3.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/1

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus attiecībā uz “vienkāršas, pārredzamas un standartizētas” vērtspapīrošanas režīmu (VPS vērtspapīrošanu), kā arī prudenciālo prasību pieņemšanu attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Šie priekšlikumi iekļaujas plašākā“Rīcības plāna kapitāla tirgu savienības izveidei” (1) kontekstā.

1.2.

Komiteja pauž gandarījumu, ka ir ātri pieņemti priekšlikumi par vērtspapīrošanu, kas publicēti vienlaicīgi ar rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei. Nekavējoties ir jāpieņem vajadzīgie pasākumi. Tas radītu apjomīgus papildu resursus banku finansējumam, kam ir svarīga nozīme, īpaši attiecībā uz MVU un mājsaimniecībām.

1.3.

Pašreizējā Eiropas finanšu sistēmā banku aizdevumi veido 75–80 % no kopējā ekonomikas finansējuma, un arī turpmāk MVU un mājsaimniecības noteikti būs lielā mērā atkarīgas no banku finansējuma. Minētā tirgus atveseļošana nodrošinātu privātajam sektoram papildu kredītu EUR 100–150 miljardu apmērā, palielinot uzņēmumiem un mājsaimniecībām piešķirtā kredīta apmēru par 1,6 %. Komiteja jau ir uzsvērusi vērtspapīrošanas svarīgo nozīmi attiecībā uz MVU, kuriem ir noteicošā loma Eiropas ekonomikā.

1.4.

Komiteja uzskata, ka banku finansējums nav nošķirams no tirgus finansējuma, kuru plašāk izmantos kapitāla tirgu savienības ietvaros. Abi minētie finansējuma veidi nav jāuzlūko kā konkurējoši, bet drīzāk kā papildinoši.

1.5.

EESK uzskata, ka šobrīd ir svarīgi izvēlēties vispārēju pieeju. Jaunajam regulējumam vērtspapīrošanas jomā ir vajadzīga ilgtspējīga un padziļināta pieeja un taisnīgs un atbilstošs līdzsvars. Visos līmeņos ir jāņem vērā vajadzīgo mērķu un visu iesaistīto dalībnieku interešu kopums. Šajā ziņā komiteja atzinīgi vērtē gan centienus finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai, gan izvēlēto pieeju, kurā paredzēts, ka ieguldītājiem vienlaikus ir gan tiesības, gan pienākumi.

1.6.

Lai stimulētu vērtspapīrošanas darījumus, jaunajai regulai jābūt pietiekami tālejošai. VPS kritērijiem jābūt reālistiskiem, lai tos varētu īstenot visas kredītu finansēšanas jomā aktīvās bankas neatkarīgi no tā, vai tās ir lielas vai mazas vietējā līmeņa bankas. Jāpanāk arī, lai vērtspapīrošanas darījumi piesaistītu ieguldītājus. Ja to veiksmīgi īstenotu, jaunā regula varētu sniegt būtisku ieguldījumu ekonomikas finansēšanas uzlabošanā, ieguldījumu apjoma palielināšanā un izaugsmes atjaunošanā. Vienlaikus ir skaidri jānosaka ar to saistītie riski un jānorāda, kuri dalībnieki būs par tiem atbildīgi, ņemot vērā visu ķēdi no emitenta līdz ieguldītājam. Šobrīd ir svarīgi neatkārtot agrāk pieļautās kļūdas.

1.7.

Drošības, pārredzamības un piemērošanas (“izpildes”) principi ir jāiekļauj regulā, lai nostiprinātu uzticēšanos jauniem tirgiem. Jāveido atbilstoša uzraudzība gan ECB, gan valsts kontroles iestāžu līmenī, un nedrīkst aizmirst arī par starptautisko dimensiju.

1.8.

Tā kā vērtspapīrošana ir sarežģīta un saistīta ar risku, komiteja piekrīt viedoklim, ka vērtspapīrošana nevar būt pieejama mazajiem ieguldītājiem un patērētājiem. Komiteja arī uzskata, ka pašreizējā brīvprātīgā pieeja nav pietiekama, un aicina dokumentos skaidri norādīt formālu aizliegumu.

1.9.

Shēmu paredzēts izvērtēt pēc četriem gadiem. Komiteja uzskata, ka izvērtēšanu būtu vēlams veikt ātrāk. Šķiet, ka divu gadu termiņš būtu piemērots.

1.10.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas lēmumu pieņēmēji uzņemtos vadošo lomu starptautiskās un pasaules mēroga debatēs par vērtspapīrošanu, lai garantētu Eiropas acquis, kā arī pietiekamu saskaņotību starptautiskā līmenī.

2.1.

Tūlīt pēc stāšanās amatā Junkera vadītā Komisija noteica trīs absolūtās prioritātes, proti, izaugsme, nodarbinātība un investīcijas.

2.2.

Šo mērķu sasniegšanai Komisija pieņēma Investīciju plānu Eiropai, kurā paredzētas trīs sadaļas:

2.3.

Rīcības plānā kapitāla tirgu savienības izveidei, kas pieņemts 2015. gada 30. septembrī, Komisija vēlas vienlaikus mobilizēt kapitālu Eiropā un izveidot patiesu vienoto kapitāla tirgu, kā arī līdz 2019. gadam īstenot vienu no galvenajiem elementiem sava Investīciju plāna trešajā daļā.

2.4.

Vienlaikus ar rīcības plānu Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem vērtspapīrošanas  (3) jomā. Tie iekļauti tiesību aktu paketē, kas ietver divus priekšlikumus, un katrā no tiem aplūkoti konkrēti aspekti:

2.4.1.

pirmkārt, priekšlikums par vērtspapīrošanu. Regulas priekšlikuma mērķis galvenokārt ir izveidot konkrētu un vienotu regulējumu visiem vērtspapīrošanas tirgus dalībniekiem un noteikt tādu pakārtotu darījumu kopumu, kas atbilst noteiktiem attiecināmības kritērijiem – vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana jeb VPS (STS) vērtspapīrošana  (4)  (5); un

2.4.2.

otrkārt, priekšlikums ar mērķi grozīt vērtspapīrošanas tiesisko regulējumu ES tiesību aktos, tostarp kapitāla prasību jomā kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai VPS vērtspapīrošanai nodrošinātu tādu regulatīvu pieeju, kas ir jutīgāka pret risku (6), tādējādi pienācīgi ņemot vērā VPS vērtspapīrošanas īpatnības.

2.4.3.

Pirmais priekšlikums paredz ne vien virkni noteikumu attiecībā uz visa veida vērtspapīrošanu, bet arī izveido VPS vērtspapīrošanas satvaru. Tādējādi tiek nodrošināta atsauce uz vērtspapīrošanas strukturēšanas procesu, nevis attiecīgo aktīvu kredītkvalitāti.

2.4.4.

Otrais priekšlikums papildinošā veidā attiecas uz prudenciālo pieeju vērtspapīrošanai, kurā vairāk ņemtas vērā šo tirgu īpatnības. Priekšlikumā konkrēti aplūkotas kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām, tostarp pret risku jutīgāka pieeja VPS vērtspapīrošanai.

3.1.

EESK pauž gandarījumu, ka priekšlikumi par vērtspapīrošanu ir publicēti vienlaikus ar rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei. Tagad ir nekavējoties jāpieņem vajadzīgie pasākumi. Eiropas ekonomika joprojām ir lielā mērā atkarīga no banku finansējuma. Eiropas finanšu sistēmā bankas aizdevumi veido 75–80 % no kopējā ekonomikas finansējuma (7). Komiteja uzskata, ka banku finansējums un caur tirgu nākošais finansējums ir savstarpēji saistīts un jāuzskata par savstarpēji papildinošu.

3.2.

Turklāt investīciju līmenis joprojām ir daudz zemāks nekā pirms finanšu un ekonomiskās krīzes reģistrētais līmenis. Kaut arī ES iekšzemes kopprodukts (IKP) un privātais patēriņš 2014. gada otrajā ceturksnī kopumā bija tuvu 2007. gada rādītājiem, investīciju kopsumma bija par 15 % mazāka nekā 2007. gadā (8).

3.3.

Komiteja jau ir uzsvērusi vērtspapīrošanas svarīgo nozīmi, īpaši attiecībā uz MVU, kuri joprojām ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma (9). MVU ir nozīmīga loma Eiropas ekonomikā, jo vairāk nekā 98 % Eiropas uzņēmumu ir MVU, un tie nodrošina vairāk nekā 67 % darbvietu ES privātajā sektorā un rada 58 % uzņēmumu bruto pievienotās vērtības (10).

3.4.

Turklāt MVU aizdevumu vērtspapīrošana šobrīd ir visai ierobežota, pretēji vērtspapīrošanai attiecībā uz zemes īpašumiem, ko tikai nedaudz ietekmējusi finanšu krīze. Pašlaik tikai 8 % no vērtspapīrošanas tirgus attiecas uz MVU, bet uz mājokļu hipotēkām (RMBS) – 58 % (11). Tāpēc komiteja uzskata, ka stratēģijā kapitāla vienotā tirgus izveidei īpaša uzmanība jāpievērš vērtspapīrošanai, kas saistīta ar MVU.

3.5.

Ir svarīgi atjaunot vērtspapīrošanas tirgus, īpaši MVU segmenta, dinamiku. Investīciju plānā Eiropai kvalitatīvas vērtspapīrošanas ilgtspējīga tirgus izveide minēta kā viena no piecām jomām, kurās ir nepieciešama īstermiņa rīcība. Ja vērtspapīrošanas tirgus atgrieztos pirmskrīzes vidējā emisijas līmenī un kredītiestādes jaunās emisijas izmantotu jaunu kredītu izsniegšanai, tās privātajam sektoram varētu nodrošināt papildu kredītu EUR 100–150 miljardu apmērā. Šī summa nodrošinātu ES uzņēmumiem un mājsaimniecībām piešķirtā kredīta pieaugumu par 1,6 % (12).

3.6.

EESK jau ir paudusi atbalstu dinamikas atjaunošanai, bet ar zināmiem nosacījumiem. Lai neatkārtotu kļūdas, ko agrāk pieļāvušas ASV, komiteja iesaka precīzi noteikt regulējumu vērtspapīrošanas jomā (13). Komiteja arī uzskata: lai izveidotu ilgtspējīgu augstas kvalitātes vērtspapīrošanas tirgu, jāveicina tādu pamatstruktūru izveide, kurām ir īsa starpniecības ķēde, lai veidotu tiešu saikni starp aizņēmējiem un noguldītājiem (14).

3.7.

Komiteja uzskata, ka šobrīd ir svarīgi pieņemt vispārēju, ilgtspējīgu un padziļinātu pieeju, ņemt vērā visus nepieciešamos mērķus un visu iesaistīto dalībnieku intereses, kā arī panākt visu minēto faktoru taisnīgu un atbilstīgu saskaņotību. Jāpanāk, ka ikvienam pasākumam ir pozitīva ietekme gan uz ekonomikas finansēšanu (sk. iepriekš) un finanšu sistēmas stabilitāti, gan ieguldītāju interesēm.

3.8.

Komiteja uzskata, ka reāla vienotā tirgus izveides nolūkā regula ir pareizā izvēle šīs iniciatīvas īstenošanai. Ja vēlamies, lai regulējumam būtu konkrēti pozitīvi rezultāti, tam jābūt pietiekami tālejošam un jāspēj piesaistīt ieguldītājus.

3.9.

Komiteja atzinīgi vērtē centienus panākt finanšu sistēmas stabilitāti un šo centienu potenciālu. Priekšlikumi paredz virkni pienākumu pārredzamības jomā un sekmē plašāku un efektīvāku riska sadalījumu starp vairākiem dalībniekiem gan finanšu nozarē, gan ārpus tās.

3.10.

Komiteja uzskata, ka minētie pienākumi pārredzamības jomā ir ļoti svarīgi, jo tieši pārredzamības un vienotības trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem vērtspapīrošanas tirgus izveidei. Pamatprincips, kas tiek piemērots, nosakot atšķirību starp dažādām vērtspapīroto produktu kategorijām un ieviešot vienkāršus, pārredzamus un standartizētus produktus, tiek uzskatīts par piemērotu līdzekli, lai nostiprinātu ieguldītāju uzticēšanos un atjaunotu tirgu.

3.11.

Ar riska paturēšanas prasību tiek nodrošināts, ka pusēm, kas veic minētās darbības, pašām jāuzņemas tikai minimāls portfeļa risks. Komiteja uzskata, ka šī prasība ir pamatots vispārējs princips. Komiteja arī norāda, ka vairs nav iespējams “iniciēšana izplatīšanai” modeļa recidīvs.

3.12.

Ieguldītājiem ir gan tiesības, gan pienākumi. Tiem, kuri iegulda savus līdzekļus, lai gūtu peļņu, ir pienākums veikt uzticamības pārbaudi (due diligence) attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā tiek veikti ieguldījumi. Ja tiktu mainīta nostāja un atbildība tiktu uzlikta uzraudzības iestādēm un valsts iestādēm, tas nozīmētu, ka jāpievēršas delikātajam jautājumam par bezrūpīgas rīcības risku (moral hazard).

3.13.

Noteiktos apstākļos vērtspapīrošanas darījumi un tirgi var būt saistīti ar risku. To apliecina nesenā pieredze, kad tika pieļautas atsevišķas kļūdas. Šobrīd jānodrošina, lai mūsu virzītās dinamikas atjaunošanas ietvaros netiktu atkārtotas agrāk pieļautās kļūdas, un tas skaidri norādīts Komisijas 2014. gada beigās publicētajā Investīciju plānā. Jaunajā vidē skaidri jānorāda, kāds ir risks un kuri dalībnieki būs par to atbildīgi. Pateicoties standartu saskaņošanai paziņošanas jomā, strukturētāku datu sniegšanai un noteiktu modeļu izmantošanai, varēs nostiprināt ieguldītāju uzticēšanos un uzlabot riska novērtējumu. Stiprināšana apvienojumā ar augstākas kvalitātes datiem, iespējams, nodrošinās, ka ārējo kredītnovērtējuma aģentūru iesaiste kļūst pilnīgi nevajadzīga.

3.14.

Jaunajā regulā ir jāiekļauj drošības, pārredzamības un piemērošanas (“izpildes”) principi, jo arī tas palīdzēs nostiprināt uzticēšanos jaunajiem tirgiem. Jānodrošina atbilstoša uzraudzība un jāņem vērā arī starptautiskā dimensija.

3.15.

EESK atzinīgi vērtē arī principu, ka šie darījumi un tirgi ir pieejami tikai profesionāliem un institucionāliem ieguldītājiem, bankām un citiem ilgtermiņa ieguldītājiem. Dokumenta projektā uzsvērta nostāja, ka mazajiem ieguldītājiem un patērētājiem šie darījumi un tirgi nav pieejami. Ņemot vērā vērtspapīrošanas sarežģītību un ar to saistīto risku, šāda pieeja ir pareiza, taču komiteja uzsver, ka šim aizliegumam jābūt skaidri norādītam dokumentos.

3.16.

Komiteja pilnībā apzinās, ka pašreizējo dokumentu mērķis ir veicināt vērtspapīrošanas tirgu dažu svarīgāko elementu saskaņotību un ka tajos nemaz nav minēta turpmāka papildu saskaņošana šajos tirgos attiecībā uz tajos notiekošajiem procesiem un praksi. Mums jāpievērš uzmanība visiem šajā nozarē īstenotajiem centieniem, tie jāuzrauga un jāizvērtē.

3.17.

Attiecībā uz izvērtēšanu, kas paredzēta četrus gadus pēc šīs iniciatīvas spēkā stāšanās, EESK atbalsta minētā termiņa saīsināšanu līdz diviem gadiem, lai projektam nodrošinātu veiksmīgas īstenošanas iespējas.

3.18.

Turklāt ir svarīgi, lai Eiropas politikas veidotāji uzņemtos vadošo lomu starptautiska mēroga debatēs. Tas īpaši attiecas uz Bāzeles diskusijām (15) par tiesiskā regulējuma izstrādi vienkāršai, pārredzamai un standartizētai vērtspapīrošanai, lai tādējādi nodrošinātu pietiekamu saskaņotību starptautiskā līmenī.