KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem

Atruna: Šis kopsavilkums ir saistošs tikai Komisijas dienestiem, kas iesaistīti tā sagatavošanā, un neskar Komisijas turpmāko lēmumu galīgo redakciju.

1.           Problēmas izklāsts

Neraugoties uz Direktīvas 89/686/EEK par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL) sekmīgu darbību, starp dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām valda plaša vienprātība, ka tai vajadzīgi daži uzlabojumi. Nav vajadzīgas būtiskas izmaiņas. Tomēr, ņemot vērā direktīvas darbībā un 2011. gadā veiktajā sabiedriskajā apspriešanā gūto pieredzi un 2010. gadā veiktā ietekmes novērtējuma rezultātus, būs jārisina šādi jautājumi:

– IAL direktīvas saskaņošana ar jauno tiesisko regulējumu (JTR),

– IAL direktīvas ražojumu tvēruma paplašināšana,

– dažu IAL veidu iekļaušana to ražojumu sarakstā, kuriem piemēro visstingrāko atbilstības novērtēšanas procedūru,

– trīs būtisko veselības un drošības prasību izmainīšana, kā arī

– prasību izmainīšana attiecībā uz tehnisko dokumentāciju, EK tipa pārbaudes sertifikāta derīgumu un saturu un EK atbilstības deklarāciju.

Problēma Nr. 1. IAL direktīvas saskaņošana ar JTR

Daudzas ar jauno tiesisko regulējumu apzinātās vispārējās problēmas bija vērojamas arī tad, kad tika īstenota IAL direktīva (tirgū laistie IAL nenodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni, problēmas ar dažu paziņoto struktūru sniegto pakalpojumu kvalitāti, atšķirīga dalībvalstu prakse paziņoto struktūru novērtēšanā un uzraudzībā). Vairāki ražotāji arī saskārās ar sarežģītu un dažkārt pretrunīgu tiesisko regulējumu.

IAL direktīvas un JTR lēmuma saskaņošanā ir ņemta vērā JTR Lēmuma Nr. 768/2008/EK 2. pantā noteiktā politiskā apņemšanās.

Lai īstenotu JTR lēmumu, ietekmes novērtējuma ziņojumā par saskaņošanas tiesību aktu paketi jau ir aplūkoti dažādi risinājumi. Tie ir tādi paši kā IAL direktīvai paredzētie, tāpēc šajā ietekmes novērtējuma ziņojumā tie netiks apskatīti.

Problēma Nr. 2. IAL direktīvas ražojumu tvēruma paplašināšana

Tirgū ir ražojumi, kuri paredzēti lietotāju aizsardzībai un atbilst IAL direktīvas definīcijām, bet uz kuriem minētā direktīva neattiecas. Tādēļ šie ražojumi nav pakļauti IAL piemērojamām drošības un veselības prasībām, un tā rezultātā šādu ražojumu sniegtais aizsardzības līmenis atpaliek no IAL sniegtā aizsardzības līmeņa. Iespējams, patērētājs uzskata, ka viņš ir aizsargāts pret konkrēto apdraudējumu, taču patiesībā tā nav. Ir skaidri noteikts, ka direktīvā nav iekļauti personīgai lietošanai paredzēti ražojumi, kas aizsargā pret karstumu, mitrumu un ūdeni. Savukārt tajā ir iekļauti profesionālai lietošanai paredzētie ražojumu veidi. Ražojumi, kuri nav iekļauti direktīvas darbības jomā, rada problēmas attiecībā uz veselību un drošību. Kāda dalībvalsts savās mājsaimniecībās konstatējusi 150 000 apdegumu gadījumu gadā. Pusē no tiem apdegumi skāra rokas.

Šāda situācija arī rada problēmas tirgus uzraudzības iestādēm. Laižot tirgū (identiskus) ražojumus, nebūtu jānodala profesionālai un personīgai lietošanai paredzētie IAL. Tirgus uzraudzības iestādes regulāri norāda uz vajadzību novērst šādu situāciju.

Problēma Nr. 3. Dažu IAL veidu iekļaušana to ražojumu sarakstā, kuriem piemēro visstingrāko atbilstības novērtēšanas procedūru

Direktīvā IAL ir klasificēti trīs kategorijās, kurām piemērojamas atšķirīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. I un III kategorijas definīcijām pievieno sarakstus, kuros aprakstīti šajās kategorijās ietilpstošie IAL.

Pieredze rāda, ka to IAL sarakstā, kuriem piemērojama visstingrākā atbilstības novērtēšanas procedūra (proti, III kategorijas IAL), nav iekļauti IAL, kuri atbilst III kategorijas definīcijai un ir paredzēti aizsardzībai pret nopietniem apdraudējumiem. Tādējādi šim IAL ražošanas procesam neveic regulāru auditu. Tādēļ dažās jomās netiek veikta faktisko saražoto IAL kvalitātes kontrole, tādējādi tie nenodrošina attiecīgo drošības līmeni.

Tas attiecas uz šādiem IAL veidiem: aizsargvestes, pret lodēm un naža dūrieniem aizsargājoši IAL, kā arī IAL, kas nodrošina aizsardzību pret pārnēsājama ķēdes zāģa vai augstspiediena griešanas iekārtas radītiem griezumiem un kaitīgiem trokšņiem.

Problēma Nr. 4. Trīs būtisko veselības un drošības prasību izmainīšana

Pieredze ar minēto prasību izpildi rāda, ka ir trīs prasības, kuras izrādījušās neizpildāmas vai radījušas neskaidrības:

3.1.3. punkts:  aizsardzībai pret mehānisko vibrāciju;

3.5. punkts:     aizsardzībai pret trokšņu kaitīgo ietekmi;

3.9.1. punkts:  aizsardzībai pret nejonizējošu starojumu.

Direktīvā attiecībā uz šiem punktiem izklāstītas prasības, kas ir neizpildāmas vai mulsina lietotāju, vai tika pierādīts, ka tās nav iespējams izpildīt. Ražotāji ir saskārušies ar prasībām, par kurām zināms, ka tās nav iespējams piemērot. Tas ietekmē arī lietotājus, jo informācija par IAL ir nepilnīga, var būt novecojusi un var radīt neskaidrības.

Problēma Nr. 5. Prasību izmainīšana attiecībā uz tehnisko dokumentāciju, EK tipa pārbaudes sertifikāta derīgumu un saturu un EK atbilstības deklarāciju

Tirgus uzraudzības iestādes ir saskārušās ar situāciju, kad prasības, kas jāievēro attiecībā uz iepriekšminētajiem dokumentiem, nenodrošina pietiekamu rezultātu. To darbu apgrūtina direktīvā šiem dokumentiem izvirzītās prasības, kas ir neskaidras un neefektīvas, lai gan to kvalitātei un pilnīgumam ir izšķirīga nozīme, novērtējot IAL atbilstību. Ražotāji arī skaidri neizprot savus pienākumus. Dažas uz dokumentiem attiecināmās prasības neatspoguļo laika gaitā ieviestās saskaņoto standartu izmaiņas un var radīt situāciju, kad IAL neatbilst direktīvai. Turklāt iestādes apgalvo, ka ir apgrūtināta IAL novērtēšanai nepieciešamo dokumentu iegūšana.

Valsts intervences nepieciešamība

ES rīcību šajā jomā regulē LESD 114. pants. Šajā kontekstā aplūkotos aspektus jau regulē IAL direktīva. Tomēr tā efektīvi nerisina apzinātās problēmas. Veiktais pētījums un secinājumi par izskatītajiem risinājumiem liecina – ja direktīva netiks pārskatīta, problēmas saglabāsies.

2.           Subsidiaritātes analīze

Lai iekšējais tirgus varētu pienācīgi un efektīvi darboties, ir vajadzīgi kopēji noteikumi, kas regulētu IAL projektēšanu un laišanu tirgū, nolūkā nodrošināt to brīvu apriti un aizsargāt lietotāju veselību un drošību.

Ja pasākumi problēmu risināšanai tiek veikti dalībvalstu līmenī, tas var apgrūtināt IAL brīvu apriti. Lai izvairītos no izkropļojumiem ES tirgū, jebkādas izmaiņas, kas skar darbības jomu, procedūras vai prasības, jāveic ES līmenī.

Tā kā starptautiskā tirdzniecība arvien paplašinās, pastāvīgi pieaug pārrobežu darījumu skaits. Ar saskaņotu rīcību ES līmenī iespējams daudz labāk sasniegt izvirzītos mērķus, un tā padarīs vēl efektīvāku tirgus uzraudzību. Tātad lietderīgāka ir rīcība ES līmenī.

3.           Mērķi

Šīs iniciatīvas virsmērķi ir nodrošināt labāku veselības un drošības aizsardzību IAL lietotājiem, radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus IAL uzņēmējiem un vienkāršot normatīvo vidi IAL jomā Eiropā.

Konkrētie un rīcībpolitikas mērķi ir izklāstīti 1. tabulā.

1. tabula. Konkrētie un rīcībpolitikas mērķi

VISPĀRĒJIE MĒRĶI || KONKRĒTIE MĒRĶI || DARBĪBAS MĒRĶI

Labāk aizsargāt IAL lietotāju veselību un drošību || Nodrošināt ļoti kvalitatīvus ražojumus, kas sniedz aizsardzību pret nopietniem apdraudējumiem, tostarp augstu IAL ražošanas procesa kvalitāti Nodrošināt paziņoto struktūru veikto atbilstības novērtēšanas darbību uzticamību un augstu kvalitāti Nodrošināt ražojumu izsekojamību || Novērst nepilnības to ražojumu sarakstā, kuriem piemērojama visstingrākā atbilstības novērtēšanas procedūra Definēt visā ES vienādi piemērojamus vienotus kritērijus, kas jāievēro, veicot paziņoto struktūru novērtēšanu, uzraudzību un kontroli

Radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus IAL uzņēmējiem || Nodrošināt paziņoto struktūru sniegto atbilstības novērtēšanas pakalpojumu saskanību Uzlabot tirgus uzraudzības mehānismus un instrumentus || Precizēt EK tipa pārbaudes sertifikātiem piemērojamās prasības Vienkāršot un precizēt tehniskajai dokumentācijai piemērojamās prasības Pieprasīt, lai katram ražojumam būtu pievienota EK atbilstības deklarācija

Vienkāršot normatīvo vidi IAL jomā Eiropā || Nodrošināt tiesību aktu konsekventu piemērošanu Nodrošināt, lai prasības būtu faktiski izpildāmas || Precizēt direktīvas darbības jomu Vienkāršot piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras Precizēt II pielikuma prasības

4.           Politikas risinājumi

Saistībā ar katru attiecīgo problēmu ir aplūkoti trīs alternatīvi politikas risinājumi:

– bāzes scenārijs - līdzšinējā situācija bez pārmaiņām;

– “ieteikumu variants”, izmantojot neleģislatīvus pasākumus, kas paredz izdot saskaņotus norādījumus par IAL direktīvas piemērošanu, un

– leģislatīvs risinājums, kas ietver tiesību akta teksta grozīšanu.

Tika atsevišķi analizēta iepriekšminēto politikas risinājumu ietekme katrai no identificētajām uzlabojumu jomām.

5.           Ietekmes novērtējums

Kvalitatīvā analīze parādīja, ka visās problēmjomās ieteicamākais ir leģislatīvais risinājums. Tā kā visām aprakstītajām problēmām ir regulējošs raksturs, tad tikai leģislatīvais risinājums sniegs skaidrību un juridisko noteiktību. Lai gan izmaksas, īstenojot šādu risinājumu, ir lielākas nekā ieteikuma tiesību normu risinājumam, leģislatīvais risinājums sniegs lielākus ieguvumus un lielāku juridisko noteiktību.

Kvantitatīvie dati, kas pieejami par IAL un IAL tirgu, nav pietiekami precīzi un sīki izstrādāti, lai sniegtu skaidru priekšstatu par tirgu un par sakarību starp dažādiem IAL un tiesību aktu noteikumiem. Eiropas Komisijas dienesti ir pasūtījuši divus pētījumus un ir savākuši papildinformāciju, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgāku kvantitatīvo informāciju.

Novērtējot visas ierosinātās izmaiņas, ņemtas vērā izmaksas un priekšrocības, tostarp ieguvumi veselības jomā, kā arī uzlabojumi juridiskās noteiktības ziņā. Nākamajā daļā padziļināti analizēts katrai problēmai piemērojamais leģislatīvais risinājums.

Ražojumu tvērums

Grozījumi pozitīvi ietekmēs godīgu konkurenci, jo obligāti būs jāveic pašsertifikācija.

Sociālā ietekme. Grozījumu priekšrocība ir tā, ka, ieviešot ražojumu marķēšanu un prasību pēc lietotājiem paredzētas informācijas, taps skaidrāks, kam IAL ir paredzēts, kā arī izmantoto materiālu saturs. Uzlabosies vispārējais sniegtās informācijas līmenis. Ražotāji un tirgus uzraudzības iestādes lēš, ka par 20–50 % samazināsies to ražojumu apjoms, kuri nenodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni. Nebija datu, kas ļautu novērtēt ietekmi, par IAL uzskatot krāsns cimdus. Viena dalībvalsts bija konstatējusi 150 000 apdegumu gadījumus mājsaimniecībās gadā. Pusē no tiem apdegumi skāra rokas.

Ekonomiskā ietekme. Ražojumu atbilstību un administratīvās izmaksas uz vienu ražojumu tas ietekmē nedaudz. Tiek prognozēts, ka šīs izmaksas būs daži simti euro par katru IAL sēriju, un tādējādi tas pavisam nedaudz ietekmēs izmaksas uz vienu produkcijas vienību. Lai panāktu, ka ražošanas standarti nodrošina vislielāko veselības un drošības aizsardzību, dažos cimdu tirgus segmentos tas par 10–20 % var palielināt ražošanas izmaksas. Šāds izmaksu pieaugums lielākoties skartu tos ražotājus, kuri šobrīd neievēro pamatprasības. Patlaban tirgū var nonākt ražojumi, kuri nenodrošina pienācīgu aizsardzību un uz kuriem nav skaidras norādes par to kvalitāti, tādejādi tiek grauta godīga konkurence. Ar grozījumiem būtu jānodrošina šādas informācijas izsekojamība nākotnē, un tas uzlabos godīgas un pārredzamas konkurences apstākļus.

Atbilstības novērtēšana

Sociālā ietekme. Ar grozījumiem tiktu uzlabota iepriekšminēto IAL veidu atbilstība, jo tiktu veikta ikgadēja uzraudzība. Tas sniedz papildu garantijas attiecībā uz ražojumu kvalitāti. Ikgadējā testēšana sekmē ražojumu un ražošanas viendabīgumu un atbilstību IAL pamatprasībām un attiecīgajiem ražošanas standartiem. Tiks samazināts tādu IAL īpatsvars, kas nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. Šāds samazinājums atkarībā no IAL veida būtu 10–50 %.

Ekonomiskā ietekme. Lielākā daļa respondentu sabiedriskajā apspriešanā apgalvoja, ka sagaida vai nu ļoti nelielas atbilstības nodrošināšanas un administratīvās izmaksas, vai arī cer, ka tādu nebūs. Daži respondenti sagaida lielākas izmaksas. Galvenā pārmaiņa būtu vajadzība pēc ražošanas procesa ikgadējas uzraudzības. Ja kvalitātes kontroles sistēma jau ir ieviesta, tad sistēmas pielāgošanas izmaksas saistībā ar III kategorijas IAL auditu būtu vienreizējs maksājums. Turklāt lielākajai daļai attiecīgo IAL izmaksas var sadalīt uz lielu ražošanas apjomu, tādējādi vienības izmaksas palielinātos pavisam nedaudz. Pozitīvs ieguvums starptautiskajai konkurētspējai ir stimuls nodrošināt konsekventu ražojumu kvalitātes līmeni un ražošanas procesa viendabīgumu, kur ES ražotāji ir pārāki.

Būtiskās veselības un drošības prasības

Visas trīs minētās prasības tiek mainītas ar mērķi izslēgt no direktīvas elementus, kuri neveicina veselību un drošību. Kopumā šo izmaiņu ietekmei vajadzētu būt pozitīvai, jo nav sagaidāma negatīva ietekme uz veselību un drošību, ņemot vērā to, ka patlaban nevar pierādīt neatbilstību šīm prasībām, un, tās atceļot, samazināsies izmaksas ražotājiem un paziņotajām struktūrām, kam līdz šim bija jāpierāda, ka tie atbilst tām.

Tehniskā dokumentācija, EK tipa pārbaudes sertifikāts un EK atbilstības deklarācija

Sociālā ietekme. Ieinteresētās personas uzskata, ka ierosinātās izmaiņas atvieglinās šādu IAL novērtēšanu un uzlabos to darbības efektivitāti vai samazinās tādu IAL skaitu, kuri nenodrošina pienācīgu aizsardzību, jo agrāk ražoti IAL tika pakļauti regulārākai novērtēšanai. Ieinteresētās personas prognozē, ka atkarībā no IAL veida par 1–25 % samazināsies tādu IAL skaits, kuri nenodrošina pienācīgu aizsardzību. Ierosinātās izmaiņas uzlabos juridisko noteiktību.

Ekonomiskā ietekme. Attiecībā uz tehnisko dokumentāciju izmaiņu īstenošanas izmaksas būs ierobežotas, jo ražotāji jau ir izveidojuši iekšējo ražošanas kontroli un varētu viegli nodrošināt šo dokumentu. Tas pats attiecas uz izmaiņām, kas skar atbilstības deklarāciju. Aptaujās neizdevās gūt skaidrību par izmaksām, kas varētu rasties, mainot prasības par sertifikātu derīguma termiņiem. Lai ierobežotu papildu slogu, ko ražotājiem uzliek pienākums atkārtoti sertificēt savus IAL, priekšlikumā būs paredzēta „vienkāršota” procedūra. Izmaksas saistībā ar sertifikātā obligāti ietveramo informāciju būtiski nepalielināsies, jo paziņotajām struktūrām jāaizpilda aptuveni tāda pati informācija kā iepriekš.

6.           Risinājumu salīdzinājums

Salīdzinot risinājumus, balstoties uz to novērtējuma rezultātiem, jāsecina, ka vislabāk visas problēmas varētu risināt ar leģislatīvu pasākumu. Leģislatīvā risinājuma gadījumā tiks pilnībā sasniegti konkrētie mērķi, kas paredz uzlabot veselību un drošību, juridisko noteiktību, prasību konsekvenci un – cik vien iespējams – tirgus uzraudzību.

7.           Uzraudzība un novērtēšana

Lai uzlabotu IAL tiesību aktu efektivitātes uzraudzības un novērtēšanas pamatu, dažādajos jau izveidotajos sadarbības mehānismos būs paredzēts regulāri ziņot par negadījumiem saistībā ar IAL. Visās grupās, kuras saistītas ar IAL un kuru darbā piedalās arī Komisija, darba kārtībā pastāvīgi būs iekļauts jautājums – ziņot par IAL, kuri nenodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni, un par attiecīgajiem negadījumiem; dalībvalstis, paziņotās struktūras, kā arī citas ieinteresētās personas tiks aicinātas par to ziņot.

Papildu atsauksmes tiks gūtas no jaunajiem vai paplašinātajiem sadarbības un informācijas apmaiņas mehānismiem, kas paredzēti JTR Regulā (EK) Nr. 765/2008.

Neatbilstības gadījumus varēs konstatēt, pateicoties Komisijai adresētām sūdzībām.

8.           Juridiskā instrumenta izvēle

Atbilstoši Komisijas politikai par normatīvās vides vienkāršošanu ir ierosināts direktīvu aizstāt ar regulu.

Regulas izmantošana nav pretrunā subsidiaritātes principam. Šis tiesību akts pamatojas uz LESD 114. pantu, un tā mērķis ir nodrošināt individuālo aizsardzības līdzekļu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Lai sasniegtu šo mērķi, Direktīva 89/686/EEK ir direktīva, ar ko veic pilnīgu saskaņošanu. Dalībvalstis savos tiesību aktos nedrīkst izvirzīt stingrākas vai papildu prasības IAL laišanai tirgū.

Atbilstoši ieinteresēto personu paustajai vēlmei, ar iekšējo tirgu saistītajos tiesību aktos izmantojot regulas, tas ļauj izvairīties no pārmērīgas reglamentēšanas. Turklāt tas ļauj ražotājiem strādāt tieši ar regulas tekstu, nevis apzināt un pārbaudīt 28 transponējošus tiesību aktus.

Pamatojoties uz minēto, tiek uzskatīts, ka visām ieinteresētajām personām vispiemērotākais risinājums ir regula, jo tā ļaus ātrāk un konsekventāk piemērot ierosinātos tiesību aktus un iedibinās precīzāk noteiktu normatīvo vidi uzņēmējiem.