Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku /* COM/2014/0189 final - 2014/0114 (NLE) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Padome ir pilnvarojusi Eiropas Komisiju
Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par tā
protokola atjaunošanu, kas pievienots ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko
Republiku noslēgtajam Partnerattiecību nolīgumam
zivsaimniecības nozarē. Šīm sarunām noslēdzoties,
2013. gada 19. decembrī sarunu Puses parafēja jaunā
protokola projektu. Jaunais protokols aptver četru gadu laikposmu,
sākot no 14. pantā noteiktā provizoriskās
piemērošanas datuma, proti, šā jaunā protokola
parakstīšanas dienas. Nolīguma protokola galvenais
mērķis ir piešķirt zvejas iespējas Eiropas Savienības
kuģiem Santomes un Prinsipi ūdeņos, ņemot vērā
labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un Starptautiskās
Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus
saskaņā ar pieejamo pārpalikumu. Komisijas nostāja
sarunās bija balstīta arī uz iepriekšējā protokola
retrospektīvu (ex-post) novērtējumu, kuru veica
neatkarīgi eksperti. Mērķis ir arī pastiprināt
Eiropas Savienības un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās
Republikas sadarbību, lai atbilstoši abu Pušu interesēm
veicinātu zivsaimniecības politikas ilgtspējību un zvejas
resursu atbildīgu izmantošanu Santomes un Prinsipi zvejas zonā. Protokolā paredzētas zvejas
iespējas šādās kategorijās: – 28 tunzivju seineri, – 6 kuģi zvejai ar
dreifējošām āķu jedām. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija
ierosina Padomei parakstīt un provizoriski piemērot šo jauno
protokolu. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Vērtējot 2011.–2014. gada
protokolu, notika apspriedes ar ieinteresētajām personām.
Tehnisko sanāksmju laikā apspriedes notikušas arī ar
dalībvalstu ekspertiem. Šajās apspriedēs secināts, ka
zvejas protokolu ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku ir
lietderīgi saglabāt. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI Šī procedūra ir uzsākta
paralēli procedūrām attiecībā uz Padomes lēmumu,
ar kuru atļauj minētā protokola parakstīšanu un
provizorisku piemērošanu, kā arī attiecībā uz Padomes
regulu par zvejas iespēju sadalījumu ES dalībvalstīm. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Ikgadējs EUR 710 000 liels
finansiāls ieguldījums pirmajos trijos gados un EUR 675 000
ceturtajā gadā. Ikgadējo ieguldījumu veido: a) maksa
par piekļuvi 7000 tonnu lielam atskaites daudzumam, proti, EUR 385 000
pirmajos trijos gados un EUR 350 000 ceturtajā gadā, un
b) EUR 325 000 liels atbalsts Santomes un Prinsipi
Demokrātiskās Republikas zivsaimniecības nozares politikas
veidošanai. Šis atbalsts ir saskaņā ar valsts politikas
mērķiem zivsaimniecības jomā un jo īpaši Santomes un
Prinsipi Demokrātiskās Republikas vajadzībām
saistībā ar mazapjoma zvejas atbalstīšanu un nelegālās
zvejas apkarošanu. 2014/0114 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības
vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar ko
nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri
paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības
nozarē starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko
Republiku EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta
2. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, tā kā: (1) Padome 2007. gada
23. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 894/2007[1] par to, lai
noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības
nozarē starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas
Kopienu (turpmāk “nolīgums”). (2) Padome 2011. gada
12. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/420/ES[2] par to, lai
noslēgtu Protokolu[3],
ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri
paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības
nozarē starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi
Demokrātisko Republiku. Attiecīgi noslēgtais protokols aptver triju
gadu laikposmu, un tā beigu termiņš ir 2014. gada 12. maijs. (3) Eiropas Savienība ir
risinājusi sarunas ar Santomi un Prinsipi, lai uz četriem gadiem
noslēgtu jaunu protokolu, ar kuru Eiropas Savienības kuģiem
piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz
zveju ir Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas
suverenitātē vai jurisdikcijā. (4) Lai nodrošinātu Eiropas
Savienības kuģu zvejas darbību turpināšanos, kamēr
tiek pabeigtas procedūras, kas nepieciešamas jaunā protokola
noslēgšanai, ir paredzēts jauno protokolu piemērot provizoriski.
Šī provizoriskā piemērošana sākas no jaunā protokola
parakstīšanas dienas, tomēr ne agrāk kā dienā, kad
beidzas iepriekšējā protokola piemērošanas termiņš, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Ar šo tiek atļauts Savienības
vārdā parakstīt Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un
finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti partnerattiecību
nolīgumā starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi
Demokrātisko Republiku, ņemot vērā minētā
protokola noslēgšanu. Protokola teksts ir pievienots šim
lēmumam. 2. pants Padomes Ģenerālsekretariāts
izveido instrumentus, kas piešķir protokola sarunvedēja
norādītajai personai vai personām visas pilnvaras parakstīt
protokolu, ņemot vērā tā noslēgšanu. 3. pants Kamēr tiek
pabeigtas procedūras, kas nepieciešamas protokola noslēgšanai,
protokolu saskaņā ar tā 14. pantu provizoriski piemēro
no parakstīšanas dienas, tomēr ne agrāk kā no
2014. gada 13. maija. 4. pants Šis lēmums
stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA
FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB
struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība 1.4. Mērķi 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.6. Ilgums un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie pārvaldības veidi 2. PĀRVALDĪBAS
PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas un pārkāpumu
novēršanas pasākumi 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par
paredzamo ietekmi uz izdevumiem 3.2.2. Paredzamā
ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā
ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo personu
iemaksas 3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA
FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas
nosaukums Priekšlikums
Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar ko nosaka zvejas
iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti
Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp
Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā[4] 11.
– Jūrlietas un zivsaimniecība 11.03
– Obligātās iemaksas reģionālajām zvejniecības
pārvaldības organizācijām (RZPO) un citām
starptautiskajām organizācijām un ilgtspējīgas
zivsaimniecības nolīgumiem (IZN) 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība ¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību,
pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[5] X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas
darbības pagarināšanu
¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas
pārveidota jaunā darbībā 1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu
stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar
priekšlikumu/iniciatīvu Ar
trešām valstīm apspriesto un noslēgto zivsaimniecības
nolīgumu galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas
Savienības zvejas kuģiem piekļuvi zvejas zonām, kas atrodas
trešo valstu ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), un veidot ar
šīm valstīm partnerību, lai nostiprinātu zvejas resursu
ilgtspējīgu izmantošanu ārpus ES ūdeņiem. Zivsaimniecības
partnerattiecību nolīgumi (ZPN) nodrošina arī saskanību
starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un
saistībām citās Eiropas rīcībpolitikas jomās
(trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret
nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju,
partnervalstu integrācija pasaules ekonomikā, kā arī
politiskajā un finansiālajā ziņā labāka
zvejniecības pārvaldība). 1.4.2. Konkrētie mērķi
un attiecīgās ABM/ABB darbības Konkrētais mērķis Nr. 1 Palīdzēt
sasniegt zvejniecības ilgtspējību ārpus Savienības
ūdeņiem, saglabāt Eiropas klātieni tāljūras
zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zvejniecības un
patērētāju intereses, saskanībā ar citām Eiropas
rīcībpolitikas jomām apspriežot un noslēdzot ZPN ar
piekrastes valstīm. Attiecīgās ABM/ABB darbības Jūrlietas
un zivsaimniecība: izveidot to zvejas darbību pārvaldības
sistēmu (IZN), ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu
ūdeņos (budžeta pozīcija 11.0301). 1.4.3. Paredzamie rezultāti un
ietekme Norādīt,
kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz
finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. Protokola
noslēgšana veicinās to zvejas iespēju saglabāšanu, kuras
Eiropas Savienības kuģiem ir Santomes un Prinsipi zvejas zonā. Protokols
veicinās arī zvejas resursu labāku pārvaldību un
saglabāšanu, jo tas paredz finansiālu atbalstu (nozares atbalsts)
partnervalsts pieņemto valsts līmeņa programmu īstenošanai,
jo īpaši tādās jomās kā zvejas kontrole un
nelegālās zvejas apkarošana. 1.4.4. Rezultātu un ietekmes
rādītāji Norādīt
priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā
izmantojamos rādītājus. Zvejas
iespēju izmantojuma pakāpe (izmantoto zvejas atļauju
procentuālais daudzums salīdzinājumā ar protokola
sniegtajām iespējām). Nozvejas
datu un nolīguma komerciālās vērtības datu apkopošana
un analīze. Ietekme
uz nodarbinātību un pievienoto vērtību ES, kā arī
uz ES tirgus stabilizāciju (agregētā veidā kopā ar
citiem ZPN). Tehnisko
apspriežu un Apvienotās komitejas sanāksmju skaits. 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai
ilgtermiņa vajadzības 2011.–2014. gada
protokola piemērošanas laikposms beidzas 2014. gada
13. maijā. Jauno protokolu paredzēts provizoriski piemērot
no tā parakstīšanas dienas, bet ne agrāk par 2014. gada
13. maiju. Lai nodrošinātu zvejas darbību
nepārtrauktību, līdztekus šai procedūrai ir uzsākta
procedūra attiecībā uz Padomes lēmumu, ar kuru atļauj
minētā protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu. Jaunais
protokols ļaus regulēt Eiropas flotes zvejas darbības Santomes
un Prinsipi zvejas zonā, bet Eiropas kuģu īpašniekiem –
prasīt licences zvejai Santomes un Prinsipi ūdeņos. Turklāt
jaunais protokols nostiprinās ES un Santomes un Prinsipi sadarbību, lai
veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas veidošanu. Tajā jo īpaši paredzēta kuģu
uzraudzība ar VMS palīdzību un elektroniska nozvejas datu
deklarēšana. Lai palīdzētu Santomes un Prinsipi
Demokrātiskajai Republikai saistībā ar tās valsts
stratēģiju zivsaimniecības nozarē, arī NNN zvejas
apkarošanu, ir pastiprināts nozares atbalsts. 1.5.2. ES iesaistīšanās
pievienotā vērtība Ja
ES nenoslēgtu šo jauno protokolu, tiktu noslēgti privāti
līgumi, kuri negarantētu zvejniecības ilgtspējību.
Turklāt Eiropas Savienība cer, ka ar šo protokolu Santomes un
Prinsipi Demokrātiskā Republika turpinās efektīvi
sadarboties ar ES, jo īpaši cīņā pret nelegālo zveju. 1.5.3. Līdzīgas
līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās
atziņas Izanalizējot
nozveju, kas gūta saistībā ar iepriekšējā
protokolā paredzētajām iespējām, puses nolēma
saglabāt nozvejas tonnās izteikto atskaites daudzumu. Nozares
atbalsts ir pastiprināts, ņemot vērā prioritātes, kas
izklāstītas valsts stratēģijā zivsaimniecības
nozarē, kā arī Santomes un Prinsipi zivsaimniecības
administrācijas spēju veidošanas vajadzības. 1.5.4. Saderība un
iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem Saistībā
ar ZPN pārskaitītie finanšu līdzekļi veido atkārtoti
izmantojamos ieņēmumus trešo partnervalstu budžetā. Tomēr
ZPN noslēgšanas un īstenošanas uzraudzības nosacījums ir
minēto finanšu līdzekļu daļas piesaiste valsts nozares
politikā paredzēto darbību īstenošanai. Šie finanšu resursi
ir saderīgi ar pārējo finansējumu, kura avots ir citi
starptautiskie finansētāji un kuru piešķir valsts
līmeņa projektu un/vai programmu īstenošanai
zivsaimniecības nozarē. 1.6. Ilgums un
finansiālā ietekme X Ierobežota ilguma
priekšlikums/iniciatīva –
X Priekšlikuma/iniciatīvas darbības
laiks: četri gadi no protokola parakstīšanas dienas, bet ne
agrāk kā no 2014. gada 13. maija –
X Finansiālā ietekme: no
2014. līdz 2017. gadam ¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva –
Īstenošana ar uzsākšanas periodu no
GGGG. līdz GGGG. gadam, –
pēc kura turpinās normāla
darbība 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi[6] Ar 2014. gada budžetu X Komisijas īstenota tieša
pārvaldība, –
X ko veic tās struktūrvienības,
tostarp personāls Savienības delegācijās –
¨ ko veic izpildaģentūras ¨ Dalīta pārvaldība kopā ar
dalībvalstīm ¨ Netieša pārvaldība, kurā īstenošanas uzdevumi
deleģēti: –
¨ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām –
¨ starptautiskām organizācijām un to
aģentūrām (precizēt) –
¨ EIB un Eiropas Investīciju fondam –
¨ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām
struktūrām –
¨ publisko tiesību subjektiem –
¨ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes
uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas –
¨ struktūrām, kuru darbību reglamentē
dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta
publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un
kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas –
¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas
darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā
pamataktā – Ja norādīti vairāki
pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju
iedaļā “Piezīmes”. Piezīmes 2. PĀRVALDĪBAS
PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un
ziņošanas noteikumi Norādīt
periodiskumu un nosacījumus. Komisija
(MARE ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības atašeju Gabonā
un Eiropas Savienības delegāciju Librevilā) nodrošinās
šā protokola īstenošanas regulāru uzraudzību, jo īpaši
attiecībā uz operatoru iesaisti zvejas iespēju izmantošanā
un attiecībā uz nozvejas datiem. Turklāt
ZPN paredzēta vismaz viena Apvienotās komitejas ikgadējā
sanāksme, kuras laikā Komisija un Santomes un Prinsipi
Demokrātiskā Republika apspriež nolīguma un tam pievienotā
protokola īstenošanu un vajadzības gadījumā
koriģē plānojumu un/vai finansiālo ieguldījumu. 2.2. Pārvaldības un
kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski Zvejniecības
protokola noslēgšana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram,
attiecībā uz summām, kas paredzētas zivsaimniecības
politikas finansēšanai (pārplānošana). 2.2.2. Informācija par izveidoto
iekšējās kontroles sistēmu Paredzēts
izvērsts dialogs par nozares politikas plānošanu un īstenošanu.
Daļa no paredzētās kontroles ir arī 3. punktā
norādīto rezultātu kopīga analīze. Turklāt
protokolā ir īpašas klauzulas tā darbības apturēšanai
ar konkrētiem nosacījumiem un konkrētos apstākļos. 2.2.3. Paredzamās pārbaužu
izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska
līmeņa novērtējums 2.3. Krāpšanas un
pārkāpumu novēršanas pasākumi Norādīt
esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus
pretpasākumus. Komisija
apņemas tiekties izveidot politisko dialogu un regulāru
sadarbību ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku, lai
uzlabotu nolīguma pārvaldību un stiprinātu ES
ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā.
Jebkurā gadījumā uz visiem maksājumiem, kurus Komisija veic
saskaņā ar ZPN, attiecas tās parastie budžeta un finanšu
noteikumi un procedūras. Tas ļauj pilnībā identificēt
trešo valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā
ieguldījuma summas. Konkrētajā gadījumā protokola 2. panta
8. punktā norādīts, ka visu finansiālo
ieguldījumu iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas
atvērts Santomes un Prinsipi Centrālajā Bankā. 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas · Esošās budžeta pozīcijas Sarindotas pa
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta
pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Daudzums [Pozīcija………………………...……………] || Dif./nedif. ([7]) || no EBTA valstīm[8] || no kandidātvalstīm[9] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē 2 || 11.03 01 Izveidot pārvaldības sistēmu zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos (ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgums, IZN) || Dif. || NĒ || NĒ || JĀ || NĒ · No jauna veidojamās budžeta pozīcijas (nepiemēro) Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Daudzums [Pozīcija………………………...……………] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē || [XX.YY.YY.YY] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ 3.2. Paredzamā ietekme uz
izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo
ietekmi uz izdevumiem EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Nr. 2 || Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi MARE ĢD || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs: 11.0301 || Saistības || (1) || 0,710 || 0,710 || 0,710 || 0,675 || || || || 2,805 Maksājumi || (2) || 0,710 || 0,710 || 0,710 || 0,675 || || || || 2,805 Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || || Maksājumi || (2a) || || || || || || || || Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[10] || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs: 11 010401 || || (3) || 0,074 || 0,074 || 0,074 || 0,134 || || || || 0,356 KOPĀ MARE ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 0,784 || 0,784 || 0,784 || 0,809 || || || || 3,161 Maksājumi || =2+2a +3 || 0,784 || 0,784 || 0,784 || 0,809 || || || || 3,161 KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 0,710 || 0,710 || 0,710 || 0,675 || || || || 2,805 Maksājumi || (5) || 0,710 || 0,710 || 0,710 || 0,675 || || || || 2,805 KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0,074 || 0,074 || 0,074 || 0,134 || || || || 0,356 KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 0,784 || 0,784 || 0,784 || 0,809 || || || || 3,161 Maksājumi || =5+ 6 || 0,784 || 0,784 || 0,784 || 0,809 || || || || 3,161 Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē
vairākas izdevumu kategorijas: NEPIEMĒRO KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || || Maksājumi || (5) || || || || || || || || KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || || Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || || Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi” EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ MARE ĢD || Cilvēkresursi || 0,113 || 0,113 || 0,113 || 0,113 || || || || 0,452 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,006 || 0,006 || 0,006 || 0,006 || || || || 0,024 KOPĀ MARE ĢD || Apropriācijas || 0,119 || 0,119 || 0,119 || 0,119 || || || || 0,476 KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,119 || 0,119 || 0,119 || 0,119 || || || || 0,476 EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0,903 || 0,903 || 0,903 || 0,928 || || || || 3,637 Maksājumi || 0,903 || 0,903 || 0,903 || 0,928 || || || || 3,637 3.2.2. Paredzamā ietekme uz
darbības apropriācijām –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības
apropriācijas –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz
darbības apropriācijas izmantot šādā veidā: Saistību apropriācijas EUR miljonos
(trīs zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids[11] || Rezultāta vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[12] || || || || || || || || || || || || || || || || – Zvejas atļaujas kuģiem || t/gadā || 55/50[13] || || 0,385 || || 0,385 || || 0,385 || || 0,350 || || || || || || || || – Nozares atbalsts || ikgadējs || 0,325 || 1 || 0,325 || 1 || 0,325 || 1 || 0,325 || 1 || 0,325 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 || || 0,710 || || 0,710 || || 0,710 || || 0,675 || || || || || || || || KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || || – Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || || KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 0,710 || || 0,710 || || 0,710 || || 0,675 || || || || || || || || 3.2.3. Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot
administratīvās apropriācijas –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot
administratīvās apropriācijas šādā veidā: EUR miljonos
(trīs zīmes aiz komata) || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Cilvēkresursi || 0,113 || 0,113 || 0,113 || 0,113 || || || || 0,452 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,006 || 0,006 || 0,006 || 0,006 || || || || 0,024 Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,119 || 0,119 || 0,119 || 0,119 || || || || 0,476 Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[14] || || || || || || || || Cilvēkresursi || 0,062 || 0,062 || 0,062 || 0,062 || || || || 0,248 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,012 || 0,012 || 0,012 || 0,072 || || || || 0,108 Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0,074 || 0,074 || 0,074 || 0,134 || || || || 0,356 KOPĀ || 0,193 || 0,193 || 0,193 || 0,253 || || || || 0,832 Vajadzīgās
administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD
apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības
pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā
ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot
arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā
piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta
ierobežojumus. 3.2.3.2. Paredzamās
vajadzības pēc cilvēkresursiem –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz
cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Aplēse izsakāma ar pilnslodzes
ekvivalentu || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || || 11 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,95 || 0,95 || 0,95 || 0,95 || XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[15] || || XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || || 11 01 04 01 [16] || – galvenajā mītnē || || || || || – delegācijās || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) || || || || || 10 01 05 02 (CA, SNE, INT – tiešā pētniecība) || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || KOPĀ || || || || XX ir
attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. Vajadzības pēc
cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā
ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās
darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti
attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības
gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales
procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot
vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Nolīguma īstenošana administratīvā un budžetārā ziņā (zvejas atļaujas, nozveju uzraudzība, nozares atbalsts), Apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošana un piedalīšanās tajās, nākamā protokola apspriešanas sagatavošana un piedalīšanās tajā, tiesību aktu teksta uzmetumu sagatavošana (arī teksta sagatavošana izskatīšanai), sarakste, tehniskais un zinātniskais atbalsts. Referents + finanšu asistents + sekretārs + nodaļas vadītājs (vai vietnieks) + zinātniskais un tehniskais atbalsts un zvejas atļauju datu un nozveju datu vākšana: 0,95 FTE, kas atbilst 0,75–132 000 EUR/gadā un 0,2–70 000 EUR/gadā. Ārštata darbinieki || Nolīguma izpildes un nozares atbalsta īstenošanas uzraudzība: aptuveni 0,5 FTE, kas atbilst 125 000 EUR/gadā. 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu –
x Priekšlikums/iniciatīva atbilst
kārtējai daudzgadu finanšu shēmai –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno
attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā Aprakstīt, kas jāpārplāno,
norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro
elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[17] Aprakstīt, kas jādara, norādot
attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas. 3.2.5. Trešo personu iemaksas –
Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu
līdzfinansējumu –
Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu
līdzfinansējumu: Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes
aiz komata) || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || Kopā Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || || KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || || 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem –
x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli
neietekmē ieņēmumus –
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: ¨ pašu resursus ¨ dažādus ieņēmumus EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[18] N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) .... pants || || || || || || || || Attiecībā uz
dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie
ieņēmumi”, norādīt attiecīgo izdevumu pozīciju
vai pozīcijas. Norādīt, ar
kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem. [1] OV L 205, 7.8.2007., 35. lpp. [2] OV L 188, 19.7.2011., 1. lpp. [3] OV L 136, 24.5.2011., 5. lpp. [4] ABM – budžeta līdzekļu vadība
pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu
sadale pa darbības jomām. [5] Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta
2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā. [6] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un
atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē:
http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html. [7] Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif.
– nediferencētās apropriācijas. [8] EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācija. [9] Kandidātvalstis un, attiecīgā
gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no
Rietumbalkāniem. [10] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [11] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi
(piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto
ceļu garums kilometros utt.). [12] Konkrētie mērķi, kas norādīti
1.4.2. punktā. [13] Maksa par vienu nozvejotu tonnu no 7000 tonnu
lielā ikgadējā atskaites daudzuma: EUR 55 pirmajos trijos
gados un EUR 50 ceturtajā gadā. [14] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [15] CA – līgumdarbinieki, LA –
vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT
– aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti
delegācijās. [16] Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo
summu finansē no darbības apropriācijām
(kādreizējām “BA” pozīcijām). [17] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un
24. punktu (2007.–2013. g.). [18] Norādītajām tradicionālo pašu resursu
(muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto
summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas
iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā. I pielikums
PROTOKOLS,
ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas
paredzēts Eiropas Savienības un Santomes un Prinsipi
Demokrātiskās Republikas partnerattiecību nolīgumā
zivsaimniecības nozarē 1. pants
Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas 1.
Lai varētu zvejot tālu migrējošo
sugu zivis (sugas uzskaitītas Apvienoto Nāciju Organizācijas
1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā),
izņemot ICCAT noteiktās aizsargājamās vai zvejas
lieguma sugas, uz četriem gadiem, sākot no provizoriskās
piemērošanas sākuma dienas, tiek noteiktas zvejas iespējas, kas
Eiropas Savienības kuģiem piešķirtas saskaņā ar
zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantu. 2.
Zvejas iespējas tiek iedalītas: (a)
28 tunzivju seineriem; (b)
6 kuģiem zvejai ar dreifējošām
āķu jedām. 3.
Šā panta 1. punktu piemēro
atbilstīgi šā protokola 5., 6., 7. un 8. pantam. 4.
Piemērojot nolīguma 6. pantu, zvejas
kuģi, kas peld ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu,
Santomes un Prinsipi ūdeņos zvejas darbības drīkst veikt
tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja (zvejas licence), kas izdota
saskaņā ar šo protokolu. 2. pants
Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība 1.
Zivsaimniecības partnerattiecību
nolīguma 7. pantā minētais finansiālais
ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir EUR 2 805 000. 2.
Finansiālo ieguldījumu veido: (a)
ikgadēja summa – EUR 385 000
pirmajos trijos gados un EUR 350 000 ceturtajā gadā –
par piekļuvi Santomes un Prinsipi EEZ un atskaites daudzumam
7000 tonnu gadā un (b)
īpaša ikgadēja summa –
EUR 325 000 četros gados – Santomes un Prinsipi
zivsaimniecības politikas īstenošanas atbalstam. 3.
Šā panta 1. punktu piemēro
atbilstīgi šā protokola 3., 4., 5., 7. un 8. pantam un
zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 12. un
13. pantam. 4.
Šā panta 1. punktā minēto
finansiālo ieguldījumu Eiropas Savienība sniedz, pirmajos trijos
gados izmaksājot EUR 710 000 gadā un ceturtajā
gadā izmaksājot EUR 675 000, kas atbilst šā panta
2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto ikgadējo
summu kopsummai. 5.
Ja gada kopējā nozveja, kuru Eiropas
Savienības kuģi guvuši Santomes un Prinsipi ūdeņos,
pārsniedz 2. punktā norādīto gada atskaites daudzumu,
par katru papildus nozvejoto tonnu finansiālā ieguldījuma
kopējo gada apjomu palielina par EUR 55 pirmajos trijos gados un par
EUR 50 ceturtajā gadā. Tomēr Eiropas Savienības
šādi samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst
vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. punkta
a) apakšpunktā minēto summu. Ja Eiropas Savienības
kuģu nozvejas apjoms pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršai
kopējai gada summai, pārsniegumam atbilstošo summu samaksā
nākamajā gadā. 6.
Maksājumu par pirmo gadu veic ne
vēlāk kā deviņdesmit (90) dienas pēc šā protokola
provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet maksājumus
par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola
gadadienā. 7.
Santomes un Prinsipi iestādēm ir
tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā
minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu. 8.
Šā panta 2. punktā
norādīto finansiālo ieguldījumu iemaksā
īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Santomes un Prinsipi
Centrālajā bankā, un šā panta 2. punkta
b) apakšpunktā norādīto finansiālo ieguldījumu,
kas paredzēts nozares atbalstam, nodod zivsaimniecības
administrācijas rīcībā. Santomes un Prinsipi iestādes
katru gadu paziņo Eiropas Komisijai minētā bankas konta
rekvizītus. 3. pants
Atbildīgas zvejas un zvejniecības ilgtspējības
veicināšana Santomes un Prinsipi ūdeņos 1.
Ne vēlāk kā trīs (3)
mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā
Puses zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma
9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas
par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās
īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem: (a)
gada un daudzgadu vadlīnijas par 2. panta
2 punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā
ieguldījuma izmantošanu; (b)
gada un daudzgadu mērķi, kas
jāsasniedz, lai laika gaitā izveidotu atbildīgu zveju un
zvejniecības ilgtspējību, ņemot vērā
prioritātes, ko Santome un Prinsipi izvirzījusi valsts
zivsaimniecības politikā vai citās
rīcībpolitikās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas
un zvejniecības ilgtspējības veidošanu vai ietekmē to, jo
īpaši attiecībā uz mazapjoma zvejas atbalstīšanu,
uzraudzību, kontroli un nelegālas, nereģistrētas un
neregulētas (NNN) zvejas apkarošanu; (c)
rezultātu gadskārtējas
izvērtēšanas kritēriji un procedūras. 2.
Visi ierosinātie grozījumi nozares
daudzgadu programmā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā
komitejā. 3.
Katru gadu Santomes un Prinsipi iestādes var
nolemt daudzgadu programmas īstenošanas vajadzībām iedalīt
summu, kas papildina 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā
minēto finansiālā ieguldījuma daļu. Par to jāpaziņo
Eiropas Savienībai ne vēlāk kā divus (2) mēnešus
pirms šā protokola gadadienas. 4.
Puses katru gadu izvērtē nozares
daudzgadu programmas īstenošanas rezultātus. Ja šis
izvērtējums liecina, ka to mērķu īstenošana, kurus
tieši finansē ar šā protokola 2. panta 2. punkta
b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma
daļu, nav apmierinoša, Eiropas Komisija patur tiesības samazināt
šo finansiālā ieguldījuma daļu tā, lai programmas īstenošanai
iedalītā summa atbilstu iegūtajam rezultātam. 4. pants
Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas
veicināšanā 1.
Puses apņemas veicināt atbildīgu
zveju Santomes un Prinsipi ūdeņos, pamatojoties uz principu par
nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo
šajos ūdeņos. 2.
Šā protokola darbības laikā Eiropas
Savienība un Santome un Prinsipi apņemas sadarboties, lai
uzraudzītu zvejas resursu stāvokli Santomes un Prinsipi zvejas
zonā. 3.
Puses apņemas Centrālāfrikas
reģionā veicināt sadarbību, kas ir saistīta ar
atbildīgu zveju. Puses apņemas ievērot Starptautiskās
Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus un
rezolūcijas. 4.
Saskaņā ar zivsaimniecības
partnerattiecību nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz ICCAT
pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar
labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, Puses apspriežas
zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā
paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai pieņemtu Eiropas
Savienības kuģu darbības ietekmējošus pasākumus, kuru
mērķis ir nodrošināt šajā protokolā minēto zivju
sugu ilgtspējīgu pārvaldību. 5. pants
Zvejas iespēju un tehnisko noteikumu pārskatīšana pēc
savstarpējas vienošanās 1.
Zvejas iespējas, kas minētas
1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var
pārskatīt, ciktāl ICCAT pieņemtie ieteikumi un
rezolūcijas apstiprina, ka šāda pārskatīšana nodrošinās
šajā protokolā minēto zvejas resursu ilgtspējīgu
pārvaldību. Tādā gadījumā samērīgi un
proporcionāli laikam pielāgo 2. panta 2. punktā
a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu.
Tomēr Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma
samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk
nekā divas reizes pārsniegt 2. panta 2. punkta
a) apakšpunktā minēto summu. 2.
Apvienotā komiteja turklāt drīkst
vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas
vienošanās pārskatīt zvejas nosacījumus un šā
protokola un tā pielikuma piemērošanas noteikumus. 6. pants
Jaunas zvejas iespējas 1.
Attiecībā uz šajā protokolā
neparedzētu zvejniecību izmantošanu Santomes un Prinsipi
iestādes var ierosināt Eiropas Savienībai apsvērt šādu
zvejniecību izmantošanas iespēju, pamatojoties uz izpētes zvejas
rezultātiem un ņemot vērā labākos pieejamos
zinātniskos ieteikumus, kurus ir apstiprinājuši abu Pušu
zinātniskie eksperti. 2.
Atkarībā no šiem rezultātiem un ja
Eiropas Savienība pauž ieinteresētību minētajās
zvejniecībās, un pirms Santomes un Prinsipi iestādes izskata
atļaujas piešķiršanas iespēju, Puses apspriežas Apvienotajā
komitejā. Vajadzības gadījumā Puses vienojas par
nosacījumiem, ko piemēro šīm jaunajām zvejas
iespējām, un, ja nepieciešams, veic grozījumus šajā
protokolā un tā pielikumā. 7. pants
Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un
pārskatīšana 1.
Finansiālo ieguldījumu, kas minēts
2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, var
pārskatīt vai apturēt, ja konstatēti viens vai vairāki
šādi apstākļi: (a)
tādi ārkārtas apstākļi,
kas noteikti zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma
2. panta h) punktā un kas traucē zvejas darbību norisi
Santomes un Prinsipi EEZ; (b)
krasi mainās šā protokola
noslēgšanas pamatā bijušās zivsaimniecības politikas
pamatnostādnes un īstenošana, un tāpēc viena no Pusēm
pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai tos grozītu; (c)
tiek konstatēts, ka ir pārkāpti
cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas
izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un ir
izpildītas minētā nolīguma 8. un 96. pantā
paredzētās procedūras. 2.
Eiropas Savienība patur tiesības
pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola
2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās
finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus,
ja: (a)
Apvienotās komitejas veiktā
izvērtējumā tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti
neatbilst programmā paredzētajiem; (b)
finansiālais ieguldījums nav izmantots. 3.
Finansiālā ieguldījuma
maksājumus var atsākt, tiklīdz ir atjaunots
sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā
minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriežoties vienojas
par atsākšanu, un/vai ja to pamato 2. punktā minētie
finansiālās izpildes rezultāti. Tomēr, ja pagājuši
seši (6) mēneši pēc protokola termiņa beigām, 2. panta
2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā
ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst
izdarīt. 8. pants
Protokola īstenošanas apturēšana 1.
Šā protokola īstenošanu pēc vienas
Puses iniciatīvas var apturēt, ja konstatēti viens vai
vairāki šādi apstākļi: (a)
tādi ārkārtas apstākļi,
kas noteikti zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma
2. panta h) punktā un kas traucē zvejas darbību norisi
Santomes un Prinsipi EEZ; (b)
krasi mainās šā protokola
noslēgšanas pamatā bijušās zivsaimniecības politikas
pamatnostādnes un īstenošana, un tāpēc viena no Pusēm
pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai tos grozītu; (c)
viena no Pusēm konstatē, ka ir
pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un
pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma
9. pantā, un ir izpildītas minētā nolīguma 8. un
96. pantā paredzētās procedūras; (d)
Eiropas Savienība neveic 2. panta
2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālā
ieguldījuma maksājumu šā protokola 8. pantā
neparedzētu iemeslu dēļ; (e)
Pusēm rodas domstarpības par šā
protokola piemērošanu vai interpretēšanu. 2.
Protokola īstenošanu var apturēt pēc
vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu domstarpības nav tikušas
atrisinātas Apvienotās komitejas apspriedēs. 3.
Lai apturētu protokola piemērošanu,
ieinteresētajai Pusei vismaz trīs (3) mēnešus pirms dienas, kad
apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā
jāpaziņo par savu nodomu. 4.
Apturēšanas gadījumā Puses turpina
apspriesties, lai domstarpības atrisinātu. Ja tas izdodas, protokola
piemērošanu atsāk un finansiālā ieguldījuma summu
samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no
laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta. 9. pants
Piemērojamie valsts tiesību akti 1.
Eiropas Savienības zvejas kuģu
darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos reglamentē
Santomē un Prinsipi piemērojamie tiesību akti, ja vien
zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā vai šajā
protokolā, tā pielikumā vai papildinājumos nav noteikts
citādi. 2.
Santomes un Prinsipi iestādes informē
Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību
aktiem saistībā ar zivsaimniecības nozari. 3.
Eiropas Komisija informē Santomes un Prinsipi
iestādes par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem
saistībā ar Eiropas Savienības tāljūras flotes kuģu
zvejas darbībām. 10. pants
Pāreja uz elektronisku datu apmaiņu 1.
Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība
apņemas bez kavēšanās ieviest vajadzīgās
datorizētās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu
informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma
īstenošanu. 2.
Dokumentu elektroniskā formātā
vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra
formā. 3.
Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība
nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās
sistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu
saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā
automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā. 11. pants
Datu konfidencialitāte 1.
Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība
apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos
datus par Eiropas Savienības kuģiem un to zvejas darbībām
vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar
konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem. 2.
Puses uzrauga, lai publiski pieejami
kļūtu tikai agregētie dati par zvejas darbībām
Santomes un Prinsipi ūdeņos atbilstīgi ICCAT noteikumiem
šajā jomā. Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem,
kompetentās iestādes drīkst izmantot tikai nolīguma
īstenošanai un zvejniecības pārvaldībai, un kontrolei un
uzraudzībai. 12. pants
Protokola darbības ilgums Šo protokolu un tā pielikumu piemēro
4 gadus no dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot
saskaņā ar 14. un 15. pantu, ja vien saskaņā ar
13. pantu nav nosūtīts paziņojums par darbības
izbeigšanu. 13. pants
Protokola darbības izbeigšana 1.
Protokola darbības izbeigšanā
ieinteresētā Puse vismaz sešus (6) mēnešus pirms dienas,
kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstveidā
paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu. 2.
Pēc iepriekšējā punktā
minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk
apspriešanos. 14. pants
Provizoriska piemērošana Šo protokolu provizoriski piemēro no
tā parakstīšanas dienas, bet ne agrāk kā no 2014. gada
13. maija. 15. pants
Stāšanās spēkā Šis protokols un tā pielikums stājas
spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par
vajadzīgo procedūru pabeigšanu. PROTOKOLA
PIELIKUMS NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ
EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS SANTOMES UN PRINSIPI
ZVEJAS ZONĀ I nodaļa – Zvejas atļauju
pieprasīšana un izdošana 1. iedaļa
Zvejas atļaujas Zvejas atļaujas saņemšanas
priekšnosacījumi 1.
Atļaujas (licences) zvejai Santomes un
Prinsipi zvejas zonā var iegūt tikai tie kuģi, kam uz to ir
tiesības. 2.
Kuģis ir tiesīgs saņemt
atļauju, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam
kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Santomē un Prinsipi.
Tiem ir jāatbilst Santomes un Prinsipi iestāžu prasībām:
vajadzīgs, lai tie būtu izpildījuši visas iepriekšējās
saistības, kas skar to zvejas darbības Santomē un Prinsipi
atbilstīgi zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar
Eiropas Savienību. Turklāt attiecībā uz zvejas
atļaujām tiem jāievēro Regulas (EK) Nr. 1006/2008[1] noteikumi. 3.
Eiropas Savienības kuģi, kurš iesniedz
pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, var
pārstāvēt aģents, kurš ir Santomes un Prinsipi rezidents.
Zvejas atļaujas pieprasījumā var norādīt šā
aģenta vārdu un adresi. Zvejas atļaujas pieprasīšana 4.
Eiropas Savienības kompetentās
iestādes vismaz piecpadsmit (15) darbdienas pirms vēlamā
atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniski iesniedz par
zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai (ar kopiju
Eiropas Savienības delegācijai Gabonā)
pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā
ar partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē.
Pieprasījuma oriģinālu Eiropas
Savienības kompetentās iestādes tieši nosūta Santomei un
Prinsipi, bet kopiju – Eiropas Savienības delegācijai
Gabonā. 5.
Par zivsaimniecību atbildīgajai
ministrijai pieprasījumu iesniedz uz veidlapas, kuras paraugs pievienots
šā pielikuma 1. papildinājumā. 6.
Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno
šādus dokumentus: –
pierādījumu par vienotas likmes avansa
maksājuma nokārtošanu uz atļaujas derīguma termiņu, –
nesen uzņemtu krāsu fotoattēlu,
kurā kuģis attēlots sānskatā. 7.
Maksu izdara kontā, kuru Santomes un Prinsipi
iestādes norāda saskaņā ar protokola 2. panta
8. punktu. 8.
Maksā ietilpst valsts un vietējie
nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem. Zvejas atļaujas izdošana 9.
Visiem kuģiem zvejas atļaujas izdod
15 darbdienās pēc tam, kad par zivsaimniecību
atbildīgā Santomes un Prinsipi ministrija ir saņēmusi visus
6. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai
viņu aģenti atļaujas saņem ar Eiropas Savienības
Gabonā esošās delegācijas starpniecību. Vienlaikus un lai
lieki neaizkavētu zvejošanas sākumu, zvejas
atļaujas kopiju elektroniski nosūta kuģa īpašniekam. Šo kopiju
drīkst izmantot laikposmā, kas nepārsniedz 60 dienas
pēc atļaujas izdošanas dienas. Minētajā laikposmā šo kopiju uzskata par
līdzvērtīgu atļaujas oriģinālam. 10.
Zvejas atļauju izdod konkrētam
kuģim, un tā nav nododama citam kuģim. 11.
Tomēr pēc Eiropas Savienības
lūguma un pierādītas nepārvaramas varas gadījumā
viena kuģa zvejas atļauju aizstāj ar jaunu atļauju, kas
izdota uz cita tās pašas kategorijas kuģa vārda, un par to nav
jāveic jauna maksa. Šādā gadījumā, aprēķinot
nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums,
ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu. 12.
Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents
ar Eiropas Savienības delegācijas Gabonā starpniecību nodod
anulēto zvejas atļauju atpakaļ par zivsaimniecību
atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai. 13.
Jaunā zvejas atļauja stājas
spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto
zvejas atļauju par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un
Prinsipi ministrijai. Eiropas Savienības delegāciju Gabonā informē
par zvejas atļaujas nodošanu. 14.
Neskarot šīs iedaļas 9. punktu, zvejas
atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa. 2. iedaļa
Zvejas atļaujas nosacījumi – maksas un
avansa maksājumi 1. Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu. 2. Maksa, kas tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar
dreifējošām āķu jedām jāmaksā par Santomes
un Prinsipi zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu, ir šāda: EUR 55
pirmajā un otrajā piemērošanas gadā; EUR 60
trešajā piemērošanas gadā; EUR 70
ceturtajā piemērošanas gadā. 3. Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad veikti
šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm: - par
tunzivju seineriem: - EUR 6930
par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 126 tonnu
apjomā, pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā, - EUR 6960
par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 116 tonnu
apjomā, trešajā protokola piemērošanas gadā, - EUR 7000
par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 100 tonnu
apjomā, ceturtajā protokola piemērošanas gadā, - par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu
jedām: - EUR 2310
par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 42 tonnu
apjomā, pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā, - EUR 2310
par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 38,5 tonnu
apjomā, trešajā protokola piemērošanas gadā, - EUR 2310
par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 33 tonnu
apjomā, ceturtajā protokola piemērošanas gadā. 4. Galīgo paziņojumu par maksām, kuras
jāveic par n. gadu, Eiropas Komisija sagatavo vēlākais
sešdesmit (60) dienas pēc šā protokola parakstīšanas
gadadienas n+1. gadā, pamatojoties uz kuģu īpašnieku
veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras ar Eiropas
Savienības delegācijas Gabonā starpniecību
apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie
dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut
de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de
Oceanografia) un IPMA (Instituto Português do Mar e da Atmosfera). 5. Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par
zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai un
kuģu īpašniekiem. 6. Visus papildu maksājumus (par nozvejotajiem
daudzumiem, kuri pārsniedz šīs iedaļas 4. punktā
norādītos daudzumus) kuģu īpašnieki vēlākais
trīs (3) mēnešus pēc šā protokola parakstīšanas
gadadienas n+1. gadā samaksā kompetentajām Santomes un
Prinsipi iestādēm, attiecīgās summas, kas
norādītas šīs iedaļas 2. punktā (un
atkarībā no konkrētā gada ir 55, 60 vai 70 EUR par
tonnu), ieskaitot šīs nodaļas 1. iedaļas
7. punktā minētajā kontā. 7. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā
norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas
3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību
kuģu īpašniekiem neatlīdzina. II nodaļa – Zvejas zonas 1. Eiropas Savienības kuģi (tunzivju seineri un
kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām), kas
saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un
Prinsipi ūdeņos, drīkst zvejot ūdeņos, kas atrodas
tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes
līnijām. 2. Santomes un Prinsipi ekskluzīvās ekonomikas
zonas koordinātas ir tādas, kādas Santome un Prinsipi
1998. gada 7. maijā ir paziņojusi Apvienoto Nāciju
Organizācijai[2]. 3. Zonā, kas paredzēta Santomes un Prinsipi un
Nigērijas kopīgai izmantošanai un ko norobežo
3. papildinājumā noteiktās koordinātas, ir aizliegta
(bez izņēmuma) jebkāda zvejas darbība. III nodaļa – UZRAUDZĪBA UN
PĀRRAUDZĪBA 1. iedaļa
Nozvejas reģistrēšana 1. Visu to kuģu kapteiņiem, kam atļauts zvejot
Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar šo protokolu,
nozvejotie daudzumi jādeklarē par zivsaimniecību
atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, lai tā varētu
kontrolēt nozveju, kuru apstiprina kompetentie zinātniskie
institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā
pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā.
Nozvejas deklarēšanas kārtība ir šāda. 1.1. Eiropas
Savienības kuģiem, kas darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos
saskaņā ar šo protokolu, ir jāreģistrē gūtās
nozvejas, aizpildot deklarāciju, kuras paraugs pievienots
2. papildinājumā un kura visādā ziņā atbilst
informācijai, kas tiek reģistrēta zvejas žurnālā.
Šīs deklarācijas kopiju, vēlams pa e-pastu, katru nedēļu
un izejot no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, nosūta Santomes un
Prinsipi zvejas uzraudzības centram (FMC). 1.2. Vēlākais
14 dienas pēc attiecīgā reisa nozvejas izkraušanas
kuģu kapteiņi zvejas žurnāla kopijas nosūta par
zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, kā
arī I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā
norādītajiem zinātniskajiem institūtiem. 2. Kapteinis katru dienu nozvejas deklarācijā
ieraksta nozvejotos un uz kuģa paturētos daudzumus, katras sugas
sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un
norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā
gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru zvejas
mērķsugu kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju.
Kapteinis katru dienu ieraksta nozvejas deklarācijā arī katras
sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā
gadījumā, īpatņu skaitu. 3. Nozvejas deklarācijas aizpilda salasāmi, un
kuģa kapteinis tās paraksta. 4. Šīs nodaļas nosacījumu neievērošanas
gadījumā Santomes un Prinsipi valdībai ir tiesības
apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz
nepieciešamās formalitātes izpildei un piespriest kuģa
īpašniekam sodu, kāds paredzēts Santomē un Prinsipi
spēkā esošajos tiesību aktos. Par to tūlīt
informē Eiropas Komisiju un karoga dalībvalsti. 5. Puses apliecina kopīgu vēlmi nodrošināt
pāreju uz elektronisku sistēmu nozvejas deklarēšanai,
pamatojoties uz 5. papildinājumā definētajiem tehniskajiem
parametriem. Puses piekrīt kopīgi izstrādāt šīs
pārejas kārtību, lai sistēma no 2015. gada
1. jūlija būtu operacionāla. 2. iedaļa
Nozvejas datu paziņošana, ieejot Santomes un Prinsipi
ūdeņos un izejot no tiem 1. Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā
ar šo protokolu darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos, vismaz sešas
(6) stundas iepriekš paziņo Santomes un Prinsipi kompetentajām
iestādēm par plānotu ieiešanu Santomes un Prinsipi
ūdeņos vai iziešanu no tiem. 2. Paziņojot par ieiešanu Santomes un Prinsipi EEZ vai
par iziešanu no tās, vienlaikus kuģiem jāpaziņo arī to
atrašanās vieta un uz kuģa paturētā nozveja, katras sugas
apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot
dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā,
īpatņu skaitu, un neskarot 2. iedaļas noteikumus. Šie
paziņojumi pa e-pastu vai pa faksu jānosūta uz Santomes un
Prinsipi iestāžu paziņotajām adresēm. 3. Kuģi, ko pieķer zvejojot, ja tas iepriekš nav
brīdinājis Santomes un Prinsipi kompetento iestādi, uzskata par
kuģi bez zvejas atļaujas, un uz to attieksies valsts tiesību
aktos paredzētās sekas. 4. Izdodot zvejas atļauju, tai pievieno arī
attiecīgās e-pasta adreses, faksa un tālruņa numurus,
kā arī norāda radiosakaru frekvenci. 3. iedaļa
Pārkraušana citā kuģī un izkraušana 1. Eiropas Savienības kuģiem, kas saskaņā
ar šo protokolu darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos un veic
pārkraušanu citā kuģī Santomes un Prinsipi
ūdeņos, šī darbība ir jāveic Santomes un Prinsipi
ostās. 1.1. Tāda
kuģa īpašniekam vai aģentam, kas vēlas veikt izkraušanu vai
pārkraušanu citā kuģī, vismaz 24 stundas pirms tam
Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm jāpaziņo
šāda informācija: pārkraušanā citā kuģī vai izkraušanā
iesaistīto zvejas kuģu vārds, kravas kuģa vārds, izkraujamie vai citā kuģī pārkraujamie daudzumi,
norādot svaru tonnās un sugu, izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas diena, citā kuģī pārkrauto vai izkrauto nozveju
galamērķis. 2. Pārkraušana citā kuģī atļauta
tikai šādās zonās: Fernão Dias, Neves, Ana
Chaves. 3. Pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu
uzskata par iziešanu no Santomes un Prinsipi ūdeņiem. Kuģiem ir
jāiesniedz Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm
nozvejas deklarācijas un jāpaziņo par savu nodomu vai nu
turpināt zveju, vai iziet no Santomes un Prinsipi ūdeņiem. 4. Jebkāda nozveju izkraušanas vai citā
kuģī pārkraušanas darbība, kas nav minēta
iepriekšējos punktos, Santomes un Prinsipi ūdeņos ir aizliegta.
Šā noteikuma pārkāpējiem piemēro Santomes un Prinsipi
spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas. 4. iedaļa
Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS) 1. Kuģa atrašanās vietas ziņojumi VMS
sistēmā Atrodoties Santomes un Prinsipi zvejas
zonā, licenci saņēmušiem Eiropas Savienības kuģiem
jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas
sistēmu (Vessel Monitoring System – VMS), kas nodrošina
automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas
paziņošanu reizi stundā šo kuģu karoga valsts zvejas
uzraudzības centram (Fisheries Monitoring Centre – FMC).
Katrā atrašanās vietas
ziņojumā jānorāda: a) kuģa identifikācijas dati; b) jaunākās ziņas par kuģa
ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un
platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 100 m un
ticamības intervāls ir 99 %; c) atrašanās vietas
reģistrēšanas datums un laiks; d) kuģa ātrums un kurss. Katrs ziņojums jāsagatavo šā
pielikuma 4. papildinājumā norādītajā
formātā. Pirmo reģistrēto atrašanās
vietu pēc ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā apzīmē
ar kodu “ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē
ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu
pēc iziešanas no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, kuru apzīmē
ar kodu “EXI”. Karoga valsts FMC nodrošina
atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un,
vajadzības gadījumā, to elektronisku nosūtīšanu.
Atrašanās vietas ziņojumi jāreģistrē drošā
veidā un jāglabā trīs gadus. 2. Datu
pārraidīšana no kuģa gadījumā, ja VMS
sistēma nedarbojas Kapteinim ir pienākums vienmēr
nodrošināt sava kuģa VMS sistēmas uzturēšanu
pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu
pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC. Ja kuģa VMS sistēma
nedarbojas, to salabo vai nomaina 10 dienu laikā. Ja tas nav
izdarīts iepriekš minētajā termiņā, pēc tā
beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Santomes un Prinsipi
zvejas zonā. Kuģi, kuri zvejo Santomes un Prinsipi
zvejas zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savus
atrašanās vietas ziņojumus nosūta karoga valsts FMC pa
e-pastu, radio vai faksu vismaz reizi četrās stundās,
norādot visus obligātos datus. 3. Atrašanās
vietas ziņojumu droša nosūtīšana Santomei un Prinsipi Karoga valsts FMC automātiski
nosūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus
Santomes un Prinsipi FMC. Karoga valsts FMC un Santomes un
Prinsipi FMC apmainās ar e-pasta kontaktadresēm un
nekavējoties informē viena otru par izmaiņām šajās
adresēs. Atrašanās vietas ziņojumus starp
karoga valsts un Santomes un Prinsipi FMC pārsūta, izmantojot
drošu elektronisko sakaru sistēmu. Santomes un Prinsipi FMC
nekavējoties informē karoga valsts FMC un Eiropas
Savienību par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas
licenču saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu
saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu
iziešanu no zvejas zonas. 4. Sakaru
sistēmas traucējumi Santome un Prinsipi nodrošina sava
elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC
un nekavējoties informē Eiropas Savienību par visiem sakaru un
atrašanās vietas ziņojumu saņemšanas traucējumiem, lai
pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Kapteinis ir atbildīgs par visām
konstatētajām manipulācijām ar kuģa VMS
sistēmu, kuru nolūks ir traucēt šīs sistēmas darbību
vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem
pārkāpumiem piemēro Santomē un Prinsipi spēkā
esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas. 5. Atrašanās
vietas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana Ja pastāv pamatoti pierādījumi
par iespējamu pārkāpumu, Santome un Prinsipi var pieprasīt
karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju
arī Eiropas Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku
samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu
nosūtīšanas biežumu līdz trīsdesmit minūtēm.
Santomei un Prinsipi šādi pierādījumi ir nekavējoties
jānosūta karoga valsts FMC un Eiropas Savienībai. Karoga
valsts FMC nekavējoties nosūta Santomei un Prinsipi
atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno
nosūtīšanas biežumu. Kad noteiktais izmeklēšanas laiks
beidzas, Santome un Prinsipi par to nekavējoties informē karoga
valsts FMC un Eiropas Savienību; turpmāk Santome un Prinsipi
tos informē par iespējamiem šīs izmeklēšanas
turpinājuma pasākumiem. IV nodaļa – Jūrnieku
nodarbināšana 1. Tunzivju zvejas kuģu un kuģu zvejai ar
dreifējošām āķu jedām īpašnieki apņemas
nodarbināt ĀKK valstu pilsoņus, ievērojot šādus
nosacījumus un ierobežojumus: - no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem
trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz
20 % ir Santomes un Prinsipi vai kādas ĀKK valsts izcelsmes
jūrnieki, - no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar
dreifējošām āķu jedām trešās valsts zvejas
zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Santomes un Prinsipi
vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki. 2. Kuģu īpašnieki cenšas nodarbināt
vairāk jūrnieku no Santomes un Prinsipi. 3. Kuģu īpašnieki brīvi izvēlas
jūrniekus, ko uzņemt uz sava kuģa, no tiem, kas
norādīti iesniegtā pieredzējušu un kvalificētu
jūrnieku sarakstā, kas pieejams no Santomes un Prinsipi
iestādēm un kuģu īpašnieku aģentiem. 4. Kuģa īpašnieks vai viņa aģents
paziņo Santomes un Prinsipi kompetentajai iestādei uz
attiecīgā kuģa uzņemto vietējo jūrnieku
vārdus, norādot viņu statusu apkalpē. 5. Saistībā ar darbā uz Eiropas
Savienības kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām
piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (ILO)
Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas
jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba
koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā
arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz
nodarbinātību un profesijām. 6. Santomes un Prinsipi un ĀKK valstu jūrnieku
darba līgumus, kuru vienu kopiju nodod Darba ministrijai,
Zivsaimniecības ministrijai un šo līgumu parakstītājiem,
noslēdz starp kuģu īpašnieku aģentu (aģentiem) un
jūrniekiem un/vai to arodbiedrībām vai to pārstāvjiem.
Šie līgumi garantē jūrniekiem tiem piemērojamo sociālo
nodrošinājumu saskaņā ar spēkā esošo likumu, tostarp
dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu
pret nelaimes gadījumiem. 7. Jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki.
Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu
aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai
pārstāvji. Tomēr jūrniekiem maksājamās algas
nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā šo
attiecīgo valstu kuģu apkalpēm par līdzīgu darbu, un
tās nekādā gadījumā nedrīkst būt
zemākas par ILO noteiktajiem standartiem. 8. Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz
Eiropas Savienības kuģiem, piesakās attiecīgā
kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās
stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā
dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek
atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku. V nodaļa – Novērotāji 1. Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā
ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi
ūdeņos, uzņem uz kuģa Santomes un Prinsipi
Zivsaimniecības ministrijas izraudzītus novērotājus
saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem. 1.1. Pēc
Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu pieprasījuma Eiropas
Savienības kuģi uzņem tās izraudzītu
novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Santomes un Prinsipi
ūdeņos gūtās nozvejas. 1.2. Santomes un
Prinsipi kompetentās iestādes izveido to kuģu sarakstu, uz
kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto
novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina.
Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un
turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim (3)
mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti. 1.3. Santomes un
Prinsipi kompetentās iestādes (vēlams, pa e-pastu) paziņo
Eiropas Savienības delegācijai Gabonā un attiecīgajam
kuģa īpašniekam tā novērotāja vārdu un
uzvārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo
paziņojumu veicot zvejas atļaujas izdošanas laikā vai
vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja
uzņemšanas. 2. Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas
reisā. Pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu īpaša
pieprasījuma šo uzņemšanu tomēr var paildzināt uz
vairākiem reisiem atkarībā no noteiktajam kuģim
paredzēto reisu vidējā ilguma. Šādu pieprasījumu
kompetentā iestāde veic tad, kad paziņo, kurš
novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa. 3. Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un
kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem
novērotājus uzņem uz kuģa. 4. Novērotāja uzņemšana uz kuģa un
nokāpšana no kuģa notiek kuģa īpašnieka
izvēlētā ostā. Uzņemšanu uz kuģa īsteno
pirmā reisa sākumā Santomes un Prinsipi zvejas ūdeņos
pēc izraudzīto kuģu saraksta paziņošanas. 5. Attiecīgie kuģu īpašnieki divās
nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā
apakšreģiona ostā un kurā datumā plānota
novērotāju uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā. 6. Ja novērotājus uz kuģa uzņem
valstī, kas nav Santome un Prinsipi, viņu ceļa izdevumus sedz kuģa
īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas novērotājs, iziet no
Santomes un Prinsipi zvejas zonas, jādara viss, lai nodrošinātu
novērotāja iespējami drīzu atgriešanos, un šīs
atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks. 7. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā
un vietā un neierodas arī turpmākajās divpadsmit
stundās, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no
pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa. 8. Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss.
Kamēr kuģis atrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, viņa
uzdevumi ir šādi: 8.1. novērot
kuģu zvejas darbības; 8.2. pārbaudīt
zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas
koordinātas; 8.3. atzīmēt
izmantotos zvejas rīkus; 8.4. pārbaudīt
zvejas žurnālā reģistrētos datus attiecībā uz
nozveju Santomes un Prinsipi ūdeņos; 8.5. pārbaudīt
piezvejas procentuālo apmēru un novērtēt komerciālo
sugu zivju izmetumu daudzumu; 8.6. jebkādā
piemērotā veidā paziņot savai kompetentajai iestādei
nozvejas datus (arī uz kuģa paturētās nozvejas un piezvejas
apjomu). 9. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu
novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa
pienākumu izpildes laikā. 10. Novērotāja rīcībā nodod visus
līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei.
Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas
vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri
ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām,
tostarp zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī
kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai
atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi. 11. Atrazdamies uz kuģa, novērotājs: 11.1. veic visus
vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa
ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un
nekavē zvejas darbības, 11.2. saudzē
materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro
visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti. 12. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no
kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko
nosūta Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm, un
šā ziņojuma eksemplāru nosūta Eiropas Komisijai. Viņš
to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc
saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot,
viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad
novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu
ziņojuma eksemplāru. 13. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par
novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos
sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un
ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa. 14. Novērotāju algu maksā un sociālās
iemaksas veic Santome un Prinsipi. VI nodaļa – Kontrole un
inspekcija 1. Eiropas Savienības zvejas kuģiem ir
jāievēro ICCAT pieņemtie pasākumi un ieteikumi
attiecībā uz zvejas rīkiem, to tehniskajām
specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, ko
piemēro to zvejas darbībām un nozvejām. 2. Inspekcijas kārtība Zvejas licenci saņēmušo Eiropas
Savienības kuģu inspekciju jūrā vai ostā Santomes un
Prinsipi zvejas zonā veic Santomes un Prinsipi kuģi un inspektori,
kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir norīkoti
zvejas kontroles veikšanai. Pirms uzkāpšanas uz kuģa Santomes un
Prinsipi inspektori informē Eiropas Savienības kuģi par savu
lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi
inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums
uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību. Santomes un Prinsipi inspektori neuzturas uz
Eiropas Savienības kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs
inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā
veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas
darbības un kravu. Santome un Prinsipi var atļaut Eiropas Savienībai
novērotājas statusā piedalīties jūrā veiktā
inspekcijā. Eiropas Savienības kuģa kapteinis
atvieglo Santomes un Prinsipi inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un
viņu darbu. Pēc katras inspekcijas Santomes un
Prinsipi inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Eiropas Savienības
kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas
ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta
inspektors, kas to ir sagatavojis, un Eiropas Savienības kuģa
kapteinis. Kapteiņa paraksts inspekcijas
ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās
no tiesībām aizstāvēties saistībā ar
konstatēto pārkāpumu. Ja kapteinis atsakās parakstīt
dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un
inspektors protokolā pievieno norādi “Paraksts atteikts”. Pirms
nokāpšanas no kuģa Santomes un Prinsipi inspektori izdod Eiropas
Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju.
Septiņu dienu laikā pēc inspekcijas Santome un Prinsipi
nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Eiropas Savienībai. VII NODAĻA – PĀRKĀPUMI 1. Pārkāpumu noformēšana Saskaņā ar šā pielikuma
noteikumiem visi licenci saņēmuša Eiropas Savienības kuģa
izdarītie pārkāpumi jānorāda inspekcijas
ziņojumā. Šo ziņojumu 24 stundu laikā nosūta
Eiropas Savienībai un karoga valstij. Kapteiņa paraksts inspekcijas
ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās
no tiesībām aizstāvēties saistībā ar
konstatēto pārkāpumu. Inspekcijas procedūras laikā
kuģa kapteinis sadarbojas. 2. Kuģa aizturēšana un informatīva sanāksme Ja saskaņā ar Santomē un
Prinsipi spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz
konstatētajiem pārkāpumiem tas ir likumīgi, ikvienam
pārkāpumu izdarījušam Eiropas Savienības kuģim var
pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis
atrodas jūrā – atgriezties Santomes un Prinsipi ostā. Santome un Prinsipi ne vēlāk kā
24 stundu laikā paziņo Eiropas Savienībai par zvejas
licenci saņēmuša Eiropas Savienības kuģa aizturēšanu.
Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto
pārkāpumu. Pirms jebkādu pasākumu veikšanas
attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu
saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Eiropas
Savienības pieprasījuma Santome un Prinsipi vienas darbdienas
laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu
organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu
apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu
par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā
informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa
karoga valsts pārstāvis. 3. Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra Sankcijas par konstatēto
pārkāpumu nosaka Santome un Prinsipi saskaņā ar
spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja par izdarīto pārkāpumu ir
jāierosina tiesvedības process, pirms tā uzsākšanas un ja
vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu
nodarījumu, Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība uzsāk
izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma
pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties
pārstāvis no kuģa karoga valsts un no Eiropas Savienības.
Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 3 dienu
laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu. 4. Tiesvedības process un drošības nauda Ja izlīgumu nav izdevies panākt un
pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu
iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa
īpašnieks iemaksā drošības naudu Santomes un Prinsipi norādītā
bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Santome un
Prinsipi, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās
izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu
atlīdzības summu. Drošības nauda nav atgūstama pirms
tiesvedības beigām. Drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā
kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas: a) pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas
sankcijas; b) daļēji, t. i., izmaksā
starpību, ja sankcija ir soda nauda, kas nepārsniedz bankā
iemaksātās drošības naudas summu. Santome un Prinsipi 7 dienu laikā
pēc sprieduma pasludināšanas informē Eiropas Savienību par
tiesvedības procesa rezultātiem. 5. Kuģa un apkalpes atbrīvošana Kuģis un tā apkalpe drīkst
atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras
rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības
nauda. Papildinājumi 1 – Zvejas atļaujas pieprasījums 2 – Nozvejas deklarācijas paraugs 3 –Zvejas aizlieguma zonas
ģeogrāfiskās koordinātas 4 – Atrašanās vietas ziņojuma VMS
formāts 5 – Zvejas darbību datu paziņošanas
elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošanas
vadlīnijas 1. papildinājums SANTOMES UN
PRINSIPI UN EIROPAS SAVIENĪBAS NOLĪGUMS ZIVSAIMNIECĪBAS
NOZARĒ ZVEJAS
ATĻAUJAS PIEPRASĪJUMS I–
IESNIEDZĒJS 1. Kuģa
īpašnieks:
............................................................................................................................ 2. Kuģa
īpašnieka adrese:
........................................................................................................................ 2. Kuģa
īpašnieka asociācija vai aģents:
..................................................................... 3. Kuģa
īpašnieka asociācijas vai aģenta adrese:
................................................................ 4. Tālrunis:................................................... Fakss:
................................... E-pasts: …………… 5. Kapteinis:
......................................... Valstspiederība:
................. E-pasts: ………………………… II–
KUĢA IDENTIFIKĀCIJA 1. Kuģa
vārds:
............................................................................................................................................... 2. Karoga
valsts:....................................................................................................................... 3. Ārējais
reģistrācijas numurs: ………….................................................................................... 4. Reģistrācijas
osta: …………………. MMSI: ………….……IMO Nr.:…….…….… 5. Datums,
kurā kuģis ieguvis pašreizējo valstspiederību:
........../........./.............. Iepriekšējā valstspiederība,
ja tāda ir bijusi: ………... 6. Kuģa
būves gads: ....../......./.......... Vieta: …………........ Radio izsaukuma
signāls: ............................... 7. Radio
izsaukuma frekvence: ………….............. Satelīttālrunis:
……………..…………...…… 8. Korpusa
materiāls: Tērauds ¨ Koks ¨ Poliesteris ¨ Cits ¨ ……………………………. III–
KUĢA TEHNISKIE PARAMETRI UN IEKĀRTAS 1. Lielākais
garums: .................................................. Platums:
....................................... 2. Bruto
tilpība (GT): .................................. Neto tilpība:
……………….…………… 3. Galvenā
dzinēja jauda kilovatos: .......................Ražotājs:
................................. Tips:
…..................... 4. Kuģa
tips: ¨ Tunzivju seineris ¨ Āķu jedu kuģis 5. Zvejas
rīki: ...................................... …………… 6. Zvejas
zonas: ……………………………………… Mērķsugas: ………………………………. 7. Plānotā
izkraušanas osta: ………………………………….……………………… 8. Apkalpes
locekļu skaits:
.................................................................................................................... 9. Nozvejas
uzglabāšanas metode: Svaigā
veidā ¨ Dzesēšana ¨ Dažādas ¨ Saldēšana ¨ 10. Saldēšanas
jauda diennaktī (tonnās): .................Zivju tilpņu
tilpība: ............... Skaits: ..... 11. VMS
radarbāka: Ražotājs: …………………… Modelis:
…………………. Sērijas Nr.: ………………… Programmatūras versija:
........................................................... Satelītu
operators: ……………….. Ar
savu parakstu apliecinu, ka šajā pieprasījumā sniegtā
informācija ir patiesa un godprātīga. Vieta:
............................................... Datums:
...................................... Iesniedzēja
paraksts: ................................................................... 2. papildinājums NOZVEJAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS || || || Āķu jeda Dzīvā ēsma Riņķvads Tralis Cits || || || || || || || || || || || || || Kuģa vārds: ……………………………………………………………………. || Bruto tilpība (GT): …………………………………………………............................. || Kuģis IZGĀJA Kuģis ATGRIEZĀS || Mēnesis || Diena || Gads || Osta || || || Karoga valsts: ……………………………………………………………………........................... || Tilpība tonnās: ……………………………………………........ || || || || || || || || Reģistrācijas numurs: ………………………………………………………………................................... || Kapteinis: ……………………………………………………….... || || || || Kuģa īpašnieks: ………………………………………………………….......................... || Apkalpes locekļu skaits: ….…………………………………………………........................ || || || || || || || || Adrese: ………………………………………………………………………….... || Ziņojuma datums: ………………………………………………...... || || || || (Ziņojuma sniedzējs): ………………………………………………................................. || Dienu skaits jūrā: || || Zvejas dienu skaits: Zvejas rīku iemetienu skaits: || || Zvejas reisa Nr.: || || || || || || Datums || Rajons || Ūdens virsmas temperatūra (ºC) || Zvejas piepūle Izmantoto āķu skaits || Capturas (Nozvejas) || Isco usado na pesca (Izmantotā ēsma) || Mēnesis || Diena || N/S platums || E/W garums || Zilā tunzivs vai dienvidu tunzivs Thunnus thynnus vai T. maccoyi || Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares || (Lielacu tunzivs) Thunnus obesus || (Garspuru tunzivs) Thunnus alalunga || (Zobenzivs) Xiphias gladius || (Svītrainais marlīns) (Baltais marlīns) Tetraptunus audax vai T. albidus || (Melnais marlīns) Makaira indica || (Buriniekzivis) Istiophorus albicane vai I. platypterus || Svītrainā tunzivs Katsuwonus pelamis || (Jaukta nozveja) || Dienas kopējā nozveja (svaru norāda tikai kg) || Saira || Kalmārs || Dzīvā ēsma || (Cita) || || || || || || || Skaits || Svars, kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || IZKRĀVUMI (KG) || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Piezīmes || || || || || 1 – Aizpilda vienu žurnāla lapu mēnesī, vienu rindu dienā. || || 2 – “Diena” ir tā diena, kad tiek iemestas āķu jedas. || 4 – Apakšējo rindu (Izkrāvumi) aizpilda tikai reisa beigās. Norāda faktisko svaru izkraušanas laikā. || || || || 3 – Ar zvejas rajonu norāda kuģa atrašanās vietu. Noapaļo minūtes un ieraksta platuma un garuma grādus. Norāda N vai S un E vai W. || || 5 – Visa šeit norādītā informācija ir konfidenciāla. || || || 3. papildinājums Zvejas aizlieguma
zonas ģeogrāfiskās koordinātas Ģeogrāfiskais platums || || Ģeogrāfiskais garums || Grādi || Minūtes || Sekundes || || Grādi || || Minūtes || Sekundes 03 || 02 || 22 || N || || 07 || 07 || 31 || E || 02 || 50 || 00 || N || || 07 || 25 || 52 || E || 02 || 42 || 38 || N || || 07 || 36 || 25 || E || 02 || 20 || 59 || N || || 06 || 52 || 45 || E || 01 || 40 || 12 || N || || 05 || 57 || 54 || E || 01 || 09 || 17 || N || || 04 || 51 || 38 || E || 01 || 13 || 15 || N || || 04 || 41 || 27 || E || 01 || 21 || 29 || N || || 04 || 24 || 14 || E || 01 || 31 || 39 || N || || 04 || 06 || 55 || E || 01 || 42 || 50 || N || || 03 || 50 || 23 || E || 01 || 55 || 18 || N || || 03 || 34 || 33 || E || 01 || 58 || 53 || N || || 03 || 53 || 40 || E || 02 || 02 || 59 || N || || 04 || 15 || 11 || E || 02 || 05 || 10 || N || || 04 || 24 || 56 || E || 02 || 10 || 44 || N || || 04 || 47 || 58 || E || 02 || 15 || 53 || N || || 05 || 06 || 03 || E || 02 || 19 || 30 || N || || 05 || 17 || 11 || E || 02 || 22 || 49 || N || || 05 || 26 || 57 || E || 02 || 26 || 21 || N || || 05 || 36 || 20 || E || 02 || 30 || 08 || N || || 05 || 45 || 22 || E || 02 || 33 || 37 || N || || 05 || 52 || 58 || E || 02 || 36 || 38 || N || || 05 || 59 || 00 || E || 02 || 45 || 18 || N || || 06 || 15 || 57 || E || 02 || 50 || 18 || N || || 06 || 26 || 41 || E || 02 || 51 || 29 || N || || 06 || 29 || 27 || E || 02 || 52 || 23 || N || || 06 || 31 || 46 || E || 02 || 54 || 46 || N || || 06 || 38 || 07 || E || 03 || 00 || 24 || N || || 06 || 56 || 58 || E || 03 || 01 || 19 || N || || 07 || 01 || 07 || E || 03 || 01 || 27 || N || || 07 || 01 || 46 || E || 03 || 01 || 44 || N || || 07 || 03 || 07 || E || 03 || 02 || 22 || N || || 07 || 07 || 31 || E || || || || || || || || || 4. papildinājums ATRAŠANĀS
VIETAS ZIŅOJUMA VMS FORMĀTS Datu elements || Lauka kods || Obligāti/ fakultatīvi dati || Saturs Ieraksta sākums || SR || O || Sistēmas dati: norāda ieraksta sākumu Adresāts || AD || O || Ziņojuma dati: informācijas saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166) Sūtītājs || FR || O || Ziņojuma dati: informācijas sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166) Karoga valsts || FS || O || Ziņojuma dati: karoga valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166) Ziņojuma tips || TM || O || Ziņojuma dati: ziņojuma tips (ENT, POS vai EXI) Radio izsaukuma signāls (IRCS) || RC || O || Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS) Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs || IR || F || Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais kuģa numurs – ISO trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs Ārējais reģistrācijas numurs || XR || O || Kuģa dati: kuģa borta numurs (ISO 8859.1) Ģeogrāfiskais platums || LT || O || Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un decimālgrādos N/S GG.ggg (WGS84) Ģeogrāfiskais garums || LG || O || Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un decimālgrādos E/W GG.ggg (WGS84) Kurss || CO || O || Kuģa kurss 360° skalā Ātrums || SP || O || Kuģa ātrums decimālmezglos Datums || DA || O || Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD) Laiks || TI || O || Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (HHMM) Ieraksta beigas || ER || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas Datus pārraida
pēc zemāk aprakstītā parauga. Izmantotie apzīmējumi atbilst
standartam ISO 8859.1. Dubulta slīpsvītra (//) un kods “SR”
norāda ziņojuma sākumu. Katru datu elementu identificē ar tā
kodu un atdala no citiem datu elementiem ar dubultu slīpsvītru (//). Lauka kodu no datu elementa atdala ar vienu
slīpsvītru (/). Kods “ER” un divkārša
slīpsvītra (//) norāda ziņojuma beigas. Fakultatīvie datu elementi
jānorāda starp ziņojuma sākumu un beigām. 5. papildinājums Zvejas darbību datu paziņošanai
paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma)
īstenošanas vadlīnijas Vispārīgi noteikumi (1)
Visiem ES zvejas kuģiem jābūt
aprīkotiem ar elektronisku reģistrācijas un ziņošanas
sistēmu (turpmāk ERS), kas visu laiku, kamēr kuģis
atrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, spēj reģistrēt un
pārsūtīt datus par kuģa zvejas darbībām
(turpmāk ERS dati). (2)
ES kuģim, kas nav aprīkots ar ERS
sistēmu vai kam ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet
Santomes un Prinsipi ūdeņos, lai tur veiktu zvejas darbības. (3)
ERS datus pārraida
saskaņā ar kuģa karoga valsts procedūrām,
sākotnēji tos nosūtot karoga valsts zvejas uzraudzības
centram (turpmāk FMC), kas pēc tam nodrošina to
automātisku pieejamību Santomes un Prinsipi FMC. (4)
Karoga valsts un Santome un Prinsipi nodrošina, ka
to FMC rīcībā ir datoraprīkojums un
vajadzīgā programmatūra ERS datu automātiskai
pārraidei XML formātā, kas pieejams tīmekļa
vietnē [http://ec.europa.eu/cfp/control/codes/index_en.htm], un ir
izveidota drošības procedūra, kas ļauj ERS datus
reģistrēt un uzglabāt datorlasāmā formātā
vismaz 3 gadus. (5)
Visus minētā formāta grozījumus
vai atjauninājumus identificē un datē, un tiem jābūt
darba kārtībā pēc 6 mēnešiem, skaitot no
ieviešanas dienas. (6)
ERS datu
pārraidīšanai jāizmanto elektroniski saziņas
līdzekļi, ko ES vārdā pārvalda Eiropas Komisija un kas
zināmi kā DEH (Data Exchange Highway)
līdzekļi. (7)
Karoga valsts un Santome un Prinsipi katra
norīko kontaktpunktu ERS jautājumos: (a)
Attiecīgos ERS kontaktpunktus
norīko vismaz uz sešiem mēnešiem. (b)
Pirms piegādātājs sācis ERS
ražošanu, karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC
apmainās ar savu attiecīgo ERS punktu kontaktinformāciju
(vārdi, adreses, tālruņa un faksa numuri un e-pasti). (c)
Ja ERS kontaktinformācijā notiek
izmaiņas, par to ir nekavējoties jāpaziņo. ERS datu reģistrēšana un
paziņošana (8)
ES zvejas kuģim ir pienākums: (a)
katru dienu paziņot ERS datus par katru
iepriekšējo dienu, kas pavadīta Santomes un Prinsipi
ūdeņos; (b)
par katru zvejas darbību reģistrēt
visu nozvejoto un uz kuģa paturēto sugu (mērķsugu,
piezvejas vai izmetumu) apjomus; (c)
par katru sugu, kas norādīta Santomes un
Prinsipi izdotā zvejas atļaujā, norādīt arī nulles
apjoma nozveju; (d)
katru sugu norādīt, izmantojot FAO
trīsburtu kodu; (e)
nozvejas apjomu norādīt dzīvsvara
kilogramos un, ja prasīts, ar īpatņu skaitu; (f)
par katru sugu ERS datos reģistrēt
citā kuģī pārkrautos un/vai izkrautos daudzumus; (g)
ikreiz, kad kuģis ieiet Santomes un Prinsipi
ūdeņos (COE ziņojums) vai iziet no tiem (COX ziņojums),
īpašā ziņojumā ar ERS datiem reģistrēt uz
kuģa paturētos daudzumus par katru Santomes un Prinsipi izdotajā
zvejas atļaujā norādīto sugu; (h)
katru dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC
pārraidīt ERS datus karoga valsts FMC, izmantojot
3. punktā minēto formātu. (9)
Kapteinis atbild par reģistrēto un
pārraidīto ERS datu pareizību. (10)
Karoga valsts FMC automātiski un
nekavējoties nosūta ERS datus Santomes un Prinsipi FMC.
(11)
Santomes un Prinsipi FMC apstiprina ERS
datu saņemšanu, nosūtot apstiprinājuma ziņojumu, un
ievēro ERS datu konfidencialitāti. Kuģa ERS
sistēmas traucējumi un/vai kuģa un karoga valsts FMC
nespēja apmainīties ar ERS datiem (12)
Karoga valsts nekavējoties informē sava
karoga kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa aģentu par
visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas
darbībā vai par kuģa un karoga valsts FMC nespēju
apmainīties ar ERS datiem. (13)
Karoga valsts paziņo Santomei un Prinsipi par
konstatētajiem traucējumiem un pasākumiem, kas veikti to
novēršanai. (14)
Ja ERS sistēma nedarbojas, kuģa
kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka 10 dienu laikā
sistēma tiek salabota un bojātais aprīkojums tiek
nomainīts. Ja kuģis šo 10 dienu laikā ieiet ostā, atsākt
zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos tas drīkst
tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā
funkcionējoša, izņemot gadījumus, kad Santome un Prinsipi
atsākšanu ir īpaši atļāvusi. (15)
Ja ERS sistēmas darbībā ir
traucējumi, zvejas kuģis nedrīkst iziet no ostas pirms: (a)
ERS sistēma atkal
pilnībā darbojas un to apliecina karoga valsts un Santome un Prinsipi
vai (b)
ir saņemta attiecīga karoga valsts
atļauja. Šādā gadījumā, pirms kuģis iziet no
ostas, karoga valsts par savu lēmumu informē Santomi un Prinsipi. (16)
ES kuģim, kas darbojas Santomes un Prinsipi
ūdeņos un kam ir bojāta ERS sistēma, ik dienas ne
vēlāk kā plkst. 23.59 (UTC) ir jānosūta
visi ERS dati kuģa karoga valsts FMC, izmantojot jebkurus
citus elektronisko sakaru līdzekļus, kuri ir pieejami Santomei un
Prinsipi un kuriem tā var piekļūt. (17)
ERS datus, ko
sistēmas darbības traucējumu dēļ nav bijis
iespējams darīt Santomei un Prinsipi pieejamus ar ERS
sistēmas starpniecību, karoga valsts FMC pārraida
Santomes un Prinsipi FMC, izmantojot citu elektronisku formātu, par
ko ir panākta savstarpēja vienošanās. Šādu alternatīvu
pārraidīšanu uzskata par prioritāru, ņemot vērā
to, ka parastais nosūtīšanas termiņš var netikt ievērots. (18)
Ja Santomes un Prinsipi FMC 3 dienas
pēc kārtas nesaņem no kuģa ERS datus,
izmeklēšanas nolūkā Santome un Prinsipi var likt šim kuģim
tūlīt doties uz Santomes un Prinsipi norādītu ostu. FMC darbības traucējumi un ERS
datu nesaņemšana Santomes un Prinsipi FMC (1)
Ja viens no FMC nesaņem ERS
datus, tā ERS kontaktpunkts nekavējoties informē otra FMC
ERS kontaktpunktu, un, ja nepieciešams, abi sadarbojas, lai
problēmu atrisinātu. (2)
Pirms ERS sistēma kļūst
operacionāla, karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC
vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas
izmantojami ERS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC
darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē
viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā
jomā. (3)
Ja Santomes un Prinsipi FMC ziņo par ERS
datu nesaņemšanu, karoga valsts FMC noskaidro problēmas
cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu
atrisinātu. Karoga valsts FMC 24 stundu laikā pēc
traucējumu konstatēšanas informē Santomes un Prinsipi FMC
un ES par rezultātiem un veiktajiem pasākumiem. (4)
Ja problēmas atrisināšanai
vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, karoga valsts FMC
tūlīt pārsūta trūkstošos ERS datus Santomes un
Prinsipi FMC, izmantojot 17. punktā minētos
alternatīvos sakaru līdzekļus. (5)
Santome un Prinsipi attiecīgi informē
savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS)
dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu
procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu
dēļ notikušo ERS datu nesaņemšanu Santomes un Prinsipi FMC. FMC uzturēšana (1)
Par plānotām FMC uzturēšanas
darbībām (tehniskās apkopes programmas satvarā), kas
varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas
iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot
apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotām apkopēm šādu
informāciju otram FMC nosūta, tiklīdz tas ir
iespējams. (2)
Apkopes laikā ERS datu
nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas
darbības atjaunošanai. Attiecīgos ERS datus dara pieejamus
uzreiz pēc apkopes pabeigšanas. (3)
Ja uzturēšanas darbības ilgst vairāk
nekā 24 stundas, ERS datus nosūta citam FMC,
izmantojot 17. punktā minētos alternatīvos sakaru
līdzekļus. (4)
Santome un Prinsipi attiecīgi informē
savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS)
dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu
procedūru saistībā ar FMC uzturēšanas darbību
dēļ notikušo ERS datu nenosūtīšanu. [1] OV L 286, 2008. gada 29. oktobris,
33. lpp. [2] http://www.un.org/Depts/los/LEGISLATIONANDTREATIES/losic/losic9ef.pdf.