20.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/4

1.

Paziņojumā sniegtas norādes, kā atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem vērtēt publisko finansējumu svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (SPVEI).

2.

SPVEI var dot ļoti nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un Savienības ražošanas un ekonomikas konkurētspējā, jo tiem ir pozitīva netiešā ietekme uz iekšējo tirgu un Savienības iedzīvotājiem.

3.

SPVEI dod iespēju visā Savienībā apvienot zināšanas, ekspertu pieredzi, finanšu līdzekļus un ekonomikas dalībniekus, lai pārvarētu nozīmīgus tirgus vai sistēmiskus trūkumus vai problēmsituācijas sabiedrībā, ko citādi nav iespējams atrisināt. Tajos jāapvieno publiskā un privātā sektora darbība, lai īstenotu liela mēroga projektus, kas dotu ievērojamu labumu Savienībai un tās pilsoņiem.

4.

SPVEI var būt attiecināmi uz visām politikām un pasākumiem, kuri ir paredzēti kopīgu Eiropas mēroga mērķu sasniegšanai, jo īpaši saistībā ar “Eiropas 2020” (1) mērķiem, Savienības pamatiniciatīvām un galvenajām ekonomikas izaugsmes nozarēm, tādām kā svarīgas pamattehnoloģijas (2).

5.

Valsts atbalsta modernizācijas (VAM) (3) iniciatīvā aicināts virzīt valsts atbalstu uz Eiropas kopējo mērķu sasniegšanu atbilstoši “Eiropas 2020” darba plāna prioritātēm, lai novērstu tirgus nepilnības un citus nopietnus sistēmiskus trūkumus, kas kavē izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu un integrēta, dinamiska un konkurētspējīga iekšējā tirgus attīstību. SPVEI izmantošanai bieži vien ir vajadzīga būtiska valsts iestāžu dalība, jo tirgus dalībnieki citādi nefinansētu šādus projektus. Lai saglabātu vienlīdzīgus nosacījumus iekšējā tirgū, ar šo paziņojumu nosaka piemērojamos noteikumus gadījumiem, kuros šādu projektu publiskais finansējums ir valsts atbalsts.

6.

SPVEI publiskā finansējuma noteikumi jau ir izklāstīti Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (4) un Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai (5), kurās ir sniegtas norādes par Līguma par Eiropas Savienības darbību (Līgums) 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanu. VAM ir laba iespēja atjaunināt un konsolidēt pašreizējās norādes vienā dokumentā, kā arī saskaņot tās ar “Eiropas 2020” un VAM mērķiem un attiecināt tās uz citām jomām, kurās tās būtu iespējams piemērot. Ar šo paziņojumu tādējādi tiek aizstāti visi pašreizējie noteikumi par SPVEI. Līdz ar to paziņojums sniedz dalībvalstīm speciāli izstrādātas starpnozaru norādes, kuru mērķis ir veicināt svarīgu sadarbības projektu izstrādi, kas sekmē visas Eiropas intereses.

7.

Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā teikts, ka “atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Attiecīgi šajā paziņojumā ir izklāstītas norādes par kritērijiem, kurus Komisija piemēros, izvērtējot valsts atbalstu SPVEI īstenošanas veicināšanai. Tajā vispirms ir definēta darbības joma un sniegts to kritēriju saraksts, kurus Komisija izmantos, lai novērtētu šādu projektu raksturu un nozīmīgumu Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā. Pēc tam tiek paskaidrots, kā, ņemot vērā valsts atbalsta noteikumus, Komisija vērtēs SPVEI publisko finansējumu.

8.

Paziņojumā nav izslēgta iespēja, ka atbalsts SPVEI īstenošanas veicināšanai var tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz citiem Līguma noteikumiem, jo īpaši Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem. Valsts atbalsta regulējums šobrīd tiek modernizēts, lai dalībvalstīm piedāvātu lielākas iespējas subsidēt svarīgus projektus, ar kuriem nolūkā sekmēt ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību dažādās jomās tiek novērstas tirgus nepilnības un kohēzijas problēmas. Tomēr ar šiem noteikumiem nav iespējams pilnībā ņemt vērā SPVEI būtiskumu, īpatnības un raksturojumu, jo tiem var būt vajadzīgi īpaši attiecināmības, saderīguma un procedurālie noteikumi, kas ir izklāstīti šajā paziņojumā.

9.

Šo paziņojumu piemēro visiem SPVEI visās ekonomikas nozarēs.

10.

Šo paziņojumu nepiemēro:

11.

Lai noteiktu, vai projektam ir piemērojams Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts, piemēro šādus kritērijus:

12.

Atbalsta priekšlikums attiecas uz atsevišķu projektu, kura mērķi un īstenošanas nosacījumi, tostarp dalībnieki un finansējums, ir skaidri noteikti (8).

13.

Komisija var uzskatīt par atbalstāmu arī “integrētu projektu”, t. i., atsevišķu projektu grupu, kas ir iekļauti vienotā struktūrā, plānā vai programmā ar kopēju mērķi un vienotu sistēmisku pieeju. Integrētā projekta atsevišķie komponenti var attiekties uz dažādiem piegādes ķēdes posmiem, bet tiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem un nepieciešamiem svarīga Eiropas mērķa realizācijai (9).

14.

Projektam konkrētā, skaidrā un identificējamā veidā jādod ieguldījums viena vai vairāku Savienības mērķu sasniegšanā un būtiski jāietekmē Savienības konkurētspēja, ilgtspējīga attīstība, sabiedrības problēmu risinājumi vai vērtību radīšana visā Savienībā.

15.

Projektam jādod būtisks ieguldījums Savienības mērķos, piemēram, tam jābūt ar būtisku nozīmi attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020”, Eiropas pētniecības telpu, Eiropas stratēģiju par svarīgām pamattehnoloģijām (10), Eiropas enerģētikas stratēģiju (11), Klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam (12), Eiropas energoapgādes drošības stratēģiju (13), Eiropas stratēģiju elektronikas jomā, Eiropas transporta un enerģijas tīkliem, tādām Savienības pamatiniciatīvām kā “Inovācijas savienība” (14), Eiropas digitalizācijas programma (15), “Resursu ziņā efektīva Eiropa” (16) vai prioritāti “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” (17).

16.

Projektā parasti jābūt iesaistītai vairāk nekā vienai dalībvalstij (18), un tā priekšrocībām jāizpaužas ne tikai finansētājās dalībvalstīs, bet arī plašā Savienības daļā. Projekta priekšrocībām jābūt skaidri definētām konkrētā un identificējamā veidā (19).

17.

Projekta priekšrocības nedrīkst izpausties tikai attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem vai konkrēto nozari, bet tām ir jābūt ar plašāku nozīmi un piemērojumu Eiropas ekonomikā vai sabiedrībā, ko rada projekta pozitīvā netiešā ietekme (piemēram, sistēmiska ietekme uz vairākiem līmeņiem vērtību ķēdē, ietekme augšupējos vai lejupējos tirgos, alternatīvs izmantojums citās nozarēs vai pāreja uz citiem transporta veidiem), kas ir skaidri definēta konkrētā un identificējamā veidā.

18.

Projektam jāparedz saņēmēja līdzfinansējums.

19.

Projektā ir jāievēro princips par videi kaitīgu subsīdiju pakāpenisku pārtraukšanu, kas noteikts Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (20), kā arī vairākos Padomes secinājumos (21).

20.

Papildus 3.2.1. iedaļā norādītajiem kumulatīvajiem kritērijiem Komisija dos priekšroku šādiem projektiem:

21.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem jābūt ar vērienīgu inovācijas raksturu vai jārada nozīmīga pievienotā vērtība pētniecības, izstrādes un inovācijas izteiksmē, ņemot vērā sasniegto tehnisko līmeni attiecīgajā nozarē.

22.

Projektiem, kas ietver izmantošanu rūpniecībā, jāļauj izstrādāt jaunu produktu vai pakalpojumu ar augstu izpētes un inovācijas saturu un/vai izmantot fundamentāli inovatīvu ražošanas procesu. Esošo iekārtu regulāra modernizācija bez inovatīvas dimensijas un esošo produktu jaunāku versiju izstrāde nav kvalificējama kā SPVEI.

23.

Vides, enerģētikas vai transporta projektiem ir jābūt ar lielu nozīmi Savienības vides, enerģētikas (tostarp energoapgādes drošības) vai transporta stratēģijā vai arī jādod nozīmīgs ieguldījums iekšējā tirgus attīstībā, ietverot šīs konkrētās nozares, bet neaprobežojoties ar tām.

24.

Lai projektu varētu kvalificēt kā SPVEI, tam ir jābūt kvantitatīvi vai kvalitatīvi nozīmīgam. Tam ir jābūt ar ļoti lielu apjomu vai darbības jomu un/vai jāparedz nozīmīgs tehnoloģiskā vai finanšu riska līmenis.

25.

Uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta pamata vērtējot saderīgumu ar iekšējo tirgu atbalstam, ar kuru veicina SPVEI īstenošanu, Komisija ņems vērā šādus kritērijus (23).

26.

Lai izvērtētu, vai paredzamā pozitīvā ietekme pārspēj iespējamo negatīvo ietekmi, Komisija veiks samēra testu, kā izklāstīts turpmāk.

27.

Ņemot vērā projekta raksturu, Komisija var uzskatīt, ka tirgus nepilnību vai citu sistēmisku trūkumu esamība, kā arī ieguldījums visas Eiropas interešu īstenošanā pastāv, ja projekts izpilda iepriekš 3. iedaļā izklāstītos attiecināmības kritērijus.

28.

Ar atbalstu nedrīkst subsidēt projekta izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku. Ir jāpierāda, ka projekta īstenošana bez atbalsta nav iespējama, tas tiktu realizēts mazākā apmērā, ar mazāku darbības jomu vai veidā, kas ievērojami ierobežotu tā paredzamās priekšrocības (24). Atbalsts tiks uzskatīts par samērīgu tikai tad, ja tādu pašu rezultātu nevarētu sasniegt ar mazāku atbalstu.

29.

Dalībvalstij jāsniedz Komisijai pietiekama informācija par atbalstāmo projektu, kā arī izsmeļošs apraksts par hipotētisko scenāriju, kurā neviena dalībvalsts nebūtu piešķīrusi atbalstu. Hipotētiskais scenārijs var ietvert alternatīva projekta neesamību vai skaidri definētu un pietiekami paredzamu alternatīvu projektu, ko saņēmējs ir apsvēris savā iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā, un var attiekties uz alternatīvu projektu, kuru pilnīgi vai daļēji īsteno ārpus Savienības.

30.

Ja alternatīva projekta nav, Komisija pārbaudīs, vai atbalsta summa nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstāmajam projektam būtu pietiekama peļņa, piemēram, tāda, kas dod iespēju panākt iekšējās atdeves koeficientu, kas atbilst nozares vai uzņēmuma specifiskajiem kritērijiem vai minimālajai rentabilitātes likmei. Šim nolūkam var izmantot arī parastos atdeves koeficientus, ko saņēmējs sagaidītu citos līdzīgos ieguldījumu projektos, kopējās kapitāla izmaksas vai atdeves koeficientus, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē. Visi saistītie paredzamie ieguvumi un izmaksas jāņem vērā par visu projekta darbības laiku.

31.

Maksimālais atbalsta līmenis tiks noteikts, ņemot vērā identificēto finansējuma trūkumu salīdzinājumā ar attiecināmajām izmaksām. Ja tas ir pamatojams ar finansējuma trūkuma analīzi, atbalsta intensitāte var sasniegt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Trūkstošais finansējums ir starpība starp pozitīvo un negatīvo naudas plūsmu visā ieguldījuma periodā, kas diskontēta līdz pašreizējai vērtībai, pamatojoties uz piemērotu diskonta likmi, kura atspoguļo atdeves likmi, kas ir nepieciešama, lai saņēmējs varētu īstenot projektu, ņemot vērā ar to saistītos riskus. Attiecināmās izmaksas ir norādītas pielikumā (25).

32.

Ja ir pierādīts, piemēram, ar uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, ka atbalsta saņēmējam ir skaidri noteikta izvēle starp atbalstītu projektu un alternatīvu projektu bez atbalsta, Komisija salīdzinās neto pašreizējo vērtību ieguldījumam atbalstītajā projektā un ieguldījumam hipotētiskajā projektā un ņems vērā attiecīgo uzņēmējdarbības scenāriju īstenošanās varbūtības.

33.

Savā analīzē Komisija ņems vērā šādus elementus:

a)    plānoto izmaiņu noteikšana : dalībvalstij ir sīki jānorāda rīcības izmaiņas, kuras tiek sagaidītas valsts atbalsta rezultātā, t. i., vai tiks uzsākts jauns projekts vai tiks palielināts projekta apjoms, mērogs vai temps; rīcības izmaiņas jānosaka, salīdzinot to, kādi būtu paredzētie rezultāti un plānotās darbības līmenis ar atbalstu un bez tā. Starpība starp šiem diviem scenārijiem norāda uz atbalsta pasākuma ietekmi un tā stimulējošo ietekmi;

b)    rentabilitātes pakāpe : ja projekts privātam uzņēmumam nebūtu pietiekami rentabls, bet tas dotu nozīmīgu labumu sabiedrībai, ir lielāka ticamība, ka atbalstam piemīt stimulējoša ietekme.

34.

Lai novērtētu faktiskos vai iespējamos starptautiskās tirdzniecības izkropļojumus, Komisija var ņemt vērā apstākli, ka konkurenti, kas atrodas ārpus Savienības, tieši vai netieši (pēdējo trīs gadu laikā) ir saņēmuši vai saņems tādas pašas intensitātes atbalstu līdzīgiem projektiem. Ja starptautiskās tirdzniecības izkropļojumi varētu rasties vairāk nekā pēc trīs gadiem, ko nosaka attiecīgās nozares konkrētās īpašības, atsauces periodu var attiecīgi pagarināt. Ja vien tas ir iespējams, attiecīgā dalībvalsts sniegs Komisijai pietiekamu informāciju, lai tā varētu izvērtēt situāciju, jo īpaši to, vai ir nepieciešams ņemt vērā konkurences priekšrocības, kādas ir konkurentam no trešās valsts. Ja Komisijai nav attiecīgo pierādījumu par piešķirto vai ierosināto atbalstu, tā savu lēmumu var balstīt arī uz netiešiem pierādījumiem.

35.

Ievācot informāciju, Komisija var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras (26).

36.

Atbalsta instrumenta izvēle jāveic, ņemot vērā tirgus nepilnību vai citu nozīmīgu sistēmisku trūkumu, kuru ar šo instrumentu cenšas novērst. Piemēram, ja pamatā esošā problēma ir nepietiekama piekļuve finansējumam, dalībvalstīm parasti būtu jāizmanto atbalsts likviditātes atbalsta veidā, piemēram, kā aizdevums vai garantija (27). Ja nepieciešams arī zināmā mērā dalīties ar uzņēmumu tā riskos, vēlamajam atbalsta instrumentam parasti vajadzētu būt atmaksājamam avansam. Atmaksājami instrumenti kopumā tiks uzskatīti par pozitīvu rādītāju.

37.

Analīzē attiecīgajā gadījumā ņem vērā energoapgādes drošības un energoefektivitātes mērķus.

38.

Komisijas attieksme būs labvēlīgāka pret projektiem, kas paredz ievērojamu ieguldījumu no pašiem atbalsta saņēmējiem vai neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem. Materiālos un nemateriālos aktīvus, kā arī zemi novērtē pēc tirgus cenām.

39.

Saņēmēju atlase konkurenci veicinošā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā tiks uzskatīta par pozitīvu rādītāju.

40.

Dalībvalstij ir jāpierāda, ka ierosinātais atbalsta pasākums ir piemērots politikas instruments, lai sasniegtu projekta mērķi. Atbalsta pasākums netiks uzskatīts par piemērotu, ja to pašu rezultātu ir iespējams sasniegt ar citiem politikas instrumentiem vai valsts atbalsta instrumentiem, kas rada mazākus konkurences kropļojumus.

41.

Lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta pasākuma negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jābūt ierobežotai un kompensētai ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījumi tādu mērķu sasniegšanā, kas kalpo visas Eiropas interesēm.

42.

Izvērtējot atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Komisija savā analīzē pievērsīsies atbalsta paredzamajai ietekmei uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajā produktu tirgū, tostarp augšupējā posma vai lejupējā posma tirgos, un jaudas pārpalikuma riskam.

43.

Komisija izvērtēs, vai pastāv risks, ka tiks traucēta piekļuve tirgum un radīts dominējošs stāvoklis tirgū, īpaši gadījumos, ja izpētes rezultāti netiek izplatīti vai to izplatīšana ir ierobežota. Projektiem, kas paredz infrastruktūras būvi (28), jāparedz atklāta un nediskriminējoša piekļuve infrastruktūrai un nediskriminējošas cenas (29).

44.

Komisija izvērtēs iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību, tostarp risku, ka starp dalībvalstīm varētu notikt “subsidēšanas sacensība”, jo īpaši attiecībā uz atrašanās vietas izvēli.

45.

Dalībvalstis nodrošina, ka visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju:

46.

Atbrīvojumu no šīm prasībām var piešķirt attiecībā uz individuālu atbalstu, kura apmērs ir mazāks nekā 500 000 euro. Šī informācija jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un tā jāsaglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai (31). Dalībvalstīm līdz 2016. gada 1. jūlijam nebūs pienākuma norādīt iepriekšminēto informāciju.

47.

Saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu dalībvalstīm laikus jādara zināmi Komisijai visi plāni piešķirt vai mainīt valsts atbalstu, tostarp atbalstu SPVEI.

48.

Dalībvalstis, kas kopīgi īsteno vienu SPVEI, tiek aicinātas, ja vien iespējams, iesniegt Komisijai vienotu paziņojumu.

49.

Par projekta izpildi jāsniedz regulāri ziņojumi. Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt veikt ex post novērtējumu.

50.

Paziņojumu piemēros no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim.

51.

Komisija piemēros šajā paziņojumā izklāstītos principus visiem paziņotajiem atbalsta projektiem, attiecībā uz kuriem tai ir jāpieņem lēmums pēc paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pat ja par projektiem ir paziņots pirms tā publicēšanas.

52.

Saskaņā ar paziņojumu par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (32), nepaziņota atbalsta gadījumā Komisija piemēros šo paziņojumu, ja atbalsts piešķirts pēc tā stāšanās spēkā, un visos citos gadījumos – noteikumus, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

53.

Komisija var jebkurā laikā pieņemt lēmumu grozīt šo paziņojumu, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai lai ņemtu vērā citas Savienības politikas iestrādnes, starptautiskās saistības, tirgu attīstību vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.