PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Zvejā ar dreifējošiem tīkliem tradicionāli tika izmantoti neliela garuma tīkli ar salīdzinoši mazu linuma acu izmēru, un tajā ieguva dažādu maza vai vidēja izmēra pelaģisko sugu zivis, kuras lielākoties dzīvo piekrastes apgabalos vai šķērso tos migrācijas laikā. Nopietnākas problēmas radās 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados, kad sāka izmantot dreifējošus tīklus ar lielām linuma acīm un tīklu garums bija mērāms desmitos kilometru. Šādu lielu dreifējošu tīklu izmantošanas rezultātā būtiski pieauga netīši izraisīta aizsargājamo sugu īpatņu – jo īpaši vaļveidīgo, jūras bruņurupuču un haizivju – mirstība, un starptautiskā sabiedrība sāka bažīties par šo zvejas rīku ietekmi uz vidi.

90. gadu sākumā, ņemot vērā īpašas ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas[1], kurās bija pausts aicinājums noteikt moratoriju attiecībā uz lielapjoma pelaģisko zveju ar dreifējošiem tīkliem[2] atklātā jūrā, ES izstrādāja tiesību aktus par zveju ar dreifējošiem tīkliem.

Tāpēc kopš 1992. gada jūnija Eiropas Savienībā (izņemot Baltijas jūru, Beltus un Zunda šaurumu) ir aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot dreifējošus tīklus, kuru garums pārsniedz 2,5 km. Kopš 2002. gada ir aizliegts izmantot jebkādus dreifējošus tīklus neatkarīgi no to izmēra, ja ar tiem paredzēts iegūt Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97 VIII pielikumā minēto sugu (neatļautu sugu) īpatņus. Turklāt ir aizliegts izkraut VIII pielikumā minēto sugu zivis, kas nozvejotas ar dreifējošiem tīkliem.  Kopš 2008. gada 1. janvāra arī Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā ir aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot jebkāda veida dreifējošus tīklus.

Tomēr pašreizējam ES tiesiskajam regulējumam, ko piemēro dreifējošiem tīkliem, piemīt trūkumi, jo spēkā esošos noteikumus ir viegli apiet. Tā kā nebija pieņemti ES noteikumi par zvejas rīku parametriem (piemēram, par maksimālo linuma acs izmēru, maksimālo auklas diametru, nostiepuma koeficientu utt.) un zvejas rīku izmantošanu (piemēram, par maksimālo attālumu no krasta, ūdenī atrašanās laiku, zvejas sezonu utt.) un uz kuģa bija iespējams turēt citus zvejas rīkus, zvejnieki varēja nelikumīgi izmantot dreifējošus tīklus, lai zvejotu sugas, kuru ieguve ar šo zvejas rīku bija aizliegta, un deklarēt, ka nozveja iegūta ar citu zvejas rīku (piemēram, ar āķu jedām utt.).

Turklāt, neraugoties uz šiem noteikumiem par dreifējošiem tīkliem, joprojām tiek ziņots par to nelikumīgu izmantošanu ES ūdeņos. Pret būtisku neatbilstību, ko pieļāvušas dažas dalībvalstis, ir vērsusies arī Eiropas Savienības Tiesa divos spriedumos pret Franciju (C-556/07; C-479/07) un Itāliju (C-249/08).

Kontroles un noteikumu izpildes centieni nav devuši vajadzīgos rezultātus, jo darbības mazā apjoma dēļ to var viegli pielāgot un izstrādāt stratēģijas, kā izvairīties no kontrolēm. Maza izmēra dreifējoši tīkli joprojām ir atļauti, un trūkumi ES tiesību aktos atvieglo to nelikumīgu izmantošanu. Tāpēc kontroles iestādēm ir ārkārtīgi grūti iegūt neapgāžamus pierādījumus par nelikumīgām darbībām un beidzot nodrošināt noteikumu izpildi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidrs, ka joprojām pastāv nopietnas problēmas vides un saglabāšanas jomā, kas saistītas ar šiem zvejas rīkiem.

Lai rastu risinājumu šādai situācijai un izpildītu ES starptautiskās saistības pienācīgi regulēt zveju ar dreifējošiem tīkliem, ierosinātajā regulā, pamatojoties uz piesardzīgu pieeju, ir noteikts pilnīgs aizliegums no 2015. gada 1. janvāra visos ES ūdeņos turēt uz kuģa vai izmantot jebkāda veida dreifējošus tīklus. Lai novērstu visus iespējamos trūkumus, tajā iekļauta arī pārstrādāta un vispusīgāka šā zvejas rīka definīcija.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Tika sagatavots ietekmes novērtējums, kurā ņemta vērā informācija no dažādiem avotiem: sabiedriskā apspriešanās internetā, divi koordinēti pētījumi[3], dalībvalstu sniegtā informācija un piezīmes, ko izteikusi ietekmes novērtējuma koordinācijas grupa.

Ietekmes novērtējumā ir izskatīti šādi politikas risinājumi: 1) status quo; 2) tehnisko un/vai kontroles pasākumu izmaiņas ar mērķi uzlabot kontrolējamību un saderību ar vidi; 3) selektīvs aizliegums, proti, aizliegta zveja ar dreifējošiem tīkliem, kura nodara vislielāko kaitējumu stingri aizsargājamām sugām un/vai kurā nav iespējams novērst neatļautu sugu piezveju; 4) pilnīgs aizliegums zvejot ar dreifējošiem tīkliem.

Tā kā dalībvalstis šīs zvejniecības neuzrauga vai uzrauga nepietiekami (gan kontroles vajadzībām, gan zinātniskiem mērķiem) un abos pētījumos paraugu ņemšana tika veikta ierobežotā mērā, bija ļoti grūti iegūt vispusīgu pārskatu par pašreizējām zvejas darbībām un to faktisko ietekmi uz vidi, un tāpēc dažādo politikas risinājumu ietekmi nebija iespējams novērtēt, izmantojot uz rādītājiem balstītu analīzi.

4. risinājumam tika dota priekšroka salīdzinājumā ar 1., 2. un 3. risinājumu, jo tas lielā mērā atbilst būtiskuma, efektivitātes, lietderīguma un saskaņotības kritērijiem, vienlaikus nodrošinot labāko rezultātu vides ietekmējuma un mazāka administratīvā sloga ziņā. To atbalsta vairāk nekā 52 % respondentu, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, arī zvejnieku apvienības un NVO. Tāpēc 4. risinājums tika atzīts par piemērotāko, jo tas pamatojas uz piesardzības principa piemērošanu zvejniecībām, kurās varētu būt liels risks, ka tiks nejauši iegūti stingri aizsargājamo sugu īpatņi, bet kuras dalībvalstis uzrauga slikti vai neuzrauga vispār.

Lielākā daļa zvejniecību, kurās izmanto dreifējošus tīklus, ir sezonālas, un iesaistītās aktīvās flotes sastāv no daudzfunkcionāliem kuģiem; kopā tie ir vismaz 840 kuģi (izņemot Baltijas jūru), kas izklaidus darbojas plašā teritorijā. Vairums zvejnieku ar dreifējošiem tīkliem zvejo tikai dažus mēnešus gadā, un daži zvejnieki dreifējošus tīklus izmanto pat mazāk nekā pusi mēneša gadā. Tāpēc nav paredzams, ka pilnīgs aizliegums izmantot dreifējošus tīklus radīs atbilstošu zvejnieku skaita samazinājumu, jo tie turpinās darboties ar citiem zvejas rīkiem, kuru izmantošana jau atļauta to zvejas licencē. Pamatojoties uz informāciju, kas savākta ietekmes novērtējuma vajadzībām, šā zvejas rīka izmantošanas ekonomiskie rādītāji un nozīme kuģiem un flotēm ļoti atšķiras, tomēr atsevišķas valsts mērogā tā ir neliela. Attiecībā uz flotēm, par kurām ir pieejami dati, piemēram, par Apvienotās Karalistes kuģiem, jānorāda, ka aptuveni 250 kuģi mazapjoma zvejā ar dreifējošiem tīkliem ir guvuši nozveju, kuras kopējā vērtība ir 0,14 % no Apvienotās Karalistes izkrāvumu kopējās vērtības 2011. gadā. Itālijā, kurā ir konstatēts mazāks skaits – aptuveni 100 aktīvu kuģu, dreifējošo tīklu izmantošanas ekonomiskā nozīme valsts mērogā ir maza (0,8 % izkrāvumu vērtības un 1,3 % izkrāvumu svara izteiksmē), lai gan izkrāvumu vērtība sniedzas no aptuveni 20 % līdz 55 % (vienā zvejniecībā līdz 90 %) no šo kuģu radītā apgrozījuma; tomēr peļņa, kas gūta, izmantojot dreifējošus tīklus, ievērojami atšķiras: tā sniedzas no 1 % līdz 54 % no kuģu radītā apgrozījuma, un visās Itālijas zvejniecībās, kas izmanto dreifējošus tīklus, tā vidēji ir 22 %. Kaut gan nav iespējams izslēgt, ka aizliegums varētu ietekmēt dažus kuģus, kuri darbojas šādās zvejniecībās, pilnīga aizlieguma vispārējā sociālekonomiskā ietekme valsts un apakšreģionālā mērogā ir uzskatāma par nenozīmīgu.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

No 2015. gada 1. janvāra visos ES ūdeņos un attiecībā uz visiem ES kuģiem ieviest pilnīgu aizliegumu turēt uz kuģa vai izmantot jebkāda veida dreifējošus tīklus. Ieviest pārskatītu un vispusīgāku termina “dreifējošie tīkli” definīciju, lai novērstu visus iespējamos trūkumus spēkā esošajos tiesību aktos.

· Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts.

· Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir vajadzīgs un piemērots tam, lai īstenotu ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu šajā priekšlikumā ir paredzēts tikai tas, kas nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai.

· Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: ar šo aktu atceļ un groza spēkā esošas regulas, kas ir jāgroza ar citu regulu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Šis pasākums Savienībai nerada papildu izdevumus.

2014/0138 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka aizliegumu zvejot ar dreifējošiem tīkliem, groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 812/2004, (EK) Nr. 2187/2005 un (EK) Nr. 1967/2006 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 894/97

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013[5] ir izveidota pārvaldības sistēma jūras bioloģisko resursu saglabāšanai un to zvejniecību pārvaldībai, kas izmanto šos resursus.

(2)       Jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai būtu jābalstās uz piesardzīgu pieeju, kas izriet ne tikai no piesardzības principa, kurš minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punkta pirmajā daļā, bet arī no Savienības starptautiskajām saistībām, kuras atspoguļotas Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumā par zivju krājumiem[6] un jo īpaši tā 6. pantā, un uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju.

(3)       Kopējai zivsaimniecības politikai būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK[7] 1. panta 1. punktā.

(4)       Ņemot vērā bažas par ietekmi uz vidi, ko rada liela izmēra dreifējoši tīkli, kuri garāki par 2,5 km un kuru izmantošana netīši izraisa ievērojama skaita aizsargājamo sugu īpatņu mirstību, vairākās ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijās – 1989. gada 22. decembra Rezolūcijā 44/225, 1990. gada 21. decembra Rezolūcijā 45/197 un 1991. gada 20. decembra Rezolūcijā 46/215[8] – tika izteikts aicinājums noteikt šo zvejas rīku izmantošanas moratoriju.

(5)       Tāpēc ar Padomes Regulu (EK) Nr. 894/97[9] tika izveidota pārvaldības sistēma zvejas resursu saglabāšanai, izmantojot tehniskus pasākumus, proti, vispārējs dreifējošo tīklu garuma ierobežojums līdz maksimāli 2,5 km, kā arī aizliegums izmantot vai turēt uz kuģa dreifējošus tīklus, kas paredzēti konkrētu sugu īpatņu ieguvei.

(6)       Turklāt ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005[10] no 2008. gada 1. janvāra ir aizliegts izmantot vai turēt uz kuģa dreifējošus tīklus Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā.

(7)       Saglabāšanas mērķi, kuri saistīti ar aizsargājamo sugu īpatņu netīši izraisītu mirstību un kurus tiecas sasniegt ar iepriekš minētajiem Savienības noteikumiem par dreifējošiem tīkliem, joprojām ir spēkā, un tie būtu jāpastiprina.

(8)       Skaidrības labad un nolūkā nodrošināt to, ka noteikumus par dreifējošiem tīkliem dalībvalstīs izprot un īsteno vienādi, būtu jāprecizē dreifējošu tīklu definīcija.

(9)       Turklāt ir jāpaplašina šīs definīcijas tvērums, lai tā aptvertu jebkādus jaunus dreifējošu zvejas tīklu veidus, kas nav dreifējoši žaunu tīkli, bet ir ieviesti dažās zvejniecībās. Ir īpaši svarīgi, lai šī definīcija aptvertu zvejas rīkus, kas – atšķirībā no dreifējošiem žaunu tīkliem – ir izgatavoti no divām vai vairākām linuma kārtām, kuras ir savstarpēji paralēli piestiprinātas augšējai virvei, tomēr tie darbojas tuvu ūdens virsmai tādā pašā veidā kā dreifējošie žaunu tīkli un rada līdzīgu ietekmi uz jūras resursiem, tāpēc būtu vajadzīgs saskaņots regulējums.

(10)     Spēkā esošajam Savienības tiesiskajam regulējumam, ko piemēro dreifējošiem tīkliem, piemīt trūkumi un nepilnības, un tāpēc minētie noteikumi ir izrādījušies viegli apejami un nav varējuši novērst saglabāšanas problēmas, kas saistītas ar šo zvejas rīku.

(11)     Ar dreifējošiem tīkliem zvejo nenosakāms skaits daudzfunkcionālu mazapjoma zvejas kuģu, no kuriem lielākā daļa darbojas bez regulāras uzraudzības zinātniskiem mērķiem un kontroles vajadzībām. Ņemot vērā šo zvejas darbību nelielo apjomu, kas ļauj viegli izvairīties no uzraudzības, kontroles un noteikumu izpildes pasākumi nav devuši vajadzīgos rezultātus jūras resursu saglabāšanā, jo īpaši attiecībā uz dažām aizsargājamām sugām.

(12)     Joprojām tiek ziņots par nelikumīgām darbībām ar dreifējošiem tīkliem, kuras veic Savienības zvejas kuģi, jo īpaši zvejojot Regulas (EK) Nr. 847/97 VIII pielikumā uzskaitīto sugu īpatņus, un tas ir izraisījis kritiku par Savienības atbilstību piemērojamajām starptautiskajām saistībām šajā jomā.

(13)     Turklāt zveja ar dreifējošiem tīkliem, kas tiek veikta tuvu ūdens virsmai vai uz tās, joprojām rada lielas bažas par to, ka tīklos netīši tiek noķerti ar plaušām elpojoši dzīvnieki, piemēram, jūras zīdītāji, jūras bruņurupuči un jūras putni, kas lielākoties ir klasificēti kā sugas, kuras ir stingri aizsargājamas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(14)     Turklāt uzraudzības un ziņošanas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK (Dzīvotņu direktīva)[11], ir izrādījusies nepiemērota tam, lai identificētu un reģistrētu stingri aizsargājamo sugu īpatņu antropogēnus nāves cēloņus, kas saistīti ar zvejas darbībām.

(15)     Ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā ir saistīta ar prasību līdz minimumam samazināt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmām un novērst un pēc iespējas samazināt nevēlamas nozvejas.

(16)     Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus un tiecoties pienācīgi risināt saglabāšanas problēmas, kuras turpina radīt šis zvejas rīks, kā arī efektīvi un lietderīgi sasniegt vides un noteikumu izpildes mērķus, vienlaikus ņemot vērā minimālo sociālekonomisko ietekmi, ir jāievieš pilnīgs aizliegums turēt uz kuģa vai izmantot jebkāda veida dreifējošus tīklus visos Savienības ūdeņos un attiecībā uz visiem Savienības kuģiem neatkarīgi no tā, vai tie darbojas Savienības ūdeņos vai ārpus tiem, kā arī attiecībā uz kuģiem, kas nav Savienības kuģi, bet darbojas Savienības ūdeņos.

(17)     Turklāt skaidrības labad Savienības tiesību aktos ir jāsvītro visi citi noteikumi, kas saistīti ar dreifējošiem tīkliem, proti, jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 850/98[12], Regula (EK) Nr. 812/2004, Regula (EK) Nr. 2187/2005 un Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006[13] un jāatceļ Regula (EK) Nr. 894/97.

(18)     Kuģiem, kas veic mazapjoma zveju ar dreifējošiem tīkliem, varētu būt vajadzīgs zināms laiks, lai pielāgotos jaunajai situācijai, tātad būtu nepieciešams pārejas periods. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā 2015. gada 1. janvārī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro visām zvejas darbībām kopējās zivsaimniecības politikas darbības jomā, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 1. panta 2. punktā.

2. pants

Definīcija

1.           Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punktā.

2.           Turklāt “dreifējošs tīkls” ir tīkls, kas izgatavots no vienas vai vairākām linuma kārtām, kuras savstarpēji paralēli ir piestiprinātas augšējai virvei vai virvēm, un ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā zem tās notur peldspēju nodrošinošs aprīkojums, un kas brīvi dreifē pa straumi atsevišķi vai kopā ar laivu, pie kuras tas var būt piestiprināts. Tas var būt aprīkots ar ierīcēm, kas stabilizē tīklu vai ierobežo tā dreifēšanu, piemēram, ar peldošo enkuru vai gruntī iegremdētu enkuru, kas piestiprināts pie viena tīkla gala.

3. pants

Dreifējošo tīklu aizliegums

Aizliegts:

a)      ar dreifējošiem tīkliem zvejot jebkādus jūras bioloģiskos resursus un

b)      turēt uz zvejas kuģiem jebkāda veida dreifējošus tīklus.

4. pants

Saistīto regulu grozījumi

1.           Regulas (EK) Nr. 850/98 20. panta 3. punktu svītro.

2.           Regulu (EK) Nr. 812/2004 groza šādi:

a)      regulas 1.a pantu svītro;

b)      I pielikuma A punkta b) apakšpunktu un E punkta b) apakšpunktu svītro;

c)      III pielikuma D punktu svītro.

3.           Regulas (EK) Nr. 2187/2005 2. panta o) punktu, 9. pantu un 10. pantu svītro.

4.           Regulas (EK) Nr. 1967/2006 II pielikuma 1) punktā svītro vārdus “un peldošu tīklu”.

5. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 894/97 atceļ.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[1]               ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas: 1989. gada 22. decembra Rezolūcija 44/225, 1990. gada 21. decembra Rezolūcija 45/197, 1991. gada 20. decembra Rezolūcija 46/215.

[2]               Liela izmēra dreifējoši tīkli ir tīkli, kuru garums pārsniedz 2,5 km; definīcija atrodama Konvencijā par aizliegumu zvejot ar gariem dreifējošiem tīkliem Klusā okeāna dienvidu daļā (Velingtonas konvencija; Velingtona, 1989. gada 24. novembris), kura stājās spēkā 1991. gada 17. maijā. http://www.mfe.govt.nz/laws/meas/wellington.html; http://www.jus.uio.no/english/ services/library/treaties/08/8-02/large-driftnets.xml.

[3]               - MAREA-Specific contract 8 (SI2.646130). “Identification and characterization of the small scale driftnet fisheries in the Mediterranean (DriftMed)”;

                - Specific contract 5 (SI2.650655). “Study in support of the review of the EU regime on the small-scale driftnet fisheries”.

[4]               OV C , , . lpp.

[5]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

[6]               OV L 189, 3.7.1998., 16. lpp.

[7]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

[8]               Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1989. gada 22. decembra Rezolūcija A/RES/44/225 par lielapjoma pelaģisko zveju ar dreifējošiem tīkliem un tās ietekmi uz pasaules okeānu un jūru dzīvajiem resursiem, 147. lpp., Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1990. gada 21. decembra Rezolūcija A/RES/45/197 par lielapjoma pelaģisko zveju ar dreifējošiem tīkliem un tās ietekmi uz pasaules okeānu un jūru dzīvajiem resursiem, 123. lpp., Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1991. gada 20. decembra Rezolūcija A/RES/46/215 par lielapjoma pelaģisko zveju ar dreifējošiem tīkliem un tās ietekmi uz pasaules okeānu un jūru dzīvajiem resursiem, 147. lpp.

[9]               Padomes 1997. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 894/97, ar kuru paredz dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai (OV L 132, 23.5.1997., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1239/98.

[10]               Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).

[11]               Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

[12]               Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

[13]             Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).