14.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/39

1.

Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Līgumos nostiprināts Eiropas Savienības pamatprincips. Tas ir viens no Eiropas Savienības mērķiem un uzdevumiem, un sieviešu un vīriešu līdztiesības principa iekļaušana visās ES darbībās ir īpašs Savienības uzdevums (1).

2.

Dzimumu līdztiesība ir nostiprināta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantā.

3.

Komisija savā Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010.–2015. (2) – kurā noteiktas piecas prioritārās darbības jomas, proti: vienlīdzīga ekonomiskā neatkarība; vienāds atalgojums par vienādu vai vienlīdz vērtīgu darbu; līdztiesība lēmumu pieņemšanā; cieņa, integritāte un ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšana; dzimumu līdztiesība ārējās darbībās – ir apņēmusies veicināt dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu visās ES politikas jomās. Paziņojumā par ES dimensijas attīstīšanu sportā (3) Komisija ierosināja darbības, kas īpaši vērstas uz sporta pieejamību imigrantēm un sievietēm no etniskajām minoritātēm, uz piekļuvi amatiem, kuros pieņem lēmumus, un cīņu pret dzimumu stereotipiem.

4.

Dzimumu līdztiesība ir būtiska, lai sasniegtu ES ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķus un augstu nodarbinātības līmeni, kā arī nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju un risinātu demogrāfiskās problēmas.

5.

Padome (EPSCO sastāvā) ir pieņēmusi secinājumus par dažādiem attiecīgiem dzimumu līdztiesības aspektiem (4), proti – Padomes secinājumus par Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011–2020) un par atbalstu Eiropas Komisijas pieņemtās Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas (2010–2015) īstenošanai.

6.

ES konferencē par dzimumu līdztiesību sportā, kas notika 2013. gada 3. un 4. decembrī Viļņā, tika izskatītas iespējamās stratēģiskās darbības, lai līdz 2016.–2020. gadam panāktu dzimumu līdztiesību sportā, un Komisija, dalībvalstis un sporta kustības pārstāvji tika aicināti izstrādāt plānu stratēģiskām darbībām šajā jomā.

7.

Braitonas deklarācijā, kas tika pieņemta Braitonā (Apvienotajā Karalistē) 1994. gadā notikušajā pirmajā pasaules konferencē par sievietēm un sportu, un UNESCO MINEPS Atēnu (2004) un Berlīnes (2013) deklarācijās tika aicināts veikt īpašus pasākumus, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas sporta jomā.

8.

Konferencē “Vardarbība pret sievietēm visā ES: ļaunprātīga izturēšanās mājās, darbavietā, sabiedrībā un tiešsaistē”, kas 2014. gada 5. martā notika Briselē, tika izklāstīti Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pētījuma (5) par vardarbību pret sievietēm rezultāti. Pētījumā tika konstatēts, ka 33 % sieviešu ir saskārušās ar fizisku un/vai seksuālu vardarbību, un 32 % no visiem seksuālas uzmākšanās upuriem apliecina, ka pārkāpuma izdarītājs bijis priekšnieks, kolēģis vai klients. Lielākā daļa cietušo sieviešu par notikušo neziņoja ne policijai, ne kādai cietušo atbalsta organizācijai (6).

9.

Prezidentvalsts Grieķijas seminārā “Dzimumu vardarbība sportā: nepilngadīgo aizsardzība”, kas 2014. gada 20. martā notika Atēnās, tika aicināts visos līmeņos un visās sporta jomās pievērst uzmanību un regulāri pārraudzīt dzimumu līdztiesību sportā, tostarp dzimumu vardarbību sportā, un izvērtēt dzimumu vardarbības raksturu un apjomu sportā, īpaši pievēršoties elites sportam, treneru un sportistu attiecībām, sportā iesaistītā personāla un sportistu attiecībām, kā arī sportistu savstarpējām attiecībām. Tajā tika arī aicināts izstrādāt pietiekamus instrumentus (piemēram, atbalsta pakalpojumus, konsultācijas un uzticības tālruņus) to sportistu vajadzībām, kuri saskārušies ar seksuālu uzmākšanos vai vardarbību sportā.

10.

Dažās dalībvalstīs jautājumam par dzimumu līdztiesību sportā jau ir pievērsta īpaša uzmanība. Kaut kas ir darīts arī vietējā, reģionu un Eiropas līmenī, kā arī starptautiskās sporta kustības līmenī, bet dzimumu līdztiesība nav sasniegusi pieņemamu līmeni, un daudzās dalībvalstīs un starptautiskajā sporta kustībā vēl joprojām netiek īstenoti konkrēti pasākumi.

11.

Tā kā sporta nozarē piedalās nepilngadīgie, šī vide var būt saistīta ar vardarbības un seksuālas uzmākšanās riskiem, ko cita starpā izraisa uzticēšanās, kas izveidojas starp sportā iesaistītajiem cilvēkiem.

12.

Daudzās sporta jomās sievietes ir nepietiekami pārstāvētas. Eirobarometra aptauja par sportu un fiziskajām aktivitātēm (2013. gads) liecina, ka meitenes un sievietes sportā joprojām piedalās mazāk nekā zēni un vīrieši.

13.

Joprojām satraucoši mazs ir sieviešu skaits vadošos amatos sporta vadības struktūrās un treneru amatos.

14.

Dzimumu vardarbība sportā, jo īpaši seksuāla uzmākšanās un seksuāla vardarbība pret nepilngadīgajiem, ir nopietna problēma, tomēr, lai to labāk izprastu, vēl ir vajadzīgi turpmāki pētījumi.

15.

Dzimumu lomas tiek mācītas un veicinātas jau no ļoti agrīna vecuma, un tās var ietekmēt sieviešu un vīriešu vēlmes, intereses un centienus privātajā un sabiedriskajā dzīvē.

16.

Plašsaziņas līdzekļi, tostarp reklāmas nozare, veicina ar kultūras starpniecību pārnesto stereotipu, kā arī sievietes un vīrieša tēla atveidošanu, un tiem var būt liela nozīme dzimumu stereotipu izskaušanā.

17.

Secinājumos par sporta nozīmi kā aktīvas sociālās iekļaušanas avotu un dzinējspēku (7) Padome aicināja dalībvalstis un Komisiju veicināt pasākumus, kas saistīti ar dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu ar sportu saistītās darbībās, jo īpaši attiecībā uz amatiem, kuros pieņem lēmumus, un risināt sporta jautājumus saistībā ar dzimumu lomām, kā izklāstīts ES dzimumu līdztiesības stratēģijā. Turklāt būtu jāapkaro dzimumu vardarbība, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši var pilnīgi izmantot cilvēktiesības, un lai panāktu dzimumu līdztiesību.

18.

Sports var būt efektīvs līdzeklis attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām un sociālo iekļaušanu. Patiesu dzimumu līdztiesību nevar panākt tikai ar tiesību aktiem. Vajadzīgi arī konkrēti pasākumi un integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, lai panāktu, ka šajā sakarā tiks izmantots sporta nozares būtiskais potenciāls, ņemot vērā, piemēram, tā nozīmīgumu bērnu un jauniešu identitātes veidošanā.

19.

Sports varētu uzlabot sieviešu un vīriešu prasmes, zināšanas un kompetenci un tādējādi uzlabot viņu mobilitāti un nodarbināmību. Dzimumu ziņā iekļaujošāks personāls sportam varētu nākt par labu, un tas attiecīgi attīstīsies, piesaistot sportam vairāk sieviešu un vīriešu, kā arī virzoties uz jaunām un inovatīvām pieejām trenēšanā, treniņu procesā, administrācijā un tiesāšanā.

20.

Apsvērt iespējas ciešā sadarbībā ar sporta kustību izstrādāt un uzturēt valstu rīcības plānus, vispārējas vienošanās vai stratēģiju par dzimumu līdztiesību sportā.

21.

Uzsvērt daudzveidības un dzimumu līdzsvara vērtību sporta administrācijā, kā arī visos līmeņos un visās sporta jomās veicināt dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanā.

22.

Apsvērt iespējas izstrādāt un izmantot izglītojošus materiālus sporta lēmumu pieņēmēju un treneru, kā arī vecāku apmācībai, tādējādi sekmējot dzimumu stereotipu izskaušanu un dzimumu līdztiesības veicināšanu visos izglītības un sporta treniņu līmeņos.

23.

Apsvērt iespējas izstrādāt politiku un programmas dzimumu stereotipu izskaušanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai mācību programmās un metodēs no agrīna vecuma, tostarp izpēti, pētījumus, statistikas datus un analīzi par to, kā dzimumu stereotipi ietekmē centienus panākt patiesu dzimumu līdztiesību sportā.

24.

Veicināt dzimumu vardarbības novēršanu sportā no agrīna vecuma, kā arī upuru un iespējamo upuru aizsardzību pret seksuālu uzmākšanos sportā. Apmainīties ar paraugpraksi par to, kā sporta organizācijas var novērst un risināt seksuālu vardarbību un uzmākšanos sportā.

25.

Ņemt vērā liela mēroga sporta pasākumu radīto iespēju organizēt preventīvas un informatīvas kampaņas par cilvēku tirdzniecību seksuālās izmantošanas nolūkos.

26.

Apsvērt iespējas kopā ar sporta organizācijām un saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem un piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem izstrādāt atbilstošus un samērīgus pasākumus, lai pārbaudītu to personu piemērotību, kas strādā sporta jomā (jo īpaši ar nepilngadīgajiem). Šādi pasākumi varētu būt reģistrācijas sistēmas, pārrunas vai atsauksmes (tostarp izziņas par nesodāmību).

27.

Stiprināt un integrēt dzimumu aspektu sporta politikā un veicināt dzimumu stereotipu izskaušanu, izmantojot sporta politiku un citas saistītas politikas jomas un ES programmas visos līmeņos, ievērojot godprātības principu sportā.

28.

Jautājumu par dzimumu līdztiesību sportā iekļaut attiecīgās turpmākās darbībās sporta jomā valstu un ES līmenī.

29.

Attiecīgā gadījumā veicināt Eiropas programmu, piemēram, “Erasmus+”, un citu ES finansējuma instrumentu pieejamību visām attiecīgām ieinteresētām personām un sekmēt dalību tajās, lai veicinātu dzimumu līdztiesību sportā, īpaši pievēršoties treneriem un treneru izglītībai, ka arī taisnīgam sporta atainojumam plašsaziņas līdzekļos.

30.

Attiecīgos gadījumos apsvērt iespēju paredzēt, ka dzimumu līdztiesības mērķi ir nosacījums valsts finansējuma piešķiršanai sporta organizācijām.

31.

Veicināt to, lai publiskas struktūras, izvērtējot ierosinātus projektus un programmas sporta jomā, iekļautu pieeju, kurā praktiski ņem vērā dzimumu aspektu.

32.

Apsvērt iespēju izstrādāt pamatnostādņu kopumu, ar ko varētu atbalstīt svarīgāko darbību īstenošanu ES līmenī.

33.

Apsvērt iespējas sadarbībā ar starptautiskām sporta struktūrām izveidot “apņemšanās sarakstu” par dzimumu līdztiesību sportā.

34.

Apsvērt iespējas izstrādāt un uzturēt pasākumu plānus vai stratēģijas par dzimumu līdztiesību sportā.

35.

Uzsvērt daudzveidības un dzimumu līdzsvara vērtību sporta administrācijā un treneru darbā, kā arī visos līmeņos un visās sporta jomās veicināt dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanā.

36.

Ņemt vērā un integrēt dzimumu līdztiesību sportā un veicināt dzimumu stereotipu izskaušanu, izmantojot reklāmas kampaņas un izglītojošu materiālu izstrādi un izmantošanu lēmumu pieņēmēju un treneru apmācībai visu vecumu grupu sportā.

37.

Ētikas kodeksos iekļaut konkrētus pasākumus un procedūras attiecībā uz dzimumu vardarbību un apsvērt iespējas noteikt mērķa pasākumus, piemēram, uzticības tālruņus un konkrētus atbalsta pakalpojumus cietušajiem.

38.

Veicināt to, lai sporta pārraidēs un ziņās plašsaziņas līdzekļos nebūtu dzimumdiskriminācijas.

39.

Veicināt lielāku dzimumu līdzsvaru sporta valdēs un komitejās, kā arī sporta administrācijā un trenēšanā, un censties novērst ar regulējumu nesaistītus šķēršļus, kas traucē sievietēm ieņemt šādus amatus.

40.

Visos sporta politikas aspektos iekļaut dzimumu līdztiesības skatījumu un visos līmeņos veicināt dzimumu stereotipu izskaušanu sportā.

41.

Veicināt attiecīgu sociālo partneru aktīvu sadarbību sociālā dialoga ietvaros un sadarbību ar sporta kustību strukturētā dialoga ietvaros, lai samazinātu dzimumu nevienlīdzību dažādās jomās, tostarp darba tirgū.

42.

Atbalstīt starptautiskas iniciatīvas (piemēram, informētības vairošanas kampaņas, paraugprakses apmaiņu, pētījumus, tīklus, projektus), kas vērstas uz valstu un starptautisku stratēģisku pasākumu par dzimumu līdztiesību sportā īstenošanu saistībā ar ES finansējuma programmām, tostarp “Erasmus+”, uzmanību pievēršot lēmumu pieņemšanai sporta vadības struktūrās, trenēšanai un cīņai pret dzimumu vardarbību un negatīviem stereotipiem sportā.

43.

Ciešā sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu veikt pētījumus par dzimumu līdztiesību sportā visos līmeņos un sporta jomās, īpaši pievēršoties trenēšanai, vadībai un tiesāšanai. Papildus tam uzsākt īpašu pētījumu, lai novērtētu dzimumu vardarbības raksturu un apmēru sportā.

44.

Atbalstīt tādu pielāgotu instrumentu izstrādi, ar kuriem integrē dzimumu līdztiesības aspektu, kā, piemēram, dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta izstrādē un dzimumu līdztiesības ietekmes novērtējumus, un veicināt šo instrumentu izmantošanu, kā arī attiecīgā gadījumā apsvērt to īstenošanu saistībā ar “Erasmus+” un citiem ES finansējuma instrumentiem.