18.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 177/1

Ziņotājs:

Antonello PEZZINI

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir vairākkārt norādījusi, ka vienotais tirgus (VT) ir Eiropas integrācijas centrālais elements, kas var dot tiešu un jūtamu labumu un radīt Eiropas valstu ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi.

1.1.1.

Komiteja aicina vienotā tirgus īstenošanā svarīgu nozīmi piešķirt zaļās ekonomikas nozarēm, uzlabojot ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa tirgus modeļus, kā arī turpināt ieviest aprites ekonomikas un cīņas pret klimata pārmaiņām principus, izpētot jaunus rādītājus.

1.1.2.

Attiecībā uz enerģijas tirgu EESK uzskata, ka ir jāiegulda lielākas pūles un investīcijas gāzes un elektroenerģijas tīklu sektorā, kā arī jāievieš subsidiaritātes princips enerģijas uzglabāšanā starp dažādām dalībvalstīm.

1.2.

Eiropas reģionālās attīstības fondiem un Eiropas Sociālajam fondam būtu arvien vairāk jākoncentrējas uz vienoto tirgu un Eiropas iedzīvotāju un darba ņēmēju sociālo iekļaušanu.

1.3.

Darba ņēmēju mobilitātes tiesību aktu kopumam vajadzētu novērst visus šķēršļus darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni, un tāpēc EESK aicina nodrošināt labāku koordināciju starp sociālā nodrošinājuma sistēmām, ieviešot sociālās drošības iestādes, kuru funkcijas ir atzītas Eiropas līmenī; uzskata, ka ir svarīgi pilnībā īstenot Līgumā noteiktās darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām, un vēlas lielāku darba ņēmēju iesaistīšanu uzņēmuma pārvaldībā.

1.4.

EESK norāda, ka patērētāji ir jāuzskata par vienotā tirgus dalībniekiem, un aicina Komisiju rīkoties enerģiskāk, koordinējot Kopienas tiesību aktus nozarē, un nodrošināt labākus strīdu izšķiršanas mehānismus. Ir vairāk jāstrādā, lai uzlabotu produktu drošību un pastiprinātu tirgus uzraudzību, īpašu uzmanību pievēršot krāpniecībai digitālajā tirgū. Šajā sakarā komiteja vēlas, lai tiktu izstrādāts racionāls patērētāju kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānisms, kas darbotos arī starptautiskā līmenī.

1.5.

EESK uzskata, ka visās valstīs jāuzlabo finanšu pakalpojumi privātpersonām, un iesaka veidot vienotus kontaktpunktus un kontaktpunktu tīklus dažādās valstīs, kuri būtu savienoti ar Eiropas centrālo sistēmu.

1.6.

Lai Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvāku un ilgtspējīgāku ekonomikas izaugsmi, sociālās kohēzijas panākšanā būtiska nozīme ir sociālajai un sadarbības uzņēmējdarbībai. Šajā sakarā EESK var sniegt ieguldījumu Komisijas pārdomās un jau ir iesniegusi priekšlikumu par pastāvīgu struktūru (1), kuras ietvaros varētu padziļināti analizēt šā jautājuma aspektus.

1.7.

Pakalpojumiem un tīkliem, ar ko nodrošina atbalstu un informāciju, juridiskas konsultācijas un palīdzību tirgvedības jautājumos, būtu jāaptver visu uzņēmumu formu klāsts (2), īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem.

1.7.1.

Sociālajā dialogā uzņēmumu līmenī vajadzētu iesaistīt visdažādāko uzņēmumu veidu visreprezentatīvākās organizācijas, ja to pārstāvība ir pierādīta.

1.8.

Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU un vēl lielākā mērā mikrouzņēmumiem, ir nepieciešams spēcīgs un dinamisks vienotais tirgus; EESK piekrīt, ka ir nepieciešams leģislatīva akta priekšlikums uzņēmumu maksātnespējas, kā arī agrīnas pārstrukturēšanas jautājumos, un atbalsta priekšlikumu par “otro iespēju” uzņēmējiem. Šādā priekšlikumā būtu jāpievērš uzmanība darba ņēmēju un patērētāju aizsardzībai un nepieciešamībai nodrošināt viņu pienācīgu aizsardzību.

1.9.

EESK norāda, ka uzņēmumos un publiskajās iestādēs ir jāstiprina nesaskaņotu preču savstarpējās atzīšanas princips.

1.10.

EESK uzsver nepieciešamību samazināt un likvidēt administratīvos šķēršļus, kas ierobežo uzņēmumu attīstību un traucē galvenokārt mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī mikrouzņēmumus. Papildu un nevajadzīgas prasības, ko ievieš dalībvalstis, būtu jāatceļ, ja tās ir pretrunā kādai direktīvai vai tās mērķiem; tāpēc komiteja aicina Komisiju īstenot labāku saskaņotības uzraudzību. EESK uzsver, ka būtu jāsaglabā īpatnības attiecībā uz brīvo profesiju pārstāvjiem, pastiprinot sadarbību tiešsaitē starp dalībvalstu iestādēm.

1.11.

Svarīgi ir uzlabot Pakalpojumu direktīvas efektivitāti un direktīvas paziņošanas procedūras, novēršot protekcionisma veidus un jaunus šķēršļus brīvai pakalpojumu apritei, katrā sektorā izmantojot atsevišķu pieeju, lai apzinātu nepilnības un šķēršļus, kā arī jāpieņem “nulles tolerances” princips, izmantojot mērķtiecīgas pārkāpumu procedūras, ja ir pierādīta neatbilstība direktīvai.

1.12.

EESK aicina labāk piemērot Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu (96/71/EK) un 2014. gada direktīvu par tās izpildi.

1.13.

Šķiet svarīgi un lietderīgi uzstāt uz profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas atzīšanu, veicinot savstarpējās atzīšanas piemērošanu un šajā nolūkā īstenojot saskaņošanas procesu, kas nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi.

1.13.1.

Šajā sakarā svarīgi ir Eiropas profesionālo karti paplašināt uz jaunām profesijām.

1.14.

Tāpat ir svarīgi atbalstīt Eiropas standartizāciju, izmantojot augšupēju sistēmu, kurā pastāvīgi ir iesaistīti sociālie partneri, patērētāji un vides aizsardzības organizācijas.

1.15.

Komiteja mudina sākt iedzīvotāju, it īpaši jauniešu, tiešas iesaistes kampaņu, kas būtu piederības Eiropas pilsonības mantojumam izpausme. Šīs kampaņa sāktos ar interaktīvas viedtālruņa lietotnes ieviešanu un ES līmeņa interaktīva elektroniska kontaktpunkta izveidi visās valodās, kur katrs varētu dot personīgu ieguldījumu, tādējādi nodrošinot tā pilnīgu un pareizu darbību un kopā ar iedzīvotājiem un viņu interesēs novēršot informācijas asimetriju. EESK aicina arī izveidot “Erasmus” programmu amatniecībai un māceklībai vienotajā tirgū , kas jaunajiem amatniekiem, jaunajiem brīvajiem profesionāļiem un mācekļiem dotu iespēju pieredzēt Eiropas iekšējā tirgus vienotību un apmainīties ar pieredzi un zināšanām.

1.16.

Komiteja uzskata, ka tikpat svarīgi ir ar Eiropas Ārējās darbības dienesta aktīvu līdzdalību sākt popularizēšanas kampaņu ārpus Eiropas Savienības ar nosaukumu “Eiropas vienotais tirgus – vairāk nekā 500 miljoni cilvēku, vienreizīga iespēja drošām un stabilām partnerībām” .

2.1.

Vienotais tirgus ir Eiropas integrācijas pamatā, un uz tā ir balstīta iedzīvotāju uzticība Eiropas projektam, Eiropas uzņēmumu iniciatīvas gars, ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu darbību saskaņota un ilgtspējīga attīstība, cilvēkresursu stiprināšana.

2.2.

Nesen Komisija nāca klajā ar Eiropas enerģētikas savienības priekšlikumiem, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei, iniciatīvu “Tirdzniecība visiem”, daudzveidīgu pasākumu kopumu aprites ekonomikas jomā un nodokļu sistēmu pārredzamības paketi.

2.3.

Vienotais tirgus, kas tika izveidots, lai dotu iespēju ikvienam Eiropas iedzīvotājam pilnībā izmantot priekšrocības, kuras sniedz iespēja dzīvot, strādāt, pārvietoties, studēt, ražot, pārdot un pirkt jebkur Eiropas Savienībā bez jebkādiem ierobežojumiem, 23 gadu laikā kopš tā izveidošanas ir likvidējis dažādus šķēršļus un traucēkļus šo pamatbrīvību īstenošanai.

2.4.

Neskatoties uz gūtajiem panākumiem, vienotā tirgus izveides pabeigšanā joprojām ir nopietni trūkumi un nepilnības, kas “slāpē jaunradi un atbaida uzņēmumus no jaunu ražojumu un pakalpojumu izstrādes Eiropā, no papildu darbinieku pieņemšanas un darbības izvēršanas jaunos tirgos” (3).

2.5.

Šķēršļi brīvai personu kustībai, preču, pakalpojumu un kapitāla apritei kavē izaugsmi un darbvietu radīšanu, kā arī kaitē Eiropas uzņēmumu konkurētspējai, un, pamatojoties uz pozitīvajiem I un II vienotā tirgus akta rezultātiem, tagad ir nepieciešama radikāla rīcība, lai nodrošinātu vienotā tirgus optimālu darbību un atbrīvotu neizmantoto vienotā tirgus potenciālu.

2.6.

Tādēļ ir “jāturpina likvidēt šķēršļus un novērst intelektuālās un ideoloģiskās barjeras, lai šī sadarbības stratēģija, kas savā būtībā ir unikāla, varētu sniegt labumu visiem iedzīvotājiem 28 dalībvalstīs un trijās Eiropas Ekonomikas zona valstīs” (4).

2.7.

Savā 2015.–2018. gada programmā VTNC kā prioritāti ierosināja digitālā vienotā tirgus un enerģijas tirgus stratēģiju, kā arī dažādas citas sadarbības formas, piemēram, SOLVIT stiprināšanu (5).

2.8.

Ņemot vērā ieteikumus, kas formulēti 2010. gada Monti ziņojumā, Komisija 2011. gada aprīlī uzsāka iniciatīvu “I vienotā tirgus akts” un 2012. gada oktobrī – “II vienotā tirgus akts” (par ko EESK jau ir sniegusi savu atzinumu (6)).

2.9.

Padziļinātāks un taisnīgāks vienotais tirgus ir viena no 10 Komisijas politiskajām prioritātēm: atlikušo regulatīvo un neregulatīvo šķēršļu likvidēšana vienotajā tirgū precēm un pakalpojumiem ir noteikta kā prioritāte 2015. gada izaugsmes pētījumā  (7).

2.10.

Kopš 1988. gada Cecchini ziņojuma par izmaksām, ko rada Eiropas integrācijas trūkums, ir pieņemti dažādi rīcības plāni, kuros noteiktas prioritātes vienotā tirgus izveides pabeigšanai, un Komisija ir vairākkārt nākusi klajā ar pamatnostādnēm un pasākumiem, kas tomēr nav spējuši dot apmierinošus rezultātus. Aicinājums palielināt konkrētību, ko Komisija ir paudusi ar šo jauno ceļvedi, ir jāiekļauj šajā kontekstā.

3.1.

Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi, ceļvedī ir iezīmēti trīs galvenie mērķi:

3.2.

Iniciatīvas stūrakmeņi ir šādi:

3.3.

Komisija plāno veicināt šo procesu, aktīvi rūpējoties par attiecīgo direktīvu un regulu īstenošanu un veicot virkni pasākumu, kas balstīti uz iespējām, modernizāciju un konkrētiem rezultātiem, kā arī nosakot precīzu un, cerams, saistošu grafiku.

4.1.

EESK ir vairākkārt paudusi pārliecību par nepieciešamību veikt pasākumus, kas ļautu vienotā tirgus potenciālu izmantot par labu uzņēmumiem, darba ņēmējiem, patērētājiem, iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām pusēm tādās jomās kā pakalpojumi, piekļuve finansējumam, birokrātisku šķēršļu vienkāršošana MVU, ievērojot darba ņēmēju, patērētāju un vides aizsardzību, atjaunināti un uzlaboti tehniskie un normatīvie standarti, tiešsaistes tirdzniecība, digitālais vienotais tirgus un mobilitāte.

4.1.1.

Šajā sakarā komiteja uzskata, ka ir svarīgi nostiprināt Eiropas vienotā tirgus vērtību ikviena Eiropas iedzīvotāja apziņā, it īpaši jauniešu vidū:

4.2.

EESK uzskata, ka pirms jaunām likumdošanas iniciatīvām prioritāte būtu jāpiešķir spēkā esošo noteikumu efektīvas īstenošanas mehānismiem, izveidojot dinamisku informācijas vākšanas sistēmu, kā arī labākam ietekmes novērtējumam, kas ļautu ne tikai identificēt pārkāpumus, bet arī ierosināt jaunus pasākumus vienotā tirgus efektīvākai īstenošanai. Šajā sakarā ir jāapsver, cik lielā mērā izvirzītos mērķus var sasniegt, atceļot ierobežojumus (prognoze).

4.3.

Pēc EESK domām, ir svarīgi veikt patērētāju aizsardzības noteikumu kvalitatīvu izvēli, nodrošinot proporcionalitāti, pārredzamību, efektivitāti un faktisku Eiropas pievienoto vērtību.

4.4.

EESK par prioritāti uzskata savstarpējas atzīšanas noteikumu nostiprināšanu, analizējot konkrētus gadījumus ar mērķi atbalstīt un veicināt preču un pakalpojumu brīvu plūsmu.

4.4.1.

Šajā sakarā būtu vēlams īstenot noteikumus, no kuriem dažus noteiktos gadījumos varētu iekļaut 29. režīmā ar atsauci uz labāko pieredzi, ko katra valsts ir ieguvusi.

4.5.

EESK atbalsta pakalpojumu attīstību ražošanas nozarēs, izmantojot pasākumus, kas nodrošina jaunus uzņēmējdarbības modeļus kopīgai preču un pakalpojumu sniegšanai. Labāka Pakalpojumu direktīvas transponēšana un skaidrāks un vienotāks īstenošanas noteikumu formulējums varētu nodrošināt lietotnes, kas atbilst tehniskajiem un normatīvajiem kvalitātes standartiem.

4.6.

Komiteja ir gandarīta par to, ka Komisijas paziņojumā ir iekļauta nodaļa par sadarbīgo patēriņu. Komiteja jau ir pieņēmusi vairākus atzinumus par šo tematu (8). Pašlaik komiteja izstrādā izpētes atzinumu pēc prezidējošās valsts Nīderlandes pieprasījuma, kā arī divus pašiniciatīvas atzinumus par jautājumiem, kas saistīti ar jaunajām patēriņa tendencēm.

4.6.1.

EESK uzskata, ka sadarbīgais patēriņš ievērojami sekmē ētiskāku ekonomiku, kuras pamatā ir Eiropas vērtības, un palīdz patērētājiem pieņemt ētiskus patēriņa modeļus.

4.6.2.

Dažos aspektos sadarbīgais patēriņš paredz konceptuāli pārveidot darba kultūru, un tam ir liels potenciāls jaunu darbvietu radīšanā. Sadarbīgais patēriņš ir arī inovatīvs papildinājums, kas piedāvā ekoloģiskas priekšrocības.

4.6.3.

EESK var sniegt ieguldījumu Komisijas pārdomās par šo tematu un jau ir iesniegusi priekšlikumu par pastāvīgu struktūru, kuras ietvaros varētu to padziļināti analizēt.

4.7.

EESK uzskata, ka ir pilnībā jāizmanto sadarbīgā patēriņa potenciāls, vienlaikus skaidrāk precizējot noteikumus, kas piemērojami tajā sniegtajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz stabilu datu vākšanu par reālo situāciju visā ES. Jebkurā likumdošanas darbībā, kas jāveic, jāņem vērā nepieciešamība visiem tirgus dalībniekiem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Šajā saistībā arī jānodrošina augstie Eiropas darba tiesību, sociālās aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības standarti.

4.8.

EESK uzskata: lai novērstu šķēršļus brīvai pakalpojumu apritei, ir jākoncentrējas uz komercpakalpojumiem, būvniecību, tūrismu un mazumtirdzniecību, kā arī uz pakalpojumiem uzņēmumiem; dalībvalstīm jāuzlabo informēšanas pakalpojumi par valsts standartiem, kas ietekmē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, un ir jāpamato jebkādi noteikumi vai papildu prasības, kas bez diskriminācijas noteiktas pakalpojumu sniedzējiem, paziņojot par tām Komisijai. EESK aicina Komisiju veikt pasākumus, lai saskaņotu un uzlabotu “vienoto kontaktpunktu” veiktspēju, pilnveidojot starpsavienojumus starp esošajiem instrumentiem (9).

4.9.

EESK uzskata, ka ir būtiski pastiprināt pārkāpuma procedūras ar mērķi nodrošināt noteikumu ievērošanas kultūru ES līmenī un pareizu transponēšanu valstu reālajā situācijā: dalībvalstīm ir jāapgūst šī noteikumu ievērošanas kultūra, izmantojot arī spēcīgu centrālo uzraudzību; ātrākas pārkāpumu procedūras ES līmenī, ja vajadzīgs; kā arī ciešāku sadarbību un partnerību starp Komisiju un valsts pārvaldes iestādēm.

4.10.

Pēc EESK domām, iniciatīvām attiecībā uz MVU, jaunuzņēmumiem, atbalstu inovācijām un digitālo tehnoloģiju pielietojumiem vajadzētu būt vairāk izceltām ierosinātajā ceļvedī, jo tie ir būtiski izaugsmei un veicina nodarbinātību Eiropas Savienībā. Šajā sakarā ir jāapsver “otrās iespējas” došana uzņēmējiem.

4.11.

EESK uzskata, ka Komisijai vajadzētu pievērst maksimālu uzmanību tam, lai dalībvalstis savlaicīgi un pienācīgi transponētu jaunās publiskā iepirkuma direktīvas (10), ņemot vērā, ka publiskais iepirkums veido apmēram 20 % no ES IKP.

4.12.

Dažādie ES uzņēmumu veidi ir atkarīgi no daudzveidīgās vēsturiskās attīstības mūsu kontinentā. Starp dažādajiem veidiem ir parādījies un kļūst arvien svarīgāks sadarbīgais patēriņš, jo tas par saprātīgām cenām spēj apmierināt sabiedrības vajadzības un ietver dažāda veida nodarbinātību un uzņēmējdarbību.

4.13.

Komiteja aicina Eiropas Komisiju, piemēram, ar plāna palīdzību, veicināt sociālo ekonomiku un novērst konkrētus šķēršļus, kas kavē sociālo uzņēmumu darbību, liedzot tiem pilnībā izmantot vienotā tirgus iespējas.

4.14.

Izmantojot visu sociālo partneru un ieinteresēto personu ieguldījumu, Eiropas standartizācijai būtu arvien vairāk jāsekmē to procesu pabeigšana un pilnveidošana, kas notiek pasaules ekonomikā, ar mērķi ne tikai radīt pievienoto vērtību, kura ES izceļ, piemēram, sociālo tirgus ekonomiku, bet arī veicināt Eiropas ekonomiku globalizācijas procesos.

4.14.1.

Pasaules standartizācijas procesos ir vēlama Eiropas standartizācijas kultūras esamība un lielāka ietekme.

5.1.1.

Eiropas patērētāji arvien vairāk apzinās, ka dalībvalstu valdības, kuras bieži vien vadās no spēcīgām ekonomiskajām interesēm, rada arvien vairāk tiešu un netiešu šķēršļu, kas ierobežo personu brīvu pārvietošanos, preču, pakalpojumu un kapitāla apriti.

5.1.2.

Preču, pakalpojumu un atbildības apdrošināšanai vajadzētu brīvi darboties visās ES valstīs.

5.1.3.

Nav izveidota valstīm kopīga elektroniska sistēma, kas saskaņotu un vienkāršotu autoceļu nodevas privātajiem un komerciālajiem automobiļiem.

5.1.4.

Nav saskaņota un padarīta pieejama iedzīvotājiem mehānisko transportlīdzekļu kontroles sistēma katrā valstī.

5.1.5.

Elektrības kontaktligzdas, kas Eiropas iedzīvotājiem ir arvien vairāk noderīgas, vēl nav standartizētas.

5.1.6.

Pat apģērbu un apavu izmēru numerācija daudzās valstīs ir atšķirīga.

5.1.7.

EESK vēlas, lai tiktu veiktas patērētāju izpratnes veicināšanas kampaņas par to, kādas priekšrocības var gūt no apņēmīgas rīcības, kas vērsta uz vienotu standartu stiprināšanu vienotā tirgū.

5.1.8.

EESK aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par saskaņotas informācijas sniegšanu iedzīvotājiem par iekārtām.

5.2.1.

Personas ar invaliditāti, kas veido 15 % no Eiropas iedzīvotājiem, saskaras ar papildu šķēršļiem, kuri liedz viņiem izmantot vienotā tirgus nodrošinātās brīvības. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas neseno izklāstu attiecībā uz Eiropas Aktu par pieejamību, kura mērķis ir veicināt piekļuvi precēm un pakalpojumiem.

5.3.1.

EESK atbalsta nepieciešamību izveidot brīvajām profesijām kopīgu regulējumu, kas būtu spēkā visās Eiropas valstīs, un uzskata, ka ir jāpaplašina Eiropas profesionālā karte, tajā iekļaujot visas iespējamās kategorijas un ievērojot Profesionālo kvalifikāciju direktīvas noteikumus.

5.4.1.

Trūkst intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmas, jo īpaši attiecībā uz MVU, radot nenoteiktību par vienotā patenta un nacionālo patentu un valsts papildu aizsardzības sertifikātu līdzāspastāvēšanu.

5.4.2.

EESK piekrīt, ka ir jāizveido vienota tiesa, kas spēj nodrošināt vienu jurisdikciju procesiem, kas saistīti ar patentiem.

5.4.3.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu uz ES līmeni pārnest vienotu tiesību piešķiršanu papildu aizsardzības sertifikātiem.

5.5.1.

Komiteja vēlas, lai publiskā iepirkuma jomā tiktu ieviesta datu vākšanas sistēma un jauni analītiskie instrumenti, kas ļautu noteikt problēmas un pārkāpumus.

5.5.2.

Lai atklātu nepilnības iepirkuma procedūrās, ļoti lietderīga varētu būt Eiropas publiskā iepirkuma reģistru izveide.

5.5.3.

EESK piekrīt, ka ir vēlams izveidot mehānismu, kas būtu paredzēts brīvprātīgai ar publisko iepirkumu saistīto aspektu ex ante novērtēšanai noteiktos apjomīgos infrastruktūras projektos.

5.6.1.

EESK aicina Komisiju paplašināt SOLVIT pilnvaras un ietekmi ar mērķi panākt, lai dalībvalstis, kuras pēdējā laikā ir ļoti vērīgas pret nacionālisma tendencēm, ievērotu vienotā tirgus noteikumus.

5.6.2.

EESK uzsver, ka vienotā tirgus īstenošanas kultūra vēl ir vāja, un pārāk daudzi valstu pasākumi ir kropļojoši, lai tirgu īstenotu pilnībā.