PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

2014. gada 17. jūlijā tika pabeigtas sarunas ar Ekvadoru par tās pievienošanos tirdzniecības nolīgumam, kas noslēgts starp ES un Kolumbiju un Peru. Sarunu rezultātā [...] tika parafēts Protokols par Ekvadoras pievienošanos nolīgumam (tālāk — “protokols par pievienošanos”).

Lai izvairītos no lieka tirdzniecības pārrāvuma laikā, kamēr nav pabeigtas pievienošanās protokola apstiprināšanai un piemērošanai vajadzīgās procedūras, ir nepieciešams nodrošināt, ka attiecībā uz Ekvadoras izcelsmes ražojumiem nepalielina muitas nodokļus, kas tiek piemēroti protokola par pievienošanos parafēšanas dienā, un tiem nepiemēro jaunas muitas nodokļus. Tādēļ ierosinātajā regulā paredzēts saglabāt nodokļu likmes, kas bija piemērojamas Ekvadorai protokola par pievienošanos parafēšanas dienā.

Šo regulu piemēros no 2015. gada 1. janvāra līdz dienai, kas pienāk agrāk: kad pagājuši seši mēneši no protokola par pievienošanos stāšanās spēkā (vai attiecīgā gadījumā — no tā provizoriskās piemērošanas) vai līdz 2016. gada 31. decembrim. Šāds laikposms nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu laiku visu protokola par pievienošanos piemērošanai nepieciešamo iekšējo procedūru veikšanu Eiropas Savienībā, kā arī Ekvadorā. Pirms Komisija pieņem lēmumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par protokola par pievienošanos parakstīšanu un provizorisku piemērošanu un lēmumam par tā noslēgšanu, nepieciešamas apspriedes ar Kolumbiju un Peru un apstiprinājums no tām, tāpēc iespējama papildu kavēšanās. Tiek uzskatīts, ka nepieciešama šīs regulas un protokola par pievienošanos piemērošanas potenciāla sešu mēnešu pārklāšanās, lai uzņēmēji varētu pielāgot jaunās muitas procedūras.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Nepiemēro.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 2. punkts.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Ierosinātā regula saglabā pašreizējo tirgus pieejamības režīmu, un šādā ziņā tai nav papildu finansiālās ietekmes uz ES budžetu. Ja to nepiemērotu, iespējams, palielinātos iekasētie muitas ieņēmumi.

Iekasēto muitas ieņēmumu summu ir grūti iepriekš paredzēt, bet katrā ziņā tā būtu salīdzinoši maza. Nodokļu ietaupījumi, kas gūti pašreizējā tirgus pieejamības režīmā, kuru izmantojusi Ekvadora un kura darbība beidzas 2015. gada 1. janvārī, ir ap 215 miljoniem euro (pēc 2013. gada tirdzniecības datiem). Ekvadoras eksports uz ES ir ļoti koncentrēts, un 95 % no šiem ietaupījumiem gūti lielākoties no 5 ražojumu grupu eksportēšanas ar muitas nodokli vidēji 16 % apmērā. Tāpēc, piemērojot erga omnes nodokļus attiecībā uz šiem ražojumiem, tiktu ievērojami mazināts to eksports uz ES, tādējādi vēl vairāk samazinot faktisko ietekmi uz ES budžetu.

2014/0287 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par tarifa režīmu Ekvadoras izcelsmes precēm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (tālāk — “nolīgums”), kas parakstīts 2012. gada 26. jūnijā, 329. pantā paredzēts, ka nolīgumam var pievienoties citas Andu Kopienas dalībvalstis.

(2)       Pēc Ekvadoras lūguma atsākt sarunas ar Savienību, lai tā varētu kļūt par nolīguma pusi, 2014. gadā notika sarunas starp Savienību un Ekvadoru. Sarunu rezultātā [...] tika parafēts Protokols par Ekvadoras pievienošanos nolīgumam (tālāk — “protokols par pievienošanos”).

(3)       Lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu ar Ekvadoru, pēc protokola par pievienošanos parafēšanas nepieciešams abpusējs pagaidu režīms, kas ļautu izvairīties no lieka tirdzniecības pārrāvuma. Tāpēc no 2015. gada 1. janvāra muitas nodokļi, ko Ekvadoras izcelsmes ražojumiem piemēro dienā, kad parafēts protokols par pievienošanos, netiek palielināti un minētajiem ražojumiem netiek piemēroti jauni muitas nodokļi.

(4)       Šajā regulā tāpēc paredzēts no 2015. gada 1. janvāra saglabāt nodokļu likmes, kas bija piemērojamas Ekvadorai [protokola par pievienošanos parafēšanas dienā].

(5)       Šis pasākums neskar pasākumus, ko veic, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009[1], 1225/2009[2] vai 260/2009[3].

(6)       Nosacījums, ar kādu piemēro ar šo regulu piešķirto tarifa režīmu, ir tāds, ka Ekvadora no [dienas, kad parafēts protokols par pievienošanos] neievieš jaunus nodokļus, maksājumus ar līdzvērtīgu ietekmi, jaunus daudzuma ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi attiecībā uz Savienības izcelsmes importu, nepalielina pašreizējos nodokļus vai maksājumus un neievieš citus ierobežojumus.

(7)       Lai nodrošinātu, ka Ekvadora saglabā savu apņēmību attiecībā uz svarīgākajām starptautiskajā konvencijām par cilvēktiesībām un darba tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību, uz šo pasākumu piemērošanu būtu jāattiecina minēto konvenciju tālāka reāla īstenošana.

(8)       Lai novērstu krāpšanas risku, tiesībām izmantot šajā regulā paredzēto tarifa režīmu vajadzētu būt atkarīgām no tā, vai Ekvadora panākusi atbilstību attiecīgajiem ražojumu izcelsmes noteikumiem un ar tiem saistīto procedūru ievērošanu.

(9)       Ir nepieciešams paredzēt iespēju piemērot kopējā muitas tarifa nodokļus visiem Ekvadoras izcelsmes ražojumiem, kuri rada vai draud radīt nopietnus sarežģījumus līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu Savienības ražotājiem, ar nosacījumu, ka Komisija veic izmeklēšanu.

(10)     Ja netiek ievēroti kādi no šīs regulas nosacījumiem, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras uz laiku pilnībā vai daļēji apturēt tajā paredzēto tarifa režīmu. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011[4].

(11)     Šo regulu piemēro līdz dienai, kad pagājuši seši mēneši no protokola par pievienošanos attiecīgo noteikumu stāšanās spēkā vai no to provizoriskās piemērošanas, un vēlākais — līdz 2016. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)           “tarifa režīms” ir 2. pantā paredzētā nodokļa likme un režīms, ko piemēro Ekvadoras izcelsmes precēm;

b)           “kopējā muitas tarifa nodokļi” ir nodokļi, kas norādīti I pielikuma otrajā daļā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87[5] ar grozījumiem, izņemot tos nodokļus, kas noteikti kā tarifa kvotas daļa;

c)           “Ekvadoras izcelsmes ražojums(-i)” ir ražojums(-i), kas atbilst Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92[6] II sadaļas 2. nodaļas izcelsmes prasībām un — atkarībā no tarifa režīma, kam piesakās, ievērojot 2. pantu — Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93[7] IV sadaļas 1. nodaļas vai 2. nodaļas 1. iedaļas noteikumiem.

2. pants

Tarifa režīms

1.           Muitas nodokļus, ko piemēro Ekvadoras izcelsmes ražojumiem [protokola parafēšanas dienā], nepalielina, un attiecībā uz šiem ražojumiem nepiemēro jaunus muitas nodokļus, kas ieviesti pēc minētās dienas.

2.           Tarifa režīmu, kas paredzēts 1. punktā, piemēro, neskarot pasākumus, ko veic, ievērojot Regulas (EK) Nr. 597/2009, 1225/2009 vai 260/2009.

3. pants

Nosacījumi, ar kādiem piešķir tiesības izmantot tarifa režīmu

Tiesības izmantot 2. pantā noteikto tarifa režīmu, piešķir tad, ja:

a)           panākta atbilstība izcelsmes noteikumiem, kas minēti 1. panta c) punktā, un tiek ievērotas ar tiem saistītās procedūras, attiecīgā gadījumā ieskaitot reālas administratīvās sadarbības noteikumus, kuri piemērojami [protokola par pievienošanos parafēšanas dienā];

b)           Ekvadora no [dienas, kad parafēts protokols par pievienošanos] neievieš jaunus nodokļus, maksājumus ar līdzvērtīgu ietekmi, jaunus daudzuma ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi attiecībā uz importu no Savienības, nepalielina pašreizējos nodokļus vai maksājumus un neievieš citus ierobežojumus;

c)           Ekvadora turpina ratificēt un reāli īstenot šīs regulas pielikumā uzskaitītos paktus, konvencijas un protokolus un bez atrunām akceptē ziņošanas prasības, regulāru uzraudzību un pārskatīšanu attiecībā uz īstenošanas pakāpi saskaņā ar tās ratificēto paktu, konvenciju un protokolu noteikumiem;

d)           Ekvadora sadarbojas ar Eiropas Komisiju un sniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, kā Ekvadoras ievēro c) punkta prasības;

e)           Ekvadora pieliek pastāvīgas pūles, lai parakstītu un ratificētu Protokolu par pievienošanos Tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses.

4. pants

Pagaidu apturēšana

Ja Komisija uzskata, ka ir pietiekami pierādījumi par 3. pantā izklāstīto nosacījumu neievērošanu, tā var pieņemt īstenošanas aktus, lai uz laiku apturētu tarifa režīmu attiecībā uz visiem vai atsevišķiem Ekvadoras izcelsmes ražojumiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. pants

Aizsargpasākumu klauzula

Ja Ekvadoras izcelsmes ražojums tiek importēts apjomos un/vai par cenām, kas rada vai draud radīt nopietnus sarežģījumus līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu Savienības ražotājiem, attiecībā uz šo ražojumu var atkal ieviest kopējā muitas tarifa nodokļus, mutatis mutandis ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 19/2013[8] ietvertos procedūras noteikumus.

6. pants

Komiteju procedūra

1.           Lai īstenotu šīs regulas 4. pantu, Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 248.a pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

7. pants

Stāšanās spēkā, piemērošana un spēka zaudēšana

1.           Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.           Šo regulu piemēro no 2015. gada 1 janvāra.

3.           Šī regula zaudē spēku dienā, kas pienāk agrāk: kad pagājuši seši mēneši no protokola par pievienošanos stāšanās spēkā vai no tā provizoriskās piemērošanas vai 2016. gada 31. decembrī. Ja šo regulu beidz piemērot līdz 2016. gada 31. decembrim, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesi publicē attiecīgu paziņojumu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                        Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[1]               Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.).

[2]               Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

[3]               Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem (OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.).

[4]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

[5]               Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

[6]               Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

[7]               Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

[8]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 19/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (OV L 17, 19.1.2013., 1. lpp.)

PIELIKUMS

3. panta c) punktā minētie pakti, konvencijas un protokoli

Svarīgākās ANO/ILO konvencijas par cilvēktiesībām un darba tiesībām

1.           Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to (1948)

2            Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (1965)

3.           Starptautiskais pakts par civilajām un politiskajām tiesībām (1966)

4.           Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1966)

5.           Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (1979)

6.           Konvencija pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu (1984)

7.           Konvencija par bērna tiesībām (1989)

8.           Piespiedu darba konvencija, Nr. 29 (1989)

9.           Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās, Nr. 87 (1948)

10.         Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu, Nr. 98 (1949)

11.         Konvencija par vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu vīriešiem un sievietēm, Nr. 100 (1951)

12.         Konvencija par piespiedu darba izskaušanu, Nr. 105 (1957)

13.         Konvencija par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā, Nr. 111 (1958)

14.         Konvencija par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt, Nr. 138 (1973)

15.         Konvencija par bērnu darba ļaunāko formu aizliegumu un tūlītēju rīcību to izskaušanai, Nr. 182 (1999)

Konvencijas, kas saistītas ar vidi un pārvaldības principiem

16.         Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (1973)

17.         Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām (1987)

18.         Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (1989)

19.         Konvencija par bioloģisko daudzveidību (1992)

20.         ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (1992)

21.         Kartahenas protokols par bioloģisko drošību (2000)

22.         Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (2001)

23.         ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokols (1998)

24.         ANO Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām (1961)

25.         ANO Konvencija par psihotropajām vielām (1971)

26.         ANO Konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti (1988)

27.         ANO Pretkorupcijas konvencija (2004)