23.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 463/1

1.

Padomes secinājumus (2012. gada 26. novembris) par kultūras pārvaldību (1), kuros tika uzsvērts, ka ir svarīgi kultūras pārvaldību padarīt atvērtāku, vairāk vērstu uz līdzdalību, efektīvāku un saskaņotāku, un dalībvalstis tika aicinātas veicināt uz līdzdalību vērstu pieeju kultūras politikas veidošanai;

2.

Padomes secinājumus (2014. gada 21. maijs) par kultūras mantojumu kā stratēģisku resursu ilgtspējīgai Eiropai (2), kuros tika atzīts, ka kultūras mantojums ir svarīgs starpnozaru politikā un ka tam ir konkrēta nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā attiecībā uz viedu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, un dalībvalstis tika aicinātas veicināt ilgtermiņa politikas modeļus mantojuma jomā, kuru pamatā ir fakti un kurus virza sabiedrība un iedzīvotāji;

3.

Komisijas paziņojumu “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam”, kurā tika atzīts, ka kultūras mantojums ir kopīgs resurss un kopīga vērtība un ka tāpēc rūpes par šo mantojumu ir kopīga atbildība (3);

4.

starptautiskā līmenī arvien plašāk atzīst uz iedzīvotājiem orientētu un kultūrā balstītu pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un to, ka liela nozīme ir pārredzamām, uz līdzdalību vērstām un informētām kultūras pārvaldības sistēmām, lai apmierinātu visu sabiedrības locekļu vajadzības (4);

5.

Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī arvien plašāk atzīst kultūras mantojuma sociālo dimensiju un to, ka ir svarīgi aktivizēt sinerģiju starp dažādām ieinteresētajām personām, lai kultūras mantojumu nosargātu, attīstītu un nodotu nākamajām paaudzēm (5);

6.

vairākās ES programmās, tostarp pētniecības programmā “Apvārsnis 2020”, ir pieņemta vietējos apstākļos balstīta un uz iedzīvotājiem orientēta pieeja kultūras mantojumam un pieeja, kas paredz sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kam atbalstu sniedz no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Šī pieeja ir atzīta arī kopīgajā plānošanas iniciatīvā “Kultūras mantojums un globālās pārmaiņas – jauns uzdevums Eiropai”;

7.

uz līdzdalību vērstas pieejas tiek pieņemtas ES darbībās “Eiropas kultūras galvaspilsēta” un “Eiropas mantojuma zīme” (6);

8.

piedāvā iespējas veicināt demokrātisku līdzdalību, ilgtspēju un sociālo kohēziju un stāties pretī mūsdienu sociālajām, politiskajām un demogrāfiskajām problēmām;

9.

publiskas rīcības ietvaros tiecas attiecīgās ieinteresētās personas, proti, publiskās iestādes un struktūras, privātos dalībniekus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, NVO, brīvprātīgā darba veicējus un ieinteresētos iedzīvotājus, aktīvi iesaistīt ar kultūras mantojuma politiku un programmām saistītu lēmumu pieņemšanā, to plānošanā, īstenošanā, pārraudzībā un izvērtēšanā, lai palielinātu publisko resursu ieguldījumu pārredzamību un atbildību par tiem, kā arī lai sabiedrībā veidotu uzticēšanos politikas lēmumiem;

10.

palīdz labāk apzināties to, ka kultūras mantojuma vērtības ir kopīgs resurss, tādējādi samazinot varbūtību, ka tas tiks izmantots nepareizi, un palielinot sociālos un ekonomiskos ieguvumus;

11.

atbalsta laikmetīgos kultūras, mākslas un jaunrades darbus, kas ir cieši saistīti ar identitāti un vērtībām un kuru pamatā bieži ir tradicionālās zināšanas un prasmes un iedzīvotāju nemateriālais mantojums, un kurus tāpēc var uzskatīt par nākamo paaudžu kultūras mantojumu;

12.

palīdz aktivizēt jaunas iespējas, ko rada globalizācija, digitalizācija un jaunās tehnoloģijas, kas maina paņēmienus, kādos kultūras mantojums tiek radīts, iepazīts un izmantots;

13.

veidot daudzlīmeņu pārvaldības sistēmas, kurās tiek iesaistītas daudzas ieinteresētās personas un kurās kultūras mantojums tiek atzīts par kopīgu resursu, stiprinot saiknes starp kultūras mantojuma pārvaldības vietējo, reģionālo, valsts un Eiropas līmeni un pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu, lai ieguvumi iedzīvotājiem būtu paredzēti visos līmeņos;

14.

veicināt attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos, nodrošinot to, ka viņu dalība ir iespējama visos lēmumu pieņemšanas procesa posmos;

15.

veicināt tādas pārvaldības sistēmas, kurās tiek atzīts, ka nozīme ir materiālā, nemateriālā un digitālā kultūras mantojuma mijiedarbībai, un kurās tiek aptvertas, respektētas un palielinātas šā mantojuma sociālās, kultūras, simboliskās, ar ekonomiku un ar vidi saistītās vērtības;

16.

veicināt tādas pārvaldības sistēmas, kuras sekmē starpnozaru politikas īstenošanu, radot iespēju tam, lai kultūras mantojums palīdzētu sasniegt mērķus dažādās politikas jomās, tostarp palīdzētu panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

17.

veidot sinerģiju starp ilgtspējīga tūrisma stratēģijām un vietējām kultūras un radošajām nozarēm, šādā nolūkā arī veicinot tādas pārvaldības sistēmas, kuras aktīvi iesaista vietējos iedzīvotājus, lai sekmētu ilgtspējīga un kvalitatīva kultūras tūrisma piedāvājumu un lai palīdzētu pilsētu un lauku teritorijām atgūt dzīvīgumu, vienlaikus saglabājot mantojuma integritāti un uzturot tā kultūras vērtību, un ekonomiskās iespējas līdzsvarojot ar iedzīvotāju labklājību;

18.

šādos nolūkos pienācīgi izmantot ES, kā arī valsts finansējumu;

19.

sadarboties – tostarp kultūras darba plāna 2015.–2018. gadam (8) ietvaros – jautājumos, kas ir saistīti ar kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību, lai apzinātu un izplatītu paraugprakses piemērus un palielinātu kultūras mantojuma nozares spēju efektīvi strādāt ar šiem jautājumiem;

20.

veicināt tradicionālo prasmju un zināšanu nodošanu no paaudzes paaudzē, kā arī to inovatīvu izmantošanu un savstarpēju bagātināšanu, izmantojot zinātnes un tehnoloģiju attīstību;

21.

izmantot digitālus līdzekļus, lai veicinātu gan visu sabiedrības grupu piekļuvi kultūras mantojuma pārvaldībai, gan viņu dalību tajā;

22.

izpētīt to, kāda ir virtuālo kopienu loma kultūras mantojuma politikas izstrādē un īstenošanā, atbalsta sniegšanā kultūras mantojuma pārvaldībai, zināšanu veidošanā un finansēšanā (piemēram, izmantojot kolektīvo finansēšanu);

23.

panākt reālu virzību Europeana  (9) pārvaldībā, lai ilgtermiņā garantētu tās ilgtspēju un tās – kā kultūras mantojuma virzīta projekta – attīstību, kā arī lai sekmētu tās saikni ar izglītību, kultūrtūrismu un citām nozarēm; vajadzības gadījumā veicināt digitālā kultūras mantojuma satura atkalizmantošanu, lai palielinātu kultūru daudzveidību un rosinātu mantojuma zināšanu izmantošanu laikmetīgās mākslas izpausmēs un kultūras un radošajās nozarēs;

24.

veicināt pilsoņu līdzdalību saistībā ar Eiropas pilsētu viedas attīstības modeli, kas aktīvi integrē kultūras mantojumu, lai sekmētu inovāciju saistībā ar Eiropas mazpilsētām un palīdzētu tām atgūt dzīvīgumu, savienojot tās ar atbilstīgām vietām un teritorijām, veicinot to pievilcīgumu, kā arī piesaistot ieguldījumus, jaunas ekonomiskās aktivitātes un uzņēmumus;

25.

pēc paziņojuma “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam” veikt turpmākus pasākumus, lai kopā strādātu pie visaptverošas Eiropas stratēģijas attīstības kultūras mantojuma jomā;

26.

uzlabot sadarbību ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ar Eiropas Padomi un UNESCO, lai veicinātu uz līdzdalību vērstu pieeju kultūras mantojuma pārvaldībā;

27.

veicināt uz faktiem balstītu pētniecību par to, kā līdzdalības pieejas ietekmē kultūras mantojuma politiku un pārvaldību, lai sekmētu stratēģisku pieeju veidošanu attiecībā uz kultūras mantojumu;

28.

turpināt dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un platformām ar kultūras mantojumu saistītās politikas jomās un apsvērt iespēju nākt klajā ar priekšlikumu Eiropas Kultūras mantojuma gadam.