rīcības brīvība veicina nevajadzīga un nesamērīga sloga radīšanu emitentiem vai rada neskaidrības informācijā, kas nepieciešama ieguldītājiem. Tādēļ tiek stingri ieteikts, lai Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestāde (EVTI), īstenojot savas pilnvaras, panāktu uzraudzības prakses ciešāku konverģenci dalībvalstīs, kā arī ņemtu vērā ne tikai vietējo regulatīvo iestāžu viedokli, bet arī vietējo ieinteresēto personu, tostarp tirgus dalībnieku, viedokli.

2.1.

Tādu tiesību aktu reforma, kas saistīti ar prospektu publicēšanu sakarā ar vērtspapīru publisko piedāvājumu, ir daļa no trešā pīlāra Investīciju plānā Eiropai (1), kura mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, un tā ir arī kapitāla tirgu savienības (2) būtisks elements.

2.2.

Regulas priekšlikums ir vainagojis Eiropas Komisijas ilgstošos centienus uzlabot tiesisko regulējumu attiecībā uz informācijas atklāšanu, kad tiek emitēti vērtspapīri. Tādēļ priekšlikuma komponenti būtu jāvērtē retrospektīvi, ņemot vērā progresu, kas jau panākts dažādos šo centienu īstenošanas posmos.

2.2.1.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (3) tika aizstātas divas iepriekš pieņemtas direktīvas – par sniedzamo informāciju (1980. gads) (4) un par prospektiem (1989. gads) (5) –, par kurām ieinteresētās personas pauda stingru kritiku, jo tās ļāva izmantot Savienībā ļoti atšķirīgas prakses un bija balstītas uz savstarpējas atzīšanas sistēmu, radot lielu rīcības brīvību uzņēmējas dalībvalsts iestādēm. Ar šo direktīvu pirmo reizi tika ieviests arī “vienotās pases” princips.

2.2.2.

Direktīvas 2003/71/EK pārskatīšana, ko veica 2010. gadā, parādīja, ka, lai gan bija panākts zināms progress, šai direktīvai joprojām trūka nepieciešamās juridiskās skaidrības, tā nebija pietiekami efektīva un iedarbīga, kā arī nenodrošināja nepieciešamo līdzsvaru starp tirgus efektivitāti un ieguldītāju aizsardzību. Tādēļ to aizstāja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/73/ES (6).

2.2.3.

Direktīvas 2010/73/ES ietekme tika izvērtēta trīs gadus pēc tās stāšanās spēkā. Novērtējums skaidri parādīja, ka direktīva nav spējusi nodrošināt cerētos rezultātus (piemēram, attiecībā uz prospekta kopsavilkumu), ka tā nav bijusi pietiekami vērienīga (proporcionālie informācijas atklāšanas režīmi) vai ka tajā vienkārši nebija paredzēti konkrēti pasākumi, kas atbilstu visu ieinteresēto personu cerībām.

2.2.4.

Regulas priekšlikums ietver daudzus jaunus aspektus un pasākumus, un to var uzskatīt par būtisku panākumu virzībā uz dažādu jautājumu labāku un efektīvāku regulējumu sabiedrības interesēs, kā arī virzībā uz to, lai emitenti un ieguldītāji Eiropas Savienībā varētu darboties efektīvi.

2.3.

Priekšlikuma galvenais mērķis ir visā Savienībā atvieglot kapitāla piesaisti uzņēmumiem un padarīt to lētāku, pamatojoties uz regulatīvās iestādes (“izcelsmes valsts kompetentā iestāde”) vienreizēju apstiprinājumu tikai vienā dalībvalstī, vienlaikus garantējot pietiekamu un ticamu informāciju investoriem.

3.1.

EESK pilnīgi atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu vienkāršot prospektu sagatavošanu un ar to publicēšanu saistītās procedūras, kuras jāveic, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, kas atrodas vai darbojas dalībvalstī, tādējādi padarot prospektus rentablākus un iekļautās informācijas ziņā ieguldītājiem noderīgākus. Atbalstu šiem principiem EESK jau ir paudusi savā atzinumā par Direktīvu 2003/71/EK (7).

3.2.

EESK uzsver, cik svarīgi ir atgūt ieguldītāju uzticēšanos, un šai sakarā atzinīgi vērtē to, ka regulas projektā īpaša vērība pievērsta ieguldītājiem. EESK atzīst īpašos pasākumus, kas veikti šai ziņā, un atbalsta principu, kas paredz, ka, padarot prospektu lasītājam saprotamāku un pielāgojot to emitenta konkrētajai situācijai, tiek iegūts divkāršs labums – samazinās izmaksas un palielinās prospekta nozīme potenciālo ieguldītāju vērtējumā. EESK atzinīgi vērtē arī uzlabojumus saistībā ar riska faktoru strukturēšanu prospektā.

3.3.

EESK arī pilnībā atbalsta un apstiprina Komisijas nostāju, ka ir jārīkojas, lai uzlabotu emitentu situāciju, mazinot administratīvo slogu, kad publiski tiek piedāvāti vērtspapīri, jo patlaban MVU šai ziņā traucē lielais nepieciešamo dokumentu daudzums, kā arī augstās izmaksas, kas rodas, sagatavojot šos dokumentus. Komiteja uzskata, ka regulas priekšlikuma ietekmes novērtējumā minētais laika un izmaksu ietaupījums emitentiem (aptuveni 175 miljoni EUR gadā) vēl vairāk palīdzēs uzlabot ES uzņēmumu konkurētspēju.

3.4.

EESK uzskata, ka iespēja piekļūt visiem ES prospektiem vienotā datubāzē varētu būt ievērojams stimuls kapitāla tirgu attīstībai Eiropā, veicināt ieguldītāju paļāvību, kā arī sekmēt daudzveidīgāku finanšu produktu izstrādi. Lai šāda datubāze būtu patiešām efektīva, tā jāizstrādā ērti lietojamā veidā, izmantojot formātus, kas nodrošina vieglu informācijas pieejamību un izmantojamību.

3.5.

EESK atbalsta prasību atklāt mazāk apjomīgu, taču standartizētu informāciju; tas uzlabos arī iesaistīto iestāžu darbu un ļaus samazināt to kārtējās izmaksas.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē tiesību akta izvēli, proti, lēmumu regulēt šo jomu ar regulu, nevis direktīvu. Regula kā vienots noteikumu kopums, kas tieši īstenojams visās dalībvalstīs, izslēdz rīcības brīvību, kas līdz šim pastāvējusi direktīvas (8) transponēšanā dalībvalstu tiesību aktos. Regulas pieņemšana nodrošina iekšējā tirgus vienotību un integritāti, mazina Eiropas Savienībā spēkā esošo tiesību aktu atšķirības un sadrumstalotību, kā arī sekmē kapitāla tirgu savienības izveidi. Šāda pieeja lielā mērā atvieglos arī ieguldītāju darbību, jo tiem nebūs jāiepazīstas ar dažādu valstu tiesību aktiem, pieņemot lēmumu veikt ieguldījumus ārvalstīs.

3.7.

Ņemot vērā to, kā attīstījušies ES tiesību akti par prospektiem, kā arī uzskatāmi pierādīto nepieciešamību veikt pastāvīgus uzlabojumus, EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau priekšlikuma izstrādes posmā ir paudusi savu nodomu izvērtēt regulas ietekmi pēc tās stāšanās spēkā un, konkrētāk, ir noteikusi kritērijus minētās izvērtēšanas veikšanai. Tomēr komiteja uzskata, ka pieci gadi ir pārāk ilgs laiks, lai gaidītu šādu svarīgu vērtējumu, un aicina šo periodu būtiski saīsināt – līdz diviem gadiem pēc regulas stāšanās spēkā. Tādējādi tiktu nodrošināta iespēja drīzāk gūt priekšstatu par ierosinātās regulas ietekmi un vajadzības gadījumā veikt korektīvus pasākumus. EESK iesaka veikt kvalitatīvu padziļinātu novērtējumu, lai papildinātu noteiktos kvantitatīvos vērtēšanas kritērijus, tostarp veikt kvalitatīvu padziļinātu novērtējumu, kurā būtu analizēts, kā un kādā mērā prospekta vienkāršošanas rezultātā piesaistītais kapitāls ir uzlabojis uzņēmumu konkurētspēju un kā prospekta vienkāršošana ir palīdzējusi dalībvalstīs panākt progresu kapitāla tirgu darbības veicināšanā un tajās ietekmējusi vispārējo uzņēmējdarbības vidi. Ir būtiski novērtēt arī to, vai dalībvalstis, īstenojot regulu un piemērojot tās noteikumus jomās, kurās tām atvēlēta rīcības brīvība tos pielāgot, ir piemērojušas augstākus standartus, nekā regulā prasīts.

4.1.

Robežvērtības palielināšana līdz 500 000 EUR (9) emisijām, uz kurām attiecas prasība sagatavot prospektu, ir solis pareizā birokrātijas samazināšanas virzienā, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam. Savukārt dalībvalstu tiesības pieprasīt, lai tiktu izmantotas īpašas veidlapas informācijas atklāšanai par konkrētām emisijām (10), nedrīkst radīt papildu administratīvos šķēršļus un veicināt pārmērīgu reglamentēšanu (11), un šis jautājums būtu jāiekļauj ietekmes novērtējumā, kas tiks veikts pēc regulas stāšanās spēkā. Šajā ziņā EESK saskata vairākus riskus un aicina Komisiju to sīkāk izpētīt ietekmes novērtējumā.

4.2.

EESK pilnībā atbalsta to, ka Komisija īpašu vērību pievērsusi precīzas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcijas noteikšanai, un piekrīt viedoklim, ka var būt nepieciešama turpmāka definīcijas pielāgošana (12). Vairākos savos nesen pieņemtajos atzinumos (13) komiteja jau ir uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt vienotu, atjauninātu un precīzāku definīciju.

4.2.1.

EESK atbalsta definīciju, kas lietota regulas projektā (2. panta 1. punkta f) apakšpunktā) un ar ko tiek ieviesta prasība vienlaikus izpildīt vismaz divus no trim kritērijiem, kas noteikti Eiropas Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (14). Šī pieeja būtu jāpiemēro plašāk un jāintegrē visos Komisijas tiesību aktu priekšlikumos, kā arī dalībvalstu tiesību aktos un administratīvajā praksē.

4.2.2.

Komiteja stingri atbalsta arī robežvērtības paaugstināšanu no 100 līdz 200 miljoniem EUR, lai definētu “uzņēmumu ar samazinātu tirgus kapitalizāciju” (15), tādējādi apstiprinot Direktīvā 2014/65/ES (16) iekļauto definīciju un novēršot neatbilstību starp šo definīciju un Direktīvā 2003/71/EK (17) noteikto definīciju.

4.3.

Iespēja publicēt “brīvprātīgi sagatavotus prospektus” (18) nodrošina papildu elastību emitentiem un veicina piekļuvi ES kapitāla tirgiem.

4.4.

Noteikumi, kas veicina vērtspapīru “tālāku pārdošanu” (19), ir ļoti pozitīvi vērtējams jauns elements.

4.5.

Ierosinātie noteikumi par kodolīgā veidā sagatavotu prospekta kopsavilkumu (20) ievērojami atvieglo slogu emitentiem, novēršot trūkumu, kas novērtējuma laikā konstatēts Direktīvā 2010/73/ES. Pienākums iekļaut kopsavilkumā tikai būtisku un nozīmīgu informāciju vienkāršo situāciju gan emitentiem, gan arī ieguldītājiem, atvieglojot ieguldītājiem sniegto datu meklēšanu, kā arī dažādu emitentu prospektu salīdzināšanu. Komiteja aicina Komisiju nodrošināt, ka civiltiesiskā atbildība attiecas uz visiem gadījumiem.

4.6.

Paredzētā iespēja sagatavot pamatprospektu, emitējot vērtspapīrus, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, nodrošina elastību vēl vienai emitentu kategorijai.

4.7.

Vispārējais reģistrācijas dokuments (21) ir risinājums, kas būtu jāizmanto, jo tas ievērojami mazina daudzus no administratīvajiem šķēršļiem emitentiem, kuri bieži veic emisijas, un tādējādi veicina viņu piekļuvi kapitāla tirgiem.

4.8.

Atzinību un atbalstu ir pelnījuši arī īpašie informācijas atklāšanas režīmi (22), kas atvieglo uzņēmumiem informācijas publicēšanu un ieguldītājiem informācijas apstrādi.

4.9.

EESK patiešām atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) tiks dots uzdevums noteikt konkrētus regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus. Tie ietvers pamatnostādnes par riska faktoru skaidrāku novērtējumu un to iedalījumu atbilstīgās kategorijās, liekot uzsvaru uz konkrētiem, nevis vispārīgiem, riskiem, kā arī sarakstus, lai paplašinātu atklāto informāciju, ko prospektā var iekļaut ar norādi. Tādējādi tiks veicināta integritāte kapitāla tirgu jomā.

4.10.

EESK ierosina iekļaut arī priekšlikumus ar mērķi palielināt tādu procedūru standartizāciju, kuras izmanto, lai pārbaudītu un pārskatītu prospektu tā publicēšanas apturēšanas vai atcelšanas gadījumā. Daudzos gadījumos tiek īstenotas vairākas procedūras ar virzību uz priekšu un atpakaļ, līdz regulatīvā iestāde pieņem galīgo lēmumu. Šādas situācijas sekas ir nevajadzīga kavēšanās, kas var radīt diezgan lielas izmaksas emitentam salīdzinājumā ar situāciju, kad visi regulatora ieteikumi tiek sniegti vienas procedūras ietvaros. Tāpēc komiteja uzskata: lai panāktu progresu kapitāla tirgu savienības izveidē, būtu lietderīgi, ja EVTI izstrādātu saskaņotus noteikumus dalībvalstīm par termiņiem un par īpašu norādījumu formātiem potenciālajiem emitentiem attiecībā uz to, kā novērst nepilnības prospekta projektā. Tādējādi emitentiem, jo īpaši MVU, būtu vieglāk sagatavot savus prospektus, kā arī tiktu radīta viendabīgāka vide, jo būtu mazāks pamats regulatīvās rīcības brīvībai.

4.11.

Komiteja atbalsta arī praksi, kas atļauj brīvprātīgi sagatavot prospekta daļu, kurā uzņēmumi varētu sniegt ieguldītājiem faktiski pareizu papildinošu nefinanšu informāciju, kas saistīta ar tādiem jautājumiem kā vides aizsardzība, ražošanas prakse, dalība sociālajās programmās utt. Ja prospekti ir pareizi, skaidri un pilnīgi, šāda informācija ir īpaši būtiska lieliem valsts uzņēmumiem, kas ir korporatīvās sociālās atbildības paraugi.

4.12.

EESK piedāvā šādus ieteikumus, kā uzlabot regulas priekšlikuma pielikumus:

4.12.1.

nodaļām, kuras attiecas uz risku, jābūt konkrētākām – reģistrācijas dokumentā būtu jānošķir riski uzņēmumam un riski tā uzņēmējdarbībai (II pielikuma C daļa, 5. lpp.);

4.12.2.

lai nepieļautu informācijas dublēšanos, vērtspapīru aprakstā būtu jāapskata tikai ar vērtspapīriem saistītie riski (III pielikuma C daļa, 8. lpp.);

4.12.3.

vērtspapīru aprakstā nevajadzētu iekļaut informāciju par direktoru, augstākās vadības pārstāvju, konsultantu un revidentu identitāti, kā arī citu konkrētu informāciju (III pielikums, 8. lpp.), jo šī informācija ir iekļauta reģistrācijas dokumentā, ja vien vērtspapīrus neemitē akcionāri;

4.12.4.

emitenta statūtus var pievienot kā atsevišķu dokumentu, uz kuru prospektā var norādīt atsauci;

4.12.5.

EESK iesaka saīsināt termiņu neregulāru emitentu prospektu apstiprināšanai, kā arī saīsināt laikposmu, kas atvēlēts regulatoram atbildes sniegšanai grozījumu gadījumā, – šiem termiņiem jābūt īsākiem par sākotnēji ierosinātajiem laikposmiem. Būtu jānodrošina arī iespēja, atbildot uz piezīmēm, iesniegt tikai koriģētās prospekta daļas, kā arī būtu jāsamazina papīra kopiju skaits, ieviešot prospekta un tā pielikumu elektronisko versiju.

4.12.6.

EESK aicina Komisiju noteikt saprātīgu laikposmu, kas nodrošinātu jauno noteikumu raitu un pakāpenisku ieviešanu un ļautu tirgiem un emitentiem attiecīgi pielāgoties izmaiņām.

5.1.

Daži jautājumi, kas var iespaidot ierosinātās regulas ietekmi, nav pietiekami precizēti, un EESK iesaka rast tiem labāku risinājumu.

5.1.1.

Ir ieviesta 500 000 EUR robežvērtība attiecībā uz vērtspapīru piedāvājumiem – prospekts nav nepieciešams vērtspapīru piedāvājumiem, kuru samaksa nepārsniedz šo summu (23). Šādā gadījumā valsts regulators var pēc saviem ieskatiem pieprasīt emitentiem izmantot “pienācīgus informācijas atklāšanas veidus”. EESK iesaka šādu “pienācīgu veidu” saturu noteikt iepriekš, lai tie būtu vienkāršāki par prospektu un lai pret šādiem emitentiem nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi dažādās ES dalībvalstīs.

5.1.2.

Turklāt tiek ierosināti noteikumi, kas paredz, ka valsts regulatori no regulas noteikumiem par saskaņota prospekta sagatavošanu var atbrīvot visas emisijas, kuru kopējā samaksa ir no 500 000 EUR līdz 10 000 000 EUR, ar nosacījumu, ka atbrīvojums attiecas tikai uz priekšlikumiem attiecīgajā dalībvalstī un ka attiecībā uz prospektu netiek lūgts sniegt pases piešķiršanas paziņojumu. Šai sakarā EESK uzskata, ka, jo lielāka valsts regulatora rīcības brīvība, jo lielāka iespēja nevienlīdzīgai attieksmei pret vienādu kategoriju emitentiem, piemērojot dažādu dalībvalstu tiesību aktus. Tas palīdz arī izvairīties no iespējamām nevēlamām sekām, ko radītu zemāks patērētāju aizsardzības līmenis. Ņemot to vērā, EESK uzskata, ka dalībvalstu rīcības brīvība būtu zināmā mērā jāierobežo. Attīstot šo ideju vēl vienu soli tālāk, EESK aicina Komisiju izpētīt, vai iepriekš minētais atbrīvojums visām emisijām diapazonā no 500 000 EUR līdz 10 000 000 EUR kapitāla tirgu savienības perspektīvā nevar īpaši kaitēt MVU. Vadoties pēc šādas izpētes rezultātiem, komiteja aicina Komisiju pārdomāt, vai atbrīvojums būtu jāsaglabā vai labāk tomēr jāatceļ.

5.1.3.

Ierosinātās regulas 42. pantā minētie deleģētie akti pirms to galīgās pieņemšanas būtu plaši jāapspriež ar visām ieinteresētajām personām. EESK ir īpaši ieinteresēta aktīvi piedalīties otrā līmeņa tiesību akta izstrādes apspriedēs.

5.1.4.

Tāpat arī Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādei (EVTI), īstenojot savas pilnvaras, lai panāktu uzraudzības prakses ciešāku konverģenci dalībvalstīs, būtu jāņem vērā ne tikai vietējo regulatīvo iestāžu viedoklis, bet arī vietējo ieinteresēto personu, tostarp tirgus dalībnieku, viedoklis.

5.1.5.

Tā kā attiecībā uz emisijām, kuru samaksa nepārsniedz 500 000 EUR, prospekts nav jāsagatavo un tās nav regulas darbības jomā, EESK iesaka EK vai EVTI sniegt ieteikumus dalībvalstīm par to, kā precizēt tādu “MVU – emitentu” statusu, kuriem nav tiesību tirgoties regulētos tirgos, taču ir atļauts tirgoties daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai kolektīvās finansēšanas platformās. Šie ieteikumi būtu jāattiecina arī uz jautājumu par to, vai šādi uzņēmumi uzskatāmi par valsts vai privātiem uzņēmumiem un kādi uzraudzības noteikumi uz tiem attieksies.

5.1.6.

EESK vērš uzmanību uz 25. panta 2. punktu, proti, uz formulējumu “valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā”, un norāda, ka tai ir jābūt ES oficiālajai valodai, kuru akceptē uzņēmēja valsts.

5.1.7.

Saistībā ar 7. pantu par kopsavilkumu, kas ietver informāciju ieguldītājiem, būtu lietderīgi iekļaut īpašus brīdinājumus par riskiem, kuri saistīti ar ieguldījumiem.