4.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/8

Ziņotājs:

Richard ADAMS

Līdzziņotāja:

Ulla SIRKEINEN

1.1.

ES klimata un enerģētikas satvars balstās uz virkni būtisku iepriekšējo tiesību aktu, un daži no tiem nav pilnībā transponēti un nav efektīvi īstenoti. Lai izveidotu enerģētikas savienību, būs tomēr vajadzīgi papildu tiesību akti un, jo īpaši, būs jānodrošina to stingra īstenošana. Tāpēc liela nozīme ir stingrai pārvaldes sistēmai. Tiesību akti ir tikai sākums, savukārt pārvaldība ir būtiska panākumu gūšanai. Lai politiku īstenotu, vajadzīga visu ieinteresēto personu apņēmība, iesaistīšanās, līdzdalība un laba griba. Visefektīvākais pārvaldības veids ir tad, ja vienošanos par pārvaldības metodēm, kas paredzētas mērķa noteikšanai un īstenošanai, uzskata par kopēju pasākumu, kurā piedalās visas ieinteresētās personas. Tāpēc EESK izsaka šādus ieteikumus:

2.1.

Lai Eiropas Savienībā izveidotu enerģētikas savienību un ņemot vērā to, cik nozīmīgas ir 2015. gada beigās Parīzē paredzētās sarunas par nolīgumu klimata jomā, ir nepieciešami efektīvi pārvaldības mehānismi attiecībā uz enerģētikas pārkārtošanu. Pēc attiecīga Komisijas paziņojuma Eiropadome apstiprināja klimata un enerģētikas satvaru 2030. gadam un vienojās arī par uzticamas un pārredzamas pārvaldības sistēmas izveidi, lai tādējādi palīdzētu nodrošināt, ka ES sasniedz savus enerģētikas politikas mērķus. Politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam ir ierosināta jauna pārvaldības sistēma, kuras pamatā ir valstu drošas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas energoapgādes plāni, kā arī virkne nozīmīgu rādītāju, kas ļauj novērtēt laika gaitā sasniegto. Šāda sistēma dotu iespēju sasniegt 2030. gada mērķus un veicinātu saskaņotību ES līmenī, vienlaikus nodrošinot elastīgumu valsts līmenī. Stabils pārvaldības process radītu arī cerīgu modeli un piemēru saistībā ar pasaules mēroga sarunām par klimatu.

2.2.

Uzsvars uz nepieciešamību nodrošināt efektīvu pārvaldību nekad nevar būt pārāk liels. Tas, ka netika ievēroti termiņi, kas izrietēja no trešā enerģētikas tiesību aktu kopuma, kura mērķis bija izveidot spēcīgu vienotu enerģijas tirgu ES, var lielā mērā būt saistīts ar nepilnībām pārvaldībā. Valstu intereses guva pārsvaru, ja tās nesaskanēja ar prasībām, kas stiprinātu ES kopumā. Jaunajā pārvaldības procesā šī problēma ir jāatrisina.

2.3.

Vispirms ir jādefinē valstu mērķi un jāierosina iteratīvs process gan šādu plānu izstrādei dalībvalstīs, gan to iekļaušanai saskaņotā ES satvarā, kas atbilst ES pieņemtajiem mērķiem. Ir paredzēti trīs posmi:

2.4.

Eiropas Komisijai ir plaša pieredze, kā veidot un īstenot pārvaldības struktūras, un tā ir pieredze, ko Komisija izmanto arī šo politikas jautājumu gadījumā. Šajā atzinumā ir atbalstīta iepriekš izklāstītā pieeja, bet tā ir jāturpina ar stingrību un pārliecību, nosakot īsus termiņus iteratīvam procesam un izmantojot asu un bezbailīgu analīzi gada pārskatu veidošanā. Kā minēts atzinumā par tematu “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (1), EESK uzsver savu aicinājumu dalībvalstīm atbalstīt efektīvu un spēcīgu pārvaldības procedūru un sadarbībā ar Komisiju un pilsonisko sabiedrību noteikt, kā to varētu pilnībā īstenot.

2.5.

EESK uzskata, ka, ar strukturētu Eiropas enerģētikas dialogu radot plašu atbalstu ieinteresēto dalībnieku, tostarp sociālo partneru – darba devēju un arodbiedrību – vidū, šis satvars būtu jāpilnveido un jāpastiprina.

3.1.

Pārvaldības procesam jābūt saskaņotam ar tiesisko regulējumu, kura ietvaros tas darbojas. Tiesiskajā regulējumā ir noteikti mērķi un metodes šo mērķu sasniegšanai, un tam ir jābūt elementam, kas nodrošina ilgtermiņa politikas noteiktību un nepārtrauktību, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem, apmācību un nodarbinātību. Tajā būtu jānodrošina arī atbilstīgi rādītāji. Pārvaldības procesā, kam vajadzētu būt visaptverošam un aptvert visus ar enerģētiku saistītos tiesību aktus, jāspēj atrisināt sarežģītus jautājumus, kuros saduras arī dažādi viedokļi un pretrunīgas intereses. Pārvaldībai būtu jāatbalsta un jāpapildina lēmumu pieņemšanas process un vienlaikus jānodrošina elastīgums, kas ļautu pārvarēt potenciāli straujās pārmaiņas. Būtībā pārvaldībai būtu arī jāspēj reaģēt uz sabiedrības uzskatiem, tehnoloģiju, ģeopolitiku un tirgu.

3.2.

Pārvaldības sistēmai ir jābūt arī tādai, kas ļauj pastāvīgi pārdomātā un reprezentatīvā veidā paust viedokļus, vēlmes, uzskatus un vērtības tā, lai varētu vienmēr pieņemt apzinātus lēmumus un precizēt politiku. Pārvaldībai ir jāveicina pielāgošanās spējas, nevis bieži mainot virzienu, bet paredzot izmaiņas un radot konsekventu un iekļaujošu attīstību.

3.3.

Tās ir augstas prasības, un ir jārisina tāda problēma kā pieaugošās šaubas par ES spēju nodrošināt taisnīgu un efektīvu enerģētikas pārkārtošanu. Tāpēc pārvaldības procesam ir vajadzīga skaidra struktūra, un tas jāatbalsta iesaistītajām pusēm. EESK uzskata, ka parastais pārvaldības process nespēs nodrošināt iepriekš minēto mērķu sasniegšanu, ja netiks panākta visas Eiropas pilsoniskās sabiedrības līdzdalība un atbalsts. Tas ir atzīts Eiropas redzējumā par enerģētikas savienību: “Visvairāk vēlamies, lai enerģētikas savienība būtu savienība, kuras uzmanības centrā ir iedzīvotāji un kurā iedzīvotāji uzņemas atbildību par enerģētikas pārkārtošanu” (2). Tāpēc līdztekus tādu uzticamu un pārredzamu mehānismu radīšanai, kas kalpo enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanai un enerģētikas savienības izveidei, ir vajadzīgs vairākos līmeņos notiekošs dialogs, kurš būtu vērsts uz visu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju informēšanu un iesaistīšanu. Tas ir ļoti svarīgi, turklāt, lai enerģētikas nozares pārkārtošana būtu taisnīga, tajā jāņem vērā pārmaiņas nodarbinātības jomā un jāizvairās no negatīvām sociālām sekām.

3.4.

Pēc EESK domām, pārvaldība nenozīmē palielināt birokrātiju, bet gan pieņemt uz principiem balstītu un uz politiku orientētu konsekventu pieeju, kas ļauj sasniegt izvirzītos ES mērķus. Pārvaldībai būtu jāaptver visi līmeņi, un tajā jāizmanto speciālistu zināšanu un ikdienas pieredzes kombinācija. ES pamatā ir tādas vērtības kā miers, demokrātija, cilvēka cieņa, plurālisms, iecietība un solidaritāte. Šīs vērtības, kas jāatspoguļo skaidros ētikas principos, veido pamatu, kas ļauj novērtēt kritiskos jautājumus saistībā ar enerģētikas pārkārtošanu un var nodrošināt vispārēju vienošanos. Uzdevums ir pārvērst šos principus izpildāmā un efektīvā procesā, kurā ņemtas vērā sabiedrības cerības.

3.5.

EESK uzskata, ka šajā pārvaldības procesā vairāk jāuzsver sabiedrības vērtības, kas saistītas ar enerģijas ražošanu un izmantošanu. Iedzīvotāju apziņa, ka viņu vērtības un viedokļi tiek atzīti un apspriesti forumā, kurā pilnībā ietverta Eiropas perspektīva, sniegs būtisku labumu, radīs lielāku politikas saskaņotību un lielāku uzticēšanos, vienlaicīgi mazinot neparedzētas politiskās pārmaiņas. Dialogs atklātu faktorus, uz ko balstās valsts lēmumi par enerģētikas pārkārtošanu. Tie bieži izriet no sabiedrības vērtību kopuma, piemēram, par vidi, nevis no tehniskajiem un ekonomiskajiem apsvērumiem. Šajos apstākļos, jo īpaši ņemot vērā to, ka dalībvalstu, reģionu, vietējo pašvaldību un indivīdu viedokļi par enerģiju atšķirsies, atsaukšanās uz saskaņotu perspektīvu – vai tā būtu kopīga vai Eiropas mēroga perspektīva – ļaus pārvarēt koncentrēšanos uz personiskajām, vietējām, īstermiņa vai valstu interesēm.

3.6.

Daudzlīmeņu dialogs dod iespēju informēt visas ieinteresētās personas par šiem principiem un radīt nosacījumus to apspriešanai un, ja iespējams, problēmu risināšanai vietējā, reģionālajā un dalībvalstu līmenī, kā arī starp kaimiņvalstīm. Tas nav lēmumu pieņemšanas process, taču lēmumu pieņēmējiem ir jāieklausās un jābūt atsaucīgiem uz priekšlikumiem, un dalībniekiem tas būtu jāsaprot.

4.1.

ES un dalībvalstu enerģētikas politikai ir tieša un būtiska ietekme uz iedzīvotāju dzīvi. Tomēr šīs politikas saturs un pamatojums bieži nav skaidrs plašai sabiedrībai, un pilsoniskā sabiedrība tos var pārprast. Tas rada kopumā vāju sabiedrības atbalstu vai nepareizus priekšstatus par būtiskiem ES turpmākās attīstības aspektiem. Tas rada negatīvas sekas, un ir daudzi piemēri, kad pilsoniskā sabiedrība nav informēta un nav iesaistīta nedz valstu, nedz ES enerģētikas politikā, un tas rada vispārēju uzticības trūkumu, un politika ne vienmēr gūst vēlamos rezultātus.

4.2.

Lai nodrošinātu iekļaujošu procesu, iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, valsts un vietējām iestādēm un visu veidu enerģētikas organizācijām ar dialoga starpniecību ir jāpiedalās, lai atbalstītu ierosināto pārvaldības mehānismu. Tas apvienos reģionālo, valsts un Eiropas perspektīvu, lai sniegtu praktisku pievienoto vērtību politikas veidošanā un īstenošanā: pasākumi jāveic valsts/reģionālajā līmenī, bet jāņem vērā plašāka (Eiropas) perspektīva.

4.3.

Šajā dialoga procesā galvenā uzmanība būs pievērsta enerģētikai kā būtiskam elementam taisnīgas un ilgtspējīgas pārkārtošanas nodrošināšanā, kā arī klimatu saudzējošas politikas izstrādei. Šajā procesā jāatzīst nelabvēlīgā stāvoklī esošo vajadzības un plašais to sociālo vides problēmu loks, kuras saistītas ar enerģētiku. Šajā Eiropas enerģētikas dialogā, kas ietvers arī klimata jautājumus, tiks izstrādāta brīvprātīga pieeja un izpratne – sava veida sociālais līgums par enerģiju –, un lēmumu pieņēmēji to var izmantot kā būtisku un sociāli nozīmīgu pamatu. Pastāvīgajā dialogā tiks intensīvi analizēts tas, kā ieinteresētās personas un iedzīvotāji īsteno praktiskus pasākumus. Lai nodrošinātu efektivitāti un ņemot vērā nepieciešamību izpildīt pārvaldības procesa prasības, īstermiņā dialogs būtu jākoncentrē uz politikas iniciatīvām, kurām ir plašs atbalsts un par kurām sabiedrība jūtas līdzatbildīga.

4.4.

Šāds process ļautu nodrošināt arī lielāku politikas saskaņotību un apkopot zināšanas konkrētās jomās, piemēram, par salu īpašajām vajadzībām un par attiecībām enerģētikas jomā ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

5.1.

Kopumā klimata un enerģētikas politikas satvars ir orientēts uz mērķiem. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāpārorientē savas energoresursu struktūras un energoefektivitātes stratēģijas tādā veidā, lai saglabātu valsts suverenitāti, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar kaimiņvalstīm un konverģenci ar ES līmeņa mērķiem, par kuriem panākta vienošanās. Vispārējā pārvaldības struktūra (sk. 2.3. punktu) sastāv no vispārējām pamatnostādnēm, ko ierosinājusi Komisija, un pēc tam seko reģionālās diskusijas, valstu programmu iesniegšana, izvērtēšana un pārskatīšana, un pastāvīga korekcija, kamēr nav panākts apmierinošs rezultāts.

5.2.

EESK stingri atbalsta šo pieeju, uzskatot, ka tā atbilst nepieciešamībai steidzami izveidot drošāku, konkurētspējīgāku un videi nekaitīgāku energoapgādi visiem Eiropā. Pārvaldības struktūrai vajadzētu būt tādai, kas palīdz arī pēc iespējas samazināt ziņošanas prasības un ar tām saistīto birokrātiju. Tajā pienācīgi būtu jāņem vērā ļoti nozīmīgās un pieaugošās reģionālās un pārrobežu iezīmes, kas raksturīgas pasākumiem enerģijas jomā. Tomēr, lai šāda pieeja būtu efektīva, būs vajadzīga saskaņota politiskā griba, un tā jāveido, panākot saskaņotību iedzīvotāju attieksmē visās 28 dalībvalstīs.

5.3.

EESK uzskata, ka Eiropas enerģētikas dialogam ir svarīga loma visā šajā procesā un tam būs svarīga nozīme arī turpmāk, lai pēc tam, kad panākta vienošanās, nodrošinātu īstenošanu un ieinteresēto personu atbalstu. Tāpēc nedrīkst zaudēt laiku, lai, izmantojot spēcīgu politisko vadību, izveidotu Eiropas enerģētikas dialogu kā paralēlu integrētu fundamentālu procesu, jo īpaši tādēļ, ka par valstu plāniem, paredzams, būs jāvienojas un tiem būs jāsāk darboties līdz 2020. gadam. Komiteja iepriekš bija ieteikusi iekļaut enerģētikas dialogu paziņojumā par enerģētikas savienību, un ir gandarīta, ka tas ir izdarīts: “veidot dialogu ar ieinteresētajām personām par enerģētikas jautājumiem, lai politikas veidotāji būtu labāk informēti un lai veicinātu aktīvu līdzdarbību enerģētikas pārkārtošanā” (3). Tā atzīmē, ka pārvaldības jomā joprojām nav konkrēta rīcības punkta, kas sniegtu nepieciešamo apstiprinājumu EED atbalsta struktūru veidošanai, un aicina to labot, Padomei un Parlamentam pieņemot pasākumus par dialogu, kā ierosināts šā atzinuma 6. punktā.

5.4.

Pārvaldības process izveido saikni starp politiku un īstenošanu. Enerģētikas jomā tam jābūt tādam, lai atvieglotu risinājumus saistībā ar visdažādākajiem kompromisiem un panāktu vienošanās, kas reālajā dzīvē būs vajadzīgas. Komiteja uzskata, ka ierosinātais Eiropas enerģētikas dialogs šajā procesā ir būtisks veicinošs faktors. Enerģētikas pārkārtošana ietver kustību, pārmaiņas un – nenovēršami – zināmas domstarpības. Eiropas enerģētikas dialogs var samazināt domstarpības starp ieinteresētajām personām visos līmeņos un starp dalībvalstīm.

5.5.

EED būs process, ar ko atbalsta enerģētikas savienības mērķu īstenošanu, ļaujot visām ieinteresētajām personām apmainīties ar informāciju, paust viedokli un ietekmēt politikas veidošanu enerģētikas jautājumos. Eiropas enerģētikas dialogs veicinās izpratni par vajadzīgajiem kompromisiem, līdzdalību redzējuma veidošanā, ieguldījumu risinājumos un atbalstu tiem, un, visbeidzot, uzvedības maiņu, lai atbalstītu politikas pasākumus, kas ir enerģētikas savienības pamatā. Plašs Eiropas enerģētikas dialogs dos iespēju ES līmenī labāk izplatīt un ņemt vērā valstu preferences enerģētikas jomā un palīdzēs lēmumu pieņēmējiem.

EED mērķis ir:

6.1.

Tāpat kā oficiāls pārvaldības process, arī Eiropas enerģētikas dialogs – lai gan tas aptver visu Eiropu – būs jāizveido katrā dalībvalstī, būs jāatzīst dalībvalstīs pastāvošās enerģētikas dialoga iniciatīvas, bet kā mērķi jāiekļauj klimata un enerģētikas politikas satvara mērķi. Tur, kur valstu enerģētikas dialogi jau notiek, to integrācija ar EED sniegs savstarpēju labumu un nodrošinās strukturētu, bet elastīgāku mehānismu, kas palīdzēs Komisijai pārskatīt valsts plāna elementus un informēt patērētājus, palīdzēs enerģijas piegādātājiem iesaistīties un veidot uzticēšanos un nodrošinās iespēju dažādām grupām paust bažas par energoapgādes drošības, enerģijas pieejamības un ilgtspējas jautājumiem. Kopumā būtu vajadzīgi šādi pasākumi:

6.2.

Sīkāku izklāstu par Eiropas enerģētikas dialogu EESK pieņēma atzinumā par tematu “Vajadzību un metožu izvērtējums aktīvai iedzīvotāju iesaistei enerģētikas politikā” (4). EED ir paredzēts kā pastāvīgs “dialogs”, ko pilnīgāk var aprakstīt kā neatkarīgu procesu, kurā izmanto labāko praksi visu ieinteresēto personu iesaistīšanai un kam ir uzticama un ilgstoša loma enerģētikas pārkārtošanas īstenošanā. EESK ir pilnībā iesaistījusies šajā iniciatīvā un uzņemsies vadošu lomu, un kopā ar citiem sniegs aktīvu atbalstu.

7.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu (5), norādot, ka pārvaldības struktūra būs jāizstrādā, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un ieinteresēto personu viedokli. Pilsoniskās sabiedrības aktīvs atbalsts un piekrišana palīdzēs sasniegt vērienīgos mērķus. Ņemot vērā cilvēku dzīvi un viņu problēmas, pārvaldības process, ko atbalstīs ar EED, palīdzēs enerģētikas savienību tuvināt iedzīvotāju cerībām. Tas nodrošinās izpratni par uzdevumiem un kompromisiem enerģētikas jomā un veicinās atbalstu un uzticēšanos – pierādot spēju uzklausīt un iesaistīt ieinteresētās personas, kas ir ne mazāk svarīgi.

7.2.

Turklāt radīsies ievērojams politisko izmaksu samazinājums ilgtermiņā, jo būs izveidots process, kurā visas ieinteresētās personas piedalās tādas enerģētikas pārkārtošanas koncepcijas izstrādē, ko vēlas vairākums iedzīvotāju un kas ir vērsta uz nākotni un ir pragmatiska. Tas ir jautājums, kas ietekmē ikvienu un var viņus stimulēt pozitīvi pārvērtēt savu viedokli par ES un tās procesiem un atzīt ES pievienoto vērtību un atklāto pārvaldību.