PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma mērķis ir pārņemt Savienības tiesībās vairākus pasākumus, kurus 2011., 2012. un 2013. gada sesijā pieņēma Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM). GFCM ir reģionāla zivsaimniecības pārvaldības organizācija, kas ir nodibināta saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) statūtu XIV pantu, un tās galvenais mērķis ir veicināt jūras dzīvo resursu attīstību, saglabāšanu, racionālu pārvaldību un vislabāko izmantošanu, kā arī ilgtspējīgu akvakultūras attīstību Vidusjūrā, Melnajā jūrā un tās savienojošajos ūdeņos. GFCM ir tiesības pieņemt juridiski saistošus lēmumus (“rekomendācijas”) savā kompetences jomā, un šie akti ir jo īpaši paredzēti nolīguma pusēm, taču var ietvert arī noteiktus pienākumus operatoriem (piemēram, kuģu kapteiņiem). Rekomendācijas kļūst saistošas 120 dienu laikā pēc pirmās izsludināšanas datuma, ja vien nav iesniegti iebildumi.

Eiropas Savienība, kā arī desmit dalībvalstis (Bulgārija, Horvātija, Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Malta, Slovēnija, Spānija un Rumānija) ir GFCM nolīguma puses. Tiktāl, ciktāl GFCM rekomendāciju saturs nav iekļauts vai ir tikai daļēji iekļauts spēkā esošajās Savienības tiesībās, ir nepieciešams veikt GFCM attiecīgo noteikumu pārņemšanu, lai nodrošinātu to vienveidīgu un efektīvu ievērošanu visā Eiropas Savienībā.

Jaunākā GFCM lēmumu pārņemšana notika ar Regulu (EK) Nr. 1343/2011[1]. Ar šo priekšlikumu minētajā tiesību aktā tiks iekļauti pasākumi, kas jāpārņem grozījumu veidā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām vai ietekmes novērtējums nebija vajadzīgs.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Priekšlikums paredz tehniskus pasākumus sarkano koraļļu ilgtspējīgai izmantošanai, nejaušas jūras putnu, jūras bruņurupuču un vaļveidīgo noķeršanas ierobežošanai un Vidusjūras mūkroņu, haizivju un raju saglabāšanai GFCM nolīguma apgabalā[2]. Šie pasākumi ir plašāki par aizsardzību, kuru šīm sugām ES mērogā jau nodrošina Biotopu direktīva un citi Savienības tiesību akti[3], un tie nosaka sevišķus uzskaitvedības un ziņošanas pienākumus gan operatoriem, gan dalībvalstīm. Ar šo priekšlikumu Savienības tiesībās tiek ieviesti noteikti pasākumi attiecībā uz mazo pelaģisko sugu zvejniecībām Adrijas jūrā[4].

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums nodrošinās attiecīgo GFCM pasākumu pārņemšanu Savienības tiesību aktos, veicot pamatotas darbības vēlamā mērķa sasniegšanai.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko groza spēkā esošo regulu.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: regula ir jāgroza ar regulu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Šis pasākums Savienībai nerada papildu izdevumus.

2014/0213 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā

Eiropas parlaments un eiropas savienības padome,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Nolīgums par Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas izveidi (“GFCM nolīgums”) paredz atbilstošu struktūru daudzpusējai sadarbībai, lai veicinātu jūras dzīvo resursu attīstību, saglabāšanu, racionālu pārvaldību un pēc iespējas labāku izmantošanu Vidusjūrā un Melnajā jūrā ilgtspējīgā līmenī un ar zemu apdraudējuma risku.

(2)       Eiropas Savienība, kā arī Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta, Rumānija un Slovēnija ir GFCM nolīguma puses.

(3)       Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011[6] nosaka atsevišķus noteikumus attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā. Tā ir piemērots instruments Savienības tiesību aktos vēl neiekļauto GFCM rekomendāciju ieviešanai. Regulu (ES) Nr. 1343/2011 var grozīt, lai iekļautu attiecīgajās GFCM rekomendācijās paredzētos pasākumus.

(4)       Savās 2011. un 2012. gada sesijās GFCM atbilstoši tās kompetencei pieņēma Savienības tiesību aktos ieviešamus pasākumus sarkano koraļļu ilgtspējīgai izmantošanai. Viens no šiem pasākumiem attiecas uz attālināti vadāmu zemūdens ierīču (ROV) izmantošanu. GFCM nolēma, ka ROV, ko lieto valstu jurisdikcijas apgabalos tikai sarkano koraļļu apsekošanai un atklāšanai saskaņā ar Rekomendāciju GFCM/35/2011/2, vairs nebūs atļauts izmantot pēc 2014. gada. Saskaņā ar citu Rekomendācijā GFCM/36/2012/1 noteiktu pasākumu sarkano koraļļu vākumu var izkraut tikai noteiktās atbilstoši aprīkotās ostās un GFCM sekretariātam iesniedz šādu nozīmēto ostu sarakstu. Jebkādas izmaiņas dalībvalstu nozīmēto ostu sarakstos paziņo Eiropas Komisijai, kas pārsūta šo informāciju GFCM sekretariātam.

(5)       2011. un 2012. gada sesijā GFCM pieņēma Rekomendāciju GFCM/35/2011/3, GFCM/35/2011/4, GFCM/35/2011/5 un GFCM/36/2012/2, nosakot pasākumus jūras putnu, jūras bruņurupuču, mūkroņu un vaļveidīgo nejaušas noķeršanas samazināšanai zvejas darbībās GFCM nolīguma apgabalā, un tie ir jāievieš Savienības tiesību aktos. Šie pasākumi, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu noķeršanu, paredz ar 2015. gada 1. janvāri aizliegt izmantot grunts žaunu tīklus, kuru pavediena vai auklas diametrs ir lielāks par 0,5 mm. Šāds aizliegums jau ir paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1967/2006, kura tomēr attiecas tikai uz Vidusjūru. Tāpēc šis aizliegums ir jāiekļauj šajā regulā, lai tas attiektos arī uz Melno jūru.

(6)       2012. gada sesijā GFCM arī pieņēma Rekomendāciju GFCM/36/2012/3, paredzot pasākumus ar mērķi atbilstoši savai kompetencei nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību haizivīm un rajām un jo īpaši haizivju un raju sugām, kas ir norādītas kā apdraudētas Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā II pielikumā [7] (Barselonas Konvencija)[8]. Saskaņā ar GFCM pasākumu zveja ar traļiem ir jāaizliedz trīs jūras jūdžu attālumā no krasta ar noteikumu, ka nav sasniegta 50 metru izobāta, vai 50 metru izobātas robežās, ja 50 metru dziļums ir sasniegts mazākā attālumā no krasta. Šāds aizliegums jau ir paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1967/2006, kas tomēr attiecas tikai uz Vidusjūru. Tāpēc minētais aizliegums ir jāiekļauj šajā regulā, lai tas attiektos arī uz Melno jūru. Lai nodrošinātu pilnīgu ieviešanu Savienības tiesību aktos, šajā regulā ir jāiekļauj arī daži citi pasākumi ar mērķi pareizi atpazīt minētajā Rekomendācijā noteiktās haizivis, kas nav iekļautas Regulā (EK) Nr. 1185/2003[9] vai citos Savienības tiesību aktos.

(7)       2013. un 2014. gada sesijā GFCM pieņēma Rekomendācijas GFCM/37/2013/1 un GFCM/38/2014/1, nosakot tādus pasākumus attiecībā uz zveju, kas ekspluatē mazo pelaģisko sugu krājumus Adrijas jūrā, un šie pasākumi ir jāievieš Savienības tiesību aktos. Šie pasākumi attiecas uz zvejas kapacitātes pārvaldību mazo pelaģisko sugu krājumiem GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, pamatojoties uz atsauces zvejas kapacitāti, kas ir noteikta, izmantojot kuģu sarakstu, kurš bija jāiesniedz GFCM sekretariātam līdz 2013. gada 30. novembrim saskaņā ar Rekomendācijas GFCM/37/2013/1 22. punktu. Šajā sarakstā ir norādīti visi kuģi, kas ir aprīkoti ar traļiem, riņķvadiem vai cita veida aptverošajiem zvejas rīkiem bez savilcējtroses, ar kuriem attiecīgā dalībvalsts ir atļāvusi zvejot mazo pelaģisko sugu krājumus un kuri ir reģistrēti ostās, kuras atrodas 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā vai kas strādā 17. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā un/vai 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, lai gan 2013. gada 31. oktobrī tie bija reģistrēti ostās, kuras atrodas citā ģeogrāfiskajā apakšapgabalā. Visas izmaiņas, kuras var ietekmēt iepriekš minēto sarakstu, jāpaziņo Eiropas Komisijai, tiklīdz tādas ir radušās, lai par tām varētu informēt GFCM sekretariātu. GFCM pasākums ietver arī aizliegumu paturēt nozveju uz kuģa vai izkraut, un tas ir jāievieš ES tiesību aktos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktu [10].

(8)       Lai nodrošinātu dažu šīs regulas noteikumu vienveidīgu piemērošanu, ir vēlams piešķirt Komisijai īstenošanas pilnvaras. Šie noteikumi attiecas uz turpmāk minēto: pieprasījums par atkāpi no sarkano koraļļu vākšanas minimālā dziļuma vai sarkano koraļļu audžu minimālā pamatnes diametra, tā noformējums un iesniegšanas kārtība; apgabalu, kuriem piemēro atkāpi no sarkano koraļļu vākšanas minimālā dziļuma, zinātniskās novērtēšanas rezultātu noformējums un iesniegšanas kārtība; datu par sarkano koraļļu vākšanu noformējums un iesniegšanas kārtība; informācija saistībā ar jūras putnu, jūras bruņurupuču, mūkroņu, vaļveidīgo, haizivju un raju nejaušu noķeršanu, izmaiņas to ostu sarakstos, kas ir norīkotas sarkano koraļļu vākuma izkraušanai, noteiktu zvejas kuģu ietekme uz vaļveidīgo populācijām un izmaiņas, kuras ir radušās tajās kartēs un ģeogrāfisko koordinātu sarakstos, kuros ir norādīta mūkroņu alu atrašanās vieta. Šīs pilnvaras jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011[11].

(9)       Lai nodrošinātu, ka Savienība turpina pildīt tās saistības saskaņā ar GFCM nolīgumu, Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus atbilstīgi Līguma 290. pantam par atļaujām atkāpties no aizlieguma vākt sarkanos koraļļus dziļumā, kas ir mazāks par 50 m, un neievērot sarkano koraļļu audžu minimālo pamatnes diametru. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(10)     Tādēļ Regula (EK) Nr. 1343/2011 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1343/2011

Regulu (ES) Nr. 1343/2011 groza šādi:

(1) iekļauj šādu 15.a pantu:

“15.a pants

Traļu un žaunu tīklu izmantošana Melnās jūras zvejniecībās

1.           Traļu izmantošana ir aizliegta trīs jūras jūdžu attālumā no krasta ar noteikumu, ka nav sasniegta 50 metru izobāta, vai 50 metru izobātas robežās, ja 50 metru dziļums ir sasniegts mazākā attālumā no krasta.

2.           No 2015. gada 1. janvāra grunts žaunu tīklu pavediena vai auklas diametrs nedrīkst būt lielāks par 0,5 mm.”;

(2) II sadaļu papildina ar šādu IV, V un VI nodaļu:

“IV nodaļa

Sarkano koraļļu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana

16.a pants

Darbības joma

Šīs nodaļas noteikumu piemērošana neietekmē Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 2. punktu un 8. panta 1. punkta e) un g) apakšpunktu vai jebkādu citu stingrāku no Direktīvas 92/43/EEK* izrietošu pasākumu.

16.b pants

Minimālais vākšanas dziļums

1.           Sarkano koraļļu vākšana ir aizliegta dziļumā, kas ir mazāks par 50 m.

2.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai atļautu atkāpes no 1. punkta. Šie deleģētie akti ietver noteikumus, kas nodrošina zinātnisko novērtēšanu apgabalos, kuriem piemēro atkāpi.

3.           Šā panta 2. punktā minētās atkāpes var piešķirt tikai gadījumā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)      ir izveidots atbilstošs valsts pārvaldības satvars, tostarp zvejas atļauju shēma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009** 7. pantu;

b)      nesen veikti valsts līmeņa pētījumi par sarkano koraļļu audžu sastopamības biežumu un teritoriālo izplatību;

c)      atbilstoši telpas vai laika ierobežojumi nodrošina to, ka izmanto tikai ierobežotu skaitu sarkano koraļļu audžu;

d)      attiecīgā dalībvalsts veic apgabalu, uz kuriem attiecas atkāpe, zinātnisko novērtēšanu.        

4.           Dalībvalstis, kas plāno pieprasīt 2. punktā minēto atkāpi, Komisijai iesniedz:

a)       zinātnisko un tehnisko pamatojumu;

b)       sarakstu ar zvejas kuģiem, kuriem ir atļauja vākt sarkanos koraļļus par 50 m mazākā dziļumā;

c)       sarakstu un zvejas zonām, kurās ir atļauta minētā darbība, norādot ģeogrāfiskās koordinātas gan uz zemes, gan jūrā.

5.           Komisija var pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz to, kādā noformējumā un veidā jānosūta 4. punktā minētais atkāpes pieprasījums un 2. punktā minētie zinātniskās novērtēšanas rezultāti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.           Komisija informē GFCM izpildsekretāru par lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 2. punktam, un par tajā pašā punktā minētās zinātniskās novērtēšanas rezultātiem.

16.c pants

Audžu pamatnes minimālais diametrs

1.           Sarkano koraļļu audzes, kuru stumbra pamatnes diametrs ir mazāks par 7 mm, mērot viena centimetra attālumā no audzes pamatnes, nedrīkst vākt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, nodot, glabāt, pārdot, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai kā izejvielu.

2.           Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai atļautu atkāpes no 1. punkta, un maksimālā pielaide ir 10 % no mazizmēra (<7 mm) sarkano koraļļu audzes dzīvsvara.

3.           Šā panta 2. punktā minētās atkāpes var piešķirt tikai gadījumā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)       ir izveidots valsts pārvaldības satvars, tostarp zvejas atļauju shēma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu;

b)       ir ieviestas īpašas uzraudzības un kontroles programmas, kurās norādīti inspekcijas mērķi, prioritātes un kritēriji.

4.           Dalībvalstis, kuras pieprasa 2. punktā minēto atkāpi, iesniedz Komisijai šādas atkāpes zinātnisko un tehnisko pamatojumu.

5.           Komisija var pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz to, kādā noformējumā un veidā jānosūta 4. punktā minētais zinātniskais un tehniskais pamatojums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.           Komisija informē GFCM izpildsekretāru par lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 2. punktam.

16.d pants

Rīki un aprīkojums

1.           Sarkano koraļļu vākšanai vienīgais atļautais rīks ir āmurs, ko manuāli izmanto profesionāls zvejnieks.

2.           Sarkano koraļļu izmantošanā ir aizliegts lietot attālināti vadāmas zemūdens ierīces. Šis aizliegums no 2015. gada 1. janvāra attiecas uz attālināti vadāmu zemūdens ierīču izmantošanu, kuru dalībvalstis var būt atļāvušas valsts jurisdikcijā esošajos apgabalos tikai sarkano koraļļu apsekošanai un atklāšanai saskaņā ar Rekomendācijas GFCM/35/2011/2 3. punkta a) vai b) apakšpunktu.

V nodaļa

Zvejas darbību ietekmes uz noteiktām jūras sugām samazināšana

16.e pants

Darbības joma

Šīs nodaļas noteikumu piemērošana neietekmē jebkādu citu stingrāku no Direktīvas 92/43/EEK vai Direktīvas 2009/147/EK*** izrietošu pasākumu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1185/2003**** piemērošanu.

16.f pants

Jūras putnu nejauša noķeršana zvejas rīkos

Zvejas kuģu kapteiņi nekavējoties atbrīvo jūras putnus, kuri ir nejauši noķerti zvejas rīkos.

16.g pants

Jūras bruņurupuču nejauša noķeršana zvejas rīkos

1.           Zvejas kuģu kapteiņi nekavējoties atbrīvo jūras bruņurupučus, kuri ir nejauši noķerti zvejas rīkos, un ielaiž tos atpakaļ jūrā neievainotus un dzīvus.

2.           Zvejas kuģu kapteiņi neizved krastā jūras bruņurupučus, izņemot īpašas glābšanas programmas mērķiem un ar noteikumu, ka par to pirms atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas attiecīgas kompetentās valsts iestādes.

3.           Kuģi, kuri izmanto riņķvadus mazo pelaģisko sugu zvejai vai aptverošus zvejas rīkus bez savilcējtroses pelaģisko sugu zvejai, nedrīkst ar tiem apņemt jūras bruņurupučus.

4.           Uz kuģiem, kuri izmanto āķu jedas un grunts žaunu tīklus, ir jābūt drošas pārvietošanas, atpīšanas un atbrīvošanas aprīkojumam, lai nodrošinātu jūras bruņurupuču pārvietošanu un atbrīvošanu veidā, kas maksimāli palielina to izdzīvošanas izredzes.

16.h pants

Mūkroņu (Monachus monachus) nejauša noķeršana

1.           Zvejas kuģu kapteiņi neuzņem uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj mūkroņus, izņemot, ja tas ir nepieciešams glābšanas mērķiem un lai nodrošinātu atsevišķu ievainotu dzīvnieku atkopšanos ar noteikumu, ka par to pirms atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas attiecīgas kompetentās valsts iestādes.

2.           Zvejas kuģu kapteiņi, kuri savos zvejas rīkos ir nejauši noķēruši mūkroņus, nekavējoties atbrīvo tos neievainotus un dzīvus. Mirušo īpatņu liemeņus izkrauj, un tos izņem un iznīcina valsts iestādes.

16.i pants

Vaļveidīgo nejauša noķeršana

Zvejas kuģu kapteiņi nekavējoties atlaiž atpakaļ jūrā vaļveidīgos, kuri ir nejauši noķerti zvejas rīkos.

16.j pants

Aizsargājamo sugu haizivis un rajas

1.           To sugu haizivis un rajas, kas ir norādītas Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā***** II pielikumā, nedrīkst paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, nodot, glabāt, pārdot, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai.

2.           Zvejas kuģi, kas ir nejauši nozvejojuši to sugu haizivis un rajas, kuras ir norādītas Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā II pielikumā, nekavējoties tās atbrīvo neievainotas un dzīvas.

16.k pants

Haizivju atpazīšana

Ir aizliegta haizivju galvas atdalīšana un ādas novilkšana uz kuģa un pirms izkraušanas. Haizivis bez galvas un bez ādas nedrīkst piedāvāt pārdošanai pirmreizējās pārdošanas tirgos pēc izkraušanas.

VI nodaļa

Pasākumi attiecībā uz mazo pelaģisko sugu zvejniecībām Adrijas jūrā

16.l pants

Zvejas kapacitātes pārvaldība

1.           Šā panta mērķiem atsauces zvejas kapacitāti mazo pelaģisko sugu krājumiem nosaka, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts kuģu sarakstiem, kas ir iesniegti GFCM sekretariātam saskaņā ar Rekomendācijas GFCM/37/2013/1 22. punktu. Šajos sarakstos ir norādīti visi kuģi, kuri ir aprīkoti ar traļiem, riņķvadiem vai cita tipa aptverošajiem zvejas rīkiem bez savilcējtroses, un kuriem ir atļauja zvejot no mazo pelaģisko sugu krājumiem, un kuri ir reģistrēti ostās, kuras atrodas 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā atbilstoši I pielikumam vai kas darbojas 17. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā un/vai 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, lai gan 2013. gada 31. oktobrī tie bija reģistrēti ostās, kuras atrodas citos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos.

2.           Ar traļiem un riņķvadiem aprīkotus kuģus neatkarīgi no kuģa lielākā garuma klasificē kā tādus, kuri ir aktīvi iesaistīti mazo pelaģisko sugu zvejā, ja jebkurā konkrētā zvejas reisā sardīņu un/vai anšovu dzīvsvars veido vismaz 50 % nozvejas.

3.           Dalībvalstis nodrošina, ka ar traļiem vai riņķvadiem aprīkotiem kuģiem, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu zivis 17. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kopējā flotes kapacitāte gan bruto tilpības (GT) un/vai reģistrētās bruto tilpības (GRT), gan dzinēja jaudas (kW) izteiksmē atbilstoši valstu un ES flotes reģistru datiem nekad nepārsniedz 1. punktā minēto atsauces zvejas kapacitāti mazo pelaģisko sugu krājumiem.

4.           Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kas ir aprīkoti ar traļiem un riņķvadiem mazo pelaģisko sugu zvejai, kā norādīts 2. punktā, strādā ne vairāk kā 20 zvejas dienas mēnesī un ne vairāk kā 180 zvejas dienas gadā.

5.           Nevienam kuģim, kas nav iekļauts to 1. punktā minēto kuģu sarakstā, kuriem ir piešķirta atļauja, nedrīkst piešķirt atļauju zvejot vai, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, paturēt uz kuģa vai izkraut nozveju, kurā vairāk nekā 20 % ir anšovi un/vai sardīnes, ja kuģis veic zvejas reisu 17. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā un/vai 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā.

6.           Dalībvalstis paziņo Komisijai 1. punktā minēto kuģu, kuriem ir piešķirta atļauja, saraksta papildinājumus, svītrojumus un/vai izmaiņas, tiklīdz tādas ir radušās. Šādas izmaiņas neietekmē 1. punktā minēto atsauces zvejas kapacitāti. Komisija nosūta šo informāciju GFCM izpildsekretāram.

* Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

** Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 147, 1.7.2013., 1. lpp.).

**** Padomes 2003. gada 26. jūnija Regula (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (OV L 167, 4.7.2003., 1. lpp.)

***** Padomes 1999. gada 22. oktobra Lēmums 99/800/EK, kas attiecas uz Protokola noslēgšanu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā un minētā Protokola pielikumu akceptēšanu (Barselonas konvencija) (OV L 322, 14.12.1999., 1. lpp.).”;

(3) Regulas III sadaļu papildina ar I.a nodaļu:

“I.a NODAĻA

Uzskaitvedības pienākumi

17.a pants

Sarkano koraļļu vākšana

Zvejas kuģu kapteiņiem, kuriem ir atļauja vākt sarkanos koraļļus, uz kuģa ir jābūt žurnālam, kurā katru dienu reģistrē sarkano koraļļu vākumu un zvejas darbības katrā konkrētā apgabalā un dziļumā, tostarp norāda zvejas dienu un ieniršanas reižu skaitu. Šo informāciju bez kavēšanās paziņo kompetentajām valsts iestādēm.

17.b pants

Noteiktu jūras sugu nejauša noķeršana

1.           Zvejas kuģu kapteiņi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā paredzētajā zvejas žurnālā reģistrē šādu informāciju:

a) visus jūras putnu nejaušas noķeršanas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus;

b) visus jūras bruņurupuču nejaušas noķeršanas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus, norādot vismaz zvejas rīka tipu, pulksteņa laiku, atrašanās ūdenī ilgumu, dziļumu un vietu, mērķa sugas, jūras bruņurupuču sugas un to, vai īpatnis tika izmests miris vai atlaists dzīvs;

c) visus mūkroņu nejaušas noķeršanas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus;

d) visus vaļveidīgo nejaušas noķeršanas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus, norādot vismaz attiecīgās zvejniecības, zvejas rīka parametrus, pulksteņa laiku, atrašanās vietu (ģeogrāfisko apakšapgabalu vai statistisko taisnstūri atbilstoši I pielikumā noteiktajam) un konkrētās vaļveidīgo sugas;

e) visus Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā II vai III pielikumā norādīto haizivju un raju sugu nejaušas noķeršanas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus.

2.           Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim izstrādā noteikumus, saskaņā ar kuriem to zvejas kuģu kapteiņi, uz kuriem neattiecas zvejas žurnāla kārtošanas prasība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, reģistrē 1. punktā minēto nejaušo noķeršanu.”;

(4)  iekļauj šādu 23.a un 23.b pantu:

“23.a pants

Attiecīgo datu paziņošana Komisijai

1.         Līdz katra gada 15. novembrim dalībvalstis iesniedz Komisijai:

            a) 17.a pantā minētos datus par sarkanajiem koraļļiem;

            b) elektroniska ziņojuma formā – jūras putnu, jūras bruņurupuču, mūkroņu, vaļveidīgo, haizivju un raju nejaušas noķeršanas un vēlākās atbrīvošanas datus, kā arī jebkādu citu atbilstošu informāciju, kura ir paziņota saskaņā ar 17.b panta 1. punkta attiecīgi a), b), c), d) vai e) apakšpunktu.            

2.         Komisija līdz katra gada 15. decembrim nosūta 1. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.

3.         Dalībvalstis paziņo Komisijai visas izmaiņas to ostu sarakstā, kuras ir izraudzītas sarkano koraļļu vākuma izkraušanai saskaņā ar Rekomendācijas GFCM/36/2012/1 5. punktu.

4.         Dalībvalstis vāc uzticamu informāciju par tādu kuģu, kuri ar grunts žaunu tīkliem zvejo dzelkņu haizivis, ietekmi uz vaļveidīgo populācijām Melnajā jūrā, un iesniedz šo informāciju Komisijai.

5.         Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām kartēs un ģeogrāfisko koordinātu sarakstos, kuros norādīta mūkroņu alu atrašanās vieta un kuri minēti Rekomendācijas GFCM/35/2011/5 6. punktā.

6.         Komisija 3., 4. un 5. punktā minēto informāciju nekavējoties nosūta GFCM izpildsekretāram.

7.         Komisija var pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz to, kādā noformējumā un veidā jānosūta 1., 3., 4. un 5. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

23.b pants

Mazo pelaģisko sugu zvejniecību kontrole, uzraudzība un pārraudzība Adrijas jūrā

1.         Katru gadu līdz septembra beigām dalībvalstis paziņo Komisijai to plānus un programmas, kas ir paredzētas, lai nodrošinātu atbilstību 16.l panta noteikumiem, proti, lai veiktu atbilstošu uzraudzību un ziņošanu, jo īpaši par mēneša nozvejām un izmantoto zvejas piepūli.

2.         Komisija ne vēlāk kā katra gada 30. oktobrī iesniedz 1. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.”;

(5) 27. panta 2. punkta pirmajā teikumā “2012. gada 19. janvāri” aizstāj ar “[ŠEIT NORĀDA ŠĪS REGULAS SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENU]”.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [..] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

[2]               Rekomendācijas GFCM/35/2011/2 un GFCM/36/2012/1; GFCM/35/2011/3; GFCM/35/2011/4; GFCM/36/2012/2 un GFCM/37/2013/2; GFCM/35/2011/5; GFCM/36/2012/3.

[3]               Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kas pēdējo reizi grozīta ar Padomes Direktīvu 2006/105/EK; Regula (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 605/2013; Regula (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98; Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Kopienas rīcības plānu haizivju saglabāšanai un pārvaldībai (COM(2009) 40 galīgā redakcija); Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Rīcības plānu par to, kā samazināt zvejas rīkos netīši sagūstīto jūrasputnu skaitu (COM(2012) 665 final).

[4]               Rekomendācija GFCM/37/2013/1 un GFCM/38/2014/1; tiek plānots, ka pēdējā no minētajām rekomendācijām drīz stāsies spēkā.

[5]               OV C […], […], […] lpp.

[6]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

[7]               Padomes 1999. gada 22. oktobra Lēmums, kas attiecas uz Protokola noslēgšanu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā un minētā Protokola pielikumu akceptēšanu (Barselonas konvencija) (OV L 322, 14.12.1999., 1. lpp.).

[8]               Padomes 1977. gada 25. jūlija Lēmums, ar ko noslēdz Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un Protokolu par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada atkritumi no kuģiem un lidaparātiem (OV L 240, 19.9.1977., 1. lpp.)

[9]               Padomes 2003. gada 26. jūnija Regula (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (OV L 167, 4.7.2003., 1. lpp), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 605/2013 (OV L 181, 29.6.2013., 1. lpp.).

[10]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp).

[11]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).