PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Reģionālā konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem[1] (turpmāk “konvencija”) paredzēt noteikumi par to preču izcelsmi, kas tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kuri noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm. Konvenciju 2011. gada 15. jūnijā parakstīja ES un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

ES un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika savus pieņemšanas dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2012. gada 14. jūnijā. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz ES un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku konvencija tādējādi stājās spēkā attiecīgi 2012. gada 1. maijā un 2012. gada 1. augustā.

Konvencijas 6. pantā noteikts, ka katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs konvencijas efektīvu piemērošanu. Šai nolūkā Stabilizācijas un asociācijas padomei, kas izveidota ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses[2], būtu jāpieņem lēmums, ar ko 4. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz konvenciju. Tāpēc Padomei būtu jānosaka nostāja, kas ES jāieņem Stabilizācijas un asociācijas padomē.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Konsultācijas ar ES dalībvalstīm par Padomes lēmuma projektu notika 2013. gada 13. maija sanāksmē Muitas kodeksa komitejas Produktu izcelsmes nodaļā. Konsultācijas ar konvencijas Līgumslēdzējām pusēm notika Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu darba grupas 2013. gada 14. un 15. maija sanāksmē.

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. Turklāt nav vajadzīgs arī ietekmes novērtējums, jo ierosinātie grozījumi ir tikai tehniski un spēkā esošā izcelsmes noteikumu protokola būtība netiek mainīta.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Padomes lēmuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmā daļa saistībā ar tā 218. panta 9. punktu.

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Ierosinātais juridiskais instruments: Padomes lēmums.

2014/0142 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Stabilizācijas un asociācijas padomē, kura izveidota ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, lai aizstātu minētā nolīguma 4. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses (turpmāk “nolīgums”)[3], 4. protokols attiecas uz jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (turpmāk “4. protokols”).

(2)       Reģionālā konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem[4] (turpmāk “konvencija”) paredz noteikumus par to preču izcelsmi, kas tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kuri noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm. Eiropadomes 2003. gada jūnijā apstiprinātajā Saloniku darba kārtībā bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un citi Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieki no Rietumbalkānu valstīm tika aicināti pievienoties Eiropas izcelsmes diagonālās kumulācijas sistēmai. Pievienoties konvencijai tie tika aicināti ar 2007. gada oktobra Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ministru konferences lēmumu.

(3)       Konvenciju 2011. gada 15. jūnijā parakstīja ES un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

(4)       ES un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika savus pieņemšanas dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2012. gada 14. jūnijā. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz ES un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku konvencija tādējādi stājās spēkā attiecīgi 2012. gada 1. maijā un 2012. gada 1. augustā.

(5)       Konvencijas 6. pantā noteikts, ka katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs konvencijas efektīvu piemērošanu. Šai nolūkā Stabilizācijas un asociācijas padomei, kas izveidota ar nolīgumu, būtu jāpieņem lēmums par 4. protokola aizstāšanu ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz konvenciju.

(6)       Stabilizācijas un asociācijas padomē Eiropas Savienībai tādējādi būtu jāpieņem nostāja, kas izklāstīta pievienotajā lēmuma projektā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pievienotajā Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmuma projektā ir izklāstīta nostāja, kas Eiropas Savienībai jāpieņem Stabilizācijas un asociācijas padomē, kura izveidota ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, lai aizstātu minētā nolīguma 4. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, ar jauno protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem.

Savienības pārstāvji Stabilizācijas un asociācijas padomē var vienoties par nelielām izmaiņām lēmuma projektā bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

[2]               OV L 84, 20.3.2004., 13. lpp.

[3]               OV L 84, 20.3.2004., 13. lpp.

[4]               OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

PIELIKUMS

Projekts ES UN BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. [...]

([…] gada […]),

ar ko groza Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, 4. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

Stabilizācijas un asociācijas padome,

ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses[1] (turpmāk “nolīgums”), un jo īpaši tā 40. pantu,

ņemot vērā nolīguma 4. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (turpmāk “4. protokols”),

tā kā:

(1) Nolīguma 40. pants atsaucas uz 4. protokolu, kurā noteikti izcelsmes noteikumi un paredzēta izcelsmes kumulācija starp ES, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Turciju un jebkuru valsti vai teritoriju, kas piedalās Eiropas Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesā.

(2) Nolīguma 4. protokola 39. pants nosaka, ka Stabilizācijas un asociācijas padome, kas paredzēta ar nolīguma 108. pantu, var pieņemt lēmumu grozīt šā protokola noteikumus.

(3) Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem[2] (turpmāk “konvencija”) nolūks ir ar vienu tiesību aktu aizstāt protokolus par izcelsmes noteikumiem, kuri pašlaik ir spēkā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs. Eiropadomes 2003. gada jūnijā apstiprinātajā Saloniku darba kārtībā bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un citi Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieki no Rietumbalkānu valstīm tika aicināti pievienoties Eiropas izcelsmes diagonālās kumulācijas sistēmai. Pievienoties konvencijai tie tika aicināti ar 2007. gada oktobra Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ministru konferences lēmumu.

(4) Konvenciju 2011. gada 15. jūnijā parakstīja ES un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

(5) ES un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika savus pieņemšanas dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2012. gada 14. jūnijā. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, konvencija tādējādi stājās spēkā 2012. gada 1. maijā attiecībā uz ES un 2012. gada 1. augustā attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

(6) Ja pāreja uz konvenciju visām kumulācijas zonā esošajām Līgumslēdzējām pusēm nenotiek vienlaikus, nebūtu jārodas situācijai, kas ir nelabvēlīgāka par iepriekšējo situāciju, kura atbilda protokolam.

(7) Nolīguma 4. protokols tādēļ būtu jāgroza, lai izdarītu atsauci uz konvenciju,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Nolīguma 4. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no [2014. gada 1. septembra].

[Vieta]

                                                                       Stabilizācijas un asociācijas padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

Pielikums

4. protokols

par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

1. pants

Piemērojamie izcelsmes noteikumi

Šā nolīguma īstenošanas nolūkā piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem[3] (turpmāk “konvencija”) I papildinājumu un attiecīgos II papildinājuma noteikumus.

Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem I papildinājumā un attiecīgajos II papildinājuma noteikumos ar visām atsaucēm uz “attiecīgais nolīgums” saprot atsauces uz šo nolīgumu.

2. pants

Strīdu izšķiršana

Ja strīdus, kas radušies saistībā ar konvencijas I papildinājuma 32. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, nevar izšķirt starp muitas iestādēm, kuras pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajām muitas iestādēm, tos nodod Stabilizācijas un asociācijas padomei.

Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

3. pants

Protokola grozījumi

Stabilizācijas un asociācijas padome var pieņemt lēmumu grozīt šā protokola noteikumus.

4. pants

Izstāšanās no konvencijas

1. Ja ES vai bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika konvencijas depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, ES un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem, lai īstenotu šo nolīgumu.

2. Iekams nav stājušies spēkā šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, šim nolīgumam piemēro konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un vajadzības gadījumā attiecīgos II papildinājuma noteikumus, kuri bija spēkā izstāšanās brīdī. Tomēr no izstāšanās brīža I papildinājuma izcelsmes noteikumus un vajadzības gadījumā attiecīgos II papildinājuma noteikumus saprot tā, ka divpusējā kumulācija tiek pieļauta tikai starp ES un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

5. pants

Pārejas noteikumi. Kumulācija

1. Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 3. panta starp ES un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku turpina piemērot kumulācijas noteikumus, kuri paredzēti nolīguma 4. protokola 3. un 4. pantā, kas grozīts ar protokolu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai[4], līdz brīdim, kad konvenciju sāk piemērot attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm, kas uzskaitītas minētajā 3. un 4. pantā.

2. Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 16. panta 5. punkta un 21. panta 3. punkta, ja kumulācija attiecas tikai uz EBTA valstīm, Fēru salām, ES, Turciju un Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekiem, izcelsmes apliecinājums var būt preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija.

[1]               OV L 84, 20.3.2004., 13. lpp.

[2]               OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

[3]               OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

[4]               OV L99, 10.4.2008., 2. lpp.