Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko atceļ Lēmumu 2010/287/ES par pārmērīga budžeta deficīta situāciju Nīderlandē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)       Ar Padomes 2009. gada 2. decembra Lēmumu 2010/287/ES[1], pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, tika noteikts, ka Nīderlandē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka 2009. gadam plānotais vispārējās valdības budžeta deficīts bija 4,8 % no IKP, tādējādi pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP, savukārt plānotais vispārējās valdības bruto parāds 2009. gadā bija 59,7 % no IKP, tādējādi nepārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP[2].

(2)       Saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu un Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[3], 3. panta 4. punktu Padome 2009. gada 2. decembrī, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Nīderlandei adresētu ieteikumu novērst pārmērīgo valsts budžeta deficītu, vēlākais, līdz 2013. gadam. Ieteikums tika publiskots.

(3)       Padome 2013. gada 21. jūnijā lēma, ka Nīderlande ir veikusi iedarbīgus pasākumus atbilstoši Padomes ieteikumam saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu un ka pēc sākotnējā ieteikuma pieņemšanas ekonomikā ir norisinājušies negaidīti nelabvēlīgi notikumi ar būtiskām nelabvēlīgām sekām attiecībā uz valdības finansēm. Tāpēc Padome (pamatojoties uz Komisijas ieteikumu) lēma, ka Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi bija izpildīti, lai būtu iespējams sniegt jaunu ieteikumu Nīderlandei, pamatojoties uz Līguma 126. panta 7. punktu, nolūkā novērst pārmērīgā deficīta situāciju līdz, vēlākais, 2014. gadam. Ieteikums tika publiskots.

(4)       Saskaņā 4. pantu Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz datus šīs procedūras īstenošanai. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu Padomes 2009. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valdības budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji[4].

(5)       Apsverot, vai lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ, Padomei lēmums būtu jāpieņem, pamatojoties uz paziņotajiem datiem. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ tikai tad, ja Komisijas prognozes liecina, ka prognožu laikposmā budžeta deficīts nepārsniegs robežvērtību, proti, 3 % no IKP[5].

(6)       Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu, pēc tam, kad Nīderlande līdz 2014. gada 1. aprīlim paziņoja datus, kā arī pamatojoties uz 2014. gada stabilitātes programmu un Komisijas 2014. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus.

– Pēc maksimālā apjoma sasniegšanas 5,6 % apmērā no IKP 2009. gadā Nīderlandes vispārējās valdības budžeta deficīts tika pakāpeniski samazināts un sasniedza 2,5 % no IKP 2013. gadā[6]. Šā uzlabojuma pamatā bija konsolidācijas pasākumi gan izdevumu, gan ieņēmumu pusē, it īpaši (netiešo) nodokļu palielināšana un publisko izdevumu samazināšana.

– Nīderlandes 2014. gada stabilitātes programmā prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā palielināsies līdz 2,9 % no IKP un 2015. gadā samazināsies līdz 2,1 % no IKP, savukārt saskaņā ar Komisijas 2014. gada pavasara prognozi 2014. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 2,8 % no IKP un 2015. gadā tas sasniegs 1,8 % no IKP. Tādējādi ir gaidāms, ka prognozes periodā budžeta deficīts saglabāsies zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, proti, 3 % no IKP.

– Pēc tam, kad strukturālā bilance 2013. gadā uzlabojās par 1,4 % no IKP, tiek prognozēts, ka strukturālā bilance, t. i., vispārējās valdības bilance, kurā veiktas korekcijas saistībā ekonomikas ciklu un no kuras atskaitīti vienreizējie un citi pagaidu pasākumi, 2014. gadā stabilizēsies un 2015. gadā uzlabosies par 0,5 procentpunktiem, pamatojoties uz pieņēmumu, ka rīcībpolitika netiks mainīta. Šajā sakarā šķiet, ka pašlaik veidojas starpība 0,5 % apmērā no IKP salīdzinājumā ar strukturālās bilances korekciju, kas virzībai uz vidējā termiņa mērķi nepieciešama 2014. gadā; tas liecina, ka pakta preventīvās daļas pilnīgai ievērošanai ir nepieciešams nostiprināt budžeta pasākumus, ņemot vērā pieaugošo risku, ka notiks būtiska atkāpe no nepieciešamās korekcijas.

– Parāda un IKP attiecība no 2010. līdz 2013. gadam palielinājās par aptuveni 10 procentpunktiem (līdz 73,5 %). Saskaņā ar Komisijas dienestu 2014. gada pavasara prognozi vispārējās valdības bruto parāds 2014. gadā turpinās palielināties līdz 73,8 % no IKP un ka 2015. gadā tas samazināsies līdz 73,4 % no IKP.

(7)       Padome atgādina, ka, sākot no 2014. gada, kas ir gads pēc pārmērīgā deficīta novēršanas, Nīderlandei tiek piemērota Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un tai būtu jāvirzās uz vidējā termiņa mērķa sasniegšanu atbilstošā tempā, tai skaitā ievērojot izdevumu robežvērtību, un jāgūst pietiekami panākumi virzībā uz parāda kritērija ievērošanu saskaņā ar Padomes 1997. gada jūlija Regulas (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, 2. panta 1.a punktu.

(8)       Saskaņā ar Līguma 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ, ja Padome atzīst, ka pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(9)       Padome atzīst, ka pārmērīgais budžeta deficīts Nīderlandē ir novērsts, un tāpēc Lēmums 2010/287/ES būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka pārmērīga budžeta deficīta situācija Nīderlandē ir novērsta.

2.pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2010/287/ES.

3.pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 125, 21.5.2010., 42. lpp.

[2]               Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda rādītāji par 2009. gadu vēlāk tika pārskatīti, nosakot attiecīgi pašreizējos 5,6 % no IKP un 60,8 % no IKP.

[3]               OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

[4]               OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.

[5]               Saskaņā ar “Specifikācijām par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnēm par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu”, 2012. gada 3. septembrishttp://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/coc/code_of_conduct_en.pdf.

[6]               Vispārējās valdības budžeta deficītu 2013. gadā ievērojami ietekmēja SNS Reaal nacionalizācija, kura saskaņā ar Nīderlandes statistikas biroja (Statistics Netherlands) pēdējo novērtējumu nav ietekmējusi deficīta apmēru, taču galīgais lēmums par Eurostat veikto klasifikāciju vēl nav pieņemts. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, rezultātā deficīts var palielināties par ne vairāk kā 0,3 % no IKP.