10.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 442/240

ZIŅOJUMS

par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbilde

(2014/C 442/28)

IEVADS

1.

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “ERCEA”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2008/37/EK (1). Aģentūru izveidoja darbam laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, lai pārvaldītu īpašo programmu “Idejas” Septītās pētniecības pamatprogrammas ietvaros (2).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un budžeta izpildes pārskatus (4) par 2013. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (5).

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Koordinācijas komiteja apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2013. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2013. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Šo ziņojumu 2014. gada 1. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Milan Martin CVIKL.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

(1)  OV L 9, 12.1.2008., 15. lpp.

(2)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas I pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 62. un 68. pants savienojumā ar 53. un 58. pantu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(6)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS)/starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 162. pants.

PIELIKUMS

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (Brisele)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 182. pants)

1.

Eiropas Parlaments un Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem daudzgadu pamatprogrammu, kas aptver visas Savienības darbības. Pamatprogrammā:

—

izvirza zinātniskus un tehnoloģiskus mērķus, kas jāpanāk ar 180. pantā minētajām darbībām, un nosaka attiecīgās prioritātes,

—

iezīmē šādu darbību vispārīgus plānus,

—

nosaka maksimālo kopapjomu un sīki izstrādātus noteikumus Savienības finansiālajai līdzdalībai pamatprogrammā, kā arī šīs līdzdalības sadalījumu paredzētajās jomās.

2.

Pamatprogrammu koriģē vai papildina, stāvoklim mainoties.

3.

Pamatprogrammu īsteno ar īpašām programmām, kas izstrādātas katrai darbības jomai. Katrā šādā programmā ir ietverti sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi, noteikts tās ilgums un vajadzīgie līdzekļi. Īpašajās programmās paredzēto līdzekļu summa nevar pārsniegt maksimālo kopsummu, kas paredzēta pamatprogrammai un katrai darbības jomai.

4.

Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem īpašās programmas.

Aģentūras kompetence

(Komisijas Lēmums 2008/37/EK)

Mērķi

Aģentūra tika izveidota 2007. gada decembrī ar Komisijas Lēmumu 2008/37/EK, lai pārvaldītu Kopienas īpašo programmu “Idejas” progresīvas pētniecības jomā, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003. Īpašo programmu “Idejas” īsteno Eiropas Pētniecības padome (EPP), kura ietver neatkarīgu Zinātnisko padomi, kas izstrādā EPP zinātnisko stratēģiju un uzrauga, kā to īsteno Aģentūra, kuras pārziņā ir tās darbības pārvaldība. Aģentūra sāka darboties autonomi no Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta 2009. gada 15. jūlijā.

Uzdevumi

Aģentūras uzdevumi ir izklāstīti deleģēšanas aktā (sk. Komisijas Lēmumu C(2008) 5694), konkrēti tā 5.–7. pantā. Cita starpā Aģentūrai ir uzticēti pienākumi, kas attiecas:

—

uz visiem administratīvās īstenošanas un programmu izpildes aspektiem un īpaši uz novērtēšanas procedūrām, kā arī profesionālapskates un atlases procesu saskaņā ar Zinātniskās padomes izstrādātajiem principiem,

—

uz dotāciju finansiālo un zinātnisko vadību.

Pārvaldība

(Komisijas Lēmumi C(2008) 5132 un C(2011) 4877)

(Komisijas Lēmumi 2007/134/EK un 2011/12/ES)

(Padomes Lēmums 2006/972/EK)

(Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003)

Koordinācijas komiteja

Koordinācijas komiteja pārrauga Aģentūras darbību, un to ieceļ Komisija (sk. Komisijas Lēmumu C(2008) 5132). Tā pieņem Aģentūras gada darba programmu (pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Eiropas Komisija), administratīvo budžetu un gada ziņojumus. Tajā ir pieci locekļi un viens novērotājs.

Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskā padome

EPP Zinātniskā padome saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/134/EK izstrādā vispārējo zinātnisko stratēģiju īpašajai programmai “Idejas” un ir pilnvarota pieņemt lēmumus par finansējamiem pētniecības veidiem saskaņā ar Padomes Lēmuma 2006/972/EK 5. panta 3. punktu, kā arī garantē darbības kvalitāti no zinātniskā viedokļa. Tās uzdevumi ir cita starpā ikgadējās darba programmas izstrāde īpašajai programmai “Idejas”, profesionālapskates procesa izveide, kā arī īpašās programmas “Idejas” īstenošanas uzraudzība un kvalitātes kontrole, neierobežojot Komisijas atbildību. Tajā ir divdesmit divi Komisijas iecelti locekļi.

Aģentūras direktors

Ieceļ Eiropas Komisija uz četriem gadiem.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2013. gadā (2012. g.)

Budžets

40,1 (37,8) miljons EUR

Darbinieku skaits 2013. gada 31. decembrī

2013. gada pamatdarbības budžetā ir paredzēts štatu saraksts ar 100 (100) pagaidu darbiniekiem, 289 (289) līgumdarbiniekiem un norīkotiem valstu ekspertiem. Kopā tās ir 389 (389) amata vietas. 2013. gada beigās no tām bija aizpildītas 379 (380) amata vietas:

—

99 (96) pagaidu darbinieki, no kuriem 13 (11) norīkotie darbinieki un 86 (85) ārējie darbinieki,

—

270 (275) līgumdarbinieki,

—

10 (9) norīkotie valstu eksperti.

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

—

pamatdarbībām (zinātniskajā departamentā un dotāciju pārvaldības departamentā) – 70 % (71 %),

—

administrācijā (citos departamentos) – 30 % (29 %).

Produkti un pakalpojumi 2013. gadā (2012. g.)

1.

Uzraudzīti dotācijas nolīgumi, kas noslēgti pēc darba programmas “Idejas” konkursiem par starta dotācijām, attīstības dotācijām, sinerģijas dotācijām un koncepcijas pamatojuma projektu dotācijām. Darba programmu “Idejas” īsteno, ik gadus organizējot priekšlikumu konkursus, kurus pēc tam izvērtē (ārējie eksperti). Tad tiek sagatavoti un parakstīti dotācijas nolīgumi un uzraudzīta projektu norise. Pēc katra priekšlikumu konkursa noslēdz vairākus dotācijas nolīgumus par projektu ciklu, kurš ilgst aptuveni piecus gadus.

2.

Pabeigta procedūra saistībā ar 2013. gada priekšlikumu konkursiem darba programmai “Idejas” (starta dotācijas, attīstības dotācijas, sinerģijas dotācijas un koncepcijas pamatojuma projektu dotācijas): 2013. gadā iesniegts 10  151 priekšlikums, no kuriem 3  329 attiecās uz starta dotācijām, 3  673 – uz jauno konsolidācijas konkursu, 2  408 – uz attīstības dotācijām, 449 – uz sinerģijas dotācijām un 292 – uz koncepcijas pamatojuma projektu dotācijām. No visiem iesniegtajiem priekšlikumiem 9  968 bija attiecināmi, un tos izskatīja vērtēšanas komisijas. Dotāciju piešķiršanai atlasīja 959 priekšlikumus (890 galvenajos sarakstos, 69 rezerves sarakstos).

3.

Sagatavota un izplatīta informācija par īpašo programmu “Idejas” un par Aģentūras darbību 2013. gadā.

4.

Zinātniskā padome 2013. gadā visā Eiropā rīkoja regulāras sanāksmes, parasti pēc valstu iestāžu ielūguma. Sanāksmes dažādās ES dalībvalstīs vai asociētajās valstīs dod iespēju veicināt Eiropas Pētniecības padomes atpazīstamību. Gan valstu iestādes, gan vietējās zinātnes un pētniecības aprindas uzskata sanāksmes par svarīgiem notikumiem. No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim tika sarīkotas piecas Zinātniskās padomes plenārsēdes: janvārī, martā un decembrī – Briselē (Beļģija), jūnijā – Bratislavā (Slovākija) un oktobrī – Utrehtā (Nīderlande). Ņemot vērā EPP struktūru un mehānismu pārskatīšanas komisijas ieteikumus 2009. gadā, Zinātniskā padome izveidoja divas pastāvīgās komitejas: pirmā sniedz norādījumus interešu konfliktu, zinātnieku necienīgas rīcības un ētikas jautājumos, bet otrā nodarbojas ar vērtēšanas komisijas locekļu atlasi. Izpildaģentūra atbalstīja abu komiteju operatīvās darbības, katra komiteja 2013. gadā sarīkoja trīs sanāksmes. Zinātniskās padomes locekļi tiekas arī darba grupās, kurās tie risina konkrētus jautājumus. Izpildaģentūra 2013. gadā rīkoja dažādas EPP darba grupu sanāksmes par inovāciju un attiecībām ar rūpniecību, brīvu piekļuvi, internacionalizāciju un dzimumu līdzsvaru. Darba grupas veic analīzi un dod ieguldījumu EPP zinātniskās stratēģijas izstrādē, sagatavojot priekšlikumus, kurus pieņem Zinātniskās padomes plenārsēdē, savu pilnvaru jomās. Izpildaģentūra sadarbībā ar grupu dalībniekiem sagatavoja vairākus darba dokumentus, kuros bija iekļauta darba grupās un pastāvīgajās komitejās apskatīto konkrēto jautājumu analīze un galvenie aspekti.

2013. gadā četras no piecām darba grupām Briselē rīkoja četrus lielus pasākumus:

—

darba grupa par inovāciju un attiecībām ar rūpniecību: 5. februārī “Jauna tehnoloģija no Eiropas Pētniecības padomes”, rīkots sadarbībā ar Science Business; vienpadsmit Eiropas Pētniecības padomes stipendiāti, kas saņēma koncepcijas pamatojuma projektu dotācijas, tikās ar dažādiem nozares ieguldītājiem, lai pārrunātu savus projektus un izveidotu iespējamos kontaktus ar uzņēmējiem,

—

darba grupa par brīvu piekļuvi: “Darbseminārs par brīvas piekļuves infrastruktūru sociālajās un humanitārajās zinātnēs”. Pasākumu plānoja un īstenoja sadarbībā ar Zinātniskās padomes darba grupu par brīvu piekļuvi. Tas pulcēja jomas plašu ekspertu loku, tostarp universitāšu pārstāvjus, finansētājus un politikas veidotājus. Pasākumā piedalījās arī divi EPP stipendiāti,

—

galveno rezultatīvo rādītāju (GRR) darba grupa: pasākums ““Progresīvas pētniecības” un “vēl tik tikko apjausto pētniecības jomu” noteikšana pētniecības priekšlikumos” tika organizēts kopā ar divu koordinācijas un atbalsta darbību projektu koordinatoriem, šo projektu tēma ir bibliometrijas potenciāls EPP uzraudzības un vērtēšanas stratēģijas atbalstam. Divu dienu diskusijās 20. un 21. februārī EPP Zinātniskās padomes locekļi, scientometrijas speciālisti, ERCEA zinātniskie darbinieki, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta darbinieki un citu pētniecības finansējuma struktūru pārstāvji rūpīgi vērtēja rezultātus, ar kuriem iepazīstināja koordinācijas un atbalsta darbību projektu dalībnieki, proti, bibliometrijas paņēmienus un rādītājus, ar kuriem mēra, kādā pakāpē EPP atbalsta pētniecības priekšlikumus “progresīvā pētniecībā” un “vēl tik tikko apjaustās pētniecības jomās”,

—

darba grupa dzimumu līdzsvara jautājumos: “Virzībā uz vadošajiem amatiem: vienādu iespēju nodrošināšana vīriešiem un sievietēm zinātnes un tehnoloģijas jomā”. Darbsemināra mērķis bija apvienot valstu pētniecības organizāciju pārstāvjus un ekspertus dzimumu līdztiesības jomā, lai pārrunātu dažādas prakses un pieejas dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai dažādās Eiropas valstīs un apmainītos ar labāko praksi saistībā ar politiku un pieeju, kas vērsta uz pētnieču plašākas līdzdalības veicināšanu.

Avots: Pielikumu ir sagatavojusi Aģentūra.

AĢENTŪRAS ATBILDE

Aģentūra ir ņēmusi vērā Palātas ziņojumu.