20.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 264/123

Ziņotājs:

Jonathan PEEL

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē 2015. gada oktobrī publicēto Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu “Tirdzniecība visiem – Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (1), kas ir savlaicīga un vēlama ES tirdzniecības un ieguldījumu politikas aktualizēšana.

1.1.1.

Minētajā paziņojumā ir formulēta ne tikai pozitīvi vērtējama programma uzņēmējdarbībai, bet tas arī liecina, ka jaunā tirdzniecības komisāre pēc diviem vētrainiem gadiem, kad tirdzniecība pirmo reizi desmit gadu laikā kļuva par politisku, sabiedrībā plaši apspriestu jautājumu, uzmanīgi uzklausījusi būtiskākos problēmjautājumus, ko minējuši pilsoniskās sabiedrības un citu interešu grupu pārstāvji. Paziņojumā piedāvātā vērienīgā programma ir īpaši svarīga laikā, kad pasaules ekonomikā pieaug nestabilitāte. Eiropas Savienības – pasaules svarīgākā tirdznieības bloka – ekonomiskajai labklājībai tirdzniecība un ieguldījumi ir ārkārtīgi svarīgi, un Klusā okeāna partnerības līguma parakstīšana ir savlaicīgs atgādinājums par nepieciešamību saglabāt konkurētspēju.

1.1.2.

EESK pauž bažas, ka tik daudz izraisīto cerību būs grūti attaisnot, tāpēc ar laiku varētu rasties problēmas un vilšanās, kad Eiropas Savienībai tirdzniecības sarunās neizbēgami nāksies rast kompromisu. Paziņojuma “Tirdzniecība visiem” vērtējums būs atkarīgs no tā, vai Komisija spēs pārliecināt, ka tirdzniecības nolīgumi nepazemina vides aizsardzības, nodarbinātības un citus standartus. Ar šiem nolīgumiem patiesībā būtu jācenšas paaugstināt šādus standartus.

1.2.

Komiteja uzskata, ka to vislabāk var panākt, pilsonisko sabiedrību daudz vairāk iesaistot visā sarunu un pēc tam – īstenošanas procesā. Pilsoniskā sabiedrība sagaida, ka ES tirdzniecības politikas lēmumu pieņemšanas procesa centrālie elementi būs pārredzamība, pārskatatbildība, novērtēšana un analizēšana.

1.2.1.

Pateicoties savai institucionālajai funkcijai, EESK šim nolūkam ir ļoti piemērota un var dot savu ieguldījumu, izmantojot plašo kontaktu loku gan uz vietas, gan ārvalstīs. Šādā pastiprinātā dialogā jāparedz arī intensīvāka apspriešanās ar sociālajiem partneriem par tirdzniecības un ieguldījumu iespējamo ietekmi uz darbvietām.

1.3.

Komiteja ļoti atzinīgi vērtē pieprasījumu sagatavot atzinumu par paziņojumu “Tirdzniecība visiem”, un šāds lūgums liecina, ka Komitejas loma un nozīme tirdzniecības politikā ir palielinājusies, lai arī vilšanos izraisa tas, ka pašā paziņojumā EESK loma nav minēta.

1.4.

Komiteja atzinīgi vērtē paziņojumā “Tirdzniecība visiem” uzsvērtās norādes, ka jāpaaugstina ES tirdzniecības un ieguldījumu politikas efektivitāte, jāuzlabo pārredzamība un svarīgs uzdevums ir popularizēt ES vērtības un nodrošināt saskaņotību ar citām nozīmīgām ES politikas jomām. Paziņojumā liela uzmanība veltīta ilgtspējīgai attīstībai, it īpaši cilvēktiesību, sociālo tiesību un vides aizsardzības jomā. Pēc Pušu konferences 21. sesijas (COP21) par neatņemamu ES vērtību būtu jāatzīst arī cīņa pret globālo sasilšanu.

1.5.

Atzinīgi vērtējama ir arī apņemšanās vairāk atbalstīt mazos uzņēmumus, kuri, tiecoties apgūt jaunus tirgus, saskaras ar lielākiem šķēršļiem. Atbilstoši ES un ASV transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) precedentam paziņojumā solīts visās sarunās iekļaut īpašus noteikumus par MVU un veikt “regulārus pētījumus par šķēršļiem”, ar ko MVU saskaras konkrētos tirgos. Šajā saistībā jānorāda uz Komitejas atzinumu par tematu “TTIP un tās ietekme uz MVU” (2).

1.6.

It īpaši saistībā ar nesen notikušo 10. ministru konferenci Nairobi Komiteja atzinīgi vērtē arī ierosinājumus stiprināt Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) un multilaterālo sistēmu. Ar to ir uzsvērts gan PTO normatīvais aspekts, gan nepieciešamība izvēlēties mērķtiecīgāku pieeju, kas ir īpaši svarīga, ņemot vērā gan ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un COP 21 izvirzītos mērķus, gan globālo vērtības un piegādes ķēžu, digitālās tirdzniecības un e-komercijas izaugsmi. Jāsaglabā multilaterālās pieejas lielā nozīmība, piemēram, nepieļaujot nesaderīgus noteikumus vai standartus. Turklāt jāvelta īpaša vērība, lai nodrošinātu, ka netiek atstātas novārtā daudzas svarīgas valstis, it īpaši trūcīgākās jaunattīstības valstis, galvenokārt tās, kas atrodas Āfrikā.

1.7.

It īpaši pēc debatēm par TTIP arī Eiropas Savienības iedzīvotāji ir jāpārliecina par tirdzniecības un ieguldījumu lietderību. Komiteja atzinīgi vērtē paziņojumā izskanējušo solījumu, ka “ES tirdzniecības nolīgums nemazinās patērētāju, vides vai sociālās un darba tiesību aizsardzības līmeni” (3). Sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka tirdzniecības politika atbilst ilgtspējīgas attīstības principiem, tostarp ekonomikas ilgtermiņa ilgtspējas principam.

1.7.1.

Gan ES, gan dalībvalstu līmenī ir vajadzīgas plašas un informatīvas debates. Svarīgi ir panākt visu ieinteresēto personu pārliecību, ka to viedoklis tiek uzklausīts.

1.7.2.

Komiteja uzskata, ka iecere padarīt tirdzniecības politiku atvērtāku, pārredzamāku un patērētājiem izdevīgāku ir vērtējama ļoti pozitīvi. Patērētāju viedokļi ir jāņem vērā, lai vairotu uzticēšanos un palīdzētu nodrošināt, ka tirdzniecība kļūst ilgtspējīgāka un atbildīgāka. Tomēr Komiteja arī izprot Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) bažas par to, ka vēl arvien nav mehānismu, kas tirdzniecības politikā nostiprinātu piesardzības principu un uz apdraudējuma novērtēšanu balstītu pieeju. Tiem savukārt jābūt integrējamiem ar “inovācijas principu” (4).

1.8.

Komiteja uzskata, ka šajā jomā Komisijai būtu jāiegulda vairāk pūļu. Tai pašai ir jāizrāda gatavība atskaitīties par tirdzniecības un ieguldījumu sarunām, kurās tā piedalās, un jāpierāda, ka tā tiešām pilda doto solījumu rīkoties visu interesēs.

1.8.1.

Komiteja atzinīgi vērtē paziņojumā pausto apņemšanos, ka pārredzamības līmenis, kas panākts sarunās par TTIP, tiks nodrošināts arī visās citās sarunās (tas gan pagaidām neattiecas uz sarunām ar Japānu). Pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīgi regulāri brīfingi katrā sarunu kārtā. Tā kā EESK ir padomdevēja iestāde, tā pauž vilšanos par to, ka tā nav oficiāli iekļauta īpašajā TTIP konsultantu grupā. Saistībā ar visām turpmākajām sarunām šāda iesaiste ir jānodrošina.

1.9.

Komiteja pauž dziļu vilšanos, ka Komisijas paziņojumā nav norādīts nedz uz mehānismiem, kas pilsoniskajai sabiedrībai paver iespēju uzraudzīt ES noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos iekļautās sadaļas “Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība” īstenošanu, nedz uz to, kā šos mehānismus varētu pilnveidot un nostiprināt. Komiteja uzskata, ka īstenošanas mehānismi vienlīdzīgi jāattiecina arī uz pašām “Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības” sadaļām, sākot ar Komisijas priekšlikumu par TTIP.

1.9.1.

Tiem ir ļoti liels potenciāls, un tie var nodrošināt konkrētus rezultātus. Tie ir svarīgs instruments dialogam un sadarbībai ar partnervalstu pilsonisko sabiedrību, bet paziņojumā tie nav minēti. EESK uzskata, ka tas ir krasā pretrunā iecerei arī turpmāk līdztekus materiālo tiesību normu iekļaušanai veicināt arī vērienīgas un novatoriskas sadaļas “Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība” iekļaušanu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos.

1.9.2.

Pašlaik jau ir uzkrāta pietiekama pieredze, lai varētu sākt pārdomas un izdarīt secinājumus, kas ļautu sagatavot skaidrus, pozitīvus ieteikumus turpmākai rīcībai. Vajadzīgas līdzsvarotas, strukturētas un nostiprinātas vietējās konsultantu grupas (Domestic Advisory Groups – DAG). Lai rosinātu piedalīties vairāk organizāciju, svarīga ir arī spēju veidošana un labāks atbalsts gan partnervalstīm, gan vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

1.9.3.

Abu vietējo konsultantu grupu kopīgās sanāksmes ir jānostiprina nolīgumos, un tās jāatbalsta ar atbilstošu finansējumu un jāpaplašina grupu pilnvaras, lai ietvertu pasākumus virzībā uz plašākiem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

1.10.

Ir vēl pārsteidzoši daudz citu neminētu aspektu. Lai arī dokuments ir “Komisijas paziņojums”, nav nodrošināta pietiekama sasaiste ar citiem ģenerāldirektorātiem. Komiteja nav pārliecināta, ka Komisija nozīmīgu jautājumu risināšanai ir izveidojusi vairākus ģenerāldirektorātus aptverošu pieeju.

1.10.1.

Komiteja pauž nožēlu par nespēju demonstrēt pilnībā koordinētu pieeju ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tirdzniecībai un ieguldījumiem būs liela nozīme centienos sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas turpmākos 15 gadus noteiks globālo dienaskārtību, taču paziņojumā ilgtspējīgas attīstības mērķi minēti tikai divas reizes. Tā nenoliedzami ir neizmantota iespēja. EESK mudina steidzami sākt dialogu, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības iesaisti centienos uzraudzīt tirdzniecības un ieguldījumu ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

1.10.2.

Nav norādes arī uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu un ES partnerattiecību nolīguma (Kotonū nolīguma) atjaunināšanu, kas jāveic līdz 2020. gadam. Eiropas Savienībai ir arī aktīvi jāatbalsta Āfrikas valstu arvien lielākā un Āfrikas attīstībai būtiskā vēlme savstarpēji sadarboties tirdzniecības jomā. Kaut arī ekonomisko partnerattiecību nolīgumi nav noslēgti ar aptuveni 50 % Āfrikas valstu, izņemot šos nolīgumus un pamatnolīgumu ar ĀKK, nekas neliecina, ka tiek izstrādāta ES stratēģija attiecībā uz visu Āfriku.

1.10.3.

EESK pauž vilšanos arī par to, ka paziņojumā uzmanība nav pievērsta citām nozīmīgām tirdzniecības politikas jomām. Kaut arī bieži norādīts uz energoresursu un izejvielu nozīmību, netiek minēts, ka jānodrošina šis būtiskais imports no attiecīgajām valstīm, ar kurām pagaidām nav paredzēts slēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu, vai citādā veidā jāmazina ES energoatkarība.

1.11.

Visbeidzot, lai šī vērienīgā tirdzniecības un ieguldījumu politika būtu sekmīga, Komiteja mudina paziņojuma “Tirdzniecība visiem” īstenošanai atvēlēt pietiekamus resursus. Šajā saistībā būtu jāņem vērā trešās valstīs izvietoto ES misiju un delegāciju loma.

2.1.

Tirdzniecība un ieguldījumi Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi svarīgi. Paziņojumā norādīts, ka vairāk nekā 30 miljoni ES darbvietu – viena no septiņām – ir atkarīgas no eksporta, tirdzniecība ir viens no nedaudzajiem līdzekļiem, ko var izmantot ekonomikas veicināšanai, neradot slogu valstu budžetiem, un gaidāms, ka 90 % pasaules ekonomikas izaugsmes turpmākajos 15 gados notiks ārpus Eiropas Savienības.

2.2.

Ar paziņojumu “Tirdzniecība visiem” vienu gadu pēc pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņa sākuma tiek laikus pārskatīta ES tirdzniecības stratēģija. Šis ir trešais šāda veida paziņojums; pirmais bija “Globālā Eiropa” (5), ko publicēja 2006. gadā, kad sarunas par Dohas Attīstības programmu PTO faktiski bija apstājušās.

2.2.1.

Paziņojumā uzsvērts, ka jāpaaugstina ES tirdzniecības un ieguldījumu politikas efektivitāte, jāuzlabo pārredzamība un svarīgs uzdevums ir popularizēt ES vērtības un nodrošināt saskaņotību ar citām nozīmīgām ES politikas jomām. Paziņojumā solīts vairāk uzmanības veltīt mazajiem uzņēmumiem, kas saskaras ar lieliem šķēršļiem, kuri kavē jaunu tirgu apgūšanu.

2.2.2.

Paziņojumā arī uzsvērts, ka jāpabeidz pašreizējās sarunas, it īpaši sarunas par TTIP un sarunas ar Japānu un Ķīnu (6) (par ieguldījumiem) – uz pēdējo norādīts īpaši saistībā ar Ķīnas stratēģiju “Viena josla, viens ceļš”. Paziņojumā norādīts arī uz visaptverošā ES un Kanādas ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) ratifikāciju.

2.2.3.

Solīts vairāk uzmanības veltīt tirdzniecības attiecībām ar Āziju kopumā, atkal kā prioritāti nosakot brīvās tirdzniecības nolīgumu starp diviem pasaules reģioniem, proti, ES un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm, un investīciju nolīgumus ar Honkongu un Taizemi, kā arī rosināts atsākt apstājušās sarunas ar Indiju. Paziņojumā norādīts uz ieceri noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Austrāliju un Jaunzēlandi un apstiprināts, ka tiks pārskatīti spēkā esošie brīvās tirdzniecības nolīgumi ar Meksiku un ar Čīli.

2.3.

Paziņojumā minēts, cik lielā mērā pēdējās desmitgadēs vērojamais būtiskais un pastāvīgais pasaules tirdzniecības un ieguldījumu apjoma pieaugums ir uzlabojis vispārējo labklājību un veicinājis nodarbinātību Eiropas Savienībā un citur pasaulē.

2.3.1.

Tajā arī atzīts, ka tirdzniecība “var īslaicīgi graujoši ietekmēt dažus reģionos un darba ņēmējus, ja jaunā konkurences izrādās pārāk spēcīga dažiem uzņēmumiem”, un uzsvērts, ka “cilvēkiem, kurus tieši skar šādas pārmaiņas, tas nav nenozīmīgi”. Šajā saistībā liela nozīme ir Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam. Tā palīdzību 2013.–2014. gadā saņēmuši vairāk nekā 27 600 darba ņēmēju (7). Tirdzniecības sniegtās priekšrocības nekad nav sadalītas vienmērīgi, un, lai arī kopumā bilance ir pozitīva, tomēr ar konkrētu nozari saistītu, ģeogrāfisku un/vai individuālu faktoru dēļ var rasties negatīva ietekme.

2.3.2.

Paziņojumā arī norādīts, ka to darbvietu skaits, kas atkarīgas no eksporta, ir par divām trešdaļām lielāks nekā pirms 15 gadiem un ka darba ņēmēji šajās darbvietās ir “augsti kvalificēti un saņem augstāku atalgojumu par vidējo” (8). Paziņojumā arī minēts: “Vairāk nekā 600 000 MVU, kas nodarbina vairāk nekā sešus miljonus cilvēku, tieši eksportē preces ārpus ES, nodrošinot vienu trešdaļu ES eksporta” (9) un norādīts, ka daudz citu uzņēmumu “eksportē pakalpojumus” vai ir lielu uzņēmumu piegādātāji.

2.3.3.

Kopš 2000. gada Eiropas preču eksports ir gandrīz trīskāršojies, palielinoties par aptuveni 1,5 triljoniem euro, un ES “daļa pasaules preču eksportā” ir saglabājusies iepriekšējā līmenī (15 %), kamēr Ķīnas daļa pasaules preču eksportā ir palielinājusies un ASV un Japānas daļa attiecīgi samazinājusies. Paziņojumā arī norādīts uz ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīguma būtisko un pozitīvo ietekmi, par ko liecina tas, ka tirdzniecības deficītu nomainījis pārpalikums.

2.3.4.

Paziņojumā norādīts, ka palielinās importa un eksporta savstarpējā atkarība. Energoresursu un izejvielu imports joprojām ir nozīmīgs, taču, kā norādīts, “tas pats attiecas uz sastāvdaļām un ražošanas līdzekļiem, piemēram, iekārtām. (..) Kopš 1995. gada importa daļa ES eksportā ir pieaugusi vairāk nekā uz pusi” (10).

3.1.

Paziņojumā “Tirdzniecība visiem” pamatoti uzsvērts, ka ES pamatprincipi ir jāsaglabā un tirdzniecības nolīgumi ir jāizmanto kā sviras, lai visā pasaulē popularizētu tādas vērtības kā ilgtspējīga attīstība, cilvēktiesības un sociālās tiesības, godīga un ētiska tirdzniecība un korupcijas apkarošana.

3.1.1.

Paziņojums publicēts laikā, kad tirdzniecībā notiek būtiskas pārmaiņas. Diviem nozīmīgiem nesen noslēgtiem starptautiskiem nolīgumiem būs milzīga ietekme uz globālās tirdzniecības struktūrām. Vispirms Apvienoto Nāciju Organizācija 2015. gada septembrī Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam ietvaros apstiprināja ilgtspējīgas attīstības mērķus, taču paziņojumā “Tirdzniecība visiem” šie mērķi minēti tikai divas reizes.

3.1.2.

Pēc tam decembrī Parīzē sekmīgi noslēdzās ANO Vispārējās konvencijas par klimata izmaiņām Pušu konferences 21. sesija (UNFCCC COP 21).

3.2.

Tirdzniecībai un ieguldījumiem būs būtiska loma ilgtspējīgas attīstības mērķu popularizēšanā, ievirzīšanā un sasniegšanā, turklāt ANO Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD) aplēsusi, ka izvirzīto mērķu sasniegšanas nodrošināšanai katru gadu papildus būs vajadzīgi 2,5 triljoni ASV dolāru, galvenokārt no privātā sektora.

3.2.1.

PTO ministru 10. konferencē, kas nesen notika Nairobi, pieņemtajā deklarācijā secināts, ka starptautiskā tirdzniecība var sekmēt ilgtspējīgas, stabilas un līdzsvarotas izaugsmes nodrošināšanu visiem (11), un skaidri norādīts, ka PTO ir liela nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un ka bez efektīva multilaterāla tirdzniecības mehānisma tos sasniegt būtu daudz grūtāk.

3.2.2.

Tirdzniecība un ieguldījumi būtiski palīdzēs ierobežot klimata pārmaiņas. Pagaidām vēl grūti pateikt, kāda būs Parīzes nolīguma ietekme pilnībā. Panākumi sarunās par daudzpusēju nolīgumu par videi nekaitīgu preču tirdzniecību ļauj cerēt, ka tas ir svarīgs solis virzībā uz klimata pārmaiņu aspekta integrāciju multilaterālajā tirdzniecības politikā, taču vēl ir jāīsteno citi daudzpusēji pasākumi, lai veicinātu tirdzniecības un vides aizsardzības saskaņotību un savstarpēju atbalstu.

3.3.

Vēl viena būtiska pārmaiņa, kas ietekmē starptautisko tirdzniecību un ieguldījumus, ir globālo vērtības un piegādes ķēžu ievērojamā paplašināšanās un ļoti straujā digitālās tirdzniecības un e-komercijas izaugsme.

3.3.1.

Lielu daļu tirdzniecības tagad veido starpprodukti un starppakalpojumi, kas ir galīgā produkta sastāvdaļas. Šis sadrumstalotais ražošanas process var būt sadalīts pa daudzām valstīm, un tas var mainīties, taču arī jaunattīstības valstis cenšas specializēties noteiktās globālo vērtības ķēžu jomās. Globālās piegādes ķēdes aptver tās globālo vērtības ķēžu daļas, kas saistītas ar izejvielu ieguvi, bet ne ar preces vai pakalpojuma koncepciju, galaproduktu vai izplatīšanu.

3.3.2.

Pakalpojumi un pakalpojumu kā tirdzniecības nozīmīgas sastāvdaļas straujā izaugsme ir pamatoti izskatīti paziņojuma “Tirdzniecība visiem” 2.1.1. punktā. Tomēr papildus tradicionālajam pakalpojumu tirdzniecības aspektam Komisijai būs cieši jāuzrauga šādas izaugsmes turpmākā attīstība un veidi, kā tā ietekmē starptautisko tirdzniecību.

3.3.3.

Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā “Tirdzniecība visiem” uzsvērts: ja ES vēlas nodrošināt pienācīgu pozīciju globālajās vērtības radīšanas ķēdēs, ir vajadzīga tāda tirdzniecības politika, kas tiek galā ar “plašāku problēmu loku” (12), tostarp jāveicina pakalpojumu tirdzniecība, jāatvieglo digitālā tirdzniecība un jānodrošina patērētāju un viņu personas datu aizsardzība.

3.3.4.

Komiteja atzinīgi vērtē arī Komisijas apņemšanos pilnveidot ES politiku ar nolūku nodrošināt globālo piegādes ķēžu atbildīgu pārvaldību, kas ir “ļoti svarīga, lai saskaņotu tirdzniecības politiku ar Eiropas vērtībām” (13). Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas šajā saistībā jau panākto progresu, it īpaši Komisijas Darba tiesību iniciatīvu kopā ar Mjanmu. Lai varētu sasniegt paziņojumā “Tirdzniecība visiem” izvirzītos mērķus, ļoti svarīgi ir uzraudzīt piegādes ķēžu darbību.

3.3.5.

Skaidrāka izpratne par globālo piegādes ķēžu darbību, it īpaši par to ietekmi uz trešo valstu tautsaimniecību un darba tirgu, pašlaik ir ļoti vajadzīga, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, iekļaujošu izaugsmi, cilvēktiesību ievērošanu un, pats galvenais, pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu. Šajā saistībā Komiteja atkārtoti norāda uz savu nesen pieņemto informatīvo ziņojumu “Korporatīvā sociālā un sabiedriskā atbildība” (14). Turklāt, gatavojoties jūnijā plānotajai Starptautiskajai Darba konferencei un cenšoties veicināt atbildīgu uzņēmējdarbību (kas ir ES prezidentvalsts Nīderlandes prioritāte), Komiteja izstrādā atsevišķu atzinumu par tematu “Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība globālajās piegādes ķēdēs”.

3.4.

Multilaterāla pieeja tirdzniecībai tomēr joprojām ir ļoti būtiska. Šī pieeja ir nozīmīgākais globālās tirdzniecības aspekts, un tai, kā norādīts paziņojumā, “arī turpmāk ir jābūt ES tirdzniecības politikas stūrakmenim” (15). Taču PTO pieeja ievērojami atšķiras no tās, kas raksturīga ilgtspējīgas attīstības mērķiem un COP21. Gan ilgtspējīgas attīstības mērķi, gan COP21 mērķi ir skaidri mērķi, taču PTO ir paredzēts tikai skaidrs mehānisms. Kā liecina ierobežotie Bali un Nairobi nolīgumi, Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir grūti panākt vienošanos par kopīgiem mērķiem.

3.4.1.

Komiteja joprojām stingri atbalsta multilaterālismu, it īpaši tādēļ, ka jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības mērķi un COP21 mērķi un vērojama globālo vērtības un piegādes ķēžu, digitālās tirdzniecības un e-komercijas izaugsme.

3.5.

Paziņojumā “Tirdzniecība visiem” pamatoti uzsvērts (16), ka PTO ir būtiska loma globālās tirdzniecības noteikumu izstrādē un to ievērošanas nodrošināšanā, un norādīts, ka PTO noteikumu kopums “ir pamats tirdzniecības kārtībai pasaulē” (17). PTO nodrošina globālo saderību, un tās izveidotais strīdu izšķiršanas mehānisms (18) tiek plaši novērtēts un aizvien biežāk izmantots. Pastāv reāls risks, ka ar lielreģionāliem un citiem svarīgiem divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem spēkā stāsies noteikumi, kas varētu pārklāties un pat būt pretrunīgi, un pasaules tirdzniecības noteikumi tādējādi kļūtu vēl sarežģītāki, nevis skaidrāki. Piemēram, EESK ar bažām konstatē, ka ES un Vjetnamas nesen noslēgtajā nolīgumā iekļautie izcelsmes noteikumi varētu būt pretrunā noteikumiem, ko Vjetnama akceptējusi ar Klusā okeāna partnerības nolīgumu.

3.6.

Daudzus jautājumus, kas iekļauti PTO Dohas Attīstības programmā, var atrisināt tikai multilaterālā līmenī, kā tika atzīts pēc Urugvajā notikušās sarunu kārtas. Šāds jautājums būtu arī efektīvs starptautisks nolīgums par subsīdiju vispārējo līmeni lauksaimniecībā, kas ir viens no Dohas pamatmērķiem. Jāturpina darbs pie multilaterāliem risinājumiem.

3.6.1.

Ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir jārada reāla pievienotā vērtība. Tie pieļauj lielākas reģionu un valstu atšķirības, kā arī kultūras īpatnības. Ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem galu galā ir jāstiprina multilaterālisms.

3.7.

Paziņojumā “Tirdzniecība visiem” minēti veidi, kā varētu stiprināt PTO un multilaterālo sistēmu. Ir pareizi, ka līdztekus normatīvajam aspektam uzsvērta arī mērķtiecīgākas pieejas nepieciešamība. Pamatoti norādīts uz nelīdzsvarotības pieaugumu, kas skaidrojams ar vairāku jaunās tirgus ekonomikas valstu straujo attīstību, un uz nepieciešamību palielināt šo valstu ieguldījumu, lai palīdzētu citām valstīm, kuru attīstība joprojām atpaliek.

3.8.

Komiteja pauž bažas par diviem paziņojumā minētiem priekšlikumiem, kas, šķiet, ir vērsti citā virzienā nekā paziņojuma mērķis. Pirmais ir ieteikums, ka “PTO dalībvalstu apakškopa var virzīties uz priekšu noteiktā jautājumā” (plurilaterāla pieeja), kā tas jau vērojams sarunās par nolīgumu par videi nekaitīgu preču tirdzniecību un sarunās par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA), ko ierosināts noslēgt. Taču, ja šāda pieeja kļūtu par normu, iespējams, ka daudzas svarīgas valstis, it īpaši trūcīgākās jaunattīstības valstis, kas galvenokārt atrodas Āfrikā, tiktu atstātas ārpusē. Jāvelta īpaša vērība, lai nodrošinātu plurilaterālas pieejas saderību ar pilnībā multilaterālu pieeju.

3.8.1.

Otrkārt, ja ierosinājums atļaut, ka tādam nolīgumam kā TTIP pievienojas citas valstis (izvirzot šo priekšlikumu, gan domāts par tādām valstīm kā Turcija, Norvēģija un citas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis), tiktu saistīts ar citiem nozīmīgiem nolīgumiem (piemēram, ES un Japānas nolīgumu vai CETA), varētu tikt apšaubīta pašas PTO nozīme, it īpaši tādēļ, ka tas liecinātu par atgriešanos tajos laikos, kad dominēja “lielais četrinieks” jeb G4.

4.1.

Lai arī paziņojumā “Tirdzniecība visiem” aptverti daudzi stratēģiski nozīmīgi temati un svarīgi tirdzniecības jautājumi, daudzi aspekti tajā nav minēti.

4.2.

Pirmkārt, paziņojumā ir tikai divas atsauces uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kuru sasniegšanā būtiska nozīme būs tirdzniecībai un ieguldījumiem. Šie mērķi ir daudz tālejošāki nekā Tūkstošgades attīstības mērķi un ietekmēs praktiski visas valstis, arī tādēļ, ka tie attiecas uz enerģētiku un klimata pārmaiņām.

4.2.1.

Paziņojuma 4.2. punktā gan ir minētas daudzas atbilstošas atziņas un solījumi un norādīts uz daudzu saistītu jautājumu risināšanu, tostarp ietekmes uz ilgtspēju novērtējumiem un jauno brīvās tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz vismazāk attīstītajām valstīm, taču nav radīta būtiskā ES vispārējās pieejas saikne ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Komiteja pauž nožēlu par nespēju demonstrēt pilnībā koordinētu pieeju.

4.3.

Paziņojumā nav nekādas norādes nedz uz ĀKK valstu un ES partnerattiecību nolīguma (Kotonū nolīguma) atjaunināšanu, nedz uz tiem – it īpaši Āfrikas – reģioniem, ar kuriem vēl nav noslēgti ekonomisko partnerattiecību nolīgumi. Galvenais Nairobi vēstījums bija vispārējā vēlme ne tikai attīstīt Āfrikas Savienību, bet arī censties Āfrikā izveidot “kontinentālu brīvās tirdzniecības zonu”, kurā kopumā būtu vairāk nekā 50 dalībvalstu. Eiropas Savienībai ir vislielākās iespējas veicināt šo ieceri, kas būtu jānosaka par prioritāru.

4.3.1.

Lielajai uzmanībai, ko ES pamatoti velta ĀKK, sākot virzību uz jaunajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jākļūst par vēl svarīgāku prioritāti. Komiteja atzinīgi vērtē apņemšanos pārskatīt ES stratēģiju “Palīdzība tirdzniecībai”, lai “uzlabotu jaunattīstības valstu spēju izmantot tirdzniecības nolīgumu sniegtās iespējas”, un to darīt saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un mērķi nodrošināt, ka tirdzniecība veicina reģionālo integrāciju.

4.3.2.

Komiteja vērš ES uzmanību uz ĀKK un ES ekonomisko un sociālo interešu grupu 14. sanāksmes, kas 2015. gada jūlijā notika Jaundē (19), noslēguma deklarāciju, kurā norādīts, ka visi pieejamie finanšu līdzekļi ir jānovirza ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, nodrošinot pareizu, pārredzamu fiskālo pārvaldību un iesaistot privāto sektoru.

4.3.3.

Šī pieeja atbilst diviem citiem Komitejas nesen pieņemtiem atzinumiem. Vienā no tiem (20) uzsvērts: lai palīdzība tirdzniecībai būtu efektīva, arī ekonomikas un sociālās jomas dalībnieki ir aktīvi jāiesaista programmu izstrādē, to īstenošanas pārraudzībā un to rezultātu un ietekmes novērtēšanā. Komisijai, nodrošinot, ka attiecībās ar ĀKK valstīm tiek ņemta vērā to daudzveidība, būtu jācenšas pavērt iespējas visaptverošai un aktīvai šādu dalībnieku, tostarp sociālo partneru un plašākas pilsoniskās sabiedrības, iesaistei. Tāpēc Komiteja pauž nožēlu, ka nesen noslēgtajā ekonomisko partnerattiecību nolīgumā (EPN) ar Dienvidāfrikas attīstības kopienu šādi nosacījumi nav ietverti.

4.3.3.1.

Otrā atzinumā (21) EESK uzsvēra, ka jāatbalsta jaunattīstības valstu uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju centieni apgūt prasmes un iegūt spēju labvēlīgi ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, kurā tiek ievēroti vispārēji atzīti demokrātijas principi, kura atvieglo uzņēmumu izveidi un izaugsmi, uzlabo pārredzamību un mazina gan pārmērīgu birokrātiju, gan plaši izplatīto korupciju – arī tāpēc, lai piesaistītu ārvalstu un vietējos investorus.

4.4.

Treškārt, paziņojumā nav norādīts, ka jānodrošina būtiskais imports no attiecīgajām valstīm, ar kurām pagaidām nav paredzēts slēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu, vai citādā veidā jāmazina ES energoatkarība. Ievērojams daudzums darbvietu ir atkarīgs arī no enerģijas un svarīgu izejvielu drošas un regulāras piegādes. Šis jautājums ir aplūkots jau agrāk pieņemtā Komitejas atzinumā, kurā ierosināts, ka vajadzīga efektīva globāla stratēģija un skaidra ES procedūra reaģēšanai ārkārtas vai krīzes gadījumā, ja kāda iemesla dēļ svarīgas importa preces pēkšņi nav pieejamas (22).

4.4.1.

Komiteja bija vīlusies, secinot, ka nesenajā Komisijas paziņojumā par Enerģētikas savienības paketi (23) sadaļa “Eiropas lomas nostiprināšana pasaules enerģijas tirgos” ir pārsteidzoši vāja. Šajā sadaļā Alžīrija un Turcija ir aplūkotas kopā, un Komiteja uzskata, kas tas nav pareizi, taču nav norādes ne uz enerģētikas koridoriem, ne uz ES stratēģisko partnerību ar Ķīnu, it īpaši saistībā ar sadarbību enerģētikas un transporta jomā.

4.4.2.

COP21 vienošanās tika panākta, kad paziņojums “Tirdzniecība visiem” jau bija publicēts. Starptautiskajā tirdzniecības sistēmā būs jāņem vērā gan minētās vienošanās mērķi, gan ilgtspējīgas attīstības mērķi. Cīņā pret klimata pārmaiņām būs jāņem vērā arī oglekļa dioksīda pēda un stimuli bioloģiskajai daudzveidībai.

4.5.

Saistībā ar ieguldījumiem, kas ES kompetencē ir tikai kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, paziņojumā “Tirdzniecība visiem” ierosināts atjaunināt spēkā esošos ES brīvās tirdzniecības nolīgumus, pievienot īpašu sadaļu par ieguldījumiem un sākt atsevišķas sarunas ar Honkongu un Taivānu.

4.5.1.

Otrkārt, pēc viedokļu sadursmes par ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu un vēlāk iesniegtajiem priekšlikumiem, kas attiecas uz sarunām par TTIP, paziņojumā rosināts regulēt ieguldījumu aizsardzību un strīdu izšķiršanu. Paziņojumā ierosināts brīvās tirdzniecības nolīgumos nostiprināt valsts tiesības regulēt un veco sistēmu pārveidot “par valsts ieguldījumu tiesu sistēmu, kas sastāvēs no pirmās instances tiesas un apelācijas tiesas, kas darbosies līdzīgi kā tradicionālās tiesas” (24). Paredzēts, ka spēkā būs rīcības kodekss un darbosies neatkarīgi tiesneši, kam būs vajadzīga augsta tehniskā un juridiskā kvalifikācija.

4.5.2.

Komiteja atbalsta atklātas un pārredzamas debates. Tādēļ ir žēl, ka šie priekšlikumi, pret kuriem iebildusi virkne pilsoniskās sabiedrības organizāciju, jo tie ne ar ko būtisku neatšķiras no ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas (IVSI) mehānismiem, ko EESK kritizējusi (25), tagad ir iekļauti nolīguma ar Vjetnamu un pārskatītajā CETA tekstā, neveicot pilnīgu un atbilstošu apspriešanās procesu.

4.6.

Visbeidzot vērienīgai ES tirdzniecības un ieguldījumu politikai ir vajadzīgi atbilstoši, mērķorientēti un pietiekami resursi, lai varētu vienlaikus rīkot vairākas sarunas, uzraudzīt un īstenot tirdzniecības nolīgumus (tostarp pietiekams finansējums pilsoniskās sabiedrības veiktai uzraudzībai) un lai varētu plašu sabiedrību pārliecināt par tirdzniecības lietderību. Īstenojot koncepciju “Tirdzniecība visiem”, vienam no galvenajiem apsvērumiem jābūt pietiekamu resursu piešķiršanai tajās jomās, kurās tie ir visvairāk vajadzīgi, un tajos jāiekļauj ES misiju un delegāciju loma trešās valstīs.

5.1.

Lai izdotos sasniegt paziņojuma “Tirdzniecība visiem” mērķus, būs svarīgi veikt plašu sabiedrības pārliecināšanu par tirdzniecības lietderību. Tirdzniecība un ieguldījumi tagad ir iekļauti sabiedrības dienaskārtībā, un liela pilsoniskās sabiedrības daļa uzskata, ka tas ir svarīgs temats, turklāt daudzi apšauba pamatprincipus. Iepriekšējais ES pieņēmums, ka liberalizēta tirdzniecība automātiski nodrošina ieguvumus, vairs netiek bez ierunām atbalstīts.

5.2.

Paziņojumā “Tirdzniecība visiem” plaši aplūkotas bažas, kas paustas debatēs par TTIP. Paziņojumā stingri uzsvērts: “Komisijai ir jāīsteno politika, kas sniedz ieguvumus sabiedrībai kopumā un veicina Eiropas un vispārpieņemtus standartus un vērtības, kā arī pamata ekonomiskās intereses, lielu uzmanību pievēršot ilgtspējīgai attīstībai, cilvēktiesībām, nodokļu nemaksāšanas novēršanai, patērētāju aizsardzībai un atbildīgai un taisnīgai tirdzniecībai.” (26) Svarīgi būs arī noteikumi, ar ko apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Paziņojumā solīts, ka “ES tirdzniecības nolīgums nemazinās patērētāju, vides vai sociālās un darba tiesību aizsardzības līmeni” (27). Pēc COP21 būtu jāietver arī globālā sasilšana.

5.3.

Komiteja atzinīgi vērtē minētās apņemšanās, kuru pamatā ir paziņojumā “Globālā Eiropa” teiktais, proti, “tā kā mēs tiecamies pēc sociālā taisnīguma un kohēzijas pašu mājās, mums būtu arī jācenšas visā pasaulē propagandēt mūsu vērtības, ieskaitot sociālos un ekoloģiskos standartus un kultūras daudzveidību” (28).

5.3.1.

ES lielā interese par ilgtspējīgu attīstību daļēji izriet no ES vispārējās vēlmes veicināt un nostiprināt kopīgo ticību demokrātijai, tiesiskumam, cilvēktiesībām, pārredzamībai un paredzamībai. Šie centieni ir vērsti uz vides aizsardzību, klimata pārmaiņu ierobežošanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu, darba drošību un veselības aizsardzību un citu plašu jautājumu loku, kam veltītas gan Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, gan svarīgākās daudzpusējās konvencijas vides jomā. Tagad ir svarīgi, lai nozīmīgu vietu ieņemtu arī ilgtspējīgas attīstības mērķi.

5.3.2.

Lielākajā daļā nozaru, izņemot tekstilizstrādājumus un keramiku, tirdzniecības sarunās tarifi ir mazāk nozīmīgi nekā ar tarifiem nesaistītie šķēršļi un noteikumi, tostarp regulatīvā sadarbība. Tieši pēdējā raisa bažas par to, kas varētu būt reālie ieguvēji. Paziņojumā uzsvērts, cik svarīgi ir panākt tādu regulatīvo sadarbību, kas nepazemina pašreizējā tiesiskā regulējuma nodrošināto aizsardzības līmeni tādās nozīmīgās jomās kā veselības aizsardzība, drošība, vide, darba apstākļi un patērētāju aizsardzība. ES un Kanādas nolīguma (CETA) sadaļa par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem ir solis pareizajā virzienā. Ir jāgarantē tiesības regulēt. Divu atšķirīgu mērauklu izmantošana nav pieļaujama.

5.4.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas pausto vēlmi, kas atbilst EESK, Eiropas Parlamenta un plašākas pilsoniskās sabiedrības nostājai, proti, brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN) aizsargāt sabiedriskos pakalpojumus, un uzskata, ka to vislabāk var panākt, izmantojot pozitīvu sarakstu gan attiecībā uz piekļuvi tirgum, gan attiecībā uz valstu režīmiem.

5.5.

Tā kā tirdzniecība tiek apspriesta arvien plašāk, vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu, ka Eiropas Parlaments ratificēs tirdzniecības nolīgumus, jo tam piešķirtas lielākas pilnvaras un tajā vērojamas lielākas viedokļu atšķirības. Tāpēc Komiteja sagaida, ka tirdzniecības sarunās Komisija ņems vērā piezīmes un bažas, ko Parlaments paudis nesenajās rezolūcijās par TTIP un TiSA. Tā kā iespējams, ka dažos brīvās tirdzniecības nolīgumos tiks skartas dalīto pilnvaru jomas, šādā gadījumā tie būs jāratificē valstu parlamentos. Šādos gadījumos būs nepieciešams pilnībā atbildīga ratifikācijas procedūra saskaņā ar valsts konstitucionālajiem noteikumiem. Komisijai gan ES, gan dalībvalstu līmenī būs jāveic vēl citi pasākumi, lai panāktu piekrišanu šādiem nolīgumiem.

5.6.

ES stiprās puses tirdzniecības jomā joprojām ir viens no tās spēcīgākajiem argumentiem, tomēr sabiedrība ir nemitīgi atkal un atkal jāpārliecina par tirdzniecības un it īpaši par ieguldījumu lietderību. Gan ES, gan dalībvalstu līmenī ir vajadzīgas plašas un ļoti saturīgas debates, kurās jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, un jānodrošina visu ieinteresēto personu pārliecība, ka to viedoklis tiks uzklausīts.

5.6.1.

Līdz šim plašs un pievilcīgs importētu preču klāsts, kā arī mazākas izmaksas, ko nodrošināja, pazeminot vai atceļot tarifus, ir snieguši skaidri redzamus ieguvumus patērētājiem, kuriem tagad ir plašākas izvēles iespējas un kuri bauda lielāku daudzveidību. Joprojām nav atrisināti vairāki jautājumi, tādi kā viesabonēšanas maksu samazināšana telesakariem ar tirdzniecības partneriem. Eiropas Savienībā ļoti svarīgi ir veicināt pozitīvu patēriņu, lai varētu izmantot tirdzniecības liberalizācijas visaptverošās priekšrocības, kuras galvenokārt nodrošina straujāka ekonomikas izaugsme un nodarbinātības pieaugums.

5.7.

Paziņojumā uzsvērta tirdzniecības nozīme ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanā Eiropas Savienībā, taču vienlīdz svarīgs ir viedoklis, ko pauž patērētāji, kuri ir norūpējušies par standartu iespējamo pazemināšanu un iespējamo ietekmi uz vidi.

5.7.1.

Paziņojumā “Tirdzniecība visiem” (29) atzīts, ka patērētājiem, kas guvuši labumu no tirdzniecības šķēršļu likvidēšanas, ir jāuzticas globālajam tirgum. Lai tidzniecības politika iegūtu uzticēšanos, patērētājiem jāredz, ka tā atbilst ilgtspējīgas attīstības principiem, tostarp ekonomikas ilgtermiņa ilgtspējas principam. Minētais ir pilnībā jāatspoguļo ietekmes novērtējumos, un sabiedrībai jāgūst pārliecība, ka ietekmes novērtējumiem ir reāli rezultāti.

5.7.2.

Ir svarīgi politikas veidošanas procesa centrā izvirzīt patērētājus un plašāku pilsonisko sabiedrību. Komiteja uzskata, ka ļoti pozitīvi ir vērtējama paziņojuma prioritāte nodrošināt, ka tirdzniecības politika sniedz vairāk ieguvumu patērētājiem un kļūst atvērtāka un pārskatāmāka. Tomēr Komiteja izprot bažas par to, ka vēl arvien nav mehānismu, kas tirdzniecības politikā nostiprinātu piesardzības principu un uz apdraudējuma novērtēšanu balstītu pieeju. Tiem savukārt jābūt integrējamiem ar “inovācijas principu” (30).

6.1.

Paziņojuma “Tirdzniecība visiem” vērtējums būs atkarīgs no tā, vai Komisija spēs pārliecināt, ka tirdzniecības nolīgumi nepazemina vides, nodarbinātības un citus standartus. Tai būs arī jāizrāda gatavība atskaitīties par tirdzniecības un ieguldījumu sarunām, kurās tā piedalās, un jāpierāda, ka tā tiešām pilda doto solījumu rīkoties visu interesēs.

6.1.1.

To var panākt tikai ar daudz ciešāku pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu jau ar sākuma posmu.

6.1.2.

Paziņojumā “Tirdziecība visiem” ir ietverta nepieciešamība aktīvi sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, taču ne tik visaptveroši, kā to varētu gaidīt. Pildot institucionālo lomu, EESK ir daudz iespēju palīdzēt šādas sadarbības veidošanā, jo Komiteja regulāri sadarbojas ar pilsonisko sabiedrību gan Eiropas Savienībā, gan trešās valstīs. Sadarbībā jāietver arī tiešas konsultācijas ar sociālajiem partneriem par tirdzniecības un ieguldījumu iespējamo ietekmi uz nodarbinātību.

6.2.

Pēc domstarpībām par TTIP paziņojumā tagad pilnībā atzīta pārredzamības nepieciešamība. Komiteja atzinīgi vērtē apņemšanos visās sarunās nodrošināt tādu pašu pārredzamības līmeni kā sarunās par TTIP. Tāpēc Komiteja lūdz Padomi bez kavēšanās publicēt ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīguma sarunu mandātu un dokumentus.

6.2.1.

Komiteja uzskata, ka katrā sarunu kārtā īpaši svarīgi ir pilsoniskajai sabiedrībai paredzēti brīfingi. Lietderīga bijusi arī īpašā konsultantu grupa, ko izveidoja, lai tā sniegtu ieguldījumu sarunās par TTIP, un EESK pauž vilšanos par to, ka tā iestādes statusā netika oficiāli iekļauta šajā grupā. Turpmāk šāda iesaiste ir jānodrošina.

6.3.

Taču tas, kas paziņojumā vispār nav minēts, ir mehānismi, kas pilsoniskajai sabiedrībai paver iespēju uzraudzīt ES noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos iekļautās sadaļas “Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība” īstenošanu, un kā šos mehānismus varētu pilnveidot un nostiprināt. Komiteja uzskata, ka īstenošanas mehānismi vienlīdzīgi jāattiecina arī uz pašām “Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības” sadaļām, sākot ar Komisijas priekšlikumu par TTIP.

6.3.1.

Tas izraisa vilšanos. Atzinumā par paziņojumu “Globālā Eiropa” Komiteja mudina visos turpmākajos brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut sadaļu “Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība” un nodrošināt, ka pilsoniskā sabiedrība var aktīvi piedalīties uzraudzībā (31).

6.3.2.

Kopš 2010. gada, kad noslēdza ES un Korejas nolīgumu, ES ir noslēgusi septiņus tirdzniecības nolīgumus, kuros sadaļai “Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība” ir ierādīta ievērojama vieta. Kopš tā laika Komiteja jau aicinājusi sadaļu “Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība” iekļaut autonomos ieguldījumu nolīgumos (32).

6.3.3.

Komiteja uzskata, ka minēto sadaļu padziļināta neizvērtēšana, to īstenošanas neuzraudzīšana un neizmantotās pilnveidošanas iespējas ir krasā pretrunā visnotaļ atzinīgi vērtējamai Komisijas iecerei arī turpmāk līdztekus materiālo tiesību normu iekļaušanai veicināt vērienīgas un novatoriskas sadaļas “Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība” iekļaušanu ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos.

6.3.4.

Katrā šādā nolīgumā ir paredzēti dažāda veida kopīgi mehānismi, kas ļauj pilsoniskajai sabiedrībai uzraudzīt “Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības” sadaļas īstenošanu. Pašlaik jau ir iegūts pietiekami daudz pieredzes un atziņu, ko pārdomāt, lai sagatavotu skaidrus, pozitīvus ieteikumus turpmākai rīcībai.

6.3.5.

Šiem mehānismiem ir liels potenciāls, un tie var nodrošināt konkrētus rezultātus, proti, pozitīvu tirdzniecības un ieguldījumu ietekmi, kur tas ir atbilstīgi. Tie ir svarīgs instruments dialogam un sadarbībai ar partnervalstu pilsonisko sabiedrību, tomēr tiem jāvelta laiks, pūles un jāuzlabo to veiktspēja, lai tie sāktu pilnībā un efektīvi darboties, it īpaši valstīs, kuru pilsoniskā un sociālā dialoga modelis atšķiras no ES modeļa. Pašreizējās EESK saiknes palīdzēja izveidot vietējās konsultantu grupas.

6.4.

Tā kā šādu struktūru skaits palielinās, rodas problēmas panākt katras grupas līdzsvarotu pārstāvību konsultantu grupās, un tas noved pie lielas aizkavēšanās.

6.4.1.

Citas biežāk sastopamās problēmas ir šādas:

6.4.2.

Komiteja arī iesaka paplašināt vietējo konsultantu grupu pilnvaras, lai tās aptvertu visus pilsonisko sabiedrību interesējošos jautājumus, tostarp, regulatīvo sadarbību, sadaļas par MVU un ar cilvēktiesībām saistītus noteikumus.