Ieteikums PADOMES LĒMUMS, ar ko atceļ Lēmumu 2010/287/ES par pārmērīga budžeta deficīta situāciju Nīderlandē /* COM/2014/0433 final */
Ieteikums PADOMES LĒMUMS, ar ko atceļ Lēmumu 2010/287/ES par
pārmērīga budžeta deficīta situāciju
Nīderlandē EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta
12. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu, tā kā: (1) Ar Padomes 2009. gada
2. decembra Lēmumu 2010/287/ES[1],
pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, tika noteikts, ka Nīderlandē
pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome
atzīmēja, ka 2009. gadam plānotais
vispārējās valdības budžeta deficīts bija 4,8 %
no IKP, tādējādi pārsniedzot Līgumā noteikto
atsauces vērtību 3 % no IKP, savukārt plānotais
vispārējās valdības bruto parāds 2009. gadā
bija 59,7 % no IKP, tādējādi nepārsniedzot
Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP[2]. (2) Saskaņā ar LESD
126. panta 7. punktu un Padomes 1997. gada 7. jūlija
Regulas (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un
precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas
procedūras īstenošanu[3],
3. panta 4. punktu Padome 2009. gada 2. decembrī,
pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Nīderlandei
adresētu ieteikumu novērst pārmērīgo valsts budžeta
deficītu, vēlākais, līdz 2013. gadam. Ieteikums tika
publiskots. (3) Padome 2013. gada
21. jūnijā lēma, ka Nīderlande ir veikusi
iedarbīgus pasākumus atbilstoši Padomes ieteikumam saskaņā
ar Līguma 126. panta 7. punktu un ka pēc
sākotnējā ieteikuma pieņemšanas ekonomikā ir
norisinājušies negaidīti nelabvēlīgi notikumi ar
būtiskām nelabvēlīgām sekām attiecībā
uz valdības finansēm. Tāpēc Padome (pamatojoties uz
Komisijas ieteikumu) lēma, ka Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta
5. punktā paredzētie nosacījumi bija izpildīti, lai
būtu iespējams sniegt jaunu ieteikumu Nīderlandei, pamatojoties
uz Līguma 126. panta 7. punktu, nolūkā novērst
pārmērīgā deficīta situāciju līdz,
vēlākais, 2014. gadam. Ieteikums tika publiskots. (4) Saskaņā 4. pantu
Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga
budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz datus
šīs procedūras īstenošanai. Piemērojot minēto protokolu,
dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu Padomes
2009. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 479/2009 par to,
kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto
Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas
procedūru, divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un
līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valdības budžeta
deficīta un parāda dati un citi saistītie
rādītāji[4].
(5) Apsverot, vai lēmums par
pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu
jāatceļ, Padomei lēmums būtu jāpieņem,
pamatojoties uz paziņotajiem datiem. Turklāt lēmums par pārmērīga
budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ tikai
tad, ja Komisijas prognozes liecina, ka prognožu laikposmā budžeta
deficīts nepārsniegs robežvērtību, proti, 3 % no IKP[5]. (6) Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat)
datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009
14. pantu, pēc tam, kad Nīderlande līdz 2014. gada
1. aprīlim paziņoja datus, kā arī pamatojoties uz 2014. gada stabilitātes programmu un
Komisijas 2014. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus
secinājumus. –
Pēc maksimālā apjoma sasniegšanas
5,6 % apmērā no IKP 2009. gadā Nīderlandes
vispārējās valdības budžeta deficīts tika
pakāpeniski samazināts un sasniedza 2,5 % no IKP
2013. gadā[6].
Šā uzlabojuma pamatā bija konsolidācijas pasākumi gan
izdevumu, gan ieņēmumu pusē, it īpaši (netiešo)
nodokļu palielināšana un publisko izdevumu samazināšana. –
Nīderlandes 2014. gada stabilitātes
programmā prognozēts, ka vispārējās valdības
budžeta deficīts 2014. gadā palielināsies līdz
2,9 % no IKP un 2015. gadā samazināsies līdz
2,1 % no IKP, savukārt saskaņā ar Komisijas 2014. gada
pavasara prognozi 2014. gadā vispārējās valdības
budžeta deficīts sasniegs 2,8 % no IKP un 2015. gadā tas
sasniegs 1,8 % no IKP. Tādējādi ir gaidāms, ka
prognozes periodā budžeta deficīts saglabāsies zem
Līgumā noteiktās atsauces vērtības, proti, 3 % no
IKP. –
Pēc tam, kad strukturālā bilance
2013. gadā uzlabojās par 1,4 % no IKP, tiek
prognozēts, ka strukturālā bilance, t. i.,
vispārējās valdības bilance, kurā veiktas korekcijas
saistībā ekonomikas ciklu un no kuras atskaitīti
vienreizējie un citi pagaidu pasākumi, 2014. gadā
stabilizēsies un 2015. gadā uzlabosies par
0,5 procentpunktiem, pamatojoties uz pieņēmumu, ka
rīcībpolitika netiks mainīta. Šajā sakarā šķiet,
ka pašlaik veidojas starpība 0,5 % apmērā no IKP
salīdzinājumā ar strukturālās bilances korekciju, kas
virzībai uz vidējā termiņa mērķi nepieciešama
2014. gadā; tas liecina, ka pakta preventīvās daļas
pilnīgai ievērošanai ir nepieciešams nostiprināt budžeta
pasākumus, ņemot vērā pieaugošo risku, ka notiks
būtiska atkāpe no nepieciešamās korekcijas. –
Parāda un IKP
attiecība no 2010. līdz 2013. gadam palielinājās par
aptuveni 10 procentpunktiem (līdz 73,5 %). Saskaņā
ar Komisijas dienestu 2014. gada pavasara prognozi
vispārējās valdības bruto parāds 2014. gadā
turpinās palielināties līdz 73,8 % no IKP un ka
2015. gadā tas samazināsies līdz 73,4 % no IKP. (7) Padome atgādina, ka,
sākot no 2014. gada, kas ir gads pēc
pārmērīgā deficīta novēršanas, Nīderlandei
tiek piemērota Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā
daļa un tai būtu jāvirzās uz vidējā termiņa
mērķa sasniegšanu atbilstošā tempā, tai skaitā
ievērojot izdevumu robežvērtību, un jāgūst pietiekami
panākumi virzībā uz parāda kritērija ievērošanu
saskaņā ar Padomes 1997. gada jūlija Regulas (EK)
Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt
pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras
īstenošanu, 2. panta 1.a punktu. (8) Saskaņā ar
Līguma 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par
pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu
jāatceļ, ja Padome atzīst, ka pārmērīgs budžeta
deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts. (9) Padome atzīst, ka
pārmērīgais budžeta deficīts Nīderlandē ir
novērsts, un tāpēc Lēmums 2010/287/ES būtu
jāatceļ, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1.pants No vispārējā
novērtējuma izriet, ka pārmērīga budžeta deficīta
situācija Nīderlandē ir novērsta. 2.pants Ar šo atceļ Lēmumu 2010/287/ES. 3.pants Šis lēmums
ir adresēts Nīderlandes Karalistei. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs [1] OV L 125, 21.5.2010., 42. lpp. [2] Vispārējās valdības budžeta
deficīta un parāda rādītāji par 2009. gadu
vēlāk tika pārskatīti, nosakot attiecīgi
pašreizējos 5,6 % no IKP un 60,8 % no IKP. [3] OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp. [4] OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp. [5] Saskaņā ar “Specifikācijām par
Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un
pamatnostādnēm par stabilitātes un konverģences programmu
formātu un saturu”, 2012. gada 3. septembrishttp://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/coc/code_of_conduct_en.pdf. [6] Vispārējās valdības budžeta
deficītu 2013. gadā ievērojami ietekmēja SNS Reaal
nacionalizācija, kura saskaņā ar Nīderlandes statistikas
biroja (Statistics Netherlands) pēdējo novērtējumu
nav ietekmējusi deficīta apmēru, taču galīgais
lēmums par Eurostat veikto klasifikāciju vēl nav
pieņemts. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju,
rezultātā deficīts var palielināties par ne vairāk
kā 0,3 % no IKP.