24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/3

Ziņotājs:

Seamus BOLAND

1.1.

EESK atzīst, ka Eiropas Komisija ir noteikusi par prioritāti būtiski vienkāršot kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanu un ka tā jau ir ierosinājusi un turpinās ierosināt konkrētu Komisijas tiesību aktu vienkāršošanu, lai ES tiesību akti būtu vieglāk saprotami un praktiski īstenojami.

1.2.

EESK uzskata, ka vienkāršošanas procesa neatņemama sastāvdaļa ir labāka pārredzamība, lielāka juridiskā noteiktība un nevajadzīga administratīvā sloga un ar to saistīto izdevumu samazināšana lauksaimniekiem, citiem saņēmējiem, ražotāju organizācijām un valstu pārvaldes iestādēm.

1.3.

Sistēma jāvienkāršo iespējami ātrāk, nodrošinot atvieglojumus it īpaši lauksaimniekiem. Būtiski ir to papildināt ar informatīvu un izglītojošu atbalstu.

1.4.

EESK atzīst Komisijas centienus vienkāršot jaunās KLP īstenošanu, ņemot vērā dalībvalstu ziņojumus un pieņemtos lēmumus. Ar pašreizējo pieeju ir grūti veikt būtisku KLP vienkāršošanu lauksaimnieku interesēs, neapdraudot prasību izpildes stingrību. Savukārt šīs prasības ne vienmēr ir saskaņotas un pamatotas, ja raugāmies uz to, ka tās ir jāpārvērš sabiedriskos labumos un ieguvumos vides jomā.

1.5.

Pārbaudēm un iespējamiem naudas sodiem jābūt samērīgiem ar naudas summu, ko ieguvis saņēmējs, neatbilstības iemesliem un gatavību veikt korektīvus pasākumus. Skaidri apzinātas krāpšanas gadījumos ir jārīkojas saskaņā ar parastajām procedūrām. EESK iesaka samazināt nesamērīgumu, par ko liecina lieli atbalsta samazinājumi pat par nenozīmīgiem pārkāpumiem.

1.6.

Ekoloģizācijas pasākumu īstenošanā ir jāņem vērā neparedzēti faktori, piemēram, meteoroloģiskie apstākļi, sausums vai citi notikumi, kuru dēļ šos pasākumus nav iespējams īstenot.

1.7.

Ja par tādiem jautājumiem kā ilggadīgie zālāji ir pieņemti Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi, ir svarīgi, lai noteikumi, kuri pieņemti, lai izpildītu šos spriedumus, būtu izstrādāti tādā veidā, kas regulējumu samazina, nevis palielina.

1.8.

Pašreizējais likumdošanas process (Padomes regula, ko pavada deleģētie un īstenošanas akti) ir ļoti sarežģīts un iedzīvotājiem grūti saprotams. Tādēļ būtu jāveic pētījums par to, kā šo sistēmu varētu vienkāršot.

1.9.

Pēc vienotas likmes shēmas ieviešanas saistībā ar tiešajiem maksājumiem sarežģītā maksājumtiesību sistēma būtu jāpārskata.

1.10.

Pagaidu zālaugu platībām vajadzētu saglabāt aramzemes statusu neatkarīgi no tā, cik ilgi šīs platības izmanto kā zālājus.

1.11.

Pašreizējai jēdziena “aktīvs lauksaimnieks” definīcijai nevajadzētu radīt nelabvēlīgākus apstākļus lauksaimniekiem un vajadzētu būt balstītai uz faktu, ka zemes platība, par kuru lauksaimniekam ir tiesības saņemt atbalsta maksājumu, tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām.

1.12.

EESK piekrīt, ka KLP vienkāršošana ir vērienīgs projekts, jo īpaši tāpēc, ka lauksaimniecības un lauku attīstības politika pēc savas būtības ir sarežģīta. Vienkāršošanai jānotiek saskaņā ar plašākiem politikas mērķiem, un tie ir:

1.13.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kļūdu īpatsvara samazināšanas pasākumu metodoloģija ir izstrādāta tā, lai nodrošinātu taisnīgu īstenošanu.

1.14.

Nekavējoties jāapzina un jāīsteno pasākumi, kas atvieglotu jauno lauksaimnieku piekļuvi viņiem paredzētajai maksājumu shēmai. Jaunieši, kas vēlas nodarboties ar lauksaimniecību, būtu jāatbalsta.

1.15.

EESK iesaka pieņemt noteikumu par palielinātas birokrātijas ierobežošanu, piemēram, normu, kas ļautu atcelt spēkā esošu regulējumu, kad tiek ierosināts jauns.

2.1.

KLP budžets 408 miljardu euro apmērā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam veido 38 % no ES kopējā budžeta. Pirmais pīlārs 313 miljardu euro apmērā veido 77 % no visiem KLP izdevumiem. Tiešie maksājumi 294 miljardu euro apmērā veido 94 % no pirmā pīlāra.

2.2.

Šajā atzinumā ir ņemti vērā citi EESK atzinumi (1).

2.3.

Par pēdējo būtisko KLP reformu, kas pabeigta 2013. gadā, tika panākta vienošanās koplēmuma procedūras ietvaros. Tas nozīmē, ka iesaistīts bija arī Eiropas Parlaments kā viens no likumdevējiem līdztiesīgi lauksaimniecības ministriem, kuru skaits kopš iepriekšējās būtiskās reformas 2003. gadā bija palielinājies no 15 līdz 28.

2.4.

Jāatzīmē, ka KLP iepriekšējās reformas laikā bija iesniegts Komisijas priekšlikums par tiešo maksājumu regulu, kuras ietekmes novērtējums parādīja birokrātiskā sloga pieaugumu par 15–20 %. Tajā pašā laikā budžets tika samazināts.

2.5.

Jau iepriekšējos gados bija ieviesta virkne grozījumu, kas ne vienmēr saglabāja skaidru atšķirību starp KLP pasākumu vienkāršošanu un atcelšanu. Kā piemērus var minēt:

2.6.

Saskaņā ar AGRI ĢD datiem katrai lauku attīstības prioritātei paredzētā finansējuma proporcija ir šāda:

3.1.

Šis izpētes atzinums izstrādāts pēc komisāra Phil Hogan uzstāšanās EESK 2015. gada jūlija plenārsesijā, kurā viņš paziņoja, ka viņa galvenā prioritāte ir panākt lielāku KLP vienkāršošanu, un pēc vēlāk saņemtās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmā vietnieka Frans Timmermans vēstules, kurā viņš aicināja EESK sniegt izpētes atzinumu par KLP vienkāršošanu.

3.2.

Komisārs uzskata, ka vienkāršošana ļaus samazināt aizvien pieaugošo KLP sarežģītību un administratīvo slogu lauksaimniekiem, citiem saņēmējiem un pārvaldības iestādēm, vienlaikus nenovēršoties no tās galvenajiem mērķiem.

3.3.

Eiropas Komisija beidz izvērtēt visus ieguldījumus, pamatojoties uz trim galvenajiem principiem, proti, ka pasākumos:

3.4.

Ir skaidrs, ka neviens vienkāršošanas process nedrīkst apdraudēt nodarbinātību nozarē.

3.5.

Tā kā viens no KLP pīlāriem ir lauku attīstības pīlārs, tai ir būtiska loma sociālās iekļautības, nabadzības mazināšanas un ekonomikas attīstības nodrošināšanā, un tā sniedz labumu visiem lauku rajonu iedzīvotājiem. EESK ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (2) 5. panta 6. punkta a)–c) apakšpunktā minētās prioritātes: veicināt darbvietu radīšanu, sekmēt vietējo attīstību un uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti. Tādēļ KLP vienkāršošanā jāveic pasākumi, kas nodrošinātu, ka attiecīgo līdzekļu piešķiršana ir vienkārša un to nekavē birokrātiski šķēršļi.

3.6.

Komisija ir uzsākusi procesu, kas ietver visaptverošu visu spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu, lai apzinātu jomas, kurās jāveic pielāgojumi un uzlabojumi. Tā jau ir saņēmusi priekšlikumus no dalībvalstīm, EP deputātiem un lauksaimnieku organizācijām visā Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka līdz šim iesniegto priekšlikumu apjoms pārsniedz 1 500 lappušu. Izvērtējot dokumentāciju, var secināt, ka priekšlikumi iedalāmi divās plašās kategorijās:

3.7.

EESK atzīmē Lauksaimniecības padomes un prezidentvalsts sagatavoto vienkāršošanas pasākumu prioritāšu sarakstu. Šis saraksts varētu kalpot par pamatu Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem.

3.8.

Komisija skaidri nosaka, ka katrai dalībvalstij ir ievērojama brīvība izvēlēties savu metodiku KLP administrēšanai un uzraudzībai un ka vienkāršošanu var panākt ar saprātīgu interpretāciju. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu censties uzlabot vienkāršošanas procesu, apmainoties ar paraugpraksi.

4.1.

Vispārpieņemts ir uzskats, ka vienkāršošana vajadzīga, lai KLP īstenošana nekad nebūtu sarežģītāka, nekā tas ir nepieciešams.

4.2.

Komisija plāno iesniegt priekšlikumus, kas attiecas uz ekoloģiski nozīmīgām platībām konkrētā saimniecībā, piegulošām ekoloģiski nozīmīgām platībām, ekoloģiski nozīmīgu platību kompensāciju nepareizas deklarēšanas gadījumā un zemes gabalu identifikācijas sistēmu (ZGIS).

4.3.

Komisija plāno pārskatīt tiešo maksājumu (jo īpaši par ekoloģizāciju), lauku attīstības, augļu un dārzeņu shēmas un kvalitātes politikas vienkāršošanas iespējas.

4.4.

Komisija arī nākusi klajā ar pasākumu kopumu, kurā aptverti tādi tiešo maksājumu elementi kā atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, saistītais atbalsts un integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS). Šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā, ja iespējams, no 2016. pieprasījumu gada vai, vēlākais, no 2017. pieprasījumu gada.

4.5.

Noteikumi attiecībā uz ilggadīgajiem zālājiem rada problēmas klasificēt pagaidu zālājus kā aramzemi vai ilggadīgos zālājus. Vajadzētu būt iespējai saglabāt pagaidu zālāju platību (kas klasificētas kā aramzeme) statusu pat tad, ja lauksaimnieki nolemj pastāvīgi izmantot šo zemi kā zālājus piecus vai vairāk gadus. Tas ļautu novērst to, ka lauksaimnieki apar savas platības tikai tādēļ, lai tās nekļūtu par ilggadīgiem zālājiem. Tad attiecīgās platības varētu ilgāk izmantot kā zālājus, kam ir labvēlīga ietekme uz vidi.

4.6.

Saistībā ar tirgus pasākumiem jānorāda, ka Komisija īsteno vērienīgu vienkāršošanas programmu jaunu deleģēto un īstenošanas tiesību aktu izstrādes jomā, lai saskaņotu Komisijas noteikumus ar jauno Padomes regulu, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (TKO regula). Mērķis ir ne tikai krasi samazināt šo noteikumu skaitu un sarežģītību, bet arī nodrošināt reālu vienkāršošanu gan lauksaimniekiem, gan uzņēmējiem.

4.7.

Komisija nesen veica divas savlaicīgas izmaiņas spēkā esošajos noteikumos, pieņemot:

4.8.

Komisija plāno nākt klajā ar vairākiem priekšlikumiem par grozījumiem, ko var veikt saskaņā ar pašreizējām pamatnostādnēm, piemēram:

5.1.

Tiešo maksājumu ekoloģizācija pašlaik ir kopējās lauksaimniecības politikas reformas būtiska sastāvdaļa. Kamēr lauksaimnieki mācās pielāgoties šīm pārmaiņām, viņi joprojām baidās, ka īpašie pasākumi var nebūt pietiekami elastīgi, lai tiktu galā ar negaidītām situācijām, ko izraisa laika apstākļi vai tirgus cenu svārstības.

5.2.

Ir skaidrs, ka tiks veiktas negaidītas pārbaudes. Tomēr šīs pārbaudes lauksaimnieki labākajā gadījumā uztver kā lielas neērtības, un sliktākajā gadījumā šādas pārbaudes var viņiem radīt ļoti smagu garīgu pārdzīvojumu. Skaidrs, ka saskaņā ar taisnīguma principu lauksaimnieki par pārbaudēm ir savlaicīgi jāinformē.

5.3.

Tā kā naudas sodi, ko piemēro par neatbilstību prasībām, būs neparasti lieli, lauksaimnieki baidās, ka viņi nesaņems atbalstu, jo īpaši atbilstošas informācijas veidā. Šajā gadījumā dalībvalstīm ir jāsniedz pietiekama informācija lauksaimniekiem, kurus pārmaiņas ietekmē visvairāk, īpašu uzmanību pievēršot tiem lauksaimniekiem, kuri ir sociālekonomiski nelabvēlīgākā stāvoklī.

5.4.

Pašreizējais regulējums attiecībā uz “aktīva lauksaimnieka” definīciju nav apmierinošs un radīs sarežģītu papildu administratīvo slogu. Šā iemesla dēļ pastāv risks, ka tiks izslēgti lauksaimnieki, kuri ir iesaistīti lauksaimnieciskajā ražošanā, savukārt tie, kuri nav iesaistīti lauksaimnieciskajā ražošanā, var tikt iekļauti.

5.5.

Lauksaimnieki joprojām mēģina tikt skaidrībā ar ekoloģizāciju tās pašreizējā pirmajā gadā un ar trim zemes apsaimniekošanas metodēm, ko ekoloģizācija paredz. Kultūraugu dažādošana, ilggadīgo zālāju saglabāšana un 5 % no zemes atvēlēšana ekoloģiski nozīmīgām platībām ir trīs reformas kritēriji, kas lauksaimniekiem ir jāievēro, lai varētu pretendēt uz atbalstu.

5.6.

Nav pieņemami, ka atbildība par oficiālā līmenī pieļautām kļūdām bieži tiek uzvelta lauksaimniekiem. It īpaši tiem lauksaimniekiem, kam ir mazi ienākumi un kas ir atkarīgi no šā ienākumu avota, tiek radīti apstākļi, kuri apdraud viņu iztiku.

5.7.

“Sankciju samērīgums” ir temats, ko regulāri apspriež vairums Eiropas arodasociāciju.

5.8.

Lauksaimnieki, kuri apsaimnieko mazāk nekā 15 hektārus vai kuri saņem maksājumus, kas mazāki par 10 000 euro, uzskata, ka atbilstības pārbaudei jābūt vieglai un papildu pārbaudes vajadzētu veikt tikai tad, ja ir iepriekšējs pierādījums par nopietnu neatbilstību.

5.9.

Būs jārisina jautājumi, kas attiecas uz ilggadīgajiem zālājiem un kas radās pēc Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada sprieduma. Konkrētajā lietā atklājās daudzi problemātiski gadījumi saistībā ar buferjoslām (aramzemi), aramiem zālājiem, atmatā atstātu aramzemi un aramzemes apstrādi, īstenojot agrovides pasākumus, kad lauksaimnieki baidījās, ka noteiktā piecu gadu termiņa dēļ šāda zeme tiks oficiāli atzīta par ilggadīgiem zālājiem.

5.10.

Tur, kur lauksaimniecības organizācijas saskata nepieciešamību veikt vienkāršošanu, nodrošināt elastību un proporcionalitāti, vides grupas saskata reālu apdraudējumu. EESK uzskata: tas izskaidrojams ar to, ka vides uzlabošanas mērķi nav izdevies saskaņot ar mērķi ražot pārtiku ģimenes saimniecībās.

5.11.

Saistībā ar horizontālajiem noteikumiem jānorāda, ka pārbaužu intensitātei varētu piemērot proporcionālāku un uz risku balstītu pieeju, ņemot vērā attiecīgo risku un summas, izmaksu lietderību un atšķirīgos sasniedzamos mērķus un rezultātus.

5.12.

Vajadzētu izvairīties no vairākkārtēju pārbaužu veikšanas. Prasību neizpildes gadījumos, jo īpaši, ja pārkāpumi ir nelieli, maksājumu samazinājumiem un administratīvajiem sodiem vajadzētu būt proporcionāliem. Papildus minētajam:

5.13.

Būtu jāpievēršas steidzamiem pasākumiem, piemēram, norādījumu uzlabošanai, tehniskās palīdzības nodrošināšanai, kā arī sadarbības veicināšanai un paraugprakses apmaiņai starp pārvaldes iestādēm.

5.14.

Jaunajiem lauksaimniekiem ir grūtības piekļūt viņiem paredzētajai maksājumu shēmai. Šķēršļi, kas nevajadzīgi kavē šādu piekļuvi, mazinās jauniešu vēlmi kļūt par lauksaimniekiem, un tie ir jālikvidē. Jaunieši, kas vēlas nodarboties ar lauksaimniecību, būtu jāatbalsta.

5.15.

Par jebkuriem pašreizējā tiesiskā regulējuma grozījumiem ir jāvienojas, paredzot pietiekamu laiku, lai lauksaimnieki varētu pienācīgi plānot sējas sezonu. Jo īpaši – grozījumi, kuri skar pieteikumus 2017. gadam, būtu jāpublicē 2016. gada vasarā.