PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.        Politiskais konteksts

Publiskajam sektoram ir būtiska nozīme ekonomikā kā regulatoram, pakalpojumu sniedzējam un darba devējam. Eiropas Savienības dalībvalstīs publiskajā sektorā ir nodarbināti vairāk nekā 25 % no visiem strādājošajiem un tiek veikta ievērojama saimnieciskās darbības daļa. Efektīvs un produktīvs publiskais sektors var būt spēcīgs ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, sniedzot atbalstu privātajam sektoram un nodrošinot tā pārvaldību. Laikā, kad valstu valdības risina problēmu, kā nodrošināt finanšu konsolidāciju, vienlaikus veicinot izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību, ir pamatots iemesls panākt efektivitātes pieaugumu, labāku pārvaldību, ātrāk sasniedzamus rezultātus un aktīvāku lietotāju dalību publiskajā sektorā[1].

Vairāku gadu darbs tādās jomās kā sadarbspēja, elektroniskā pārvaldība, atvērtie dati, mākoņdatošana un sociālā inovācija ir nodrošinājis pārdomātu jēdzienu un rīku pieejamību. Būtiskākais jauninājums ir atvērto datu, līdzdalības rīku un sadarbspējīgu platformu spēja nodrošināt līdz šim nebijušu ātrumu, efektivitāti un kvalitāti sabiedrisko labumu un pakalpojumu izstrādē un nodrošināšanā. Savstarpēji saistītām un sadarbībā ieinteresētām atvērtām pārvaldes iestādēm, kuras sadarbspējīgā un drošā veidā apvieno dažādu sektoru devumu, patlaban piemīt augsts potenciāls, un izpratne par šo mērķi būs izšķirošs aspekts vienotā digitālā tirgus veiksmīgai izveidei.

Komisija savā 2013. gada izaugsmes pētījumā[2] norādīja, ka tiešsaistes pakalpojumu pārrobežu sadarbspēja un Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu digitalizācija ir būtiski faktori, kuri veicina izaugsmi un efektivitātes pieaugumu. Pārvaldes iestāžu sadarbspēja ir galvenais līdzeklis, kas nodrošina digitālo pakalpojumu efektīvāku un rezultatīvāku sniegšanu, savukārt esošo sadarbspējas risinājumu apmaiņa un atkalizmantošana var novērst izmaksu pieaugumu. Tie ir būtiski produktivitātes aspekti, ar kuru palīdzību ir iespējams uzlabot un modernizēt pārvaldes iestādes ES, dalībvalstu, reģionu un vietējā līmenī[3].

Reaģējot uz pašreizējo ekonomikas krīzi, Komisija ir pieņēmusi vēl vienu nozīmīgu iniciatīvu, proti, stratēģiju “Eiropa 2020”[4], lai padarītu ES par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku, nodrošinot augstu nodarbinātības, produktivitātes un sociālās kohēzijas līmeni. Dažas būtiskākās problēmas, kurām pievērsta uzmanība stratēģijā, ir tieši saistītas ar Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizāciju. Kā uzsvērts Digitālajā programmā Eiropai (DPE)[5], kas ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām, sadarbspēja ir ļoti būtiska, lai pēc iespējas palielinātu informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) sociālo un ekonomisko potenciālu, un tādējādi DPE iespējams īstenot tikai tad, ja tiek nodrošināta sadarbspēja. DPE pīlārs “sadarbspēja un standarti” ir saistīts ar politikas prioritātēm citās attiecīgajās iniciatīvās, piemēram, Eiropas sadarbspējas stratēģijā (EIS), Eiropas sadarbspējas satvarā (EIF)[6] un e-Komisijas stratēģijā 2012.–2015. gadam[7].

Eiropadome 2013. gada 24. un 25. oktobrī pieņēma secinājumus, uzsverot, ka publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija būtu jāturpina, nekavējoties ieviešot uz sadarbspēju balstītus pakalpojumus, piemēram, e-pārvalde, e-veselība, e-rēķini un e-iepirkums. Tādējādi tiks nodrošināts plašāks un labāks digitālo pakalpojumu klāsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Eiropā, izmaksu samazinājums, kā arī publiskajā sektorā sniegto pakalpojumu augstāka efektivitāte, pārredzamība un kvalitāte.

Kopš sadarbspējas programmu ieviešanas 1995. gadā saistībā ar tām ir paveikts daudz. Komisija ļoti ilgā laikposmā ir uzskatāmi parādījusi savu apņēmību rast sadarbspējas risinājumus. Šodien visu iesaistīto pušu stingra apņemšanās ir ļoti būtiska, lai Komisija un dalībvalstis varētu pārveidot un modernizēt pakalpojumus Eiropas valstīs un pāri to robežām. Šai sakarā sadarbspēja kā galvenais priekšnosacījums ir virzījusi uz to, lai panāktu “efektīvu un rezultatīvu pārrobežu un starpnozaru elektronisku mijiedarbību starp [..] pārvaldes iestādēm, kas ļauj sniegt elektroniskus publiskos pakalpojumus, ar kuriem atbalsta Kopienas politikas un darbību īstenošanu”, kā prasīts lēmumā par iepriekšējo programmu (Lēmuma par Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) 1. panta 2. punkts[8]).

Tādēļ, ņemot vērā reālās vajadzības, šis priekšlikums par Komisijas sadarbspējas programmas turpināšanu būs būtisks ieguldījums Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācijā.

Priekšlikums ir saistīts ar citām iniciatīvām, kuras veicina publiskās pārvaldes iestāžu modernizāciju, piemēram, DPE, “Apvārsnis 2020”[9], Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)[10], un tādiem tīkliem kā Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tīkls (EUPAN), kā arī ar ieguldījumu fondiem un Eiropas struktūrfondiem (pēdējos divos gadījumos nodrošinot, ka finansētie projekti atbilst ES mēroga sadarbspējas regulējumam un noteikumiem). Nesenajā ziņojumā par inovācijas veicināšanu Eiropas publiskajā sektorā[11] sadarbspēja un darbs atbilstīgi iepriekšējai programmai ir minēti kā aspekti, kuri veicina digitālo inovāciju un šķēršļu pārvarēšanu saistībā ar publiskā sektora modernizāciju.

Tādēļ šai jaunajai programmai jākļūst par galveno atsauces dokumentu un instrumentu, kas nodrošina uz IKT balstītu publiskā sektora modernizāciju Eiropā un attiecīgi vērtīgu ieguldījumu vienotā digitālā tirgus izveidē.

1.2.        Sadarbspējas nozīme

Šodienas Eiropā iedzīvotājiem ir tiesības strādāt un pārvietoties, savukārt uzņēmumiem ir tiesības veikt tirdzniecību un saimniecisko darbību visā Eiropas Savienības teritorijā un pāri tās robežām. To darot, gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem bieži nākas sazināties elektroniski ar dalībpubliskās pārvaldes iestādēm. Lai sekmētu šāda veida saziņu, dalībvalstis pakāpeniski modernizē savas pārvaldes iestādes, uzlabojot uzņēmējdarbības procesus un IKT infrastruktūru un tādējādi mazinot administratīvo slogu un izmaksas, kā arī vienlaikus palielinot savu sniegto pakalpojumu efektivitāti un lietderību.

Taču, tā kā minētie pakalpojumi tiek sniegti dalībvalstu līmenī un trūkst Eiropas līmeņa sadarbspējas, īstenojot šādas pārmaiņas, bieži vien nākas saskarties ar elektroniskām barjerām (tā sauktās e-barjeras), kuras liedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem efektīvi izmantot publiskos pakalpojumus un traucē iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai.

Tai pašā laikā problēmas, ar kurām šobrīd saskaras Eiropa, aizvien vairāk prasa kopīgus politikas risinājumus un līdz ar to liek dalībvalstīm apvienot spēkus to īstenošanai. Plaša tiesību aktu kopuma īstenošana ir dalībvalstu un Komisijas kopīgs pienākums, kas prasa sadarbību pāri robežām un starp nozarēm, izmantojot IKT sadarbspējas risinājumus, kuri tagad ir iekļauti lielākajā daļā tiesību aktu un ir galvenais šādas sadarbības instruments.

1.3.        Vispārīga informācija

Programmas datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) 1995.–1999. gadam[12] mērķis bija veicināt Eiropas telemātisko tīklu attīstību un darbību, lai dalībpubliskās pārvaldes iestādes tos varētu izmantot datu apmaiņai savā starpā un/vai ar ES iestādēm.

Nākamās programmas — IDA II 1999.–2004. gadam[13][14] — mērķis bija uzlabot Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem nepieciešamo e-pārvaldes pakalpojumu sniegšanas efektivitāti.

Laika posmam no 2005. līdz 2009. gadam tika izveidota programma IDABC[15], kuras mērķis bija Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšana publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem.

Programmas ISA 2010.–2015. gadam[16] par Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem mērķis ir atbalstīt sadarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, veicinot efektīvu un rezultatīvu pārrobežu un starpnozaru elektronisku mijiedarbību, kas ļauj sniegt elektroniskus publiskos pakalpojumus, ar kuriem atbalsta Savienības politikas un darbību īstenošanu.

Šo programmu ietvaros veiktās darbības ir devušas nozīmīgu ieguldījumu sadarbspējas nodrošināšanā attiecībā uz informācijas elektronisku apmaiņu starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm. Eiropas Parlaments savā Ziņojumā par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks (2012. gada 3. aprīlis) atzina ISA programmas ieguldījumu un būtisko lomu, definējot, veicinot un atbalstot Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu un plānu īstenošanu, nodrošinot sinerģiju un veicinot infrastruktūru, digitālo pakalpojumu un programmatūru risinājumu atkalizmantošanu, kā arī pārvēršot publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas prasības digitālo pakalpojumu specifikācijās un standartos. Parlaments arī prasīja 2014.–2020. gadā piešķirt lielākus finanšu līdzekļus ES publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem.

Tā kā ISA programmas īstenošanas termiņš ir 2015. gada 31. decembris, ir nepieciešama jauna ES programma, kas attiektos uz Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumiem, lai:

· plānotu un analizētu kopējo situāciju sadarbspējas jomā Eiropā un izvairītos no sadrumstalotības;

· nodrošinātu, veicinātu un atbalstītu holistisku pieeju sadarbspējas risinājumu apkopošanai, izvērtēšanai, attīstībai, ieviešanai, industrializācijai, darbībai, pilnveidei un uzturēšanai, tostarp saistībā ar risinājumiem, kuri veicina datu atkalizmantošanu un apmaiņu, atbalstot pārrobežu un starpnozaru mijiedarbību Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu interesēs, kā arī šo iestāžu mijiedarbību ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem; un

· veicinātu un atbalstītu esošo risinājumu atkalizmantošanu, integrāciju un konverģenci, attiecinot šo nosacījumu arī uz risinājumiem, kuri rasti citās Savienības politikas jomās.

Jaunā programma sekmēs problēmu risināšanu un nepārtrauktības nodrošināšanu, reizē kalpojot par forumu domu un pieredzes apmaiņai.

1.4.        Saistītās ES iniciatīvas un sadarbspēja citās politikas jomās

Plašākā kontekstā iepriekšējā ISA programmā paredzētā rīcība tika pastāvīgi koordinēta un saskaņota ar veikto darbu, īstenojot Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (KIP) IKT politikas atbalsta programmu, un/vai ar Komisijas iekšējo IKT stratēģiju, kā arī ar rīcību saistībā ar Eiropas e-pārvaldes rīcības plānu 2011.–2015. gadam. Īstenojot ISA programmu, tika atbalstītas šīs un līdzīgas iniciatīvas, ja tās veicināja ES publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēju.

ISA programma bija arī veiksmīgi pielāgota Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) programmai, kas ir Savienības finansēšanas instruments Eiropas tīklu savienošanai transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā. CEF programma atbalsta būtiskāko pārrobežu digitālo pakalpojumu ieviešanu un darbību. Ierosinātā programma papildina CEF, jo tās darbības jomā iekļauta pakalpojumu sagatavošana līdz praktiskam līmenim, kāds nepieciešams, lai pakalpojumi atbilstu CEF. Ierosinātā programma ir arī viena no programmām, kuras nodrošina un veicina inovāciju publiskajā sektorā Eiropā.

Sadarbspēja ir sniegusi arī ievērojamu devumu mākoņdatošanas jomā. Kā norādīts Komisijas paziņojumā “Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā”[17], sadarbspējai ir būtiska nozīme, palīdzot radīt uz standartiem balstītus publiskos pakalpojumus, kas ir “mērogojami un atbilstoši to iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām, kuri vēlas gūt labumu no Eiropas digitālā vienotā tirgus”. Ierosinātajā programmā tiks ņemtas vērā Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas darbības attiecībā uz sadarbspēju.

Sadarbspēja ir līdzeklis ES politikas izstrādei un veiksmīgai īstenošanai nozaru līmenī. Sadarbspēja nepieciešama arī turpmāk uzskaitīto politikas jomu efektīvai un rezultatīvai īstenošanai.

· Iekšējais tirgus — Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū[18] uzliek dalībvalstīm pienākumu piedāvāt pakalpojumu sniedzējiem iespēju elektroniski pāri robežām nokārtot visas procedūras un formalitātes, kuras vajadzīgas, lai sniegtu pakalpojumus ārpus savas mītnes zemes. Turklāt uzņēmējdarbības tiesību jomā Direktīva 2012/17/ES[19] prasa nodrošināt dalībvalstu centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru sadarbspēju, izmantojot centrālo platformu. Uzņēmumu reģistru savienojamība nodrošinās informācijas pārrobežu apmaiņu starp reģistriem, kā arī ES līmenī atvieglos iedzīvotājiem un uzņēmumiem piekļuvi datiem par uzņēmumiem, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vides juridisko noteiktību Eiropā.

· Vide — INSPIRE direktīva[20] prasa pieņemt kopīgus īstenošanas noteikumus, nosakot tehniskās sadarbspējas kārtību, kā arī pielāgot dalībvalstu infrastruktūru, lai nodrošinātu telpisko datu un pakalpojumu savietojamību un pieejamību pāri robežām Savienībā.

· Iekšlietas un tieslietas — efektivitāte ir atkarīga no uzlabotas Eiropas datu bāžu sadarbspējas un sinerģijas, izmantojot, piemēram, vīzu informācijas sistēmu (VIS), Šengenas informācijas sistēmu II (SIS II), Eiropas daktiloskopijas sistēmu (Eurodac) un e-tiesiskuma portālu.

· Muita, nodokļi un akcīzes nodokļi — ņemot vērā vairāk nekā 20 gadu ilgo pieredzi, kas gūta, izmantojot Eiropas IKT sistēmas, kuras aptver visas dalībvalstis, atbalstot ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus no līdzekļiem, kas atvēlēti programmām “Fiscalis 2013”[21] un “Muita 2013”[22], un kuras ievieš un izmanto Komisija un publiskās pārvaldes iestādes, ir izrādījies, ka sadarbspēja ir būtisks panākumu priekšnosacījums. Instrumenti, kas izveidoti, īstenojot programmas “Fiscalis 2013” un “Muita 2013”, ir pieejami apmaiņai un atkalizmantošanai citās politikas jomās tādi, kādi tie ir.

· Veselība — Direktīvā 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē paredzēti noteikumi, lai veicinātu drošu un kvalitatīvu pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Ar direktīvu noteikti sīki izstrādāti noteikumi, lai panāktu dalībvalstu IKT sistēmu plašāku sadarbspēju nolūkā nodrošināt veselības datu elektronisku apmaiņu. Zāļu aprites jomā Eiropas telemātisko tīklu pārvalda Eiropas Zāļu aģentūra, dalībvalstu iestādes un Komisija. Eiropas telemātiskais tīkls nodrošina praktiskus risinājumus, lai pilnveidotu zāļu apstiprināšanu, kā arī sadarbspējīgu Eiropas farmakovigilances tīklu.

· Dzīvnieku veselība un pārtikas nekaitīgums — pēdējos 10 gados tiek izmantoti un pastāvīgi uzlaboti efektīvi risinājumi, kuri atbalsta dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ķēdes izsekojamību un brīdinājumu sniegšanu. Visi ķēdes dalībnieki (no uzņēmumiem līdz pārvaldes iestādēm) ir iekļauti datorizētā tirdzniecības kontroles un ekspertīzes sistēmā TRACES. Starp dalībniekiem (tostarp trešo valstu) veiktās datu elektroniskās apmaiņas pamatā ir starptautiskie standarti (UNCEFACT), un tiek ieviesta elektronisko parakstu sistēma, lai nodrošinātu gandrīz visu oficiālo dokumentu elektronisku apstrādi.

· Eiropas fondi — visas tās informācijas apmaiņa, kas saistīta ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, kā arī informācijas apmaiņa starp atbalsta saņēmējiem un vadošajām iestādēm, apstiprinātājām iestādēm, revīzijas iestādēm un starpniekiestādēm tiek veikta, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas sistēmas[23], lai veicinātu sadarbspēju ar dalībvalstu un ES sistēmām un nodrošinātu iespēju, ka atbalsta saņēmējiem visa nepieciešamā informācija ir jāiesniedz tikai vienreiz.

· Valsts sektora informācija — Direktīvā 2013/37/ES[24] noteikts, ka valsts sektora iestādes, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi, dara dokumentus pieejamus atvērtā mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem cik vien iespējams augstā precizitātes un detalizācijas līmenī tādā formā, kas nodrošina savietojamību, atkalizmantošanu un pieejamību.

· Elektroniskā identitāte — Komisijas priekšlikumā regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū[25] uzsvērts, ka ES jāizveido regulējums, ar kura palīdzību varētu atrisināt jautājumu par pārrobežu sadarbspēju un uzlabot valsts uzraudzības shēmu koordināciju saistībā ar ES mērogā apstiprinātu elektronisko identifikāciju un elektronisko autentifikāciju.

· IKT standartizācija — Regulā (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju[26] norādīta atsauce uz sadarbspēju kā standartizācijas būtisku rezultātu un noteikts, ka, lai nodrošinātu sadarbspēju vienotā tirgū un lielāku izvēles brīvību ES lietotājiem IKT jomā, ir lietderīgi veicināt attiecīgu tehnisko specifikāciju izmantošanu Savienības līmenī vai pieprasīt atbilstību tām. Šai kontekstā šai programmai būtu jāveicina un attiecīgā gadījumā jāatbalsta esošo sadarbspējas risinājumu daļēja vai pilnīga standartizācija.

· Eiropas statistikas sagatavošana — Regulā (EK) Nr. 223/2009[27] par Eiropas statistiku, ar ko izveido pamatu Eiropas Statistikas sistēmai (ESS), un attiecīgajā Komisijas paziņojumā COM(2009) 404[28] “Par ES statistikas sagatavošanas metodi. Nākamās desmitgades redzējums” noteikts, ka sadarbspēja vislabāk var nodrošināt efektivitātes uzlabojumus, mazināt administratīvo slogu un paaugstināt ES statistikas kvalitāti ES iedzīvotājiem, uzņēmumiem un politikas izstrādātājiem.

· Publiskā iepirkuma jomā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 28. marta Direktīvas 2014/25/ES, 2014/24/ES un 2014/23/ES prasa dalībvalstīm ieviest elektronisko iepirkumu. Direktīvās noteikts, ka līdzekļi un iekārtas, kas izmantojami saziņai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kā arī to tehniskie parametri ir savietojami ar vispārēji izmantotiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem. Direktīva 2014/55/EU[29] par elektronisko rēķinu sagatavošanu publiskā iepirkuma jomā, ko Parlaments pieņēma 2014. gada 11. martā, paredz Eiropas standartu izstrādi attiecībā uz elektronisko rēķinu sagatavošanu publiskā iepirkuma jomā, lai nodrošinātu elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēmu sadarbspēju ES.

Taču, lai varētu pilnībā izmantot visu iepriekš minēto nozaru iniciatīvu sniegtās iespējas, jāizskata un jāiekļauj šīs programmas darbības jomā jautājums par starpnozaru sadarbspēju.

1.5.        Priekšlikuma pamatojums

Lai nodrošinātu efektīvu un rezultatīvu sadarbību ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem, dalībvalstīm būtu jāveic savu pārvaldes iestāžu modernizācija un jānodrošina sadarbspējīgi digitālie pakalpojumi valsts un Eiropas līmenī.

Publiskās pārvaldes iestādes joprojām saskaras arī ar tādām problēmām kā iekšējā organizatoriskā sarežģītība, tāda regulējuma, IKT sistēmu un rīku trūkums, kuri nodrošina sadarbspēju, kā arī kultūras sadrumstalotība un sadarbības neesamība starp nesaistītām institucionālajām struktūrām.

Programmas ISA 2012. gada starpposma novērtējumā tika konstatēts, ka minētā programma ir vajadzīga[30], lai reaģētu uz dalībvalstu vajadzībām, jo Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm joprojām ir aktuālas vajadzības, kuras tika mēģināts nodrošināt, izmantojot līdzšinējās un esošās Komisijas programmas, proti, IDA, IDABC un ISA.

Tādēļ šī programma nepieciešama, lai veiktu šādus uzdevumus:

– sekmēt dalībvalstu un Komisijas sadarbību;

– plānot un analizēt kopējo situāciju sadarbspējas jomā Eiropā;

– nodrošināt, veicināt un atbalstīt holistisku pieeju sadarbspējas risinājumu apkopošanai, izvērtēšanai, attīstībai, ieviešanai, industrializācijai, darbībai, pilnveidei un uzturēšanai, tostarp saistībā ar risinājumiem, kuri veicina datu atkalizmantošanu un apmaiņu, atbalstot pārrobežu un starpnozaru mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem; kā arī

– tai pašā laikā veicināt un atbalstīt esošo risinājumu atkalizmantošanu, integrāciju un konverģenci, attiecinot šo nosacījumu arī uz risinājumiem, kuri rasti citās ES politikas jomās.

Lai gūtu panākumus jebkurā sadarbspējas jomā, jo īpaši IKT jomā, ir būtiski risināt šo jautājumu atbilstīgā tiesiskā regulējuma līmenī nolūkā panākt pēc iespējas labāku rezultātu. Būtu jānodrošina, ka agrīnā ES likumdošanas procesa posmā tiek izvērtēta un noteikta ierosinātā tiesību akta ietekme uz IKT, kā arī savlaicīgi tiek noteiktas IKT vajadzības, nodrošinot tiesību akta netraucētu īstenošanu pēc tā stāšanās spēkā.

Šī programma atbalstīs un veicinās ierosināto vai pieņemto Savienības tiesību aktu ietekmes uz IKT novērtēšanu, kā arī būs līdzeklis tādu risinājumu ieviešanas plānošanai, kuri atbalsta šādu tiesību aktu īstenošanu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

2.1.        Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ieinteresēto personu viedokļi par programmas ISA nākotni (šis priekšlikums) tika apkopoti laikposmā no 2013. gada marta līdz 2014. gada janvārim oficiālo apspriežu ar dalībvalstīm piecās kārtās. Notika apspriedes arī ar divpadsmit Komisijas ģenerāldirektorātiem[31], un to piezīmes tika ņemtas vērā priekšlikumā.

Komisija divās oficiālās ISA komitejas sanāksmēs un trijās ISA koordinācijas grupas sanāksmēs informēja dalībvalstis par esošo situāciju saistībā ar jaunās ISA programmas tiesiskā pamata sagatavošanu. Šis iteratīvais process ļāva Komisijai uzzināt to, kā dalībvalstis vērtē ierosināto tiesību aktu.

Komisija vispirms informēja dalībvalstis par savu nodomu 2013. gada martā pieņemt jaunu lēmumu par tiesību aktu, kas attiektos uz ISA programmas turpinājumu. Komisija 2013. gada oktobrī ISA koordinācijas grupas sanāksmē iepazīstināja ar tiesību akta projektu un aicināja dalībvalstis sniegt tā vērtējumu.

2013. gada novembrī tika saņemti vērtējumi no 16 dalībvalstīm[32], kuras norādīja uz šādiem aspektiem:

· jaunajā tiesību aktā būtu jāpievērš uzmanība tam, lai nenotiktu pasākumu dublēšanās, kā arī programmas saskaņošanai ar citām ES programmām (šo aspektu minējušas desmit dalībvalstis);

· būtu jāturpina uzraudzīt rezultātus un jāparedz arī programmas nodrošināto ieguvumu kvantitatīva izvērtēšana (minējušas septiņas dalībvalstis);

· jaunajai ISA programmai būtu jādod ieguldījums saistībā ar vispārīgās situācijas veidošanu sadarbspējas jomā, izmantojot tādu sistēmas modeli/rīku kā Eiropas sadarbspējas kartogrāfija (minējušas sešas dalībvalstis); un

· programmas pamatā būtu jābūt uz vajadzībām balstītai pieejai (minējušas sešas dalībvalstis).

Citas (mazāk nozīmīgas) piezīmes bija šādas:

· tiesību akta pārskatīšanā jāiesaista dažādas ieinteresēto personu grupas (piem., iedzīvotāji, uzņēmēji, akadēmisko aprindu pārstāvji) un jānodrošina, lai tiesību akts risinātu viņu problēmas;

· jaunajā tiesību aktā būtu jāuzsver datu, pakalpojumu un risinājumu atkalizmantošanas nozīme;

· tiesību aktā būtu jāparedz īpašas atsauces, kurās tiktu norādīts, ka publiskās pārvaldes iestāžu modernizācijas kontekstā būtu jāveicina procedūru vienkāršošana; kā arī

· jaunajai programmai būtu jābūt instrumentam/inkubatoram, kas veicina dalībvalstu un iestāžu sadarbību, lai nodrošinātu ne vien to, ka risinājumi tiek ieviesti, bet arī to, lai tie būtu ilgtspējīgi un lai nenotiktu pasākumu dublēšanās.

Pēdējie dalībvalstu vērtējumi tika saņemti ISA komitejas 2014. gada 16. janvāra sanāksmē, kad tika paziņots un saskaņots jaunās programmas pieņemšanas grafiks. Sanāksmē tika panākta arī vienošanās, ka, lai gan tiesību aktam būtu jāattiecas arī uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, publiskās pārvaldes iestādēm arī turpmāk būtu jābūt galvenajam elementam, kas nodrošina savstarpēju sadarbspēju.

2.2.        Ietekmes novērtējums

Šīs programmas ietekmes novērtējuma pamatā bija metanovērtējums, kas veikts, izmantojot iepriekšējo programmu novērtējumus (programmas ISA 2012. gada starpposma novērtējumu un EIS īstenošanas pārskatu), kā arī dalībvalstu vērtējumi.

Lielākoties pozitīvajā programmas ISA starpposma novērtējumā bija konstatēts, ka programma ISA bija pielāgota Komisijas politikas prioritātēm un dalībvalstu vajadzībām un tika īstenota efektīvi un saskaņoti, nodrošinot rezultātus, kurus Komisijas dienesti un dalībvalstis izmantoja atkārtoti. Tomēr novērtējumā tika konstatēti arī vairāki trūkumi un tika sniegti ieteikumi turpmākai rīcībai saistībā ar šādiem aspektiem:

· informēšana un izpratnes veicināšana;

· ieinteresēto personu iesaiste un projektu pārvaldības turpināmība; kā arī

· izvairīšanās no darba pārklāšanās un dublēšanās, atkalizmantošanas iespēju uzlabošana un ilgtspējas nodrošināšana.

Vērtētāji arī uzskatīja, ka no vienpadsmit ieteikumiem, kuri sniegti priekšgājējas programmas (IDABC) galīgajā novērtējumā, četri ieteikumi joprojām attiecas uz programmu ISA.

Šajā programmā ņemti vērā starpposma novērtējuma ziņojumā sniegtie ieteikumi un novērsti trūkumi, paredzot īpašus pasākumus, vienlaikus cenšoties saskaņot, sekmēt un paplašināt esošos programmas ISA pasākumus. Jo īpaši jaunā programma palīdzēs noteikt, izstrādāt un izmantot sadarbspējas risinājumus, kuri pēc tam tiks piedāvāti neierobežotai izmantošanai citām Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu, reģionu un vietējām publiskās pārvaldes iestādēm, tādējādi veicinot to pārrobežu vai starpnozaru mijiedarbību. Ar programmas palīdzību tiks autonomi vai komplementāri izstrādāti arī sadarbspējas risinājumi un atbalstītas citas Savienības iniciatīvas, izmēģinājuma veidā atbalstot sadarbspējas risinājumus kā risinājumu inkubatoru vai nodrošinot to kā risinājumu tilta ilgtspējību.

Tādējādi programma palīdzēs mazināt visu iesaistīto pušu pārrobežu sadarbības izmaksas un administratīvo slogu, turpināt pilnveidot iekšējo tirgu un uzlabot pārvietošanās brīvību ES, likvidējot administratīvās e-barjeras, kā arī palīdzēs ātri ieviest IKT sistēmas ES tiesību aktu atbalstam.

Ja šī programma netiks pieņemta, tiks pārtraukts līdzšinējais atbalsts efektīvai un rezultatīvai Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbībai, kā rezultātā palielināsies izmaksas un būs jāiegulda papildu pūles. Turklāt nenovēršami varētu palielināties nesaderīgu risinājumu izplatība, radot jaunas e-barjeras vai palielinot jau esošās, kas varētu traucēt iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai un pārvietošanās brīvībai, proti, rastos situācija, kas būtu pretēja mērķim modernizēt Eiropas publiskās pārvaldes iestādes.

Tāpat jaunu sadarbspējas risinājumu izveide un darbība vairs neveicinātu efektīvas un rezultatīvas datu apmaiņas nodrošināšanu starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm. Ja netiktu pieņemta jauna programma, būtu daudz mazāk ES iniciatīvu sadarbspējas atbalstam, kas ir priekšnosacījums Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tiešsaistes digitālo pakalpojumu sniegšanai pāri robežām vai starp nozarēm.

Uzsākot šo programmu, ES veiks būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu vienmērīgu mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, dodot tiešu labumu dalībvalstīm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Programma dos arī saimniecisku vērtību, atbalstot iekšējā tirgus pareizu darbību, ko varēs sasniegt, piedāvājot risinājumus, kuri nodrošinās:

a)         īsāku atbildes sniegšanas termiņu publiskās pārvaldes iestāžu saziņā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

b)         esošo risinājumu noteikšanu un atkalizmantošanu līdzīgu uzņēmējdarbības vajadzību nodrošināšanai; kā arī

c)         pārrobežu un starpnozaru darījumu automatizāciju, tādējādi taupot resursus un laiku.

Sociālā vērtība tiks pievienota, ciktāl programmas darbības kopumā atbalstīs iedzīvotājus un uzņēmumus kā pārrobežu un starpnozaru elektronisko publisko pakalpojumu lietotājus, piedāvājot šādus kopīgus un koplietojamus risinājumus.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Ierosinātā tiesību akta kopsavilkums

Šī programma ir programmas ISA pēctecīgā programma, kas izstrādāta tā, lai saskaņotu, sekmētu un paplašinātu iepriekšējās programmas darbības.

Jaunā programma:

· palīdzēs noteikt, izstrādāt un izmantot sadarbspējas risinājumus, kuri pēc tam tiks piedāvāti neierobežotai izmantošanai citām Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu, reģionu un vietējām publiskās pārvaldes iestādēm, tādējādi veicinot to pārrobežu vai starpnozaru mijiedarbību;

· nodrošinās sadarbspējas risinājumu autonomu vai komplementāru izstrādi un atbalstīs citas Savienības iniciatīvas, izmēģinājuma veidā atbalstot sadarbspējas risinājumus kā risinājumu inkubatoru vai nodrošinot to kā risinājumu tilta ilgtspējību; kā arī

· palīdzēs novērtēt esošo un ierosināto ES tiesību aktu ietekmi uz IKT.

3.2.        Juridiskais pamats

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 170. pantu, lai atvieglinātu LESD 26. un 174. pantā minēto mērķu sasniegšanu un ļautu Eiropas Savienības pilsoņiem, uzņēmējiem, kā arī reģionālām un vietējām kopienām pilnīgi izmantot priekšrocības, ko dod telpa bez iekšējām robežām, Savienībai būtu jāpalīdz izveidot un attīstīt Eiropas mēroga komunikāciju tīklus, veicot rīcību, kas veicina šo tīklu savstarpēju savienojamību, sadarbspēju un pieejamību.

LESD 172. pantā (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 156. pants) noteikts: “Šā Līguma 171. panta 1. punktā minētās pamatnostādnes un citus pasākumus pieņem Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju. Par pamatnostādnēm un projektiem, kas rada kopēju ieinteresētību un attiecas uz kādas dalībvalsts teritoriju, jāsaņem attiecīgās dalībvalsts piekrišana.”

3.3.        Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē.

Ierosinātā priekšlikuma mērķus nevar sasniegt pietiekami, ja dalībvalstis rīkojas neatkarīgi, jo tās nevarētu radīt tādu sadarbspēju, kāda nepieciešama pārrobežu un starpnozaru elektroniskajiem publiskajiem pakalpojumiem, un izveidot kopīgus un koplietojamus risinājumus Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu mijiedarbības atbalstam.

Rīkojoties ES līmenī, priekšlikumā paredzētie mērķi tiks sasniegti efektīvāk, jo ar programmas palīdzību tiks izveidoti sadarbspējas risinājumi un nodrošināta to darbība, atbalstot publiskās pārvaldes iestāžu vienmērīgu mijiedarbību pāri robežām vai starp nozarēm un dodot iespēju sniegt elektroniskos publiskos pakalpojumus, kuri atbalsta ES politikas un pasākumu īstenošanu.

Tādējādi programmai pēc tās būtības ir acīmredzama Eiropas Savienības dimensija. Līdz ar to priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

3.4.        Proporcionalitātes princips

Programma atbalstīs kopīgu un koplietojamu risinājumu nodrošināšanu, t. i., kopīgas sistēmas, vispārīgus rīkus un kopīgus pakalpojumus, kuri Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm attiecīgos gadījumos jāpiemēro informācijas apmaiņai pāri robežām vai starp nozarēm. Ja nav paredzēts citādi, tādu risinājumu piemērošana ir atkarīga no dalībvalstu lēmuma.

Kopīgu sistēmu un vispārīgu rīku izveide un pilnveide tiks finansēta no programmai piešķirtajiem līdzekļiem, bet šādu sistēmu un rīku lietošana ir jāfinansē lietotājiem attiecīgajā pārvaldes līmenī. Kopīgu pakalpojumu izveide, industrializācija (proti, pakalpojumu tuvināšana darbības gatavībai) un uzlabošana tiks finansēta no programmai piešķirtajiem līdzekļiem, bet šādu pakalpojumu faktiskā izmantošana no programmas līdzekļiem tiks finansēta tikai tādā mērā, cik to lietošana var kalpot ES interesēm. Citos gadījumos pakalpojumu izmantošanu, tostarp to darbību uz decentralizēta pamata, finansēs lietotāji.

Ar programmas palīdzību izveidotie risinājumi mazinās finansiālo un administratīvo slogu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kuras mijiedarbojas cita ar citu. Tāpēc priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam.

3.5.        Juridisko instrumentu izvēle

Tāpat kā iepriekšējās programmas ISA gadījumā ierosinātais tiesību akts ir Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, jo šajā gadījumā lēmums ir piemērotākais instruments, lai nodrošinātu atbilstību proporcionalitātes principam.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Finanšu asignējums jaunās programmas ISA2 īstenošanai laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR 130 928 000. Ierosinātais finanšu asignējums atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam.

Plašāka informācija sniegta priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) jautājumu, tāpēc tas būtu jāattiecina uz EEZ.

Kandidātvalstis

Ierosinātais tiesību akts paredz kandidātvalstu dalības iespēju.

2014/0185 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (ISA2)

Sadarbspēja kā līdzeklis publiskā sektora modernizācijai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[33],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[34],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Vairākās ministru deklarācijās (pieņemtas Mančestrā 2005. gada 24. novembrī, Lisabonā 2007. gada 19. septembrī, Malmē 2009. gada 18. novembrī un Granadā 2010. gada 19. aprīlī) ministri aicināja Komisiju veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, ieviešot pārrobežu un starpnozaru sadarbspējas risinājumus, kuri nodrošinātu efektīvāku un drošāku publisko pakalpojumu sniegšanu. Turklāt dalībvalstis atzina, ka ir jāsniedz uzlaboti publiskie pakalpojumi, tērējot mazāk resursu, un ka e-pārvaldes potenciālu var paaugstināt, Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs veicinot sadarbības kultūru un uzlabojot sadarbspējas apstākļus.

(2)       Komisija savā 2010. gada 19. maija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Digitālā programma Eiropai[35] (DPE) par programmu, kas ir viena no Komisijas stratēģijas “Eiropa 2020”[36] pamatiniciatīvām, uzsvēra, ka sadarbspēja ir būtiska IKT sociālā un ekonomiskā potenciāla maksimālai realizēšanai un ka tādējādi digitālo programmu iespējams īstenot tikai tad, ja tiek nodrošināta sadarbspēja.

(3)       Komisija ar 2010. gada 16. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju[37] ieviesa Eiropas sadarbspējas stratēģiju (EIS) un Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF).

(4)       Savienības līmenī sadarbspēja sekmē politikas veiksmīgu īstenošanu. Sadarbspēja īpaši nepieciešama turpmāk minēto rīcībpolitiku efektīvai un rezultatīvai īstenošanai.

(5)       Iekšējā tirgus jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK[38] uzliek dalībvalstīm par pienākumu piedāvāt pakalpojumu sniedzējiem iespēju elektroniski pāri robežām nokārtot visas procedūras un formalitātes, kuras vajadzīgas, lai sniegtu pakalpojumus ārpus savas mītnes zemes.

(6)       Uzņēmējdarbības tiesību jomā Direktīva 2012/17/ES[39] prasa nodrošināt dalībvalstu centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru sadarbspēju, izmantojot centrālo platformu. Uzņēmumu reģistru savienojamība nodrošinās informācijas pārrobežu apmaiņu starp reģistriem, kā arī ES līmenī atvieglos iedzīvotājiem un uzņēmumiem piekļuvi datiem par uzņēmumiem, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vides juridisko noteiktību Eiropā.

(7)       Vides jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK[40] uzliek pienākumu pieņemt kopīgus īstenošanas noteikumus, kas paredz tehniskās sadarbspējas kārtību. Jo īpaši minētā direktīva prasa pielāgot dalībvalstu infrastruktūru, lai nodrošinātu telpisko datu un pakalpojumu sadarbspēju un pieejamību pāri robežām Savienībā.

(8)       Iekšlietu un tieslietu jomā uzlabota Eiropas datu bāzu sadarbspēju ir pamats Vīzu informācijas sistēmai (VIS)[41], Šengenas Informācijas sistēmai II (SIS II)[42], Eiropas daktiloskopijas sistēmai (Eurodac)[43] un e-tiesiskuma portālam[44]. Turklāt Padome 2012. gada 24. septembrī pieņēma secinājumus, kuros aicināja ieviest Eiropas tiesību aktu identifikatoru (ELI) un uzsvēra, ka vajadzīgs sadarbspējīgs risinājums dalībvalstu oficiālajos vēstnešos un oficiālajos valdības laikrakstos publicētās juridiskās informācijas meklēšanai un apmaiņai, izmantojot unikālus identifikatorus un strukturētus metadatus.

(9)       Sadarbspēja ir būtisks panākumu priekšnosacījums muitas, nodokļu un akcīzes nodokļu jomā. To nodrošina tādu Eiropas IKT sistēmu darbība, kuras aptver visas dalībvalstis un atbalsta sadarbspējīgus uzņēmējdarbības pakalpojumus, kurām finansējumu piešķir programmu “Fiscalis 2013” un “Muita 2013” ietvaros un kuras ievieš un izmanto Komisija un publiskās pārvaldes iestādes. Instrumenti, kas izveidoti, īstenojot programmas “Fiscalis 2013” un “Muita 2013”, ir pieejami apmaiņai un atkalizmantošanai citās politikas jomās.

(10)     Veselības jomā Direktīvā 2011/24/ES[45] paredzēti noteikumi drošu, augstas kvalitātes pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Ar minēto direktīvu tiek izveidots e-veselības tīkls, lai risinātu elektronisko veselības sistēmu sadarbspējas problēmu. Tīkla dalībnieki var pieņemt pamatnostādnes par minimālo datu kopumu, ar ko var apmainīties pāri robežām neparedzētas un ārkārtas aprūpes gadījumā, un par e-recepšu pakalpojumiem pāri dalībvalstu robežām.

(11)     Saistībā ar Eiropas fondiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 122. pants[46] uzliek pienākumu informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un vadošajām iestādēm, apstiprinātājām iestādēm, revīzijas iestādēm un starpniekiestādēm veikt, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas sistēmas. Minētajām sistēmām jāveicina sadarbspēja ar dalībvalstu un Savienības sistēmām un jānodrošina iespēja, ka atbalsta saņēmēji visu nepieciešamo informāciju iesniedz tikai vienreiz.

(12)     Publiskā sektora informācijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/37/ES[47] uzsvērts, ka publiskā sektora iestādēm, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi, dokumenti būtu jādara pieejami atvērtā mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem cik vien iespējams augstā precizitātes un detalizācijas līmenī tādā formā, kas nodrošina sadarbspēju, atkalizmantošanu un pieejamību.

(13)     Elektroniskās identitātes jomā Komisijas 2012. gada 4. jūnija priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū[48] uzsvērts, ka Savienībai jāizveido regulējums, ar kura palīdzību varētu atrisināt jautājumu par pārrobežu sadarbspēju un uzlabot valsts uzraudzības shēmu koordināciju saistībā ar Savienības mērogā apstiprinātu elektronisko identifikāciju un elektronisko autentifikāciju.

(14)     IKT standartizācijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012[49] norādīta atsauce uz sadarbspēju kā standartizācijas būtisku rezultātu.

(15)     Pētniecības un inovācijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”[50], skaidri norādīts, ka sadarbspējas risinājumi un standarti IKT jomā ir nozaru partnerību izšķirošie veicinātāji Savienības līmenī. Sadarbība, kas vērsta uz vienotām, atklātām tehnoloģiju platformām, kurām ir plašāka un līdzsvarojoša ietekme, ļaus plašam ieinteresēto personu lokam gūt labumu no jauniem sasniegumiem un radīt papildu inovācijas.

(16)     Publiskā iepirkuma jomā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 28. marta Direktīvas 2014/25/ES[51], 2014/24/ES[52] un 2014/23/ES[53] prasa dalībvalstīm ieviest elektronisko iepirkumu. Minētajās direktīvās noteikts, ka līdzekļi un iekārtas, kuri izmantojami saziņai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kā arī to tehniskie parametri ir savietojami ar vispārēji izmantotiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem. Turklāt Direktīva 2014/55/ES[54] par elektronisko rēķinu sagatavošanu publiskā iepirkuma jomā, ko Parlaments pieņēma 2014. gada 11. martā, paredz Eiropas standartu izstrādi attiecībā uz elektronisko rēķinu sagatavošanu publiskā iepirkuma jomā, lai nodrošinātu elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēmu sadarbspēju ES.

(17)     Sadarbspēja ir būtisks elements arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013[55] platjoslas tīklu infrastruktūras un pakalpojumu jomā. Regulā 2014/283/ES[56]  par pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā skaidri noteikts, ka, lai sasniegtu EISI mērķus, darbības prioritāte ir sadarbspēja un savienojamība, Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūras ilgtspējīga ekspluatācija, darbība un pilnveidošana, kā arī koordinēšana Savienības līmenī.

(18)     Politiskā līmenī Padome vairākkārt ir aicinājusi nodrošināt vienmērīgi labāku sadarbspēju Eiropā un turpināt centienus, lai modernizētu Eiropas publiskās pārvaldes iestādes. Eiropadome 2013. gada 24. un 25. oktobrī pieņēma secinājumus, kuros tika uzsvērts, ka publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija būtu jāturpina, nekavējoties ieviešot uz sadarbspēju balstītus pakalpojumus, piemēram, e-pārvaldi, e-veselību, e-rēķinus un e-iepirkumu.

(19)     Vienas nozares sadarbspējas perspektīva ir saistīta ar risku, ka atšķirīgu vai nesaderīgu risinājumu pieņemšana dalībvalstu vai nozaru līmenī radīs jaunas e-barjeras, kuras traucētu iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un ar to saistītajām pārvietošanās brīvībām un negatīvi ietekmētu tirgu atvērtību un konkurētspēju, kā arī vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Lai mazinātu šo risku, dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpastiprina kopīgie centieni izvairīties no tirgus sadrumstalotības un nodrošināt pārrobežu vai starpnozaru sadarbspēju tiesību aktu īstenošanā, vienlaikus mazinot administratīvos šķēršļus un izmaksas, kā arī jāveicina kopīgi saskaņoti IKT risinājumi, nodrošinot atbilstīgu pārvaldību.

(20)     Izmantojot vairākas secīgas programmas, ir mēģināts panākt, ka saskaņoti tiek izstrādātas un īstenotas vispārējās un nozaru sadarbspējas stratēģijas, tiesiskie regulējumi un pamatnostādnes, kā arī pakalpojumi un rīki, lai nodrošinātu atbilstību Savienības mēroga politikas prasībām, piemēram,

ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1719/1999/EK[57] un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1720/1999/EK[58] tika izveidota IDA programma (1999.–2004. gadam),

ar Lēmumu Nr. 2004/387/EK par elektronisko pārvaldību[59] tika izveidota IDABC programma (2005.–2009. gadam) un

ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 922/2009/EK[60] tika izveidota programma ISA (2010.–2015. gadam).

(21)     Programmās IDA, IDABC un ISA paredzētās darbības ir devušas nozīmīgu ieguldījumu sadarbspējas nodrošināšanā, īstenojot informācijas elektronisku apmaiņu starp Savienības publiskās pārvaldes iestādēm. Eiropas Parlaments savā Rezolūcijā par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks (2012. gada 3. aprīlis)[61] atzina programmas ISA ieguldījumu un būtisko lomu, definējot, veicinot un atbalstot Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu un plānu īstenošanu, nodrošinot sinerģiju un veicinot risinājumu atkalizmantošanu, kā arī pārvēršot publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas prasības digitālo pakalpojumu specifikācijās un standartos.

(22)     Tā kā Lēmumu Nr. 922/2009/EK ir paredzēts piemērot līdz 2015. gada 31. decembrim, ir vajadzīga jauna Savienības programma sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem (ISA2), lai plānotu un analizētu kopējo situāciju sadarbspējas jomā Eiropā un izvairītos no tās sadrumstalotības. Programma nodrošinās, veicinās un atbalstīs holistisku pieeju sadarbspējas risinājumu apkopošanai, izvērtēšanai, attīstībai, ieviešanai, industrializācijai, darbībai, pilnveidei un uzturēšanai, tostarp saistībā ar risinājumiem, kuri veicina datu atkalizmantošanu un apmaiņu, atbalstot Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu pārrobežu vai starpnozaru mijiedarbību, kā arī to mijiedarbību ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Visbeidzot jāpiebilst, ka programma veicinās un atbalstīs esošo risinājumu atkalizmantošanu, integrāciju un konverģenci, attiecinot šo nosacījumu arī uz risinājumiem, kuri rasti citās Savienības politikas jomās.

(23)     Risinājumiem, kurus izveido vai izmanto šajā programmā ISA2, cik vien iespējams jāveido daļa no konsekventas pakalpojumu sistēmas, kas atvieglo mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kā arī nodrošina, atvieglo un dod iespējas īstenot pārrobežu vai starpnozaru sadarbspēju.

(24)     Iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jāgūst labums arī no kopīgiem, atkalizmantojamiem un sadarbspējīgiem apkalpošanas risinājumiem, kurus nodrošina procesu labāka integrācija un datu apmaiņa starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm tehniskā un administratīvā līmenī.

(25)     Programmai ISA2 jābūt Savienības publiskā sektora modernizēšanas instrumentam.

(26)     Sadarbspēja ir tieši saistīta un atkarīga no standartu un kopīgu specifikāciju izmantošanas. Programmai ISA2 būtu jāveicina un attiecīgā gadījumā jāatbalsta esošo sadarbspējas risinājumu daļēja vai pilnīga standartizācija. Tas būtu jāpanāk atbilstīgi citām standartizācijas darbībām Savienības līmenī, sadarbojoties ar Eiropas standartizācijas organizācijām un citām starptautiskām standartizācijas organizācijām.

(27)     Publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot stratēģiju “Eiropa 2020”. Šai kontekstā Komisijas 2011., 2012. un 2013. gadā publicētie gada izaugsmes pētījumi norāda uz to, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitātei ir tieša ietekme uz ekonomikas vidi un tādēļ tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas un izaugsmes veicināšanā. Tas skaidri noteikts konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, kuros pausts aicinājums veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu publiskās pārvaldes iestāžu reformu.

(28)     Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēts tematiskais mērķis “uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi”. Šai kontekstā programma ISA2 būtu jāsaskaņo ar programmām un iniciatīvām, kuras sekmē publiskās pārvaldes iestāžu modernizāciju, piemēram, ar DAE, un ar tādiem saistītiem tīkliem kā Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tīkls (EUPAN), kā arī būtu jācenšas panākt programmas ISA2 sinerģiju ar tiem.

(29)     Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēja attiecas uz visiem pārvaldes līmeņiem, proti, Eiropas, vietējo, reģionālo un dalībvalstu līmeni. Tādēļ ir svarīgi risinājumos ņemt vērā visu pārvaldes līmeņu vajadzības un attiecīgā gadījumā arī iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības.

(30)     Publiskās pārvaldes iestāžu centienus var atbalstīt, izmantojot konkrētus instrumentus, kurus paredz Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi). Ciešai sadarbībai programmas ISA2 īstenošanā būtu jāpalielina sagaidāmie ieguvumi no šādu instrumentu izmantošanas, nodrošinot, ka finansētie projekti ir pielāgoti Savienības mēroga sadarbspējas sistēmām un specifikācijām, piemēram, EIF.

(31)     Ar šo lēmumu tiek noteikts visam programmas ISA2 darbības laikam paredzētais finansējums, kas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[62] 17. punkta nozīmē Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā.

(32)     Būtu jāapsver iespēja izmantot pirmspievienošanās fondus, lai veicinātu kandidātvalstu dalību programmā ISA2 un tādu risinājumu pieņemšanu un turpmāku ieviešanu šajās valstīs, kuri nodrošināti saskaņā ar šo programmu.

(33)     Programmai ISA2 būtu jāveicina visu turpinājuma iniciatīvu īstenošana saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un DPE. Lai izvairītos no centienu dublēšanās, izstrādājot programmu, būtu jāņem vērā citas Savienības programmas IKT risinājumu, pakalpojumu un infrastruktūras jomā, jo īpaši instruments EISI, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, un programma “Apvārsnis 2020”, kas paredzēta Regulā (ES) Nr. 1291/2013.

(34)     Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011[63].

(35)     Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar pastāvīgo darba programmu ir nepieciešama rīcība būtisku un steidzamu iemeslu dēļ.

(36)     Šā lēmuma mērķi ir sekmēt efektīvu un rezultatīvu elektronisko pārrobežu vai starpnozaru mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī starp šīm iestādēm un iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai nodrošinātu elektronisko publisko pakalpojumu sniegšanu Savienības politikas un darbību īstenošanas atbalstam. Tā kā dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi, minētos mērķus nevar sasniegt pietiekami, jo dalībvalstīm valstu līmenī būtu sarežģīti un dārgi ieviest Eiropas līmeņa koordinēšanas funkciju, un tādējādi ierosinātās rīcības apjoma un ietekmes dēļ mērķi labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētā līguma 1. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā tiek paredzēti vienīgi tie pasākumi, kuri vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants Priekšmets un mērķis

1.           Ar šo lēmumu laikposmam no 2016. līdz 2020. gadam izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (“programma ISA2”).

Programma ISA2 sekmē efektīvus un rezultatīvus pārrobežu vai starpnozaru elektroniskus sakarus gan starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, gan starp šīm iestādēm un iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai būtu iespējams sniegt elektroniskus publiskos pakalpojumus, ar kuriem tiek atbalstīta Savienības politikas un darbību īstenošana.

2.           Ar programmu ISA2 Savienība identificē, izstrādā un izmanto sadarbspējas risinājumus, ar kuriem tiek īstenota Savienības politika. Šos risinājumus pēc tam piedāvā neierobežotai izmantošanai citām Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu, reģionu un vietējām publiskās pārvaldes iestādēm, tādējādi veicinot to pārrobežu vai starpnozaru sakarus.

3.           Ar programmas ISA2 palīdzību autonomi vai komplementāri izstrādā sadarbspējas risinājumus un atbalsta citas Savienības iniciatīvas, izmēģinājuma veidā atbalstot sadarbspējas risinājumus kā risinājumu inkubatoru vai nodrošinot to kā risinājumu tilta ilgtspējību.

4.           Programma ISA2 ir pēctecīgā programma Savienības programmai par Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem, kas tika izveidota ar Lēmumu Nr. 922/2009/EK (“programma ISA”), un ar to nostiprina, sekmē un paplašina programmas ISA darbības.

2. pants Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

(1) “sadarbspēja” ir dažādu un atšķirīgu organizāciju spēja mijiedarboties savstarpēji izdevīgu un saskaņotu kopīgu mērķu sasniegšanā, un tā ietver informācijas un zināšanu apmaiņu starp organizācijām atbilstīgi to darbības procesiem, izmantojot datu apmaiņu starp to attiecīgām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmām;

(2) “sadarbspējas risinājumi” ir vai nu neatkarīgi finansētas un programmas ISA2 ietvaros izstrādātas, vai sadarbībā ar citām Savienības iniciatīvām izstrādātas kopīgas sistēmas, kopīgi pakalpojumi un vispārīgi rīki, kuri sekmē dažādu un atšķirīgu organizāciju sadarbību un kuru pamatā ir apzinātās Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu prasības;

(3) “risinājumu inkubators” ir sadarbspējas risinājumu izstrāde un veicināšana izmēģinājuma posmā, pirms tos sāk izmantot citās Savienības programmās vai iniciatīvās;

(4) “risinājumu tilts” ir pilnībā darbotiesspējīgu sadarbspējas risinājumu turpmāka izstrāde un veicināšana, pirms tos nodod izmantošanai citās Savienības programmās vai iniciatīvās;

(5) “kopīgas sistēmas” ir specifikācijas, standarti, metodika, pamatnostādnes, kopīgi semantiskie aktīvi un līdzīgas pieejas un dokumenti;

(6) “kopīgi pakalpojumi” ir organizatoriskās un tehniskās iespējas nodrošināt kopīgus rezultātus lietotājiem, tostarp vispārīga veida operatīvās sistēmas, lietojumprogrammas un digitālo infrastruktūru, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās vai ģeogrāfiskajos apgabalos, kā arī tos atbalstošo operacionālo pārvaldību;

(7) „vispārīgi rīki” ir sistēmas, etalona platformas, koplietošanas un sadarbības platformas un kopīgas komponentes, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās vai ģeogrāfiskajos apgabalos;

(8) “darbība” ir projekti, risinājumi ekspluatācijas posmā un papildpasākumi;

(9) “projekts” ir laikā ierobežota precīzi noteiktu uzdevumu secība, kurus veic, lai apmierinātu identificētas lietotāju vajadzības, izmantojot pakāpenisku pieeju;

(10) “papildpasākumi” ir šādi pasākumi:

– stratēģiski un izpratnes veicināšanas pasākumi;

– pasākumi programmas ISA2 pārvaldības atbalstam;

– pasākumi saistībā ar pieredzes apmaiņu, kā arī labākās prakses apmaiņu un veicināšanu;

– pasākumi esošo sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanas veicināšanai;

– pasākumi kopības stiprināšanai un spēju palielināšanai; kā arī

– pasākumi sinerģijas veidošanai ar iniciatīvām, kuras ir būtiskas sadarbspējai citās Savienības politikas jomās;

(11) “Eiropas sadarbspējas atskaites arhitektūra (EIRA)” ir vispārīgas struktūras arhitektūra, kas sastāv no principu un pamatnostādņu kopuma, kuru piemēro sadarbspējas risinājumu īstenošanai Eiropas Savienībā;

(12) “Eiropas sadarbspējas kartogrāfija (EIC)” ir Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm paredzēta tādu sadarbspējas risinājumu krātuve, kurus nodrošinājušas Savienības iestādes un dalībvalstis, kuri pieejami vienotā formātā un kuri atbilst īpašiem atkalizmantošanas un sadarbspējas kritērijiem, ko var iekļaut EIRA.

3. pants Darbības

Ar programmu ISA2 atbalsta un veicina:

(a) esošo pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas risinājumu izvērtēšanu, pilnveidi, ieviešanu, industrializāciju, ekspluatāciju un atkalizmantošanu;

(b) jaunu pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas risinājumu izstrādi, ieviešanu, industrializāciju, ekspluatāciju un atkalizmantošanu;

(c) ierosināto vai pieņemto Savienības tiesību aktu ietekmes uz IKT novērtēšanu;

(d) tādu trūkumu atklāšanu tiesību aktos, kuri traucē Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējai;

(e) EIRA izveidi, uzturēšanu un pilnveidi;

(f) EIC izveidi un uzturēšanu kā instrumentu, kas sekmē esošo sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu un palīdz noteikt jomas, kurās risinājumu joprojām trūkst;

(g) esošo kopīgo specifikāciju un standartu izvērtēšanu, atjaunināšanu un izplatīšanu, kā arī jaunu kopīgo specifikāciju un standartu izstrādi, ieviešanu un izplatīšanu, izmantojot Savienības standartizācijas platformas un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas vai starptautiskajām standartizācijas organizācijām; kā arī

(h) tādu mehānismu izstrādi, kuri ļauj novērtēt un kvantificēt sadarbspējas risinājumu sniegtās priekšrocības.

Turklāt programma ISA2 var būt "risinājumu inkubators", kas ļauj izmēģināt sadarbspējas risinājumus, un arī "risinājumu tilts", kas ļauj izmantot esošos sadarbspējas risinājumus.

4. pants Vispārīgi principi

Darbība, ko uzsāk vai turpina saskaņā ar programmu ISA2:

(a) ir lietderīga un pamatota uz identificētām vajadzībām;

(b) atbilst šādiem principiem:

– subsidiaritāte un proporcionalitāte,

– uzsvars uz lietotāju,

– iekļautība un pieejamība,

– drošība un privātums,

– daudzvalodība,

– administratīvā vienkāršošana,

– pārredzamība,

– informācijas saglabāšana,

– atklātums,

– atkalizmantojamība,

– tehniskā neitralitāte un pielāgojamība, kā arī

– efektivitāte un rezultativitāte;

(c) ir paplašināma un attiecināma uz citām darbības vai politikas jomām; kā arī

(d) ir finansiāli, organizatoriski un tehniski ilgtspējīga.

5. pants Darbības

1.           Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm īsteno darbības, kas konkretizētas pastāvīgajā darba programmā, kura izveidota saskaņā ar 7. pantu, atbilstīgi 6. pantā izklāstītajiem īstenošanas noteikumiem.

2.           Darbības, ko īsteno kā projektus, attiecīgā gadījumā sastāv no šādiem posmiem:

– uzsākšana,

– plānošana,

– izpilde,

– pabeigšana, kā arī

– uzraudzība un kontrole.

Konkrētu projektu posmus nosaka un konkretizē tad, kad darbību iekļauj pastāvīgajā darba programmā.

3.           Īstenot programmu ISA2 palīdz papildpasākumi.

6. pants Īstenošanas noteikumi

1.           Programmas ISA2 īstenošanā pietiekami ņem vērā Eiropas sadarbspējas stratēģiju, Eiropas sadarbspējas satvaru un to turpmākos atjauninājumus.

2.           Tiek veicināta iespējami vairāku dalībvalstu iesaiste projektā. Dalībvalstis var un tiek rosinātas iesaistīties projektā jebkurā tā posmā.

3.           Lai nodrošinātu nacionālo un Savienības informācijas sistēmu sadarbspēju, sadarbspējas risinājumus nosaka, atsaucoties uz spēkā esošiem un jauniem Eiropas standartiem vai publiski pieejamām vai atklātām specifikācijām par informācijas apmaiņu un pakalpojumu integrāciju.

4.           Sadarbspējas risinājumu izveidē vai pilnveidē pēc iespējas izmanto vai ievēro pieredzes apmaiņu, kā arī labākās prakses apmaiņu un veicināšanu. Tiek veicināta pieredzes un labākās prakses apmaiņa starp visām ieinteresētajām personām, kā arī sabiedriskās apspriešanas.

5.           Lai izvairītos no dublēšanās un paātrinātu sadarbspējas risinājumu izveidi, attiecīgā gadījumā ņem vērā rezultātus, kuri sasniegti citās saistītās Savienības un dalībvalstu iniciatīvās.

6.           Programmas ISA2 nodrošināto sadarbspējas risinājumu īstenošanu attiecīgā gadījumā veic, ievērojot EIRA.

7.           Sadarbspējas risinājumus un to atjauninājumus iekļauj EIC un attiecīgā gadījumā dara pieejamus atkalizmantošanai Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm.

8.           Komisija saskaņā ar 7. pantu izveidotās pastāvīgās darba programmas īstenošanas gaitā periodiski uzrauga sadarbspējas risinājumu īstenošanu un atkalizmantošanu Savienībā.

9.           Lai panāktu pēc iespējas lielāku sinerģiju un nodrošinātu komplementārus un apvienotus centienus, darbības attiecīgā gadījumā ir koordinējamas ar citām saistītām Savienības iniciatīvām.

10.         Attiecīgā gadījumā veicina visu no programmas ISA2 līdzekļiem finansēto darbību un sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu.

7. pants Pastāvīgā darba programma

1.           Uzsākot programmu ISA2, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido un vismaz reizi gadā groza pastāvīgo darba programmu, lai varētu īstenot darbības  visā šā lēmuma piemērošanas periodā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 10. panta 2. punktā.

Pastāvīgo darba programmu izmanto, lai noteiktu, dokumentētu, atlasītu, plānotu, īstenotu un izvērtētu 5. pantā minētās darbības un noteiktu prioritātes, kā arī lai izplatītu darbības rezultātus.

2.           Lai darbību varētu iekļaut pastāvīgajā darba programmā, tai jāatbilst vairākiem noteikumiem un pieņemamības kritērijiem. Minētie noteikumi un kritēriji, kā arī visi to grozījumi ir pastāvīgā darba programmas neatņemama daļa.

3.           Projektu, kas sākotnēji uzsākts un izstrādāts programmas ISA vai citas Savienības iniciatīvas ietvaros, var iekļaut pastāvīgajā darba programmā jebkurā tā īstenošanas posmā.

8. pants Budžeta noteikumi

1.           Līdzekļus dara pieejamus, ja projekts vai risinājums tā ekspluatācijas posmā ir iekļauts pastāvīgajā darba programmā vai pēc projekta posma veiksmīgas pabeigšanas, kā noteikts pastāvīgajā darba programmā un tās grozījumos.

2.           Grozījumus pastāvīgajā darba programmā attiecībā uz budžeta piešķīrumiem, kuri pārsniedz EUR 400 000 vienai darbībai, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.           Programmas ISA2 darbībām var būt nepieciešams ārējo pakalpojumu iepirkums, uz ko attiecas ES iepirkuma noteikumi, kuri noteikti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

9. pants Finansiāli atbalstāmās darbības un sadarbspējas risinājumi

1.           Kopīgu sistēmu un vispārīgu rīku izstrādi, izveidi un pilnveidi finansē no programmas ISA2 līdzekļiem. Minēto sistēmu un rīku lietošanu finansē lietotāji.

2.           Kopīgu pakalpojumu izstrādi, izveidi, industrializāciju un pilnveidi finansē no programmas ISA2 līdzekļiem. Minēto pakalpojumu centralizētu darbību Savienības līmenī arī var finansēt no programmas līdzekļiem, ja Komisija uzskata, ka šāda darbība kalpo Savienības interesēm, un ja tā ir pienācīgi pamatota pastāvīgajā darba programmā. Visos pārējos gadījumos šādu pakalpojumu lietošanu finansē no citiem avotiem.

3.           Sadarbspējas risinājumus, kuri pārņemti, īstenojot programmu ISA2 kā "risinājumu inkubatoru" vai "risinājumu tiltu", finansē no programmas līdzekļiem, līdz tos pārņem citas programmas vai iniciatīvas.

4.           Papildpasākumus finansē no programmas līdzekļiem.

10. pants Komiteja

1.           Komisijai palīdz Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu komiteja (turpmāk “ISA2 komiteja”), kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.           Pienācīgi pamatotos gadījumos būtisku un steidzamu iemeslu dēļ Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantā minēto procedūru. Šie akti ir spēkā uz termiņu, kas nepārsniedz 6 mēnešus.

11. pants Uzraudzība un novērtēšana

1.           Komisija un ISA2 komiteja regulāri uzrauga programmas ISA2 īstenošanu un ietekmi, kā arī lietotāju apmierinātību ar to. Tās pēta arī sinerģiju ar komplementārām Savienības programmām.

2.           Komisija katru gadu ziņo ISA2 komitejai par programmas īstenošanu.

3.           Par programmu sagatavo starpposma novērtējumu un galīgo novērtējumu un to rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgi līdz 2018. gada 31. decembrim un 2021. gada 31. decembrim. Šai kontekstā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var aicināt Komisiju iesniegt novērtējuma rezultātus un atbildēt uz deputātu uzdotajiem jautājumiem.

4.           Novērtēšanā skata tādus jautājumus kā programmas darbību būtiskums, efektivitāte, rezultativitāte, lietderība, ilgtspēja un saskaņotība. Galīgajā novērtējumā apskata arī to, kādā mērā programma ir sasniegusi savu mērķi.

5.           Programmas rezultātus vērtē pēc tā, kā sasniegts 1. pantā noteiktais mērķis, un pēc tā, kādas ir pastāvīgajā darba programmā ietvertās darbības. Mērķa sasniegšanu mēra pēc būtiskāko sadarbspēju veicinošo faktoru skaita, kā arī pēc atbalsta instrumentu skaitu, kuri ir nodrošināti Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm un kurus tās lieto. Programmas rezultātu un ietekmes mērījumu rādītājus definē pastāvīgajā darba programmā.

6.           Novērtējumos izskata arī ieguvumus no darbībām par labu Savienības kopīgās politikas attīstībai, apzina iespējamo uzlabojumu jomas un pārliecinās, vai pastāv sinerģija ar citām Savienības iniciatīvām pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas jomā un Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācijas jomā.

7.           Programmas vispārējā novērtējumā apskata arī pabeigtas vai pārtrauktas darbības. Tās uzrauga, ņemot vērā to vietu sadarbspējas risinājumu jomā Eiropā, un vērtē, pamatojoties uz popularitāti lietotāju vidū, lietojumu un atkalizmantojamību.

8.           Programmas ISA2 novērtējumā attiecīgā gadījumā iekļauj šādu informāciju:

(a) kvantificējami ieguvumi, ko sadarbspējas risinājumi dod, saistot IKT ar lietotāju vajadzībām;

(b) uz IKT balstītu sadarbspējas risinājumu kvantificējamā pozitīvā ietekme.

12. pants Starptautiskā sadarbība

1.           Eiropas Ekonomikas zonas valstis un kandidātvalstis var iesaistīties programmā ISA2, pamatojoties uz to attiecīgajiem nolīgumiem ar Savienību.

2.           Tiek veicināta sadarbība ar citām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām vai struktūrām, it īpaši Eiropas un Vidusjūras partnerības un Austrumu partnerības robežās, un ar kaimiņvalstīm, it sevišķi Rietumbalkānos un Melnās jūras reģionā. Programma ISA2 nesedz saistītās izmaksas.

3.           Ja nepieciešams, programma sekmē tās ietvaros izstrādāto risinājumu atkalizmantošanu trešās valstīs.

13. pants Ārpussavienības iniciatīvas

Neskarot citas Savienības politikas jomas, sadarbspējas risinājumus, kuri izveidoti vai darbojas saskaņā ar programmu ISA2, var izmantot ārpussavienības iniciatīvās nekomerciāliem nolūkiem, ciktāl nerodas papildu izmaksas Savienības vispārējam budžetam un netiek apdraudēts sadarbspējas risinājuma galvenais Savienības mērķis.

14. pants Finanšu noteikumi

1.           Finansējums Savienības darbību īstenošanai saskaņā ar šo lēmumu tā piemērošanas laikā ir EUR 130 928 000.

2.           Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

3.           No programmai paredzētā finanšu piešķīruma var segt arī izdevumus, kuri saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras regulāri veicamas, lai varētu programmu pārvaldīt un sasniegt tās mērķus.

15. pants Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                        Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanu (ISA2)

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[64]

Informācijas un sakaru tehnoloģijas — darbības programma atbilstīgi 26. sadaļai “Komisijas administrācija”

Darbība: 26 03 Pakalpojumi publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

ü Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību[65]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Vispārīgais mērķis ir sekmēt efektīvu un rezultatīvu pārrobežu vai starpnozaru elektronisku mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī starp šīm iestādēm un iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ļauj sniegt elektroniskus publiskos pakalpojumus, ar kuriem atbalsta Savienības politikas un darbību īstenošanu un publiskā sektora informācijas apmaiņu.

Konkrētie mērķi ir šādi:

-         pilnveidot, lietot un atkalizmantot esošos pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas risinājumus;

-         izveidot, lietot un atkalizmantot jaunus pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas risinājumus;

-         izvērtēt ierosināto vai pieņemto Savienības tiesību aktu ietekmi uz IKT un noteikt jomas, kurās jauni tiesību akti varētu veicināt sadarbspēju;

-         izveidot Eiropas sadarbspējas atskaites sistēmu (EIRA), kas būtu izmantojama kā instruments sadarbspējas risinājumu izveidei un izvērtēšanai;

-         izveidot instrumentu esošo sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanas veicināšanai un noteikt jomas, kurās šādu risinājumu joprojām nav;

-         izvērtēt un veicināt esošās kopīgās specifikācijas un standartus un izstrādāt jaunas kopīgās specifikācijas un standartus; kā arī

-         ieviest mehānismu, kas ļauj novērtēt un izteikt skaitliskā izteiksmē sadarbspējas risinājumu sniegtās priekšrocības.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 26

Eiropas elektroniskās pārvaldes pakalpojumu sadarbspējas nodrošināšana publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

-         Ieguldījumi mūsdienīgās publiskās pārvaldes iestādēs — sadarbspējas risinājumos

Attiecīgās ABM/ABB darbības

ABB darbība 26.03: Pakalpojumi publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Labāku sadarbspējas risinājumu izstrāde Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm un starp tām, kā arī starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem/iedzīvotājiem ievērojami uzlabos informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un nodrošinās iespēju būtiski samazināt izmaksas.

Īstenojot programmu ISA2, Informātikas ģenerāldirektorāts sadarbībā ar citiem Komisijas dienestiem un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām veiks darbu saistībā ar būtiskākajiem sadarbspējas veicinātājiem un atbalstu ES politikas un tiesību aktu efektīvai īstenošanai, kā arī saistībā ar elektronisko publisko pakalpojumu nodrošināšanu un atbalstu lietošanai Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs.

Informātikas ģenerāldirektorāts aktīvi atbalsta Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizāciju Savienības iniciatīvu, dalībvalstu, iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Komisija ir noteikusi vispārīgo mērķi un vairākus konkrētos mērķus (sk. 1.4.1. punktu).

Sagaidāms, ka minēto mērķu sasniegšana ļaus noteikt rezultātu rādītājus, kurus izmanto, lai formāli novērtētu programmas “intervences loģiku”. Rādītāji un sagaidāmie rezultāti izstrādāti ex-ante novērtējumā un noteikti attiecīgā pavaddokumentā.

Konkrētos mērķus, rezultātus un rādītājus iedala šādās piecās galvenajās kategorijās, kuras raksturo programmas darbības virzienus:

–        būtiskākie sadarbspējas veicinātāji;

–        atbalsts ES tiesību aktu efektīvai īstenošanai;

–        atbalsta instrumenti publiskās pārvaldes iestādēm;

–        papildpasākumi; kā arī

–        darbību uzraudzība.

Programmas ietekme uz budžetu redzama 3.2.2. tabulā. Programmas novērtējumā tiks skatīti tādi jautājumi kā būtiskums, efektivitāte, rezultativitāte, lietderība, ilgtspējība, darbību saskaņotība un tiks novērtēts sniegums salīdzinājumā ar programmas mērķi un pastāvīgo darba programmu.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Programmai ISA2 būs jānodrošina nepieciešamība izveidot būtiskākos sadarbspējas veicinātājus, jāatbalsta Savienības tiesību aktu efektīva īstenošana un jānodrošina atbalsts instrumentiem, kuri paredzēti Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, un tai būs jābalstās uz esošajām vai jaunām kopīgām sistēmām, kopīgiem pakalpojumiem un atkalizmantojamiem vispārīgiem rīkiem.

Šīs vajadzības ir apzinātas viedokļu apmaiņā ar citu Savienības politikas jomu pārstāvjiem un dalībvalstu pārstāvjiem, ex-ante novērtējumā, kā arī oficiālajā apspriešanā, kā izklāstīts paskaidrojuma rakstā. Galvenie labuma guvēji no darbībām, kuras veiktas saskaņā ar programmu, ir Eiropas publiskās pārvaldes iestādes. Uzņēmumi un iedzīvotāji saņems netiešu ieguvumu, izmantojot publiskās pārvaldes iestāžu sniegtos pakalpojumus.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Visas darbības jomas, kuras aptver programma ISA2, ir dalībvalstu un Eiropas Savienības kopīgā atbildībā. Tādēļ programma iejauksies tikai tad, ja būs pierādāma Eiropas pievienotā vērtība, kā izklāstīts paskaidrojuma rakstā.

Programmas pārvaldības komiteja nodrošinās saskaņotību un papildināmību ar darbībām dalībvalstu līmenī. Savienības līmenī starpdienestu koordinācija nodrošinās darbību saskaņošanu ar darbībām citās politikas jomās (piem., Eiropas pusgads, konkrētām valstīm adresēti ziņojumi/ieteikumi) un ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un Digitālās programmas II pīlāru par sadarbspēju un standartiem nolūkā pēc iespējas palielināt saskaņotību un sinerģiju. Cieša sadarbība un koordinācija ar dalībvalstīm un citām politikas jomām palīdzēs programmā pastāvīgi novērtēt faktiskās vajadzības, darbību proporcionalitāti un subsidiaritātes ievērošanu.

Kā uzsvērts paskaidrojuma rakstā, programma ISA2 pirmām kārtām palielinās Savienības iesaistīšanās finansiālo un ekonomisko vērtību un veicinās Savienības politikas un tiesību aktu izpildi un īstenošanu, sasniedzot ievērojamu sinerģiju ar koordinācijas palīdzību starp nozarēm vai pāri robežām.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par iepriekšējās programmas ISA starpposma novērtējumu uzsvērts, ka novērtēšanā izdarīti visnotaļ pozitīvi secinājumi. Visi ieteikumi, kuri varētu attiekties uz jauno programmu ISA2, ir ņemti vērā.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, ir nodrošināta saskaņotība un papildināmība ar EISI un tiek paredzēta sinerģiju veidošana.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

ü Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ü  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[66]

ü Tieša pārvaldība, ko īsteno Komisija

– ü un tās dienesti, tostarp Savienības delegāciju personāls;

– ¨  ko veic izpildaģentūras

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨ trešām valstīm vai to ieceltām struktūrām;

– ¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– ¨EIB vai Eiropas Investīciju fondam;

– ¨ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

– ¨ publisko tiesību subjektiem;

– ¨ struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras veic publisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ja vien tās sniedz pietiekamas finanšu garantijas;

– ¨ struktūrām, uz kurām attiecas dalībvalsts privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pietiekamas finanšu garantijas;

– ¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašu rīcību KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

– Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Programmu ISA2 sāk īstenot 2016. gada 1. janvārī.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus!

Ir paredzēta regulāra programmas īstenošanas uzraudzība saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un Komisijas administratīvajām procedūrām. Uzraudzībā ietilpst ikgadējs ziņojums pārvaldības komitejai par atbalstīto darbību īstenošanā sasniegto.

Veic programmas starpposma novērtēšanu un nobeiguma novērtēšanu, to rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgi līdz 2018. gada 31. decembrim un 2021. gada 31. decembrim. Šai kontekstā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var aicināt Komisiju iesniegt novērtēšanas rezultātus un atbildēt uz deputātu uzdotajiem jautājumiem.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Ir veikta ex-ante novērtēšana, novērtējums tiks pievienots lēmuma priekšlikumam. Pienācīgi ņemti vērā šā novērtējuma, kā arī starpposma novērtējumā sniegtie īpašie ieteikumi. Priekšlikumā īpaša uzmanība pievērsta atsevišķiem ieteikumos identificētiem riskiem.

Izmantojot programmu ISA2, tiks izstrādāta un atbalstīta Eiropas sadarbspējas kartogrāfija (EIC) kā instruments, ko izmanto, lai plānotu un analizētu situāciju sadarbspējas jomā Eiropā un lai noteiktu pieejamos un joprojām trūkstošos risinājumus. Uz šā pamata programmu izmantos, lai turpinātu atbalstīt esošos risinājumus un izveidotu jaunus risinājumus, kā arī lai atbalstītu citu Savienības iniciatīvu īstenošanas laikā rastus sadarbspējas risinājumus, kurus, iespējams, varēs izmantot Savienības digitālo pakalpojumu sniegšanas kanālos. Tādējādi būs iespējams izvairīties no centienu dublēšanās, stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un Komisijas dienestiem, kā arī aktīvi veicināt esošo risinājumu atkalizmantošanu.

2.2.2.     Informācija par izveidotās iekšējās kontroles sistēmas struktūru

Uz programmai paredzētajām apropriācijām attieksies esošās kontroles metodes, kuras piemēro Komisija.

2.2.3.     Kontroles izmaksu un ieguvumu aplēse un kļūdas riska paredzamā līmeņa novērtējums

Ir paredzēti daudzi finanšu un administratīvās kontroles mehānismi. Programma tiks īstenota ar publiskā iepirkuma palīdzību saskaņā ar Finanšu regulā paredzētajiem noteikumiem un procedūrām.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

2.3.1.     Norādīt esošos vai plānotos krāpšanas un pārkāpumu novēršanas, kā arī aizsardzības pasākumus!

Publiskā iepirkuma noteikumus un procedūras piemēro visā procesā, un to vidū ir:

–        darba programmas izveide, ievērojot pārvaldības komitejas atzinumu, ar starpmērķiem finansējuma piešķiršanai, kas nodrošina sasniegumu un izdevumu kontroli;

–        pienācīga konkursa specifikāciju izstrādāšana, kas nodrošina vajadzīgo rezultātu sasniegšanas un radušos izmaksu kontroli;

–        konkursa piedāvājumu kvalitatīvā un finansiālā analīze;

–        citu Komisijas struktūrvienību iesaiste visā procesa gaitā;

–        rezultātu verifikācija un rēķinu izskatīšana pirms maksājuma vairākos līmeņos;

–        iekšējā revīzija.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa DFS izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

DFS izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [..][Izdevumu kategorija ………………………………………...……….] || Dif./nedif.[67] || no EBTA valstīm[68] || no kandidātvalstīm[69] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

1A || 26.01.04.01 Atbalsta izdevumi Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem || Nedif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa DFS izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

DFS izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [..][Izdevumu kategorija ………………………………………...……….] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

1A || 26.03.01.01 Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumi[70] (ISA2) || Dif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

1A || 26.03.01.51 Rīcības, kas finansēta no programmas “Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi (ISA)”, pabeigšana || Dif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

DFS izdevumu kategorija || Numurs || 1A — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

DIGIT ĢD || || || 2016. g. || 2017. g. || 2018. g. || 2019. g. || 2020. g. || || || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1) || 24,448 || 25,115 || 25,783 || 26,452 || 27,130 || || || 128,928

Maksājumi || (2) || 6,500 || 23,800 || 24,500 || 26,000 || 48,128 || || || 128,928

Administratīvās apropriācijas, kuras finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem[71] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || 0,400 || 0,400 || 0,400 || 0,400 || 0,400 || || || 2,000

KOPĀ — DIGIT ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 24,848 || 25,515 || 26,183 || 26,852 || 27,530 || || || 130,928

Maksājumi || =2+2a +3 || 6,900 || 24,200 || 24,900 || 26,400 || 48,528 || || || 130,928

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 24,848 || 25,515 || 26,183 || 26,852 || 27,530 || || || 130,928

Maksājumi || (5) || 6,900 || 24,200 || 24,900 || 26,400 || 48,528 || || || 130,928

Ÿ KOPĀ — administratīvās apropriācijas, kuras finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ — DFS 1A IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 24,848 || 25,515 || 26,183 || 26,852 || 27,530 || || || 130,928

Maksājumi || =5+ 6 || 6,900 || 24,200 || 24,900 || 26,400 || 48,528 || || || 130,928

DFS izdevumu kategorija || 5 || Administratīvie izdevumi

Miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2016. g. || 2017. g. || 2018. g. || 2019. g. || 2020. g. || || || KOPĀ

DIGIT ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 2,416 || 2,416 || 2,416 || 2,416 || 2,416 || || || 12,080

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,120 || 0,120 || 0,120 || 0,120 || 0,120 || || || 0,600

KOPĀ — DIGIT ĢD || Apropriācijas || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || || || 12,680

KOPĀ — DFS 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || || 12,680

Miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2016. g. || 2017. g. || 2018. g. || 2019. g. || 2020. g. || || || KOPĀ

KOPĀ — apropriācijas DFS 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAI || Saistības || 27,384 || 28,051 || 28,719 || 29,388 || 30,066 || || || 143,608

Maksājumi || 9,436 || 26,736 || 27,436 || 28,936 || 51,064 || || || 143,608

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

– ü  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2016. g. || 2017. g. || 2018. g. || 2019. g. || 2020. g. || || || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[72] || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS, kā noteikts 1.4.1. un 1.4.4. punktā || || || || || || || || || || || || || || || ||

Būtiskākie sadarbspējas veicinātāji || || || || 6,000 || || 6,000 || || 6,000 || || 7,000 || || 7,000 || || || || || || 32,000

Atbalsts ES tiesību aktu efektīvai īstenošanai || || || || 10,000 || || 12,000 || || 12,000 || || 14,000 || || 14,000 || || || || || || 62,000

Atbalsts Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu instrumentiem || || || || 3,000 || || 3,500 || || 4,000 || || 4,500 || || 4,500 || || || || || || 19,500

Papildu pasākumi || || || || 2,550 || || 2,550 || || 2,550 || || 2,550 || || 2,550 || || || || || || 12,750

Uzraudzības darbības || || || || 0,535 || || 0,535 || || 0,535 || || 0,535 || || 0,535 || || || || || || 2,675

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 22,094 || || 24,594 || || 25,094 || || 28,594 || || 28,594 || || || || || || 128,925

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

– ü  Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

Miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

|| 2016. g. || 2017. g. || 2018. g. || 2019. g. || 2020. g. || || || KOPĀ

DFS 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 2,416 || 2,416 || 2,416 || 2,416 || 2,416 || || || 12,080

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,120 || 0,120 || 0,120 || 0,120 || 0,120 || || || 0,600

Starpsumma — DFS 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || || || 12,680

Ārpus DFS 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[73] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma — ārpus DFS 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || || || 12,680

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– ü  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu.

|| || 2016. g. || 2017. g. || 2018. g. || 2019. g. || 2020. g. || || || Kopā

|| Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || ||

|| XX 01 01 01 (galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) — AD || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || || || 10

|| XX 01 01 01 (galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) — AST || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || || || 4

|| XX 01 01 01 (galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) — AST/SC || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || || || 2

|| XX 01 01 02 (delegācijas) || || || || || || || ||

|| XX 01 05 01 (netiešā pētniecība) || || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (tiešā pētniecība) || || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[74] ||

|| XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) — SNE || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || || || 3

|| XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) — CA || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || || || 1

|| XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || || || || ||

|| XX 01 04 gg[75] || - Galvenā mītne || || || || || || || ||

|| - Delegācijas || || || || || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, SNE, INT —– netiešā pētniecība) || || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || ||

|| KOPĀ || 20 || 20 || 20 || 20 || 20 || || || 20

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ģenerāldirektorāta darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ģenerāldirektorātam gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursu un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || AD amati aptver programmas faktisko pārvaldību: darba programmas izstrāde, budžeta pārvaldība, publisko konkursa uzaicinājumu pārvaldība saistībā ar programmas izpildi, līguma pārvaldība saistībā ar programmas izpildi, projektu un pētījumu turpinājumi, saziņa ar Komisijas dienestiem un dalībvalstu ekspertiem, ekspertu sanāksmju, darba semināru un konferenču organizēšana. AD amati ietver arī struktūrvienību vadītājus. AST un AST/SC amati sniedz atbalstu šādās jomās: - sekretariāta uzdevumi, komandējumu organizēšana (2 personas), - budžeta pārvaldība, konkursa uzaicinājumi, līgumi un rēķinu apmaksa (2 personas), - informācijas izplatīšana un saziņa (2 personas), - loģistika: sanāksmju un darba semināru organizēšana, ekspertu uzaicināšana, atlīdzība ekspertiem, dokumentvedība (1 persona).

Ārštata darbinieki || END amati atbalsta programmas faktisko pārvaldību, papildinot AD amatus galvenokārt jomās, kas saistītas ar koordināciju ar dalībvalstīm, projektu un pētījumu turpinājumiem un ekspertu sanāksmju, darba semināru un konferenču organizēšanu. Līgumdarbinieki sniegs īpašu atbalstu a) programmas darbību programmas rezultātu izplatīšanai un izmantošanai, kā arī b) konkrētu rīcību faktiskai pārvaldībai galvenokārt jomās, kurās iesaistīti citi Komisijas dienesti.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– ü  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

Priekšlikums atbilst esošajai daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.[76]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu dalība finansējumā

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ü  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos euro (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[77]

N gads || (N+1) gads || (N+2) gads || (N+3) gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

.. pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/policy/public-sector-innovation/index_en.htm.

[2]               Komisijas 2013. gada izaugsmes pētījums, COM(2012) 750 final, 28.11.2012.

[3]               Pārskats par Eiropas sadarbspējas stratēģijas īstenošanu 2012. gadā — ziņojums par politiskajiem, sociālekonomiskajiem un juridiskajiem aspektiem.

[4]               Komisijas paziņojums “EIROPA 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010..

[5]               “Digitālā programma Eiropai”, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai, COM(2010) 245 galīgā redakcija, 28.8.2010..

[6]               “Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju”, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai, COM(2010) 744 galīgā redakcija, 16.12.2010..

[7]               “E-Komisija 2012.–2015. gads: uz lietotājiem vērstu digitālo pakalpojumu nodrošināšana”, priekšsēdētāja vietnieka M. Šefčovič paziņojums Komisijai, SEC(2012) 492 final, 1.8.2012.

[8]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem ( ISA ), OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp..

[9]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

[10]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

[11]             Inovācijas veicināšana Eiropas publiskajā sektorā — jaunas struktūras ieviešana. Ekspertu grupas ziņojums par inovāciju publiskajā sektorā, EUR 13825 EN, 2013. gads.

[12]             Padomes 1995. gada 6. novembra Lēmums 95/468/EEK par Kopienas ieguldījumu telemātiskajā datu apmaiņā starp pārvaldes iestādēm Kopienā (IDA), OV L 269, 11.11.1995., 23., 24. un 25. lpp.

[13]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Lēmums Nr. 1719/1999/EK, ar ko definē pamatnostādņu kopumu, kā arī vispārējas intereses projektus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA), OV L 203, 3.8.1999., 1. lpp.

[14]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Lēmums Nr. 1720/1999/EK, ar ko pieņem vairākas darbības un pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) būtu savietojami un pieejami, OV L 203, 3.8.1999., 9. lpp.

[15]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums 2004/387/EK par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC), OV L 181, 18.5.2004., 25. lpp..

[16]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA), OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp..

[17]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā”, COM(2012) 529.

[18]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp..

[19]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Direktīva 2012/17/ES, ar ko Padomes Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību.

[20]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE), OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp..

[21]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Lēmums Nr. 1482/2007/EK, ar ko izveido Kopienas programmu (Fiscalis 2013) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū un atceļ Lēmumu Nr. 2235/2002/EK, OV L 330, 15.12.2007., 1.–7. lpp.

[22]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmums Nr. 624/2007/EK, ar ko izveido muitas rīcības programmu Kopienā (Muita 2013), OV L 154, 14.6.2007., 25.–31. lpp.

[23]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

[24]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/37/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.

[25]             Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū, COM(2012) 238 final, 4.6.2012.

[26]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK, OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

[27]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju, OV L 87, 31.3.2009., 164.–173. lpp.

[28]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ES statistikas sagatavošanas metodi. Nākamās desmitgades redzējums, COM(2009) 404 galīgā redakcija, 10.8.2009.

[29]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās, OV L 133, 6.5.2014., 1.-11. lpp.

[30]             Programmas ISA starpposma novērtējums, Kurt Salmon, 31.10.2012.

[31]             SG, COMP, MARE, JRC, PO, DGT, EMPL, REGIO, HOME, JUST, ENTR, CNECT.

[32]             Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Latvija, Malta, Nīderlande, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Vācija un Zviedrija.

[33]               OV C , , .. lpp.

[34]               OV C , , .. lpp.

[35]               COM(2010) 245.

[36]               COM(2010) 2020.

[37]               COM(2010) 744.

[38]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū. OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

[39]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Direktīva 2012/17/ES, ar ko Padomes Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību.

[40]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE), OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.

[41]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula), OV L 218, 13.8.2008., 60.–81. lpp.

[42]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu, OV L 381, 28.12.2006., 4.–23. lpp.

[43]             Padomes 2000. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju, OV L 316, 15.12.2000., 1.–10. lpp.

[44]             https://e-justice.europa.eu

[45]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, OV L 88, 4.4.2011., 45.–65. lpp.

[46]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

[47]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/37/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.

[48]             COM(2012) 238, OV C [..], [..], [..]. lpp.

[49]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK, OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

[50]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.

[51]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK, OV L 94, 28.3.2004., 243. lpp.

[52]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, OV L 94, 28.3.2014., 65.–242. lpp.

[53]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, OV L 94, 28.3.2014., 1.–64. lpp.

[54]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās, OV L 133, 6.5.2014., 1. lpp.

[55]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013/ES, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010, OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.

[56]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK, OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.

[57]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Lēmums Nr. 1719/1999/EK, ar ko definē pamatnostādņu kopumu, kā arī vispārējas intereses projektus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA), OV L 203, 3.8.1999., 1. lpp.

[58]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Lēmums Nr. 1720/1999/EK, ar ko pieņem vairākas darbības un pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) būtu savietojami un pieejami, OV L 203, 3.8.1999., 9. lpp.

[59]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums 2004/387/EK par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC), OV L 144, 30.4.2004., 62. lpp. un OV L 181, 18.5.2004., 25. lpp. (labojums).

[60]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA), OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.

[61]             Dokuments A7-0083/2012.

[62]             Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, OV C 373, 20.12.2013., 1.–11. lpp.

[63]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, OV L 55, 28.12.2011., 13. lpp.

[64]               ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[65]               Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

[66]               Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[67]               Dif. — diferencētās apropriācijas; nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[68]               EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[69]               Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis Rietumbalkānos.

[70]               Šis jaunais budžeta postenis aizstās pašreizējo budžeta pozīciju 26 03 01 01 “Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi (ISA)”. Uz ISA pasākumu pabeigšanu attieksies postenis 26 03 01 02 “.. pabeigšana”.

[71]               Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[72]               Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piem., finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros).

[73]               Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[74]               CA — līgumdarbinieki, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

[75]               Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[76]               Sk. Iestāžu nolīguma (2007.–2013. gads) 19. un 24. punktu.

[77]               Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.