Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses /* COM/2014/0149 final - 2014/0086 (NLE) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA
KONTEKSTS / VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA Pievienotais priekšlikums
ir juridisks instruments, ar ko pilnvaro noslēgt Asociācijas
nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm,
no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (turpmāk – nolīgums). Ir sagatavots
atsevišķs Komisijas lēmums par to, lai asociācijas nolīgumu
noslēgtu Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā. Eiropas Savienības (ES) un Gruzijas
attiecību pamatā šobrīd ir Partnerības un sadarbības
nolīgums, kas stājās spēkā 1999. gada
jūlijā. Padome 2010. gada 10. maijā
pilnvaroja Komisiju sākt sarunas par jaunu visaptverošu un
vērienīgu asociācijas nolīgumu, tostarp tā daļu
par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības
zonu (DCFTA). 2010. gada
jūlijā starp ES un Gruziju tika sāktas sarunas par šo
visaptverošo un vērienīgu nolīgumu. Sarunas par nolīguma DCFTA
daļu tika sāktas 2012. gada februārī. Eiropas
Savienības un Gruzijas sarunu vadītāji parafēja
nolīguma tekstu 2013. gada 29. novembrī. Asociācijas
nolīguma mērķis ir ātrāk padziļināt
politiskās un ekonomiskās attiecības starp Gruziju un ES,
kā arī izraudzītās jomās virzīt Gruzijas
pakāpenisku ekonomisko integrāciju ES iekšējā tirgū,
jo īpaši izveidojot DCFTA. Saskaņā ar
asociācijas nolīguma 429. pantu ir paredzēts nolīguma
daļas piemērot provizoriski. Provizoriskā piemērošana ir
paredzēta nolūkā saglabāt līdzsvaru starp
savstarpējām ekonomiskajām interesēm un kopīgām vērtībām
un ņemot vērā ES un Gruzijas kopīgo vēlmi sākt
attiecīgo nolīguma daļu īstenošanu un izpildi, lai pirms
nolīguma parakstīšanas sekmētu reformu drīzāku
īstenošanu nozarēm būtiskos jautājumos. 2. SARUNU REZULTĀTI Visā sarunu norises
gaitā Padome tika regulāri informēta un ar to notika
apspriešanās attiecīgajās Padomes darba grupās, jo
īpaši Austrumeiropas un Vidusāzijas jautājumu darba grupā (COEST)
un Tirdzniecības politikas komitejā (TPK). Komisija uzskata, ka ir
sasniegti Padomes sarunu norādēs noteiktie mērķi un ka
asociācijas nolīguma projekts ir Savienībai pieņemams. Asociācijas
nolīguma saturu galīgajā versijā var apkopot šādi. Ar nolīgumu izveido
asociāciju starp Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un
to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses. Tā
ir jauna pakāpe ES un Gruzijas līgumattiecību attīstībā,
un tās mērķis ir politiska asociācija un ekonomikas
integrācija, atstājot iespēju turpmākām
progresīvam attīstības tendencēm. Asociācijas
vispārējie mērķi ir vērsti uz pakāpeniskas
tuvināšanās veicināšanu starp pusēm, pamatojoties uz
kopīgām vērtībām, regulējuma nostiprināšana
pastiprinātam politiskajam dialogam, miera un stabilitātes
veicināšanu, saglabāšanu un stiprināšanu
reģionālā un starptautiskā līmenī,
sadarbības konfliktu miermīlīgā noregulēšanā
veicināšana, apstākļu radīšanu ekonomisko un
tirdzniecības attiecību uzlabošanai, kā rezultātā
Gruzija tiktu pakāpeniski ekonomiski integrēta ES iekšējā
tirgū atsevišķās jomās, sadarbības tiesiskuma,
brīvības un drošības (TBD) jomā uzlabošanu ar
mērķi pastiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un
pamatbrīvību ievērošanu, un apstākļu radīšanu
ciešākai sadarbībai abas puses interesējošās jomās. Asociācijas
nolīgumā paredzēta arī sadarbība daudzās
dažādās nozarēs, galveno uzmanību pievēršot
pamatreformu atbalstam, ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei,
pārvaldībai un nozaru sadarbībai vairāk nekā 28 jomās,
piemēram šādās: enerģētika, transports, vides
aizsardzība un veicināšana, rūpniecības un mazo un
vidējo uzņēmumu sadarbība, lauksaimniecība un lauku
attīstība, sociālā politika, tieslietas, pilsoniskās
sabiedrības sadarbība, patērētāju politika, valsts
pārvaldes reforma, izglītība, apmācība un jaunatne,
kā arī sadarbība kultūras jomā. Visās šajās
jomās pastiprināta sadarbība sākas, pamatojoties uz
esošajiem satvariem – divpusējiem un daudzpusējiem –, ar
mērķi panākt sistemātiskāku dialogu un
informācijas un labākās prakses apmaiņu. Šai nozaru
sadarbībā noteicoša loma ir visaptverošai pakāpeniskai
[regulējuma] tuvināšanai ES acquis, kā
izklāstīts nolīguma pielikumos. Konkrēti grafiki
atsevišķu [regulējuma] daļu tuvināšanai ES acquis un
īstenošanai, kas jāveic Gruzijai, ļaus
mērķtiecīgi sekot sadarbības procesam un veidos Gruzijas
iekšzemes reformas un modernizācijas programmas pamatu. Nolīgumā sniegta
arī atjaunināta institucionālā sistēma, kas ietver
forumus sadarbībai un dialogam. Konkrēta loma lēmumu
pieņemšanā ir paredzēta Asociācijas padomei un – ar
deleģējumu – Asociācijas komitejai, kuras sanāksmes
nolūkā risināt ar tirdzniecību saistītus jautājumus
var notikt īpašā sastāvā. Tāpat ir paredzēts
forums pilsoniskajai sabiedrībai un parlamentārai sadarbībai.
Nolīgumā ietverti arī noteikumi par uzraudzību,
saistību izpildi un strīdu izšķiršanu (tostarp atsevišķi
noteikumi saistībā ar tirdzniecības jautājumiem). Ekonomikas ciešāka integrācija,
izmantojot DCFTA, būs spēcīgs stimuls valsts ekonomikas
izaugsmei. Metode būs Gruzijas tiesību aktu, normu un standartu
tuvināšana ES tiesību aktiem un standartiem. DCFTA kā
asociācijas nolīguma pamatelements radīs
uzņēmējdarbības iespējas gan ES, gan Gruzijā, un
veicinās patiesu [Gruzijas] ekonomikas modernizāciju un
pakāpenisku integrāciju ES. Šā procesa rezultātiem
vajadzētu būt augstākiem produktu standartiem, labākiem
pakalpojumiem iedzīvotājiem un – pats galvenais – Gruzijas
spējai efektīvi konkurēt starptautiskajos tirgos. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Attiecībā
uz Savienību juridiskais pamats šā nolīguma noslēgšanai ir
LESD 217. pants saistībā ar 218. panta 6. punkta
a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu, kā
arī 218. panta 7. punktu. Pievienotais
priekšlikums ir juridisks instruments Asociācijas nolīguma
noslēgšanai Savienības vārdā. Atsevišķs juridisks
instruments attiecas uz Eiropas Atomenerģijas kopienu. Ņemot
vērā iepriekšminētos sarunu rezultātus, Eiropas Komisija
ierosina Padomei Eiropas Savienības vārdā noslēgt
nolīgumu pēc tam, kas būs saņemta Eiropas Parlamenta
piekrišana. Tas, ka Eiropas Komisija
savu priekšlikumu ir iesniegusi kā priekšlikumu nolīgumam starp
Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to
dalībvalstīm un Gruziju, ir saistīts ar šā nolīguma
pirmsākumiem saskaņā ar Līguma noteikumiem, kas bija
spēkā pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. 2014/0086 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu Asociācijas
nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas
kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras
puses EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā
Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu
saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 218. panta
8. punkta otro daļu, kā arī 218. panta 7. punktu, ņemot vērā
Eiropas Komisijas priekšlikumu[1], ņemot vērā
Eiropas Parlamenta piekrišanu[2], tā kā: (1) Padome 2010. gada 10. maijā
pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Gruziju par jauna nolīguma
noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Gruziju, kurš aizstātu
Partnerības un sadarbības nolīgumu[3]. (2) Šīs sarunas
veiksmīgi tika pabeigtas un Asociācijas nolīgums starp Eiropas
Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to
dalībvalstīm un Gruziju (turpmāk – nolīgums) tika
parafēts 2013. gada 29. novembrī. (3) Saskaņā ar Padomes
[datums] Lēmumu [lēmuma numurs][4]
nolīgums tika parakstīts [vieta], [datums], ņemot vērā
tā noslēgšanu vēlāk. (4) Saskaņā ar
Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 7. punktu
ir lietderīgi, ka Padome pilnvaro Komisiju apstiprināt
grozījumus, kas jāpieņem Ģeogrāfiskās izcelsmes
norāžu apakškomitejai saskaņā ar nolīguma 179. pantu. (5) Ir lietderīgi noteikt
attiecīgās procedūras, lai aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kurām aizsardzība
noteikta saskaņā ar nolīgumu. (6) Nolīgums nebūtu
jāinterpretē kā tāds, kas piešķir tiesības vai
uzliek saistības, uz kurām var tieši atsaukties Eiropas
Savienības vai dalībvalstu tiesās. Nolīgums būtu
jāapstiprina Savienības vārdā, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Ar šo Savienības
vārdā tiek apstiprināts Asociācijas nolīgums starp
Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas Kopienu un to
dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kā
arī tam pievienotie pielikumi un protokoli (turpmāk – nolīgums)[5]. 2. pants Padomes priekšsēdētājs
Savienības vārdā sniedz nolīguma 429. panta 1. punktā
paredzēto paziņojumu, lai izteiktu Savienības piekrišanu
uzņemties šā nolīguma saistības[6]. 3. pants Piemērojot
nolīguma 179. pantu, Komisija Eiropas Savienības vārdā
apstiprina nolīguma grozījumus, kas izdarīti ar
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas
pieņemtajiem lēmumiem. Ja pēc tam, kad saņemtas iebildes
par kādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi,
ieinteresētās personas nevar panākt vienošanos, Komisija
pieņem šādu nostāju saskaņā ar Padomes Regulas (EK)
Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par
lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu
aizsardzību[7]
57. panta 2. punktā noteikto procedūru. 4. pants 1. Nosaukumu, kas
aizsargāts saskaņā ar nolīguma IV sadaļas 9. nodaļas
3. apakšiedaļu "Ģeogrāfiskās izcelsmes
norādes", var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo
attiecīgajai specifikācijai atbilstošus lauksaimniecības
produktus, pārtikas produktus, vīnus, aromatizētos vīnus
vai stipros alkoholiskos dzērienus. 2. Saskaņā ar
nolīguma 175. pantu dalībvalstis un Eiropas Savienības
iestādes nodrošina nolīguma 170. līdz 174. pantā
paredzētās aizsardzības izpildi, tostarp pēc kādas
ieinteresētās personas lūguma. 5. pants Nolīgums nebūtu jāinterpretē
kā tāds, kas piešķir tiesības vai uzliek saistības, uz
kurām var tieši atsaukties Eiropas Savienības vai dalībvalstu
tiesās. 6. pants Šis lēmums stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs [1] OV L , , … lpp. [2] OV L , , … lpp. [3] OV L 205, 4.8.1999., 1.-52. lpp. [4] OV L , , … lpp. [5] Nolīguma teksts ir pievienots Padomes Lēmumam
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un
provizoriski piemērotu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas
Savienību un Eiropas Atomenerģijas Kopienu un to
dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, (OV...). [6] Nolīguma spēkā stāšanās dienu
Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. [7] OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp. ASOCIĀCIJAS
NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENU
UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN GRUZIJU, NO OTRAS PUSES
PREAMBULA BEĻĢIJAS KARALISTE, BULGĀRIJAS REPUBLIKA, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ
REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, HORVĀTIJAS REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJA, MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, RUMĀNIJA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN
ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, Līguma par Eiropas Savienību un
Līguma par Eiropas Savienības darbību
Līgumslēdzējas puses, turpmāk „dalībvalstis”, EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk
"Savienība" vai "ES", un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,
turpmāk „Euratom", no
vienas puses, un GRUZIJA, no
otras puses, turpmāk kopā "Puses", ŅEMOT VĒRĀ
spēcīgās saites starp Pusēm un to kopīgās
vērtības, kas iedibinātas, īstenojot Partnerības un
sadarbības līgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām
un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, un
tiek attīstītas Austrumu partnerības ietvaros kā Eiropas
kaimiņattiecību politikas īpaša dimensija, un atzīstot Pušu
kopējo vēlmi turpināt vērienīgi un radoši attīstīt,
nostiprināt un paplašināt to attiecības; APLIECINOT Gruzijas eiropeiskos centienus
un izvēlēto virzību uz Eiropu; ATZĪSTOT, ka kopīgās
vērtības, uz kurām pamatojas ES, proti, demokrātija,
cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un
tiesiskums, ir pamats arī politiskajai asociācijai un ekonomiskajai
integrācijai, kā tas paredzēts šajā nolīgumā; ATZĪSTOT, ka Gruzija kā
Austrumeiropas valsts ir apņēmusies īstenot un sekmēt
šīs vērtības; ATZĪSTOT, ka Gruzijai ir
vēsturiskas saiknes un kopīgas vērtības ar Eiropas
Savienības dalībvalstīm; ŅĒMOT VĒRĀ, ka šis
nolīgums neskar un neietekmē ES un Gruzijas attiecību
turpmāku progresīvu attīstību; APŅEMOTIES arī turpmāk
stiprināt pamatbrīvību, cilvēktiesību, tostarp
minoritāšu tiesību, demokrātijas principu, tiesiskuma un labas
pārvaldības ievērošanu, pamatojoties uz Pušu kopīgajām
vērtībām; APZINOTIES, ka iekšējās reformas
demokrātijas un tirgus ekonomikas stiprināšanai veicinās
Gruzijas līdzdalību ES politikas virzienos, programmās un
aģentūrās. Šis process un noturīgs konfliktu risinājums
savstarpēji papildinās viens otru un veicinās uzticēšanos
starp konfliktu plosītām kopienām; VĒLOTIES sekmēt Gruzijas
politisko, sociālekonomisko un institucionālo attīstību,
īstenojot plašu un daudzpusīgu sadarbību daudzās
dažādās kopēju interešu jomās, piemēram, pilsoniskās
sabiedrības veidošana, laba pārvaldība, tostarp nodokļu
jomā, tirdzniecības integrācija un uzlabota ekonomiskā
sadarbība, iestāžu veidošana, valsts pārvaldes un civildienesta
reforma un cīņa pret korupciju, nabadzības samazināšana un
sadarbība brīvības, drošības un tiesiskuma jomā –
sadarbība nepieciešama, lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu,
kā arī atzīmējot ES gatavību atbalstīt
attiecīgas reformas Gruzijā; APŅEMOTIES īstenot visus
principus un noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas
Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas
(EDSO) dokumentos, jo īpaši 1975. gada Eiropas Drošības un
sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā, Madrides, Stambulas
un Vīnes konferencēs attiecīgi 1991. un 1992. gadā
pieņemtajos noslēguma dokumentos, un 1990. gada Parīzes
Hartā par jaunu Eiropu, kā arī Apvienoto Nāciju
Organizācijas 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību
deklarācijā un Eiropas 1950. gada Cilvēktiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijā; ATGĀDINOT savu vēlmi
stiprināt starptautisko mieru un drošību, kā arī
iesaistīties efektīvās daudzpusējās
attiecībās un mierīgā strīdu noregulējumā,
jo īpaši šajā nolūkā ciešāk sadarbojoties Apvienoto
Nāciju Organizācijas (ANO) un EDSO ietvaros; APŅEMOTIES pildīt
starptautiskās saistības cīnīties pret masu
iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu
izplatīšanu un sadarboties atbruņošanās un ieroču kontroles
jomā; ATZĪSTOT pievienoto vērtību,
ko rada Pušu aktīva līdzdalība dažādos
reģionālās sadarbības veidos; VĒLOTIES turpmāk
attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par savstarpēji
interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem,
tostarp reģionālajiem aspektiem, ņemot vērā Eiropas
Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku
(KĀDP), tostarp arī kopējo drošības un aizsardzības
politiku (KDAP); PILNĪBĀ IEVĒROJOT
neatkarības, suverenitātes, teritoriālās integritātes
un starptautiski atzīto robežu neaizskaramības principus, kas
atzīti starptautisko tiesību aktos, Apvienoto Nāciju Organizācijas
Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku
Nobeiguma aktā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības
padomes attiecīgajās rezolūcijās; ATZĪSTOT, cik svarīga ir Gruzijas
apņemšanās panākt samierināšanos un tās centieni
atjaunot savu teritoriālo integritāti un pilnīgu un
efektīvu kontroli pār Gruzijas reģioniem Abhāzijā un
Chinvali reģionu Dienvidosetijā, lai panāktu mierīgu un
noturīgu konfliktu risinājumu, pamatojoties uz starptautisko
tiesību principiem, un ES apņemšanās atbalstīt mierīgu
un noturīgu konflikta risinājumu; Šajā sakarā ATZĪSTOT, cik
svarīgi ir īstenot 2008. gada 12. augusta sešu punktu
vienošanos un tās turpmākos īstenošanas pasākumus,
panākt pamatotu starptautisku klātbūtni miera un drošības
uzturēšanai uz vietas, nodrošināt savstarpēji atbalstošu
neatzīšanas un iesaistīšanās politiku, atbalstīt
Ženēvas starptautiskās apspriedes un to, lai visu iekšzemē
pārvietoto personu un bēgļu atgriešanās būtu droša un
cieņpilna saskaņā ar starptautisko tiesību principiem; APŅEMOTIES nodrošināt, ka
priekšrocības, ko sniedz Gruzijas ciešāka politiska asociācija
un ekonomiska integrācija ar ES, ir pieejamas visiem Gruzijas
iedzīvotājiem, tostarp konfliktu plosītajās kopienās; APŅEMOTIES apkarot organizēto
noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību un arī turpmāk
stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu; APŅEMOTIES padziļināt
dialogu un sadarbību mobilitātes, migrācijas, patvēruma un
robežu pārvaldības jomā, ņemot vērā arī ES
un Gruzijas mobilitātes partnerību, izmantojot visaptverošu pieeju,
kurā uzmanība vērsta uz legālo migrāciju, tostarp
cirkulāro migrāciju, un sadarbību, kuras mērķis ir
novērst nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību, un
efektīvi īstenot atpakaļuzņemšanas nolīgumu; ATZĪSTOT, cik svarīgi ir
pienācīgi ieviest bezvīzu ceļošanas režīmu Gruzijas
pilsoņiem ar nosacījumu, ka tiek nodrošināti apstākļi
labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, tostarp efektīvi
īstenojot vīzu režīma atvieglošanu un
atpakaļuzņemšanas nolīgumus; APŅEMOTIES ievērot
brīvā tirgus ekonomikas principus un ES gatavību atbalstīt
ekonomikas reformas Gruzijā, tostarp Eiropas kaimiņattiecību
politikas un Austrumu partnerības ietvaros; APŅEMOTIES panākt ekonomisko
integrāciju, jo īpaši izmantojot padziļinātu un
visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) kā
neatņemamu šā nolīguma daļu, tostarp normatīvo aktu
tuvināšanu, un saskaņā ar tiesībām un
pienākumiem, kas izriet no Pušu dalības Pasaules Tirdzniecības
organizācijā (PTO); UZSKATOT, ka šis nolīgums radīs
ekonomiskās attiecības veicinošu jaunu gaisotni starp Pusēm un
galvenokārt tam, lai attīstītu tirdzniecību un
ieguldījumus un stimulētu konkurenci, kas ir īpaši svarīgi
ekonomikas reorganizācijas un modernizācijas faktori; APŅEMOTIES ievērot
ilgtspējīgas attīstības principus, aizsargāt vidi un
mazināt klimata pārmaiņas, pastāvīgi uzlabot vides
pārvaldību un vajadzības, tostarp pārrobežu sadarbību
un daudzpusējo starptautisko nolīgumu īstenošanu; APŅEMOTIES uzlabot enerģijas
piegādes drošību, tostarp dienvidu koridora attīstību, inter
alia veicinot atbilstošu projektu attīstīšanu Gruzijā, kuri
sekmē attiecīgās infrastruktūras attīstīšanu,
tostarp tranzītam caur Gruziju, palielinot tirgus integrāciju un
pakāpeniski tuvinot normatīvos aktus ES acquis
pamatelementiem, un veicinot energoefektivitāti un atjaunojamie
energoresursi izmantošanu; APLIECINOT nepieciešamību uzlabot
sadarbību enerģētikas jomā un Pušu apņemšanos
īstenot Enerģētikas hartas nolīgumu; VĒLOTIES uzlabot sabiedrības
veselības drošības līmeni un cilvēku veselības
aizsardzību kā būtisku elementu ilgtspējīgai
attīstībai un ekonomikas izaugsmei; APŅEMOTIES veicināt cilvēku
savstarpējos kontaktus, tostarp izmantojot sadarbību un apmaiņu
zinātnes un tehnoloģiju, uzņēmējdarbības,
jaunatnes, izglītības un kultūras jomā; APŅEMOTIES veicināt
pārrobežu un starpreģionālo sadarbību, ko abas Puses
īsteno, ievērojot labas kaimiņattiecības; ATZĪSTOT Gruzijas apņemšanos
pakāpeniski tuvināt savus konkrēto nozaru tiesību aktus
attiecīgajiem ES tiesību aktiem saskaņā ar šo
Asociācijas nolīgumu un tos efektīvi īstenot; ATZĪSTOT Gruzijas apņemšanos
izstrādāt savu administratīvo un institucionālo
infrastruktūru tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā
nolīguma īstenošanai; ŅEMOT VĒRĀ ES vēlmi
sniegt atbalstu reformu īstenošanai un izmantot visus pieejamos
sadarbības instrumentus un tehnisko, finansiālo un ekonomisko
palīdzību šo centienu īstenošanā; APSTIPRINOT, ka šā nolīguma
noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību
Trešās daļas V sadaļas darbības jomā, ir saistoši
Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām
līgumslēdzējām pusēm, nevis kā ES
daļām, ja vien ES kopā ar Apvienoto Karalisti un / vai
Īriju nav kopīgi paziņojušas Gruzijai, ka Apvienotajai
Karalistei un / vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā ES
daļām saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un
Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto 21. protokolu
par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā
ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai
Karalistei un / vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā
ES daļām saskaņā ar minētā protokola 4.a pantu,
ES kopā ar Apvienoto Karalisti un / vai Īriju
nekavējoties informē Gruziju par jebkādām
izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā
tām šā nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai
atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar 22. protokolu
par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem, IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO. 1.
PANTS Mērķi 1. Ar šo tiek izveidota
asociācija starp Savienību un tās dalībvalstīm, no
vienas puses, un Gruziju, no otras puses. 2. Šīs asociācijas
mērķi ir šādi: a) veicināt politisko asociāciju un ekonomisko
integrāciju starp Pusēm, pamatojoties uz kopējām
vērtībām un ciešām attiecībām, tostarp palielinot
Gruzijas dalību ES politikas virzienos, programmās un
aģentūrās; b) nodrošināt stingrāku regulējumu, lai uzlabotu
politisko dialogu visās savstarpēji interesējošās
jomās, tādējādi ļaujot attīstīt ciešas
politiskas attiecības starp Pusēm; c) sekmēt demokrātijas stiprināšanu un
politisko, ekonomisko un institucionālo stabilitāti Gruzijā; d) veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un
stabilitāti reģionālā un starptautiskā
mērogā, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas
Statūtu un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības
konferences Helsinku Nobeiguma akta principiem, tostarp apvienojot centienus,
lai novērstu spriedzes rašanās avotus, uzlabotu robežu drošību
un veicinātu pārrobežu sadarbību un labas
kaimiņattiecības; e) veicināt sadarbību ar mērķi
risināt konfliktus mierīgā ceļā; f) veicināt sadarbību brīvības,
drošības un tiesiskuma jomā nolūkā stiprināt tiesiskumu
un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; g) atbalstīt Gruzijas centienus attīstīt
tās ekonomisko potenciālu, izmantojot starptautisko sadarbību,
tostarp arī tuvinot tās tiesību aktus ES tiesību aktiem; h) panākt Gruzijas pakāpenisku integrāciju ES
iekšējā tirgū, kā noteikts šajā nolīgumā, jo
īpaši izveidojot padziļinātu un visaptverošu brīvās
tirdzniecības zonu, kas paredz plašu piekļuvi tirgum, pamatojoties uz
stabilu un visaptverošu normatīvo aktu tuvināšanu saskaņā
ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no tās dalības
PTO; i) radīt apstākļus ciešākai
sadarbībai citās savstarpēji interesējošās jomās. I SADAĻA VISPĀRĪGI
PRINCIPI 2.
PANTS Vispārēji
principi 1. Demokrātijas principu,
cilvēktiesību un pamatbrīvību, kas proklamētas Apvienoto
Nāciju Organizācijas 1948. gada Vispārējā
cilvēktiesību deklarācijā un definētas 1950. gada
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības
konvencijā, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības
konferences Helsinku Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā
par jaunu Eiropu, ievērošana veido Pušu iekšpolitikas un ārpolitikas
pamatu un ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa.
Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču, ar tiem
saistītu materiālu un to nogādes līdzekļu
izplatīšanu arī ir šā nolīguma būtiski elementi. 2. Puses atkārto savu
apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas,
ilgtspējīgu attīstības un efektīvu daudzpusēju
attiecību principus. 3. Puses atkārtoti apstiprina
savu gatavību ievērot tiesiskuma un labas pārvaldības
principus, kā arī pildīt savas starptautiskās
saistības, jo īpaši ANO, Eiropas Padomē un EDSO. Jo īpaši
tās vienojas veicināt suverenitātes un teritoriālās
integritātes, robežu neaizskaramības un neatkarības principus. 4. Puses apņemas nodrošināt
tiesiskumu, labu pārvaldību, cīnīties pret korupciju,
cīnīties pret dažāda veida pārrobežu organizētu
noziedzību un starptautisku terorismu, veicināt ilgtspējīgu
attīstību un efektīvas daudzpusējas attiecības un
cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to
piegādes sistēmām izplatīšanu. Šīs saistības ir
svarīgs elements Pušu attiecību un sadarbības
attīstībā un tādējādi sekmē mieru un
stabilitāti reģionā. II SADAĻA POLITISKAIS
DIALOGS UN REFORMA, SADARBĪBA
ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ 3.
PANTS Politiskā
dialoga mērķi 1. Turpina attīstīt un
stiprināt politisko dialogu starp Pusēm savstarpēji
interesējošās jomās, tostarp par ārpolitikas un
drošības jautājumiem, kā arī par valsts reformu. Tas
palielinās politiskās sadarbības efektivitāti un
veicinās konverģenci ārpolitikas un drošības jautājumos,
vērienīgi un radoši nostiprinot attiecības. 2. Politiskā dialoga
mērķi ir šādi: a) padziļināt politisko asociāciju un
palielināt politisko un drošības politikas konverģenci un
efektivitāti; b) veicināt teritoriālās integritātes,
starptautiski atzīto robežu neaizskaramības, suverenitātes un
neatkarības principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju
Organizācijas Statūtos un 1975. gada Eiropas Drošības un
sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā; c) veicināt konfliktu risināšanu mierīgā
ceļā; d) veicināt starptautisko stabilitāti un
drošību, pamatojoties uz efektīvām daudzpusējām
attiecībām; e) stiprināt sadarbību un dialogu starp Pusēm
par starptautisko drošību un krīžu pārvarēšanu jo
īpaši, lai risinātu globālas un reģionālas
problēmas un galvenos apdraudējumus; f) stiprināt sadarbību cīņā pret masu
iznīcināšanas ieroču (MII) un to piegādes
sistēmām, tostarp zinātnieku, kuri agrāk bija
nodarbināti MII programmās, alternatīvu nodarbinātību; g) sekmēt uz rezultātiem vērstu un praktisku Pušu
sadarbību, lai sasniegtu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas
kontinentā; h) stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma un
labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību,
tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvības un
minoritāšu tiesību, ievērošanu un atbalstīt valsts
politisko reformu konsolidāciju; i) attīstīt dialogu un padziļināt Pušu
sadarbību drošības un aizsardzības jomā; j) turpināt veicināt dažādos
reģionālās sadarbības veidus; k) Gruzijas starptautiski atzīto robežu ietvaros
nodrošināt visiem Gruzijas pilsoņiem visas priekšrocības, ko
sniedz ciešāka politiskā asociācija starp ES un Gruziju, tostarp
lielāka drošības politikas konverģence. 4.
PANTS Valsts
reforma Puses sadarbojas, attīstot,
konsolidējot un palielinot demokrātisko institūciju un
tiesiskuma stabilitāti un efektivitāti; nodrošinot
cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; gūstot
turpmāku progresu tieslietu un likumdošanas reformā, lai būtu
garantēta tiesu neatkarība, nostiprinot to administratīvos
resursus un garantējot tiesībaizsardzības struktūru
objektivitāti un efektivitāti; turpinot īstenot valsts
pārvaldes reformu un veidot atbildīgu, prasmīgu, efektīvu,
pārredzamu un profesionālu civildienestu; un turpinot pastāvīgu
efektīvu cīņu pret korupciju, jo īpaši ņemot
vērā starptautiskās sadarbības cīņai pret
korupciju pastiprināšanu, un nodrošinot attiecīgo starptautisko
juridisko instrumentu efektīvu īstenošanu, piemēram, Apvienoto
Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju. 5.
PANTS Ārpolitika
un drošības politika 1. Puses pastiprina dialogu un
sadarbību un veicina pakāpenisku konverģenci ārpolitikas un
drošības politikas jomā, tostarp Kopējās drošības un
aizsardzības politikas jomā, un jo īpaši pievēršas
konfliktu novēršanas, konfliktu risināšanas mierīgā
ceļā un krīžu pārvarēšanas, reģionālās
stabilitātes, atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas,
ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles jautājumiem.
Sadarbības pamatā ir kopīgās vērtības un
savstarpējās intereses, tās mērķis ir palielināt
politikas konverģenci un efektivitāti un veicināt
divpusējo, starptautisko un reģionālo forumu izmantošanu. 2. Puses atkārtoti apstiprina
savu apņemšanos veicināt teritoriālās integritātes,
starptautiski atzīto robežu neaizskaramības, suverenitātes un
neatkarības principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju
Organizācijas Statūtos un 1975. gada Eiropas Drošības un
sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā; un savu
apņemšanos veicināt šos principus to divpusējās un
daudzpusējās attiecībās. Puses arī uzsver savu pilnīgu
atbalstu principam, ka ārvalstu bruņoto spēku izvietošanai
kādas valsts teritorijā ir nepieciešama uzņēmējas
valsts piekrišana. Tās vienojas, ka ārvalstu bruņoto spēku
izvietošanai to teritorijā būtu jānotiek ar
uzņēmējas valsts nepārprotamu piekrišanu un saskaņā
ar starptautiskajām tiesībām. 6.
PANTS Starptautiskas
nozīmes smagi noziegumi 1. Puses atkārtoti apstiprina,
ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību
kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina
efektīva kriminālvajāšana, veicot pasākumus valstu un
starptautiskā līmenī, attiecīgos gadījumos iesaistot
Starptautisko Krimināltiesu. 2. Puses uzskata, ka
Starptautiskās krimināltiesas izveide un efektīva darbība
ir nozīmīgs solis starptautiskā miera un tiesiskuma labā.
Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sadarboties ar
Starptautisko Krimināltiesu, īstenojot Romas Starptautiskās
Krimināltiesas Statūtus un tās saistītos instrumentu,
pienācīgu uzmanību pievēršot tās integritātei. 7.
PANTS Konfliktu
novēršana un krīžu pārvarēšana Puses pastiprina praktisko sadarbību
konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas jomā, jo
īpaši ņemot vērā Gruzijas iespējamo dalību ES
vadītās civilās un militārās krīžu
pārvarēšanas operācijās, kā arī attiecīgos
praktiskos vingrinājumos un mācību pasākumos –
vērtējot katru gadījumu atsevišķi un pēc
iespējama ES uzaicinājuma. 8.
PANTS Reģionālā
stabilitāte 1. Puses pastiprina kopīgos
centienus veicināt stabilitāti, drošību un demokrātisko
izaugsmi reģionā, kā arī sadarboties, lai turpinātu
veicināt dažādos reģionālās sadarbības veidus un
jo īpaši lai censtos panākt reģiona neatrisināto konfliktu
noregulējumu mierīgā ceļā. 2. Šie centieni ievēro
kopīgos principus starptautiskā miera un drošības
uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas
Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības
konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos attiecīgos
daudzpusējos dokumentos. Puses arī pilnībā izmanto
daudzpusējo Austrumu partnerību, kurā paredzēti
sadarbības pasākumi un atklāts un brīvs dialogs, veicinot
saiknes starp partnervalstīm. 9.
PANTS Konfliktu
risināšana mierīgā ceļā 1. Puses atkārtoti apstiprina
savu apņemšanos veicināt konfliktu risināšanu mierīgā
ceļā, pilnībā ievērojot Gruzijas suverenitāti un
teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās
robežās, kā arī sekmēt kopīgus pēckonfliktu
rehabilitācijas un samierināšanas centienus. Kamēr nav rasts
noturīgs konflikta risinājums, un neskarot uz esošās formas ar
konfliktu saistīto jautājumu risināšanai, konfliktu
risināšana mierīgā ceļā būs viens no
svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem
politiskajā dialogā starp Pusēm, kā arī dialogā
ar citiem attiecīgiem starptautiskiem dalībniekiem. 2. Puses atzīst to, cik
svarīga ir Gruzijas apņemšanās panākt samierināšanos
un tās centieni atjaunot savu teritoriālo integritāti, lai
panāktu mierīgu un noturīgu konflikta atrisināšanu,
pilnībā īstenotu 2008. gada 12. augusta sešu punktu
vienošanos un tās turpmākos īstenošanas pasākumus,
nodrošinātu savstarpēji atbalstošu neatzīšanas un iesaistīšanās
politiku, atbalstītu Ženēvas starptautiskās apspriedes un
nodrošinātu visu valsts iekšienē pārvietoto personu un
bēgļu drošu un cieņpilnu atgriešanos viņu parastajā
dzīvesvietā saskaņā ar starptautisko tiesību
principiem; un panāktu pamatotu starptautisko pārstāvju, tostarp
vajadzības gadījumā ES, dalību. 3. Puses arī kopā ar
citām attiecīgām starptautiskām organizācijām
koordinē savus centienus veicināt konfliktu risināšanu
mierīgā ceļā Gruzijā, tostarp saistībā ar
humānās palīdzības jautājumiem. 4. Visi šie centieni ievēro
kopīgos principus starptautiskā miera un drošības
uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas
Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības
konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos attiecīgos daudzpusējos
dokumentos. 10.
PANTS Masu
iznīcināšanas ieroči 1. Puses uzskata, ka masu
iznīcināšanas ieroču (MII) un to nogādes līdzekļu
izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens
no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un stabilitātei.
Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu
cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu
izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs
īstenojot savas pastāvošās saistības atbilstīgi
starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas
līgumiem un nolīgumiem, kā arī citas attiecīgas
starptautiskās saistības. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā
nolīguma būtisks elements. 2. Puses arī vienojas
sadarboties cīņā pret MII ieroču un to nogādes
līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā
veidā: a) veicot pasākumus, lai parakstītu vai
ratificētu visus pārējos starptautiskos instrumentus šajā
sakarā vai lai tiem atbilstošā gadījumā pievienotos,
kā arī lai tos pilnībā īstenotu, un b) ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles
sistēmu, kontrolējot gan ar MII saistītu preču eksportu,
gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma
tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar MII, un nosakot
efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem; 3. Puses vienojas pievērsties
šiem jautājumiem savā politiskajā dialogā. 11.
PANTS Kājnieku
ieroču, vieglo ieroču un konvencionālo ieroču eksporta
kontrole 1. Puses atzīst, ka
kājnieku ieroču un vieglo ieroču (KIVI), kā arī to
munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite,
kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga
uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi
nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana
joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību. 2. Puses vienojas ievērot un
pilnā apjomā pildīt savas saistības attiecībā uz
pienākumu apkarot KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu
tirdzniecību atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem
nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā
arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem
dokumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO
Rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu KIVI
nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs. 3. Puses apņemas sadarboties un
nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un
sinerģiju, lai apkarotu KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu
tirdzniecību un iznīcinātu to pārmērīgos
krājumus starptautiskā, reģionālā,
apakšreģionālā un valstu līmenī. 4. Turklāt Puses vienojas
turpināt sadarbību konvencionālo ieroču eksporta kontroles
jomā, ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP
(2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas
reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta
kontroli. 5. Puses vienojas pievērsties
šiem jautājumiem savā politiskajā dialogā. 12. PANTS Cīņa
pret terorismu 1. Puses atkārtoti apstiprina,
cik būtiska ir cīņa pret terorisma un terorisma novēršana,
un vienojas sadarboties divpusējā, reģionālā un
starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu terorismu
visos tā veidos un izpausmēs. 2. Puses vienojas, ka cīņa
pret terorismu ir jāveic, pilnība ievērojot tiesiskumu un
saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp
starptautiskajām cilvēktiesībām, starptautiskajām
bēgļu tiesībām un starptautiskajām
humanitārajām tiesībām, Apvienoto Nāciju
Organizācijas Statūtu principiem un visiem attiecīgajiem ar
terorisma apkarošanu saistītajiem starptautiskajiem instrumentiem. 3. Puses uzsver, ka ir svarīga
ir visu ANO konvenciju un protokolu, kas saistīti ar terorisma apkarošanu,
vispārēja ratifikācija un pilnīga īstenošana. Puses
vienojas turpināt veicināt dialogu par Vispusīgas konvencijas
par starptautisko terorismu projektu un sadarboties Apvienoto Nāciju
Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas
stratēģijas, kā arī attiecīgo ANO Drošības
padomes rezolūciju un Eiropas Padomes konvenciju īstenošanā.
Puses arī vienojas sadarboties, lai veicinātu starptautisko
vienprātību par terorisma novēršanu un cīņu pret
terorismu. III
SADAĻA BRĪVĪBA,
DROŠĪBA UN TIESISKUMS 13.
PANTS Tiesiskums
un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana 1. Īstenojot sadarbību
brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, Puses īpašu
nozīmi piešķir tam, lai turpmāk veicinātu tiesiskumu,
tostarp tiesu neatkarība, tiesu pieejamību un tiesības uz taisnīgu
tiesu. 2. Puses pilnībā
sadarbosies efektīvai iestāžu darbībai
tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā. 3. Cilvēktiesību un
pamatbrīvību ievērošana caurstrāvos visa veida
sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. 14. PANTS Personas
datu aizsardzība Puses vienojas sadarboties, lai
nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību
saskaņā ar ES, Eiropas Padomes un starptautiskajiem juridiskajiem
instrumentiem un standartiem, kas minēti šā nolīguma
I pielikumā. 15.
PANTS Sadarbība
migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā 1. Puses atkārtoti apstiprina,
ka ir svarīgi kopīgi pārvaldīt migrācijas plūsmas
starp to teritorijām, un izveido visaptverošu dialogu par visiem ar
migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp legālo
migrāciju, starptautisko aizsardzību un cīņu pret
nelegālo migrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. 2. Sadarbības pamatā
būs konkrēto vajadzību novērtējumi, ko veiks,
Pusēm savstarpēji konsultējoties, un to īstenos
saskaņā ar Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Sadarbība jo īpaši būs vērsta uz šādiem aspektiem: a) migrācijas pamatcēloņi un sekas; b) valstu tiesību aktu izstrāde un īstenošana un
prakses iedibināšana attiecībā uz starptautisko
aizsardzību, lai ievērotu 1951. gada Ženēvas Konvencijas
par bēgļu statusu, 1967. gada Protokola par bēgļu
statusu un citu attiecīgo starptautisko instrumentu noteikumus,
piemēram, 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, un lai nodrošinātu
"nerepatriēšanas principa" ievērošanu; c) uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu
tiesības un statuss, vienlīdzīga attieksme pret migrantiem, kas
likumīgi uzturas citā valstī, šo personu integrācija,
likumīgo migrantu izglītošana un apmācība, kā arī
pasākumi cīņai pret rasismu un ksenofobiju; d) efektīvas preventīvās politikas izstrāde
cīņai pret nelegālu migrāciju, migrantu kontrabandu un
cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā
apkarot kontrabandistu un nelegālo tirgoņu tīklus un kā
aizsargāt šādas tirdzniecības upurus; e) sadarbības vienošanās par operatīvas
sadarbības izveidi starp Eiropas Aģentūra operatīvās
sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu
ārējām robežām (Frontex) un Gruzijas Iekšlietu
ministriju (IM), kas parakstīts 2008. gada 4. decembrī,
īstenošana; f) dokumentu drošības un robežu pārvaldības
jomā – tādi jautājumi kā organizēšana,
mācības, labākā prakse un citi operatīvi
pasākumi. 3. Sadarbība var arī
veicināt cirkulāro migrāciju par labu attīstībai. 16.
PANTS Personu
pārvietošanās un personu atpakaļuzņemšana 1. Puses nodrošinās, ka
pilnībā tiek īstenots: a) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par
tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, kas
stājās spēkā 2011. gada 1. martā, un b) Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par
vīzu atvieglotu izsniegšanu, kas stājās spēkā 2011. gada
1. martā. 2. Puses turpina censties
veicināt pilsoņu mobilitāti un veic pakāpeniskus
pasākumus, lai pienācīgi sasniegtu kopējo mērķi –
bezvīzu režīmu –, ar nosacījumu, ka ir pieņemti noteikumi
labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, kas noteikti
divpakāpju vīzu režīma liberalizācijas rīcības
plānā. 17.
PANTS Cīņa
pret organizēto noziedzību un korupciju 1. Puses sadarbojas, lai apkarotu un
novērstu organizētas vai cita veida noziedzīgas vai
nelikumīgas darbības, jo īpaši starptautiska mēroga
darbības, piemēram: a) cilvēku, kā arī kājnieku ieroču un
nelegālo narkotiku kontrabanda un tirdzniecība; b) preču kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība; c) nelikumīgas darbības ekonomikā un finanšu
darbības, piemēram, viltošana, krāpšana nodokļu jomā
un publiskā iepirkuma jomā; d) līdzekļu piesavināšanās projektos, ko
finansē starptautiski līdzekļu devēji; e) aktīvā un pasīvā korupcija gan
privātajā, gan publiskajā sektorā; f) dokumentu viltošana, nepatiesu ziņu sniegšana, un g) kibernoziegumi. 2. Puses veicina divpusēju,
reģionālu un starptautisku sadarbību starp
tiesībaizsardzības struktūrām, tostarp attīsta
sadarbību starp Eiropolu un attiecīgajām Gruzijas
iestādēm. Puses ir apņēmušās efektīvi
īstenot attiecīgos starptautiskos standartus, jo īpaši tos, kas
noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada
Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību (UNTOC)
un tās trijos protokolos, un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada
Pretkorupcijas konvencijā. 18.
PANTS Nelegālās
narkotikas 1. Atbilstīgi to
attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai
nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkotisko vielu
jautājumiem. Stratēģijas un rīcības narkotisko vielu
jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu struktūras
nelegālo narkotisku apkarošanai, samazinātu to piegādi,
tirdzniecību un pieprasījumu, risinātu narkomānijas
izraisītās veselības problēmas un sociālās sekas
nolūkā mazināt nodarīto kaitējumu, kā arī
efektīvāk novērst ķīmisko prekursoru novirzīšanu,
ko izmanto nelikumīgai narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai. 2. Puses vienojas par
vajadzīgajām sadarbības metodēm šo mērķu
sasniegšanai. Pasākumu pamatā ir vispārēji pieņemtie
principi, kas ir saskaņā ar attiecīgajām
starptautiskajām konvencijām, ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju
(2013. – 2020. gads), Politisko deklarāciju par
pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas
apstiprināta 1998. gada jūnijā Apvienoto Nāciju
Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā
sesijā par narkotikām. 19.
PANTS Nelikumīgi
iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana 1. Puses sadarbojas, lai
nepieļautu savu finanšu sistēmu un saistīto citu sistēmu
izmantošanu kriminālās darbībās iegūtu
līdzekļu legalizēšanai kopumā un jo īpaši narkotiku
nodarījumos iegūtu līdzekļu legalizēšanai, kā
arī terorisma finansēšanai. Šī sadarbība sniedzas līdz
tādu līdzekļu atgūšanai, kas iegūti noziedzības
rezultātā. 2. Sadarbojoties šajā jomā,
ir atļauts apmainīties ar būtisko informāciju
saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un
pieņemt tādus atbilstošus standartus, lai novērstu
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma
finansēšanu un apkarotu to, kas līdzvērtīgi standartiem, ko
pieņēmušas šajā jomā iesaistītās
starptautiskās struktūras, piemēram Finanšu darījumu darba
grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas
apkarošanai (FATF). 20.
PANTS Sadarbība
cīņā pret terorismu 1. Pilnībā ievērojot
cīņas pret terorismu pamatā esošos principus, kā noteikts
šā nolīguma 12. pantā, Puses atkārtoti apstiprina to,
cik svarīga ir tiesībaizsardzība un uz tiesiskumu balstīta
pieeja cīņai per terorismu, un vienojas sadarboties terorisma
novēršanā un izskaušanā jo īpaši šādi: a) nodrošina, ka tiek paredzēta
kriminālatbildība par teroristiskiem nodarījumiem
saskaņā ar definīciju, kas ietverta Padomes
Pamatlēmumā 2008/919/TI (2008. gada 28. novembris), ar
ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu; b) apmainās ar informāciju par teroristu grupām
un atsevišķiem teroristiem un viņu atbalsta tīkliem
saskaņā ar starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem, jo
īpaši attiecībā uz datu aizsardzību un privātuma
aizsardzību; c) apmainās ar pieredzi terorisma novēršanā un
izskaušanā, līdzekļiem un metodēm un to tehniskajiem
aspektiem, kā arī par apmācību – saskaņā ar piemērojamiem
tiesību aktiem; d) apmainās ar informāciju par labāko praksi,
vēršoties pret radikalizāciju un vervēšanu un apkarojot to, un
veicinot personu pāraudzināšanu un iepriekšējā
sociālā stāvokļa atjaunošanu; e) apmainās ar viedokļiem un pieredzi attiecībā
uz personu, kuras tur aizdomās par terorismu, pārvietošanos pāri
robežām un ceļošanu, kā arī attiecībā uz
teroristu apdraudējumu; f) apmainās ar labāko praksi attiecībā uz
cilvēktiesību aizsardzību cīņā pret terorismu, jo
īpaši saistībā ar kriminālprocesiem; g) veic pasākumus pret ķīmiskā,
bioloģiskā, radioloģiskā un kodolterorisma draudiem un veic
nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ķīmisko,
bioloģisko, radioloģisko un kodolvielu iegādi, nodošanu un
izmantošanu terorisma mērķiem, kā arī, lai nepieļautu
nelikumīgas darbības, kas vērstas pret augsta riska
ķīmiskajām, bioloģiskajām, radioloģiskajām
un kodoliekārtām. 2. Sadarbības pamatā ir
attiecīgie pieejamie izvērtējumi, ko veikušas, piemēram,
attiecīgās ANO struktūras un Eiropas Padome, Pusēm
savstarpēji apspriežoties. 21.
PANTS Tiesiskā
sadarbība 1. Puses vienojas attīstīt
tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās
attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu
sadarbību civillietās, jo īpaši Hāgas starptautisko privāttiesību
konferences konvencijas starptautiskās tiesiskās sadarbības un
tiesvedības jomā, kā arī bērnu aizsardzības
jomā, apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu. 2. Attiecībā uz tiesu
iestāžu sadarbību krimināllietās Puses centīsies
uzlabot sadarbību savstarpējās tiesiskās
palīdzības jomā, pamatojoties uz attiecīgajiem
daudzpusējiem nolīgumiem. Tas vajadzības gadījumā
ietvertu pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem ANO un Eiropas
Padomes instrumentiem un to īstenošanu, kā arī ciešāku
sadarbību ar Eurojust. IV SADAĻA TIRDZNIECĪBA
UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI 1.
NODAĻA VALSTS
REŽĪMS UN PREČU TIRGUS PIEEJAMĪBA 1. IEDAĻA KOPĪGI
NOTEIKUMI 22.
PANTS Mērķis No šā nolīguma spēkā
stāšanās dienas Puses pakāpeniski izveido brīvās
tirdzniecības zonu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem
un, ievērojot Vispārējās vienošanās par tarifiem un
tirdzniecību 1994 (VVTT 1994) XXIV pantu. 23.
PANTS Darbības
un piemērošanas joma 1. Šās nodaļas noteikumi
attiecas uz pušu preču[1]
tirdzniecību. 2. Šajā nodaļā
"noteikta izcelsme" nozīmē kvalifikāciju
saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti šā
nolīguma I protokolā. 2. IEDAĻA MUITAS
NODOKĻU, MAKSAS UN CITU MAKSĀJUMU ATCELŠANA 24.
PANTS Muitas
nodokļa definīcija Šajā nodaļā muitas nodoklis
ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko piemēro,
preces importam vai eksportam vai saistībā ar preču
importēšanu vai eksportēšanu, ieskaitot visu veidu
papildnodokļus vai uzcenojumus, ko piemēro minētajam importam
vai eksportam. Muitas nodoklis neietver: a) maksājumu, kas pielīdzināms iekšējam
nodoklim, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma 31. pantam; b) nodevas, ko piemēro atbilstīgi šā
nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti
jautājumi) 2. nodaļai (Tirdzniecības aizsardzības
instrumenti); c) maksu vai citus maksājumus, ko piemēro
atbilstīgi šā nolīguma 30. pantam. 25.
PANTS Preču
klasifikācija Preču klasifikācija
tirdzniecībā starp Pusēm ir noteikta katras Puses
attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstīgi 2012. gada
Harmonizēto sistēmu (HS), kuras pamatā ir 1983. gada
Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un
kodēšanas harmonizēto sistēmu un tās turpmākie
grozījumi. 26.
PANTS Ievedmuitas
nodokļu atcelšana 1. Puses atceļ visus muitas
nodokļus par precēm, kuru izcelsme ir otrā Pusē, no dienas,
kad stājas spēkā šis nolīgums, izņemot gadījumus,
kas paredzēti šā panta 2. un 3. punktā, un neskarot šā
panta 4. punktu. 2. Produkti, kas uzskaitīti
šā nolīguma II–A pielikumā, tiek importēti
Savienībā, neuzliekot muitas nodokļus un ievērojot tarifa
likmes kvotas, kas noteiktas minētajā pielikumā.
Vislielākās labvēlības (VL) muitas nodokļa likmi
piemēro importam, kas pārsniedz tarifa likmes kvotas. 3. Šā nolīguma
II-B pielikumā uzskaitītajiem produktiem, tos importējot
Savienībā, piemēro ievedmuitas nodokli, izņemot
minētā ievedmuitas nodokļa ad valorem komponentu. 4. Uz tiem Gruzijas izcelsmes
produktiem, kuri minēti šā nolīguma II-C pielikumā,
attiecas noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms, kas
izklāstīts šā nolīguma 27. pantā. 5. Piecus gadus pēc šā
nolīguma stāšanās spēkā pēc jebkuras Puses
pieprasījuma Puses apspriežas, lai apsvērtu iespēju
paplašināt muitas nodokļu liberalizāciju tirdzniecībā
starp Pusēm. Lēmumu atbilstīgi šim punktam pieņem
Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības
jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta
4. punktā. 27.
PANTS Noteikumu
apiešanas novēršanas mehānisms attiecībā uz
lauksaimniecības produktiem un apstrādātiem
lauksaimniecības produktiem 1. Uz šā nolīguma II-C pielikumā
uzskaitītajiem produktiem attiecas šajā pantā
izklāstītais noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms. Gada
vidējā importa apjoms no Gruzijas Savienībā katrai
minēto produktu kategorijai ir norādīts šā nolīguma
II-C pielikumā. 2. Ja 1. punktā minēto
produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 70 %
no II-C pielikumā norādītā apjoma katrā
konkrētā gadā, sākot ar 1. janvāri,
Savienība paziņo Gruzijai par attiecīgā(-o) produkta(-u)
importa apjomu. Pēc šā paziņojuma un 14 dienu laikā
pēc dienas, kad 1. punktā minēto produktu vienas vai
vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 80 % no
II-C pielikumā norādītā apjoma, Gruzija sniedz
Savienībai pārliecinošu pamatojumu tam, ka Gruzijai ir jaudas, lai
eksportam uz Savienību saražotu produktus tāda apjomā, kas
pārsniedz II-C pielikumā minēto apjomu. Ja minētā
importa apjoms sasniedz 100 % no II-C pielikumā
norādītā apjoma, un ja Gruzija nesniedz pārliecinošu
pamatojumu, Savienība var uz laiku apturēt preferenciālā
režīma piemērošanu attiecīgajiem produktiem. Preferenciālā režīma
piemērošanu aptur uz sešiem mēnešiem sākot no dienas, kad
lēmumu par preferenciālā režīma piemērošanas
apturēšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī. 3. Visus saskaņā ar 2. punktu
pieņemtos lēmumus par pagaidu apturēšanu Savienība
paziņo Gruzijai bez liekas kavēšanās. 4. Pagaidu apturēšanu, pirms
pagājuši seši mēneši kopš tās stāšanās
spēkā, Savienība atceļ, ja Gruzija Asociācijas
komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
sniedz pārliecinošus un pietiekamus pierādījumus, ka
attiecīgās kategorijas produktu apjoms, kas importēts,
pārsniedzot šā nolīguma II-C pielikumā minēto
apjomu, izriet no izmaiņām Gruzijas attiecīgā(-o)
produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās. 5. Šā nolīguma
II-C pielikumu un apjomus var grozīt, Eiropas Savienībai un
Gruzijai savstarpēji vienojoties Asociācijas komitejā
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai pēc Gruzijas lūguma, lai atspoguļotu izmaiņas
Gruzijas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta
jaudās. 28.
PANTS Jaunu
pasākumu nepieņemšana Neviena no pusēm nevar noteikt jaunu
muitas nodokli precei, kuras izcelsme ir otrā Pusē, vai
palielināt jebkuru muitas nodokli, ko piemēroja dienā, kad
stājas spēkā šis nolīgums. Šie noteikumi neliedz nevienai
no Pusēm saglabāt vai palielināt muitas nodokli, ko
atļāvusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (DSB). 29.
PANTS Izvedmuitas
nodokļi Preču eksportam uz otras Puses
teritoriju vai saistībā ar to neviena Puse nenosaka vai
nesaglabā muitas nodokli vai nodokli, kas nav iekšējie
maksājumi, kurus piemēro saskaņā ar šā nolīguma 30. pantu. 30.
PANTS Maksas
un citi maksājumi Katra Puse nodrošina, ka saskaņā
ar VVTT 1994 VIII pantu un izskaidrojumu par tā
interpretāciju visas nodevas un maksājumi neatkarīgi no to
būtības, kas nav šā nolīguma 26. pantā
minētie muitas nodokļi vai pasākumi un ko piemēro
preču importam vai eksportam, vai saistībā ar to, nav
lielāki par sniegto pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un
neizvēršas par vietējo preču netiešu aizsardzību vai ar
fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu uzlikšanu
importam vai eksportam. 3. IEDAĻA NETARIFA
PASĀKUMI 31.
PANTS Valsts
režīms Katra Puse nosaka valsts režīmu otras
Puses precēm saskaņā ar VVTT 1994 III pantu, tostarp
izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo
VVTT 1994 III pants un izskaidrojums par tā interpretāciju
ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā
sastāvdaļu. 32.
PANTS Importa
un eksporta ierobežojumi Neviena Puse nepieņem vai
neatstāj spēkā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus, vai
pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko piemēro
otras Puses jebkādu preču importam vai preču eksportam, vai
pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot, ja šajā
nolīgumā ir paredzēts citādi, vai saskaņā ar
VVTT 1994 XI pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju.
Saistībā ar šo VVTT 1994 XI pants un izskaidrojums par
tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un
kļūst par tā sastāvdaļu. 4. IEDAĻA ĪPAŠI
NOTEIKUMI PAR PRECĒM 33.
PANTS Vispārējie
izņēmumi Šīs nodaļas noteikumi nevar tikt
interpretēti tā, lai jebkuru Pusi aizkavētu pieņemt vai
veikt pasākumus saskaņā ar VVTT 1994 XX un XXI pantu
un jebkuriem attiecīgajiem izskaidrojumiem par minēto pantu interpretāciju
saskaņā ar VVTT 1994, kas ar šo ir iekļauti šajā
nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu. 5. IEDAĻA ADMINISTRATĪVĀ
SADARBĪBA
UN KOORDINĒŠANA AR CITĀM VALSTĪM 34.
PANTS Preferenču
pagaidu atcelšana 1. Puses vienojas, ka
administratīvā sadarbība un palīdzība ir būtiska
atbilstoši šai nodaļai piešķirtā preferenciālā tarifu
režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos
cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to
saistītos jautājumos. 2. Ja kāda Puse uz
objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju
nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību
un / vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu
atbilstoši šai nodaļai, attiecīgā Puse saskaņā ar šo
pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā
preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam
ražojumam vai ražojumiem. 3. Šajā pantā nespēja
nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību inter
alia nozīmē: a) atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu
pārbaudīt attiecīgās(-o) preces(-ču) izcelsmes
statusu; b) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos
veikt izcelsmes apliecinājuma turpmākas pārbaudes
un / vai paziņot šādas pārbaudes rezultātus; c) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos
piešķirt atļauju veikt inspekcijas apmeklējumus, lai
pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas
pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā
režīma piešķiršanai. 4. Šajā pantā
pārkāpumu vai krāpšanu var konstatēt, inter alia, ja
bez apmierinoša izskaidrojuma strauji pieaug preču importa apjoms,
pārsniedzot parasto otras Puses ražošanas līmeni un eksporta
kapacitāti, un tas saistīts ar objektīvu informāciju par
pārkāpumiem vai krāpšanu. 5. Pagaidu apturēšanu
piemēro, ievērojot šādus nosacījumus: a) Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata
konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo
sadarbību vai palīdzību un / vai atklāj otras
Puses pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt
paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības
jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta
4. punktā, sniedzot arī objektīvu informāciju, un,
pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem
secinājumiem, uzsāk apspriešanos minētajā komitejā,
lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu; b) ja Puses saskaņā ar iepriekš minēto ir
sākušas apspriešanos Asociācijas komitejā īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai un
trīs mēnešu laikā pēc paziņošanas nav spējušas
vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā Puse var uz laiku
apturēt attiecīgā preferenciālā režīma
piemērošanu attiecīgajai(-ām) precei(-ēm). Par pagaidu
apturēšanu bez liekas kavēšanās paziņo Asociācijas
komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai; c) šajā pantā paredzētā pagaidu
apturēšana ietver tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi
attiecīgās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā
nedrīkst pārsniegt sešu mēnešu periodu, kuru var atjaunot, ja,
beidzoties termiņam, nekas nav mainījies attiecībā uz
apstākli, kas bija par pamatu sākotnējai apturēšanai. Par
to periodiski apspriežas Asociācijas komitejā īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, jo
īpaši, lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv to pamatojošie
apstākļi. 6. Katra Puses saskaņā ar
tās iekšējām procedūrām publicē paziņojumus
importētajiem, kas attiecas uz 5. punkta a) apakšpunktā
minēto paziņojumu; 5. punkta b) apakšpunktā
minēto lēmumu un 5. panta c) punktā minēto
pagaidu apturēšanas pagarināšanu vai izbeigšanu. 35.
PANTS Rīcība
administratīvo kļūdu gadījumā Ja kompetentās iestādes
pieļauj kļūdu eksporta preferenciālās sistēmas
atbilstīgā pārvaldībā, un īpaši šā
nolīguma I protokola noteikumu piemērošanā
attiecībā uz noteiktas izcelsmes izstrādājumu
definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, kad
šāda kļūda noved pie sekām saistībā ar
ievedmuitas nodokļiem, Puse, kas saskaras ar šādām sekām,
var lūgt Asociācijas komitejai īpašā sastāvā
tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā
nolīguma 408. panta 4. punktā, pārbaudīt
iespējas pieņemt visus attiecīgos pasākumus ar
mērķi atrisināt situāciju. 36.
PANTS Nolīgumi
ar citām valstīm 1. Šis nolīgums neaizliedz
saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās
tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, ja vien tas nav
pretrunā ar šajā nolīgumā paredzētajiem
tirdzniecības režīmiem. 2. Ja to pieprasa kāda no
Pusēm, Puses Asociācijas komitejā īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
apspriežas par nolīgumiem, ar ko izveido muitas savienības,
brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes
režīmus, un citiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar
to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm.
Īpaši tad, ja kāda trešā valsts pievienojas ES, šādas
apspriedes notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā
šajā nolīgumā minētās Savienības un Gruzijas
abpusējās intereses. 2.
NODAĻA TIRDZNIECĪBAS
AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI 1. IEDAĻA GLOBĀLIE
DROŠĪBAS PASĀKUMI 37.
PANTS Vispārīgi
noteikumi 1. Puses apstiprina savas
tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994
XIX pantu un Līgumu par aizsardzības pasākumiem, kas
ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("Aizsardzības
pasākumu līgums") un 5. pantu Līgumā par
lauksaimniecību, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā
("Lauksaimniecības līgums"). 2. Preferenciālas izcelsmes
noteikumus, kas paredzēti šā nolīguma IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļā
(Valsts režīms un preču tirgus pieejamība), nepiemēro šai
iedaļai. 3. Šīs iedaļas noteikumiem
nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un
ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas
(Strīdu izšķiršana) noteikumus. 38.
PANTS Pārredzamība 1. Puse, kas sāk
aizsardzības pasākumu izmeklēšanu, paziņo par to otrai
Pusei, ja tai ir būtiska ekonomiska interese. 2. Neatkarīgi no šā
nolīguma 37. panta, pēc otras Puses pieprasījuma Puse, kas
sāk drošības pasākumu izmeklēšanu un plāno
piemērot drošības pasākumus, nekavējoties sniedz ad hoc
rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kura novedusi
pie drošības pasākumu izmeklēšanas sākšanas un
drošības pasākumu piemērošanas, attiecīgā
gadījumā ietverot informāciju par drošības pasākumu
izmeklēšanas sākšanu, par izmeklēšanas provizoriskajiem
rezultātiem un izmeklēšanas galīgajiem secinājumiem,
kā arī piedāvā otrai Pusei iespēju apspriesties. 3. Šajā pantā uzskata, ka
Pusei ir būtiska ekonomiska interese, ja tā ir viena no pieciem
lielākajiem importēto ražojumu piegādātājiem
pēdējo triju gadu laikā, vērtējot pēc
absolūtā apjoma vai vērtības. 39.
PANTS Pasākumu
piemērošana 1. Piemērojot drošības
pasākumus, Puses cenšas tos piemērot tādā veidā, kas
vismazāk ietekmē to divpusējo tirdzniecību. 2. Šā panta 1. punkta
nolūkos, ja Puse uzskata, ka ir izpildītas juridiskās
prasības galīgu drošības pasākumu piemērošanai, un
gatavojas piemērot šādus pasākumus, minētā Puse
paziņo par to otrai Pusei un sniedz tai iespēju divpusēji
apspriesties. Ja 30 dienu laikā no paziņojuma dienas nav atrasts
apmierinošs risinājums, importējošā Puse var pieņemt
atbilstīgus pasākumus problēmas risināšanai. 2. IEDAĻA ANTIDEMPIGA
UN KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI 40.
PANTS Vispārīgi
noteikumi 1. Puses apstiprina savas
tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994
VI pantu, Līgumu par GATT 1994 VI panta īstenošanu,
kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("Antidempinga
līgums) un Līgumu par subsīdijām un pretsubsīdiju
pasākumiem, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā
("Subsīdiju līgums"). 2. Preferenciālas izcelsmes
noteikumus, kas paredzēti šā nolīguma IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļā
(Valsts režīms un preču tirgus pieejamība), nepiemēro šai
iedaļai. 3. Šīs iedaļas noteikumiem
nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un
ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas
(Strīdu izšķiršana) noteikumus. 41.
PANTS Pārredzamība 1. Puses vienojas, ka antidempinga un
pretsubsīdiju pasākumi būtu jāizmanto, pilnībā
ievērojot attiecīgās Antidempinga līguma un Subsīdiju
līguma prasības, un tie būtu jāpiemēro, pamatojoties
uz taisnīgu un pārredzamu sistēmu. 2. Puses tūlīt pēc
pagaidu pasākumu noteikšanas un pirms galīgā lēmuma
pieņemšanas nodrošina pilnīgu un pamatotu informāciju par visiem
būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem
pieņemts lēmums piemērot pasākumus, neskarot Antidempinga
līguma 6. panta 5. punktu un Subsīdiju līguma 12. panta
4. punktu. Informāciju sniedz rakstiski un nodrošina, lai
ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika
iesniegt piezīmes. 3. Visām
ieinteresētajām personām tiek dota iespēja tikt
uzklausītām, lai tās paustu savu viedokli antidempinga vai
pretsubsīdiju izmeklēšanā ar noteikumu, ka tas nevajadzīgi
neaizkavē izmeklēšanu. 42.
PANTS Sabiedrības
interešu ievērošana Puse nevar piemērot antidempinga vai
kompensācijas pasākumus, ja, pamatojoties uz izmeklēšanas
laikā atklāto informāciju, var nepārprotami secināt,
ka šādu pasākumu piemērošana nav sabiedrības
interesēs. Nosakot sabiedrības intereses, pamatojas uz visu
dažādo interešu izvērtējumu kopumā, ietverot iekšzemes
ražošanas nozares intereses, lietotāju, patērētāju un
importētāju intereses tādā apmērā, kādā
tie snieguši attiecīgu informāciju izmeklēšanas
iestādēm. 43.
PANTS Mazākā
maksājuma noteikums Ja Puse nolemj piemērot pagaidu vai
pastāvīgu antidempinga vai kompensācijas maksājumu,
šāda maksājuma apmērs nepārsniedz dempinga starpību
vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, bet tam vajadzētu
būt mazākam par dempinga starpību vai kompensācijas
subsīdiju kopējo summu, ja šāds mazākais maksājums
būtu pietiekams, lai likvidētu kaitējumu iekšzemes ražošanas
nozarei. 3.
NODAĻA TEHNISKIE
ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBAI, STANDARTIZĀCIJA,
METROLOĢIJA, AKREDITĀCIJA UN ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA 44.
PANTS Darbības
joma un definīcijas 1. Šo nodaļu piemēro
standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas
procedūru izstrādei, pieņemšanai un piemērošanai
saskaņā ar Līgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai,
kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("TBT
līgums"), kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp
Pusēm. 2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta,
šo nodaļu nepiemēro sanitārajiem un fitosanitārajiem
pasākumiem, kuri noteikti Līgumā par sanitāro un
fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā
("SFS līgums"), to nepiemēro arī iepirkumu
tehniskajām specifikācijām, ko izstrādā valsts
iestādes savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām. 3. Šajā nodaļā
piemēro TBT līguma 1. pielikumā noteiktās
definīcijas. 45.
PANTS TBT līguma apstiprināšana Puses apstiprina to esošās
tiesības un saistības vienai pret otru saskaņā ar TBT
līgumu, kas ar šo ir iekļauts šajā nolīgumā un
kļūst par tā sastāvdaļu. 46.
PANTS Tehniskā
sadarbība 1. Puses stiprina sadarbību
standartu, tehnisko noteikumu, metroloģijas, tirgus uzraudzības,
akreditācijas un atbilstības novērtēšanas sistēmu
jomā ar nolūku palielināt savstarpējo izpratni par to attiecīgajām
sistēmām un veicināt piekļuvi to konkrētajiem tirgiem.
Saistībā ar šo tās var veidot dialogus par reglamentēšanas
jautājumiem horizontālā un nozaru līmenī. 2. Īstenojot divpusējo
sadarbību, Puses cenšas identificēt, izstrādāt un
sekmēt tirdzniecību veicinošas iniciatīvas, ietverot šādas
iniciatīvas, bet ne tikai: a) sadarbības pastiprināšana
reglamentējošā jomā, izmantojot datu un pieredzes apmaiņu
un zinātnisko un tehnisko sadarbību, lai paaugstinātu tehnisko
noteikumu, standartu, tirgus uzraudzības, atbilstības
novērtēšanas un akreditācijas kvalitāti un
efektīvāk izmantotu normatīvos resursus; b) attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju,
tirgus uzraudzību, atbilstības novērtēšanu un
akreditēšanu atbildīgo publisko un privāto organizāciju
sadarbības atbalstīšana un veicināšana; c) Gruzijas standartizācijas, metroloģijas,
akreditācijas, atbilstības novērtēšanas un tirgus
uzraudzības sistēmu kvalitātes infrastruktūras
attīstības veicināšana; d) Gruzijas dalības attiecīgu Eiropas
organizāciju darbā veicināšana; e) risinājumu meklēšana tehnisko šķēršļu
tirdzniecībai novēršanai, un f) attiecīgā gadījumā centieni
nostāju koordinēšanai starptautiskās tirdzniecības un
regulatīvās organizācijās, kā piemēram, PTO un
Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO
EEK). 47.
PANTS Tehnisko
noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas tuvināšana 1. Ņemot vērā savas
prioritātes tuvināšanai dažādās nozarēs, Gruzija veic
nepieciešamos pasākumus, lai pakāpeniski panāktu tuvināšanu
Savienības tehniskajiem noteikumiem, standartiem, metroloģijai,
akreditēšanai, atbilstības novērtēšanai, atbilstošajām
sistēmām un tirgus uzraudzības sistēmai, un apņemas
ievērot principus un praksi, kas paredzēti attiecīgajos
Savienības acquis (orientējošais saraksts šā
nolīguma III-B pielikumā). Saraksts ar tuvināšanas
pasākumiem ir sniegts šā nolīguma III-A pielikumā, to
var grozīt ar lēmumu, ko pieņem Asociācijas komiteja
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. 2. Lai sasniegtu šos
mērķus, Gruzija: a) pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus
attiecīgajiem Savienības acquis un b) sasniedz un saglabā administratīvās un
organizatoriskās efektivitātes līmeni, lai nodrošinātu
efektīvu un pārredzamu sistēmu, kas nepieciešama šīs
nodaļas noteikumu īstenošanai. 3. Gruzija atturas no
grozījumiem tās horizontālajos un nozaru tiesību aktos
tuvināšanas prioritārajās jomās, izņemot, ja tas
nepieciešams šādu tiesību aktu pakāpeniskai tuvināšanai
attiecīgajiem Savienības acquis un šādas tuvināšanas
saglabāšanai, un paziņo Savienībai par visām
šādām izmaiņām tās iekšējos tiesību aktos. 4. Gruzija nodrošina un veicina
tās attiecīgo valsts iestāžu dalību Eiropas un
starptautiskās standartizācijas, juridiskās un
fundamentālās metroloģijas un atbilstības
novērtēšanas organizācijās, ietverot akreditāciju,
saskaņā ar minēto iestāžu darbības jomām un
tām pieejamo dalībnieces statusu. 5. Lai integrētu savu
standartizācijas sistēmu, Gruzijai dara visu iespējamo, lai
nodrošinātu, ka tās standartizācijas iestāde: a) pakāpeniski pārņem Eiropas standartu kopumu
par saviem valsts standartiem, tostarp saskaņotos Eiropas standartus,
kā brīvprātīga izmantošana ir pamats pieņēmumam
par atbilsmi Savienības tiesību aktiem, kas transponēti Gruzijas
tiesību aktos; b) vienlaikus ar šādu transponēšanu atceļ
neatbilstošos valsts standartus; c) pakāpeniski izpilda pārējos nosacījumus
pilntiesīgai dalībai Eiropas standartizācijas
organizācijās. 48.
PANTS Rūpniecības
ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas
nolīgums (ACAA) Visbeidzot Puses var vienoties kā
protokolu šim nolīgumam pievienot Rūpniecības ražojumu
atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgumu (ACAA),
kas attiecas uz vienu vai vairākām nozarēm, par kurām
panākta vienošanās, pēc tam, kad Savienība ir
pārliecinājusies, ka ir notikusi attiecīgo Gruzijas
horizontālo un nozaru tiesību aktu, iestāžu un standartu
pilnīga tuvināšana Savienības tiesību aktiem,
iestādēm un standartiem. Šādā ACAA būs
noteikts, ka ražojumu tirdzniecība starp Pusēm nozarēs,
kurām tas piemērojams, notiek ar tādiem pašiem
nosacījumiem, kādi pastāv šo ražojumu tirdzniecībai starp
dalībvalstīm. 49.
PANTS Marķēšana
un etiķetēšana 1. Neskarot šā nolīguma 47.
un 48. panta noteikumus, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem
par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses
apstiprina TBT nolīguma 2.2. nodaļā ietvertos principus, ka
šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas
nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu
šķēršļu radīšana starptautiskajai tirdzniecībai.
Šajā kontekstā marķēšanas vai etiķetēšanas
prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā,
nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu
mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to
neievērošana. 2. Attiecībā uz
obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu Puses konkrēti
vienojas, ka: a) tās centīsies samazināt marķēšanas
vai etiķetēšanas nepieciešamību, izņemot, kas nepieciešams
Savienības acquis pieņemšanai šajā jomā un
marķēšanai un etiķetēšanai veselības, drošības
vai vides aizsardzības nolūkos vai citiem pamatotiem
sabiedriskās kārtības mērķiem; b) Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes
formu, bet nepieprasa marķējuma apstiprināšanu,
reģistrāciju vai sertifikāciju, un c) Puses patur tiesības pieprasīt, lai
marķējumā vai etiķetēs esošā informācija
tiktu sniegta konkrētā valodā. 4.
NODAĻA SANITĀRIE
UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI 50.
PANTS Mērķis 1. Šīs nodaļas
mērķis ir veicināt Pušu savstarpēju tirdzniecību ar
precēm, uz kurām attiecas sanitārie un fitosanitārie
pasākumi (SFS pasākumi), tostarp visi šā nolīguma
IV pielikumā uzskaitītie pasākumi, vienlaicīgi
aizsargājot cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un
veselību šādā veidā: a) nodrošinot tirdzniecībai piemērojamo
pasākumu, kas uzskaitīti šā nolīguma
IV pielikumā, pilnīgu pārredzamību; b) tuvinot Gruzijas reglamentējošo sistēmu
Savienības sistēmai; c) savstarpēji atzīstot dzīvnieka un auga
veselības statusu un piemērojot reģionalizācijas principu; d) izveidojot mehānismu, lai atzītu pasākumu
līdzvērtību, ko piemēro otra Puse un kas uzskaitīti
šā nolīguma IV pielikumā; e) turpinot īstenot SFS līgumu; f) izveidojot mehānismus un procedūras
tirdzniecības veicināšanai un g) uzlabojot starp Pusēm saziņu un sadarbību
attiecībā uz pasākumiem, kas uzskaitīti šā
nolīguma IV pielikumā. 2. Tāpat šīs nodaļas
mērķis ir panākt Pušu kopīgu vienošanos par dzīvnieku
labturības standartiem. 51.
PANTS Daudzpusējās
saistības Puses atkārtoti apstiprina savas
tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO līgumiem un, jo
īpaši, SFS līgumu. 52.
PANTS Darbības
joma Šī nodaļa attiecas uz visiem
kādas Puses sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem,
kas var tieši vai netieši ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm,
ietverot visus pasākumus, kas uzskaitīti šā nolīguma
IV pielikumā. Šī darbības joma neskar šā nolīguma
55. pantā minēto tuvināšanas apmēru. 53.
PANTS Definīcijas Šajā nodaļā piemēro
šādas definīcijas: 1. "sanitārais vai
fitosanitārais pasākums" ir pasākums, kas paredzēts
SFS līguma A pielikuma 1. punktā (SFS pasākumi); 2. "dzīvnieki" ir
dzīvnieki saskaņā ar attiecīgajām
definīcijām Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas
(OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā vai
Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā; 3. "dzīvnieku
produkti" ir dzīvnieku izcelsmes produkti, ietverot
ūdensdzīvnieku izcelsmes produktus, saskaņā ar
definīcijām OIE Ūdensdzīvnieku veselības
kodeksā; 4. "dzīvnieku izcelsmes
blakusprodukti, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam" ir veseli
dzīvnieku liemeņi vai to daļas, dzīvnieku izcelsmes
produkti vai citi no dzīvniekiem iegūti produkti, kas nav paredzēti
cilvēku uzturam, kas uzskaitīti šā nolīguma
IV-A pielikuma 2(II) daļā; 5. "augi" ir dzīvi
augi un norādītās dzīvās augļu daļas,
tostarp sēklas un ģenētiskais materiāls: a) augļi vārda botāniskajā
nozīmē, izņemot uzglabāšanai sasaldētus augļus, b) dārzeņi, izņemot uzglabāšanai
sasaldētus dārzeņus, c) gumi, bumbuļsīpoli, sīpoli, sakneņi, d) griezti ziedi; e) zari ar lapām; f) nozāģēti koki ar lapotni; g) augu audu kultūras, h) lapas, lapotne, i) dzīvi ziedputekšņi un j) potzari, spraudeņi, dzinumi; 6. "augu produkti" ir
neapstrādāti vai vienkārši sagatavoti augu izcelsmes produkti,
ciktāl tos nevar uzskatīt par šā nolīguma
IV-A pielikuma 3. daļā uzskaitītajiem augiem; 7. "sēklas" ir
sēklas vārda botāniskajā nozīmē, kas
paredzētas stādījumiem; 8. "kaitīgais
organisms" jebkuras sugas, celma vai biotipa patogēns, dzīvnieks
vai parazītaugs, kas ir kaitīgs augiem vai augu produktiem; 9. "aizsargājamās
zonas" ir zonas 2. panta 1. punkta h) apakšpunkta
nozīmē Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs)
par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas
kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību
Kopienā, vai jebkura pēctecīga noteikuma nozīmē; 10. "dzīvnieku
slimība" ir klīniska vai patoloģiska infekcijas izpausme
dzīvniekos, 11. "akvakultūras
slimība" ir klīniska vai neklīniska inficēšanās
ar vienu vai vairākiem etioloģiskajiem slimību
izraisītājiem, kas minēti OIE Ūdensdzīvnieku
veselības kodeksā; 12. "dzīvnieku
inficēšanās" ir situācija, kad dzīvnieki ir infekcijas
izraisītāja nēsātāji ar klīniskām vai
patoloģiskām infekcijas izpausmēm vai bez tām; 13. "dzīvnieku
labturības standarti" ir Pušu izstrādātie un
piemērotie dzīvnieku aizsardzības standarti, kas atbilst OIE
standartiem un ietilpst šā nolīguma darbības jomā; 14. "atbilstošs veselības un fitosanitārās
aizsardzības līmenis" ir attiecīgais veselības un
fitosanitārās aizsardzības līmenis, kas noteikts SFS
līguma A pielikuma 5. punktā; 15. "reģions"
attiecībā uz dzīvnieku veselību ir zona vai reģions,
kā tas definēts OIE Sauszemes dzīvnieku veselības
kodeksā, un attiecībā uz akvakultūru – zona, kā
tā definēta OIE Ūdensdzīvnieku veselības
kodeksā. Attiecībā uz Savienību termins
"teritorija" vai "valsts" nozīmē Savienības
teritoriju; 16. "no kaitīgā
organisma brīva teritorija (PFA)" ir teritorija, kurā
saskaņā ar zinātniskajiem datiem konkrēts kaitīgais
organisms nav sastopams un kurā pēc vajadzības šo stāvokli
oficiāli uztur; 17. "reģionalizācija"
ir SFS līguma 6. pantā aprakstītā
reģionalizācijas koncepcija; 18. "dzīvnieku vai
dzīvnieku produktu sūtījums" ir viena veida dzīvnieku
vai dzīvnieku produktu sūtījums, uz kuru attiecas viens un tas
pats sertifikāts vai dokuments, kuru pārvadā ar vienu
transportlīdzekli, kuru nosūtījis viens sūtītājs
un kura izcelsme ir vienā un tajā pašā eksportētājā
Pusē vai Puses reģionā(-os). Dzīvnieku sūtījums
var sastāvēt no vienas vai vairākām precēm vai
preču partijām; 19. "augu vai augu produktu
sūtījums" ir augi, augu produkti un / vai citi
objekti, ko pārvieto no vienas Puses uz otru Pusi un uz ko attiecas viens
fitosanitārais sertifikāts, ja tāds ir nepieciešams.
Sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām
precēm vai preču partijām; 20. "partija" ir
vairākas vienas un tās pašas preces vienības, ko var
atpazīt pēc tās sastāva un izcelsmes vienveidības un
kas ir sūtījuma daļa; 21. "līdzvērtība
tirdzniecības nolūkos" (līdzvērtība) ir
stāvoklis, kad IV pielikumā uzskaitītie pasākumi, ko
piemēro eksportētājā Pusē, neatkarīgi no tā,
vai tie atšķiras no IV pielikumā uzskaitītajiem
pasākumiem, ko piemēro importētājā Pusē,
objektīvi sasniedz importētājas Puses atbilstošo
aizsardzības līmeni vai pieņemamu riska pakāpi; 22. "nozare" ir Puses
produkta vai produktu kategorijas ražošanas vai tirdzniecības
struktūra; 23. "apakšnozare" ir
kādas nozares noteikta un kontrolēta daļa; 24. "preces" ir produkti vai
objekti, kas minēti no 2. punkta līdz 7. punktam; 25. "īpaša importa
atļauja" ir importētājas Puses kompetento iestāžu
oficiāla iepriekšēja atļauja, kas izdota individuālam
importētājam kā priekšnoteikums preces viena sūtījuma
vai vairākkārtīgu sūtījumu ievešanai no
eksportētājas Puses šīs nodaļas darbības ietvaros; 26. "darba dienas" ir
nedēļas dienas, izņemot svētdienu, sestdienu un valsts
svētku dienas kādā no Pusēm; 27. "inspicēšana" ir
jebkura barības, pārtikas, dzīvnieku veselības un
dzīvnieku labturības aspekta pārbaude, kuras mērķis ir
noteikt, vai šis aspekts ir saskaņā ar barības un pārtikas,
un dzīvnieku veselības, un dzīvnieku labturības noteikumu
prasībām; 28. "augu veselības
inspicēšana" ir augu, augu produktu vai citu regulētu objektu
oficiāla vizuāla pārbaude ar mērķi konstatēt
kaitīgu organismu klātbūtni un / vai atbilstību
fitosanitārajiem noteikumiem; 29. "verificēšana" ir
pārbaude, veicot izmeklēšanu un objektīvu pierādījumu
izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai paredzētās
prasības ir izpildītas. 54.
PANTS Kompetentās
iestādes Puses šā nolīguma 65. pantā
minētās Sanitārās un fitosanitārās apakškomitejas
("SFS apakškomiteja") pirmajā sanāksmē informē
viena otru par to kompetento iestāžu struktūru, organizāciju un
kompetenču sadalījumu. Puses informē viena otru par
jebkurām izmaiņām šādu kompetento iestāžu
struktūrā, organizācijā un kompetenču
sadalījumā, tostarp kontaktpunktos. 55.
PANTS Pakāpeniska
regulējuma tuvināšana 1. Gruzija turpina pakāpeniski
tuvināt tās sanitārās un fitosanitārās,
dzīvnieku labturības jomas un citus likumdošanas pasākumus, kas
noteikti šā nolīguma IV pielikumā, Savienības
pasākumiem saskaņā ar šā nolīguma
XI pielikumā izklāstītajiem principiem un procedūru. 2. Puses sadarbojas tiesību aktu
pakāpeniskas tuvināšanas un kapacitātes uzlabošanas jomā. 3. SFS apakškomiteja regulāri
uzrauga tuvināšanas procesa īstenošanas gaitu, kā paredzēts
šā nolīguma XI pielikumā, lai sniegtu nepieciešamos
ieteikumus par tuvināšanas pasākumiem. 4. Ne vēlāk kā sešus
mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā
Gruzija iesniedz sarakstu ar tiem ES sanitārās un
fitosanitārās, dzīvnieku labturības jomas un citiem
likumdošanas pasākumiem, kas noteikti šā nolīguma
IV pielikumā, kuriem Gruzija tuvināsies. Sarakstu veido
prioritārās jomas, kurās tirdzniecība ar konkrētu
preci vai preču grupu tiks atvieglota, izmantojot tuvināšanu. Šo
tuvināšanas pasākumu sarakstu izmanto kā atsauces dokumentu
šīs nodaļas īstenošanai. 56.
PANTS Dzīvnieku
veselības un kaitīgo organismu statusa un reģionālo
apstākļu
atzīšana tirdzniecības nolūkiem Dzīvnieku
slimību, inficētu dzīvnieku un kaitīgo organismu statusa
atzīšana 1. Attiecībā uz
dzīvnieku slimībām un inficētiem dzīvniekiem (tai
skaitā ar zoonozēm) piemēro šādus noteikumus: a) importētāja Puse tirdzniecības nolūkos
atzīst eksportētājas Puses vai tās reģionu, kas
noteikti saskaņā ar šā nolīguma VI pielikumā
paredzēto procedūru, dzīvnieku veselības statusu
attiecībā uz šā nolīguma V-A pielikuma norādītajām
dzīvnieku slimībām; b) ja Puse uzskata, ka kādai tās teritorijai vai
reģionam tās teritorijā ir īpašs statuss
attiecībā uz konkrēto dzīvnieku slimību, kas nav
kāda no šā nolīguma V-A pielikumā minētajām
slimībām, tā var pieprasīt šā statusa atzīšanu
saskaņā ar procedūru, kas noteikta šā nolīguma
VI pielikuma C daļā. Saistībā ar šo
importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas, kam
pievienots skaidrojums, attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un
dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kas atbilst Pušu savstarpēji
pieņemtajam statusam; c) Par savstarpējas tirdzniecības pamatu Puses
atzīst Pušu teritoriju vai reģionu statusu vai statusu nozarē
vai apakšnozarē saistībā ar tādas dzīvnieku
slimības izplatību vai sastopamību, kas nav minēta šā
nolīguma V-A pielikumā, vai saistībā ar dzīvnieku
inficēšanos un / vai attiecīgā gadījumā ar
to saistīto risku, kā to attiecīgi nosaka OIE.
Saistībā ar šo importētāja Puse var pieprasīt
tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un
dzīvnieku produktu ievešanu, kas atbilst noteiktajam statusam
saskaņā ar atbilstošajiem OIE ieteikumiem, un d) neskarot šā nolīguma 58., 60. un 64. pantu
un, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un
nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas
un / vai pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās
veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi,
lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a), b) un c)
apakšpunkta noteikumiem. 2. Attiecībā uz
kaitīgiem organismiem piemēro šādus noteikumus: a) tirdzniecības nolūkos Puses savstarpēji
atzīst kaitīgo organismu statusu attiecībā uz
kaitīgiem organismiem, kas norādīti šā nolīguma
V-B pielikumā, kā noteikts VI-B pielikumā, un b) neskarot šā nolīguma 58., 60. un 64. pantu,
un, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un
nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas
un / vai pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās
veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi,
lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta
a) apakšpunkta noteikumiem. Reģionalizācijas / zonēšanas,
no kaitīga organisma brīvu teritoriju (KBT)
un aizsargājamo zonu (AZ) atzīšana 3. Puses atzīst
reģionalizācijas un KBT jēdzienus, kā noteikts
attiecīgi 1997. gada Starptautiskajā augu aizsardzības
konvencijā (IPPC) un Pārtikas un lauksaimniecības
organizācijas (PLO) Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos
standartos (SFPS), un aizsargātās zonas jēdzienu
saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK, ko Puses vienojas
piemērot savstarpējai tirdzniecībai. 4. Puses vienojas, ka
reģionalizācijas lēmumus par dzīvnieku un zivju
slimībām, kas uzskaitītas šā nolīguma
V-A pielikumā, un kaitīgiem organismiem, kas uzskaitīti
šā nolīguma V-B pielikumā, pieņem saskaņā ar
šā nolīguma VI pielikuma A un B daļas noteikumiem. 5. Attiecībā uz
dzīvnieku slimībām saskaņā ar šā nolīguma 58. panta
noteikumiem eksportētāja Puse, kas lūdz importētāju
Pusi atzīt tās reģionalizācijas lēmumu, paziņo
veiktos pasākumus, pievienojot visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus
par tās konstatējumiem un lēmumiem. Neskarot šā
nolīguma 59. pantu un, ja vien importētāja Puse neceļ
tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos
un / vai verificēšanu 15 darba dienu laikā no
minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu
reģionalizācijas lēmumu uzskata par akceptētu. Apspriešanās, kas minēta šā
punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā
nolīguma 59. panta 3. punktu. Importētāja Puse
izvērtē papildu informāciju 15 darba dienās no papildu
informācijas saņemšanas dienas. Verificēšanu, kas minēta
šā punkta pirmajā daļā, veic saskaņā ar šā
nolīguma 62. pantu un 25 darba dienu laikā no
verificēšanas pieprasījuma saņemšanas. 6. Attiecībā uz
kaitīgiem organismiem katra Puse nodrošina, ka tirdzniecībā ar
augiem, augu produktiem un citiem objektiem attiecīgā
gadījumā tiek ievērots kaitīgu organismu statuss
teritorijā, ko otra Puse atzinusi par aizsargājamu zonu vai KBT.
Puse, kas lūdz otru Pusi atzīt tās KBT, paziņo veiktos pasākumus
un pēc pieprasījuma sniedz visus paskaidrojumus un apstiprinošus
datus par tās izveidi un uzturēšanu, kā tas paredzēts
attiecīgajos PLO vai IPPC standartos, tostarp SFPS. Neskarot
šā nolīguma 64. pantu un, ja vien Puse neceļ tiešus
iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un/vai
verificēšanu trīs mēnešu laikā no minētā
paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu KBT lēmumu
uzskata par akceptētu, un apspriešanās, kas minēta šā
punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā
nolīguma 59. panta 3. punktu. Importētāja Puse
izvērtē papildu informāciju trīs mēnešos no tās
saņemšanas dienas. Šā punkta pirmajā daļā minēto
verificēšanu veic saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu
un 12 mēnešos no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas
dienas, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā
organisma un kultūrauga bioloģiju. 7. Pēc procedūru, kas
aprakstītas no 4. punkta līdz 6. punktam, pabeigšanas un
neskarot šā nolīguma 64. pantu, katra Puse bez nepamatotas
kavēšanās veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos
pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību,
pamatojoties uz iepriekš minēto. Nodalījumu
veidošana 8. Puses var iesaistīties
turpmākās pārrunās attiecībā uz jautājumu
par nodalījumu veidošanu. 57.
PANTS Līdzvērtīguma
atzīšana 1. Līdzvērtību var
atzīt attiecībā uz: a) individuālu pasākumu; b) pasākumu grupu vai c) sistēmu, ko piemēro nozarei, apakšnozarei,
precēm vai preču grupai. 2. Attiecībā uz
līdzvērtības noteikšanu Puses ievēro šā panta 3. punktā
noteikto procedūru. Šis process ietver objektīvu
līdzvērtības pierādīšanu, ko veic
eksportētāja Puse, un objektīvu pieprasījuma
izvērtēšanu, ko veic importētāja Puse. Šajā
izvērtējumā var veikt inspicēšanu vai verificēšanu. 3. Pēc eksportētājas
Puses pieprasījuma par līdzvērtības atzīšanu, kā
tas noteikts šā panta 1. punktā, Puses nekavējoties un ne
vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad
importētāja Puse saņēmusi šādu pieprasījumu,
sāk apspriešanās procesu, kas ietver šā nolīguma
VIII pielikumā paredzētos posmus. Gadījumos, kad
eksportētāja Puse iesniedz vairākus lūgumus, Puses pēc
importētājas Puses pieprasījuma šā nolīguma 65. pantā
minētajā SFS apakškomitejā vienojas par grafiku, kādā
tās uzsāks un veiks šajā punktā minēto procedūru. 4. Gruzija informē
Savienību, tiklīdz ir panākta tuvināšana
attiecībā uz kādu šā panta 1. punktā minēto
pasākumu, pasākumu grupu vai sistēmu, īstenojot šā
nolīguma 55. panta 3. punktā minēto uzraudzību.
To uzskata par pamatu Gruzijas lūgumam sākt attiecīgo
pasākumu līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts
šā panta 3. punktā. 5. Ja vien Puses savstarpēji
nevienojas citādi, importētāja Puse pabeidz šā panta 3. punktā
minēto līdzvērtības noteikšanu 360 dienās
pēc tam, kad tā saņēmusi no eksportētājas Puses
pieprasījumu, ietverot materiālus, kas pierāda
līdzvērtību. Šo termiņu var pagarināt
attiecībā uz sezonālajiem kultūraugiem, kad pieļaujams
atlikt izvērtējumu uz vēlāku laiku, lai varētu veikt
verificēšanu kultūrauga augšanai piemērotā periodā. 6. Importētāja Puse nosaka
līdzvērtību attiecībā uz augiem, augu produktiem un
citiem objektiem saskaņā ar attiecīgajiem SFPS. 7. Importētāja Puse var
atsaukt vai apturēt līdzvērtību, pamatojoties uz vienas
Puses izdarītiem pasākumu grozījumiem, kas ietekmē
līdzvērtību, ar noteikumu, ka ir izpildītas šādas procedūras: a) saskaņā ar šā nolīguma 58. panta 2. punkta
noteikumiem eksportētāja Puse informē importētāju Pusi
par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem,
attiecībā uz kuriem ir atzīta pasākumu
līdzvērtība, un par ierosināto pasākumu iespējamo
ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Importētāja
Puse 30 darba dienās pēc šādas informācijas saņemšanas
paziņo eksportētājai Pusei, vai tā turpinās atzīt
līdzvērtību, pamatojoties uz ierosinātajiem
pasākumiem; b) saskaņā ar šā nolīguma 58. panta 2. punkta
noteikumiem importētāja Puse nekavējoties informē
eksportētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu
grozījumiem, uz kuriem pamatojas līdzvērtības
atzīšana, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz
jau atzīto līdzvērtību. Ja importētāja Puse pārtrauc
līdzvērtības atzīšanu, Puses var vienoties par
nosacījumiem šā panta 3. punktā minētās
procedūras atkārtotai uzsākšanai, pamatojoties uz
ierosinātajiem pasākumiem. 8. Līdzvērtības
atzīšana, apturēšana vai atsaukšana pilnībā ir
importētājas Puses ziņā saskaņā ar tās
administratīvo un tiesību aktu sistēmu. Minētā Puse
rakstveidā sniedz eksportētājai Pusei visus paskaidrojumus un
apliecinošos datus, kas izmantoti to nolēmumu un lēmumu
pieņemšanā, uz kuriem attiecas šis pants. Līdzvērtības
neatzīšanas, apturēšanas vai atsaukšanas gadījumā
importētāja Puse norāda eksportētājai Pusei
nepieciešamos nosacījumus, ar kādiem var atkārtoti uzsākt 3. punktā
minēto procedūru. 9. Neskarot šā nolīguma 64. pantu,
importētāja Puse nevar atsaukt vai apturēt
līdzvērtības atzīšanu, pirms stājas spēkā
vienas vai otras Puses ierosinātie jaunie pasākumi. 10. Ja importētāja Puse ir
oficiāli atzinusi līdzvērtību, pamatojoties uz
apspriešanās procedūru, kā tas paredzēts šā
nolīguma VIII pielikumā, SFS apakškomiteja saskaņā ar
procedūru, kas paredzēta šā nolīguma 65. panta 5. punktā,
pasludina līdzvērtības atzīšanu tirdzniecībā
starp Pusēm. Šajā lēmumā var arī paredzēt
attiecīgā gadījumā samazināt fiziskās
pārbaudes uz robežām, sertifikātu vienkāršošanu un
iepriekšēju sarakstu procedūras uzņēmumiem. Līdzvērtības atzīšanas
statusu uzskaita šā nolīguma XII pielikumā. 58.
PANTS Pārredzamība
un informācijas apmaiņa 1. Neskarot šā nolīguma 59. pantu,
Puses sadarbojas, lai uzlabotu savstarpējo izpratni par otras Puses
oficiālās kontroles struktūrām un mehānismiem, kuru
uzdevums ir šā nolīguma IV pielikumā uzskaitīto
pasākumu piemērošana, un šādu struktūru un mehānismu
sniegumu. To inter alia var sasniegt ar starptautisko revīziju
ziņojumiem, kad tos publicē, un Puses var apmainīties ar
informāciju par šādu revīziju rezultātiem vai citu
attiecīgu informāciju. 2. Tiesību aktu tuvināšanas
ietvaros, kā minēts šā nolīguma 55. pantā, vai
līdzvērtības atzīšanas ietvaros, kā minēts
šā nolīguma 57. pantā, Puses informē viena otru par
attiecīgajās jomās pieņemtajām izmaiņām
tiesību aktos vai citām procedurālām izmaiņām. 3. Šajā saistībā
Savienība laicīgi iepriekš informē Gruziju par
izmaiņām Savienības tiesību aktos, lai ļautu Gruzijai
apsvērt attiecīgas izmaiņas tās tiesību aktos. Būtu jāsasniedz nepieciešamais
koordinācijas līmenis, lai atvieglotu likumdošanas procesa dokumentu
nosūtīšanu pēc vienas Puses pieprasījuma. Šajā nolūkā katra Puse
paziņo otrai Pusei tās kontaktpunktus. Puses paziņo viena otrai
arī par visām izmaiņām informācijā par
kontaktpunktiem. 59.
PANTS Paziņošana,
apspriešanās un saziņas atvieglošana 1. Katra Puse divās
darbdienās rakstveidā paziņo otrai Pusei par jebkādu
nopietnu vai nozīmīgu cilvēku, dzīvnieku vai augu
veselības apdraudējumu, tai skaitā par ārkārtas
situācijām attiecībā uz pārtikas produktu kontroli vai
situācijām, kuras rada nepārprotamu nopietnu veselības
apdraudējumu saistībā ar dzīvnieku izcelsmes vai augu
produktu patēriņu, un jo īpaši attiecībā uz: a) visiem pasākumiem, kas ietekmē
reģionalizācijas lēmumus, kas minēti šā nolīguma 56. pantā; b) šā nolīguma V-A pielikumā
uzskaitīto dzīvnieku slimību vai V-B pielikumā
uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni vai evolūciju; c) epidemioloģiski svarīgiem datiem vai
nozīmīgu blakus risku attiecībā uz dzīvnieku
slimībām vai kaitīgiem organismiem, kas nav iekļauti
šā nolīguma V-A un V-B pielikumā vai kas ir jaunas
dzīvnieku slimības vai kaitīgi organismi, un d) visiem papildu pasākumiem, kas pārsniedz
pamatprasības, ko piemēro Pušu attiecīgajiem pasākumiem,
lai kontrolētu vai izskaustu dzīvnieku slimības vai
kaitīgus organismus vai aizsargātu sabiedrības vai augu
veselību, kā arī izmaiņām profilakses politikā,
ieskaitot vakcinācijas politiku. 2. Paziņojumus rakstveidā
iesniedz kontaktpunktiem, kas minēti šā nolīguma 58. panta 1. punktā. Rakstisks paziņojums ir
paziņojums, izmantojot pastu, faksu vai elektronisko pastu. 3. Ja kādai no Pusēm ir
nopietnas bažas par draudiem cilvēku, dzīvnieku vai augu
veselībai, par radušos situāciju konsultējas pēc
attiecīgās Puses pieprasījuma iespējami īsā
laikā un katrā gadījumā 15 darbdienu laikā no
minētā pieprasījuma dienas. Šādās situācijās
katra Puse cenšas sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai
izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un panāktu
abpusēji pieņemamu risinājumu atbilstoši cilvēku,
dzīvnieku vai augu veselības aizsardzības prasībām. 4. Pēc Puses pieprasījuma
apspriešanās par dzīvnieku labturību notiek iespējami
īsā laikā un katrā gadījumā 20 darba dienu
laikā no paziņojuma dienas. Šādās situācijās
katra Puse cenšas sniegt visu pieprasīto informāciju. 5. Pēc Puses pieprasījuma
šā panta 3. un 4. punktā minētās apspriedes rīko,
izmantojot video vai audiokonferenču sistēmu. Pieprasījuma
iesniedzēja Puse nodrošina Pušu oficiāli apstiprināta apspriedes
protokola sagatavošanu. Šāda apstiprinājuma iegūšanai
piemēro šā nolīguma 58. panta 3. punkta noteikumus. 6. Savstarpēji izmantojama
ātrās reaģēšanas sistēma un agrīnas
brīdināšanas mehānisms veterinārām un
fitosanitārām ārkārtas situācijām sāks
darboties vēlāk, kad Gruzija ieviesīs nepieciešamos tiesību
aktus šajā jomā un izveidos to normālam darba uz vietas
nepieciešamos apstākļus. 60.
PANTS Tirdzniecības
nosacījumi 1. Importa nosacījumi pirms
līdzvērtības atzīšanas: a) Pirms līdzvērtības atzīšanas Puses
vienojas piemērot nosacījumus jebkuru preču, kas minētas
šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. un 3. daļā,
importam. Neskarot saskaņā ar šā nolīguma 56. pantu
pieņemtos lēmumus, importētājas Puses importa
nosacījumus piemēro visā eksportētājas Puses
teritorijā. Stājoties spēkā šim nolīgumam un
saskaņā ar šā nolīguma 58. panta noteikumiem,
importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par
savām sanitārajām un / vai fitosanitārajām
importa prasībām attiecībā uz šā nolīguma IV-A un
IV-C pielikumā minētajām precēm. Šajā
informācijā attiecīgā gadījumā ietver importētājas
Puses noteikto oficiālo sertifikātu vai deklarāciju vai
tirdzniecības dokumentu paraugus, un b) i) visiem grozījumiem vai ierosinātajiem
grozījumiem šā panta 1. punkta a) apakšpunktā
minētajos nosacījumos ievēro SFS līgumā noteiktās
paziņošanas procedūras; ii) neskarot šā nolīguma 64. panta noteikumus,
importētāja Puse, nosakot šā panta 1. punkta
a) apakšpunktā minēto grozīto nosacījumu
spēkā stāšanās dienu, ņem vērā laiku, kas
nepieciešams transportam starp Pusēm, un iii) ja importētāja Puse neievēro ziņošanas
prasības, kas minētas šā panta 1. punkta
a) apakšpunktā, tā turpina akceptēt sertifikātu vai
apliecību, kas garantē iepriekš piemērojamos nosacījumus,
vēl līdz 30 dienām pēc grozīto importa
nosacījumu stāšanās spēkā. 2. Importa nosacījumi pēc
līdzvērtības atzīšanas: a) 90 dienu laikā pēc lēmuma par
līdzvērtības atzīšanu, kā noteikts šā
nolīguma 57. panta 10. punktā, Puses veic nepieciešamos
likumdošanas un administratīvos pasākumus nolūkā
īstenot līdzvērtības atzīšanu, lai uz tā pamata
starp Pusēm būtu iespējama tirdzniecība ar precēm, kas
minētas šā nolīguma IV-A pielikumā un
IV-C pielikuma 2. un 3. daļā. Attiecībā uz
minētajām precēm importētājas Puses
pieprasītā sertifikāta vai oficiālā dokumenta paraugu
tad var aizstāt ar sertifikātu, kas noformēts, kā
paredzēts šā nolīguma X-B pielikumā. b) Nozarēs vai apakšnozarēs, kurās par
līdzvērtīgiem ir atzīti ne visi pasākumi, preču
tirdzniecība turpinās atbilstoši šā panta 1. punkta
a) apakšpunktā norādītajiem nosacījumiem. Pēc
eksportētājas Puses pieprasījuma piemēro šā panta 5. punkta
noteikumus. 3. No šā nolīguma
spēkā stāšanās dienas šā nolīguma
IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. daļā
minētajām precēm Puses nepiemēro importa atļaujas. 4. Par nosacījumiem, kas skar
tirdzniecību ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā
minētajām precēm, Puses pēc eksportētājas Puses
pieprasījuma uzsāk apspriešanos šā nolīguma 65. pantā
minētajā SFS apakškomitejā, lai vienotos par
importētājas Puses alternatīviem vai papildu importa
nosacījumiem. Šādu alternatīvu vai papildu importa
nosacījumu pamatā attiecīgā gadījumā var būt
eksportētājas Puses pasākumi, kurus importētāja Puse
atzinusi par līdzvērtīgiem. Ja Puses vienojas, importētāja
Puse 90 dienās veic nepieciešamos likumdošanas un / vai
administratīvos pasākumus, lai atļautu importu, pamatojoties uz
saskaņotajiem importa nosacījumiem. 5. Uzņēmumu saraksts,
pagaidu apstiprinājums. a) Attiecībā uz šā nolīguma
IV-A pielikuma 2. daļā minēto dzīvnieku produktu
importu importētāja Puse pēc eksportētājas Puses lūguma,
kam pievienotas atbilstīgas garantijas, uz laiku apstiprina šā
nolīguma VIII.2. pielikumā minētos pārstrādes
uzņēmumus, kuri atrodas eksportētājas Puses
teritorijā, bez uzņēmumu iepriekšējas individuālas
inspicēšanas. Šāds apstiprinājums ir saskaņā ar
šā nolīguma VII pielikumā paredzētajiem
nosacījumiem un noteikumiem. Izņemot gadījumu, kad tiek
pieprasīta papildu informācija, importētāja Puse veic
nepieciešamos likumdošanas un / vai administratīvos
pasākumus, lai atļautu importu 30 darba dienu laikā
pēc tam, kad importētāja Puse ir saņēmusi
pieprasījumu un attiecīgās garantijas. Uzņēmumu
sākotnējo sarakstu apstiprina saskaņā ar šā
nolīguma VII pielikumu. b) Attiecībā uz šā panta 2. punkta
a) apakšpunktā minēto dzīvnieku produktu importu
eksportētāja Puse dara importētājai Pusei zināmu to
uzņēmumu sarakstu, kas atbilst importētājas Puses
prasībām. 6. Pēc Puses pieprasījuma
otra Puse sniedz nepieciešamos paskaidrojumus un apliecinošus dokumentus par
nolēmumiem un lēmumiem, uz kuriem attiecas šis pants. 61.
PANTS Sertificēšanas
procedūra 1. Puses vienojas par
sertificēšanas procedūru un sertifikātu un oficiālu
dokumentu izsniegšanas principiem, kas noteikti šā nolīguma
X pielikumā. 2. Šā nolīguma 65. pantā
minētā SFS apakškomiteja var vienoties par noteikumiem, kas
jāievēro elektroniskās sertificēšanas, sertifikātu
anulēšanas vai aizstāšanas gadījumā. 3. Šā nolīguma 55. pantā
minētas tiesību aktu tuvināšanas ietvaros Puses attiecīgos
gadījumos vienojas par vienotiem sertifikātu paraugiem. 62.
PANTS Verificēšana 1. Lai uzturētu
pārliecību par šīs nodaļas noteikumu efektīvu
īstenošanu, katrai Pusei ir tiesības: a) veikt otras Puses iestāžu inspicēšanas un
sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju
verificēšanu un / vai citus pasākumus, ja nepieciešams,
saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem,
Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius), OIE un IPPC
vadlīnijām un ieteikumiem; b) saņemt informāciju no otras Puses par tās
kontroles sistēmu un tikt informētai par pārbaužu
rezultātiem, kas veiktas minētās sistēmas ietvaros,
ievērojot konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami
abās Pusēs. 2. Puses var apmainīties ar
verificēšanas rezultātiem, kas minēti šā panta 1. punkta
a) apakšpunktā, ar trešām personām un publiskot
rezultātus, kā to var noteikt abu Pušu piemērojamos noteikumos.
Apmainoties ar šādu informāciju un / vai publiskojot
rezultātus attiecīgos gadījumos ievēro
konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs. 3. Ja importētāja Puse
nolemj veikt verifikācijas apmeklējumu pie eksportētājas
Puses, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par
šo verifikācijas apmeklējumu vismaz 60 darba dienas pirms
verifikācijas apmeklējuma veikšanas, izņemot ārkārtas
gadījumus vai gadījumus, ja Puses ir vienojušās citādi.
Puses vienojas par visām izmaiņām attiecībā uz šo
apmeklējumu. 4. Izmaksas, kas radušās, veicot
otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu
pilnīgu vai daļēju verificēšanu un / vai citus
pasākumus, ja nepieciešams, sedz tā Puse, kas veic verificēšanu
vai inspicēšanu. 5. Rakstiskā ziņojuma par
verificēšanu projektu nosūta eksportētājai Pusei 60 darba
dienu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas.
Eksportētājai Pusei ir 45 darba dienas, lai sniegtu
piezīmes par ziņojuma projektu. Eksportētājas Puses sniegtās
piezīmes pievieno galīgajam dokumentam vai, attiecīgā
gadījumā, iekļauj tajā. Ja verifikācijas laikā ir
atklāts nozīmīgs cilvēku, dzīvnieku vai augu
veselības apdraudējums, eksportētāju Pusi informē
iespējami ātri un jebkurā gadījumā ne vēlāk
kā 10 darba dienu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas.
6. Skaidrības labad
verifikācijas rezultāti var izmantot šā nolīguma 55., 57.
un 63. pantā minētajās procedūrās, ko veic Puses
vai viena no Pusēm. 63.
PANTS Importa
pārbaudes un inspicēšanas maksa 1. Puses vienojas, ka importa
pārbaudēs, ko importētāja Puse veic, ievedot
eksportētājas Puses sūtījumus, ievēro šā
nolīguma IX pielikuma A daļā izklāstītos
principus. Šādu pārbaužu rezultāti var sekmēt šā
nolīguma 62. pantā norādīto verifikācijas
procedūru. 2. Šā nolīguma
IX pielikuma B daļā ir noteikts, cik bieži katra Puse var
piemērot fiziskas importa pārbaudes. Puse savas kompetences ietvaros
un saskaņā ar saviem tiesību aktiem var grozīt šo pārbaužu
biežumu, ņemot vērā saskaņā ar šā nolīguma 55.,
57. un 60. pantu paveikto, vai arī verificēšanas,
apspriešanās vai citu šajā nolīgumā paredzēto
pasākumu rezultātā. Šā nolīguma IX pielikuma
B daļu var attiecīgi grozīt ar 65. pantā
minētās SFS apakškomitejas lēmumu. 3. Inspicēšanas maksa, ja
tāda ir, var attiekties tikai uz izmaksām, kas radušās
kompetentajai iestādei, izdarot importa pārbaudes. Maksu
aprēķina uz tā paša pamata, kā aprēķina maksu par
līdzīgu iekšzemes produktu inspicēšanu. 4. Importētāja Puse
pēc eksportētājas Puses pieprasījuma to informē par visiem
grozījumiem, tai skaitā par šādu grozījumu iemesliem
attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē importa pārbaudes
un inspicēšanas maksu, un par visām nozīmīgām
izmaiņām šādu pārbaužu administratīvajā
procedūrā. 5. No dienas, ko nosaka šā
nolīguma 65. pantā minētā SFS apakškomiteja, Puses var
vienoties par nosacījumiem otras Puses kontroles pasākumu
atzīšanai, kas minētas šā nolīguma 62. panta 1. punkta
b) apakšpunktā, nolūkā pielāgot un attiecīgā
gadījumā abpusēji samazināt fizisko importa pārbaužu
biežumu precēm, kas minētas šā nolīguma 60. panta 2. punkta
a) apakšpunktā. No minētās dienas Puses var
abpusēji atzīt savstarpējās noteiktu preču kontroles
un rezultātā samazināt vai aizstāt attiecīgo
preču importa pārbaudes. 64.
PANTS Drošības
pasākumi 1. Ja eksportētāja Puse
savā teritorijā veic pasākumus, lai kontrolētu jebkādu
cēloni, kas, iespējams, var nopietni apdraudēt vai var būt
bīstams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai,
eksportētāja Puse, neskarot šā panta 2. punkta noteikumus,
veic līdzvērtīgus pasākumus, lai novērstu
apdraudējuma vai riska ieviešanu importētājas Puses
teritorijā. 2. Pamatojoties uz nopietniem
cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apsvērumiem,
importētāja Puse var veikt pagaidu pasākumus cilvēku,
dzīvnieku vai augu veselības aizsardzībai. Attiecībā
uz Pušu savstarpēju sūtījumu pārvadājumiem
importētāja Puse apsver vispiemērotāko un
samērīgāko risinājumu, lai izvairītos no
nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem. 3. Puse, kas pieņem
pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu, informē
otru Pusi ne vēlāk kā vienu darba dienu pēc pasākumu
pieņemšanas. Pēc Puses pieprasījuma un saskaņā ar
šā nolīguma 59. panta 3. punktu Puses apspriežas par
situāciju 15 darba dienu laikā no paziņošanas brīža.
Puses pienācīgi ņem vērā visu informāciju, ko
sniedz šādas apspriešanās laikā un cenšas izvairīties no
nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, attiecīgā
gadījumā ņemot vērā šā nolīguma 59. panta
3. punktā paredzētās apspriešanās rezultātus. 65.
PANTS Sanitārā
un fitosanitārā apakškomiteja 1. Ar šo izveido SFS apakškomiteju.
SFS apakškomiteja tiekas trīs mēnešu laikā pēc šā
nolīguma spēkā stāšanās dienas un turpmāk
pēc kādas Puses pieprasījuma vai vismaz reizi gadā. Ja
Puses vienojas, SFS apakškomitejas sanāksmi var rīkot, izmantojot
video vai audiokonferences sistēmu. SFS apakškomiteja var arī
pievērsties jautājumiem ārpus sanāksmēm sarakstes
veidā. 2. SFS apakškomitejai ir šādi
uzdevumi: a) izskatīt jebkuru jautājumu saistībā ar
šo nodaļu; b) pārraudzīt šīs nodaļas īstenošanu
un pārbaudīt visus jautājumus, kas var rasties
saistībā ar tās īstenošanu; c) pārskatīt šā nolīguma IV līdz
XII pielikumu, jo īpaši ņemot vērā saskaņā
ar šajā nodaļā paredzētajām apspriedēm un
procedūrām gūtos panākumus; d) ņemot vērā šā punkta
c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu vai, ja kā
citādi paredzēts šajā nodaļā, ar apstiprinošu
lēmumu grozīt šā nolīguma IV līdz XII pielikumu,
un e) sniegt atzinumus un izstrādāt ieteikumus
citām struktūrām, kas definētas šā nolīguma
VIII sadaļā (Institucionālie, vispārīgie un
nobeiguma noteikumi) šo nolīgumu, ņemot vērā šā punkta
c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu. 3. Puses vienojas attiecīgā
gadījumā izveidot tehniskas darba grupas, kurās ir Pušu
pārstāvji ekspertu līmenī un kur identificē un risina
no šīs nodaļas piemērošanas izrietošus tehniskus un
zinātniskus jautājumus. Papildus speciālo zināšanu
nepieciešamības gadījumā Puses var izveidot ad hoc
grupas, tai skaitā zinātniskās grupas un ekspertu grupas.
Dalība šādās ad hoc grupās neaprobežojas tikai ar
Pušu pārstāvjiem. 4. SFS apakškomiteja regulāri
informē Asociācijas komiteja īpašā sastāvā
tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā
nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot ziņojumu par
savu darbību un lēmumiem tās kompetences ietvaros. 5. Pirmās sanāksmes laikā
SFS apakškomiteja pieņem savu reglamentu. 6. Visus SFS apakškomitejas vai SFS
apakškomitejas izveidoto grupu lēmumus, ieteikumus, ziņojumus vai
citas darbības Puses pieņem vienprātīgi. 5.
NODAĻA MUITAS
UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA 66.
PANTS Mērķi 1. Puses atzīst muitošanas un
tirdzniecības veicināšanas jautājumu nozīmību
divpusējās tirdzniecības gaisotnes attīstīšanā.
Puses vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā ar mērķi
nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras,
kā arī attiecīgo pārvaldes iestāžu
administratīvās spējas sasniedz efektīvas kontroles
mērķi un atbalsta likumīgas tirdzniecības atvieglošanu
kā principiālu jautājumu. 2. Puses atzīst, ka
likumīgiem sabiedriskās kārtības mērķiem,
ietverot tirdzniecības veicināšanu, drošību un krāpšanas
novēršanu, ir īpaši svarīga nozīme, un atzīst
līdzsvarotu pieeju šiem mērķiem. 67.
PANTS Tiesību
akti un procedūras 1. Puses vienojas, ka
principiāli svarīgs jautājums ir tas, ka to attiecīgie
tirdzniecības un muitas tiesību akti ir stabili un vispusīgi, un
to noteikumi un procedūras ir samērīgas, pārredzamas,
iepriekšparedzamas, nediskriminējošas, objektīvas un tiek vienoti un
efektīvi piemērotas un inter alia: a) aizsargā un veicina likumīgu tirdzniecību,
efektīvi piemērojot un ievērojot normatīvās
prasības; b) izvairās no nevajadzīgiem vai
diskriminējošiem apgrūtinājumiem saimnieciskās
darbības veicējiem, novērš krāpšanu un gādā par
turpmākiem atvieglojumiem saimnieciskās darbības veicējiem,
kas augstā līmenī ievēro tiesību aktus; c) muitas deklarācijas iesniegšanai paredz vienotu
administratīvo dokumentu (VAD); d) panāk muitas procedūru un prakses uz robežas
lielāku efektivitāti, pārredzamību un vienkāršošanu; e) piemēro modernas muitas tehnoloģijas, ietverot
riska novērtējumu, pēcmuitošanas revīziju un
uzņēmumu revīziju metodes, lai vienkāršotu un atvieglotu
preču ievešanu, izvešanu un izlaišanu; f) cenšas samazināt atbilstības nodrošināšanas
izmaksas un palielināt paredzamību visiem ekonomikas
dalībniekiem; g) neskarot objektīvu riska novērtējuma
kritēriju piemērošanu, nodrošina importam, eksportam un preču
tranzītam piemērojamo prasību un procedūru
administrēšanu bez diskriminācijas; h) piemēro muitas un tirdzniecības jomās
piemērojamos starptautiskos dokumentus, tostarp tos, ko
izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija (PMO), Stambulas 1990. gada
Konvenciju par pagaidu ievešanu, 1983. gada Starptautisko konvenciju par
harmonizēto sistēmu, PTO, ANO 1975. gada TIR konvenciju, 1982. gada
Starptautisko preču robežkontroles saskaņošanas konvenciju, un
attiecīgā gadījumā var ņemt vērā PMO
pamatstandartus pasaules tirdzniecības nodrošināšanai un
sekmēšanai un Eiropas Komisijas pamatnostādnes, piemēram, Muitas
koncepcijas (Customs Blueprints); i) veic nepieciešamos pasākumus, lai pārņemtu
un īstenotu 1973. gada Pārskatītās Kioto konvencijas
par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu noteikumus; j) paredz iepriekšējus saistošus nolēmumus
attiecībā uz tarifikāciju un izcelsmes noteikumiem. Puses
nodrošina, ka nolēmumu var atsaukt vai atcelt, bet tikai pēc tā
ietekmētā uzņēmēja brīdināšanas un bez
atpakaļejoša spēka, ja vien attiecīgais nolēmums nav
pieņemts, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju; k) ievieš un piemēro vienkāršotas procedūras
licencētiem tirgotājiem saskaņā ar objektīviem un
nediskriminējošiem kritērijiem; l) paredz noteikumus, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas,
kas uzliktas par muitas noteikumu vai procedūras prasību
pārkāpumiem, ir samērīgas un nediskriminējošas, un to
piemērošana nerada neattaisnotu un nepamatotu kavēšanos, un m) piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un
samērīgus noteikumus gadījumos, kad valdības
aģentūras sniedz pakalpojumus, kurus sniedz arī privātais
sektors. 2. Lai uzlabotu darba
paņēmienus, kā arī lai nodrošinātu diskriminācijas
aizlieguma ievērošanu, pārredzamību, efektivitāti,
neaizskaramību un darbību pārskatatbildību, Puses: a) veic turpmākus pasākumus muitas un citu
attiecīgo iestāžu prasīto datu un dokumentācijas
mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas nolūkā; b) kur vien iespējams, vienkāršo prasības un
formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un
muitošanu; c) ievieš efektīvas, tūlītējas un
nediskriminējošas procedūras, kas garantē
pārsūdzības tiesības pret muitas un citu attiecīgo
iestāžu administratīvajām darbībām, nolēmumiem un
lēmumiem, kas skar muitai iesniegtas preces. Šādām
pārsūdzības procedūrām jābūt viegli
pieejamām un visām izmaksām jābūt pamatotām un
samērīgām ar izmaksām, kas rodas iestādēm, lai
nodrošinātu pārsūdzības tiesības; d) veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka
pārsūdzot administratīvu darbību, nolēmumu vai
lēmumu, preces parasti izlaiž un nodokļa maksājumi paliek
neiekasēti, piemērojot tādus drošības pasākumus,
kādus uzskata par nepieciešamiem. Nepieciešamības gadījumā
uz preču izlaišanu būtu jāattiecina iespēja sniegt
garantiju, piemēram, galvojumu vai ķīlu, un e) nodrošina visaugstāko integritātes standartu
ievērošanu, jo īpaši uz robežas, piemērojot pasākumus, kas
atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un citu dokumentu
principus šajā jomā, jo īpaši PMO 2003. gada
Pārskatīto Arušas deklarāciju un Eiropas Komisijas 2007. gada
Muitas ētikas koncepciju (Blueprint on Customs ethics). 3. Puses vienojas likvidēt: a) jebkāda veida prasības obligāti izmantot
muitas brokerus un b) jebkāda veida prasības obligāti izmantot
pirmsnosūtīšanas vai galamērķa pārbaudes. 4. Attiecībā uz
tranzītu: a) šā nolīguma nolūkos piemēro noteikumus
par tranzītu un definīcijas, kas noteiktas PTO noteikumos, jo
īpaši VVTT 1994 V pantā un saistītajos noteikumos,
ietverot visus skaidrojumus un grozījumus, kas izriet no Dohas sarunu
kārtas par tirdzniecības atvieglošanu. Minētos noteikumus
piemēro arī tad, ja preču tranzīts sākas vai beidzas kādas
Puses teritorijā; b) Puses cenšas sasniegt pakāpenisku savu attiecīgo
muitas tranzīta sistēmu savietojamību ar mērķi
nākotnē panākt Gruzijas dalību kopīgajā
tranzīta sistēmā[2]; c) Puses savā teritorijā nodrošina visu
attiecīgo iestāžu sadarbību un koordināciju, lai
atvieglinātu tranzīta satiksmi. Puses arī veicina sadarbību
starp iestādēm un privāto sektoru saistībā ar
tranzītu. 68.
PANTS Attiecības
ar uzņēmējdarbības aprindām Puses vienojas: a) nodrošināt, ka to tiesību akti un procedūras
ir pārredzamas un publiski pieejamas, cik vien iespējams izmantojot
elektroniskos līdzekļus, un ka tajās ir ietverts pamatojums to
pieņemšanai. Pusēm būtu regulāri jāapspriežas un
jānosaka saprātīgs termiņš starp jaunu vai grozītu
noteikumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā; b) par vajadzību laicīgi un regulāri apspriesties
ar uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un
procedūrām, kas saistītas ar muitošanas un tirdzniecības
jautājumiem; c) darīt publiski pieejamus attiecīgos
administratīvos paziņojumus, tostarp iestādes prasības un
ievešanas vai izvešanas procedūras, ostās un robežpārejas
punktos esošo muitas iestāžu, kā arī informācijas
sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un darbības procedūras; d) sekmēt uzņēmēju un attiecīgo
dienestu sadarbību, izmantojot stingri noteiktas un publiski pieejamas
procedūras, kuru pamatā inter alia ir PMO ieteiktās
procedūras, un e) nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un ar
muitu saistītajās prasībās un procedūrās arī
turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju likumīgās
vajadzības, labākā prakse, un tās iespējami maz
ietekmētu tirdzniecību. 69.
PANTS Nodevas
un maksājumi 1. Puses aizliedz
administratīvas maksas, kam ir līdzvērtīga ietekme kā
ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem vai maksājumiem. 2. Attiecībā uz visām
jebkāda veida nodevām un maksājumiem, ko piemēro abu Pušu
muitas dienesti, ietverot nodevas un maksājumus par uzdevumiem, ko veic
minēto dienestu vārdā, par importu vai eksportu vai
saistībā ar tiem, un neskarot šā nolīguma
IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
jautājumi) 1. nodaļas (Valsts režīms un preču tirgus
pieejamība) attiecīgos noteikumus: a) nodevas un maksājumus var uzlikt tikai par
pakalpojumiem, kas sniegti pēc deklarētāja pieprasījuma
ārpus parastajām darba apstākļiem, darba stundās un
vietās, kas nav minētas muitas noteikumus, kā arī par
jebkādām formalitātēm, kas saistītas ar šādiem
pakalpojumiem un nepieciešamas šāda importa vai eksporta veikšanai; b) nodevas un maksājumi nepārsniedz sniegtā
pakalpojuma izmaksas; c) nodevas un maksājumus neaprēķina kā
procentuālo nodokli; d) informāciju par nodevām un maksājumiem
publicē, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas
līdzekļus, un, ja iespējams, oficiālā
tīmekļa vietnē. Šādā informācijā norāda
pamatojumu nodevas vai maksājuma uzlikšanai sniegtajam pakalpojumam,
atbildīgo iestādi, piemērojamās nodevas un maksājumus
un norēķinu laiku un kārtību, un e) jaunas vai koriģētas nodevas un maksājumus
uzliek tikai tad, kad informācija par tām ir publiskota un ir
brīvi pieejama. 70.
PANTS Muitas
vērtējums 1. PTO Līguma 1.A pielikumā
iekļautais Līgums par VVTT 1994 VII panta īstenošanu,
ietverot tā turpmākos grozījumus, regulē preču muitas
vērtības noteikšanu tirdzniecībā starp Pusēm. PTO
Līguma noteikumi ar šo tiek iekļauti šajā nolīgumā un
kļūst par tā daļu. Neizmanto minimuma muitas
vērtības. 2. Puses sadarbojas, lai rastu
kopīgu pieeju jautājumos par muitas vērtības noteikšanu. 71.
PANTS Muitas
sadarbība Puses stiprina sadarbību muitas
jomā nolūkā īstenot šīs nodaļas mērķus,
lai turpinātu veicināt tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot
efektīvu kontroli, drošību un krāpšanas novēršanu.
Šajā nolūkā Puses attiecīgā gadījumā par
salīdzinošās novērtēšanas instrumentu var izmantot Eiropas
Komisijas Muitas koncepciju (Customs Blueprint). Lai nodrošinātu šās nodaļas
noteikumu ievērošanu, Puses inter alia: a) apmainās ar informāciju par tiesību aktiem
un procedūrām muitas jomā; b) izstrādā kopējas iniciatīvas, kas
saistītas ar importa, eksporta un tranzīta procedūrām,
kā arī strādā, lai nodrošinātu efektīvu
pakalpojumu sniegšanu darījumdarbības aprindām; c) sadarbojas muitas un citu tirdzniecības procedūru
automatizācijas jomā; d) attiecīgā gadījumā apmainās ar
informāciju un datiem, ievērojot sensitīvu datu
konfidencialitāti un personas datu aizsardzību; e) sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālus
preču, tostarp tabakas izstrādājumu, pārrobežu
pārvadājumus; f) apmainās ar informāciju vai uzsāk
apspriešanos nolūkā, ja iespējams, izstrādāt vienotu
nostāju starptautiskās organizācijās muitas jomā,
piemēram, PTO, PMO, ANO, Apvienoto Nāciju Organizācijas
Tirdzniecības un attīstības konferencē (UNCTAD) un
ANO Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO / EEK); g) sadarbojas, plānojot un nodrošinot tehnisko
palīdzību, jo īpaši vienkāršojot muitošanas un
tirdzniecības veicināšanas reformas saskaņā ar attiecīgajiem
šā nolīguma noteikumiem; h) apmainās ar labāko praksi muitas
operācijās, konkrēti muitas kontroles sistēmu, kuru
pamatā ir riska novērtējums, un intelektuālā
īpašuma tiesību izpildes jomā, jo īpaši saistībā
ar viltotiem ražojumiem; i) uzlabo sadarbību starp visām Pušu robežu
iestādēm, lai atvieglotu robežu šķērsošanas procesu un
uzlabotu kontroli, ņemot vērā kopīgās robežu
kontroles, kur tas ir praktiski iespējami un piemēroti, un j) kur tas ir būtiski un lietderīgi, nosaka
tirdzniecības partnerības programmu un muitas kontroļu
savstarpēju atzīšanu, tostarp līdzvērtīgus
tirdzniecības veicināšanas pasākumus. 72.
PANTS Savstarpējā
administratīvā palīdzība muitas lietās Neskarot šajā nolīgumā, jo
īpaši tā 71. pantā, paredzētās citas
sadarbības formas, Puses sniedz savstarpēju administratīvo
palīdzību muitas lietās saskaņā ar šā
nolīguma II protokola par savstarpējo administratīvo
palīdzību muitas lietās noteikumiem. 73.
PANTS Tehniskais
atbalsts un darbības spēju uzlabošana Puses sadarbojas ar nolūku sniegt
tehnisko palīdzību un uzlabot darbības spējas
tirdzniecības veicināšanas un muitas reformas īstenošanai. 74.
PANTS Muitas
apakškomiteja 1. Ar šo izveido Muitas
apakškomiteju. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. 2. Apakškomitejas darbība ietver
regulāras apspriešanās un šīs nodaļas īstenošanas un
administrēšanas uzraudzību, tostarp, bet ne tikai, jautājumus
par muitas sadarbību, pārrobežu muitas sadarbību un
pārvaldību, tehnisko palīdzību, izcelsmes noteikumiem un
tirdzniecības veicināšanu, kā arī savstarpējo
administratīvo palīdzību muitas lietās. 3. Muitas apakškomiteja inter alia: a) uzrauga šā nolīguma I un II protokola un
šīs nodaļas pareizu darbību; b) pieņem praktisko kārtību, pasākumus un
lēmumus par to, kā īsteno šā nolīguma I un
II protokolu un šo nodaļu, ietverot informācijas un datu
apmaiņu, muitas kontroles un tirdzniecības partnerības programmu
savstarpēju atzīšanu, un savstarpēji saskaņotas
priekšrocības; c) apmainās ar viedokļiem par visiem
jautājumiem kopēju interešu jomās, tostarp par turpmākiem
pasākumiem un to īstenošanai un piemērošanai nepieciešamajiem
resursiem; d) izstrādā ieteikumus, ja nepieciešams, un e) pieņem Komitejas reglamentu. 75.
PANTS Muitas
tiesību aktu tuvināšana Pakāpenisku tuvināšanos ES
tiesību aktiem muitas jomā un konkrētiem starptautiskiem
tiesību aktiem veic saskaņā ar šā nolīguma
XIII pielikumu. 6.
NODAĻA UZŅĒMĒJDARBĪBA,
PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA 1. IEDAĻA VISPĀRĪGI
NOTEIKUMI 76.
PANTS Mērķis,
darbības joma un tvērums 1. Puses, atkārtoti apstiprinot
savas saistības saskaņā ar PTO Līgumu, ar šo nosaka
nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai savstarpējai
uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu tirdzniecības
liberalizācijai un sadarbībai elektroniskās komercijas
jomā. 2. Publiskais iepirkums ir
apskatīts šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un
ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 8. nodaļā
(Publiskais iepirkums) un šīs nodaļas noteikumi neuzliek
pienākumus attiecībā uz publisko iepirkumu. 3. Subsīdijas ir apskatītas
šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
tirdzniecību saistīti jautājumi) 10. nodaļā
(Konkurence) un šīs nodaļas noteikumus nepiemēro Pušu
piešķirtajām subsīdijām. 4. Atbilstīgi šīs
nodaļas noteikumiem Puses patur tiesības pieņemt un ieviest
jaunus noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai. 5. Šī nodaļa neattiecas uz
pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē piekļuvi
Pušu darba tirgum, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību,
uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību. 6. Neviens šīs nodaļas
noteikums neliedz Pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē
fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās
teritorijā, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai
aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka
fiziskās personas likumīgi šķērso tās robežas, ja vien
šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai
mazina priekšrocības, kas otrai Pusei rodas šajā nodaļā un
šā nolīguma XIV un XV pielikumā paredzētu
konkrētu saistību dēļ[3]. 77.
PANTS Definīcijas Šajā nodaļā: a) "pasākums" ir Puses jebkāds
pasākums likuma, normatīva, noteikuma, procedūras, lēmuma,
administratīvas lietas vai jebkādā citā formā; b) "Puses noteikts vai piemērots pasākums"
ir pasākums, ko veic: i) centrālā valdība, reģiona valdība
vai vietējās pašvaldības un iestādes, un ii) nevalstiskas struktūras, īstenojot
centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo
pašvaldību vai iestāžu deleģētās pilnvaras; c) "Puses fiziska persona" ir kādas ES
dalībvalsts valstspiederīgais vai Gruzijas valstspiederīgais
saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem; d) "juridiska persona" ir jebkura juridiska
vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai
citādi organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem
tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā
nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp
jebkāda korporācija, fonds, personālsabiedrība,
kopuzņēmums, viena īpašnieka uzņēmums vai
asociācija; e) "Puses juridiska persona" ir juridiska persona,
kas definēta d) apakšpunktā un izveidota attiecīgi
saskaņā ar kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas tiesību
aktiem, kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija vai
galvenā darbības vieta ir teritorijā[4], uz
kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai
attiecīgi Gruzijas teritorijā. Ja minētajai
juridiskai personai teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas
Savienības darbību, vai attiecīgi Gruzijas teritorijā,
atrodas tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija,
to neuzskata attiecīgi par Savienības vai Gruzijas juridisko personu,
ja vien tās darbība nav tieši un pastāvīgi saistīta ar
attiecīgi Savienības vai Gruzijas ekonomiku. Neatkarīgi
no iepriekšējās daļas, šis nolīgums attiecas arī uz
tām kuģošanas sabiedrībām, kas dibinātas ārpus
Savienības vai Gruzijas un ko kontrolē attiecīgi kādas ES
dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie, ja šo sabiedrību
kuģi ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem
konkrētās dalībvalsts vai Gruzijas tiesību aktiem un
kuģo ar kādas dalībvalsts vai Gruzijas karogu; f) juridiskas personas "meitasuzņēmums" ir
juridiska persona, kas pieder citai juridiskai personai vai kura to faktiski
kontrolē[5]; g) juridiskas personas "filiāle" ir
uzņēmējdarbības veikšanas vieta, kam nav juridiska statusa,
bet kam piemīt pastāvīguma iezīmes, piemēram,
mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadības struktūra un
materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām
personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir
informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs
juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas
ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar šādu
mātesuzņēmumu, bet tās var veikt
uzņēmējdarbību atzara uzņēmējdarbības
vietā; h) "uzņēmējdarbība" ir: i) attiecībā uz Savienības un Gruzijas
juridiskām personām tiesības sākt un turpināt
saimniecisko darbību, nodibinot, tostarp iegādājoties, juridisku
personu un / vai nodibinot filiāli vai
pārstāvniecību attiecīgi Gruzijā vai
Savienībā, ii) attiecībā uz fiziskām personām –
Savienības vai Gruzijas fizisku personu tiesības sākt un
turpināt saimniecisku darbību kā pašnodarbinātām
personām un veidot apvienības, jo īpaši sabiedrības, kuras
tās faktiski kontrolē; i) "saimnieciska darbība" ietver
rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un
amatnieku darbības un neietver darbības, ko veic, īstenojot
valsts pilnvaras; j) "darbības" ir saimnieciskās
darbības veikšana; k) "pakalpojumi" ietver jebkuru pakalpojumu
jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot
valsts pilnvaras; l) "pakalpojums un citas darbības, ko veic
īstenojot valsts pilnvaras", ir pakalpojums vai darbības, ko
neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai
vairākiem saimnieciskās darbības veicējiem; m) "pakalpojumu pārrobežu sniegšana" ir
pakalpojuma sniegšana: i) no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā (1. veids)
vai ii) vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma
patērētājam (2. veids); n) Puses "pakalpojumu sniedzējs" ir Puses
jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz
pakalpojumu; o) "uzņēmējs" ir jebkura kādas
Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku
darbību, veicot uzņēmējdarbību. 2. IEDAĻA UZŅĒMĒJDARBĪBA 78.
PANTS Darbības
joma Šo iedaļu piemēro
pasākumiem, kurus Puses pieņem vai uztur spēkā un kuri
ietekmē uzņēmējdarbību attiecībā uz
visām saimnieciskās darbības jomām, izņemot: a) kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi[6]; b) ieroču, munīcijas un militārā
aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību; c) audiovizuālos pakalpojumus; d) iekšzemes kabotāžu[7]
un e) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un
starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus[8] un
pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri
nav: i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes
pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto; ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un
tirdzniecība; iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS)
pakalpojumi; iv) kravu zemes apkalpošanas pakalpojumi; v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumi. 79.
PANTS Valsts
režīms un Vislielākās labvēlības režīms 1. Ievērojot atrunas, kas
uzskaitītas šā nolīguma XVI-E pielikumā, Gruzija,
stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina: a) attiecībā uz Savienības juridisko personu
meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību
uzņēmējdarbības veikšanu – ne mazāk
labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām
personām, to filiālēm un pārstāvniecībām;
vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm
un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir
labvēlīgāks; b) attiecībā uz Savienības juridisko personu
meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību
darbību Gruzijā pēc uzņēmējdarbības
uzsākšanas– ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas
valsts juridiskām personām, to filiālēm un
pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts
juridiskām personām, to filiālēm un
pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir
labvēlīgāks[9]. 2. Ievērojot atrunas, kas
uzskaitītas šā nolīguma XIV-A pielikumā,
Savienība, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina: a) attiecībā uz Gruzijas juridisko personu
meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību
uzņēmējdarbības veikšanu Gruzijā – ne mazāk
labvēlīgu režīmu kā savām juridiskām
personām, to filiālēm un pārstāvniecībām;
vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to
filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā
no tā, kurš ir labvēlīgāks; b) attiecībā uz Gruzijas juridisko personu
meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību
darbību Savienībā pēc uzņēmējdarbības
uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā
savām juridiskām personām, to filiālēm un
pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts
juridiskām personām, to filiālēm un
pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir
labvēlīgāks[10]. 3. Ievērojot atrunas, kas
uzskaitītas šā nolīguma XIV–A un XIV–E pielikumā,
Puses nepieņem nekādus jaunus diskriminējošus noteikumus vai
pasākumus attiecībā uz Savienības vai Gruzijas juridisko
personu uzņēmējdarbību to teritorijā vai
saistībā ar to darbību pēc
uzņēmējdarbības uzsākšanas, salīdzinot ar pašu
juridiskām personām. 80.
PANTS Pārskatīšana 1. Nolūkā pakāpeniski
liberalizēt uzņēmējdarbības nosacījumus, Puses
atbilstoši savām starptautisko nolīgumu saistībām
regulāri pārskata šīs nodaļas noteikumus un atrunu
sarakstu, kas minēts šā nolīguma 79. pantā, kā
arī uzņēmējdarbības vidi. 2. Saistībā ar 1. punktā
minēto pārskatīšanu Puses novērtē
uzņēmējdarbības šķēršļus, ar kuriem tās
saskārušās. Nolūkā padziļināt šīs
nodaļas noteikumus, Puses, ja nepieciešams, atrod piemērotus veidus,
lai likvidētu šādus šķēršļus, kas varētu ietvert
arī turpmākas sarunas, tostarp attiecībā uz
ieguldījumu aizsardzību un domstarpību starp
ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām. 81.
PANTS Citi
nolīgumi Šī nodaļa neskar to Pušu
uzņēmēju tiesības, kas izriet no esošiem vai
turpmākiem starptautiskiem nolīgumiem par ieguldījumiem, kuru
līgumslēdzējas puses ir kāda ES dalībvalsts un
Gruzija. 82.
PANTS Filiāļu
un pārstāvniecību standarta režīms 1. Šā nolīguma 79. panta
noteikumi neizslēdz iespēju Pusēm piemērot īpašus
noteikumus par filiāļu un pārstāvniecību
uzņēmējdarbību savā teritorijā, ko veic otras
Puses juridiskās personas, kas nav reģistrētas pirmās Puses
teritorijā, ja to attaisno juridiskās vai tehniskās
atšķirības starp šādām filiālēm un
pārstāvniecībām salīdzinājumā ar tās
teritorijā reģistrētu juridisko personu filiālēm vai
pārstāvniecībām vai – attiecībā uz finanšu
pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ. 2. Atšķirīgs režīms
nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams sakarā ar
šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām,
vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības
apsvērumu dēļ. 3. IEDAĻA PAKALPOJUMU
PĀRROBEŽU SNIEGŠANA 83.
PANTS Darbības
joma Šo iedaļu piemēro Pušu veiktajiem
pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu
visās nozarēs, izņemot: a) audiovizuālos pakalpojumus; b) iekšzemes kabotāžu[11]
un c) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un
starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus[12] un
pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri
nav: i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes
pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto; ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un
tirdzniecība; iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS)
pakalpojumi; iv) kravu zemes apkalpošanas pakalpojumi; v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumi. 84.
PANTS Tirgus
pieejamība 1. Attiecībā uz tirgus
pieejamību, izmantojot pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse
otras Puses pakalpojumiem un to sniedzējiem piešķir ne mazāk
labvēlīgu režīmu kā to, kas tiek piešķirts
saskaņā ar īpašajām saistībām, kas ietvertas
šā nolīguma XIV–B un XIV–E pielikumā. 2. Nozarēs, kurās Puses
uzņemas saistības attiecībā uz tirgus pieejamību,
pasākumus, ko puse nepieņem vai nepatur spēkā
reģionālā līmenī vai visā savā
teritorijā, ja vien šā nolīguma XIV–B un
XIV–F pielikumā nav paredzēts citādi, definē
šādi: a) pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku
kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu
piegādātāju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes
prasību veidā; b) pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās
vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību
pārbaudes prasību veidā, vai c) pakalpojumu darījumu kopskaita vai pakalpojumu
izlaides ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās
vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes
prasību veidā. 85.
PANTS Valsts
režīms 1. Nozarēs, kurās tirgus
piekļuves saistības norādītas šā nolīguma XIV–B
un XIV–F pielikumā un uz kurām attiecas tajos
izklāstītie nosacījumi un ierobežojumi, saistībā ar
visiem pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu,
katra Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu
sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to,
kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un
pakalpojumu sniedzējiem. 2. Puse var izpildīt 1. punktā
norādīto prasību, piešķirot otras Puses pakalpojumiem un
pakalpojumu sniedzējiem formāli identisku režīmu vai
formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā
piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu
sniedzējiem. 3. Formāli identisks vai
formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk
labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus vienas
Puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā
salīdzinājumā ar otras Puses līdzīgiem pakalpojumiem
vai pakalpojumu sniedzējiem. 4. Konkrētās
saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar šo
pantu, nav uzskatāmas par prasību kādai no Pusēm
kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas
attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa
dēļ. 86.
PANTS Saistību
saraksti Nozares, ko Puses liberalizē
atbilstīgi šai iedaļai, un tirgus pieejamības un valsts
režīma ierobežojumi, ko atrunu veidā piemēro otras Puses
pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajā nozarēs, ir
izklāstīti šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā
iekļautajos saistību sarakstos. 87.
PANTS Pārskatīšana Nolūkā pakāpeniski
liberalizēt pakalpojumu pārrobežu sniegšanu Pušu starpā,
Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības
jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta
4. punktā, regulāri pārskata šā nolīguma 86. pantā
minēto saistību sarakstu. Šajā pārskatīšanā
ņem vērā progresu, kas gūts pakāpeniskajā
tuvināšanā, kas minēta šā nolīguma 103., 113., 122. un
126. pantā, un tās ietekmi uz atlikušo šķēršļu
pakalpojumu pārrobežu sniegšanā starp Pusēm likvidēšanu. 4. IEDAĻA FIZISKU
PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE
DARĪJUMDARBĪBAS NOLŪKĀ 88.
PANTS Darbības
joma un definīcijas 1. Šo iedaļu piemēro Pušu
pasākumiem attiecībā uz vadošu darbinieku, stažieru ar
augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvju,
līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo speciālistu ieceļošanu
un uzturēšanos to teritorijās saskaņā ar šā
nolīguma 76. panta 5. punktu. 2. Šajā iedaļā: a) "vadošie darbinieki" ir fiziskas personas, ko
nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura nav bezpeļņas
organizācija[13],
un kas atbild par uzņēmuma izveidi, pienācīgu kontroli,
administrēšanu un darbību. "Vadošie darbinieki" ietver
"personas, kas ieceļo darījumdarbības
nolūkā" un "uzņēmuma pārceltos
darbiniekus": i) "personas, kas ieceļo darījumdarbības
nolūkā" ir fiziskas personas, kuras strādā vadošos
amatos un atbild par uzņēmuma izveidi. Tās drīkst
piedāvāt vai sniegt pakalpojumus vai veikt citu saimniecisko
darbību tikai darījumdarbības nolūkā. Tās
nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas
uzņēmējā Pusē; ii) "uzņēmuma pārceltie darbinieki" ir
fiziskas personas, kuras ir bijušas nodarbinātas juridiskā
personā vai bijušas partneri tajā vismaz vienu gadu un kuras tiek uz
laiku pārceltas uz uzņēmumu, kas var būt otras Puses
teritorijā esoša uzņēmuma / juridiskās personas
meitasuzņēmums, filiāle vai galvenais uzņēmums.
Attiecīgajai fiziskajai personai ir jāietilpst vienā no
šādām kategorijām: 1. vadītāji: juridiskā personā vadošos
amatos strādājošas personas, kas galvenokārt virza
uzņēmuma vadīšanu, saņemot vispārēju
uzraudzību vai norādījumus galvenokārt no uzņēmuma
direktoru padomes vai akciju īpašniekiem vai tiem
līdzvērtīgiem, tostarp vismaz: – vada uzņēmumu vai tā departamentu, vai
apakšstruktūru; – veic uzraudzību un kontroli pār citu
pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu, un – var personīgi pieņemt darbā un atlaist no
darba vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar
personālu saistītas darbības; 2. speciālisti: personas, kuras strādā
juridiskajā personā un kurām ir īpašas zināšanas, kas
ir būtiskas uzņēmuma darbībā saistībā ar
ražošanu, pētnieciskajām iekārtām, metodēm, procesiem,
procedūrām vai vadību. Novērtējot šādas
zināšanas, ņems vērā ne vien zināšanas, kas īpaši
saistītas ar uzņēmumu, bet arī to, vai personai ir augsts
kvalifikācijas līmenis attiecībā uz darba veidu vai
tirdzniecību, kuru veicot vajadzīgas īpašas tehniskas
zināšanas, ieskaitot piederību akreditētai profesijai; b) "stažieri ar augstāko izglītību" ir
fiziskas personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinātas vienas Puses
juridiskajā personā vai tās filiālē un kurām ir
augstskolas diploms, un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās
personas uzņēmumu otras Puses teritorijā karjeras
attīstības mērķiem vai apmācībai par darba
metodēm vai paņēmieniem[14]; c) "tirdzniecības pārstāvji"[15] ir
fiziskas personas, kas ir vienas Puses preču piegādātāja
vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvji, kuri pieprasa atļauju
ieceļot un uz laiku uzturēties otras Puses teritorijā, lai
minētā preču piegādātāja vai pakalpojumu
sniedzēja labā risinātu sarunas par preču vai pakalpojumu
pārdošanu vai slēgtu vienošanās par to. Viņi nenodarbojas
ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un nesaņem atlīdzību no
avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē; un viņi nav
arī tirdzniecības aģenti; d) "līgumpakalpojumu sniedzēji" ir fiziskas
personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura pati nav darbā
iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu
aģentūra, kura nedarbojas ar šādas aģentūras
starpniecību, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā un
kura ir labā ticībā parakstījusi tādu līgumu ar
galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā
Pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās darbinieku pagaidu
klātbūtne šajā Pusē; e) "neatkarīgi speciālisti" ir fiziskas
personas, kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un ir reģistrētas
kā pašnodarbinātas personas Puses teritorijā, kurai nav
uzņēmuma otras Puses teritorijā, un kas ir labā
ticībā parakstījušas tādu līgumu (kas nav noticis ar
darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu
aģentūras starpniecību) ar galīgo patērētāju
par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir
vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā
Pusē; f) "kvalifikācija" ir diplomi, atestāti un
citas (formālās kvalifikācijas) apliecības, ko izdevusi
iestāde, kura iecelta atbilstīgi tiesību aktu un
administratīviem noteikumiem, un kas apliecina sekmīgu
profesionālās izglītības pabeigšanu. 89.
PANTS Vadošie
darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību 1. Katrā nozarē, par kuru
panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu
(Uzņēmējdarbība), un uz kuru attiecas jebkura no šā
nolīguma XIV-A un XIV-E vai XIV-C un XIV-G pielikumā
uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj otras Puses
uzņēmējiem to uzņēmumā nodarbināt
minētās otrās Puses fiziskās personas, ja vien šie
darbinieki ir vadošie darbinieki vai stažieri ar augstāko
izglītību, kā definēts šā nolīguma 88. pantā.
Vadošo darbinieku un stažieru ar augstāko izglītību
ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir uz laiku līdz trim
gadiem uzņēmuma pārceltajiem darbiniekiem, deviņdesmit
dienas katrā divpadsmit mēnešu periodā personām, kas
ieceļo darījumdarbības nolūkā, un viens gads
stažieriem ar augstāko izglītību. 2. Katrā nozarē, kas par
kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu
(Uzņēmējdarbība), pasākumi, ko Puse nepatur
spēkā vai nepieņem reģionālā
apakšdalījumā vai visā savā teritorijā, ja vien
šā nolīguma XIV-C un XIV-G pielikumā nav paredzēts
citādi, tiek definēti kā diskriminējoši ierobežojumi
kopējam fizisko personu skaitam, ko uzņēmējs var
nodarbināt kā vadošos darbiniekus un stažierus ar augstāko
izglītību konkrētā nozarē skaitlisku kvotu vai
ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā. 90.
PANTS Tirdzniecības
pārstāvji Katrā nozarē, par kuru
panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu
(Uzņēmējdarbība) vai 3. iedaļu (Pakalpojumu
pārrobežu sniegšana) un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma
XIV-A, XIV-E, XIV-B un XIV-F pielikumā uzskaitītajām
atrunām, katra Puse atļauj tirdzniecības pārstāvjiem
ieceļot uz laiku un uzturēties līdz deviņdesmit dienām
jebkurā divpadsmit mēnešu periodā. 91.
PANTS Līgumpakalpojumu
sniedzēji 1. Puses atkārtoti apstiprina
savus attiecīgos pienākumus, kas izriet no Pušu saistībām
saskaņā ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par
pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) attiecībā uz
līgumpakalpojumu sniedzēju ieceļošanu un pagaidu
uzturēšanos. Saskaņā ar šā nolīguma XIV-D un
XIV-H pielikumu, katra Puse savā teritorijā atļauj otras
Puses līgumpakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumus,
ievērojot šā panta 2. punktā minētos nosacījumus. 2. Uz saistībām, ko
uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi: a) fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu
pakalpojumu sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki,
kas ir ieguvusi pakalpojumu līgumu, kurš nepārsniedz divpadsmit
mēnešus; b) fiziskajām personām, kas ieceļo otrā
Pusē, jāpiedāvā attiecīgie pakalpojumi kā
tādas juridiskas personas darbiniekiem, kas minētos pakalpojumus
piedāvā jau vismaz gadu pirms pieteikuma iesniegšanas
ieceļošanai otrā Pusē. Turklāt pieteikuma iesniegšanas
brīdī, lai ieceļotu otrā Pusē, fiziskajām
personām jābūt vismaz trīs gadu profesionālajai
pieredzei[16]
darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets; c) fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā
Pusē, ir jābūt: i) akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas
norāda uz līdzvērtīgu zināšanu līmeni[17]; un ii) profesionālajai kvalifikācijai, kas ir
vajadzīga darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību
aktiem, noteikumiem un prasībām, kurā sniedz pakalpojumu; d) fiziskā persona nesaņem citu atlīdzību
par pakalpojumu sniegšanu otras Puses teritorijā, kā tikai to
atlīdzību, ko maksā juridiskā persona, kas nodarbina šo
fizisko personu; e) šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu
uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas
nepārsniedz sešus mēnešus vai — Luksemburgas gadījumā —
divdesmit piecas nedēļas katrā divpadsmit mēnešu periodā,
vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir
īsāks; f) piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo
pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma
priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā
pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts; g) pakalpojumu līguma aptverto personu skaits
nedrīkst būt lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas
var būt noteikts tās Puses tiesību aktos un vai citās
prasībās, kurā tiek sniegti pakalpojumi. 92.
PANTS Neatkarīgi
speciālisti 1. Saskaņā ar šā
nolīguma XIV-D un XIV-H pielikumu, Puses savā teritorijā
atļauj otras Puses neatkarīgiem speciālistiem sniegt
pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos
nosacījumus. 2. Uz saistībām, ko
uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi: a) fiziskās personas ir iesaistītas pakalpojumu
sniegšanā pagaidu kārtā kā otrā Pusē
dibinātas pašnodarbinātas personas, un tām jābūt
ieguvušām pakalpojumu līgumu uz laiku, kas nepārsniedz
divpadsmit mēnešus; b) pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu
otrā līgumslēdzējā pusē, fiziskajām
personām jābūt vismaz sešu gadu profesionālajai pieredzei
darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets; c) fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā
Pusē, ir jābūt: i) akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas
norāda uz līdzvērtīgu zināšanu līmeni[18], un ii) profesionālajai kvalifikācijai, ja tas ir
vajadzīgs darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību
aktiem, noteikumiem un citām juridiskām prasībām, kurā
sniedz pakalpojumu; d) šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu
uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas
nepārsniedz sešus mēnešus vai — Luksemburgas gadījumā —
divdesmit piecas nedēļas katrā divpadsmit mēnešu
periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no
tā, kas ir īsāks; e) piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo
pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma
priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā
pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts; 5. IEDAĻA TIESISKAIS
REGULĒJUMS 1. APAKŠIEDAĻA IEKŠZEMES
REGULĒJUMS 93.
PANTS Darbības
joma un definīcijas 1. Turpmāk aprakstītās
prasības piemēro Pušu pasākumiem saistībā ar
licencēšanas prasībām un procedūrām,
kvalifikācijas prasībām un procedūrām, kas
ietekmē: a) pakalpojumu pārrobežu sniegšanu; b) juridisko un fizisko personu
uzņēmējdarbību to teritorijā, kā definēts
šā nolīguma 77. panta 9. punktā, un c) fizisko personu pagaidu uzturēšanos to
teritorijā, kā definēts šā nolīguma 88. panta 2. punkta
a) līdz e) apakšpunktā. 2. Pakalpojumu pārrobežu
sniegšanas gadījumā minētās prasības piemēro
tikai nozarēm, kurās attiecīgā Puse ir uzņēmusies
īpašās saistības un tikai tādā apmērā, kādā
šīs īpašās saistības piemēro saskaņā ar
šā nolīguma XIV-B un XIV-F pielikumu.
Uzņēmējdarbības gadījumā šīs prasības
nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XIV-A un
XIV-E pielikumā ir iekļauta atruna. Fizisku personu pagaidu
uzturēšanās gadījumā šīs prasības nepiemēro
nozarēm, ciktāl šā nolīguma XIV-C, XIV-D, XIV-G un
XIV-H pielikumā ir iekļauta atruna. 3. Minētās prasības
nepiemēro pasākumiem, ciktāl tie ir ierobežojumi atbilstoši
šā nolīguma attiecīgajiem pielikumiem. 4. Šajā iedaļā: a) "licencēšanas prasības" ir
pamatprasības, kas nav kvalifikācijas prasības un kas
jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, lai saņemtu,
grozītu vai atjaunotu atļauju veikt darbības, kas definētas
1. punkta a) līdz c) apakšpunktā; b) "licencēšanas procedūras" ir
administratīvi vai procedūras noteikumi, kas, lai demonstrētu
licencēšanas prasību izpildi, jāievēro fiziskai vai
juridiskai personai, kura vēlas saņemt atļauju 1. punkta a)
līdz c) apakšpunktā definēto darbību veikšanai,
tostarp licences grozīšanai vai atjaunošanai; c) "kvalifikācijas prasības" ir
pamatprasības attiecībā uz fiziskas personas kompetenci sniegt
pakalpojumu, un tās ir jādemonstrē nolūkā iegūt
atļauju sniegt pakalpojumu; d) "kvalifikācijas procedūras" ir
administratīvi vai procedūras noteikumi, kas jāievēro
fiziskai personai, lai demonstrētu atbilstošo kvalifikācijas
prasību izpildi nolūkā iegūt atļauju sniegt
pakalpojumu; e) "kompetentā iestāde" ir jebkura
centrālā, reģionālā vai vietējā valdība
un iestāde vai nevalstiska organizācija, kas īsteno pilnvaras,
ko tai deleģējusi centrālā vai reģionālā,
vai vietējā valdība vai iestādes, kas pieņem
lēmumu par atļauju sniegt pakalpojumu, tostarp izmantojot
uzņēmumu, vai atļauju veikt uzņēmējdarbību
jomā, kas nav pakalpojumu sniegšana. 94.
PANTS Licencēšanas
un kvalifikācijas nosacījumi 1. Katra Puse nodrošina, ka
pasākumi, kas attiecas uz licencēšanas prasībām un
procedūrām, kvalifikācijas prasībām un
procedūrām, ir balstīti uz kritērijiem, kas liedz
kompetentajām iestādēm savas izvērtēšanas
tiesības īstenot patvaļīgi. 2. Šā panta 1. punktā
minētie kritēriji ir a) samērīgi ar sabiedriskās kārtības
mērķi, b) skaidri un nepārprotami, c) objektīvi, d) iepriekš noteikti, e) iepriekš publiskoti, f) pārredzami un pieejami. 3. Atļauju vai licenci
piešķir, tiklīdz atbilstošas pārbaudes rezultātā ir
konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi atļaujas vai
licences iegūšanai. 4. Katra Puse saglabā vai
izveido tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvās
tiesas vai procedūras, kas ļauj pēc skartā
uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma
tūlīt izskatīt administratīvus lēmumus un
attiecīgos gadījumos nodrošināt atbilstīgos tiesiskās
aizsardzības līdzekļus attiecībā uz
uzņēmumu, pakalpojumu pārrobežu sniegšanu vai fizisko personu
pagaidu klātbūtni darījumdarbības nolūkā. Ja
šādas procedūras nav neatkarīgas no iestādes, kurai
uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, katra Puse
nodrošina, lai procedūras faktiski ļautu izskatīt lietu
objektīvi un taisnīgi. 5. Ja konkrētai darbībai
licenču skaits ir ierobežots pieejamo dabisko resursu vai tehnisko
iespēju nepietiekamības dēļ, katra Puse potenciālajiem
pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru, kas
pilnībā garantē objektivitāti un
pārskatāmību, tostarp jo īpaši atbilstīgu
publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un pabeigšanu. 6. Ievērojot šā panta
noteikumus, izstrādājot atlases procedūras noteikumus, katra
Puse var ņemt vērā sabiedriskās kārtības
mērķus, tostarp veselības, drošības, vides
aizsardzības un kultūras mantojuma saglabāšanas apsvērumus. 95.
PANTS Licencēšanas
un kvalifikācijas procedūras 1. Licencēšanas un
kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir skaidras, iepriekš
publiskotas, un tās pieteikumu iesniedzējiem garantē, ka to
pieteikumus izskatīs objektīvi un taisnīgi. 2. Licencēšanas un
kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir iespējami
vienkāršas un nepamatoti nesarežģī vai neaizkavē
pakalpojuma sniegšanu. Licences maksai[19],
kas pieteikuma iesniedzējam varētu būt jāmaksā
pieteikuma iesniegšanas rezultātā, vajadzētu būt
saprātīgai un samērīgai ar attiecīgās
atļauju piešķiršanas procedūras izmaksām. 3. Katra Puse nodrošina, ka
kompetentās iestādes izmantotās procedūras un
pieņemtie lēmumi licencēšanas vai atļauju piešķiršanas
procesā ir objektīvi attiecībā uz visiem pieteikuma
iesniedzējiem. Kompetentajai iestādei tās lēmuma
pieņemšanā vajadzētu būt neatkarīgai un tai nevajadzētu
atskaitīties nevienam pakalpojumu sniedzējam, kuram nepieciešama
licence vai atļauja. 4. Ja ir noteikti konkrēti
termiņi pieteikumu iesniegšanai, pieteikuma iesniedzējam tiek dots
pietiekams laiks, lai iesniegtu pieteikumu. Kompetentā iestāde
sāk pieteikuma izskatīšanu bez liekas kavēšanās. Ja
iespējams, pieteikumu elektroniskā formātā atzīst ar
tādiem pašiem nosacījumiem kā pieteikumus papīra
formā. 5. Katra Puse nodrošina, ka
pieteikumu apstrāde, tostarp galīga lēmuma pieņemšanas, ir
pabeigta saprātīgā laikā no pilnīga pieteikuma
iesniegšanas brīža. Katra Puse cenšas pieņemt parastu grafiku
pieteikuma apstrādei. 6. Kompetentā iestāde
pieņemamā laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ko tā
uzskata par nepilnīgu, informē pieteikuma iesniedzēju,
ciktāl iespējams, norādot nepieciešamo papildu informāciju,
lai pieteikums būtu pilnīgs, un nodrošinātu iespēju
novērst nepilnības. 7. Dokumentu oriģinālu
vietā, ja tas iespējams, būtu jāpieņem arī
apliecinātas kopijas. 8. Ja kompetentā iestāde
noraida pieteikumu, pieteikuma iesniedzēju informē rakstiski un bez
liekas kavēšanās. Parasti pieteikuma iesniedzēju pēc
pieprasījuma arī informē par noraidīšanas iemesliem un par
termiņu lēmuma pārsūdzēšanai. 9. Katra Puse nodrošina, ka licence
vai atļauja pēc tās piešķiršanas stājas
spēkā bez nepamatotas kavēšanās saskaņā ar
noteikumiem un nosacījumiem, kas tajā norādīta. 2. APAKŠIEDAĻA VISPĀRĒJI
PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI 96.
PANTS Savstarpēja
atzīšana 1. Neviens šīs nodaļas
noteikums neliedz Pusei pieprasīt, lai fiziskām personām
būtu nepieciešamā kvalifikācija un / vai
profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības
nozarē noteikta teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums. 2. Puses mudina attiecīgās
profesionālās struktūras to attiecīgajās
teritorijās sniegt ieteikumus Asociācijas komitejai īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par
savstarpējo atzīšanu, lai uzņēmēji un pakalpojumu
sniedzēji kopumā vai daļēji izpildītu katras Puses
piemērotos kritērijus uzņēmējiem un pakalpojumu
sniedzējiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu,
licencēšanu, darbību un sertificēšanu un jo īpaši
attiecībā uz profesionāliem pakalpojumiem. 3. Saņemot 2. punktā
minēto ieteikumu Asociācijas komiteja īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai
saprātīgā laikā izskata minēto ieteikumu, lai noteiktu
tā atbilstību šim nolīgumam, un, pamatojoties uz ieteikumā
sniegto informāciju, jo īpaši izvērtē: a) cik liela ir standartu un kritēriju, ko katra Puse
piemēro atļauju izsniegšanai pakalpojumu sniedzējiem un
uzņēmējiem, viņu licencēšanai, darbībai un
sertifikācijai, konverģence, un b) savstarpējas atzīšanas nolīguma
iespējamo ekonomisko vērtību. 4. Ja šīs prasības ir
izpildītas, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā
tirdzniecības jautājumu risināšanai nosaka nepieciešamos posmus
sarunu risināšanai, pēc tam Puses ar to kompetento iestāžu
starpniecību risina sarunas par savstarpējās atzīšanas
nolīgumu. 5. Jebkurš šāds nolīgums
atbilst PTO Līguma, jo īpaši VVTT VII panta, attiecīgajiem
noteikumiem. 97.
PANTS Pārredzamība
un konfidenciālas informācijas izpaušana 1. Puses nekavējoties atbild uz
visiem otras Puses pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu
informāciju par jebkuru tās vispārējas piemērošanas
pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo
nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī ierīko vienu vai
vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz
konkrētu informāciju otras Puses uzņēmējiem un pakalpojumu
sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Puses paziņo viena
otrai šos informācijas punktus trīs mēnešu laikā pēc
šā nolīguma stāšanās spēkā. Informācijas
punktiem nav jābūt normatīvo aktu depozitārijiem. 2. Nekas šajā nolīgumā
nepieprasa kādai Pusei konfidenciālas informācijas izpaušanu,
kuras publiskošana varētu traucēt tiesībaizsardzību, vai
citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm un
kaitēt konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu
likumiskajām komercinteresēm. 3. APAKŠIEDAĻA DATORPAKALPOJUMI 98.
PANTS Datorpakalpojumu
jēdziens 1. Tādā apmērā,
kādā datorpakalpojumi ir liberalizēti saskaņā ar
šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbība),
3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu
(Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības
nolūkā), Puses ievēro šā panta 2., 3. un 4. punktu. 2. ANO kods CPC[20] 84,
ko izmanto datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu aprakstīšanai,
aptver pamatfunkcijas, ko izmanto visu datoru un ar tiem saistīto
pakalpojumu sniegšanā: a) datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju
kopums, kas vajadzīgs datoru darbībai un saziņai (ieskaitot
datorprogrammu izstrādi un ieviešanu), b) datu apstrāde un glabāšana un c) saistītie pakalpojumi, piemēram,
konsultācijas un klientu personāla apmācība. Tehnoloģijas
attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt
minētos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni,
kur var būt iekļautas dažas vai visas šīs pamatfunkcijas.
Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna
izviesošana, datizrace un režģiskā skaitļošana sastāv no
datora pamatpakalpojumu funkcijām. 3. Datoru un saistītie
pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā,
ieskaitot internetu, aptver visus pakalpojumus, kas nodrošina: a) datoru vai datorsistēmu konsultēšanu,
stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju,
projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu,
integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu,
atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai
pārvaldību; b) datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju
komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par
sevi), plus datorprogrammu konsultēšanu, stratēģiju,
analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu,
attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju,
izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, pielāgošanu,
apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai
lietošanu, vai c) datu apstrādi, datu glabāšanu, datu
mitināšanu vai datubāzu pakalpojumus, vai apkopes un labošanas
pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem,
vai tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā
ar datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur
klasificēti. 4. Datoru un saistītie
pakalpojumi ļauj sniegt citus (piemēram, banku) pakalpojumus ar
elektroniskiem un citiem līdzekļiem. Taču ir svarīgi
nošķirt iespējošanas pakalpojumu (piemēram, tīkla vai
lietojumprogrammas izviesošana) un satura vai pamata pakalpojumu, ko sniedz
elektroniski (piemēram, banku pakalpojumus). Šādos gadījumos CPC
84 neattiecas uz satura vai pamata pakalpojumu. 4. APAKŠIEDAĻA PASTA
UN KURJERU PAKALPOJUMI 99.
PANTS Darbības
joma un definīcijas 1. Šajā apakšiedaļā ir
izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi
attiecībā uz visiem pasta un kurjeru pakalpojumiem, kas
liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu
(Uzņēmējdarbība), 3. iedaļu (Pakalpojumu
pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu
klātbūtne darījumdarbības nolūkā). 2. Šajā apakšiedaļā un
šīs nodaļas 2. iedaļā
(Uzņēmējdarbība), 3. iedaļā (Pakalpojumu
pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu
klātbūtne darījumdarbības nolūkā): a) "licence" ir pirms noteikta pakalpojuma
sniegšanas vajadzīga atļauja, ko atsevišķam
piegādātājam izdod pārvaldes iestāde; b) "universālais pakalpojums" ir noteiktas
kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšana par
pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās
kādas Puses teritorijā. 100.
PANTS Universālais
pakalpojums Katrai Pusei ir tiesības noteikt
tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā
vēlas saglabāt. Šādus pienākumus neuzskatīs par
konkurenci kropļojošiem per se ar noteikumu, ka tos administrē
pārredzamo, bez diskriminācijas un neitrāli attiecībā
uz konkurenci, un ka tie nav vairāk apgrūtinoši, nekā
nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma
nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse. 101.
PANTS Licences 1. Licenci var prasīt tikai
pakalpojumiem, kuri ietilpst universālā pakalpojuma jomā. 2. Ja tiek prasīta licence,
publiski pieejamu padara šādu informāciju: a) visi licencēšanas kritēriji un laika posms, kas
parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu,
un b) licences termiņš un nosacījumi. 3. Licences atteikuma iemeslus
pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma dara viņam
zināmus, un katra Puse izveidos pārsūdzības procedūru
neatkarīgā struktūrā. Šāda procedūra būs pārredzama,
nediskriminējoša un balstīta uz objektīviem kritērijiem. 102.
PANTS Regulatoru
neatkarība Regulatori ir juridiski nošķirti no
pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauti.
Regulatoru lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas
attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem. 103.
PANTS Pakāpeniska
regulējuma tuvināšana Ņemot vērā turpmāku
liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka
ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos
un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis
sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-C pielikumā. 5. APAKŠIEDAĻA ELEKTRONISKO
SAKARU TĪKLI UN ELEKTRONISKO SAKARU PAKALPOJUMI 104.
PANTS Darbības
joma un definīcijas 1. Šajā apakšiedaļā ir
izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi
attiecībā uz visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas
liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu
(Uzņēmējdarbība), 3. iedaļu (Pakalpojumu
pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu
klātbūtne darījumdarbības nolūkā). 2. Šajā apakšiedaļā un
šīs nodaļas 2. iedaļā
(Uzņēmējdarbība), 3. iedaļā (Pakalpojumu
pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu
klātbūtne darījumdarbības nolūkā): a) "elektronisko sakaru pakalpojumi" ir visi
pakalpojumi, kas ir pilnībā vai galvenokārt no signālu
pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklus, tostarp
telekomunikāciju pakalpojumu un pārraides pakalpojumus tīklos,
ko izmanto apraidei. Minētie pakalpojumi neietver pakalpojumus, kas
nodrošina vai veic redakcionālu kontroli pār saturu, kas pārraidīts,
izmantojot elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem; b) "publisks sakaru tīkls" nozīmē
elektronisku sakaru tīklu, ko pilnībā vai galvenokārt
izmanto publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai; c) "elektronisko sakaru tīkls" nozīmē
pārraides sistēmas un, attiecīgos gadījumos,
komutācijas vai maršrutizācijas ierīces un citus resursus, kas
ļauj signālus pārraidīt pa vadiem, pa radio, ar optiskiem
vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem, ietverot
satelīta tīklu, fiksētus (ķēdes un pakešu tīklu,
ietverot internetu) un mobilos zemes sakaru tīklus, elektrības
kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir izmantotas, lai
pārraidītu signālus, tīklus, ko izmanto radio un
televīzijas apraidei, un kabeļu televīzijas tīklus,
neatkarīgi no pārraidītas informācijas tipa; d) "regulatīvā iestāde" elektronisko
sakaru nozarē ir struktūra vai struktūras, kam ir pienākums
regulēt šajā apakšiedaļā minētos elektroniskos
sakarus; e) pakalpojuma sniedzēju uzskata par tādu, kam ir
"būtiska tirgus vara", ja tas individuāli vai kopā ar
citiem bauda stāvokli, kas ir līdzvērtīgs dominējošam
stāvoklim, t.i., ekonomisku spēku, kas tam līdz zināmam
līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem
un gala patērētājiem; f) "starpsavienojums” ir fizisks un / vai
loģisks publisko sakaru tīklu savienojums, ko izmanto tas pats vai
cits pakalpojuma sniedzējs, lai ļautu viena pakalpojumu
sniedzēja lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu
sniedzēja lietotājiem vai piekļūt cita pakalpojumu
sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem. Pakalpojumus var sniegt
iesaistītās Puses vai citas personas, kam ir piekļuve
tīklam. Starpsavienojums ir īpašs piekļuves veids, kas ieviests
starp publiskā tīkla operatoriem; g) "universālais pakalpojums" ir noteiktas
kvalitātes pakalpojumu kopums, kas ir pieejams visiem lietotājiem Puses
teritorijā neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās
atrašanās vietas un par pieņemamām cenām; katra Puse lemj
par tā tvērumu un īstenošanu; h) "piekļuve" ir iekārtu un / vai
pakalpojumu ekskluzīvas vai neekskluzīvas pieejas sniegšana citam
pakalpojuma sniedzējam ar konkrētiem nosacījumiem, lai sniegtu
elektronisko sakaru pakalpojumus. Tas inter alia ietver piekļuvi
tīkla elementiem un ar tiem saistītām iekārtām, kas
var iekļaut iekārtu savienojumu ar vadiem vai bez (jo īpaši tas
iekļauj piekļuvi vietējai sakaru līnijai un
iekārtām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu
pakalpojumus vietējā sakaru līnijā), piekļuvi fiziskai
infrastruktūrai, ietverot ēkas, vadu līnijas un stabus; piekļuvi
attiecīgām programmatūras sistēmām, tostarp
operacionālām atbalstsistēmām; piekļuvi numuru
translācijai vai sistēmām, kas piedāvā
līdzīgas iespējas; piekļuvi fiksēto un mobilo sakaru
tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai; piekļuvi nosacītās
piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem;
piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem; i) "lietotājs" nozīmē lietotāju,
kas nenodrošina publiskos sakaru tīklus vai publiski pieejamus
elektronisko sakaru pakalpojumus; k) "vietējā sakaru līnija"
nozīmē fizisku shēmu, kas savieno tīkla
pieslēgumpunktu abonenta telpās ar galveno komutatoru vai ekvivalentu
iekārtu fiksētā publiskajā sakaru tīklā. 105.
PANTS Regulatīvā
iestāde 1. Katra Puse nodrošina, ka
elektronisko sakaru pakalpojumu regulatīvās iestādes ir
juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no elektronisko
sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Ja Puse saglabā
īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu
sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai
pakalpojumus, šī Puse nodrošina efektīvu regulatīvo funkciju
strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar
īpašumtiesībām vai kontroli. 2. Katra Puse nodrošina, ka
regulatīvajai iestādei ir pietiekamas pilnvaras regulēt nozari.
Regulatīvajai iestādei veicamos uzdevumus publicē viegli
pieejamā un skaidrā veidā, jo īpaši tad, ja uzdevumi ir uzticēti
vairāk nekā vienai struktūrai. 3. Katra Puse nodrošina, ka
regulatīvo iestāžu lēmumi un izmantotās procedūras ir
objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem un
pārskatāmas. 4. Regulatīvajai iestādei
ir pilnvaras analizēt indikatīvo saraktu ar konkrēto produktu un
pakalpojumu tirgiem, uz kuriem attiecas ex ante regulējums. Ja
regulatīvajai iestādei saskaņā ar šā nolīguma 107. pantu
ir jālemj par pienākumu uzlikšanu, saglabāšanu, grozīšanu
vai atcelšanu, tā, pamatojoties uz tirgus analīzi, nosaka, vai konkrētajā
tirgū ir efektīva konkurence. 5. Ja regulatīvā
iestāde nosaka, ka konkrētajā tirgū konkurence nav
efektīva, tā nosaka un norāda pakalpojumu sniedzējus,
kuriem ir būtiska tirgus vara šajā tirgū un attiecīgi
piemēro, saglabā vai groza konkrētos regulatīvos
pienākumu, kas minēti šā nolīguma 107. pantā. Ja
regulatīvā iestāde secina, ka tirgū ir efektīva
konkurence, tā nepiemēro vai nesaglabā šā nolīguma 107. pantā
minētos regulatīvos pienākumus. 6. Katra Puse nodrošina, ka
pakalpojumu sniedzējam, kuru skar regulatīvās iestādes
lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu
pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no
lēmuma pieņemšanā iesaistītajām personām. Katra
Puse nodrošina, ka pienācīgi tiek ņemti vērā
konkrētās lietas apstākļi. Līdz šādas
pārsūdzības rezultātam regulatīvās iestādes
lēmums paliek spēkā, ja vien pārsūdzības
iestāde neizlemj savādāk. Ja pārsūdzības
iestāde pēc rakstura nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā
vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt
objektīva un neatkarīga tiesu iestāde.
Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski
izpildāmi. 7. Katra Puse nodrošina, ka
ieinteresētajām Pusēm saprātīgā termiņā
ir iespēja izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja
regulatīvā iestāde ir nolēmusi pieņemt pasākumus
saistībā ar kādu no šīs apakšiedaļas noteikumiem, kas
varētu ievērojami ietekmēt konkrēto tirgu. Regulatori
publisko savas apspriešanās procedūras. Apspriešanās
procedūras rezultātus publisko, izņemot gadījumus, kad
informācija ir konfidenciāla. 8. Katra Puse nodrošina to, ka
pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un
pakalpojumus, sniedz visu informāciju, tostarp finanšu informāciju,
kura nepieciešama regulatīvajām iestādēm, lai tās
varētu panākt atbilstību šīs apakšiedaļas noteikumiem
vai saskaņā ar šo apakšiedaļu pieņemtiem lēmumiem.
Minētie pakalpojumu sniedzēji sniedz šādu informāciju
nekavējoties pēc pieprasījuma un ievērojot grafiku un
informācijas daudzuma līmeni, ko pieprasa regulatīvā
iestāde. Regulatīvās iestādes pieprasītā
informācija ir proporcionāla attiecīgā uzdevuma izpildei.
Regulatīvā iestāde pienācīgi pamato savus
informācijas pieprasījumus. 106.
PANTS Atļauja
sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus 1. Katra Puse nodrošina, ka
pakalpojumu sniegšana pēc iespējas tiek atļauta pēc
vienkārša paziņojuma. 2. Katra Puse nodrošina, ka licenci
var pieprasīt, lai risinātu numuru un frekvenču
piešķiršanas jautājumus. Šādu licenču noteikumi un
nosacījumi ir nododami atklātībai. 3. Ja ir nepieciešama licence, katra
Puse nodrošina, ka: a) visi licencēšanas kritēriji un laika posms, kas
parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu,
ir nododami atklātībai; b) licences pieteikuma noraidījuma iemeslus
iesniedzējam dara zināmus pēc pieprasījuma; c) licences pieteikuma iesniedzējam ir iespēja
pārsūdzēt pārsūdzības iestādē, ja
licence tiek nepamatoti atteikta; d) licenču maksa[21],
ko par licences piešķiršanu prasa Puse, nepārsniedz
administratīvās izmaksas, kas parasti rodas attiecīgo
licenču sistēmas pārvaldībā, kontrolē un
izpildē. Šā punkta prasības nepiemēro licenču maksai
par radiofrekvenču spektra un numuru resursu izmantošanu. 107.
PANTS Piekļuve
un starpsavienojumi 1. Katra Puse nodrošina, ka
pakalpojuma sniedzējam, kam ir atļauts sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus,
ir tiesības un pienākums vienoties par piekļuvi un
starpsavienojumiem ar publiski pieejamu elektronisko sakaru tīklu un
pakalpojumu nodrošinātājiem. Par piekļuvi un starpsavienojumu
principā jāvienojas komerciālās sarunās starp
attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. 2. Katra Puse nodrošina, ka
pakalpojumu sniedzēji, kas starpsavienojuma apspriešanas procesā
iegūst informāciju no cita pakalpojumu sniedzēja, to izmanto
vienīgi tam mērķim, kam tā sniegta, un vienmēr ievēro
pārraidītās vai uzglabātās informācijas
konfidencialitāti. 3. Katra Puse nodrošina, ka,
saskaņā ar šā nolīguma 105. pantu konstatējot, ka
konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva,
regulatīvajai iestādei ir tiesības piemērot pakalpojumu
sniedzējam, par ko noteikts, ka tam piemīt būtiska tirgus vara,
vienu vai vairākus šādus pienākumus attiecībā uz
starpsavienojumiem un / vai piekļuvi: a) nediskriminācijas pienākumu, lai
nodrošinātu, ka operators piemēro līdzvērtīgus
nosacījumus līdzīgos apstākļos citiem pakalpojumu
sniedzējiem, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus, un
sniedz pakalpojumus un informāciju citiem saskaņā ar tiem pašiem
nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kāda ir
viņa paša pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā
meitasuzņēmumi vai partneri; b) pienākumu vertikāli integrētam
uzņēmumam padarīt pārredzamas tā
vairumtirdzniecības cenas un tā vietējās pārdošanas
cenas, ja ir noteikts nediskriminācijas pienākums, vai lai
novērstu negodīgas savstarpējās subsīdijas.
Regulatīvā iestāde var precizēt izmantojamo formātu un
uzskaites metodoloģiju; c) pienākumu apmierināt saprātīgus
pieprasījumus piekļūt un lietot konkrētus tīkla
elementus un ar tiem saistītas iekārtas, ietverot neierobežotu
piekļuvi vietējai sakaru līnijai, inter alia, ja
regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai
nepamatoti noteikumi un nosacījumi, kuriem ir līdzīga ietekme,
kavēs noturīgas konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības
līmenī vai nebūs gala lietotāju interesēs. Regulatīvās iestādes šajā punktā
paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp
godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības; d) vairumtirdzniecībā nodrošināt noteiktus
pakalpojumus mazumtirdzniecībai, ko veic trešās personas;
piešķirt atvērtu piekļuvi tehniskām saskarnēm,
protokoliem vai citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir
nepieciešamas pakalpojumu vai virtuālā tīkla pakalpojumu
savietojamībai; nodrošināt līdzāsatrašanos vai citas
iekārtu dalīšanas formas, ietverot līniju, ēku vai stabu
dalīšanu; nodrošināt noteiktus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai
nodrošinātu pilnīgu pakalpojumu savietojamību lietotājiem,
tostarp attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas
automatizētiem tīkla pakalpojumiem; nodrošināt piekļuvi
darbības atbalsta sistēmām vai līdzīgām
programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu
godīgu konkurenci pakalpojumu nodrošināšanā; savstarpēji
savienot tīklus vai tīklu iekārtas. Regulatīvās
iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var
pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un
laicīguma prasības; e) pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un
cenu kontroli, ieskaitot pienākumus par cenu orientāciju uz
izmaksām un pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites
sistēmām, lai nodrošinātu savstarpējā savienojuma
un / vai piekļuves īpašus veidus, situācijās, kad
tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums
nozīmē to, ka attiecīgais operators var paturēt cenas
pārmērīgi augstā līmenī vai piemērot cenu
ierobežojumus, kaitējot gala lietotājiem. Regulatīvās
iestādes ņem vērā investīcijas, ko veicis operators,
un ļauj tam gūt samērīgu peļņu no
attiecīgā ieguldītā kapitāla, ņemot
vērā iesaistītos riskus; f) pienākumu publicēt konkrētos
pienākumus, ko pakalpojuma sniedzējam uzlikusi regulatīvā
iestāde, norādot konkrēto produktu/pakalpojumu un
ģeogrāfiskos tirgus. Aktuālu informāciju ar
nosacījumu, ka tā nav konfidenciāla un neietver
komercnoslēpumus, publisko tādā veidā, kas garantē, ka
visas ieinteresētās personas var tai viegli piekļūt; g) pārredzamības pienākumu, kas liek operatoram
publiskot konkrētu informāciju un jo īpaši, ja operatoram ir
nediskriminācijas pienākums, regulatīvā iestāde var
pieprasīt šim operatoram publiskot standartpiedāvājumu, kas ir
pietiekami atdalīts, lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu sniedzējiem
nav jāmaksā par iekārtām, kas nav nepieciešamas
pieprasītajam pakalpojumam, sniedzot attiecīgo piedāvājumu
aprakstu, to sadalot komponentos atbilstīgi tirgus vajadzībām,
un saistītos noteikumus un nosacījumus, tostarp cenas. 4. Katra Puse nodrošina, ka
pakalpojuma sniedzējam, kas prasa starpsavienojumu no pakalpojuma
sniedzēja, kam ir ievērojama tirgus vara, ir tiesības
jebkurā laikā vai saprātīgā publiski
paziņotā termiņā vērsties ar sūdzību
neatkarīgā vietējā iestādē, kas var būt
regulatīvā iestāde, kā minēts šā nolīguma 104. panta
2. punkta d) apakšpunktā, lai atrisinātu strīdus par
starpsavienojuma un / vai piekļuves noteikumiem un
nosacījumiem. 108.
PANTS Ierobežoti
resursi 1. Katra Puse nodrošina, ka visas
procedūras attiecībā uz ierobežotu resursu, tostarp
frekvenču, numuru un piekļuves tiesību, piešķiršanu un
izmantošanu īsteno objektīvi, samērīgi, savlaicīgi,
pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par pašreizējo
situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču
joslām dara publiski pieejamus, bet sīkāk nav jānorāda
dati par frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts
pārvaldes vajadzībām. 2. Katra Puse nodrošina elektronisko
sakaru pakalpojumu radio frekvenču efektīvu pārvaldību
savā teritorijā ar nolūku nodrošināt efektīvu un
optimālu frekvenču spektra izmantošanu. Ja pieprasījums pēc
konkrētām frekvencēm pārsniedz to pieejamību, šo
frekvenču piešķiršanai ievēro piemērotas un
pārredzamas procedūras, lai optimizētu to izmantošanu un
veicinātu konkurences izaugsmi. 3. Katra Puse nodrošina, ka valsts
numuru resursu piešķiršanu un valsts numuru plāna
pārvaldību uztic regulatīvajai iestādei. 4. Ja valsts vai pašvaldību
iestādes saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār
tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina publiskus sakaru
tīklus un / vai pakalpojumus, nepieciešams nodrošināt efektīvu
piekļūšanas tiesību piešķiršanas funkcijas strukturālu
nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar
īpašumtiesībām vai kontroli. 109.
PANTS Universālais
pakalpojums 1. Katrai Pusei ir tiesības
noteikt, kāda veida universālā pakalpojuma pienākumus
tā vēlas saglabāt. 2. Šādus pienākumus
neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem per se ar noteikumu, ka
tos administrē pārredzami, objektīvi un bez
diskriminācijas. Šādu pienākumu administrēšana arī
attiecībā uz konkurenci ir neitrāla un tie nav vairāk
apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā
pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi
attiecīgā Puse. 3. Katra Puse nodrošina, ka visi
pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi nodrošināt universālo
pakalpojumu un neviens pakalpojuma sniedzējs a priori netiek
izslēgts. Izraudzīšanu izdara ar efektīvu un pārredzamu
mehānismu bez diskriminācijas. Ja nepieciešams, katra Puse
novērtē, vai universālā pakalpojuma sniegšana nav
negodīgs slogs organizācijai(-ām), kas izraudzīta(-as) par
universālā pakalpojuma sniedzēju. Ja šādi
aprēķini to attaisno, un ņemot vērā tirgus ieguvumu,
ja tāds ir, organizācijai, kas piedāvā universālo
pakalpojumu, regulatīvā iestāde nosaka, vai ir vajadzīgs
mehānisms pakalpojuma sniedzēja(-u) izmaksu kompensēšanai vai
universālā pakalpojuma pienākumu tīro izmaksu sadalei. 4. Katra Puse nodrošina, ka tad, kad
lietotājiem ir pieejami visu abonentu saraksti – drukātā vai
elektroniskā formā –, organizācijas, kas nodrošina šos
sarakstus, piemēro nediskriminācijas principu tās informācijas
apstrādē, ko tām ir sniegušas citas organizācijas. 110.
PANTS Elektronisko
sakaru pakalpojumu pārrobežu sniegšana Neviena Puse nevar pieprasīt, ka, lai
sniegtu pakalpojumus pāri robežām, otras Puses pakalpojumu
sniedzējam ir jāizveido uzņēmums, jānodrošina
klātbūtne jebkādā veidā vai jābūt
pastāvīgajam iedzīvotājam pirmās Puses
teritorijā. 111.
PANTS Informācijas
konfidencialitāte Katra Puse ar publisko elektronisko sakaru
tīklu un publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu
palīdzību nodrošina elektronisko sakaru un ar to saistīto datu
plūsmu konfidencialitāti, neierobežojot pakalpojumu
tirdzniecību. 112.
PANTS Pakalpojumu
sniedzēju strīdi 1. Katra Puse nodrošina, ka
strīda gadījumā starp elektronisko pakalpojumu sniedzējiem,
kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus,
saistībā ar šajā nodaļā minētām
tiesībām un pienākumiem, attiecīgā
regulatīvā iestāde pēc jebkuras domstarpībās
iesaistītās Puses pieprasījuma pieņem saistošu lēmumu,
lai atrisinātu strīdu iespējami īsā laikā un
jebkurā gadījumā – četru mēnešu laikā. 2. Regulatīvās
iestādes lēmumu publisko, ņemot vērā
darījumdarbības konfidencialitātes prasības.
Attiecīgajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina
elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, sniedz pilnu pārskatu
par apsvērumiem lēmuma pamatotā. 3. Ja šāds strīds attiecas
uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, attiecīgās
regulatīvās iestādes koordinē centienus, lai
atrisinātu domstarpības. 113.
PANTS Pakāpeniska
regulējuma tuvināšana Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju
pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi
pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos un turpmāk
pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas
iekļauts šā nolīguma XV-B pielikumā. 6. APAKŠIEDAĻA FINANŠU
PAKALPOJUMI 114.
PANTS Darbības
joma un definīcijas 1. Šajā apakšiedaļā ir
izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi
attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, kas liberalizēti
saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu
(Uzņēmējdarbība), 3. iedaļu (Pakalpojumu
pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu
klātbūtne darījumdarbības nolūkā). 2. Šajā apakšiedaļā un
šīs nodaļas 2. iedaļā
(Uzņēmējdarbība), 3. iedaļā (Pakalpojumu
pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu
klātbūtne darījumdarbības nolūkā): a) "finanšu pakalpojums" ir finansiāla rakstura
pakalpojums, ko piedāvā vienas Puses finanšu pakalpojumu
sniedzējs. Finanšu pakalpojumos ietilpst šādas darbības. i) Apdrošināšana
un ar to saistīti pakalpojumi: 1. tiešā
apdrošināšana (tostarp līdzapdrošināšana): a) dzīvības
apdrošināšana, b) nedzīvības
apdrošināšana; 2. pārapdrošināšana
un retrocesija; 3. apdrošināšanas
starpniecība, piemēram, mākleru un aģentu pakalpojumi, un 4. apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram,
konsultācijas, aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšana un
pretenziju izskatīšanas pakalpojumi; ii) banku un
citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu): 1. noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu
pieņemšana no sabiedrības; 2. visa veidu kreditēšana, ieskaitot patēriņa
kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un
komercdarījumu finansēšanu; 3. finanšu noma; 4. visi maksājumu un naudas pārskaitījumu
pakalpojumi, tostarp kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes,
ceļotāju čeki un bankas pārvedu vekseļi; 5. garantijas un saistības; 6. turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā
vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas
tirgū: a) valūtas tirgus instrumenti (ieskaitot čekus,
vekseļus, noguldījumu sertifikātus), b) ārvalstu valūta, c) atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai
standartizēti nākotnes līgumi un iespēju līgumi, d) valūtas maiņas un procentu likmes instrumentiem,
ieskaitot tādus instrumentus kā mijmaiņas darījumu
līgumi un nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi, e) pārvedami vērtspapīri, f) citi apgrozāmie instrumenti un finanšu aktīvi,
tostarp dārgmetāli; 7. dalība visu veidu vērtspapīru emisijā,
tostarp riska parakstīšana un izvietošana, darbojoties kā
aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana
saistībā ar šādu emisiju; 8. starpniecība naudas darījumos; 9. aktīvu pārvaldīšana, tostarp skaidras naudas
vai vērtspapīru portfeļa pārvaldība, visu veidu
kolektīvo ieguldījumu pārvaldība, pensiju fondu
pārvaldība, noguldījumu pārvaldīšanas un trasta
pakalpojumi; 10. finanšu aktīvu, tostarp vērtspapīru,
atvasināto finanšu instrumentu un citu apgrozāmu līdzekļu,
norēķinu un mijieskaita pakalpojumi; 11. finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana
un finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra; 12. konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu
papildpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas
minētas 1.–11. punktā, tostarp kredītu datubāze un
kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze,
konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu
reorganizēšanu un stratēģiju; b) "finanšu pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura
Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz finanšu
pakalpojumus. Termins "finanšu pakalpojuma sniedzējs" neietver
publiskas iestādes; c) "publiska iestāde" ir: i) Puses valdības iestāde, centrālā banka
vai monetārā iestāde, vai Puses īpašumā vai
kontrolē esoša iestāde, kas galvenokārt veic valstiskas
funkcijas vai darbības valstiskām vajadzībām, izņemot
iestādes, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu pakalpojumu
sniegšanu saskaņā ar komerciāliem noteikumiem, vai ii) privāta iestāde, kas veic funkcijas, kuras
parasti veic centrālā banka vai monetārā iestāde, ja
tā izpilda šīs funkcijas; d) "jauns finanšu pakalpojums" ir finansiāla
rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojumi, kas attiecas uz esošiem un jauniem
instrumentiem vai instrumenta sniegšanas veidu, ko nesniedz neviens finanšu
pakalpojumu sniedzējs Puses teritorijā, bet kuru sniedz otras Puses
teritorijā. 115.
PANTS Piesardzības
atkāpe 1. Katra Puse var piesardzības
apsvērumu dēļ pieņemt vai atstāt spēkā
pasākumus, kuru mērķis ir: a) ieguldītāju, noguldītāju,
apdrošinājuma ņēmēju vai personu, pret kurām finanšu
pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi, aizsardzība; b) Puses finanšu sistēmas viengabalainības un stabilitātes
nodrošināšana. 2. Minētie pasākumi nerada
lielāku slogu nekā vajadzīgs, lai sasniegtu to mērķi,
un nav diskriminējoši attiecībā pret otras Puses finanšu
pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar puses pašas
līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem. 3. Nekas šajā nolīgumā
nav interpretējams tā, ka Pusei ir pienākums izpaust
informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un
kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar autortiesībām
aizsargātu informāciju, kas ir valsts iestāžu
rīcībā. 116.
PANTS Efektīvs
un pārredzams regulējums 1. Katra Puse pieliek
vislielākās pūles informēt visas ieinteresētās
personas par visiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem, ko
Puse ierosina noteikt, lai minētajām personām būtu iespēja
izteikt komentārus par attiecīgo pasākumu. Par šādu
pasākumu informē: a) oficiālā
publikācijā vai b) citādi rakstiski vai
elektroniski. 2. Katra Puse
ieinteresētajām personām dara pieejamas prasības pieteikumu
aizpildīšanai par finanšu pakalpojumu sniegšanu. Pēc pieteikuma iesniedzēja
lūguma Puse informē pieteikuma iesniedzēju par tā
pieteikuma statusu. Ja attiecīgajai Pusei nepieciešama papildu
informācija no pieteikuma iesniedzēja, tā nekavējoties
paziņo par to pieteikuma iesniedzējam. 3. Katra Puse pieliek
vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka tās
teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus
standartus attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu
pakalpojumu jomā un attiecībā uz izvairīšanās no
nodokļu maksāšanas apkarošanu. Šādi starptautiski saskaņoti
standarti inter alia ir Bāzeles Komitejas "Pamatprincipi
attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību",
Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības iestāžu
asociācijas "Apdrošināšanas galvenie principi", Starptautiskās
Vērtspapīru komisiju organizācijas "Vērtspapīru
regulējuma mērķi un principi", Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO)
"Nolīgums par informācijas apmaiņu nodokļu
jautājumos", G20 "Paziņojums par pārredzamību un
informācijas apmaiņu nodokļu jomā" un Finanšu
darbības uzdevumu grupas "Četrdesmit ieteikumi par
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu" un
"Deviņi īpašie ieteikumi par teroristu finansēšanu". Puses pieņem zināšanai arī
"Desmit galvenos informācijas apmaiņas principus", kurus
publiskojuši G7 valstu finanšu ministri, un spers visus nepieciešamos
soļus, lai mēģinātu tos piemērot savās
divpusējās attiecībās. 117.
PANTS Jauni
finanšu pakalpojumi Katra Puse atļauj otras Puses finanšu
pakalpojumu piegādātājam sniegt jebkādu jaunu finanšu
pakalpojumu, kura veids ir līdzīgs tiem pakalpojumiem, ko Puse
atļautu sniegt saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem
saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem līdzīgos
apstākļos. Puse var noteikt juridisko formu, kādā
attiecīgo pakalpojumu var sniegt, un var pieprasīt pakalpojuma
sniegšanas atļauju. Ja tāda atļauja tiek pieprasīta,
lēmumu pieņem pieņemamā termiņā un atļauju
var noraidīt tikai piesardzības apsvērumu dēļ. 118.
PANTS Datu
apstrāde 1. Katra Puse atļauj otras Puses
finanšu pakalpojumu sniedzējam pārsūtīt tās
teritorijā vai ārpus tās informāciju elektroniskā vai
citādā formā datu apstrādei, ja šāda apstrāde
nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parasto
darbību veikšanai. 2. Katra Puse pieņem
piemērotus aizsargpasākumus indivīdu privātuma un
pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, jo īpaši
attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu. 119.
PANTS Īpaši
izņēmumi 1. Nekas šajā nodaļā
nav interpretējams tā, ka Pusei, tostarp tās valsts
iestādēm, tiek liegts tās teritorijā ekskluzīvi veikt
darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti valsts pensiju
plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālā
nodrošinājuma sistēmā, izņemot gadījumos, kad
minētās darbības saskaņā ar attiecīgās Puses
iekšējo regulējumu var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji,
konkurējot ar valsts iestādēm vai privātām
iestādēm. 2. Šis nolīgums nekādi
neattiecas uz centrālās bankas vai monetārās iestādes
vai jebkuras citas valsts iestādes veiktām darbībām
saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku. 3. Šīs nodaļas noteikumi
neliedz Pusēm, tostarp to valsts iestādēm, ekskluzīvi veikt
vai noteikt to teritorijā darbības vai pakalpojumus uz Puses vai
tās valsts iestāžu rēķina, ar tās garantiju vai par
tās finanšu līdzekļiem. 120.
PANTS Pašregulējošas
organizācijas Ja Puse pieprasa dalību vai
līdzdalību pašregulējošās organizācijās,
vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu
biržās vai tirgos, norēķinu aģentūrās vai
citās organizācijās vai asociācijās, vai piekļuvi
šādām organizācijām, lai otras Puses finanšu pakalpojumu
sniedzēji varētu sniegt finanšu pakalpojumus ar tādiem pašiem
nosacījumiem kā Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji, vai ja Puse
tieši vai netieši piešķir šādām vienībām
priekšrocības vai atvieglojumus, sniedzot finanšu pakalpojumus, Puse
nodrošina, ka tiek ievēroti pienākumi saskaņā ar šā
nolīguma 79. un 85. pantu. 121.
PANTS Ieskaita
un norēķinu sistēmas Saskaņā ar noteikumiem, kas
atbilst attiecīgās valsts režīmam, katra Puse otras Puses
finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic
uzņēmējdarbību tās teritorijā, piešķir
piekļuvi valsts iestāžu vadītām maksājumu un
norēķinu sistēmām un oficiālām finansēšanas
un refinansēšanas iespējām, kuras pieejamas, veicot parastu
darījumdarbību. Šis pants neparedz nodrošināt piekļuvi
Puses pēdējās instances aizdevēju iespējām. 122.
PANTS Pakāpeniska
regulējuma tuvināšana Ņemot vērā turpmāku
liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka
ir svarīgi Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos
tiesību aktus pakāpeniski tuvināt šā nolīguma 116. panta
3. punktā uzskaitītajiem starptautiskajiem labākās
prakses standartiem, kā arī Savienības acquis sarakstam,
kas iekļauts šā nolīguma XV-A pielikumā. 7. APAKŠIEDAĻA PĀRVADĀJUMU
PAKALPOJUMI 123.
PANTS Darbības
joma Šajā apakšiedaļā ir
izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi
attiecībā uz starptautisko pārvadājumu pakalpojumu
liberalizāciju saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu
(Uzņēmējdarbība), 3. iedaļu (Pakalpojumu
pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu
klātbūtne darījumdarbīas nolūkā). 124.
PANTS Starptautiskie
jūras pārvadājumi 1. Šajā apakšiedaļā un
šīs nodaļas 2. iedaļā
(Uzņēmējdarbība), 3. iedaļā (Pakalpojumu
pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu
klātbūtne darījumdarbības nolūkā): a) "starptautiskie jūras pārvadājumi"
ietver tiešos un vairākveidu pārvadājumu pakalpojumus, kas ir
preču pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu
pārvadājumu veidu, kur iesaistīts jūras
pārvadājumu posms, ar vienotu transporta dokumentu, un
tādēļ ietver tiesības tieši slēgt līgumu ar citu
pārvadājumu veidu nodrošinātājiem; b) "jūras kravu apstrādes pakalpojumi" ir
darbības, ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp
termināļa apsaimniekotāji, bet ne tiešās ostas
strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek organizēts
neatkarīgi no kraušanas vai termināļa apsaimniekošanas
uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu
darbību organizēšana un pārraudzība: i) kravas
iekraušana kuģī / izkraušana no kuģa, ii) kravas
piestiprināšana / atsaitēšana; iii) kravu
pieņemšana / nodošana un uzglabāšana pirms
nosūtīšanas vai pēc saņemšanas; c) "muitošanas pakalpojumi" (jeb "muitas
mākleru pakalpojumi") ir pasākumi, kas ietver muitas
formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā
attiecībā uz importu, eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja
šis pakalpojums ir minētā pakalpojumu sniedzēja
pamatdarbības veids vai daļa no tā pamatdarbības; d) "konteineru izvietošanas un glabāšanas
pakalpojumi" ir pasākumi, kas ietver konteineru glabāšanu ostas
teritorijā vai iekšzemē attiecībā uz to
piepildīšanu/izkraušanu, labošanu un sagatavošanu pārvadāšanai; e) "jūras aģentūru pakalpojumi" ir
darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic
aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku
jūras līniju vai kuģniecību uzņēmējdarbības
intereses šādiem mērķiem: i) jūras pārvadājumu un saistīto
pakalpojumu mārketingu un pārdošana, no kotēšanas līdz
rēķina iesniegšanai, preču pavadzīmju sagatavošana
uzņēmumu vārdā, nepieciešamo saistīto pakalpojumu
iegāde un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un ar darījumdarbību
saistītas informācijas sniegšana; ii) rīkošanās uzņēmumu vārdā, vajadzības
gadījumā organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu
pārņemšanu; f) "kravu pārvadājumu pakalpojumi" ir
pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu vadības
organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja
vārdā, veicot transporta un saistīto pakalpojumi iegādi,
dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības informācijas
sniegšanu; g) "palīgdienestu pakalpojumi" ir starptautisku
kravu iepriekšēja un tālāka transportēšana par jūru,
jo īpaši kravas konteineros, starp ostām, kas atrodas kādā
no Pusēm. 2. Attiecībā uz
starptautiskajiem jūras pārvadājumiem katra Puse apņemas
efektīvi piemērot principu par brīvu pieeju kravām uz
komerciāliem pamatiem un brīvību sniegt jūras
pārvadājumu pakalpojumus, kā arī valsts režīms
saistībā ar šādu pakalpojumu sniegšanu. Paturot prātā Pušu
savstarpējās liberalizācijas esošo pakāpi
attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem: a) katra Puse efektīvi piemēro neierobežotas
piekļuves principu starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un
tirdzniecībai uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas; b) katra Puse piešķir kuģiem, kas kuģo ar otras
Puses karogu vai kurus ekspluatē otras Puses pakalpojumu sniedzēji,
režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kādu Puse
piešķir saviem kuģiem vai jebkuras citas trešās valsts
kuģiem, atkarībā no tā, kurš režīms ir
labvēlīgāks, inter alia attiecībā uz
piekļuvi ostām, ostu infrastruktūras un pakalpojumu izmantošanu
un ostas papildpakalpojumu izmantošanu, kā arī saistītām
nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu
piešķiršanu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām. 3. Piemērojot šos principus,
katra Puse: a) neievieš kravas dalīšanas nosacījumus
turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm
attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem,
ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un
līnijpārvadājumus, un pieņemamā laikposmā izbeidz
šādu kravas dalīšanas kārtību, ja tā
pastāvējusi iepriekšējos divpusējos nolīgumos, un b) šim nolīgumam stājoties spēkā,
atceļ un atturas ieviest vienpusējus pasākumus un
administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas
varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju
attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautisko
jūras pārvadājumu jomā. 4. Katra Puse atļauj otras Puses
starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem
veikt uzņēmējdarbību tās teritorijā
saskaņā ar tādiem uzņēmējdarbības veikšanas
un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par
nosacījumiem, kādus tā piešķir savas valsts vai kādas
trešās valsts pakalpojumu sniedzējiem, atkarībā no tā,
kuri nosacījumi ir labvēlīgāki. 5. Katra Puse otras Puses jūras
pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ar saprātīgiem
noteikumiem un nosacījumiem un bez diskriminācijas dara pieejamus
šādus ostu pakalpojumus: loča vadību, vilkšanas un velkoņu
palīdzību, apgādi, degvielas un ūdens piegādi,
atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu, ostas
kapteiņa pakalpojumus, navigācijas līdzekļus, krasta
ekspluatācijas pakalpojumus, kas būtiski kuģu
ekspluatācijai, tostarp sakarus, ūdens un elektrības
piegādi, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas, piestātnes
un pietauvošanu. 6. Katra Puse atļauj
aprīkojuma pārvietošanu, piemēram, tukšu konteineru
pārvietošanu, ko nepārvadā par samaksu kā kravu, starp ES
dalībvalstu ostām vai starp Gruzijas ostām. 7. Katra Puse, ievērojot kompetentās
iestādes atļauju, atļauj otras Puses starptautisko jūras
pārvadājumu pakalpojumu sniedzējam sniegt palīgdienestu
pakalpojumus starp to valsts ostām. 125.
PANTS Gaisa
pārvadājumi Gaisa pārvadājumu starp
Pusēm pakāpeniska liberalizācija, kas pielāgota to
komerciālajām vajadzībām un nosacījumiem par
savstarpējo piekļuvi tirgum, reglamentē Kopējās
aviācijas telpas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās
dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses. 126.
PANTS Pakāpeniska
regulējuma tuvināšana Ņemot vērā turpmāku
liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka
ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos
un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis
sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-D pielikumā. 6. IEDAĻA ELEKTRONISKĀ
KOMERCIJA 1. APAKŠIEDAĻA VISPĀRĪGI
NOTEIKUMI 127.
PANTS Mērķis
un principi 1. Puses, atzīstot, ka
elektroniskā komercija paplašina tirdzniecības iespējas
daudzās nozarēs, vienojas veicināt savstarpējo elektronisko
komerciju, jo īpaši sadarbojoties jautājumos, kas elektroniskajā
komercijā rodas saistībā ar šīs nodaļas noteikumiem. 2. Puses vienojas, ka
elektroniskās komercijas attīstībai jābūt pilnīgi
saderīgai ar starptautiskajiem datu aizsardzības standartiem, lai
nodrošinātu elektroniskās komercijas lietotāju uzticēšanos
tai. 3. Puses vienojas, ka elektronisku
nosūtīšanu uzskata par pakalpojumu sniegšanu šās nodaļas 3. iedaļas
(Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) nozīmē, uz kuru nevar
attiecināt muitas nodokļus. 128.
PANTS Sadarbība
elektroniskās komercijas jomā 1. Puses veido dialogu par
elektroniskās komercijas radītajiem regulējuma jautājumiem,
tostarp risinot šādus jautājumus: a) sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu
sertifikātu atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu
veicināšana; b) starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība
saistībā ar informācijas pārraidi vai glabāšanu; c) nevēlamu elektroniskās tirdzniecības
paziņojumu apstrāde; d) patērētāju aizsardzība
elektroniskās komercijas vidē un e) citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās
komercijas attīstību. 2. Šāda sadarbība var
būt informācijas apmaiņa par attiecīgajiem Pušu
tiesību aktiem minētajos jautājumos, kā arī par
šādu tiesību aktu īstenošanu. 2. APAKŠIEDAĻA STARPNIEKU
PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU ATBILDĪBA 129.
PANTS Starpnieku
pakalpojumu izmantošana 1. Puses atzīst, ka starpnieku
pakalpojumus var izmantot trešās personas kontrafakta darbību
veikšanai, un attiecībā uz starpnieku pakalpojumu sniedzējiem
paredz pasākumus, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā[22]. 2. Šā nolīguma 130. pantā
"pakalpojumu sniedzējs" ir materiāla (nemainot tā
saturu) pēc lietotāja izvēles raidīšanas,
maršrutēšanas vai digitālo tiešsaistes komunikāciju savienojumu
pakalpojumu sniedzējs starp diviem vai vairākiem lietotāja noteiktiem
punktiem. Šā nolīguma 131. un 132. pantā "pakalpojumu
sniedzējs" ir iekārtu tiešsaistes pakalpojumu sniegšanai un
piekļuvei tīklam nodrošinātājs vai operators. 130.
PANTS Starpnieku
pakalpojumu sniedzēju saistības "vienkārša
pārraidīšana" 1. Ja tiek sniegts informācijas
sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojumu
saņēmēja sniegtas informācijas pārraidīšanas
komunikāciju tīklā vai piekļuves nodrošināšanas
komunikāciju tīklam, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma
sniedzējs nav atbildīgs par pārraidīto informāciju ar
nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs: a) neierosina pārraidi; b) neizvēlas pārraidītās informācijas
saņēmēju un c) neizvēlas vai nepārveido informāciju, kas
iekļauta datu pārraidē. 2. Šā panta 1. punktā
minētās datu pārraides un pieejas nodrošināšanas
darbība ietver automātisku, starpniecisku un īslaicīgu
pārraidītās informācijas uzglabāšanu, ciktāl to
veic vienīgi pārraidīšanas nolūkā komunikāciju
tīklā, un ar noteikumu, ka informāciju neglabā ilgāk
par laiku, kas ir pamatoti nepieciešams pārraidīšanai. 3. Šis pants neietekmē tiesas
vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar
Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam
izbeigt vai novērst pārkāpumu. 131.
PANTS Starpnieku
pakalpojumu sniedzēju saistības "kešdarbe" 1. Ja tiek piedāvāts
informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma
saņēmēja piedāvātās informācijas
pārraidīšanas komunikāciju tīklā, katra Puse nodrošina,
ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par automātisku,
starpniecisku un īslaicīgu šīs informācijas
uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt
efektīvāku tālāku informācijas pārraidīšanu
citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar
noteikumu, ka: a) pakalpojumu sniedzējs nepārveido
informāciju; b) pakalpojumu sniedzējs atbilst noteikumiem par
piekļuvi informācijai; c) pakalpojumu sniedzējs atbilst noteikumiem
attiecībā uz informācijas atjaunināšanu, ko veic
tādā veidā, kurš ir plaši atzīts un izmantots šajā
nozarē; d) pakalpojuma sniedzējs neiejaucas likumīgā tehnoloģijas
izmantošanā, kas plaši atzīta un izmantota šajā nozarē, lai
iegūtu datus par informācijas izmantošanu; e) pakalpojumu sniedzējs darbojas ātri, lai
likvidētu informāciju vai liegtu pieeju informācijai, ko tas
glabājis pēc tam, kad faktiski uzzinājis[23], ka
šī informācija sākotnējā pārraidīšanas
avotā ir izņemta no tīkla vai pieeja tai ir liegta, vai tiesa
vai administratīvā iestāde ir pieprasījusi izņemt
šādu informāciju vai liegt tai pieeju. 2. Šis pants neietekmē tiesas
vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar
Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam
izbeigt vai novērst pārkāpumu. 132.
PANTS Starpnieku
pakalpojumu sniedzēju saistības "glabāšana" 1. Ja tiek sniegts informācijas
sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma
saņēmēja sniegtas informācijas glabāšanas, katra Puse
nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par
informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja
pieprasījuma, ar nosacījumu, ka: a) pakalpojuma sniedzējam nav faktiskas informācijas
par nelikumīgu darbību vai informāciju un attiecībā uz
prasībām atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi
fakti vai apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai
informāciju, vai b) pakalpojuma sniedzējs pēc informācijas vai
ziņu iegūšanas rīkojas ātri, lai izņemtu šādu
informāciju vai liegtu tai piekļuvi. 2. Šā panta 1. punktu
nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja rīcību nosaka
vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs. 3. Šis pants neietekmē tiesas
vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar
dalībvalstu juridisko sistēmu pieprasīt pakalpojuma
sniedzējam izbeigt vai novērst likuma pārkāpumu, kā
arī neietekmē Puses tiesības izveidot procedūras, kas
regulē informācijas izņemšanu vai pieejas liegšanu tai. 133.
PANTS Vispārēja
pārraudzības pienākuma neesamība 1. Puses neuzliek vispārēju
pienākumu pakalpojuma sniedzējiem, piedāvājot šā
nolīguma 130., 131. un 132. pantā minētos pakalpojumus,
uzraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā
arī neuzliek vispārēju pienākumu aktīvi meklēt
faktus un apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību. 2. Puse var noteikt pienākumu
informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi
informēt kompetentās valsts iestādes par iespējamām
nelikumīgām darbībām vai informāciju, ko veic vai
sniedz to pakalpojuma saņēmējs, vai pēc pieprasījuma
paziņot kompetentajām iestādēm informāciju, kas
ļauj apzināt tos pakalpojuma saņēmējus, ar kuriem tie
noslēguši līgumus par informācijas glabāšanu. 7. IEDAĻA IZŅĒMUMI 134.
PANTS Vispārējie
izņēmumi 1. Neskarot šā nolīguma 415. pantā
paredzētos vispārīgos izņēmumus, šīs nodaļas
un šā nolīguma XVI-A un XIV-E, XIV-B un XIV-F, XIV-C un XIV-G, XIV-D
un XIV-H pielikuma noteikumiem piemēro šajā pantā
paredzētos izņēmumus. 2. Ievērojot prasību, ka
šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa
savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju
starp valstīm, kurās pastāv vienādi apstākļi, vai
uzņēmējdarbības veikšanas vai pakalpojumu pārrobežu
sniegšanas slēptu ierobežojumu, nekas šajā nodaļā netiek
interpretēts tā, ka tas liegtu kādai Pusei noteikt vai
piemērot pasākumus, kas: a) nepieciešami sabiedriskās drošības vai
sabiedrības morāles aizsardzībai vai sabiedriskās
kārtības uzturēšanai; b) nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu
dzīvības vai veselības aizsardzībai; c) attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu,
ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar vietējo
uzņēmēju vai vietējās pakalpojumu sniegšanas un
patēriņa ierobežojumiem; d) nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai
arheoloģiskas vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai; e) nepieciešami, lai nodrošinātu to tiesību aktu vai
noteikumu ievērošanu, kas ir saderīgi ar šīs nodaļas
noteikumiem, tostarp noteikumiem, kuri attiecas uz i) krāpnieciskas vai maldinošas prakses vai
līgumsaistību neizpildes seku novēršanu, ii) personu privātās dzīves aizsardzību
saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un
privātā īpašumā esošas dokumentācijas un
grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību, iii) drošību, f) nav saderīgi ar šā nolīguma 79. un 85. pantu,
ar noteikumu, ka režīma atšķirības mērķis ir
nodrošināt tiešo nodokļu efektīvu un līdztiesīgu
uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses
saimnieciskajām darbībām, uzņēmējiem vai
pakalpojumu sniedzējiem[24]. 3. Šīs nodaļas un šā
nolīguma XIV-A un XIV-E, XIV-B un XIV-F, XIV-C un XIV-G, XIV-D un
XIV-H pielikuma noteikumus nepiemēro Pušu attiecīgajām
sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām
darbībām katras Puses teritorijā, kas regulāri vai
neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu. 135.
PANTS Nodokļu
pasākumi Lielākās labvēlības
režīmu, ko piešķir saskaņā ar šīs nodaļas
noteikumiem, nepiemēro nodokļu režīmam, ko Puses ir
paredzējušas vai nākotnē paredzēs, pamatojoties uz nolīgumiem
starp Pusēm par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu. 136.
PANTS Izņēmumi
drošības apsvērumu dēļ 1. Nekas šajā
nolīgumā: a) neliek Pusēm sniegt informāciju, ja tās
uzskata, ka informācijas izpaušana ir pretrunā tās
būtiskām drošības interesēm; b) neattur Puses no rīcības, ko tā uzskata par
nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai: i) saistībā ar ieroču, munīcijas vai
militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību, ii) attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši
vai netieši veic militāras iestādes nodrošinājuma
vajadzībām; iii) attiecībā uz skaldmateriāliem un
kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti, vai iv) kara laikā vai citādā ārkārtas
situācijā starptautiskajās attiecībās; vai c) neattur nevienu no Pusēm veikt pasākumus, lai
pildītu pienākumus, ko tās uzņēmušās
starptautiskā miera un drošības uzturēšanai. 7.
NODAĻA KĀRTĒJIE
MAKSĀJUMI UN KAPITĀLA APRITE 137.
PANTS Kārtējie
maksājumi Puses apņemas neierobežot un tās
atļauj maksājumus un pārskaitījumus starp Pusēm
maksājumu bilances norēķinu kontā brīvi
konvertējamā valūtā un saskaņā ar
Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma
VIII pantu. 138.
PANTS Kapitāla
aprite 1. Attiecībā uz
darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar
šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu
kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, kas
izdarīti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību
aktiem, ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar šā
nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
saistīti jautājumi) 6. nodaļas
(Uzņēmējdarbība, pakalpojumu tirdzniecība un
elektroniskā komercija) noteikumiem, un ar ieguldītā
kapitāla un tā radītās peļņas
pārvēršanu likvīdos līdzekļos vai repatriāciju. 2. Attiecībā uz
darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā,
kas nav uzskaitīti šā panta 1. punktā, pēc šā
nolīguma stāšanās spēkā katra Puse, neskarot citus
noteikumus šajā nolīgumā, nodrošina: a) brīvu kapitāla apriti saistībā ar
kredītiem, kas saistīti ar tirdznieciskiem darījumiem vai
pakalpojumu sniegšanu, kur piedalās kādas Puses rezidents; b) brīvu kapitāla apriti saistībā ar
ieguldījumu portfeļiem un finanšu aizdevumiem, un kredītiem, ko
sniedz otras Puses ieguldītāji. 139.
PANTS Drošības
pasākumi Ja ārkārtas apstākļos
maksājumi vai kapitāla aprite starp Pusēm rada vai draud
radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai
monetārās politikas darbībai, tostarp nopietnas maksājumu
bilances grūtības vienā vai vairākās
dalībvalstīs vai Gruzijā, attiecīgās Puses var veikt
aizsardzības pasākumus uz laikposmu ne ilgāku par sešiem
mēnešiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi. Puse, kas
pieņem aizsardzības pasākumus, nekavējoties informē
otru Pusi par jebkāda aizsardzības pasākuma pieņemšanu un
iespējami drīz iesniedz tā atcelšanas grafiku. 140.
PANTS Veicināšanas
un attīstības noteikumi 1. Puses apspriežas ar nolūku
veicināt savstarpējo kapitāla apriti, lai sekmētu šā
nolīguma mērķu sasniegšanu. 2. Pirmos četrus gadus pēc
šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses veic
pasākumus, lai radītu vajadzīgos nosacījumus
pakāpeniskai Savienības noteikumu piemērošanai brīvas
kapitāla aprites jomā. 3. Līdz piektā gada
beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās
dienas Asociācijas komiteja īpašā sastāvā
tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā
nolīguma 408. panta 4. punktā, pārskata pieņemtos
pasākumus un nosaka turpmākas liberalizācijas kārtību. 8.
NODAĻA PUBLISKAIS
IEPIRKUMS 141.
PANTS Mērķi 1. Puses atzīst pārredzamu,
nediskriminējošu, konkurētspējīgu un atklātu
piedāvājumu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas
ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev
mērķi efektīvi, abpusēji un pakāpeniski atvērt
attiecīgos iepirkuma tirgus. 2. Šī nodaļa paredz
abpusēju piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, pamatojoties uz
valsts režīma principu valsts, reģionālā un
vietējā līmenī publiskā iepirkuma līgumiem un
koncesijām tradicionālajā nozarē, kā arī
sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tā nosaka Gruzijas publiskā
iepirkuma tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu Savienības
publiskā iepirkuma acquis, pamatojoties uz Savienības
publiskā iepirkuma principiem un jēdzieniem un definīcijām,
kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK
(2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu
valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts
līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru
(Direktīva 2004/18/EK), un Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko
koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas
darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta
pakalpojumu nozarēs (Direktīva 2004/17/EK). 142.
PANTS Darbības
joma 1. Šo nodaļu piemēro
būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma
līgumiem, kā arī būvdarbu, piegādes un pakalpojumu
līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē un, ja šādi līgumi
tiek izmantoti – būvdarbu un pakalpojumu koncesijām. 2. Šo nodaļu piemēro
visām līgumslēdzējām iestādēm un visiem
līgumslēdzējiem, kas atbilst Savienības publiskā
iepirkuma acquis definīcijām (turpmāk
"līgumslēdzēji"). Tā aptver arī publisko
tiesību subjektus un valsts uzņēmumus sabiedrisko pakalpojumu
jomā, kā piemēram, valstij piederošus uzņēmumus, kas
veic attiecīgo darbību, un privātus uzņēmumus, kas
darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata sabiedrisko
pakalpojumu jomā[25].
3. Šo nodaļu piemēro
līgumiem, kas pārsniedz vērtības slieksni, kas noteikts
šā nolīguma XVI-A pielikumā. 4. Publiskā iepirkuma
līguma aptuveno vērtību aprēķina, pamatojoties uz
kopējo maksājamo summu bez pievienotās vērtības
nodokļa. Piemērojot sliekšņus, Gruzija aprēķinās
un konvertēs līgumu vērtību savā valsts
valūtā, izmantojot savas Valsts bankas noteikto maiņas kursu. 5. Vērtību sliekšņus,
sākot ar pirmo gadu pēc šā nolīguma stāšanās
spēkā, regulāri ik pēc diviem gadiem pārskata,
pamatojoties uz euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās
aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus
ilgā laika posmā, kurš beidzas augusta pēdējā
dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.
Šādi pārskatīto sliekšņu vērtību vajadzības
gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro
tūkstotim. Lēmumu par vērtību sliekšņu
pārskatīšanu pieņem Asociācijas komiteja īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. 143.
PANTS Institucionālais
konteksts 1. Katra Puse izveido vai saglabā atbilstošu institucionālo
regulējumu un mehānismus, kas nepieciešami publiskā iepirkuma
sistēmas pareizai darbībai un šīs nodaļas principu
īstenošanai. 2. Gruzija jo īpaši
izraugās: a) izpildiestādi centrālās valdības
līmenī, kuras uzdevums ir garantēt saskaņotu politiku un
tās īstenošanu visās jomās, kas saistītas ar publisko
iepirkumu. Minētā iestāde veicina un koordinē šīs
nodaļas īstenošanu un virza procesu regulējuma pakāpeniskai
tuvināšanai Savienības acquis, kā izklāstīts
šā nolīguma XVI-B pielikumā; b) objektīvu un neatkarīgu struktūru, kuras
uzdevums ir pārskatīt lēmumus, ko pieņem
līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji,
piešķirot tiesības slēgt līgumu. Šajā
saistībā "neatkarīgs" nozīmē, ka attiecīgā
struktūra ir publiska iestāde, kas ir nošķirta no visiem
līgumslēdzējiem un visiem saimnieciskās darbības
veicējiem. Šīs struktūras pieņemtu lēmumu var
pārsūdzēt tiesā. 3. Katra Puse nodrošina, ka
lēmumi, ko pieņem iestādes, kuras atbildīgas par
saimnieciskās darbības veicēju sūdzību par
iekšējo tiesību aktu pārkāpumiem izskatīšanu, tiek
efektīvi izpildīti. 144.
PANTS Pamatstandarti
līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai 1. Ne vēlāk kā
trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās
spēkā Puses panāk pamatstandartu kopuma ievērošanu visiem
iepirkumiem kā noteikts šā panta 2. līdz 15. punktā.
Šie pamatstandarti tieši izriet no publiskā iepirkuma noteikumiem un
principiem, kā to reglamentē Savienības publiskā iepirkuma acquis,
ietverot diskriminācijas aizlieguma, vienlīdzīgas attieksmes,
pārskatāmības un samērīguma principus. Publicēšana 2. Katra Puse nodrošina, ka visus
plānotos iepirkumus publicē atbilstošā plašsaziņas
līdzeklī[26]
tādā veidā, kas ir pietiekams, lai: a) tirgus būtu atvērts konkurencei un b) ļautu visiem ieinteresētajiem saimnieciskās
darbības veicējiem pienācīgi piekļūt
informācijai par plānoto iepirkumu pirms līguma slēgšanas
tiesību piešķiršanas un izteikt savu interesi iegūt līguma
slēgšanas tiesības. 3. Publikācija atbilst
saimnieciskās darbības veicēju ekonomiskai interesei par
līgumu. 4. Publikācijā ietver
vismaz galvenās piešķiramā līguma sastāvdaļas,
kvalitatīvās atlases kritērijus, piešķiršanas metodi,
līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un
citu papildinformāciju, kas saimnieciskās darbības veicējam
ir pamatoti nepieciešama, lai izlemtu, vai izteikt interesi iegūt
līguma slēgšanas tiesības. Līguma
slēgšanas tiesību piešķiršana 5. Visas līgumu slēgšanas
tiesības piešķir pārredzamas un objektīvas
piešķiršanas procedūras gaitā, kas nepieļauj
koruptīvas darbības. Objektivitāti jo īpaši nodrošina
nediskriminējošs līguma priekšmeta apraksts, vienlīdzīga
pieejamība visiem saimnieciskās darbības veicējiem,
atbilstoši termiņi un pārredzama un objektīva pieeja. 6. Aprakstot nepieciešamo
būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtību,
līgumslēdzēji izmanto darbības un funkciju
vispārīgu aprakstu un starptautiskus, Eiropas vai valsts standartus. 7. Nepieciešamo būvdarbu,
piegādes vai pakalpojuma būtības aprakstā nav
jāatsaucas uz konkrētu ražojumu vai avotu, vai īpašu procesu,
vai preču zīmēm, patentiem, veidiem vai noteiktu izcelsmi vai ražošanu,
izņemot, ja šādu atsauci attaisno līguma priekšmets un to pavada
vārdi "vai līdzvērtīgs". Priekšroku dod
darbības vai funkcijas vispārīga apraksta izmantošanai. 8. Līgumslēdzēji
nepiemēro nosacījumus, kas izvēršas par tiešu vai netiešu otras
Puses saimnieciskās darbības veicēju diskrimināciju,
piemēram, prasību, ka saimnieciskās darbības veicēja,
kas ieinteresēts iegūt līguma slēgšanas tiesības,
uzņēmumam jāatrodas tajā pašā valstī,
reģionā vai teritorijā, kur atrodas
līgumslēdzējs. Neatkarīgi no iepriekš
minētā, gadījumos, kad līguma īpašie
apstākļi to attaisno, uzvarējušajam pieteikuma iesniedzējam
var prasīt izpildes vietā izveidot zināma veida
komercdarbības infrastruktūru. 9. Termiņš, kurā izsaka
interesi un iesniedz piedāvājumus, ir pietiekami garš, lai ļautu
otras Puses saimnieciskās darbības veicējiem nopietni
izvērtēt konkursu un sagatavot piedāvājumu. 10. Visiem dalībniekiem ir
jāspēj iepriekš iepazīties ar piemērojamiem noteikumiem,
atlases kritērijiem un piešķiršanas kritērijiem. Minētos
noteikumus vienlīdzīgi piemēro visiem dalībniekiem. 11. Līgumslēdzēji var
uzaicināt ierobežotu skaitu pieteicēju iesniegt piedāvājumu
ar nosacījumu, ka: a) to dara pārredzamā veidā un bez
diskriminācijas; un b) atlase pamatojas tikai uz objektīviem faktoriem,
piemēram, pieteicēju pieredzi attiecīgajā nozarē,
uzņēmuma izmēriem un infrastruktūru vai citām
tehniskām un profesionālām spējām. Uzaicinot
ierobežotu pieteicēju skaitu iesniegt piedāvājumu, ņem
vērā nepieciešamību nodrošināt adekvātu konkurenci. 12. Līgumslēdzēji var
izmantot sarunu procedūras tikai izņēmuma kārtā un
īpaši definētos gadījumos, kad šādas procedūras
izmantošana patiešām nekropļo konkurenci. 13. Līgumslēdzēji var
izmantot kvalifikācijas sistēmas ar nosacījumu, ka
kvalificēto operatoru sarakstu sastāda pietiekami plaši
izsludinātas, pārredzamas un atvērtas procedūras
gaitā. Turklāt tiesības slēgt līgumus, kuriem
piemēro šādu sistēmu, piešķir bez diskriminācijas. 14. Katra Puse nodrošina, ka
līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamā
veidā pieteicējam, kas ir iesniedzis ekonomiski
visizdevīgāko piedāvājumu vai piedāvājumu ar
zemāko cenu, pamatojoties uz konkursa kritērijiem un procedūras
noteikumiem, kas izstrādāti un paziņoti iepriekš. Galīgos
lēmumus bez liekas kavēšanās paziņo visiem pieteikumu
iesniedzējiem. Pēc pieteikuma iesniedzēja, kas nav
uzvarējis, pieprasījuma ir pietiekami sīki jāpaskaidro
attiecīgie iemesli, lai lēmumu varētu pārsūdzēt. Tiesas
aizsardzība 15. Katra Puse nodrošina, ka
personām, kas ir ieinteresētas vai bija ieinteresētas iegūt
tiesības slēgt konkrētu līgumu un kas ir cietušas, vai
kuras iespējams cietīs no varbūtēja pārkāpuma, ir
tiesības uz efektīvu, objektīvu tiesas aizsardzību pret
jebkuru līgumslēdzēja lēmumu saistībā ar
līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Lēmumus, ko
pieņem šādas pārskatīšanas procedūras gaitā vai
rezultātā, publisko tādā veidā, kas ir pietiekams, lai
informētu visus ieinteresētos saimnieciskās darbības
veicējus. 145.
PANTS Regulējuma
pakāpeniskas tuvināšanas plānošana 1. Pirms uzsākt regulējuma
pakāpenisku tuvināšanu, Gruzija iesniedz Asociācijas komitejai
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
visaptverošu plānu par šīs nodaļas īstenošanu, kurā
ietverti grafiki un atskaites punkti un kurā paredzētas visas
reformas attiecībā uz regulējuma tuvināšanu Savienības
acquis un institucionālo resursu veidošanu. Šajā
plānā ievēro posmus un grafikus, kas noteikti šā
nolīguma XVI-A pielikumā. 2. Pēc Asociācijas
komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai labvēlīga atzinuma šo plānu uzskata par
atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai. Eiropas
Savienība pieliks vislielākās pūles, lai
palīdzētu Gruzijai plāna īstenošanā. 146.
PANTS Regulējuma
pakāpeniska tuvināšana 1. Gruzija nodrošina, ka tās
esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti publiskā iepirkuma
jomā tiek pakāpeniski tuvināti Savienības publiskā
iepirkuma acquis. 2. Regulējuma tuvināšanu
Savienības acquis īsteno secīgos posmos, kā noteikts
grafikā šā nolīguma XVI-B pielikumā un sīkāk
izklāstīts tā XVI-C līdz XVI-F, XVI-H, XVI-I un
XVI-K pielikumā. Šā nolīguma XVI-G un
XVI-J pielikumā ir noteikti elementi, kas nav obligāti
jātransponē, savukārt šā nolīguma XVI-L līdz
XVI-O pielikumā noteikti tie Savienības acquis elementi,
kas neietilpst regulējuma tuvināšanas jomā. Šajā
procesā pienācīgi ņem vērā Eiropas
Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru un īstenošanas
pasākumus, ko pieņēmusi Eiropas Komisija, kā arī
nepieciešamības gadījumā – pa to laiku pieņemtos
Savienības acquis grozījumus. Katra posma īstenošanu
novērtē Asociācijas komiteja īpašā sastāvā
tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā
nolīguma 408. panta 4. punktā, un pēc
minētās komitejas pozitīva vērtējuma to sasaista ar
tirgus piekļuves savstarpējo piešķiršanu, kā tas noteikts
šā nolīguma XVI-B pielikumā. Eiropas Komisija bez liekas
kavēšanās paziņo Gruzijai par visām izmaiņām
Savienības acquis. Pēc pieprasījuma tā sniedz
atbilstošus padomus un tehnisko palīdzību, lai īstenotu šādas
izmaiņas. 3. Asociācijas komiteja
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai sāk nākamā posma izvērtēšanu tikai
tad, kad iepriekšējā posma īstenošanas pasākumi ir pabeigti
un apstiprināti saskaņā ar 2. punktā paredzēto
kārtību. 4. Katra Puse nodrošina, ka arī
tie publiskā iepirkuma aspekti un jomas, kas neietilpst šajā
pantā, ir saskaņā ar pārredzamības,
diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes
principiem, kā tas noteikts šā nolīguma 144. pantā. 147.
PANTS Tirgus
pieejamība 1. Puses vienojas, ka efektīva
un savstarpēja savu attiecīgo tirgu atvēršana notiek
pakāpeniski un vienlaicīgi. Regulējuma tuvināšanās
procesā savstarpēji piešķirtā piekļuve tirgum ir saistīta
ar sasniegumiem šā procesa gaitā, kā noteikts šā
nolīguma XVI-B pielikumā. 2. Lēmumu sākt jaunu tirgus
atvēršanas fāzi pieņem, pamatojoties uz pieņemto
tiesību aktu atbilstību Savienības acquis un to
praktiskās īstenošanas novērtējumu. Šādu
novērtējumu regulāri veic Asociācijas komiteja
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. 3. Tādā apmērā,
kā Puse saskaņā ar šā nolīguma XVI-B pielikumu ir
atvērusi savu iepirkuma tirgu otrai Pusei: a) Savienība puse piešķir Gruzijas
uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic
uzņēmējdarbību Savienībā vai ne – piekļuvi
līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām
saskaņā ar Savienības publiskā iepirkuma noteikumiem,
piemērojot režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs, kā
Savienības uzņēmumiem piemērotais; b) Gruzija piešķir Savienības uzņēmumiem –
neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību
Gruzijā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību
piešķiršanas procedūrām saskaņā ar valsts iepirkuma
noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav mazāk
labvēlīgs, kā Gruzijas uzņēmumiem piemērotais. 4. Pēc tiesību aktu
tuvināšanas procesa pēdējā posma īstenošanas Puses
izpētīs iespēju savstarpēji piešķirt piekļuvi
tirgum arī attiecībā uz iepirkumiem, kas nepārsniedz šā
nolīguma XVI-A pielikumā noteiktos vērtību
sliekšņus. 5. Somija saglabā savu
nostāju attiecībā uz Ālandu salām. 148.
PANTS Informēšana 1. Katra Puse nodrošina, ka
līgumslēdzēji un saimnieciskās darbības veicēji
ir pienācīgi informēti par publiskā iepirkuma
procedūrām, tostarp ar visu attiecīgo tiesību aktu un
administratīvo noteikumu publikāciju palīdzību. 2. Katra Puse nodrošina efektīvu
informācijas izplatīšanu par iespējām piedalīties
konkursos. 149.
PANTS Sadarbība 1. Puses uzlabo sadarbību,
apmainoties ar pieredzi un informāciju par labāko praksi un tiesisko
regulējumu. 2. Savienība veicina šīs
nodaļas īstenošanu, tostarp attiecīgā gadījumā
sniedzot tehnisko palīdzību. Saskaņā ar noteikumiem par
finanšu sadarbību šā nolīguma VII sadaļā
(Finansiālā palīdzība un noteikumi par krāpšanas
novēršanu un kontroli) konkrētus lēmumus par finansiālu
palīdzību pieņem attiecīgo Savienības
finansēšanas mehānismu un instrumentu ietvaros. 3. Indikatīvs sadarbības
jautājumu saraksts ir ietverts šā nolīguma
XVI-P pielikumā. 9.
NODAĻA INTELEKTUĀLĀ
ĪPAŠUMA TIESĪBAS 1. IEDAĻA VISPĀRĪGI
NOTEIKUMI 150.
PANTS Mērķi Šīs nodaļas mērķi ir
šādi: a) atvieglināt inovatīvu un radošās
darbības izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību starp
līgumslēdzējām pusēm un b) panākt atbilstīgu un efektīvu
intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes
līmeni. 151.
PANTS Pienākumu
būtība un darbības joma 1. Puses nodrošina, ka tiek
atbilstīgi un efektīvi īstenoti starptautiskie līgumi
attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kuros tās ir
dalībnieces, tostarp PTO Līgums par ar tirdzniecību saistītām
intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līgums).
Šīs nodaļas noteikumi papildina un sīkāk precizē Pušu
savstarpējās tiesības un pienākumus, kas noteikti TRIPS
līgumā un citos starptautiskos līgumos intelektuālā
īpašuma jomā. 2. Šajā nolīgumā
jēdziens "intelektuālais īpašums" attiecas vismaz uz
visām intelektuālā īpašuma kategorijām, kas
minētas šā nolīguma 153. līdz 189. pantā. 3. Intelektuālā
īpašuma aizsardzība ietver aizsardzību pret negodīgu
konkurenci, kā minēts 10.bis pantā 1967. gada Parīzes
konvencijā rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai
(Parīzes konvencija). 152.
PANTS Tiesību
izsmelšana Katra Puse nodrošina režīmu
intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai iekšzemes vai
reģionālā līmenī. 2. IEDAĻA INTELEKTUĀLĀ
ĪPAŠUMA TIESĪBU STANDARTI 1. APAKŠIEDAĻA AUTORTIESĪBAS
UN BLAKUSTIESĪBAS 153.
PANTS Piešķirtā
aizsardzība Puses atkārtoti apstiprina
apņemšanos īstenot: a) tiesības un saistības, kas izklāstītas
Bernes konvencijā par literatūras un mākslas darbu
aizsardzību (Bernes konvencija); b) 1961. gada Romas Starptautisko Konvenciju par
izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju
tiesību aizsardzību; c) TRIPS līgumu; d) Pasaules intelektuālā īpašuma
organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām; e) WIPO līgumu par izpildījumu un
fonogrammām. 154.
PANTS Autori Katra Puse paredz autoriem ekskluzīvas
tiesības atļaut vai aizliegt: a) viņu darbu tiešu vai netiešu pagaidu vai
pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un
jebkādā formā, kopumā vai daļēji; b) viņu darbu oriģinālu vai kopiju publisku
izplatīšanu jebkādā veidā, tās pārdodot vai
kā citādi; c) savu darbu publisku izziņošanu, izmantojot vai
neizmantojot vadus, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai
sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu
izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā. 155.
PANTS Izpildītāji Katra Puse paredz izpildītājiem
ekskluzīvas tiesības: a) atļaut vai aizliegt fiksēt[27]
viņu izpildījumus; b) atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu
fiksāciju tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar
jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā,
kopumā vai daļēji; c) darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai
kā citādi, viņu sniegto izpildījumu fiksāciju; d) atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu
fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai
sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu
izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā; e) atļaut vai aizliegt raidīt bezvadu
sistēmā un publiskot viņu izpildījumus, izņemot
gadījumus, kad šis izpildījums ir jau pārraidīts vai arī
tas izdarīts no fiksācijas. 156.
PANTS Fonogrammu
producenti Katra Puse paredz fonogrammu producentiem
ekskluzīvas tiesības: a) atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu tiešu vai
netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem
līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai
daļēji; b) darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai
kā citādi, viņu fonogrammas, tostarp to kopijas; c) atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu publiskošanu,
izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi
tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu
izvēlētā laikā. 157.
PANTS Raidorganizācijas Katra Puse paredz
raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai
aizliegt: a) to raidījumu fiksāciju; b) to raidījumu fiksāciju pavairošanu; c) to raidījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot
vai neizmantojot vadus, un d) to raidījumus retranslēt bezvadu
sistēmā, kā arī tos publiskot, ja šāda publiskošana
notiek vietās, kas pieejamas publikai par ieejas maksu. 158.
PANTS Apraide
un publiskošana 1. Katra Puse paredz tiesības,
kas nodrošina to, ka vienreizēju taisnīgu atlīdzību
maksā lietotāji, ja komerciālos nolūkos publicētas
fonogrammas vai šādu fonogrammu reprodukcijas izmanto raidīšanai
bezvadu sistēmā vai publiskošanai, un lai nodrošinātu to, ka šo
atlīdzību savā starpā sadala attiecīgie
izpildītāji un fonogrammu producenti. 2. Ja nav noslēgts nolīgums
starp izpildītājiem un fonogrammu producentiem, katra Puse var
izstrādāt noteikumus par to, kā šo atlīdzību
sadalīt viņu starpā. 159.
PANTS Aizsardzības
termiņš 1. Literāru darbu vai
mākslas darbu autortiesības saskaņā ar Bernes konvencijas 2. pantu
ir spēkā autora mūžu un 70 gadus pēc viņa
nāves, neatkarīgi no tā, kad darbs ir likumīgi darīts
pieejams sabiedrībai. 2. Muzikālu kompozīciju ar
vārdiem aizsardzības termiņš beidzas 70 gadus pēc tam,
kad mirusi pēdējā no turpmāk minētajām
personām, neatkarīgi no tā, vai šī persona atzīta vai
nav atzīta par līdzautoru – teksta autors vai mūzikas
komponists, ja šie abi devumi tika īpaši sacerēti attiecīgajai
muzikālajai kompozīcijai ar vārdiem. 3. Izpildītāju
tiesības beidzas ne mazāk kā 50 gadus pēc
attiecīgā uzveduma dienas. Tomēr: a) ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija
citādā veidā nekā fonogrammā tiek likumīgi
publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 50 gadus
pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota,
atkarībā no tā, kas noticis vispirms, b) ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija
fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota,
tiesību termiņš beidzas 70 gadus pēc dienas, kad tā
pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no
tā, kas noticis vispirms. 4. Fonogrammu producentu
tiesības izbeidzas ne mazāk kā 50 gadus pēc tam, kad
izdarīta fiksācija. Tomēr: a) ja fonogramma šajā laikposmā ir likumīgi
publicēta, minētās tiesības izbeidzas ne mazāk kā
70 gadus pēc pirmās likumīgās publikācijas. Ja
pirmajā teikumā minētajā laikposmā likumīga
publicēšana nav notikusi un ja šajā laikā ir notikusi
fonogrammas likumīga publiskošana, minētās tiesības
izbeidzas ne mazāk kā 70 gadus pēc pirmās
likumīgās publiskošanas; b) ja 50 gadus pēc fonogrammas likumīgas
publicēšanas vai publiskošanas fonogrammas producents nepiedāvā
pārdošanai fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā vai nedara to
pieejamu sabiedrībai, izpildītājs var izbeigt līgumu, ar
kuru viņš ir nodevis vai piešķīris savas tiesības uz
izpildījuma fiksāciju fonogrammas producentam. 5. Raidorganizāciju
tiesības beidzas ne mazāk kā 50 gadus pēc
raidījuma pirmās pārraides neatkarīgi no tā, vai šis
raidījums ir pārraidīts, izmantojot vai neizmantojot vadus,
tostarp kabeļus vai satelītu. 6. Šajā pantā noteiktos
termiņus aprēķina no 1. janvāra nākamajā
gadā pēc notikuma, kas tos ierosinājis. 160.
PANTS Tehnoloģisko
pasākumu aizsardzība 1. Katra Puse paredz atbilstīgu
tiesisko aizsardzību pret jebkuru efektīvu tehnoloģisko
pasākumu apiešanu, ko attiecīgā persona veic, apzinoties savu
rīcību, vai, ja tai ir jāapzinās sava rīcība. 2. Katra Puse nodrošina
atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret tādu ierīču,
ražojumu vai sastāvdaļu izgatavošanu, importu, izplatīšanu,
pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai turēšanu
īpašumā komerciālā nolūkā vai tādu
pakalpojumu sniegšanu: a) kuru pārdošanu veicina, reklamē vai ko
pārdod jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu
apiešanas nolūkā; b) kuru komerciāli nozīmīgais mērķis
vai izmantošana, izņemot jebkādu efektīvu tehnoloģisko
pasākumu apiešanu, ir ļoti ierobežoti, vai c) kuri galvenokārt ir projektēti, ražoti,
pielāgoti vai izpildīti, lai dotu iespēju veikt vai atvieglotu
jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu. 3. Šajā nolīgumā
jēdziens "tehnoloģiski pasākumi" nozīmē
jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponenti, kuru parasti izmanto, lai
nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības attiecībā uz
darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem, ko nav
atļāvis autortiesību vai blakustiesību turētājs,
kā noteikts iekšējos tiesību aktos. Tehnoloģiskus
pasākumus uzskata par "efektīviem", ja darbu vai citu
aizsargātu tiesību objektu izmantošanu kontrolē tiesību
turētāji, piemērojot piekļuves kontroli vai
aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu
radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu,
vai kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības
mērķi. 161.
PANTS Informācijas
par tiesību pārvaldību aizsardzība 1. Katra Puse nodrošina
pienācīgu tiesisko aizsardzību pret visām personām,
kas bez atļaujas veic kādu no turpmāk minētajām
darbībām: a) elektroniskas informācijas par tiesību
pārvaldību dzēšanu vai mainīšanu; b) saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātu
tādu darbu vai citu tiesību objektu izplatīšanu,
importēšanu izplatīšanai, apraidi, izziņošanu vai
padarīšanu par pieejamu sabiedrībai, kuros bez atļaujas ir
izdzēsta vai mainīta elektroniskā informācija par
tiesību pārvaldību, ja attiecīgā
persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt, ka, šādi
rīkojoties, tā izraisa, ļauj, atvieglo vai slēpj
iekšējos tiesību aktos paredzēto autortiesību vai
blakustiesību pārkāpšanu. 2. Šajā nodaļā
"informācija par tiesību pārvaldību"
nozīmē visu tiesību turētāja, autora vai cits
tiesību turētāja sniegto informāciju, kas identificē
darbu vai citu tiesību objektu, uz ko attiecas aizsardzība
saskaņā ar šo nodaļu, vai arī informāciju par darba
vai cita tiesību objekta izmantošanas nosacījumiem, un visus numurus
vai kodus, kas apzīmē minēto informāciju. Šā panta 1. punktu
piemēro tad, ja minētā informācija attiecas uz tāda
darba vai cita tiesību objekta kopiju, uz ko attiecas aizsardzība
saskaņā ar šo nodaļu, vai ja minētā informācija
parādās saistībā ar to publiskošanu. 162.
PANTS Izņēmumi
un ierobežojumi 1. Saskaņā ar
konvencijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru dalībnieces ir
Puses, katra Puse var paredzēt šā nolīguma 154. līdz 159. pantā
paredzētos izņēmumus un ierobežojumus tikai dažos īpašos gadījumos,
kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta parasto
izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību turētāju
likumīgās intereses. 2. Katra Puse paredz, ka šā
nolīguma 155. līdz 158. pantā minētajai pagaidu
reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana
un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa,
un kuras vienīgais mērķis ir atļaut: a) starpnieka veiktu pārsūtīšanu
tīklā starp trešām personām vai b) darba vai cita aizsargāta tiesību objekta
likumīgu izmantošanu, un kurai nav patstāvīgas ekonomiskas
nozīmes, nepiemēro šā nolīguma 155. līdz 158. pantā
paredzētās reproducēšanas tiesības. 163.
PANTS Mākslinieku
mākslas darbu tālākpārdošanas tiesības 1. Katra Puse par labu mākslas
oriģināldarba autoram paredz tālākpārdošanas
tiesības, kas definētas kā tādas neatsavināmas
tiesības saņemt autoratlīdzību, no kuras nevar atteikties
arī iepriekš, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta
no jebkādas darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors
šo darbu pirmo reizi nodevis tālāk. 2. Tiesības, kas minētas 1. punktā,
attiecas uz visām tālākpārdošanas darbībām,
kurās kā pārdevējus, pircējus vai starpniekus iesaista
profesionālus mākslas tirgus speciālistus, kuras veic
izsoļu nami, mākslas galerijas un kopumā visa veida mākslas
priekšmetu tirgotāji. 3. Katra Puse var noteikt, ka 1. punktā
minētās tiesības neattiecas uz tādu
tālākpārdošanu, ja pārdevējs ir ieguvis attiecīgo
darbu tieši no paša autora mazāk nekā trīs gadus pirms
minētās tālākpārdošanas un ja
tālākpārdošanas cena nepārsniedz noteiktu minimālo
summu. 4. Autoratlīdzību
maksā pārdevējs. Katra Puse var noteikt, ka kāda no 2. punktā
minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām,
izņemot pārdevēju, viena pati ir atbildīga par
autoratlīdzības samaksāšanu vai ka tā dala šo atbildību
ar pārdevēju. 5. Sniedzamo aizsardzību var
pieprasīt tādā apmērā, kādā to atļauj
Puse, kurā šī aizsardzība tiek prasīta. Procedūra
atlīdzības savākšanai un tās apmēru nosaka iekšējos
tiesību aktos. 164.
PANTS Sadarbība
kolektīvajā tiesību pārvaldībā Puses cenšas veicināt dialogu un
sadarbību starp to attiecīgajām autortiesību
kolektīvās tiesību pārvaldības apvienībām,
lai veicinātu darbu pieejamību un aizsargātu darbus un citus
aizsargātos tiesību objektus, kā arī nodrošināt
savstarpēju autoratlīdzības nodošanu par šādu darbu vai
citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu. 2. APAKŠIEDAĻA PREČU
ZĪMES 165.
PANTS Starptautiskie
nolīgumi Puses atkārtoti apstiprina
apņemšanos īstenot: a) Madrides nolīguma par preču zīmju
starptautisko reģistrāciju protokolu un b) Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu
starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas
vajadzībām. 166.
PANTS Reģistrācijas
procedūra 1. Katra Puse nodrošina preču
zīmju reģistrācijas sistēmu, kurā katrs galīgais
negatīvais lēmums, ko pieņem attiecīgā preču
zīmju pārvalde, pieteikuma iesniedzējam tiek paziņots
rakstiski un norādot pienācīgu pamatojumu. 2. Katra Puse nodrošina iespēju
iebilst pret preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem.
Šāda iebildumu procedūra notiek, uzklausot abas Puses. 3. Puses nodrošina publiski pieejamu
preču zīmju pieteikumu un reģistrācijas elektronisko
datubāzi. 167.
PANTS Plaši
pazīstamas preču zīmes Katra Puse nodrošina, ka
attiecībā uz plaši pazīstamu preču zīmju
aizsardzību tiek īstenots Parīzes konvencijas 6bis pants un TRIPS
līguma 16. panta 2. un 3. punkts, un tās var ņemt
vērā Vienotās rekomendācijas par plaši pazīstamu
preču zīmju aizsardzības noteikumiem, kas pieņemtas
Parīzes Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības
Asamblejā un Pasaules intelektuālā īpašuma
organizācijas (WIPO) Ģenerālajā Asamblejā WIPO
dalībvalstu asambleju trīsdesmit ceturtajā sanāksmju
kārtā (1999. gada septembrī). 168.
PANTS Izņēmumi
no preču zīmes piešķirtajām tiesībām Katra Puse nodrošina ierobežotus izņēmumus
no preču zīmes piešķirtajām tiesībām,
piemēram, aprakstošu terminu godīgu izmantošanu,
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību
saskaņā ar 176. pantu vai citus ierobežotus izņēmumus,
kuros ņem vērā preču zīmes īpašnieka un trešu
personu likumīgās intereses. 3. APAKŠIEDAĻA ĢEOGRĀFISKĀS
IZCELSMES NORĀDES 169.
PANTS Darbības
joma 1. Šī apakšiedaļa attiecas
uz to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un
aizsardzību, kuru izcelsme ir Pušu teritorijās. 2. Lai vienas Puses
ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piemērotu
aizsardzību otrā Pusē, tai jāattiecas uz produktiem
minētās Puses tiesību aktu darbības jomā, kas
minēti šā nolīguma 170. pantā. 170.
PANTS Apstiprinātas
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes 1. Izskatījusi Gruzijas 1999. gada
22. augustā pieņemto Likumu par preču izcelsmes
norādēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm,
Savienība secina, ka minētais likums atbilst šā nolīguma
XVII–A pielikumā izklāstītajiem elementiem. 2. Izskatījusi Padomes Regulu
(EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka
vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu,
aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus
vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un
noformējumu veidošanu, Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada
20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu
aizsardzību un tās īstenošanas noteikumus attiecībā uz
lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju,
kontroli un aizsardzību Eiropas Savienībā, II daļas
II sadaļas I nodaļas Ia iedaļu Padomes
Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris),
ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un
paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem
("Vienotā TKO regula"), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu
(EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro
alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu,
marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
aizsardzību, Gruzija secina, ka minētie tiesību akti, noteikumi
un procedūras atbilst šā nolīguma XVII–A pielikumā
izklāstītajiem elementiem. 3. Gruzija pēc iebildumu
procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas
minēti šā nolīguma XVII–B pielikumā, un
izskatījusi kopsavilkumu par to lauksaimniecības produktu un
pārtikas produktu specifikācijām, kas atbilst Savienības
ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas
šā nolīguma XVII–C pielikumā, un ģeogrāfiskās
izcelsmes norādes vīniem, aromatizētajiem vīniem un
stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā
nolīguma XVII–D pielikumā, kuras reģistrētas
Savienībā saskaņā ar šā panta 2. punktā
minētajiem tiesību aktiem, aizsargā šīs
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot
aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā. 4. Savienība pēc iebildumu
procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas
minēti šā nolīguma XVII–B pielikumā, un
izskatījusi kopsavilkumu par to lauksaimniecības produktu un
pārtikas produktu specifikācijām, kas atbilst Gruzijas
ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas
šā nolīguma XVII–C pielikumā, un
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīniem,
aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem,
kas uzskaitīti šā nolīguma XVII–D pielikumā, kuras
reģistrētas Gruzijā saskaņā ar šā panta 1. punktā
minētajiem tiesību aktiem, aizsargā šīs
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot
aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā. 5. Apvienotās komitejas, kas
izveidota saskaņā ar 11. pantu Nolīgumā starp Eiropas
Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas
produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību,
lēmumus attiecībā uz minētā nolīguma III un
IV pielikuma grozījumiem, kuri pieņemti pirms šā nolīguma
stāšanās spēkā, uzskata par lēmumiem, ko
pieņēmusi Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
apakškomiteja, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas
pievienotas minētā nolīguma III un IV pielikumā,
uzskata par šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikuma daļu.
Attiecīgi Puses aizsargā minētās
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā apstiprinātas
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo
nolīgumu. 171.
PANTS Jaunu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienošana 1. Puses vienojas, ka
saskaņā ar šā nolīguma 179. panta 3. punktu
pēc iebildumu procedūras pabeigšanas un pēc specifikāciju
kopsavilkuma izskatīšanas, kā minēts šā nolīguma 170. panta
3. un 4. punktā, un ja rezultāts ir pieņemams
abām Pusēm, pastāv iespēja pievienot šā nolīguma
XVII–C un XVII–D pielikumā jaunas aizsargājamas
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. 2. Pusei nav pienākuma kā
ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāt nosaukumu, kas
ir pretrunā ar kādu augu šķirnes vai dzīvnieku sugas
nosaukumu un tādējādi var maldināt
patērētāju par produkta patieso izcelsmi. 172.
PANTS Ģeogrāfiskās
izcelsmes norāžu aizsardzības tvērums 1. Ģeogrāfiskās izcelsmes
norādes, kas uzskaitītas šā nolīguma XVII-C un
XVII-D pielikumā, kā arī tās, ko pievieno,
ievērojot šā nolīguma 171. pantu, aizsargā pret: a) jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā
nosaukuma komerciālu izmantošanu: i) attiecībā uz salīdzināmiem produktiem,
kas neatbilst ar šo nosaukumu aizsargātā produkta
specifikācijai, vai ii) ciktāl šāda izmantošana balstās uz
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju; b) ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu
vai aplinku norādījumu[28],
pat ja ir norādīta produkta patiesā izcelsme vai ja
aizsargātais nosaukums ir pārtulkots, vai ja tam pievienoti
vārdi „veids”, „tips”, „metode”, „ražots kā”, „atdarinājums”,
„buķete”, „līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi, c) jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz
produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām
īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā
iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par
attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu
produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi; d) jebkuru citu praksi, kas var maldināt
patērētāju par produkta patieso izcelsmi. 2. Ja ģeogrāfiskās
izcelsmes norādes ir pilnībā vai daļēji
homonīmas, aizsardzību piešķir katrai
norādei ar nosacījumu, ka tā tiek izmantota godprātīgi
un pienācīgi ievērojot vietējo un tradicionālo
lietojumu un to, cik reāla ir neskaidrību rašanās iespēja.
Neskarot TRIPS līguma 23. pantu, Puses savstarpēji paredz
praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem atšķirami
attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu homonīmi,
ņemot vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga
attieksme pret iesaistītajiem ražotājiem, un to, ka nedrīkst
maldināt patērētājus. Homonīmus, kas maldina
patērētāju, liekot domāt, ka produktu izcelsme ir citā
teritorijā, nereģistrē pat tad, ja nosaukums ir pareizs
attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju,
reģionu vai vietu. 3. Ja viena Puse sarunās ar
trešo valsti ierosina aizsargāt minētās trešās valsts
ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgais nosaukums
ir otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
homonīms, par to informē otru Pusi un dod tai iespēju izteikt
savas domas pirms aizsardzības piešķiršanas attiecīgajam
nosaukumam. 4. Nekas šajā
apakšiedaļā neuzliek pienākumu kādai no Pusēm
aizsargāt otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi,
kura nav aizsargāta tās izcelsmes valstī vai kuras
aizsardzība šajā valstī beidzas. Ja beidzas
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība tās
izcelsmes valstī, Puses par to informē viena otru. 173.
PANTS Ģeogrāfiskās
izcelsmes norāžu transkripcijas aizsardzība 1. Ģeogrāfiskās
izcelsmes norādes, kas saskaņā ar šo apakšiedaļu ir
aizsargātas to transkripcijā gruzīnu alfabēta burtiem un
citiem nelatīņu alfabētu burtiem, kurus oficiāli izmanto dalībvalstīs,
aizsargā līdztekus ar to transkripciju latīņu burtiem. Šo
transkripciju var izmantot arī attiecīgo produktu
marķēšanas nolūkiem. 2. Tāpat
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas saskaņā ar šo
apakšiedaļu ir aizsargātas to transkripcijā latīņu
burtiem, aizsargā līdztekus ar to transkripciju gruzīnu alfabēta
un cita nelatīņu alfabēta burtiem, ko oficiāli izmanto
dalībvalstīs. Šo transkripciju var izmantot arī attiecīgo
produktu marķēšanas nolūkiem. 174.
PANTS Ģeogrāfiskās
izcelsmes norāžu lietošanas tiesības 1. Saskaņā ar šo
apakšiedaļu aizsargātu nosaukumu var izmantot ikviens
uzņēmējs, kas pārdod attiecīgajai specifikācijai
atbilstošus lauksaimniecības produktus, pārtikas produktus,
vīnus, aromatizētos vīnus vai stipros alkoholiskos dzērienus. 2. Ja ģeogrāfiskās
izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar šo
apakšiedaļu, šādi aizsargāta nosaukuma izmantošana notiek bez
lietotāju reģistrācijas un turpmākām maksām. 175.
PANTS Aizsardzības
īstenošana Puses šā nolīguma 170. līdz 174. pantā
paredzēto aizsardzību īsteno ar to valsts iestāžu
pienācīgu administratīvo rīcību. Šādu
aizsardzību tās īsteno arī pēc ieinteresētas
personas pieprasījuma. 176.
PANTS Saistība
ar preču zīmēm 1. Puses atsakās
reģistrēt vai atzīst par nederīgu ex officio vai
pēc jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma
saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem tādu preču
zīmi, uz kuru attiecas jebkura šā nolīguma 172. panta 1. punktā
minētā situācija saistībā ar aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norādi līdzīgam produktam,
ar nosacījumu, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums
ir iesniegts pēc datuma, kurā iesniegts pieteikums
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai
attiecīgajā teritorijā. 2. Attiecībā uz šā
nolīguma 170. pantā minētajām
ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par
aizsardzību iesniegšanas diena ir 2012. gada 1. aprīlis. 3. Attiecībā uz šā
nolīguma 171. pantā minētajām
ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par
aizsardzību iesniegšanas diena ir diena, kurā otrai Pusei
nosūtīts pieprasījums aizsargāt ģeogrāfiskās
izcelsmes norādi. 4. Pusēm nav saistību aizsargāt
ģeogrāfiskās izcelsmes norādi gadījumos, ja,
ņemot vērā raksturīgas vai labi zināmas preču
zīmes, aizsardzība var maldināt patērētājus par
produkta patieso izcelsmi. 5. Neskarot 4. punktu, Puses
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsargā arī tad,
ja pastāv iepriekšēja preču zīme. Agrāka preču
zīme ir preču zīme, kuras izmantošana atbilst vienam no šā
nolīguma 172. panta 1. punktā minētajiem
gadījumiem, kura pieteikta reģistrācijai, reģistrēta
vai nodibināta lietošanas ceļā, ja tādu iespēju paredz
attiecīgie tiesību akti, vienas Puses teritorijā pirms dienas,
kurā otrā Puse saskaņā ar šo apakšnodaļu iesniegusi
pieteikumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Šādu preču zīmi var turpināt izmantot un atjaunināt,
neraugoties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
aizsardzību, ar nosacījumu, ka Pušu tiesību aktos par preču
zīmēm nav pamatojuma preču zīmi uzskatīt par
nederīgu vai to atsaukt. 177.
PANTS Vispārīgi
noteikumi 1. Šo apakšiedaļu piemēro,
neskarot PTO nolīgumā paredzētās Pušu tiesības un
pienākumus. 2. Jebkuru produktu, kas minēti
šā nolīguma 170. un 171. pantā, importu, eksportu un
tirdzniecību veic saskaņā ar importētājas Puses
teritorijā piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem. 3. Visus jautājumus, kuri izriet
no reģistrēto nosaukumu tehniskajām specifikācijām,
risina komitejā, kas izveidota ar šā nolīguma 179. pantu. 4. Saskaņā ar šo
apakšiedaļu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes
norādes var atsaukt tikai tā Puse, kuras teritorijā ir produkta
izcelsme. 5. Šajā apakšiedaļā
minētā produkta specifikācija ir tā, kuru, tostarp arī
tās grozījumus, apstiprinājušas Puses iestādes produkta
izcelsmes teritorijā. 178.
PANTS Sadarbība
un pārredzamība 1. Puses vai nu tieši, vai
saskaņā ar šā nolīguma 179. pantu izveidotās
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas
starpniecību uztur kontaktus visos jautājumos, kas saistīti ar
šīs apakšiedaļas īstenošanu un darbību. Jo īpaši Puse
var pieprasīt no otras Puses informāciju par produktu specifikācijām
un to izmaiņām un kontroles noteikumu kontaktpunktiem. 2. Katra Puse publisko
specifikācijas vai to kopsavilkumu un kontaktpunktus saistībā ar
kontroles noteikumiem atbilstoši otras Līgumslēdzējas puses
ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargātas saskaņā
ar šo pantu. 179.
PANTS Ģeogrāfiskās
izcelsmes norāžu apakškomiteja 1. Ar šo izveido
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteju. Lai
uzraudzītu šīs apakšiedaļas īstenošanas gaitu un
pastiprinātu sadarbību un dialogu ģeogrāfiskās
izcelsmes norāžu jomā, apakškomitejā ir Savienības un
Gruzijas pārstāvji. Tā ziņo Asociācijas komitejai
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. 2. Ģeogrāfiskās
izcelsmes norāžu apakškomiteja pieņem lēmumus
vienprātīgi. Tā izstrādā savu reglamentu. Tā
sanāk pēc vienas Puses pieprasījuma pārmaiņus ES un
Gruzijā laikā, vietā un veidā (kas var ietvert
videokonferenci), par ko Puses savstarpēji vienojas, bet ne
vēlāk kā 90 dienas pēc pieprasījuma. 3. Ģeogrāfiskās
izcelsmes norāžu apakškomiteja uzrauga arī šīs apakšiedaļas
pareizu darbību un var izskatīt jebkuru jautājumu par tās
īstenošanu un darbību. Konkrēti tās atbildības
jomā ietilpst: a) šā nolīguma 170. panta 1. un 2. punkta
grozījumi saistībā ar atsaucēm uz tiesību aktiem, kas
piemērojami Pusēs; b) šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikuma
grozījumi attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes
norādēm; c) informācijas apmaiņa par tiesību aktu
izmaiņām un politikas virzību ģeogrāfiskās
izcelsmes norāžu jomā un par jebkuru citu savstarpējas intereses
jautājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā; d) informācijas apmaiņa par
ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, lai
izvērtētu, vai būtu vajadzīga to aizsardzība
saskaņā ar šo apakšiedaļu. 4. APAKŠIEDAĻA DIZAINPARAUGI 180.
PANTS Starptautiskie
nolīgumi Puses atkārtoti apstiprina
apņemšanos ievērot Hāgas vienošanās par dizainparaugu
starptautisko reģistrāciju 1999. gada Ženēvas aktu. 181.
PANTS Reģistrētu
dizainparaugu aizsardzība 1. Katra Puse nodrošina
aizsardzību patstāvīgi radītiem, jauniem un
oriģināliem[29]
rūpnieciskā dizaina paraugiem. Dizainparaugus aizsargā ar
reģistrāciju, un tie dod reģistrēta dizainparauga
turētājam ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šo
pantu. 2. Dizainparaugu, ko izmanto vai
iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa,
uzskata par jaunu un oriģinālu, ja: a) ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta
kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma
parastās izmantošanas laikā un b) ciktāl šīs sastāvdaļas redzamās
iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un individuālas
būtības prasībām. 3. Jēdziens "parastā
izmantošana" 2. punkta a) apakšpunktā ir tiešā
lietotāja veikta izmantošana, izņemot apkopi, apkalpošanu vai
remontu. 4. Reģistrēta dizainparauga
turētājam ir tiesības neļaut trešām personām bez
īpašnieka piekrišanas veikt vismaz šādas darbības: izgatavot,
piedāvāt pārdošanai, pārdot, importēt, eksportēt,
glabāt vai izmantot ražojumu, kurā aizsargātais dizainparaugs ir
iekļauts vai kuram tas ir izmantots, ja šādas darbības tiek
veiktas komerciālos nolūkos, nepamatoti neļauj normāli izmantot
dizainparaugu vai nav savienojamas ar godīgas tirdzniecības praksi. 5. Pieejamās aizsardzības
laiks ir 25 gadi, skaitot no reģistrācijas pieteikuma
iesniegšanas dienas vai dienas, kas noteikta saskaņā ar Hāgas
vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju,
neskarot Parīzes konvenciju. 182.
PANTS Izņēmumi
un ierobežojumi 1. Katra Puse var noteikt ierobežotus
izņēmumus dizainparaugu aizsardzībai ar noteikumu, ka šādi
izņēmumi nav nepamatoti pretrunā ar aizsargāto
dizainparaugu parastu izmantošanu un nepamatoti neierobežo aizsargātā
dizainparauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot
vērā trešo personu likumīgās intereses. 2. Dizainparaugu aizsardzība
netiek attiecināta uz dizainparaugiem, kas izveidoti, vadoties no
tehniskiem vai funkcionāliem apsvērumiem. Jo īpaši dizainparauga
tiesības neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, kas ir noteikti
jāreproducē to precīzā formā un izmēros, lai
ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas tiek lietots,
mehāniski pievienotu vai ievietotu, novietotu ap to vai novietotu
pretī citam ražojumam tā, lai abi ražojumi varētu
funkcionēt 183.
PANTS Attiecības
ar autortiesībām Dizainparaugam nodrošina arī
aizsardzību atbilstoši kādas Puses tiesību aktiem
autortiesību jomā, sākot ar dienu, kurā dizainparaugs ir
radīts vai fiksēts jebkādā veidā. Kādā
mērā un ar kādiem nosacījumiem, ietverot prasīto
oriģinalitātes līmeni, šādu aizsardzību piešķir,
nosaka katra Puse. 5. APAKŠIEDAĻA PATENTI 184.
PANTS Starptautiskie
nolīgumi Puses atkārtoti apliecina savu
apņemšanos pildīt WIPO līgumu par sadarbību patentu
jomā. 185.
PANTS Patenti
un sabiedrības veselība 1. Puses atzīst PTO Ministru
konferencē 2001. gada 14. novembrī pieņemtās
Deklarācijas par TRIPS līgumu un sabiedrības
veselību nozīmi. 2. Puses ievēro PTO
Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta lēmumu par
šā panta 1. punktā minētās deklarācijas 6. punktu
un veicina tā īstenošanu. 186.
PANTS Papildu
aizsardzības sertifikāts 1. Puses atzīst, ka
zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, kurus to
attiecīgajās teritorijās aizsargā patents, pirms to
piedāvāšanas to attiecīgajos tirgos var piemērot
administratīvu atļaujas piešķiršanas procedūru. Tās
atzīst, ka laikposms, kas paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas
līdz pirmajai atļaujai laist zāles vai augu aizsardzības
līdzekļus attiecīgajā tirgū, kā tie šajā
nolūkā definēti iekšējos tiesību aktos, var
saīsināt patenta efektīvas aizsardzības laikposmu. 2. Katra Puse paredz papildus
aizsardzības termiņu zālēm vai augu aizsardzības
līdzekļiem, ko aizsargā ar patentu un kam piemēro
administratīvo atļaujas izsniegšanas procedūru, un šis papildu
termiņš ir vienāds ar laikposmu, kas minēts 1. punkta
otrajā teikumā, atņemot piecus gadus. 3. Neatkarīgi no 2. punkta,
papildu aizsardzības ilgums nevar pārsniegt piecus gadus. 4. Attiecībā uz
zālēm, kurām veikti pediatriski pētījumi – ar
noteikumu, ka šo pētījumu rezultāti ir atspoguļoti
zāļu informācijā –, Puses paredz 2. punktā
minētā aizsardzības termiņa pagarinājumu par papildus
sešiem mēnešiem. 187.
PANTS Zāļu
tirdzniecības atļaujas saņemšanai iesniegtu datu
aizsardzība[30] 1. Puses īsteno vispusīgu
sistēmu, kas garantē tādu datu konfidencialitāti un
neizpaušanu, kuri iesniegti, lai saņemtu atļauju zāļu
piedāvāšanai tirgū, un neatsaukšanos uz tiem. 2. Katra Puse nodrošina tās
tiesību aktos, ka visa informācija, kas iesniegta, lai saņemtu
atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, ir
konfidenciāla un to neizpaužamu trešām personām, un to aizsargā
pret negodīgu komerciālu izmantošanu. 3. Šajā nolūkā katra
Puse vismaz sešus gadus no pirmās atļaujas piešķiršanas dienas
vienā no Pusēm neatļauj citiem pieteicējiem tirgot to pašu
vai līdzīgu produktu, pamatojoties uz tirdzniecības
atļauju, kas piešķirta pieteicējam, kas iesniedzis
izmēģinājuma datus vai pētījumus, izņemot, ja
pieteicējs, kas iesniedzis izmēģinājuma datus vai
pētījumu, ir devis piekrišanu. Šajā termiņā
izmēģinājuma datus vai pētījumus, ko iesniedz pirmajai
atļaujai, neizmantos neviena turpmāka pieteicēja labā, kas
vēlas iegūt tirdzniecības atļauju zālēm,
izņemot, ja pirmais pieteicējs nepārprotami dod savu piekrišanu. 4. Šā panta 3. punktā
minēto sešu gadu laikposmu pagarina maksimāli līdz
septiņiem gadiem, ja pirmajos sešos gados pēc
sākotnējās atļaujas saņemšanas atļaujas
turētājs iegūst atļauju attiecībā uz vienu vai
vairākām jaunām terapeitiskām indikācijām, kuras
uzskata par būtiskām klīniskām priekšrocībām
salīdzinājumā ar esošajiem terapijas veidiem. 5. Gruzija apņemas saskaņot
savus tiesību aktus par datu aizsardzību attiecībā uz
zālēm ar Savienības tiesību aktiem dienā, par kuru
pieņems lēmumu Asociācijas komiteja īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. 188.
PANTS Augu
aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļaujas
saņemšanai iesniegto datu aizsardzība 1. Katra Puse pirms atļaujas
izsniegšanas augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū
nosaka drošuma un iedarbīguma prasības. 2. Katra Puse nodrošina, ka dati, ko
pieteicējs iesniedzis pirmo reizi, lai saņemtu augu aizsardzības
līdzekļu tirdzniecības atļauju, tiek aizsargāti pret
negodīgu komerciālu izmantošanu un tos savā labā neizmanto
neviena cita persona, kas vēlas saņemt tirdzniecības
atļauju, ja vien netiek sniegti pierādījumu tam, ka pirmais
atļaujas turētājs ir devis nepārprotamu piekrišanu. 3. Izmēģinājuma vai
pētījuma ziņojums, ko pirmo reizi iesniedz tirdzniecības
atļaujas saņemšanai, atbilst šādiem nosacījumiem: a) tas ir vajadzīgs atļaujas piešķiršanai vai
atļaujas grozīšanai, lai atļautu lietošanu attiecībā
uz citu kultūraugu, un b) ir apstiprināta tā atbilstība labas
laboratoriju prakses vai labas pētījumu prakses principiem. 4. Datu aizsardzības periods ir
vismaz desmit gadi, sākot no dienas, kad attiecīgā Puse
izsniegusi pirmo atļauju. 189.
PANTS Augu
šķirnes Puses aizsargā augu šķirņu
aizsardzības tiesības saskaņā ar Starptautisko jaunu augu
šķirņu aizsardzības konvenciju un sadarbojas, lai veicinātu
un nostiprinātu minētās tiesības. 3. IEDAĻA INTELEKTUĀLĀ
ĪPAŠUMA TIESĪBU REALIZĀCIJAS NODROŠINĀŠANA 190.
PANTS Vispārīgi
pienākumi 1. Puses apstiprina savas
saistības saskaņā ar TRIPS līgumu un jo īpaši
tā III daļu, un paredz šajā iedaļā noteiktos
papildpasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus,
kas nepieciešami, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību
izpildi[31]. 2. Minētie papildpasākumi,
procedūras un aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi un
atbilstīgi un nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi, un
tie nav īstenojami nepiemērotos termiņos vai ar nepamatotu
kavēšanos. 3. Minētie papildpasākumi
un aizsardzības līdzekļi ir arī iedarbīgi,
samērīgi un atturoši, un tos piemēro tā, lai
izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai
tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi. 191.
PANTS Tiesīgie
prasītāji Katra Puse par personām, kas
tiesīgas prasīt šajā iedaļā un TRIPS
līguma III daļā minēto pasākumu, procedūru
un aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst: a) intelektuālā īpašuma tiesību
turētājus saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu
noteikumiem; b) visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot šīs
tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to pieļauj
piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem; c) intelektuālā īpašuma kolektīvo
tiesību pārvaldes iestādes, ko regulāri atzīst par
tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt
intelektuālā īpašuma tiesību turētājus,
ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un
saskaņā ar tiem; d) profesionālās aizstāvības iestādes,
ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas
pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību
turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību
aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem. 3.1. APAKŠIEDAĻA CIVILTIESISKĀ
TIESĪBAIZSARDZĪBA 192.
PANTS Pasākumi
pierādījumu saglabāšanai 1. Katra Puse nodrošina, ka pat pirms
tiesvedības uzsākšanas kādā lietā kompetentās
tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no puses, kas ir sniegusi tai
pieejamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka tās
intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai
drīzumā tiks pārkāptas, piemēro ātrus un
efektīvus pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos
pierādījumus attiecībā uz iespējamo
pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas
aizsardzības prasības. 2. Šādi pasākumi var
ietvert iespējamo kontrafakta preču un attiecīgā
gadījumā to materiālu un darbarīku, ko izmanto šo
preču ražošanai un / vai izplatīšanai, kā arī ar
minētajām precēm saistīto dokumentu sīku
aprakstīšanu, ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu. Šos
pasākumus veic, vajadzības gadījumā neuzklausot otru Pusi,
jo īpaši tad, ja kavēšanās var radīt nelabojamu
kaitējumu tiesību turētājam vai ja pastāv uzskatāms
risks, ka pierādījumi var tikt iznīcināti. 3. Ja pasākumus
pierādījumu saglabāšanai veic, nesaņemot otras puses
atbildi, puses, uz ko minētie pasākumi attiecas, par tiem
informē nekavējoties un vēlākais tūlīt pēc
pasākumu veikšanas. 193.
PANTS Tiesības
uz informāciju 1. Katra Puse nodrošina, ka
kompetentās tiesu iestādes tās tiesvedības sakarā, kas
attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību
pārkāpumu, un, atbildot uz pamatotu un samērīgu
prasību, var pieprasīt, lai informāciju par to preču vai
pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kurām
pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniedz
pārkāpējs un / vai cita persona: a) par kuru konstatēts, ka tās rīcībā
ir kontrafakta preces komerciālai darbībai raksturīgā
daudzumā; b) par kuru konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta
pakalpojumus komerciālā mērogā; c) par kuru konstatēts, ka tā komercdarbībai
raksturīgā daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta
darbībās, vai d) par kuru konstatēts, ka tā izgatavo, ražo vai
izplata kontrafakta preces vai sniedz pakalpojumus, izmantojot
informāciju, ko sniegusi jebkura a), b) vai c) apakšpunktā
minēta persona. 2. Šā panta 1. punktā
minētā informācija attiecīgi ietver: a) attiecīgo preču vai pakalpojumu
izgatavotāju, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju
un citu iepriekšējo preču vai pakalpojumu turētāju
vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos
vairumtirgotājus un mazumtirgotājus, un b) informāciju par izgatavotajiem, saražotajiem,
piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem,
kā arī cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm
vai pakalpojumiem. 3. Šā panta 1. un 2. punktu
piemēro, neskarot citas tiesību normas, kas a) dod tiesību turētājam tiesības
saņemt plašāku informāciju; b) reglamentē saskaņā ar šo pantu
iegūtās informācijas izmantošanu civilajā
tiesvedībā vai kriminālprocesā; c) reglamentē atbildību par tiesību uz
informāciju ļaunprātīgu izmantošanu; d) paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas
piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai
tās tuvi radinieki ir ņēmuši dalību intelektuālā
īpašuma tiesību pārkāpumā, vai e) reglamentē informācijas avotu vai personas datu
apstrādes konfidencialitātes aizsardzību. 194.
PANTS Pagaidu
pasākumi 1. Katra Puse nodrošina, ka pēc
iesniedzēja pieprasījuma tiesu iestādes var attiecībā
uz iespējamo pārkāpēju izdot rīkojumu par pagaidu
noregulējumu, lai novērstu iespējamus intelektuālā
īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz pagaidu laiku
aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu,
attiecīgā gadījumā, ja to paredz valsts tiesību akti,
iekasējot regulāru kavējuma naudu, vai lai šādas
rīcības turpināšanu pieļautu tikai tad, ja ir dota
garantija, kas paredzēta kompensācijas nodrošināšanai
tiesību turētājam. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu
saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var izdot arī
attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā
persona, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības.
2. Rīkojumu par pagaidu
noregulējumu var arī izdot, lai dotu rīkojumu arestēt vai
nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams,
pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lai
novērstu to nokļūšanu vai apriti tirdzniecības
kanālos. 3. Ja iespējams
pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā,
Puses nodrošina, ka tad, ja prasītājs norāda uz
apstākļiem, kas var traucēt kaitējuma atlīdzinājuma
piedziņu, tiesu iestādes var dot rīkojumu kā
piesardzības pasākumu piemērot iespējamā
pārkāpēja kustamā un nekustamā īpašuma arestu,
tostarp viņa bankas kontu un citu aktīvu bloķēšanu.
Šajā nolūkā kompetentās iestādes vajadzības
gadījumā var izdot rīkojumu par piekļuvi
iespējamā pārkāpēja banku, finanšu vai
tirdzniecības dokumentiem. 195.
PANTS Pasākumi,
ko veic, pamatojoties uz lēmumu par lietas būtību 1. Katra Puse nodrošina, ka
kompetentās tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma,
neskarot pārkāpuma dēļ tiesību turētājam
radīto zaudējumu atlīdzināšanu un neparedzot nekādu
kompensāciju, var dot rīkojumu vismaz galīgi izņemt no
tirdzniecības kanāliem vai iznīcināt preces, par kurām
ir konstatēts, ka tās pārkāpj intelektuālā
īpašuma tiesības. Attiecīgos gadījumos kompetentās
tiesu iestādes var arī dot rīkojumu iznīcināt
materiālus un darbarīkus, ko galvenokārt izmanto šo preču
radīšanā vai ražošanā. 2. Pušu tiesu iestādēm ir
pilnvaras dot rīkojumu veikt minētos pasākumus uz
pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu
tā nedarīt. 3. Katra Puse nodrošina, ka tad, ja
pieņemts tiesas nolēmums, kurā konstatēts
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu
iestādes var attiecībā uz pārkāpēju, kā
arī jebkuru starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, lai
pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, izdot
izpildrakstu, lai aizliegtu turpināt pārkāpumu. 4. Puses var paredzēt, ka
attiecīgos gadījumos un pēc tās personas lūguma, uz ko
attiecas šajā pantā paredzētie pasākumi, kompetentās
tiesu iestādes tā vietā, lai piemērotu šajā pantā
paredzētos pasākumus, var minētajai vainīgajai personai
likt izmaksāt finansiālu kompensāciju cietušajai pusei, ja
vainīgā persona ir rīkojusies neapzināti un bez
nolaidības, ja attiecīgo pasākumu veikšana minētajai personai
radītu nesamērīgu kaitējumu un ja finansiālas
kompensācijas izmaksa šķiet pieņemama. 196.
PANTS Zaudējumu
atlīdzība 1. Katra Puse nodrošina, ka
kompetentās tiesu iestādes, saņemot cietušās puses
iesniegumu, piespriež pārkāpējam, kas apzināti ir
iesaistījies kontrafakta darbībā vai kam ir bijis pamats
apzināties, ka minētā darbība ir kontrafakta darbība,
izmaksāt tiesību turētājam kompensāciju, kas atbilst
pārkāpuma dēļ tiesību turētājam
radītā kaitējuma apmēram. Nosakot kompensācijas
apmēru, tiesu iestādes: a) ņem vērā visus attiecīgos aspektus,
piemēram, cietušajai pusei radītās negatīvās
ekonomiskās sekas, tostarp neiegūto peļņu,
pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, un
attiecīgos gadījumos arī citus elementus, kas nav ekonomiskie
faktori, piemēram, tiesību turētājam pārkāpuma
rezultātā radīto morālo kaitējumu, vai b) kā alternatīvu a) apakšpunktā
minētajam attiecīgos gadījumos kompensācijas apmēru
nosaka kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz noteiktiem
faktoriem un noteikti ņemot vērā autoratlīdzībasu vai
maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs
būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās
intelektuālā īpašuma tiesības. 2. Ja pārkāpējs
kontrafakta darbībās ir iesaistījies neapzināti vai
viņam nav bijis pamats to apzināties, Puses var noteikt, ka tiesu
iestādes var dot rīkojumu par labu cietušajai pusei atgūt
peļņu vai atlīdzināt zaudējumus, kas var būt
iepriekš noteikti. 197.
PANTS Tiesu
izmaksas Katra Puse nodrošina, ka pamatotas un
samērīgas tiesu izmaksas un citus izdevumus, kas radušies lietā
uzvarējušai pusei, parasti sedz lietā zaudējusī pusē,
ja vien tas nav pretrunā taisnīguma principiem un neskar
iekšējās procesuālajās normās paredzētos
izņēmumus. 198.
PANTS Tiesas
nolēmumu publicēšana Katra Puse nodrošina, ka vai nu tiesvedībā
par rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumu, vai
tiesvedībā par autortiesību pārkāpumu, vai abos
gadījumos tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma un
par pārkāpēja līdzekļiem var piemērot
attiecīgus pasākumus informācijas izplatīšanai par tiesas
nolēmumu, tostarp nolēmuma paziņošanai un tā
publicēšanai pilnībā vai daļēji. 199.
PANTS Pieņēmums
par autortiesībām vai īpašuma tiesībām Šajā apakšiedaļā
paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības
līdzekļu piemērošanas nolūkā: a) lai literāra vai mākslas darba autoru, ja vien
nav pierādījumu par pretējo, uzskatītu par autoru, kas
tādēļ ir arī tiesīgs uzsākt tiesvedību pret
iespējamo pārkāpēju, ir pietiekami, ka viņa(-s) vārds
ierastā veidā tiek minēts darbā vai uz tā; b) noteikumu, kas minēts a) apakšpunktā, mutatis
mutandis piemēro blakustiesību turētājiem
attiecībā uz to aizsargāto tiesību objektu. 3.2. APAKŠIEDAĻA CITI
NOTEIKUMI 200.
PANTS Pasākumi
uz robežas 1. Neskarot šā nolīguma 75. pantu
un XIII pielikumu, šajā pantā noteikti šā nolīguma vispārīgie
principi, kas reglamentē intelektuālā īpašuma tiesību
īstenošanu, ko veic muitas iestādes, un Pušu muitas iestāžu
saistības sadarboties. 2. Veicot pasākumus uz robežas
nolūkā īstenot intelektuālā īpašuma
tiesības, Puses nodrošina, ka pasākumi atbilst to saistībām
saskaņā ar VVTT 1994 un TRIPS līgumu. 3. Šā panta noteikumi par
pasākumiem uz robežas ir procesuāli. Tajos ir paredzēti
nosacījumi un procedūras muitas dienestu rīcībai
gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām
pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ir
pakļautas vai tām vajadzētu būt pakļautām muitas
kontrolei. Tie nekādā veidā neietekmē Pušu materiālo
tiesību normas, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu. 4. Lai veicinātu
intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu īstenošanu,
muitas iestādes pieņem vairākas pieejas, lai identificētu
sūtījumus ar precēm, attiecībā uz kurām
pastāv aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā
īpašuma tiesības. Šīs pieejas ietver riska analīzes
metodes, kuru pamatā ir, inter alia, informācija, ko sniedz tiesību
turētāji, savāktie izlūkdati un kravu pārbaudes. 5. Puses vienojas efektīvi
īstenot TRIPS līguma 69. pantu attiecībā uz
starptautisko tirdzniecību ar precēm, par kurām ir aizdomas, ka
ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma
tiesības. Šajā nolūkā Puses to muitas iestādēs
izveido kontaktpunktus un paziņo par tie,m un ir gatava apmainīties
ar datiem un informāciju par šādu preču tirdzniecību, kas
skar abas Puses. Tās jo īpaši veicina informācijas apmaiņu
un sadarbību starp muitas iestādēm attiecībā uz tirdzniecību
ar viltotu preču zīmju izstrādājumiem un
pirātiskām autortiesību precēm. Neskarot šā
nolīguma II protokolu par savstarpējo administratīvo
palīdzību muitas lietās, muitas iestādes
attiecīgā gadījumā apmainās ar šādu
informāciju ātri un pienācīgi ievērojot Pušu
tiesību aktus datu aizsardzības jomā. 6. Katras Puses muitas iestādes
pēc pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sadarbojas, lai sniegtu
attiecīgo pieejamo informāciju otras Puses muitas iestādēm
jo īpaši par preču tranzītu caur kādas Puses teritoriju,
kas paredzētas otrai Pusei vai kuru izcelsme ir otrā Pusē). 7. Komiteja, kas minēta šā
nolīguma 74. pantā, pieņem nepieciešamos praktiskos
pasākumus attiecībā uz šajā pantā minēto datu un
informācijas apmaiņu. 8. Šā nolīguma
II protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību
muitas lietās piemēro intelektuālā īpašuma
tiesību pārkāpumiem, neskarot sadarbības formas, kas izriet
no šā panta 5. līdz 7. punkta piemērošanas. 9. Komiteja, kas minēta šā
nolīguma 74. pantā, darbojas kā atbildīgā komiteja,
lai nodrošinātu šā panta pareizu darbību un īstenošanu. 201.
PANTS Rīcības
kodeksi Puses veicina: a) rīcības kodeksu izstrādi, ko veic
tirdzniecības vai profesionālas asociācijas vai
organizācijas, un kuru mērķis ir uzlabot intelektuālā
īpašuma tiesību izpildi; b) rīcības kodeksu projektu iesniegšanu to
attiecīgajām kompetentajām iestādēm un minēto
iesniegto rīcības kodeksu izvērtēšanu. 202.
PANTS Sadarbība 1. Puses vienojas sadarboties, lai
atbalstītu to saistību un pienākumu izpildi, ko tās
uzņēmušās saskaņā ar šo nodaļu. 2. Sadarbības jomas ietver
šādas darbības, bet ne tikai: a) informācijas apmaiņa par intelektuālā
īpašuma tiesību tiesisko regulējumu un attiecīgajiem
tiesību aizsardzības un izpildes noteikumiem, pieredzes apmaiņa
par panākto likumdošanas progresu minētajās jomās, b) pieredzes un informācijas apmaiņa par
intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, c) pieredzes apmaiņa par izpildi muitas, policijas,
administratīvo un tiesu iestāžu centrālajā līmenī
un līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni,
sadarbība, tostarp sadarbība ar citām valstīm, lai
novērstu viltotu preču eksportu, d) darbības spēju palielināšana, personāla
apmaiņa un mācības, e) informācijas par intelektuālā īpašuma
tiesībām popularizēšana un izplatīšana, tostarp arī
darījumu aprindās un pilsoniskajā sabiedrībā,
patērētāju un tiesību turētāju
informētība, f) iestāžu sadarbības veicināšana,
piemēram, starp intelektuālā īpašuma aizsardzības
iestādēm, g) aktīva sabiedrības informētības un
izglītotības uzlabošana par intelektuālā īpašuma
tiesību politiku: izstrādāt efektīvas
stratēģijas, lai noteiktu galveno mērķauditoriju, un veidot
informēšanas programmas, lai palielinātu patērētāju un
plašsaziņas līdzekļu informētību par
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi,
tostarp par draudiem veselībai un drošībai un saistību ar
organizēto noziedzību. 10.
NODAĻA KONKURENCE 203.
PANTS Principi Puses atzīst, ka to tirdzniecības
attiecībās liela nozīme ir brīvai un netraucētai
konkurencei. Puses apliecina to, ka pret konkurenci vērsta
darījumdarbības prakse un valsts iejaukšanās (tostarp
subsīdiju veidā) potenciāli var izkropļot tirgu pareizu
darbību un kopumā mazina ieguvumus, ko sniedz tirdzniecības liberalizācija.
204.
PANTS Tiesību
akti pretmonopola un apvienošanās politikas jomā un to
īstenošana 1. Katra Puse savā
teritorijā nodrošina visaptverošus konkurences tiesību aktus, kas
efektīvi vērsti pret konkurenci kropļojošiem līgumiem,
saskaņotām darbībām un konkurenci kropļojošu vienpusēju
tādu uzņēmumu rīcību, kam ir dominējoša ietekme
tirgū, un kas nodrošina uzņēmumu apvienošanās efektīvu
kontroli, lai novērstu būtiskus šķēršļus
efektīvai konkurencei un dominējošā stāvokļa
ļaunprātīgu izmantošanu. 2. Katrai Pusei ir iestāde, kas
atbildīga par 1. punktā minēto konkurences tiesību
aktu īstenošanu, un tai ir pienācīgs nodrošinājums šā
uzdevuma veikšanai. 3. Puses atzīst, cik liela
nozīme ir to attiecīgo konkurences tiesību aktu pārredzamai
un nediskriminējošai piemērošanai, ievērojot
procesuālā taisnīguma un iesaistīto uzņēmumu
aizstāvības tiesību principus. 205.
PANTS Valsts
monopoli, valsts uzņēmumi un uzņēmumi, kam piešķirtas
īpašas vai ekskluzīvas tiesības 1. Šīs nodaļas noteikumi
neliedz Pusēm noteikt vai saglabāt valsts monopolu, valsts
uzņēmumu vai piešķirt uzņēmumiem īpašas vai
ekskluzīvas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem
tiesību aktiem. 2. Attiecībā uz
komerciāla rakstura valsts monopolu, valsts uzņēmumiem un
uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas
tiesības, katra Puse nodrošina, ka uz šādiem uzņēmumiem
attiecas 204. panta 1. punktā minētie konkurences
tiesību akti, ciktāl minēto tiesību aktu piemērošana
juridiski vai faktiski nerada šķēršļus attiecīgajiem
uzņēmumiem veikt tiem uzticētos konkrētos sabiedriskas
nozīmes uzdevumus. 206.
PANTS Subsīdijas 1. Šajā pantā
"subsīdija" ir pasākums, kas atbilst
SKP vienošanās 1. pantam neatkarīgi no tā, vai tas ir
piešķirts saistībā ar preču ražošanu vai pakalpojumu
sniegšanu, un kas ir īpašs minētās vienošanās 2. panta
nozīmē. 2. Katra Puse nodrošina
pārredzamību subsīdiju piešķiršanas jomā. Šim
nolūkam katra Puse reizi divos gados ziņo otrai Pusei par juridisko
pamatu, veidu, summu vai budžetu un, ja iespējams, piešķirto
subsīdiju saņēmēju tās valdības vai valsts
struktūra saistībā ar preču ražošanu. Šādu
ziņojumu uzskata par iesniegtu, ja katra Puse ir sniegusi attiecīgo
informāciju publiski pieejamā tīmekļa vietnē. 3. Pēc vienas Puses lūguma
otra Puse savlaicīgi sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem
par konkrētām subsīdijām, kas saistītas ar pakalpojumu
sniegšanu. 207.
PANTS Strīdu
izšķiršana Noteikumi par strīdu izšķiršanas
mehānismu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un
ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā
(Strīdu izšķiršana) neattiecas uz šā nolīguma 203.
līdz 205. pantu. 208.
PANTS Attiecības
ar PTO Šīs nodaļas noteikumi neskar
Puses tiesības un saistības saskaņā ar PTO nolīgumu,
jo īpaši SKP vienošanos un Vienošanos par strīdu izšķiršanu (DSU).
209.
PANTS Konfidencialitāte Apmainoties ar informāciju
saskaņā ar šo nodaļu, Puses ņem vērā
ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar profesionālās un
darījumu slepenības prasībām to attiecīgajās
jurisdikcijās. 11.
NODAĻA ENERĢĒTIKA
SAISTĪBĀ AR TIRDZNIECĪBU 210.
PANTS Definīcijas Šajā nodaļā: 1. "enerģijas preces" ir jēlnafta (HS kods
27.09), dabasgāze (HS kods 27.11) un elektroenerģija (HS kods 27.16);
2. "enerģijas transporta iekārtas" ir
dabasgāzes augstspiediena pārvades cauruļvadi; augstsprieguma
elektroenerģijas pārvades tīkli un līnijas, tostarp
starpsavienojumi, ko izmanto, lai savienotu dažādus gāzes vai
elektroenerģijas pārvades tīklus; jēlnaftas pārvades
cauruļvadi, dzelzceļš un citas stacionārās iekārtas,
ko izmanto energoproduktu tranzītam; 3. "tranzīts" ir energoproduktu
pārvadāšana, šķērsojot kādas Puses teritoriju, veicot
vai neveicot pārkraušanu, uzglabāšanu noliktavā, kravas
sadalīšanu vai transporta veida maiņu, ja šāda
šķērsošana ir tikai daļa no visa pārvadājuma, kas
sākas un beidzas ārpus tās Puses robežām, kuras teritoriju
šķērso transports; 4. "neatļauta piesavināšanās " ir
jebkāda veida darbība, kas veido nelikumīgu energoproduktu
piesavināšanos no enerģijas transporta iekārtām. 211.
PANTS Tranzīts Puses nodrošina tranzītu, kas atbilst
to starptautiskajām saistībām saskaņā ar VVTT 1994
un Enerģētikas hartas nolīguma noteikumiem. 212.
PANTS Tranzītā
esošu preču neatļauta piesavināšanās Katra Puse veic visus vajadzīgos
pasākumus, lai aizliegtu un vērstos pret tādu eneroproduktu
neatļautu piesavināšanos, kas tranzītā šķērso
tās teritoriju, ko veic jebkura vienība, kura atrodas
minētās Puses kontrolē vai jurisdikcijā. 213.
PANTS Nepārtraukts
tranzīts 1. Puse nepārtrauc un
citādi neiejaucas energoproduktu tranzītā caur tās
teritoriju, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai
cita iejaukšanās ir konkrēti paredzēta līgumā vai
citā vienošanās, kas reglamentē šādu tranzītu, vai ja
enerģijas transporta iekārtu darbības turpināšana, neveicot
tūlītēju koriģējošu darbību, rada nepamatotus
draudus sabiedrības drošībai, kultūras mantojumam,
veselībai, drošībai vai videi, ar nosacījumu, ka šāda
koriģējoša darbība nav veikta veidā, kas radītu
patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptus starptautiskās
tirdzniecības ierobežojumus. 2. Strīda gadījumā par
jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Pusēm vai vienu vai
vairākām vienībām, kas atrodas kādas Puses
kontrolē vai jurisdikcijā, tostarp valsts tirdzniecības
uzņēmumu, Puse, caur kuras teritoriju notiek energoproduktu
tranzīts, nepārtrauc un nesamazina, kā arī neļauj
tās kontrolē vai jurisdikcijā esošai vienībai
pārtraukt vai samazināt šādu tranzītu, izņemot 1. punktā
minētajos apstākļos, pirms ir pabeigta strīdu
atrisināšanas procedūra saskaņā ar konkrēto
līgumu vai ārkārtas procedūra saskaņā ar šā
nolīguma XVIII pielikumu vai IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā
(Strīdu izšķiršana). 3. Puse nav atbildīga par
tranzīta pārtraukšanu vai samazinājumu saskaņā ar šo
pantu, ja minētā Puse nespēj piegādāt energoproduktus
vai nodrošināt to tranzītu kādas trešās valsts vai
trešās valsts kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības
darbību rezultātā. 214.
PANTS Tranzīta
pienākums operatoriem Katra Puse nodrošina, ka enerģijas
transporta iekārtu operatori veic nepieciešamos pasākumus, lai: a) mazinātu tranzīta nejauša pārtraukuma vai
samazināšanās risku; b) ātri atjaunotu šāda tranzīta normālu
darbību, ja tas bijis nejauši pārtraukts vai samazināts. 215.
PANTS Regulatīvās
iestādes 1. Katra Puse izraugās
neatkarīgas regulatīvās iestādes, kas tiesīgas
regulēt gāzes un elektroenerģijas tirgus. Šīs
regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un
funkcionāli neatkarīgas no citiem publiskiem vai privātiem
uzņēmumiem, tirgus dalībniekiem vai operatoriem. 2. Regulatīvās
iestādes lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas
attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem. 3. Ekonomikas dalībniekam, kuru
skar regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības
pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības
iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām personām.
Ja pārsūdzības iestāde pēc būtības nav tiesu
iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un
tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga
tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie
lēmumi ir faktiski izpildāmi. 216.
PANTS Tirgu
organizācija 1. Puses nodrošina, ka enerģijas
tirgi darbojas ar mērķi panākt konkurējošus, drošus un no
vides viedokļa ilgtspējīgus apstākļus un nav
diskriminējoši pret uzņēmumiem attiecībā uz to tiesībām
vai pienākumiem. 2. Neatkarīgi no 1. punkta,
Puse vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes interesēs
var uzlikt uzņēmumiem saistības, kas var attiekties uz
drošību, tostarp apgādes drošību; piegāžu
regularitāti, kvalitāti un cenu; un vides aizsardzību, tostarp
energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un klimata
aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas,
pārredzamas, samērīgas un pārbaudāmas. 3. Ja Puse regulē cenu, par kuru
iekšzemes tirgū pārdod gāzi un elektrību, minētā
Puse nodrošina, ka regulētās cenas aprēķina
metodoloģija tiek publicēta pirms regulētās cenas stāšanās
spēkā. 217.
PANTS Piekļuve
enerģijas transporta iekārtām 1. Katra Puse savā
teritorijā nodrošina tādas sistēmas ieviešanu, kas trešām
personām dod piekļuvi enerģijas transporta iekārtām un
sašķidrinātās dabasgāzes un uzglabāšanas iekārtām
un ko piemēro visiem lietotājiem pārredzamā,
objektīvā un nediskriminējošā veidā. 2. Katra Puse nodrošina, ka tarifi
par piekļuvi enerģijas transporta iekārtām un visi
pārējie nosacījumi attiecībā uz piekļuvi
enerģijas transporta iekārtām ir objektīvi, pamatoti,
pārredzamai un nediskriminējoši attiecībā uz energoprodukta
izcelsmi, īpašnieku vai galamērķi. 3. Katra Puse nodrošina, ka visas
tehniskās un nolīgtās jaudas – gan fiziskās, gan
virtuālās –, tiek sadalītas, izmantojot pārredzamus un
nediskriminējošu kritērijus un procedūras. 4. Gadījumos, kad sniegts
atteikums piešķirt piekļuvi trešām personām, ievērojot
tiesisko aizsardzību, Puses nodrošina, ka pēc pieprasījuma
enerģijas transporta iekārtu operatori sniedz pienācīgi
pamatotu paskaidrojumu pieprasījuma iesniedzējai Pusei. 5. Puse var izņēmuma
kārtā atkāpties no 1. līdz 4. punkta noteikumiem
atbilstoši objektīviem kritērijiem, kas noteikti tās
tiesību aktos. Jo īpaši Puse var savos tiesību aktos
paredzēt iespēju atsevišķos gadījumos uz noteiktu laikposmu
piešķirt atbrīvojumu no noteikumiem par trešo personu piekļuvi
attiecībā uz jaunām nozīmīgām enerģijas
transporta iekārtām. 218.
PANTS[32] Saistība
ar Enerģētikas kopienas līgumu 1. Ja rodas kolīzija starp
šīs nodaļas noteikumiem un Enerģētikas kopienas līguma
noteikumiem vai ES tiesību aktu noteikumiem, kas ir piemērojami
saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu,
Enerģētikas kopienas līguma vai ES tiesību aktu noteikumi,
kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas
līgumu, šādas kolīzijas ietvaros prevalē. 2. Īstenojot šo nodaļu,
priekšroku dod tādu tiesību aktu vai citu aktu pieņemšanai, kas
ir saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu vai
pamatojas uz Savienībā piemērojamajiem tiesību aktiem. Ja
rodas strīdi par šo nodaļu, prezumē, ka tiesību akti vai
citi akti, kas atbilst šiem kritērijiem, atbilst arī šai
nodaļai. Izvērtējot, vai tiesību akti vai citi akti atbilst
šiem kritērijiem, ņem vērā visus atbilstīgus
lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Enerģētikas
kopienas līguma 91. pantu. 12. NODAĻA PĀRREDZAMĪBA 219.
PANTS Definīcijas Šajā nodaļā: 1. "vispārēji piemērojams
pasākums" nozīmē likumus, noteikumus, tiesu nolēmumus,
procedūras un administratīvos nolēmumus, kas var ietekmēt
jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā nolīguma
IV sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
jautājumi). Tas neietver pasākumus, kas adresēti konkrētai
personai vai personu grupai; 2. "ieinteresētā persona" ir jebkura
fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību
kādas Puses teritorijā un ko var tieši skart vispārēji
piemērojams pasākums. 220.
PANTS Mērķis Atzīstot ietekmi, kāda
normatīvajai videi var būt uz tirdzniecību un ieguldījumiem
starp Pusēm, Puses nodrošina uzņēmējiem, tostarp maziem un
vidējiem uzņēmumiem, paredzamu normatīvo vidi un efektīvas
procedūras, pienācīgi ņemot vērā juridiskās
noteiktības un proporcionalitātes prasības. 221.
PANTS Publicēšana 1. Katra Puse nodrošina, ka
vispārēji piemērojami pasākumi a) ir nekavējoties un viegli pieejami, izmantojot
oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja tas ir
lietderīgi, elektroniskos saziņas līdzekļus, tādā
veidā, lai jebkura persona varētu ar tiem iepazīties; b) sniedz skaidrojumu par šādu pasākumu
mērķi un pamatojumu un c) nodrošina pietiekami daudz laika starp šādu
pasākumu publicēšanu un stāšanos spēkā, izņemot
pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp drošības vai
ārkārtas situācijas apsvērumu dēļ. 2. Katra Puse: a) cenšas pietiekami savlaicīgi darīt
sabiedrībai pieejamus visus priekšlikumus par vispārēji
piemērojamiem pasākumiem vai to grozījumiem, tostarp skaidrojumu
par šāda priekšlikuma mērķi un pamatojumu; b) nodrošina pienācīgas iespējas
ieinteresētajām personām iesniegt atsauksmes par šādu
priekšlikumu, jo īpaši paredzot pietiekami daudz laika šādu
iespēju izmantošanai, un c) cenšas ņemt vērā ieinteresēto personu
atsauksmes par šādiem priekšlikumiem. 222.
PANTS Informācijas
pieprasījumi un kontaktpunkti 1. Lai atvieglotu saziņu starp
Pusēm par jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā nolīguma
IV sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
jautājumi), katra Puse nozīmē kontaktpunktu, kas darbojas
kā koordinators. 2. Katra Puse izveido vai nodrošina
atbilstīgus mehānismus, lai sniegtu atbildes uz jebkuru personu
informācijas pieprasījumiem par ierosinātiem vai spēkā
esošiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem un to
labojumiem. Atbildes uz informācijas pieprasījumiem var sniegt ar
kontaktpunktu starpniecību, kas izveidoti saskaņā ar šo 1. punktu,
vai izmantojot citus atbilstošus mehānismus. 3. Puses atzīst, ka jebkura 2. punktā
paredzētā atbilde var nebūt galīga vai juridiski saistoša,
bet izmantojama tikai informatīvos nolūkos, ja vien Pušu
attiecīgajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. 4. Puse pēc otras Puses
pieprasījuma savlaicīgi sniedz informāciju un atbild uz
jautājumiem par visiem spēkā esošiem vai ierosinātiem
vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai priekšlikumiem par
vispārēji piemērojamu pasākumu pieņemšanu vai
grozīšanu, kas – pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses
domām – varētu ietekmēt šā nolīguma
IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
jautājumi) darbību, neatkarīgi no tā, vai pieprasījuma
iesniedzējai Pusei iepriekš ir paziņots par attiecīgo
pasākumu. 223.
PANTS Vispārēji
piemērojamu pasākumu pārvaldība 1. Katra Puse visus vispārēji
piemērojamus pasākumus pārvalda objektīvi, taisnīgi un
saprātīgi. 2. Lai to panāktu, katra Puse,
piemērojot šos pasākumus konkrētām otras Puses
personām, precēm vai pakalpojumiem konkrētās lietās: a) cenšas ieinteresētajām personām, kuras tieši
skar administratīva tiesvedība, saskaņā ar savām
procedūrām savlaicīgi paziņot par tiesvedības
sākšanu, tostarp sniegt tiesvedības būtības aprakstu,
tiesisko pamatojumu, saskaņā ar kuru tiesvedība tiek
uzsākta, un ar domstarpībām saistīto jautājumu
vispārīgu aprakstu; b) nodrošina šādām ieinteresētām
personām pienācīgu iespēju iesniegt faktus un argumentus,
kas pamato to nostāju, pirms galīgās administratīvās
rīcības veikšanas, ja to pieļauj termiņš, procedūras
veids un sabiedrības intereses, un c) nodrošina, ka tās procedūras ir balstītas uz
tās tiesību aktiem un tiek veiktas saskaņā ar tiem. 224.
PANTS Pārskatīšana
un pārsūdzēšana 1. Katra Puse izveido vai nodrošina
tiesu iestādes, šķīrējtiesas vai administratīvās
tiesas vai procedūras, lai ātri pārskatītu un
attiecīgos gadījumos koriģētu administratīvu
rīcību attiecībā uz šā nolīguma
IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
jautājumi) jautājumiem. Šādas tiesu iestādes vai
procedūras ir objektīvas un neatkarīgas no iestādes vai
amatpersonas, kurai uzticēta administratīvā izpilde, un par to
atbildīgās personas nav pēc būtības ieinteresētas
lietas iznākumā. 2. Katra Puse nodrošina, ka
šādās tiesu iestādēs vai procedūrās
tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir nodrošinātas
tiesības uz: a) pienācīgu iespēju atbalstīt vai
aizsargāt savu attiecīgo nostāju un b) lēmumu, kas balstīts uz pierādījumiem un
iesniegtajiem dokumentiem vai, ja to pieprasa Pušu tiesību akti,
dokumentiem, ko apkopojusi administratīvā iestāde. 3. Katra Puse nodrošina, ka atbilstīgi
tās tiesību aktos paredzētām pārsūdzēšanas
vai turpmākas pārskatīšanas procedūrām šādu
lēmumu īsteno un savā darbībā ņem vērā
birojs vai iestāde saistībā ar attiecīgo
administratīvo rīcību. 225.
PANTS Regulējuma
kvalitāte un efektivitāte un laba administratīvā prakse 1. Puses vienojas sadarboties, lai
veicinātu regulējuma kvalitāti un efektivitāti, tostarp
veicot informācijas un labākās prakses apmaiņu
saistībā ar to attiecīgajiem regulējuma politikas virzieniem
un regulējuma ietekmes izvērtējumiem. 2. Puses atzīst to, cik
svarīga ir labas administratīvās prakses principi[33], un
vienojas sadarboties šādu principu veicināšanā, tostarp
apmainoties ar informāciju un labāko praksi. 226.
PANTS Īpaši
noteikumi Šīs nodaļas noteikumus
piemēro, neskarot jebkādus īpašos noteikumus par
pārredzamību, kas noteikti šā nolīguma IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
citās nodaļās. 13.
NODAĻA TIRDZNIECĪBA
UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA 227.
PANTS Konteksts
un mērķi 1. Puses atsaucas uz
rīcības plānu "Agenda 21", ko 1992. gadā
pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par vidi
un attīstību, Starptautiskās darba organizācijas (SDO) 1998. gada
Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, 2002. gadā
Johannesburgā pieņemto ilgtspējīgas attīstības
īstenošanas plānu[34],
ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru 2006. gada
deklarāciju par pilnu nodarbinātību un pienācīgas
kvalitātes darbu, SDO 2008. gada Deklarāciju par sociālo
taisnīgumu godīgai globalizācijai. Puses atkārtoti
apstiprina apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības
attīstību tādā veidā, kas sekmētu
ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu, esošo
un nākotnes paaudžu labklājību, un nodrošināt, ka šis
mērķis tiek iekļauts un atspoguļots visos to tirdzniecības
attiecību līmeņos. 2. Puses atkārtoti apstiprina
apņemšanos īstenot ilgtspējīgu attīstību un
atzīst, ka ekonomikas attīstība, sociālā
attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji
saistītas un cita citu papildinošas pamatjomas. Tās uzsver priekšrocības,
ko rada pieeja ar tirdzniecību saistītus nodarbinātības un
vides jautājumus izskatīt kā daļu no globālās
pieejas tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai. 228.
PANTS Regulējuma
tiesības un aizsardzības līmeņi 1. Puses savstarpēji atzīst
katras Puses tiesības noteikt to ilgtspējīgas
attīstības politiku un prioritātes, noteikt to iekšējo
vides un darba aizsardzības līmeni un pieņemt vai grozīt to
attiecīgos tiesību aktus un politikas virzienus saskaņā ar
Pušu apņemšanos ievērot starptautiski atzītus standartus un
nolīgumus, kas minēti šā nolīguma 229. un 230. pantā.
2. Šajā sakarā katra Puse
dara visu iespējamo, lai savos tiesību aktos un politikas virzienos
nodrošinātu un veicinātu vides un darbinieku aizsardzības
augstā līmenī un cenšas turpināt uzlabot tiesību aktus
un politiku un attiecīgos aizsardzības līmeņus. 229.
PANTS Daudzpusēji
darba standarti un nolīgumi 1. Puses atzīst pilnīgu un
ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes
darbu visiem par pamatelementiem globalizācijas pārvaldībai un
atkārtoti apstiprina savu apņemšanos turpināt
starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai
veicinātu pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un
pienācīgas kvalitātes darbu visiem. Šajā sakarā Puses
apņemas apspriesties un sadarboties abpusēji interesējošos ar
tirdzniecību saistītos nodarbinātības jautājumos. 2. Atbilstoši saistībām, ko
tās uzņēmušās kā dalībnieces SDO un
Starptautiskās Darba konferences 86. sesijā 1998. gadā
pieņemtās SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un
tiesībām darbā un tās turpmākajā izpildē,
Puses apņemas ievērot, veicināt un īstenot savos
tiesību aktos un praksē un visā to teritorijā starptautiski
atzītos darba pamatstandartus, kā tie ietverti SDO pamatkonvencijās,
un jo īpaši: a) biedrošanās brīvību un tiesību uz
koplīguma slēgšanu efektīva atzīšanu; b) jebkāda piespiedu un obligātā darba
izskaušanu; c) bērnu darba faktisku atcelšanu un d) diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz
nodarbinātību un profesiju. 3. Puses atkārtoti apstiprina
apņemšanos efektīvi īstenot savos tiesību aktos un
praksē pamatkonvencijas, prioritārās konvencijas un citas SDO
konvencijas, ko attiecīgi ratificējušas Gruzija un dalībvalstis. 4. Puses apsvērs arī
pārējo prioritāro konvenciju, kā arī citu konvenciju,
ko SDO ir atzinusi par "mūsdienīgām", ratifikāciju.
Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo
situāciju un norisēm šajā jomā. 5. Puses atzīst, ka uz darba
pamatprincipu un tiesību pārkāpumiem nevar atsaukties un tos
nevar izmantot citādi, lai gūtu likumīgas salīdzinošas
priekšrocības, un ka darba standartus nevar izmantot tirdzniecības
protekcionisma nolūkā. 230.
PANTS Daudzpusēja
vides pārvaldība un nolīgumi 1. Puses atzīst
daudzpusējas vides pārvaldības un nolīgumu nozīmi,
starptautiskajai kopienai risinot globālas vai reģionālas vides
problēmas, un uzsver nepieciešamību uzlabot abpusēju atbalstu
starp tirdzniecības un vides politiku. Šajā sakarā Puses
apņemas atbilstoši apspriesties un sadarboties sarunās par ar
tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem un par citiem
abpusēji interesējošiem ar tirdzniecību saistītiem vides
jautājumiem. 2. Puses atkārtoti apstiprina
apņemšanos to tiesību aktos un praksē efektīvi īstenot
daudzpusējus vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas
puses tās ir. 3. Puses regulāri apmainās
ar informāciju par aktuālo situāciju un progresu
attiecībā uz ratificēšanu no daudzpusējo vides
nolīgumu vai grozījumu šādos nolīgumos ratifikāciju. 4. Puses atkārtoti apstiprina
savu apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas
Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC)
un tās Kioto Protokola galveno mērķi. Tās apņemas
sadarboties, izstrādājot turpmāko starptautisko klimata
pārmaiņu regulējumu saskaņā ar UNFCCC un ar to
saistītos nolīgumus un lēmumus. 5. Šis nolīgums neliedz
Pusēm pieņemt vai nodrošināt pasākumus, lai īstenotu
daudzpusējos vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas
puses tās ir, ar nosacījumu, ka šādus pasākumus
nepiemēro veidā, kas varētu izvērsties par patvaļīgu
vai neattaisnotu diskrimināciju Pušu starpā vai par slēptu
tirdzniecības ierobežojumu. 231.
PANTS Ilgtspējīgu
attīstību veicinoša tirdzniecība un ieguldījumi Puses atkārtoti apstiprina
apņemšanos palielināt tirdzniecības lomu ilgtspējīgas
attīstības mērķa sasniegšanā ekonomikas,
sociālajā un vides jomā. Attiecīgi a) Puses atzīst, ka darba pamatstandartiem un
pienācīgas kvalitātes darbam ir labvēlīga ietekme uz
ekonomikas efektivitāti, jaunradi un ražīgumu, un tās cenšas
panākt lielāku politisko saskaņotību starp tirdzniecības
politiku, no vienas puses, un nodarbinātības politiku, no otras
puses; b) Puses cenšas veicināt un sekmēt tirdzniecību
un ieguldījumus vides preču un pakalpojumu jomā, tostarp mazinot
saistītos ārpustarifa šķēršļus; c) Puses cenšas veicināt, ka tiek atcelti
šķēršļi tirdzniecībai vai ieguldījumiem
attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir īpaši
svarīgi klimata pārmaiņu mazināšanai, piemēram,
ilgtspējīgi atjaunojamie energoresursi un energoefektīvi
ražojumi un pakalpojumi. Tas var ietvert atbilstošu tehnoloģiju un
standartu ieviešanu, kas atbilst vides un ekonomiskajām
vajadzībām un mazina tehniskus šķēršļus
tirdzniecībai; d) Puses vienojas veicināt preču tirdzniecību,
kuras palīdz uzlabot sociālos apstākļus un videi
draudzīgu praksi, tostarp preču, uz kurām attiecas
brīvprātīgās ilgtspējas nodrošināšanas
shēmas, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības
shēmas un ekomarķējumi; e) Puses vienojas veicināt korporatīvo sociālo
atbildību, tostarp apmainoties ar informāciju un labāko praksi.
Šajā saistībā Puses atsaucas uz attiecīgajiem starptautiski
atzītajiem principiem un vadlīnijām, jo īpaši ESAO
Pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem. 232.
PANTS Bioloģiskā
daudzveidība 1. Puses atzīst to, cik
svarīgi ir nodrošināt bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kas ir pamatelements
ilgtspējīgas attīstības panākšanā, un
atkārtoti apstiprina apņemšanos nodrošināt bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu
saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un citiem
attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, kuru
līgumslēdzējas puses tās ir. 2. Šajā nolūkā Puses
apņemas: a) veicināt ar dabas resursiem saistītu produktu
tirdzniecību, kas iegūti, ilgtspējīgi izmantojot
bioloģiskos resursus, un sekmēt bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanu; b) apmainīties ar informāciju par darbībām
ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecībā, kuru
mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības
zudumus un mazināt spiedienu, kam pakļauta bioloģiskā
daudzveidība, un vajadzības gadījumā sadarboties, lai
nodrošinātu Pušu īstenotās politikas abpusēju atbalstu un
palielinātu tās ietekmi; c) veicināt sugu iekļaušanu sarakstā
saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar
apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES),
ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir
apdraudēta, un d) sadarboties reģionālā un globālā
līmenī ar mērķi veicināt bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu
dabīgās vai lauksaimniecības ekosistēmās, tostarp
apdraudēto sugu, to biotopu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu; atjaunot
ekosistēmas un likvidēt vai samazināt negatīvo ietekmi uz
vidi, kas rodas, izmantojot dzīvos vai nedzīvos dabas resursus vai
ekosistēmas. 233.
PANTS Ilgtspējīga
mežu apsaimniekošana un mežsaimniecības produktu tirdzniecība 1. Puses atzīst to, cik
svarīgi ir nodrošināt mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu
mežu apsaimniekošanu un mežu devumu pušu ekonomisko, vides un sociālos
mērķu sasniegšanā. 2. Šajā nolūkā Puses
apņemas: a) veicināt tādu mežsaimniecības produktu
tirdzniecību, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos
saskaņā ar ieguves valsts tiesību aktiem, šim nolūkam
varētu izmantot arī divpusējus vai reģionālus
nolīgumus; b) apmainīties ar informāciju par pasākumiem,
lai veicinātu tādas koksnes un koksnes izstrādājumu
patēriņu, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos,
un, ja nepieciešams, sadarbojas šādu pasākumu izstrādē; c) pieņemt pasākumus, lai veicinātu mežu
saglabāšanu un apkarotu nelikumīgu mežizstrādi un ar to
saistīto tirdzniecību, tostarp attiecīga gadījumā –
pasākumus pret trešām valstīm; d) apmainīties ar informāciju par darbībām
mežu apsaimniekošanas uzlabošanai un vajadzības gadījumā
sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas, kas
vērsta uz nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes
izstrādājumu izslēgšanu no tirdzniecības plūsmām,
abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi; e) veicināt koku sugu iekļaušanu sarakstā
saskaņā ar CITES, ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu
saglabāšana ir apdraudēta, un f) sadarboties reģionālā un pasaules
līmenī ar mērķi veicināt meža platību
saglabāšanu un visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. 234.
PANTS Zivju
produktu tirdzniecība Ņemot vērā to, cik
svarīgi ir nodrošināt zivju krājumu atbildīgu
pārvaldību ilgtspējīgā veidā, kā arī
veicināt labu tirdzniecības pārvaldību, Puses apņemas:
a) veicināt labāko praksi zivsaimniecības
pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju
krājumu saglabāšanu un pārvaldību
ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieeju; b) pieņemt efektīvus pasākumus zvejas
darbību uzraudzībai un kontrolei; c) ievērot pasākumus jūras ūdeņu
dzīvo resursu saglabāšanai ilgtermiņā un
ilgtspējīgai izmantošanai, kā definēts galvenajos ANO un FAO
instrumentos, kas attiecas uz šiem jautājumiem; d) sekmēt koordinētu datu vākšanas sistēmu
un zinātnisko sadarbību starp Pusēm, lai uzlabotu aktuālos
zinātniskos ieteikumus zivsaimniecības pārvaldībai; e) īstenot iespējami plašu sadarbību ar
attiecīgajām reģionālajām zivsaimniecības
pārvaldības organizācijām un šo organizāciju ietvaros,
un f) sadarboties cīņā pret nelegālu,
nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un ar zveju
saistītām darbībām, īstenojot visaptverošus,
efektīvus un pārredzamus pasākumus. Puses arī īsteno
politiku un pasākumus, lai izslēgtu NNN zvejas produktus no
tirdzniecības plūsmām un nepieļautu to nonākšanu Pušu
tirgos. 235.
PANTS Aizsardzības
līmeņa uzturēšana 1. Puses atzīst, ka ir
neatbilstoši veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, pazeminot
aizsardzības līmeņus, kas paredzēti iekšējos vides vai
darba tiesību aktos. 2. Puse neatsakās un
neatkāpjas, un nepiedāvā atteikties vai atkāpties no
savām vides vai darba tiesībām, tādējādi
savā teritorijā veicinot tirdzniecību vai
uzņēmējdarbības veikšanu, iegāžu veikšanu,
ieguldītāja ieguldījuma paplašināšanu vai saglabāšanu.
3. Puse, veicot ilglaicīgas vai
regulāras darbības vai neveicot tās, faktiski īsteno savus
vides aizsardzības un darba tiesību aktus, veicinot tirdzniecību
vai ieguldījumus. 236.
PANTS Zinātniskā
informācija Sagatavojot un īstenojot
pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un darba
apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai
ieguldījumus, Puses ņem vērā pieejamo zinātnisko un
tehnisko informāciju un attiecīgos starptautiskos standartus,
pamatnostādnes vai ieteikumus, ja tādi ir. Šajā sakarā
Puses var izmantot arī uz piesardzības principu. 237.
PANTS Pārredzamība Katra Puse saskaņā ar tās
iekšējiem tiesību aktiem un šā nolīguma
IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
jautājumi) 12. nodaļu (Pārredzamība) nodrošina, ka
visus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vides vai darba
apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai
ieguldījumus, tiek izstrādāti, ieviesti un īstenoti
pārredzami, savlaicīgi paziņojot par to un veicot sabiedrisko
apspriešanu, kā arī atbilstoši un savlaicīgi paziņojot par
to nevalstiskā sektora iesaistītajiem dalībniekiem un
apspriežoties ar tiem. 238.
PANTS Ietekmes
uz ilgtspējību pārskatīšana Puses apņemas pārskatīt,
uzraudzīt un novērtēt šā nolīguma IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
īstenošanas ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, paredzot
attiecīgus līdzdalības procesus un iestādes, kā
arī procesus un iestādes, kas izveidoti saskaņā ar šo
nolīgumu, piemēram, veicot ar tirdzniecību saistītus
ietekmes uz ilgtspēju novērtējumus. 239.
PANTS Sadarbība
tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā Puses atzīst to, cik svarīgi ir
strādāt kopā ar tirdzniecību saistītu aspektu
jomā attiecībā uz vides un nodarbinātības politiku,
lai sasniegtu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un
ar tirdzniecību saistīti jautājumi) mērķus. Puses, inter
alia, var sadarboties šādās jomās: a) nodarbinātības vai vides aspekti
tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā
starptautiskos forumos, tostarp jo īpaši PTO un SDO, Apvienoto Nāciju
Organizācijas Vides programmā un daudzpusējos vides
nolīgumos; b) metodoloģijas un indikatori ar tirdzniecību
saistītiem ietekmes uz ilgtspēju novērtējumiem; c) noteikumu, normu un standartu nodarbinātības un
vides jomā ietekme uz tirdzniecību, kā arī
tirdzniecības un ieguldījumu noteikumu ietekme uz tiesību aktiem
nodarbinātības un vides jomā, tostarp regulējuma un
politikas attīstību nodarbinātības un vides jomā; d) šā nolīguma IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pozitīvā
un negatīvā ietekme uz ilgtspējīgu attīstību un
iespējām to pastiprināt, šādas ietekmes novēršanas vai
mazināšanas iespējas, attiecīgi ņemot vērā arī
ilgtspējas ietekmes novērtējumus, ko veikusi kāda no
Pusēm vai abas Puses; e) viedokļu un labākās prakses apmaiņa,
lai veicinātu pamatkonvenciju, prioritāro konvenciju un citu SDO
konvenciju un daudzpusējo vides nolīgumu ratifikāciju un
efektīvu īstenošanu tirdzniecības kontekstā; f) privāto un valsts sertifikācijas shēmu,
izsekojamības un marķēšanas shēmu, tostarp
ekomarķējumu veicināšana; g) uzņēmumu sociālās atbildības
veicināšana, piemēram, veicot darbības saistībā ar
izpratnes veicināšanu, starptautiski atzītu pamatnostādņu
un principu īstenošanu un izplatīšanu; h) ar tirdzniecību saistīti aspekti SDO
pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programmā,
tostarp saikne starp tirdzniecību un pilnīgu un ražīgu
nodarbinātību, darba tirgus pielāgojumiem, darba
pamatstandartiem, darba statistiku, cilvēkresursu attīstību un
mūžizglītību, sociālo aizsardzību un sociālo
iekļaušanu, sociālo dialogu un dzimumu līdztiesību; i) daudzpusējo vides nolīgumu ar tirdzniecību
saistītie aspekti, tostarp muitas sadarbība; j) ar tirdzniecību saistīti aspekti
pašreizējā un turpmākajā starptautiskajā klimata
pārmaiņu režīmā, tostarp iespējas veicināt zema
oglekļa satura tehnoloģijas un energoefektivitāti; k) ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai
veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un
ilgtspējīgu izmantošanu; l) ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu
mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu,
tādējādi samazinot spiedienu saistībā ar mežu
izciršanu, tostarp nelikumīgu mežizstrādi, un m) ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai
veicinātu ilgtspējīgu zvejniecības praksi un
tirdzniecību ar zivju produktiem, kas iegūti ilgtspējīgas
apsaimniekošanas rezultātā. 240.
PANTS Institucionālā
struktūra un pārraudzības mehānismi 1. Katra Puse tās
administratīvajā iestādē nozīmē kontakpunktu, kas
darbojas kā vietējais kontaktpunkts, sadarbojoties ar otru Pusi
šīs nodaļas īstenošanas nolūkā. 2. Ar šo izveido Tirdzniecības
un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju. Par savām
darbībām tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
Apakškomitejā ietilpst katras Puses valsts pārvaldes
augstākās vadības ierēdņi. 3. Tirdzniecības un
ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja tiekas pirmajā
gadā pēc dienas, kad stājies spēkā šis nolīgums,
un pēc tam – pēc vajadzības, lai uzraudzītu šīs
nodaļas īstenošanu, tostarp saskaņā ar šā
nolīguma 239. pantu veiktos sadarbības pasākumus.
Minētā apakškomiteja apstiprina savu reglamentu. 4. Katra Puse var sasaukt jaunu
vietējo konsultantu grupu vai apspriesties ar esošo(-ajām)
vietējo(-ajām) konsultantu grupu(-ām) ilgtspējīgas
attīstības jautājumos, kuras(-u) uzdevums ir sniegt padomus par
jautājumiem saistībā ar šo nodaļu. Šāda(-as)
grupa(-as) var sniegt viedokli vai ieteikumus par šīs nodaļas
īstenošanu, tostarp pēc savas iniciatīvas. 5. Vietejā(-ās) konsultantu
grupā(-ās) ietilpst neatkarīgas pilsonisko sabiedrību
pārstāvošas organizācijas, nodrošinot līdzsvarotu
ieinteresēto personu no ekonomikas, sociālajām un vides jomām,
tostarp darba devēju un darba ņēmēju organizāciju,
nevalstisko organizāciju, uzņēmēju grupu, kā arī
citu ieinteresēto personu pārstāvību. 241.
PANTS Kopīgs
forums pilsoniskās sabiedrības dialogam 1. Puses veicina kopīgu forumu
ar to teritorijā izveidotajām pilsoniskās sabiedrības
organizācijām, kurā piedalās arī Pušu
vietējās(-o) konsultantu grupas(-u) pārstāvji un
sabiedrība kopumā, lai īstenotu dialogu par
ilgtspējīgas attīstības aspektiem šajā
nolīgumā. Puses veicina attiecīgo interešu līdzsvarotu
pārstāvību, tostarp neatkarīgu darba devēju un darba
ņēmēju pārstāvības organizāciju, vides un
uzņēmēju grupu intereses pārstāvošu organizāciju,
kā arī citu attiecīgi ieinteresētu personu dalību. 2. Kopīgais pilsoniskās
sabiedrības forums tiek sasaukts vienu reizi gadā, ja vien Puses
nevienojas citādi. Puses ne vēlāk kā viena gada laikā
pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vienojas par
kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam
darbību. 3. Puses var iesniegt Kopīgajam
forumam pilsoniskās sabiedrības dialogam aktuālo
informāciju par šīs nodaļas īstenošanu. Kopīgā
foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam viedokļus un atzinumus
iesniedz Pusēm un tie ir publiski pieejami. 242.
PANTS Apspriešanās
ar valdību 1. Attiecībā uz jebkuru no
šīs nodaļas izrietošu jautājumu Puses var izmantot tikai šā
nolīguma 243. pantā noteikto kārtību. 2. Puse var pieprasīt
apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no šīs nodaļas izrietošu
jautājumu, iesniedzot otras Puses kontaktpunktam rakstisku
pieprasījumu. Pieprasījumā skaidri izklāsta jautājumu,
norādot risināmo problēmu un sniedzot īsu pretenziju
kopsavilkumu saskaņā ar šo nodaļu. Apspriešanās sākas
nekavējoties pēc tam, kad Puse iesniedz lūgumu sākt
apspriešanos. 3. Puses dara visu iespējamo,
lai panāktu abpusēji pieņemamu jautājuma risinājumu.
Puses ņem vērā SDO vai attiecīgo daudzpusējo vides
aizsardzības organizāciju vai struktūru darbības, lai
uzlabotu sadarbību un veicinātu lielāku atbilstību starp
Pušu un šo organizāciju veikto darbu. Lai pilnībā izskatītu
šo jautājumu, Puses, Ja nepieciešams, var lūgt padomu
minētajām organizācijām vai struktūrām vai
jebkurai citai personai vai struktūrai, ko tās uzskata par
piemērotiem. 4. Ja Puse uzskata, ka jautājuma
izskatīšana ir jāturpina, šī Puse var lūgt sasaukt
Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju
jautājuma izskatīšanai, iesniedzot rakstisku pieprasījumu otras
Puses kontaktpunktam. Minētā apakškomiteja tiekas nekavējoties
un cenšas vienoties par jautājuma risinājumu. 5. Vajadzības gadījumā
minētā apakškomiteja var lūgt padomu vienas Puses vai abu Pušu
vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām), vai citu ekspertu
palīdzību. 6. Jebkuru risinājumu, kas
panākts Pušu apspriešanās rezultātā, dara publiski
pieejamu. 243.
PANTS Ekspertu
grupa 1. Katra Puse 90 dienu
laikā pēc tam, kad iesniegts lūgums sākt apspriešanos
saskaņā ar šā nolīguma 242. panta 2. punktu, var
lūgt sasaukt Ekspertu grupu, lai izpētītu jautājumu, kas
nav apmierinoši atrisināts valdību apspriešanās laikā. 2. Ja vien šajā pantā nav
paredzēts citādi, piemēro šā nolīguma
IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
jautājumi) 1. apakšiedaļas (Šķīrējtiesas
procedūra) un 3. apakšiedaļas (Strīdu izšķiršanas
procedūras) un 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) 270. panta
noteikumus, kā arī Reglamentu šā nolīguma
XX pielikumā un Šķīrējtiesnešu un mediatoru
rīcības kodeksu ("Rīcības kodekss") šā
nolīguma XXI pielikumā. 3. Pirmajā sanāksmē
pēc šā nolīguma stāšanās spēkā
Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības
apakškomitejas izveido sarakstu, iekļaujot vismaz 15 personas, kuras
vēlas un spēj darboties kā eksperti ekspertu grupā. Katra
Puse ierosina izvirza vismaz piecus kandidātus, kas var darboties kā
eksperti. Puses izraugās vismaz piecus kandidātus, kas nav pušu
valstspiederīgie un kas var būt par ekspertu grupas priekšsēdētāju.
Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja
nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits. 4. Šā panta 3. punktā
minētajā sarakstā iekļauj personas ar speciālām
zināšanām vai pieredzi tieslietu, nodarbinātības vai vides
jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa, vai strīdu
izšķiršanā, kas rodas saistībā ar starptautiskiem
nolīgumiem. Tie ir neatkarīgi, strādā neatkarīgi un
nepilda nevienas organizācijas vai valdības norādījumus
attiecībā uz jautājumiem saistībā ar konkrētu
lietu, nav saistīti ar Pušu valdībām un atbilst šā
nolīguma XXI pielikumam. 5. Attiecībā uz
jautājumiem, kas rodas saistībā ar šo nodaļu, ekspertu
grupā ietilpst eksperti no šā panta 3. punktā
minētā saraksta saskaņā ar šā nolīguma 249. pantu
un 8. noteikumu Reglamentā šā nolīguma
XX pielikumā. 6. Ekspertu grupa var lūgt
informāciju un padomus abām Pusēm, vietējai(-ām)
konsultantu grupai(-ām) vai citiem avotiem, ko tā uzskata par
piemērotiem. Jautājumos, kas saistīti ar daudzpusējiem nolīgumiem,
kā noteikts šā nolīguma 229. un 230. pantā, ekspertu
grupa lūdz informāciju un padomus ILO vai MEA struktūrām. 7. Saskaņā ar
attiecīgajām procedūrām, kas izklāstītas
IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana),
Ekspertu grupa sniedz Pusēm ziņojumu, kurā izklāstīti
konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un
secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Puses dara ziņojumu
publiski pieejamu 15 dienu laikā pēc tā iesniegšanas. 8. Puses apspriež atbilstīgus
pasākumus, kas jāīsteno, ņemot vērā ekspertu
grupas ziņojumu un ieteikumus. Attiecīgā Puse informē savas
konsultantu grupas un otru Pusi par saviem lēmumiem attiecībā uz
ikvienu īstenojamu darbību vai pasākumu ne vēlāk
kā trīs mēnešus pēc ziņojuma publiskošanas. Ekspertu
grupas ziņojuma un ieteikumu īstenošanu pārrauga
Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības
apakškomiteja. Šajā sakarā konsultantu struktūras un
kopīgai forums pilsoniskās sabiedrības dialogam var iesniegt
savus apsvērumus Tirdzniecības un ilgtspējīgas
attīstības apakškomitejai. 14.
NODAĻA STRĪDU
IZŠĶIRŠANA 1. IEDAĻA MĒRĶIS
UN DARBĪBAS JOMA 244.
PANTS Mērķis Šīs nodaļas mērķis ir
noteikt efektīvu un lietderīgu mehānismu, lai novērstu un
atrisinātu jebkādus strīdus starp Pusēm par to, kā
interpretēt un piemērot šā nolīguma IV sadaļu
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ar
nolūku rast, ja tas ir iespējams, savstarpēji saskaņotu
risinājumu. 245.
PANTS Piemērošanas
joma Šo nodaļu piemēro
attiecībā uz visiem strīdiem par to, kā interpretēt un
piemērot šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un
ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ja vien nepārprotami
nav noteikts citādi. 2. IEDAĻA APSPRIEŠANĀS
UN MEDIĀCIJA 246.
PANTS Apspriešanās 1. Puses cenšas atrisināt visus
šā nolīguma 245. pantā minētos strīdus, labā
ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt
savstarpēji saskaņotu risinājumu. 2. Puse ierosina apspriešanos,
iesniedzot otrai Pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija iesniedzama
Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības
jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta
4. punktā, norādot pamatojumu, tostarp apspriežamo pasākumu
un šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus, kurus
tā uzskata par piemērojamiem. 3. Apspriešanos rīko 30 dienu
laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek
atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses nevienojas
citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 30 dienu laikā no
pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to
turpināt. Apspriešanās, īpaši visa tās gaitā
izpaustā informācija un Pušu ieņemtā nostāja, ir
slepena un neskar nevienas Puses tiesības turpmākajā
tiesvedībā. 4. Apspriešanos par steidzamiem
jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz
ātrbojīgām precēm vai sezonālām precēm vai
pakalpojumiem, rīko 15 dienu laikā pēc tam, kad atbildētāja
Puse ir saņēmusi pieprasījumu, un to uzskata par pabeigtu šo 15 dienu
laikā, ja vien abas Puses nevienojas apspriešanos turpināt. 5. Ja atbildētāja Puse uz
pieprasījumu rīkot apspriešanos nesniedz atbildi 10 dienu
laikā pēc tā saņemšanas, vai ja apspriešanās nenotiek
attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos, vai ja
Puses vienojas nerīkot apspriešanos, vai ja apspriešanās ir pabeigta,
nepanākot vienošanos par savstarpēji saskaņotu risinājumu,
tad Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var izmantot šā
nolīguma 248. pantu. 6. Apspriešanās laikā katra
Puse sniedz pietiekošu faktu materiālu, lai dotu iespēju
pilnībā izvērtēt to, kādā veidā
apspriežamais pasākums varētu ietekmēt šā nolīguma
darbību un piemērošanu. 7. Ja apspriešanās attiecas uz
energoproduktu transportu pa tīkliem un viena Puse uzskata, ka strīda
izšķiršana ir steidzama dabas gāzes, naftas vai elektrības
transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas
pārtraukšanas dēļ, apspriešanās notiek trīs dienu
laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu
trīs dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja
vien abas Puses nevienojas to turpināt. 247.
PANTS Mediācija Jebkura Puse var pieprasīt, lai otra
Puse iesaistītos mediācijas procedūrā saskaņā ar
šā nolīguma XIX pielikumu attiecībā uz jebkuru
pasākumu, kas var negatīvi ietekmēt pirmās Puses
tirdzniecības intereses. 3. IEDAĻA STRĪDU
IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS 1. APAKŠIEDAĻA ŠĶĪRĒJTIESAS
PROCEDŪRA 248.
PANTS Šķīrējtiesas
procedūras sākšana 1. Ja Puses nav atrisinājušas
strīdu apspriežoties, kā paredzēts šā nolīguma 246. pantā,
Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var pieprasīt izveidot
šķīrējtiesu saskaņā ar šo pantu. 2. Pieprasījumu izveidot
šķīrējtiesu rakstiski iesniedz otrai Pusei un Asociācijas
komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
Prasītāja Puse pieprasījumā norāda apspriežamo
pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības
juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir
pretrunā šā nolīguma 245. panta noteikumiem. 249.
PANTS Šķīrējtiesas
izveide 1. Šķīrējtiesā ir
trīs šķīrējtiesneši. 2. Saņemot pieprasījumu
izveidot šķīrējtiesu, Puses nekavējoties apspriežas un
cenšas vienoties par šķīrējtiesas sastāvu. Neatkarīgi
no šā panta 3. un 4. punkta, jebkurā laikā pirms
šķīrējtiesas izveides Puses, savstarpēji vienojoties, var
pieņemt lēmumu izveidot šķīrējtiesu. 3. Katra Puse piecu dienu laikā
pēc pieprasījuma par komisijas izveidošanu var pieprasīt
šķīrējtiesas sastāva noteikšanai piemērot šajā
punktā noteikto procedūru, ja nav panākta vienošanās par
šķīrējtiesas sastāvu. Lai piemērotu šajā
punktā noteikto procedūru, piecu dienu laikā pēc
pieprasījuma katra Puse var iecelt šķīrējtiesnesi no
saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu.
Ja viena no Pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi,
pēc otras Puses pieprasījuma Asociācijas komitejas
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai to
pilnvarotas personas šķīrējtiesnesi izraugās izlozē no
minētās Puses saraksta daļas, kas izveidota saskaņā ar
šā nolīguma 268. pantu. Ja Puses nav panākušas vienošanos
par šķīrējtiesas priekšsēdētāju, pēc
jebkuras Puses pieprasījuma, Asociācijas komitejas īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai to
pilnvarotas personas šķīrējtiesas priekšsēdētāju
izraugās izlozē no saraksta, kas izveidota saskaņā ar
šā nolīguma 268. pantu. 4. Ja izlozē ir
jāizraugās viens vai vairāki šķīrējtiesneši,
izloze notiek piecu dienu laikā pēc 3. punktā
minētā pieprasījuma par izlozi. 5. Šķīrējtiesas
izveides diena ir diena, kad pēdējais no trim izraudzītajiem
šķīrējtiesnešiem ir piekritis savai izraudzīšanai
saskaņā ar Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā. 6. Ja kāda no šā
nolīguma 268. pantā paredzētajām saraksta
daļām netiek izveidota vai tajā nav pietiekams kandidātu
skaits brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā
ar 3. punktu, šķīrējtiesnešus izvēlas izlozē.
Izloze notiek no tiem kandidātiem, ko formāli bija ierosinājusi
katra Puse, vai, ja viena Puse nav ierosinājusi savus kandidātus,
izloze notiek no otras Puses ierosinātajiem kandidātiem. 7. Ja vien Puses nevienojas
citādi, attiecībā uz strīdu saistībā ar šā
nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
saistīti jautājumi) 11. nodaļas (Enerģētika
saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu
dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta
starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai
pārtraukšanas draudu dēļ, šā panta 3. punktā
paredzēto izlozes procedūru piemēro, neizmantojot šā panta 2. punktu
vai citas šā panta 3. punktā minētas darbības, un
šā panta 4. punktā minētais laikposms ir divas dienas. 250.
PANTS Prejudiciāls
nolēmums par steidzamību Ja to pieprasa viena Puse,
šķīrējtiesa desmit dienu laikā pēc tās
izveidošanas dienas pieņem prejudiciālu nolēmumu par to, vai
tā uzskata lietu par steidzamu. 251.
PANTS Šķīrējtiesas
ziņojums 1. Šķīrējtiesa ne
vēlāk kā 90 dienu laikā pēc tās izveidošanas
dienas Pusēm iesniedz starpposma ziņojumu, kurā
izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu
piemērojamība un šķīrējtiesas secinājumu un
ieteikumu galvenais pamatojums. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar
ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to
rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad
šķīrējtiesa plāno sniegt starpposma ziņojumu.
Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā nedrīkst
sniegt vēlāk par 120 dienām pēc
šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Starpposma ziņojumu
nepublisko. 2. Katra Puse 14 dienu
laikā pēc ziņojuma iesniegšanas var iesniegt
šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā
pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus. 3. Steidzamības gadījumos,
tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām precēm
vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa
dara visu, lai paziņotu savu starpposma ziņojumu 45 dienu
laikā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienu
laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Katra Puse
7 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas var iesniegt
šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā
pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus. 4. Pēc Pušu rakstisko
piezīmju izskatīšanas saistībā ar starpposma ziņojumu
šķīrējtiesa var grozīt ziņojumu un veikt turpmāku
pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Šķīrējtiesas galīgā
nolēmuma secinājumos atspoguļo starpposma ziņojuma
posmā minēto argumentu pietiekamu apspriešanu un sniedz skaidras
atbildes uz abu Pušu jautājumiem un piezīmēm. 5. Attiecībā uz strīdu
saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu
(Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse
uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda
veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas
vai pārtraukšanas draudu dēļ, starpposma ziņojumu iesniedz 20 dienu
laikā pēc šķīrējtiesas izveides, un jebkādu
pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 2. punktu
iesniedz piecu dienu laikā pēc rakstveida ziņojuma iesniegšanas.
Šķīrējtiesa var arī nolemt iztikt bez starpposma
ziņojuma. 252.
PANTS Samierināšanās
steidzamos enerģētikas strīdos 1. Attiecībā uz strīdu
saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu
(Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse
uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda
veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas
pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, katra Puse var,
iesniedzot pieprasījumu ieceltajai šķīrējtiesai, lūgt
šķīrējtiesas priekšsēdētāju būt par
samierinātāju attiecībā uz jebkuru jautājumu
saistībā ar strīdu. 2. Samierinātājs cenšas
panākt vienošanos par strīda risinājumu vai cenšas panākt
vienošanos par procedūru šāda risinājuma sasniegšanai. Ja 15 dienu
laikā pēc iecelšanas samierinātājam nav izdevies
panākt šādu vienošanos, tas ierosina strīda risinājumu vai
procedūru šāda risinājuma sasniegšanai un lemj par noteikumiem
un nosacījumiem, kas jāievēro no viņa noteiktās dienas
līdz dienai, kad strīds tiek izšķirts. 3. Puses un to kontrolē vai
jurisdikcijā esošas vienības ievēro saskaņā ar šā
panta 2. punktu ierosinātos noteikumus un nosacījumus trīs
mēnešus no samierinātāja lēmuma pieņemšanas vai
līdz strīda izšķiršanai – atkarībā no tā, kas ir
agrāk. 4. Samierinātājs
ievēro ētikas kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā. 253.
PANTS Šķīrējtiesas
nolēmumu paziņošana 1. Šķīrējtiesa
paziņo savu galīgo nolēmumu Pusēm un Asociācijas
komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
120 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas
dienas. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot,
šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to
rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai,
norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad
šķīrējtiesa plāno paziņot savu nolēmumu.
Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot
vēlāk kā 150 dienu laikā pēc
šķīrējtiesas izveidošanas dienas. 2. Steidzamības gadījumos,
tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām precēm
vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem,
šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu nolēmumu 60 dienu
laikā pēc tās izveidošanas dienas. Nolēmumu
nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 75 dienu
laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. 3. Attiecībā uz strīdu
saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu
(Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse
uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda
veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas
vai pārtraukšanas draudu dēļ, šķīrējtiesa savu
nolēmumu paziņo 40 dienu laikā pēc tās
izveidošanas dienas. 2. APAKŠIEDAĻA NOLĒMUMU
IZPILDE 254.
PANTS Šķīrējtiesas
nolēmuma izpilde Atbildētāja Puse veic visus
pasākumus, kas vajadzīgi, lai nekavējoties un
godprātīgi izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu. 255.
PANTS Pieņemams
termiņš nolēmuma izpildei 1. Ja tūlītēja
nolēmuma izpilde nav iespējama, Puses cenšas vienoties par
termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde. Šādā
gadījumā atbildētāja Puse ne vēlāk kā 30 dienu
laikā pēc tam, kad šķīrējtiesa ir paziņojusi nolēmumu
Pusēm, paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas
komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
laikposmu, kas tai būs nepieciešams nolēmuma izpildei
("pieņemams termiņš"). 2. Ja Pusēm ir domstarpības
par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma
izpildei, prasītāja Puse 20 dienu laikā pēc
atbildētājas Puses saskaņā ar 1. punktu sniegtā
paziņojuma saņemšanas rakstiski pieprasa šķīrējtiesai
noteikt pieņemamā termiņa laiku. Par šādu pieprasījumu
vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai. Šķīrējtiesa sākotnējā
sastāvā 20 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas
dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai. 3. Par panākto progresu
šķīrējtiesas nolēmuma izpildē atbildētāja
Puse rakstveidā informē prasītāju Pusi vismaz vienu
mēnesi pirms pieņemamā termiņa beigām. 4. Puses, savstarpēji
vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu. 256.
PANTS To
pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas
nolēmuma izpildei 1. Atbildētāja Puse pirms
pieņemamā termiņa beigām paziņo prasītājai
Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā
tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā
nolīguma 408. panta 4. punktā, par visiem pasākumiem,
ko tā veikusi šķīrējtiesas nolēmuma izpildei. 2. Ja Pusēm ir domstarpības
par to, vai pastāv vai ir atbilstošs pasākums, kas veikts
saskaņā ar 1. punktu, lai nodrošinātu atbilstību
šā nolīguma 245. panta noteikumiem, prasītāja Puse var
rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa
sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu.
Šādā pieprasījumā norāda konkrēto apspriežamo
pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības
juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir
pretrunā šā nolīguma 245. panta noteikumiem.
Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 45 dienu
laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu
nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. 257.
PANTS Pagaidu
tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes
gadījumā 1. Ja atbildētāja Puse
līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par
pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas
nolēmumu, vai ja šķīrējtiesa nolemj, ka nav veikti pasākumi
nolēmuma izpildei, vai ka saskaņā ar šā nolīguma 256. panta
1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar
minētās Puses saistībām atbilstoši šā nolīguma 245. panta
noteikumiem, atbildētāja Puse piedāvā pagaidu
kompensāciju, ja to pieprasa prasītāja Puse un pēc apspriešanās
ar minēto Pusi. 2. Ja prasītāja Puse nolemj
nepieprasīt pagaidu kompensāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu
vai, ja kompensācija ir pieprasīta, bet vienošanās par to netiek
panākta 30 dienu laikā pēc pieņemamā termiņa
beigām vai šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas
dienas saskaņā ar šā nolīguma 256. pantu par to, ka
nav veikts pasākums nolēmuma izpildei vai ka veiktais pasākums
nav saderīgs ar noteikumiem, kas minēti šā nolīguma 245. pantā,
prasītāja Puse ir tiesīga, paziņojot otrai Pusei un Asociācijas
komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
apturēt saistības, kas izriet no jebkuriem šā nolīguma 245. pantā
minētajiem noteikumiem, atbilstošā līmenī, kas
līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam
anulējumam vai kaitējumam. Paziņojumā norāda
saistību apturēšanas līmeni. Prasītāja Puse var
šādi apturēt savas saistības jebkurā brīdī
pēc tam, kad pagājušas 10 dienas kopš dienas, kad
atbildētāja Puse ir saņēmusi paziņojumu, ja vien
atbildētāja Puse nav pieprasījusi šo jautājumu
izskatīt šķīrējtiesā saskaņā ar šā
panta 4. punktu. 3. Apturot saistības,
prasītāja Puse var nolemt paaugstināt savas tarifu likmes
līdz līmenim, kādu piemēro citām
PTO dalībvalstīm, attiecinot tās uz tirdzniecības apjomu,
ko nosaka tā, lai tirdzniecības apjoms, reizināts ar tarifu
likmju paaugstinājumu, atbilstu pārkāpuma izraisītajam
anulējumam vai kaitējumam. 4. Ja atbildētāja Puse
uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs
pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam,
tā var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa
sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par
šādu pieprasījumu paziņo prasītājai Pusei un
Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības
jautājumu risināšanai pirms 2. punktā minētā 10 dienu
laikposma beigām. Šķīrējtiesa sākotnējā
sastāvā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma
iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai savu nolēmumu attiecībā uz saistību
apturēšanas līmeni. Saistību izpildi neaptur, kamēr
šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā nav
paziņojusi nolēmumu, un saistību izpildes apturēšana ir
saderīga ar šķīrējtiesas nolēmumu. 5. Šajā pantā
paredzētajai saistību apturēšanai un kompensācijai ir
pagaidu raksturs un to nepiemēro pēc tam, kad: a) Puses ir vienojušās par savstarpēji
saskaņotu risinājumu saskaņā ar šā nolīguma 262. pantu
vai b) Puses ir vienojušās, ka saskaņā ar šā
nolīguma 256. panta 1. punktu paziņotais pasākums
nodrošina, ka atbildētāja Puse atbilst šā nolīguma 245. pantā
minētajiem noteikumiem vai c) pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav
saderīgs ar 245. pantā minētajiem noteikumiem, ir atsaukts
vai grozīts tā, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem,
atbilstoši nolēmumam saskaņā ar šā nolīguma 256. panta
2. punktu. 258.
PANTS Tiesiskās
aizsardzības līdzekļi steidzamos enerģētikas
strīdos 1. Attiecībā uz strīdu
saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu
(Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse
uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda
veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas
pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, piemēro
šā panta noteikumus par tiesiskās aizsardzības
līdzekļiem. 2. Atkāpjoties no šā
nolīguma 255., 256. un 257. panta, prasītāja Puse var
apturēt no šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība
un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu
(Enerģētika saistībā ar tirdzniecību) izrietošās
saistības tādā līmenī, kas ir
līdzvērtīgs anulējumam vai kaitējumam, ko
izraisījusi Puse, kas nav izpildījusi šķīrējtiesas
nolēmumu 15 dienu laikā pēc tā paziņošanas.
Minētā apturēšana stājas spēkā nekavējoties.
Šādu apturēšanu var saglabāt tik ilgi, kamēr
atbildētāja Puse nav izpildījusi šķīrējtiesas
nolēmumu. 3. Ja atbildētāja Puse
apstrīdētu nolēmuma neizpildes faktu vai neizpildes
dēļ piemērotās saistību apturēšanas līmeni
vai nolēmuma neizpildi, tā var ierosināt procedūru
saskaņā ar šā nolīguma 257. panta 4. punktu un 259. pantu,
ko izskata paātrināti. Prasītājai Pusei ir pienākums
atcelt vai pielāgot saistību apturēšanu tikai pēc tam, kad
šķīrējtiesa ir pasludinājusi savu nolēmumu šajā
jautājumā, un tā var saglabāt saistību apturēšanu
visas procedūras laikā. 259.
PANTS Jebkura
tāda pasākuma pārskatīšana, kas veikts nolēmuma
izpildei
pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu
pieņemšanas par neizpildi 1. Atbildētāja Puse
paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par
pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu
šķīrējtiesas nolēmumu pēc attiecīgi koncesiju
apturēšanas vai pagaidu kompensācijas piemērošanas. Izņemot
šā panta 2. punktā minētos gadījumus,
prasītāja Puse pārtrauc koncesiju apturēšanu 30 dienu
laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Gadījumos, kad ir
piemērota kompensācija, šā panta 2. punktā
minētos gadījumus, atbildētāja Puse var izbeigt šādas
kompensācijas piemērošanu 30 dienu laikā pēc tās
paziņojuma, ka tā ir izpildījusi šķīrējtiesas
nolēmumu. 2. Ja Puses 30 dienu laikā
pēc paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par to, vai
paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse ir
izpildījusi šā nolīguma 245. pantā minētos
noteikumus, prasītāja Puse rakstiski var pieprasīt, lai
šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par
šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo
otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā
tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesas
nolēmumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas
paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Ja
šķīrējtiesa nolemj, ka nolēmuma izpildei veiktais
pasākums atbilst šā nolīguma 245. panta noteikumiem,
attiecīgi izbeidz saistību izpildes apturēšanu vai
kompensāciju. Ja nepieciešams, prasītāja Puse pielāgo
koncesiju apturēšanas līmeni šķīrējtiesas noteiktajam
līmenim. 260.
PANTS Šķīrējtiesneša
aizstāšana Ja šķīrējtiesas procesā
saskaņā ar šo nodaļu šķīrējtiesas
sākotnējais sastāvs vai kāds tās
šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, atsauc savu
kandidatūru vai ir jāaizstāj, jo nav ievērojis ētikas
kodeksa šā nolīguma XXI pielikumā prasības,
piemēro šā nolīguma 249. pantā noteikto
procedūru. Termiņu šķīrējtiesas nolēmuma
taisīšanai pagarina par 20 dienām, izņemot 249. panta 7. punktā
minētos steidzamos gadījumos, kam termiņu pagarina par
piecām dienām. 3. APAKŠIEDAĻA KOPĪGI
NOTEIKUMI 261.
PANTS Šķīrējtiesas
procesa apturēšana un izbeigšana un atbilstības procedūras Pēc abu Pušu rakstiska
pieprasījuma šķīrējtiesa aptur darbu jebkurā
brīdī uz laikposmu, par kuru vienojušās Puses un kurš
nepārsniedz 12 mēnešus. Pēc abu Pušu rakstiska
pieprasījuma šķīrējtiesa atsāk darbu pirms
minētā laikposma beigām vai minētā laikposma
beigās pēc vienas Puses pieprasījuma. Pieprasījuma
iesniedzēja Puse informē attiecīgi Asociācijas komitejas
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
priekšsēdētāju vai līdzpriekšsēdētājus un
otru Pusi. Ja kāda Puse nelūdz atsākt
šķīrējtiesas darbu saskaņotā apturēšanas laikposma
beigās, procedūra tiek izbeigta. Šķīrējtiesas
kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar pušu
tiesības piedalīties citā tiesvedībā, ievērojot
šā nolīguma 269. pantu. 262.
PANTS Savstarpēji
saskaņots risinājums Puses jebkurā laikā var
panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu strīdā
saistībā ar šā nolīguma IV sadaļu
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
Tās kopīgi paziņo Asociācijas komitejai īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, un,
ja nepieciešams, šķīrējtiesas priekšsēdētājam par
jebkuru šādu risinājumu. Ja risinājumam ir nepieciešams
apstiprinājums saskaņā ar kādas Puses attiecīgajām
iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo
prasību, un strīdu izšķiršanas procedūru aptur. Ja
šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai ja ir paziņots par
minētās iekšējās procedūras pabeigšanu, strīdu
izšķiršanas procedūru izbeidz. 263.
PANTS Reglaments 1. Strīdu izšķiršanas
procedūras saskaņā ar šo nodaļu reglamentē,
ievērojot Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā un
Rīcības kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā. 2. Visas šķīrējtiesas
sēdes ir atklātas, ja vien Reglamentā nav paredzēts
citādi. 264.
PANTS Informācija
un tehniskās konsultācijas Pēc Puses lūguma vai pēc
savas ierosmes šķīrējtiesa var saņemt jebkādu
informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu
šķīrējtiesas procesam, no jebkura avota, tostarp
strīdā iesaistītajām Pusēm.
Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc sava ieskata
lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās
tā apspriežas ar Pusēm. Fiziskas vai juridiskas personas, kas
reģistrētas kādas Puses teritorijā, var iesniegt
šķīrējtiesai amicus curiae rezumējumus
saskaņā ar Reglamentu. Saskaņā ar šo pantu iegūto
informāciju dara zināmu katrai Pusei, dodot tām iespēju
izteikt piezīmes. 265.
PANTS Interpretācijas
noteikumi Šķīrējtiesa interpretē
šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus
saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām
interpretācijas normām, tostarp 1969. gada Vīnes
Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām
apkopotajām normām. Šķīrējtiesa arī ņem
vērā attiecīgās interpretācijas
šķīrējtiesu ziņojumos un Apelācijas institūcijas
ziņojumus, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome.
Šķīrējtiesas nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šajā
nolīgumā noteiktās Pušu tiesības un pienākumus. 266.
PANTS Šķīrējtiesas
lēmumi un nolēmumi 1. Šķīrējtiesa dara
visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu
vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt
vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar
vairākuma balsojumu. Šķīrējtiesas apspriedes ir
konfidenciālas un atšķirīgi viedokļi netiek izpausti. 2. Šķīrējtiesas
nolēmumus Puses atzīst beznosacījumu kārtā. Tie nerada
tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām
personām. Nolēmumā izklāsta konstatētos faktus,
šā nolīguma 245. pantā minēto noteikumu
piemērojamību un šķīrējtiesas secinājumu un
ieteikumu galvenais pamatojums. Asociācijas komiteja īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
šķīrējtiesas nolēmumu pilnībā publisko desmit
dienu laikā pēc tā paziņošanas, ja vien tā nenolemj
citādi, lai nodrošinātu tās informācijas
konfidencialitāti, kuru šo informāciju sniegusī Puse ir
norādījusi kā konfidenciālu, pamatojoties uz tās
tiesību aktiem. 267.
PANTS Prasības
Eiropas Savienības Tiesā 1. Šajā pantā
izklāstītās procedūras piemēro strīdiem
saistībā ar šā nolīguma noteikumu interpretāciju un
piemērošanu, kuri kādai Pusei uzliek pienākumu, kas noteikts,
atsaucoties uz Savienības tiesību aktu noteikumiem. 2. Ja strīda gaitā rodas
jautājums par kāda 1. punktā minētā
Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju,
šķīrējtiesa nelemj par šo jautājumu un pieprasa Eiropas
Savienības Tiesai pieņemt nolēmumu par šo interpretācijas
jautājumu. Šādā gadījumā, kamēr Eiropas
Savienības Tiesa nav pieņēmusi attiecīgo nolēmumu,
aptur šķīrējtiesas nolēmumiem piemērojamos
termiņus. Eiropas Savienības Tiesas nolēmums šķīrējtiesai
ir saistošs. 4. IEDAĻA VISPĀRĪGI
NOTEIKUMI 268.
PANTS Šķīrējtiesnešu
saraksts 1. Asociācijas komiteja
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma
stāšanās spēkā izveido sarakstu ar vismaz 15 personām,
kuras vēlas un spēj būt par šķīrējtiesnešiem.
Saraksts sastāv no trim daļām: divas daļas attiecīgi
katrai no Pusēm un trešā daļa – personu saraksts, kuras nav
kādas Puses valstspiederīgie un var būt par
šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Katra saraksta
daļa ietver vismaz piecas personas. Asociācijas komiteja
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais
personu skaits. 2. Šķīrējtiesnešiem ir
speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un
starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi,
rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no
organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar pušu
valdībām un ievēro Ētikas kodeksu šā nolīguma
XXI pielikumā. 3. Asociācijas komiteja
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai var izveidot papildu sarakstus ar 12 personām,
kurām ir zināšanas un pieredzes konkrētās jomās, uz
kurām attiecas šis nolīgums. Pamatojoties uz Pušu vienošanos,
šādi papildu saraksti tiek izmantoti, lai izveidotu
šķīrējtiesu saskaņā ar šā nolīguma 249. pantā
izklāstīto procedūru. 269.
PANTS Saistība
ar PTO saistībām 1. Tiesības izmantot šīs
nodaļas noteikumus par strīdu izšķiršanu neskar nevienu
darbību PTO ietvaros, tostarp strīdu izšķiršanas
procedūru. 2. Ja kāda no Pusēm
saskaņā ar šo nodaļu vai PTO nolīgumu tomēr ir
sākusi strīdu izšķiršanas procesu par kādu konkrētu
pasākumu, tā nevar sākt strīdu izšķiršanas procesu par
to pašu pasākumu otrā forumā, pirms nav pabeigts pirmais
process. Turklāt Puse nevar vērsties abos forumos jautājumā
par tāda pienākuma neizpildi, kurš atbilstīgi šim nolīgumam
un PTO nolīgumam ir pilnīgi vienāds. Šādā
gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas
process, Puses izmanto izvēlēto forumu, lai izslēgtu otru
forumu, ja vien izvēlētajā forumā procesuālu vai
juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt
secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētā
pienākuma neizpilde. 3. Šā panta 2. punktā: a) strīdu izšķiršanas procesu saskaņā ar
PTO dibināšanas līgumu uzskata par uzsāktu tad, kad viena
Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstīgi PTO
dibināšanas līguma 2. pielikumā
iekļautās Vienošanās par noteikumiem un kārtību,
kas nosaka strīdu izšķiršanu (VSI) 6. pantam, un to uzskata par
pabeigtu tad, kad Strīdu izšķiršanas padome attiecīgi
pieņem šķīrējtiesas ziņojumu un apelācijas
iestādes ziņojumu atbilstīgi VSI 16. pantam un 17.14. pantam,
un b) saskaņā ar šo nodaļu strīdu
izšķiršanas procesu uzskata par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa
izveidot šķīrējtiesu atbilstīgi šā nolīguma 248. pantam,
un to uzskata par pabeigtu tad, kad šķīrējtiesa atbilstīgi
šā nolīguma 253. pantam paziņo savu nolēmumu
Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā
tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā
nolīguma 408. panta 4. punktā. 4. Nekas šajā nolīgumā
neliedz Pusēm īstenot saistību izpildes apturēšanu, ko
atļāvusi Strīdu izšķiršanas padome. PTO nolīgumu
neizmanto, lai liegtu kādai no Pusēm apturēt šajā
nodaļā paredzēto saistību izpildi. 270.
PANTS Termiņi 1. Visus šajā nodaļā
noteiktos termiņus, tostarp termiņus, kuros
šķīrējtiesai ir jāpaziņo tās nolēmumi,
skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc
darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts
citādi. 2. Jebkuru šajā nodaļā
minēto termiņu var grozīt, strīdā
iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties.
Šķīrējtiesa jebkurā laikā var ierosināt
Pusēm grozīt jebkuru šajā nodaļā minēto
termiņu, norādot minētā priekšlikuma iemeslus. 15.
NODAĻA VISPĀRĒJI
NOTEIKUMI PAR TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANU SASKAŅĀ AR
IV NODAĻU 271.
PANTS Progress
tiesību aktu tuvināšanā ar tirdzniecību saistītās
jomās 1. Lai atvieglotu šā
nolīguma 419. pantā minēto izvērtēšanu, kā
Gruzijas tiesību akti tiek tuvināti Savienības tiesību
aktiem šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
tirdzniecību saistīti jautājumi) ar tirdzniecību
saistītajās jomās, Puses apspriež tuvināšanā gūto
progresu atbilstoši saskaņotajiem grafikiem, kas noteikti šā
nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļā
regulāri un vismaz reizi gadā tirdzniecības Asociācijas
komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības
jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta
4. punktā, vai vienā no tās apakškomitejām, kas
izveidota saskaņā ar šo nolīgumu. 2. Pēc Savienības
pieprasījuma un šādu sarunu nolūkā Gruzija iesniedz
attiecīgi Asociācijas komitejai īpašā sastāvā
tirdzniecības jautājumu risināšanai vai vienā no tās
apakškomitejām rakstisku informāciju par tuvināšanā
gūto progresu un par tuvināto valsts tiesību aktu efektīvu
īstenošanu un izpildi saistībā ar šā nolīgumu
IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem
jautājumiem) attiecīgajām nodaļām. 3. Gruzija informē
Savienību, ja tā uzskata, ka tā ir pabeigusi tiesību aktu
tuvināšanu attiecībā uz jebkuru no 1. punktā
minētajām nodaļām. 272.
PANTS Pretrunīgu
valsts tiesību aktu atcelšana Kā daļu no tiesību aktu
tuvināšanas Gruzija atceļ valsts tiesību aktu noteikumus vai
atsakās no administratīvas prakses, kas ir pretrunā ar tiem
Savienības tiesību aktiem, uz ko attiecas tuvināšana
saskaņā ar šā nolīgumu IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem)
noteikumiem vai ar Gruzijas tiesību aktiem, kas attiecīgi ir
tuvināti Savienības tiesību aktiem. 273.
PANTS Tiesību
aktu tuvināšanas ar tirdzniecību saistītās jomās
izvērtējums 1. Savienība sāk
izvērt, kā notiek tiesību aktu tuvināšana, kas minēta
šā nolīgumu IV sadaļā (Tirdzniecība un ar
tirdzniecību saistītiem jautājumiem), pēc tam, kad Gruzija
ir informējusi Savienību saskaņā ar šā nolīguma 271. panta
3. punktu, ja vien šā nolīgumu IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) 4.
un 8. nodaļā nav noteikts citādi. 2. Savienība izvērtē,
vai Gruzijas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību
aktiem un vai tie tiek efektīvi īstenoti un izpildīti. Lai
Savienība varētu veikt šādu izvērtējumu, Gruzija
sniedz tai visu nepieciešamo informāciju valodā, par kuru Puses ir
vienojušās. 3. Savienība, veicot
izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem
vērā, vai Gruzijā pastāv un darbojas attiecīgās
infrastruktūras, iestādes un procedūras, kas nepieciešamas, lai
Gruzija efektīvi īstenotu un izpildītu tiesību aktus. 4. Savienība, veicot
izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem
vērā, vai Gruzijā pastāv valsts tiesību aktu noteikumi
vai administratīvā prakse, kas ir pretrunā ar tiem
Savienības tiesību aktiem, uz ko attiecas tuvināšana
saskaņā ar šā nolīgumu IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem)
noteikumiem vai ar Gruzijas tiesību aktiem, kas attiecīgi ir tuvināti
Savienības tiesību aktiem. 5. Savienība par tās
izvērtējuma rezultātiem informē Gruzija termiņā,
kas jānosaka saskaņā ar nolīguma 276. panta 1. punktu,
ja vien nav paredzēts citādi. Puses var apspriest
izvērtējumu Asociācijas komitejā īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, vai
tās attiecīgajās apakškomitejās saskaņā ar
šā nolīguma 419. panta 4. punkts, ja vien nav
paredzēts citādi. 274.
PANTS Tiesību
aktu tuvināšanai būtiskas attīstības tendences 1. Gruzijas nodrošina, ka tās
valsts tiesību akti, kas tuvināti Savienības tiesību aktiem
saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem),
tiek efektīvi īstenoti, un veic visus nepieciešamos pasākumus,
lai iekļautu Savienības tiesību aktu attīstības
tendences savos valsts tiesību aktos saskaņā ar šā
nolīguma 418. pantu. 2. Savienība informē
Gruziju par katru galīgo Komisijas priekšlikumu par Savienības
tiesību aktu pieņemšanu vai grozīšanu, kas ir būtiski, lai
Gruzija izpildītu tiesību aktu tuvināšanas pienākumu saskaņā
ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar
tirdzniecību saistītiem jautājumiem). 3. Gruzija informē
Savienību par pasākumiem, tostarp leģislatīviem
priekšlikumiem un administratīvo praksi, kas var ietekmēt to, kā
Gruzija izpilda tiesību aktu tuvināšanas pienākumu
saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem). 4. Pēc pieprasījuma Puses
apspriež ietekmi, kāda 2. un 3. punktā minētajiem
jebkādiem priekšlikumiem vai pasākumiem ir uz Gruzijas tiesību
aktiem, vai to, kā tiek pildītas saistības saskaņā ar
šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar
tirdzniecību saistītiem jautājumiem). 5. Ja pēc tam, kad
saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu ir veikts
izvērtējums, Gruzija izdara grozījumus savos valsts tiesību
aktos, lai ņemtu vērā izmaiņas saskaņā ar
tuvināšanu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība
un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļā,
Savienība veic jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā
nolīguma 273. pantu. Ja Gruzija veic jebkādus citus
pasākumus, kas varētu ietekmēt tuvināto valsts tiesību
aktu īstenošanu un izpildi, Savienība var veikt jaunu
izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu. 6. Ja to pieprasa apstākļi,
konkrētas priekšrocības, ko Savienība piešķīrusi,
pamatojoties uz izvērtējumu, ka Gruzijas tiesību akti ir
tuvināti Savienības tiesību aktiem un tikuši efektīvi
īstenoti un piemēroti, var uz laiku apturēt, ja Gruzija nav
tuvinājusi savus valsts tiesību aktus, lai ņemtu vērā
izmaiņas šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība
un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) attiecībā uz
tiesību aktu tuvināšanu, ja šā panta 5. punktā
minētais izvērtējums liecina par to, ka Gruzijas tiesību
akti vairs nav tuvināti Savienības tiesību aktiem, vai ja
Asociācijas padome nepieņem lēmumu atjaunināt šā
nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
saistīti jautājumi) atbilstoši Savienības tiesību aktu
attīstībai. 7. Ja Savienība plāno
īstenot jebkādu šādu apturēšanu, tā nekavējoties
paziņo par to Gruzijai. Trīs mēnešu laikā pēc
paziņojuma dienas Gruzija par šo jautājumu var vērsties
Asociācijas komitejā īpašā sastāvā
tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā
nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot rakstisku
pamatojumu. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā
tirdzniecības jautājumu risināšanai apspriež jautājumu
trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.
Ja jautājumu neiesniedz Asociācijas komitejai īpašā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai ja
šī komiteja to nevar atrisināt trīs mēnešu laikā no
pieprasījuma saņemšanas dienas, Savienība var apturēt
priekšrocības. Apturēšanu nekavējoties atceļ, ja
Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības
jautājumu risināšanai šo jautājumu attiecīgi atrisina. 275.
PANTS Informācijas
apmaiņa Informācijas apmaiņa
attiecībā uz tuvināšanu saskaņā ar šā
nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
saistīti jautājumi) notiek, izmantojot kontaktpunktus, kas izveidoti
saskaņā ar šā nolīguma 222. panta 1. punktu. 276.
PANTS Vispārīgs
noteikums 1. Asociācijas komiteja
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
pieņem procedūras, lai veicinātu tiesību aktu
tuvināšanas izvērtēšanu un nodrošinātu efektīvu
informācijas apmaiņu, kas attiecas uz tiesību aktu
tuvināšanu, tostarp izvērtēšanas termiņus un veidu, saturu
un valodu informācijas apmaiņai. 2. Visas atsauces uz konkrētu
Savienības tiesību aktu šā nolīguma
IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
saistīti jautājumi) attiecas arī uz grozījumiem,
papildinājumiem un aizvietojošiem pasākumiem, kas publicēti Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī pirms 2013. gada
29. novembra. 3. Kolīziju gadījumā
šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļas
noteikumi prevalē pār šajā nodaļā izklāstītajiem
noteikumiem. 4. Prasības par šīs
nodaļas noteikumu pārkāpumiem netiek skatītas
saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas
(Strīdu izšķiršana) noteikumiem. V SADAĻA EKONOMISKĀ
SADARBĪBA 1. NODAĻA DIALOGS
PAR EKONOMIKAS JAUTĀJUMIEM 277.
PANTS 1. ES un
Gruzija veicina ekonomikas reformas norisi, uzlabojot izpratni par to
ekonomikas pamatprincipiem, ekonomikas politikas noteikšanu un īstenošanu
tirgus ekonomikas režīmā. 2. Gruzija cenšas izveidot
funkcionējošu tirgus ekonomiku un pakāpeniski tuvināt tās
ekonomiskos un finanšu noteikumus ar attiecīgajiem ES noteikumiem,
vienlaikus nodrošinot stabilu makroekonomikas politiku. 278.
PANTS Šajā nolūkā Puses vienojas
risināt regulāru dialogu par ekonomikas jautājumiem, kura
mērķis ir: a) apmaiņa ar informāciju par makroekonomikas
tendencēm un politiku, kā arī par strukturālajām
reformām, tostarp stratēģijām ekonomikas
attīstībai; b) apmaiņa ar pieredzi un labāko praksi
tādās jomās kā publiskās finanses, monetārā
un valūtas kursa politikas sistēma, finanšu nozares politika un
ekonomikas statistika; c) apmaiņa ar informāciju un pieredzi par
reģionālo ekonomisko integrāciju, tostarp Eiropas ekonomikas un
monetārās savienības darbību; d) divpusējās sadarbības ekonomikas, finanšu un
statistikas jomās statusa pārskatīšana. 2.
NODAĻA PUBLISKO
FINANŠU PĀRVALDĪBA UN FINANŠU KONTROLE 279.
PANTS Puses sadarbojas publisko finanšu
iekšējās kontroles (PFIK) un ārējās revīzijas
jomā ar šādiem mērķiem: a) turpināt attīstīt un īstenot PFIK
sistēmu, kuras pamatā ir vadības pārskatatbildība, un
ietvert funkcionāli neatkarīgas revīzijas funkciju visā
publiskajā sektorā, saskaņojot ar vispārēji
atzītajiem starptautiskajiem standartiem un metodoloģiju un ES
labāko praksi, pamatojoties uz PFIK politikas dokumentu, ko
apstiprinājusi Gruzijas valdība; b) atspoguļot PFIK politikas dokumentā, vai un ar
kādiem nosacījumiem finanšu inspekcijas sistēmu var
īstenot, kādos gadījumos šādas funkcijas pamatā
būs sūdzības un tā papildinās, nevis dublēs
iekšējās revīzijas funkciju; c) nolūkā veicināt pārvaldības
uzlabošanu, īstenot efektīvu sadarbību starp
iesaistītajām personām, kuras noteiktas PFIK politikas
dokumentā; d) atbalstīt PFIK centrālo saskaņošanas nodaļu
un stiprināt tās kompetenci; e) turpināt atbalstīt Gruzijas Valsts kontroles
biroju kā galveno Gruzijas revīzijas iestādi, stiprinot tās
neatkarību, organizatoriskās un revīzijas jaudas, finanšu
resursus un cilvēkresursus un to, kā galvenā revīzijas
iestāde īsteno starptautiski atzītos ārējās
revīzijas standartus (INTOSAI), un f) apmainīties ar informāciju, pieredzu un
labāko praksi, inter alia organizējot darbinieku apmaiņu
un kopīgas mācības šajās jomās. 3.
NODAĻA NODOKĻU
POLITIKA 280. PANTS Puses sadarbojas, lai veicinātu labu
pārvaldību nodokļu jomā ar nolūku turpināt
uzlabot ekonomiskās attiecības, tirdzniecību, ieguldījumus
un godīgu konkurenci. 281.
PANTS Atsaucoties uz šā nolīguma 280. pantu,
Puses atzīst un apņemas īstenot labas pārvaldības
principus nodokļu jomā, tas ir, pārredzamības,
informācijas apmaiņas un godīgas konkurences nodokļu
jomā principus, kā to apņēmušās dalībvalstis ES
līmenī. Šajā nolūkā, neierobežojot ES un
dalībvalstu kompetenci, Puses uzlabos starptautisko sadarbību
nodokļu jomā, veicinās likumīgu nodokļu
ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus
iepriekš minēto principu efektīvai īstenošanai. 282.
PANTS Puses turklāt uzlabo un stiprina
sadarbību, kuras mērķis ir attīstīt Gruzijas
nodokļu sistēmu un pārvaldību, tostarp iekasēšanas un
kontroles spēju uzlabošanu, nodrošinātu efektīvu nodokļu
iekasēšanu un stiprinātu cīņu pret nodokļu
krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Puses cenšas palielināt sadarbību
un pieredzes apmaiņu nodokļu krāpšanas jomā, jo īpaši
attiecībā uz "karuseļveida" krāpšanu. 283.
PANTS Puses uzlabo sadarbību un
harmonizē pasākumu plānus krāpšanas un akcīzes
preču kontrabandas prevencijai un apkarošanai. Šī sadarbība inter
alia ietvers pakāpenisku, pēc iespējas lielāku
akcīzes likmes tuvināšanu tabakas izstrādājumiem,
ņemot vērā reģionālos ierobežojumus un
saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada
Pamatkonvenciju par tabakas kontroli. Šajā nolūkā Puses
centīsies stiprināt sadarbību reģionālā
kontekstā. 284.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. 285.
PANTS Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XXII pielikumā minētajiem ES
tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar
minētā pielikuma noteikumiem. 4.
NODAĻA STATISTIKA 286.
PANTS Puses attīsta un stiprina
sadarbību statistikas jautājumos, tādējādi sniedzot
ieguldījumu, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi –
nodrošināt savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un
ticamus statistikas datus. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīgas,
efektīvas un profesionāli neatkarīgas nacionālās
statistikas sistēmas sniegs informāciju, kas attiecas uz Pušu
iedzīvotājiem, uzņēmumiem un lēmumu
pieņēmējiem Gruzijā un ES, uz tā pamata dodot tiem
iespēju pieņemt apzinātus lēmumus. Valsts statistikas
sistēmai būtu jāievēro ANO oficiālās statistikas
pamatprincipi, ņemot vērā ES acquis par statistiku,
tostarp arī Eiropas statistikas prakses kodeksu, lai saskaņotu
nacionālās statistikas sistēmas ar Eiropas normām un
standartiem. 287.
PANTS Sadarbības mērķi ir
šādi: a) vēl vairāk uzlabot nacionālo statistikas
sistēmu kapacitāti, pievēršoties labam juridiskajam pamatam,
adekvātai datu un metadatu izplatīšanas politikai un vienkāršai
lietošanai, ņemot vērā dažādās lietotāju grupas,
jo īpaši publisko un privāto sektoru, akadēmiskās aprindas
un citus lietotājus; b) pakāpeniski saskaņot Gruzijas statistikas
sistēmu ar Eiropas Statistikas sistēmu; c) uzlabot datu sniegšanu ES, ņemot vērā
attiecīgo starptautisko un Eiropas metodoloģiju piemērošanu,
ietverot klasifikāciju; d) uzlabot valsts statistikas jomā strādājošo
profesionāļu un vadības kapacitāti, lai atvieglotu Eiropas
statistikas standartu piemērošanu un veicinātu Gruzijas statistikas
sistēmas attīstību; e) apmainīties ar Pušu pieredzi par statistikas
zinātības attīstību un f) veicināt visaptverošu kvalitātes vadību
visiem statistikas izveides un izplatīšanas procesiem. 288.
PANTS Puses sadarbojas Eiropas Statistikas
sistēmas ietvaros, kur Savienības statistikas iestāde ir Eurostat.
Sadarbība tiek vērsta uz šādām jomām: a) makroekonomikas statistika, tostarp nacionālie konti,
ārējās tirdzniecības statistika, maksājumu bilances
statistika, statistika par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem; b) demogrāfiskā statistika, tostarp uzskaite un
sociālā statistika; c) lauksaimniecības statistika, tostarp
lauksaimniecības uzskaite un vides statistika; d) darījumdarbības statistika, tostarp
komercreģistri un administratīvo resursu izmantojums statistikas
vajadzībām; e) enerģētikas statistika, tostarp bilances; f) reģionālā statistika; g) horizontālās darbības, tostarp statistikas
klasifikācijas, kvalitātes pārvaldība, apmācība,
datu izplatīšana, modernu informācijas tehnoloģiju izmantošana,
un h) citas saistītas jomas. 289.
PANTS Puses inter alia apmainās ar
informāciju un zināšanām un uzlabo sadarbību, ņemot
vērā jau uzkrāto pieredzi statistikas sistēmas
reformā, kas sākta dažādu palīdzības programmu
ietvaros. Centienus vērš uz to, lai panāktu turpmāku
pakāpenisku saskaņošanu ar ES acquis par statistiku,
pamatojoties uz Gruzijas statistikas sistēmas uzlabošanas valsts
stratēģiju un ņemot vērā Eiropas Statistikas
sistēmas aktualitātes. Statistikas datu sagatavošanas procesā
uzsvars liekams uz izlases veida apsekojumu turpmāku attīstīšanu
un administratīvo arhīvu izmantojumu, vienlaikus ņemot
vērā nepieciešamību samazināt informācijas sniegšanas
slogu. Dati ir domāti politikas virzienu izstrādei un
uzraudzībai visās galvenajās sociālās un ekonomikas dzīves
nozarēs. 290.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. Cik vien iespējams, Eiropas Statistikas
sistēmas ietvaros veiktajām darbībām, tostarp
apmācībai, vajadzētu būt atvērtai Gruzijas
līdzdalībai. 291.
PANTS Gruzijas tiesību aktu, kur tas ir
lietderīgi un iespējams, pakāpeniska tuvināšana ES acquis
statistikas jomā veic saskaņā ar Statistikas noteikumu
krājumu, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim
nolīgumam (XXIII pielikums). VI
SADAĻA CITAS
POLITIKAS JOMAS SADARBĪBAI 1.
NODAĻA TRANSPORTS 292.
PANTS Puses: a) paplašina un stiprina sadarbību transporta jomā,
lai atbalstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu izveidi; b) atbalsta efektīvu, drošu transportu, kā arī
transporta sistēmu savietojamību un sadarbspēju un c) cenšas uzlabot galvenos transporta savienojumus starp to
teritorijām. 293.
PANTS Šī sadarbība inter alia
aptver šādas jomas: a) ilgtspējīgas nacionālās transporta
politikas izstrāde, kas aptver visus transporta veidus, jo īpaši
nolūkā nodrošināt videi nekaitīgas, efektīvas, drošas
transporta sistēmas un veicināt šo transporta nozares apsvērumu
integrāciju citās politikas jomās; b) nozaru stratēģijas izstrāde
nacionālās transporta politikas gaisotnē, ietverot
juridiskās prasības tehniskā aprīkojuma un transporta
flotes atjaunināšanai, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem
standartiem, kā tie definēti šā nolīguma XXIV un
XV pielikumā, ceļu, dzelzceļa, aviācijas, iekšzemes
ūdensceļu un jūras transporta nozarēm un to sadarbspējas
izstrāde, ietverot īstenošanas grafikus un posmus,
administratīvos pienākumus, kā arī finansēšanas
plānus; c) infrastruktūras politikas stiprināšana, lai
labāk noteiktu un novērtētu infrastruktūras projektus
attiecībā uz vairākiem transporta veidiem; d) finansēšanas politikas virzienu izstrāde,
pievēršot uzmanību ekspluatācijai, kapacitātes
ierobežojumiem un trūkstošā posma infrastruktūrai, kā
arī aktivēt un veicināt privātā sektora dalību
transporta projektos; e) pievienošanās attiecīgajām
starptautiskajām transporta organizācijām un nolīgumiem,
tostarp procedūras, kas nodrošina starptautisko transporta nolīgumu
un konvenciju striktu īstenošanu un piemērošanu; f) zinātniskā un tehniskā sadarbība un
informācijas apmaiņa transporta tehnoloģiju, piemēram,
inteliģentu transporta sistēmu, izstrādei un uzlabošanai, un g) inteliģentu transporta sistēmu un
informācijas tehnoloģiju izmantošanas veicināšana visu
nozīmīgo transporta veidu pārvaldībā un
darbībā, kā arī sadarbspējas atbalsts un
sadarbība kosmosa sistēmu izmantošanā un to komerciālā
piemērošanā, kas uzlabo transportu. 294.
PANTS 1. Sadarbības mērķis
turklāt ir uzlabot pasažieru un preču pārvietošanos,
palielināt raitu transporta plūsmu starp Gruziju, ES un trešām
valstīm reģionā, novēršot administratīvos, tehniskos,
pārrobežu un citus šķēršļus, uzlabojot transporta tīklus
un atjauninot infrastruktūru jo īpaši galvenajos transporta
tīklos, kas savieno Puses. Sadarbība ietver pasākumus robežu
šķērsošanas atvieglošanai. 2. Sadarbība ietver
informācijas apmaiņu un kopīgas darbības: a) reģionālā līmenī, jo īpaši
ņemot vērā un pārņemot panākumus, kas sasniegti
dažādu reģionālo transporta sadarbības pasākumu
ietvaros, kā piemēram, Austrumu partnerības transporta
komitejas, Eiropas – Kaukāza – Āzijas transporta
koridora (TRACECA), Baku procesa un citu transporta iniciatīvu
ietvaros; b) starptautiskā līmenī, tostarp
attiecībā uz starptautiskajām transporta organizācijām
un starptautiskiem nolīgumiem un konvencijām, ko Puses
ratificējušas, un c) dažādu ES transporta aģentūru ietvaros. 295.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. 296.
PANTS Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XXIV un XV-D pielikumā minētajiem ES
tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar
minēto pielikumu noteikumiem. 2.
NODAĻA SADARBĪBA
ENERĢĒTIKAS JOMĀ 297.
PANTS Sadarbības pamatā vajadzētu
būt partnerības, abpusēja intereses, pārredzamības un
paredzamības principiem, un tās mērķis ir tirgus
integrāciju un regulējuma konverģence enerģētikas
nozarē, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt
piekļuvi drošai, videi nekaitīgai un pieejamai enerģijai. 298.
PANTS Šī sadarbība inter alia
aptvertu šādas jomas: a) enerģētikas stratēģija un politika; b) konkurētspējīgu, pārredzamu un
efektīvu enerģijas tirgu izveide, kas sniegtu trešajām
personām nediskriminējošu pieeju tīkliem un
patērētājiem, ievērojot ES standartus, tostarp, ja
nepieciešams, attiecīgā tiesiskā regulējuma izstrāde; c) sadarbība enerģētikas jautājumos
reģionālā līmenī un Gruzijas iespējama
pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam, kurā Gruzijai
pašlaik ir novērotāja statuss; d) pievilcīga un stabila klimata ieguldījumiem
attīstīšana, pievēršoties institucionāliem, juridiskiem,
fiskāliem un citiem nosacījumiem; e) kopīgu interešu enerģētikas
infrastruktūra, lai dažādotu enerģijas avotus,
piegādātājus un transporta ceļus ekonomiski
izdevīgā un videi nekaitīga veidā; f) energoapgādes drošības palielināšana,
palielinot tirgus integrāciju un īstenojot pakāpenisku
regulējuma tuvināšanu ES acquis pamatelementiem, g) enerģijas tirdzniecības, tranzīta un
transporta, cenu veidošanas politikas, tostarp vispārējas, uz
izmaksām balstītas sistēmas energoresursu
pārsūtīšanai, ilgtermiņa stabilitātes un drošības
veicināšana un stiprināšana, pamatojoties uz abpusēju
izdevīgumu un bez diskriminācijas saskaņā ar
starptautiskajiem noteikumiem, tostarp Enerģētikas hartas
nolīgumu; h) energoefektivitātes un energotaupības
veicināšana ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīga
veidā; i) attīstība un atbalsts atjaunojamās
enerģijas jomā, galveno uzmanību vēršot uz
hidroelektroenerģijas resursiem un divpusējās un
reģionālās integrācijas šajā jomā
veicināšanu; j) zinātniskā un tehniskā sadarbība un
informācijas apmaiņa, lai attīstītu un uzlabotu
enerģijas ražošanas, transportēšanas, piegādes un
galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību
pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām
tehnoloģijām, un k) sadarbība kodoldrošuma, kodoldrošības un
aizsardzības pret radiāciju jomā saskaņā ar
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) principiem un
standartiem un attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem un
konvencijām, kas noslēgtas SAEA ietvaros, kā arī
attiecīgā gadījumā – Eiropas Atomenerģijas kopienas
dibināšanas līguma ievērošana. 299.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. 300.
PANTS Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XXV pielikumā minētajiem ES
tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar
minētā pielikuma noteikumiem. 3.
NODAĻA VIDE 301.
PANTS Puses attīsta un stiprina
sadarbību vides jautājumos, tādējādi sniedzot
ieguldījumu ilgtermiņa mērķa – nodrošināt
ilgtspējīgu attīstību un vidi saudzējošu ekonomiku –
sasniegšanā. Tiek sagaidīts, ka Gruzijas un ES iedzīvotāji
un uzņēmumi gūs labumu no minētās uzlabotās vides
aizsardzības, tostarp uzlabosies sabiedrības veselība,
saglabāsies dabas resursi, palielināsies ekonomikas un vides
efektivitāte, kā arī palielināsies modernu,
tīrāku tehnoloģiju izmantošana, veicinot ilgtspējīgas
ražošanas paņēmienus. Sadarbība norisinās, ņemot
vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un
abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm
pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un
daudzpusējos nolīgumus šajā jomā. 302.
PANTS 1. Sadarbības mērķis
ir vides saglabāšana, aizsardzība, uzlabošana un tās kvalitātes
atjaunošana, cilvēku veselības aizsardzība,
ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un pasākumu
veicināšana starptautiskā līmenī reģionālo un
globālo vides problēmu risināšanai, tostarp šādās
jomās: a) vides pārvaldības un horizontālie
jautājumi, tostarp stratēģiskā plānošana, ietekmes uz
vidi novērtējums un stratēģiskais vides
novērtējums, izglītība un apmācība,
pārraudzības un vides informācijas sistēmas, pārbaude
un noteikumu izpilde, atbildība vides jomā, noziegumu pret vidi
apkarošana, pārrobežu sadarbība, vides informācijas
pieejamība sabiedrībai, lēmumu pieņemšanas procesi un
efektīvas administratīvās un juridiskās
pārskatīšanas procedūras; b) gaisa kvalitāte; c) ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība,
tostarp plūdu riska pārvaldība, ūdens trūkums un
sausums, kā arī jūras vide; d) atkritumu apsaimniekošana; e) dabas aizsardzība, tostarp mežsaimniecība un
bioloģiskās daudzveidības saglabāšana; f) rūpnieciskais piesārņojums un
rūpnieciskie apdraudējumi, un g) ķīmisko vielu pārvaldība. 2. Sadarbības mērķis
ir arī vides jautājumu integrācija politikas jomās, kas nav
vides politika. 303.
PANTS Puses inter alia apmainās ar
informāciju un speciālām zināšanām; sadarbojas
divpusējā, reģionālā, tostarp izmantojot esošās
sadarbības struktūras Dienvidkaukāzā, un starptautiskā
līmenī, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējiem vides
nolīgumiem, kurus Puses ratificējušas, un atbilstoši sadarbojas
attiecīgajās aģentūrās. 304.
PANTS 1. Sadarbība inter alia
aptver šādus uzdevumus: a) izstrādāt Valsts vides rīcības
plānu (NEAP), kas aptver Gruzijas vispārējās valsts
un nozaru stratēģiju virzienus vides jomā, kā arī
institucionālos un administratīvos jautājumus; b) veicināt vides jautājumu integrāciju
citās politikas jomās; c) identificēt nepieciešamos cilvēkresursus un
finanšu resursus. 2. NEAP tiks pieņemts un
periodiski atjaunināts saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem. 305.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. 306.
PANTS Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XXVI pielikumā minētajiem ES
tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar
minētā pielikuma noteikumiem. 4.
NODAĻA RĪCĪBA
KLIMATA JOMĀ 307.
PANTS Puses attīsta un stiprina
sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā. Sadarbība
norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz
līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, un ņemot
vērā pastāvošo savstarpējo atkarību divpusējo un
daudzpusējo saistību dēļ šajā jomā. 308.
PANTS Sadarbības mērķis ir
mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā
arī starptautiskā līmenī veicināt pasākumus
arī šādās jomās: a) klimata pārmaiņu mazināšana; b) pielāgošanās klimata pārmaiņām; c) siltumnīcefekta gāzu tirdzniecība; d) drošu un ilgtspējīgu zemu oglekļa emisiju un
pielāgošanas tehnoloģiju pētniecība, attīstība,
ieviešana un izplatīšana, un e) klimata jautājumu ietveršana nozaru politikā. 309.
PANTS Puses inter alia apmainās ar
informāciju un speciālām zināšanām; īsteno
kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par
tīrākām tehnoloģijām; īsteno kopīgas
darbības reģionālā un starptautiskā līmenī,
tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides
nolīgumiem, un attiecīgos gadījumos arī kopīgas
darbības attiecīgo aģentūru ietvaros. Puses īpašu
uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem un
reģionālajai sadarbībai. 310.
PANTS Pamatojoties uz kopīgām
interesēm, sadarbība inter alia attiecas uz to, lai
izstrādātu un īstenotu a) valsts pielāgoto rīcības plānu (NAPA); b) zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiskās
attīstības stratēģiju (LEDS), tostarp valstij
piemērotus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus; c) pasākumus, lai veicinātu tehnoloģiju
nodošanu, pamatojoties uz izvērtējumu par nepieciešamajām
tehnoloģijām; d) pasākumus saistībā ar ozonu
noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefektu
izraisošām gāzēm. 311.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. 312.
PANTS Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XXVII pielikumā minētajiem ES
tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar
minētā pielikuma noteikumiem. 5.
NODAĻA RŪPNIECĪBAS
UN UZŅĒMUMU POLITIKA UN IZEJVIELU IZGUVE 313.
PANTS Puses attīsta un stiprina
sadarbību rūpniecības un uzņēmumu politikas jomā,
tādējādi uzlabojot darījumdarbības visiem ekonomikas
dalībniekiem, taču jo īpaši uzmanību pievēršot maziem
un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā tie definēti
attiecīgi ES un Gruzijas tiesību aktos. Pastiprinātai
sadarbībai būtu jāuzlabo administratīvais un tiesiskais
regulējums gan Gruzijas, gan ES uzņēmējiem, kas darbojas ES
un Gruzijā, tā jābalsta uz ES MVU un rūpniecības
politiku, ņemot vērā starptautiski atzītus principus un
praksi šajā jomā. 314.
PANTS Šajā nolūkā Puses
sadarbojas, lai: a) īstenotu politiku MVU attīstībai,
pamatojoties uz Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta
principiem, un novērotu īstenošanas procesu ar regulāra dialoga
palīdzību. Šī sadarbība ietvers arī pievēršanos
mikrouzņēmumiem un amatniecības uzņēmumiem, kas ir
ārkārtīgi svarīgi gan ES, gan Gruzijas ekonomikai; b) izveidotu labākus pamatnosacījumus, apmainoties ar
informāciju un labu praksi, tādējādi uzlabojot
konkurētspēju. Šī sadarbība ietvers strukturālo
jautājumu pārvaldību (pārstrukturēšanu),
piemēram, vides un enerģētikas jomā; c) vienkāršotu un racionalizētu regulējumu un
regulējuma praksi, īpaši pievēršoties labās prakses
apmaiņai par regulējuma tehniku, ietverot ES principus; d) rosinātu jauninājumu politikas izstrādi,
apmainoties ar informāciju un labu praksi par pētniecības un
izstrādes komercializāciju (ietverot atbalsta instrumentus
komercdarbības uzsākšanai uz tehnoloģiju pamata), klasteru
attīstību un piekļuvi finansējumam; e) rosinātu ciešākus kontaktus starp ES un Gruzijas
uzņēmumiem un starp šiem uzņēmumiem un Gruzijas un ES
iestādēm; f) rosinātu eksportu veicinošu darbības starp ES un
Gruziju; g) atvieglotu ES un Gruzijas rūpniecības
modernizāciju un pārstrukturēšanu atbilstošās nozarēs; h) attīstītu un stiprinātu sadarbību
izejvielu izguves nozarēs un izejvielu ražošanā ar mērķi
veicināt savstarpējo sapratni, uzlabot
uzņēmējdarbības vidi, īstenot informācijas
apmaiņu un sadarbību ar energoresursiem nesaistītu izejvielu, jo
īpaši metāla rūdu un rūpniecisko minerālu izguvē.
Informācijas apmaiņa par šādām jomām:
attīstības tendences izejvielu izguves rūpniecības un
izejvielu nozarē, izejvielu tirdzniecībā, labākā
prakse saistībā ar ilgtspējīgu attīstību
izejvielu izguves rūpniecības nozarēs, kā arī
apmācība, prasmes un veselība un drošība. 315.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. Dialogā iesaistīs arī ES un
Gruzijas uzņēmumu pārstāvjus. 6.
NODAĻA UZŅĒMĒJDARBĪBAS
TIESĪBAS, GRĀMATVEDĪBA
UN REVĪZIJA UN KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA 316.
PANTS Atzīstot, ka
uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās
pārvaldības, kā arī grāmatvedības un
revīzijas jomā ir nepieciešams efektīvs noteikumu un prakses
kopums, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku
un veicinātu tirdzniecību, Puses vienojas sadarboties, lai: a) aizsargātu kapitāldaļu īpašniekus,
kreditorus un citas ieinteresētās personas saskaņā ar ES
noteikumiem šajā jomā; b) īstenotu attiecīgos starptautiskos standartus
valsts līmenī un veiktu pakāpenisku tuvināšanu ES
noteikumiem grāmatvedības un revīzijas jomā, un c) turpinātu izstrādāt korporatīvās
pārvaldības politiku saskaņā ar starptautiskajiem
standartiem, kā arī veiktu pakāpenisku tuvināšanu ES
noteikumiem un ieteikumiem šajā jomā. 317.
PANTS Pušu mērķis būs
apmainīties ar informāciju un zināšanām par abām
pastāvošajām sistēmām un attiecīgiem
jauninājumiem šajās jomās. Turklāt Puses centīsies
nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp ES
dalībvalstu komercreģistriem un Gruzijas valsts uzņēmumu
reģistru. 318.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. 319.
PANTS Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XXVIII pielikumā minētajiem ES
tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar
minētā pielikuma noteikumiem. 7.
NODAĻA FINANŠU
PAKALPOJUMI 320.
PANTS Atzīstot to, cik nozīmīgs ir
efektīvs noteikumu un prakses kopums finanšu pakalpojumu jomā, lai
izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un
veicinātu tirdzniecisku apmaiņu starp Pusēm, Puses vienojas
sadarboties finanšu pakalpojumu jomā šādu mērķu
sasniegšanai: a) atbalstīt finanšu pakalpojumu regulējuma
pielāgošanās procesu atvērtas tirgus ekonomikas
vajadzībām; b) nodrošināt ieguldītāju un citu finanšu
pakalpojumu patērētāju efektīvu un atbilstīgu
aizsardzību; c) nodrošināt Gruzijas finanšu sistēmas
stabilitāti un neaizskaramību kopumā; d) veicināt sadarbību starp dažādiem finanšu
sistēmas dalībniekiem, tostarp regulatoriem un uzraudzības
iestādēm, un e) nodrošināt neatkarīgu un efektīvu
uzraudzību. 321.
PANTS 1. Puses veicina sadarbību starp
attiecīgajām regulatīvajām un uzraudzības
iestādēm, tostarp informācijas apmaiņu, zināšanu
apmaiņu par finanšu tirgiem un citus šādus pasākumus. 2. Īpašu uzmanību
pievērš šādu iestāžu administratīvo spēju
attīstīšanai, tostarp izmantojot personāla apmaiņas un
kopīgas mācības. 322.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. 323.
PANTS Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XV–A pielikumā minētajiem ES
tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar
minētā pielikuma noteikumiem. 8.
NODAĻA SADARBĪBA
INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBAS JOMĀ 324.
PANTS Puses veicina sadarbību
informācijas sabiedrības attīstībai iedzīvotāju
un uzņēmēju labā, nodrošinot informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašu pieejamību un labākas
kvalitātes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Šīs sadarbības
mērķim vajadzētu būt atvieglot piekļuvi elektronisko
sakaru tirgiem, sekmētu konkurenci un ieguldījumus šajā
nozarē. 325.
PANTS Sadarbība inter alia attiecas
uz šādām jomām: a) apmaiņa ar informāciju un labāko praksi
valsts informācijas sabiedrības iniciatīvu īstenošanā,
tostarp tādu iniciatīvu, kuru mērķis ir veicināt
platjoslas piekļuvi, uzlabot tīklu drošumu un attīstīt
publiskos tiešsaistes pakalpojumus, un b) apmaiņa ar informāciju, labāko praksi un
pieredzi, lai veicinātu visaptveroša regulējuma elektronisko sakaru
jomā izstrādi, un jo īpaši stiprināt valsts neatkarīga
regulatora administratīvās spējas, sekmēt frekvenču
spektra resursu labāku izmantošanu un veicināt tīklu
sadarbspēju Gruzijā un starp Gruziju un ES. 326.
PANTS Puses veicina sadarbību elektronisko
sakaru jomā starp ES un Gruzijas regulatoriem. 327.
PANTS Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XV–B pielikumā minētajiem ES
tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar
minētā pielikuma noteikumiem. 9.
NODAĻA TŪRISMS 328.
PANTS Puses sadarbojas tūrisma jomā ar
mērķi stiprināt konkurētspējīgas un
ilgtspējīgas tūrisma nozares izveidi, kas veicinātu
ekonomikas izaugsmi un iespējas, nodarbinātību un starptautisko
apmaiņu. 329.
PANTS Sadarbība divpusējā un
Eiropas līmenī balstās uz šādiem principiem: a) vietējo kopienu integritātes un interešu
ievērošana, jo īpaši lauku reģionos, paturot prātā
vietējās attīstības vajadzības un prioritātes; b) kultūras mantojuma īpašās nozīmes
atzīšana un c) tūrisma un vides aizsardzības pozitīva
mijiedarbība. 330.
PANTS Sadarbība jo īpaši attiecas uz
šādām jomām: a) apmaiņa ar informāciju, labāko praksi,
pieredzi un zinātību; b) stratēģiskas partnerības uzturēšana,
ņemot vērā publiskās, privātās un
sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ilgtspējīgu
tūrisma attīstību; c) tūrisma plūsmu, produktu un tirgu,
infrastruktūras, cilvēkresursu un institucionālo struktūru
veicināšana un attīstība; d) efektīvas politikas izstrāde un īstenošana; e) mācības un spēju palielināšana
tūrisma jomā pakalpojumu standartu uzlabošanai, un f) inter alia – sabiedriskā tūrisma
attīstīšana un veicināšana. 331.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. 10.
NODAĻA LAUKSAIMNIECĪBA
UN LAUKU ATTĪSTĪBA 332.
PANTS Puses sadarbojas, lai veicinātu
lauksaimniecības un lauku attīstību, jo īpaši politikas un
tiesību aktu pakāpeniskas konverģences ceļā. 333.
PANTS Pušu sadarbība lauksaimniecības
un lauku attīstības jomā inter alia aptver šādas
jomas: a) savstarpējas izpratnes uzlabošana par
lauksaimniecības un lauku attīstības politiku; b) administratīvo spēju uzlabošana centrālā
un vietējā līmenī, lai plānotu, novērtētu un
īstenotu un ieviestu politiku saskaņā ar ES tiesību aktiem
un labāko praksi; c) lauksaimniecības ražošanas modernizācijas un
ilgtspējas veicināšana; d) zināšanu un labākās prakses apmaiņa par
lauku attīstības politiku, lai uzlabotu lauku kopienu
labklājību; e) lauksaimniecības nozares konkurētspējas un
efektivitātes un pārredzamības uzlabošana visām
iesaistītajām personām tirgos; f) kvalitātes politikas un tās kontroles
mehānismu, tostarp ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un
bioloģiskās lauksaimniecības veicināšana; g) vīna ražošana un lauku tūrisms; h) zināšanu izplatīšana un popularizēšanas
pakalpojumu lauksaimniecības produktu ražotājiem veicināšanas un i) centieni saskaņot jautājumus starptautisku
organizāciju ietvaros, kurus dalībnieces ir abas Puses. 334.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. 11.
NODAĻA ZIVSAIMNIECĪBAS
UN JŪRNIECĪBAS PĀRVALDĪBA 1. IEDAĻA ZIVSAIMNIECĪBAS
POLITIKA 335.
PANTS 1. Puses sadarbojas savstarpēji
izdevīgās kopīgu interešu jomās zivsaimniecības
nozarē, ietverot dzīvo ūdens resursu saglabāšanu un
pārvaldību, inspicēšanu un kontroli, datu vākšanu un cīņu
pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNZ),
kā tas definēts Pārtikas un lauksaimniecības
organizācijas (FAO) 2011. gada Starptautiskajā
rīcības plānā (IPOA) nelegālas,
nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai,
novēršanai un izskaušanai. 2. Minētajā
sadarbībā tiks ievērotas Pušu starptautiskās saistības
attiecībā uz dzīvo ūdens resursu pārvaldību un
saglabāšanu. 336.
PANTS Puses veic kopīgus pasākumus,
apmainās ar informāciju un atbalsta viena otru, lai veicinātu: a) labu pārvaldību un labākās prakses
īstenošanu zvejniecības pārvaldības jomā
nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un
pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz
ekosistēmu pieejas principu; b) atbildīgu zveju un zvejniecības
pārvaldību saskaņā ar ilgtspējīgas
attīstības principiem, lai saglabātu zivju krājumus un
ekosistēmas veselīgā stāvoklī, un c) reģionālo sadarbību, tostarp attiecīgi
reģionālās zvejniecības pārvaldības
organizācijās. 337.
PANTS Atsaucoties uz šā nolīguma 336. pantu
un ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus, Puses
pastiprināti sadarbosies un koordinēs savu darbību dzīvo
ūdens resursu pārvaldībai un saglabāšanai Melnajā
jūrā. Abas Puses veicina reģionālo sadarbību
Melnās jūras reģionā un attiecības ar
attiecīgajām reģionālajām zvejniecības
pārvaldības organizācijām. 338.
PANTS Puses atbalstīs tādas
iniciatīvas kā savstarpēja pieredzes apmaiņa un atbalsta
sniegšana nolūkā nodrošināt politikas īstenošanu, kas
nodrošina ilgtspējīgu zivsaimniecību, pamatojoties ES acquis
un šīs jomas prioritātēm, kuras ir Pušu interesēs, tostarp: a) dzīvo ūdens resursu,
zvejas intensitātes un tehnisko pasākumu pārvaldību; b) zvejas darbību inspekciju un
kontroli, izmantojot nepieciešamo uzraudzības aprīkojumu, tostarp
elektroniskas uzraudzības ierīces un līdzekļus
izsekojamības nodrošināšanai, kā arī nodrošinot
izpildāmus tiesību aktus un kontroles mehānismus; c) saskaņotu savietojamu datu
par nozveju, izkraušanu, floti, un bioloģisko un ekonomisko datu
vākšanu; d) zvejas kapacitātes
pārvaldību, tostarp flotes reģistru, kas ietver darbspējīgu
zvejas flotes reģistru; e) tirgus efektivitāti, jo
īpaši atbalstot ražotāju organizācijas, sniedzot
informāciju patērētājiem un ieviešot tirgvedības
standartus un izsekojamību, un f) zivsaimniecības nozares
struktūrpolitikas attīstību, kas nodrošina ilgtspēju no
ekonomikas, vides un sociālo aspektu viedokļa. 2. IEDAĻA JŪRNIECĪBAS
POLITIKA 339.
PANTS Ņemot vērā to sadarbību
zivsaimniecības, jūras transporta, vides un citās politikas
jomās un saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem
nolīgumiem par jūras tiesībām, kas balstās uz
Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju,
Puses arī izvērš sadarbību integrētas jūrniecības
politikas jomā, jo īpaši a) veicinot integrētu pieeju jūrlietām, labu
pārvaldību un labākās prakses apmaiņu jūras
telpas izmantošanā; b) saskaņā ar ekosistēmas pieeju veicinot
jūras teritoriālo plānošanu, kas ir līdzeklis labākai
lēmumu pieņemšanai šķīrējmehānismā
savstarpēji konkurējošām cilvēku darbībām; c) saskaņā ar ekosistēmas pieeju sekmējot
kompleksu piekrastes teritorijas pārvaldību, lai nodrošinātu
ilgtspējīgu piekrastes teritoriju attīstību un
palielinātu piekrastes reģionu spēju pretoties piekrastes
riskiem, tostarp klimata pārmaiņu ietekmei; d) veicinot jauninājumus un resursu lietderīgu
izmantošanu jūras rūpniecības nozarēs, kas uzlabotu
ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, tostarp apmainoties ar
labāko praksi; e) veicinot stratēģisku alianšu izveidi starp
jūras rūpniecības nozarēm, pakalpojumu sniedzējiem un
zinātniskās pētniecības iestādēm, kas specializējas
jūras un jūrlietu pētniecībā; f) cenšoties veicināt pārrobežu un nozaru
jūrlietu uzraudzību, lai risinātu augošo risku
saistībā ar intensīvo jūras satiksmi, kuģu radītu
piesārņotājvielu noplūdēm, nelaimes gadījumiem
jūrā un nelegālām darbībām jūrā, un g) izveidojot regulāru dialogu un veicinot dažādu
tīklu izveidi starp ieinteresētajam personām jūrlietu
jomā. 340.
PANTS Sadarbība jo īpaši ietver
šādas jomas: a) informācijas, labākās prakses, pieredzes
apmaiņa un jūrlietu zinātības nodošana, tostarp par
inovatīvajām tehnoloģijām jūrlietu nozarēs un par
jautājumiem jūras vides jomā; b) informācijas un labākās prakses apmaiņa
par projektu finansēšanas iespējām, tostarp par publiskajām
un privātajām partnerībām; c) sadarbības uzlabošana Pušu starpā attiecīgos
starptautiskos jūrlietu forumos. Regulārs dialogs par
zivsaimniecības un jūrlietu politiku 341.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
starp Pusēm notiks regulārs dialogs. 12.
NODAĻA SADARBĪBA
PĒTNIECĪBAS, TEHNOLOĢIJU ATTĪSTĪBAS
UN DEMONSTRĒJUMU JOMĀ 342.
PANTS Puses veicina sadarbību visās
civilās zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju
attīstību un demonstrējumu (PTA) jomā, pamatojoties uz
savstarpēju izdevīgumu un ievērojot intelektuālā
īpašuma tiesību aizsardzību atbilstošā un
efektīvā līmenī. 343.
PANTS Sadarbība PTA jomā attiecas uz: a) politikas dialogu un zinātniskās un
tehnoloģiskās informācijas apmaiņu; b) atbilstošas piekļuves Pušu attiecīgajām
programmām veicināšanu; c) pētniecības jaudu palielināšanu un Gruzijas
pētniecības iestāžu dalību ES pētniecības
pamatprogrammā; d) kopīgu pētniecības projektu veicināšanu
visās PTA jomās; e) mācību pasākumiem un mobilitātes
programmām zinātniekiem, pētniekiem un pārējam
pētniecības personālam, kas iesaistīts Pušu PTA darbībās; f) piemērojamo tiesību aktu ietvaros to
pētnieku brīvas pārvietošanās, kuri piedalās
pasākumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un to preču
pārrobežu kustības, kuras paredzēts izmantot šādos
pasākumos, veicināšanu, un g) citiem PTA sadarbības veidiem, pamatojoties uz
savstarpēju vienošanos. 344.
PANTS Īstenojot šādus pasākumus
sadarbības ietvaros, būtu jāmeklē sinerģija ar citiem
pasākumiem, kas veikti finansiālās sadarbības starp ES un
Gruziju ietvaros, kā noteikts šā nolīguma
VII sadaļā (Finansiālā palīdzība un
noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli). 13.
NODAĻA POLITIKA
PATĒRĒTĀJU JOMĀ 345.
PANTS Puses sadarbojas, lai nodrošinātu
patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un
panāktu savu patērētāju aizsardzības sistēmu
savietojamību. 346.
PANTS Lai sasniegtu šos mērķus,
sadarbībā attiecīgi var attiekties uz a) centieniem tuvināt tiesību aktus
patērētāju tiesību aizsardzības jomā,
novēršot šķēršļus tirdzniecībai; b) informācijas apmaiņas sekmēšanu par
patērētāju aizsardzības sistēmām, tostarp
tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības
jomā un to izpildi, patēriņa preču nekaitīgumu,
informācijas apmaiņas sistēmām, patērētāju
izglītošanu un informētību un atbalstu, kā arī
patērētāju tiesisko aizsardzību; c) mācību pasākumiem pārvaldes
ierēdņiem un patērētāju interešu
pārstāvjiem, un d) neatkarīgu patērētāju apvienību
darbības un patērētāju interešu pārstāvju
kontaktu veicināšanu. 347.
PANTS Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XXIX pielikumā minētajiem ES
tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar
minētā pielikuma noteikumiem. 14.
NODAĻA NODARBINĀTĪBA,
SOCIĀLĀ POLITIKA UN IESPĒJU VIENLĪDZĪBA 348.
PANTS Puses vienojas stiprināt dialogu un
sadarbību, lai veicinātu Pienācīga darba nodrošināšanas
programmu, nodarbinātības politiku, drošību un veselības
aizsardzību darbā, sociālo dialogu, sociālo
aizsardzību, sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību
un diskriminācijas novēršanu, kā arī korporatīvo
sociālo atbildību, un tādējādi sekmēt vairāk
un labāku darbavietu radīšanu, nabadzības samazināšanu,
sociālās kohēzijas veicināšanu, ilgtspējīgu
attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. 349.
PANTS Sadarbība, pamatojoties uz
informācijas un labākās prakses apmaiņu, var aptvert
izraudzītu jautājumu klāstu šādās jomās: a) nabadzības samazināšana un sociālās
kohēzijas veicināšana; b) nodarbinātības politika, kuras mērķis ir
panākt vairāk un labākas darba vietas ar pienācīgiem
darba nosacījumiem, tostarp samazināt ēnu ekonomiku un
neoficiālo nodarbinātību; c) attiecīgu aktīvu darba tirgus pasākumu un
efektīvu nodarbinātības dienestu veicināšana, lai
modernizētu darba tirgus un pielāgotos Pušu darba tirgus
vajadzībām; d) iekļaujošāka darba tirgus un sociālās
drošības sistēmu veicināšana, kas integrē nelabvēlīgā
situācijā esošas personas, tostarp personas ar īpašām
vajadzībām un personas no minoritāšu grupām; e) iespēju vienlīdzība un diskriminācijas
novēršana, kuras mērķis ir veicināt dzimumu
līdztiesību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas
vīriešiem un sievietēm, kā arī lai cīnītos pret
diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas
vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai
dzimumorientācijas dēļ; f) sociālā politika ar mērķi uzlabot
sociālās aizsardzības līmeni un sociālās
aizsardzības sistēmas no to kvalitātes, pieejamības un
finansiālās ilgtspējas viedokļa; g) sociālo partneru līdzdalības veicināšana
un sociālā dialoga sekmēšana, tostarp izmantojot visu
attiecīgo ieinteresēto personu spēju stiprināšanu; h) veselības aizsardzības un drošības darbā
veicināšana un i) informētība un dialogs par korporatīvo
sociālo atbildību. 350.
PANTS Puses veicina visu attiecīgo
ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības
organizāciju un sociālo partneru, iesaistīšanu politikas izstrādē
un reformās un Pušu sadarbībā, kā paredzēts šā
nolīguma VIII sadaļas (Institucionālie,
vispārīgie un nobeiguma noteikumi) attiecīgajās
daļās. 351.
PANTS Puses cenšas veicināt sadarbību
nodarbinātības un sociālās politikas jomās visos
attiecīgos reģionālos, daudzpusējos un starptautiskos
forumos un organizācijās. 352.
PANTS Puses veicina korporatīvo sociālo
atbildību un pārskatatbildību un sekmē atbildīgu
darījumdarbības praksi, piemēram, kas tiek atbalstīta
vairākās starptautiskās korporatīvās sociālās
atbildības pamatnostādnēs un jo īpaši ESAO
pamatnostādnēs daudznacionālajiem uzņēmumiem. 353.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. 354.
PANTS Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XXX pielikumā minētajiem ES tiesību
aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā
pielikuma noteikumiem. 15.
NODAĻA SABIEDRĪBAS
VESELĪBA 355.
PANTS Puses vienojas attīstīt
sadarbību sabiedrības veselības aizsardzības jomā, lai
celtu sabiedrības veselības drošuma un cilvēku veselības
aizsardzības līmeni, kas ir būtisks elements
ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei. 356.
PANTS Sadarbība attiecas jo īpaši uz
šādām jomām: a) Gruzijas valsts veselības aprūpes sistēmas
stiprināšana, jo īpaši turpinot veselības nozares reformu,
nodrošinot kvalitatīvu veselības aprūpi, cilvēkresursu
attīstību veselības nozarē, uzlabojot veselības
nozares pārvaldību un veselības aprūpes finansējumu; b) epidemioloģiskā uzraudzība un infekcijas
slimību kontrole, piemēram, HIV / AIDS, hepatīts,
tuberkuloze, mikrobu rezistence, kā arī labāka gatavība
sabiedrības veselības apdraudējumiem un ārkārtas
situācijām; c) neinfekciozu slimību profilakse un kontrole,
apmainoties ar informāciju un labāko praksi, veicinot veselīgu
dzīves veidu un fiziskās aktivitātes, pievēršoties
galvenajiem veselību noteicošajiem faktoriem, piemēram, uzturam,
atkarībai no alkohola, narkotikām un tabakas; d) cilvēku izcelsmes vielu kvalitāte un drošība; e) informācija un zināšanas par veselību un f) starptautisko veselības nolīgumu, kuru
dalībnieces ir Puses, piemēram, Starptautisko veselības
aizsardzības noteikumu un Pamatkonvencijas par tabakas kontroli,
efektīva īstenošana. 357.
PANTS Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XXXI pielikumā minētajiem ES
tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar
minētā pielikuma noteikumiem. 16.
NODAĻA IZGLĪTĪBA,
MĀCĪBAS UN JAUNATNE 358.
PANTS Puses sadarbojas izglītības un
mācību jomā, lai palielinātu sadarbību un dialogu,
tostarp dialogu par politikas jautājumiem, cenšoties panākt
tiesību aktu tuvināšanu attiecīgajai ES politikai un praksei.
Puses sadarbojas, lai veicinātu mūžizglītību, sekmētu
sadarbību un pārredzamību visos izglītības un
mācību līmeņos, īpašu uzmanību veltot
augstākajai izglītībai. 359.
PANTS Šī sadarbība izglītības
un mācību jomā inter alia ir vērsta uz
šādām jomām: a) mūžizglītības veicināšana, kas ir
svarīga izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī ļauj
iedzīvotājiem pilnībā iesaistīties sabiedrības
dzīvē; b) izglītības un mācību sistēmu
modernizācija, uzlabojot kvalitāti, nozīmīgumu un
pieejamību visos izglītības posmos, sākot ar agrīno
pirmsskolas izglītību un aprūpi un beidzot ar augstāko
izglītību; c) augstākās izglītības kvalitātes
uzlabošana tādā veidā, kas saskan ar ES augstākās
izglītības modernizācijas programmu un Boloņas procesu; d) starptautiskās akadēmiskās sadarbības
pastiprināšana, dalība ES sadarbības programmās, studentu
un skolotāju mobilitātes palielināšana; e) svešvalodu apguves veicināšana; f) progresa kvalifikāciju un prasmju atzīšanā
veicināšana un pārredzamības nodrošināšana šajā
jomā; g) sadarbības profesionālās izglītības
un apmācības jomā veicināšana, ņemot vērā
attiecīgo ES labāko praksi, un h) izpratnes un zināšanu par Eiropas integrācijas
procesu, akadēmiskā dialoga par Austrumu partnerības
attiecību veidošanu un dalības attiecīgajās ES
programmās palielināšana. 360.
PANTS Puses vienojas sadarboties jaunatnes
jomā, lai a) pastiprinātu sadarbību un apmaiņu jauniešu
politikas un neformālās izglītības jauniešiem un jaunatnes
darbiniekiem jomā; b) atbalstītu jauniešus un jaunatnes darbinieku
mobilitāti kā līdzekli, lai veicinātu starpkultūru
dialogu un iegūt zināšanas un prasmes ārpus formālās
izglītības sistēmas, tostarp strādājot
brīvprātīgo darbu; c) veicinātu jaunatnes organizāciju sadarbību. 361.
PANTS Gruzija izstrādās un īstenos
politiku, kas atbilst ES politikai un praksei šajā jomā, atsaucoties
uz šā nolīguma XXXII pielikumā minētajiem dokumentiem
un saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem 17.
NODAĻA SADARBĪBA
KULTŪRAS JOMĀ 362.
PANTS Puses veicinās sadarbību
kultūras jomā, pienācīgi ņemot vērā
Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un
kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada
Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību
un veicināšanu ietvertos principus. Puses centīsies veidot
regulāru politikas dialogu savstarpējo interešu jomās, tostarp
par kultūras nozaru attīstību ES un Gruzijā. Sadarbība
starp Pusēm veicinās starpkultūru dialogu, tostarp iesaistoties
ES un Gruzijas kultūras nozares un pilsoniskās sabiedrības
pārstāvjiem. 363.
PANTS Puses savu sadarbību vērš uz
vairākām jomām: a) sadarbība un apmaiņa kultūras jomā; b) mākslas un mākslinieku mobilitāte un
kultūras nozares jaudu stiprināšana; c) starpkultūru dialogs; d) dialogs par kultūras politiku un e) sadarbība starptautiskos forumos, piemēram, UNESCO
un Eiropas Padomē, lai inter alia veicinātu kultūras
daudzveidību un saglabātu vēsturisko un kultūras mantojumu
un celtu tā vērtību. 18.
NODAĻA SADARBĪBA
AUDIOVIZUĀLO UN PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU JOMĀ 364.
PANTS Puses veicinās sadarbību
audiovizuālajā jomā. Sadarbība stiprina
audiovizuālās rūpniecības nozares ES un Gruzijā, jo
īpaši izmantojot speciālistu apmācību, informācijas
apmaiņu un veicinot kopdarbu kino un televīzijas jomā. 365.
PANTS 1. Puses izveido regulāru
dialogu par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku
un sadarbojas, lai pastiprinātu plašsaziņas līdzekļu
neatkarību un profesionalitāti, kā arī saites ar ES
plašsaziņas līdzekļiem saskaņā ar attiecīgajiem
Eiropas standartiem, tostarp Eiropas Padomes standartiem un UNESCO 2005. gada
Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un
veicināšanu ietvertos principus. 2. Sadarbība varētu inter
alia ietvert jautājumu par žurnālistu un citu plašsaziņas
līdzekļu profesionāļu apmācību. 366.
PANTS Puses savu sadarbību vērš uz
vairākām jomām: a) dialogs par audiovizuālo un plašsaziņas
līdzekļu politiku; b) dialogs starptautiskos forumos (piemēram, UNESCO
un PTO) un c) sadarbība audiovizuālo un plašsaziņas
līdzekļu jomā, tostarp sadarbība kino jomā. 367.
PANTS Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XXXIII pielikumā minētajiem ES
tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar
minētā pielikuma noteikumiem. 19.
NODAĻA SADARBĪBA
SPORTA
UN FIZISKO AKTIVITĀŠU JOMĀ 368.
PANTS Puses veicina sadarbību sporta un
fizisko aktivitāšu jomā, apmainoties ar informāciju un
labāko praksi, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un sporta
sociālās un izglītojošās vērtības,
mobilitāti sportā, un lai cīnītos ar globāliem
draudiem sportam, piemēram, dopinga lietošanu, rasismu un vardarbību. 20.
NODAĻA PILSONISKĀS
SABIEDRĪBAS SADARBĪBA 369.
PANTS Puses veicina dialogu par pilsoniskās
sabiedrības sadarbību ar šādiem mērķiem: a) stiprināt kontaktus un informācijas un pieredzes
apmaiņu visās pilsoniskās sabiedrības nozarēs ES
dalībvalstīs un Gruzijā; b) nodrošināt ES un jo īpaši dalībvalstu
pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas
zināšanas un izpratni par Gruziju, tostarp par tās vēsturi un
kultūru, tādējādi panākot labāku izpratni par
iespējām un problēmām turpmākajos attiecību
posmos; c) un otrādi – nodrošināt Gruzijā un jo
īpaši tās pilsoniskās sabiedrības organizācijās
labākas zināšanas un izpratni par ES, tostarp (bet ne tikai) par
vērtībām tās izveides pamatā, tās politiku un
darbību. 370.
PANTS Puses veicina dialogu un sadarbību
starp abu Pušu pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām
personām kā neatņemamu ES un Gruzijas attiecību
sastāvdaļu: Šāda dialoga un sadarbības mērķi ir: a) nodrošināt pilsoniskās sabiedrības
iesaistīšanos ES un Gruzijas attiecībās, jo īpaši šā
nolīguma noteikumu izpildē; b) veicināt pilsoniskās sabiedrības
līdzdalību publiskā sektora lēmumu pieņemšanas
procesā, jo īpaši uzturot atklātu, pārredzamu un
regulāru dialogu starp publiskajām iestādēm un
pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību; c) dažādos veidos veicināt labvēlīgu vidi
pilsoniskās sabiedrības organizāciju izveidei un attīstībai,
tostarp sniedzot aizstāvības atbalstu, izmantojot neformālu un
formālu tīklošanu, savstarpējus apmeklējumus un
darbseminārus, kas veido pilsoniskās sabiedrības tiesisko
pamatu, un d) dot iespēju abu Pušu pilsoniskās sabiedrības
pārstāvjiem iepazīties ar apspriešanās un dialoga procesiem
pilsoniskā sabiedrībā, tostarp starp sociālajiem partneriem
un publiskā sektora iestādēm ar mērķi jo īpaši
stiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu publiskās politikas
veidošanas procesā. 371.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
Pušu starpā notiks regulārs dialogs. 21.
NODAĻA REĢIONĀLĀ
ATTĪSTĪBA, PĀRROBEŽU
UN REĢIONU SADARBĪBA 372.
PANTS 1. Puses veicina savstarpēju
sapratni un divpusēju sadarbību reģionālās
attīstības politikas jomā, tostarp par reģionālās
politikas izstrādes un īstenošanas metodēm,
vairāklīmeņu pārvaldību un partnerību, īpašu
uzmanību pievēršot nelabvēlīgo reģionu
attīstībai un teritoriālajai sadarbībai ar mērķi
izveidot saziņas kanālus un veicinot informācijas un pieredzes
apmaiņu starp valsts un vietējām iestādēm,
sociāli ekonomiskās sfēras dalībniekiem un pilsonisko
sabiedrību. 2. Puses jo īpaši sadarbosies ar
mērķi saskaņot Gruzijas praksi ar šādiem principiem: a) veicināt daudzpakāpju pārvaldību, jo
tai ir ietekme gan centrālā līmenī, gan pilsētu
kopienās, īpašu uzmanību pievēršot veidiem, kā
palielināt vietējā līmeņa ieinteresēto personu
iesaistīšanu; b) konsolidēt partnerību starp visām
reģionālajā attīstībā iesaistītajām
pusēm, un c) nodrošināt līdzfinansējumu, izmantojot
reģionālās attīstības programmu un projektu
īstenošanā iesaistīto dalībnieku finansiālo
ieguldījumu. 373.
PANTS 1. Puses atbalsta un stiprina
vietējā līmeņa iestāžu iesaistīšanos
sadarbībā reģionālās politikas jomā, tostarp
pārrobežu sadarbībā un attiecīgajās pārvaldības
struktūrās, veicina sadarbību, izveidojot tiesisko
regulējumu, kas abpusēji piešķir attiecīgās
tiesības; atbalsta un attīsta spēju veidošanas pasākumus un
veicina pārrobežu un reģionālo ekonomikas un biznesa tīklu
nostiprināšanu. 2. Puses sadarbosies, lai
nostiprinātu Gruzijas iestāžu institucionālās un
operatīvās jaudas reģionālās attīstības un
zemes izmantošanas plānošanas jomā, inter alia: a) uzlabojot starpiestāžu sadarbības
koordinēšanu, jo īpaši centrālo un vietējo publisko
iestāžu vertikālās un horizontālās mijiedarbības
mehānismu reģionālās politikas izstrādes un
īstenošanas procesā; b) attīstot vietējo publisko iestāžu jaudas, lai
veicinātu savstarpēju pārrobežu sadarbību saskaņā
ar ES principiem un praksi; c) apmainoties ar zināšanām, informāciju un
labāko praksi reģionālās attīstības politikas
jomā, lai veicinātu vietējo pašvaldību ekonomisko
labklājību un reģionu vienmērīgu attīstību. 374.
PANTS 1. Puses stiprina un veicina
pārrobežu sadarbību citās jomās, uz kurām attiecas šis
nolīgums, piemēram, transporta, enerģētikas, sakaru
tīklu, kultūras, izglītības, tūrisma un veselības
jomā. 2. Puses pastiprina sadarbību
starp to reģioniem, īstenojot transnacionālas un
starpreģionu programmas, atbalstot Gruzijas reģionu dalību
Eiropas reģionālās struktūrās un
organizācijās un sekmējot to ekonomisko un institucionālo
attīstību, īstenojot kopīgu interešu projektus. 3. Šīs darbības tiks
veiktas šādu procesu kontekstā: a) nepārtraukta teritoriālā sadarbība ar
Eiropas reģioniem, tostarp īstenojot transnacionālas un
starpreģionu programmas; b) Austrumu partnerības ietvaros sadarbība ar ES
struktūrām, tostarp Reģionu komiteju, un dalība
dažādos Eiropas reģionālajos projektu un iniciatīvās; c) sadarbība ar inter alia Eiropas Ekonomikas un sociālo
lietu komiteju un Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas
tīklu. 375.
PANTS Par šīs nodaļas jautājumiem
notiks regulārs dialogs. 22.
NODAĻA CIVILĀ
AIZSARDZĪBA 376.
PANTS Puses attīsta un stiprina
sadarbību dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu
jomā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu
intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju
izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm
pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un
daudzpusējās darbības šajā jomā. 377.
PANTS Sadarbības mērķis ir uzlabot
dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu novēršanu,
sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām. 378.
PANTS Puses inter alia apmainās ar
informāciju un speciālām zināšanām un īsteno
kopējas darbības divpusējās un / vai
daudzpusējās programmās. Sadarbība var notikt, inter
alia īstenojot starp Pusēm noslēgtus īpašus
nolīgumus un / vai administratīvos pasākumus. 379.
PANTS Sadarbība var būt vērsta uz
šādu mērķu sasniegšanu: a) apmainīties ar kontaktinformāciju un to
regulāra atjaunināt, lai nodrošinātu nepārtrauktu dialogu
un varētu savstarpēji sazināties 24 stundas diennaktī; b) veicināt savstarpēju palīdzību liela
mēroga ārkārtas situācijās – ja tas nepieciešams un ja
ir pieejami pietiekami resursi; c) 24 stundas diennaktī apmainīties ar
agrīniem brīdinājumiem un atjauninātu informāciju par
liela mēroga pārrobežu ārkārtas situācijām, kas
skar ES vai Gruziju, tas ietver palīdzības pieprasījumus un piedāvājumus; d) apmainīties ar informāciju par
palīdzību, ko Puses sniegušas trešām valstīm
ārkārtas situācijās, ja ir aktivizēts ES civilās
aizsardzības mehānisms; e) sadarboties uzņēmējvalsts atbalsta
jomā, pieprasot / sniedzot palīdzību; f) apmainīties ar labāko praksi un
vadlīnijām katastrofu novēršanas, sagatavotības un
reaģēšanas jomā; g) sadarboties katastrofu riska mazināšanas jomā, inter
alia pievēršoties starptautiskajām saiknēm un atbalsta
pasākumiem, informēšanai, izglītošanai un komunikācijas
pasākumiem, labākajai praksei ar mērķi ir novērst vai
mazināt dabas katastrofu sekas; h) sadarboties zināšanu bāzes par dabas
katastrofām uzlabošanā un apdraudējuma un riska
novērtēšanā katastrofu pārvarēšanai; i) sadarboties katastrofu ietekmes uz vidi un sabiedrības
veselību novērtēšanā; j) pieaicināt ekspertus uz īpašiem tehniskiem
semināriem un simpozijiem par civilās aizsardzības
jautājumiem; k) regulāri aicināt novērotājus uz
konkrētām nodarbībām un mācībām, ko
rīko ES un / vai Gruzija, un l) stiprināt sadarbību attiecībā uz
pieejamo civilās aizsardzības spēju visefektīvāko
izmantošanu. 23.
NODAĻA DALĪBA
EIROPAS SAVIENĪBAS AĢENTŪRĀS UN PROGRAMMĀS 380.
PANTS Gruzijai ir atļauts piedalīties
visās Savienības aģentūrās, kas saskaņā ar
minēto aģentūru izveides noteikumiem ir atvērtas Gruzijas
līdzdalībai. Gruzija noslēdz atsevišķus nolīgumus ar
ES, kas ļauj tai piedalīties katrā šādā
aģentūrā, norādot arī finanšu iemaksu apjomu. 381.
PANTS Gruzijai ir atļauts piedalīties
visās pašreizējās un turpmākās Savienības
programmās, kas saskaņā ar šo programmu pieņemšanas noteikumiem
ir atvērtas Gruzijas līdzdalībai, ievērojot attiecīgos
minēto programmu noteikumus. Gruzijas līdzdalība Savienības
programmās notiek saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti
šā nolīguma III protokolā par Pamatnolīgumu starp
Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas
dalībai Savienības programmās. 382.
PANTS Par Gruzijas dalību ES programmās
un aģentūrās Pušu starpā notiks regulārs dialogs. Jo
īpaši ES informē Gruziju, ja tiek izveidotas jaunas ES
aģentūras un jaunas Savienības programmas, kā arī par
izmaiņām attiecībā uz noteikumiem dalībai
Savienības programmās un aģentūrās, kas minēti
šā nolīguma 380. un 381. pantā. VII
SADAĻA FINANSIĀLĀ
PALĪDZĪBA UN
NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI 1.
NODAĻA FINANSIĀLĀ
PALĪDZĪBA 383.
PANTS Gruzija saņem finansiālo
palīdzību no attiecīgajiem ES finansējuma mehānismiem
un instrumentiem. Gruzija var gūt labumu arī no sadarbības ar
Eiropas Investīciju banku (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un
attīstības banku (ERAB) un citām starptautiskām finanšu
iestādēm. Finansiāla palīdzība palīdz sasniegt
šā nolīguma mērķus, un to sniegs saskaņā ar
turpmākajiem šā nolīguma pantiem. 384.
PANTS Galvenos finansiālās
palīdzības principus paredz attiecīgajos ES Finanšu instrumentu
noteikumos. 385.
PANTS Prioritārās jomas ES
finansiālajai palīdzībai, par ko vienojušās Puses, nosaka
gada programmās, kuru pamatā, ja tās piemēro, ir daudzgadu
finanšu shēmas, kas atspoguļo politiskās prioritātes, par
kurām panākta vienošanās. Minētajās programmās
noteiktajā palīdzības apmērā ņem vērā
Gruzijas vajadzības, nozares jaudas un reformu progresu jo īpaši
jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. 386.
PANTS Lai nodrošinātu pieejamo resursu
optimālu izlietojumu, Puses cenšas īstenot ES palīdzību,
cieši sadarbojoties un to koordinējot ar citām līdzekļu
devējām valstīm, organizācijām un starptautiskām
finanšu institūcijām, ievērojot starptautiskos
palīdzības efektivitātes principus. 387.
PANTS Finansiālās palīdzības
juridisko, administratīvo un tehnisko pamatu nosaka attiecīgo
nolīgumu ietvaros starp Pusēm. 388.
PANTS Asociācijas padomi informē par
finansiālās palīdzības gaitu un īstenošanu, un
tās ietekmi uz šā nolīguma mērķu sasniegšanu.
Šajā nolūkā attiecīgās Pušu iestādes savstarpēji
un nepārtraukti sniedz atbilstīgu uzraudzības un
novērtējuma informāciju. 389.
PANTS Puses īsteno palīdzības
pasākumus saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem un
sadarbojas, lai aizsargātu ES un Gruzijas finanšu intereses
saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu (Noteikumi par
krāpšanas novēršanu un kontroli). 2.
NODAĻA NOTEIKUMI
PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI 390.
PANTS Definīcijas Šajā nodaļā piemēro
šā nolīguma III protokolā noteiktās definīcijas. 391.
PANTS Darbības
joma Šo nodaļu piemēro visiem turpmākiem
nolīgumiem vai finanšu instrumentiem, ko noslēdz starp Pusēm, un
visiem citiem ES finanšu instrumentiem, kuriem Gruziju iespējams
asociēs, neskarot jebkādas citas papildu atrunas par revīziju,
pārbaudēm uz vietas, inspekcijām, kontrolēm un krāpšanas
novēršanas pasākumiem, tostarp tiem, kurus veic Eiropas
Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). 392.
PANTS Pasākumi,
lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un citas
nelikumīgas darbības Puses veic efektīvus pasākumus,
lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas
pretlikumīgas darbības saistībā ar ES līdzekļu
izmantošanu, inter alia izmantojot savstarpēju administratīvo
un juridisko palīdzību jomās, uz kurām attiecas šis
nolīgums. 393.
PANTS Informācijas
apmaiņa un turpmākā sadarbība operatīvajā
līmenī 1. Lai pareizi īstenotu šo
nodaļu, kompetentās Gruzijas un ES iestādes regulāri
apmainās ar informāciju un pēc vienas puses pieprasījuma
rīko apspriedes. 2. OLAF var vienoties ar
attiecīgajām Gruzijas iestādēm, kas ir kompetentas
saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem, par turpmāku
sadarbību krāpšanas novēršanas jomā, tostarp
operatīvajiem pasākumiem ar Gruzijas iestādēm. 3. Attiecībā uz personas
datu nosūtīšanu un apstrādi piemēro šā nolīguma
III sadaļas (Brīvība, drošība un tiesiskums) 14. pantu. 394.
PANTS Krāpšanas,
korupcijas un pārkāpumu novēršana 1. ES un Gruzijas iestādes
regulāri pārbauda, ka no ES līdzekļiem finansētās
darbības ir pienācīgi īstenotas. Tās veic atbilstošus
pasākumus nelikumīgu darbību un krāpšanas novēršanai
un seku labošanai. 2. ES un Gruzija veic visus
attiecīgos pasākumus, lai novērstu un izlabotu jebkādu
aktīvās vai pasīvās korupcijas praksi un nepieļautu
interešu konfliktu visos procedūras posmos, kuras saistītas ar ES
fondu īstenošanu. 3. Gruzijas iestādes
informē Eiropas Komisiju par jebkuru veikto preventīvo pasākumu.
4. Eiropas Komisijai ir tiesības
iegūt pierādījumus saskaņā ar 56. pantu Padomes
Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs)
par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam
budžetam. 5. Jo īpaši tai ir tiesības
iegūt pierādījumus par to, ka iepirkuma un dotāciju
procedūrās ir ievēroti pārredzamības,
vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, tiek
novērsti jebkādi interešu konflikti, sniegtas starptautiski
atzītiem standartiem līdzvērtīgas garantijas un
nodrošināta pareizas finanšu pārvaldības noteikumu
ievērošana. 6. Saskaņā ar to
procedūrām Puses sniegs viena otrai jebkādu informāciju
saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu un nekavējoties
informēs viena otru par jebkādām būtiskām
izmaiņām to procedūrās vai sistēmās. 395.
PANTS Tiesvedība,
izmeklēšana un kriminālvajāšana Gruzijas iestādes uzsāk
tiesvedību, tostarp, ja nepieciešams, veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu
gadījumos, kad valsts vai ES veiktās pārbaudēs
konstatēts, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cits
pārkāpums, tostarp interešu konflikts, vai ja pastāv aizdomas
par to. Atbilstošos gadījumos OLAF var palīdzēt Gruzijas
kompetentajām iestādēm šā uzdevuma izpildē. 396.
PANTS Paziņošana
par krāpšanu, korupciju un pārkāpumiem 1. Gruzijas kompetentās
iestādes nekavējoties pārsūta Eiropas Komisijai
jebkādu informāciju, kas nonākusi to rīcībā,
attiecībā uz faktiskiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem,
un nekavējoties informē Eiropas Komisiju par jebkādu
pārkāpumu, tostarp interešu konfliktu, saistībā ar ES
līdzekļu izmantošanu. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par
krāpšanu vai korupciju, informē arī OLAF un Eiropas
Komisiju. 2. Gruzijas iestādes tāpat
ziņo par visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar faktiem,
kuri paziņoti saskaņā ar šo pantu. Ja nav paziņojamu
gadījumu par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu
pārkāpumu, Gruzijas kompetentās iestādes informē
Eiropas Komisiju katra kalendārā gada beigās. 397.
PANTS Revīzijas 1. Eiropas Komisija un Eiropas
Savienības Revīzijas palāta ir tiesīga pārbaudīt,
vai visi izdevumi saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu ir
veikti likumīgi un pareizi, un vai finanšu pārvaldība ir bijusi
pareiza. 2. Revīzijas veic,
pārbaudot gan uzņemtās saistības, gan veiktos
maksājumus. Revīzijas veic, pamatojoties uz dokumentiem, un
vajadzības gadījumā uz vietas jebkuras struktūras
telpās, kura pārvalda vai piedalās ES līdzekļu
izmantošanā. Minētās revīzijas var veikt pirms kontu
slēgšanas par konkrēto finanšu gadu un piecu gadu laikā pēc
atlikuma izmaksas datuma. 3. Eiropas Komisijas inspektori vai
citas Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotas personas
var veikt pārbaudes un revīzijas, pamatojoties uz dokumentiem, un uz
vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda ES
līdzekļus vai piedalās to izmantošanā, kā arī
attiecībā uz šādas struktūras
apakšuzņēmējiem Gruzijā. 4. Eiropas Komisijas inspektoriem vai
citām Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotām
personām nodrošina netraucētu piekļuvi būvlaukumam, darbu
izpildes vietai un dokumentiem, lai veiktu šādas revīzijas, tostarp
elektroniski. Par šīm piekļuves tiesībām būtu
jāinformē visas Gruzijas publiskā sektora iestādes un
tās skaidri nostiprina līgumos, kas noslēgti šajā
nolīgumā minēto instrumentu īstenošanai. 5. Iepriekš aprakstītās
pārbaudes un revīzijas piemēro visiem uzņēmējiem
un apakšuzņēmējiem, kuri ir saņēmuši ES
līdzekļus. Pildot savus uzdevumus, Eiropas Savienības Revīzijas
palāta un Gruzijas revīzijas struktūras sadarbojas
uzticēšanās gaisotnē, vienlaikus saglabājot savu
neatkarību. 398.
PANTS Pārbaudes
uz vietas 1. Šā nolīguma ietvaros OLAF
ir tiesīgs veikt pārbaudes un apskates uz vietas, lai aizsargātu
ES finanšu intereses saskaņā ar noteikumiem Padomes Regulā
(Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par
pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai
aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un
citām nelikumībām. 2. Pārbaudes un apskates uz
vietas OLAF sagatavo un veic ciešā sadarbība ar Gruzijas
iestādēm, ievērojot attiecīgos Gruzijas tiesību aktus. 3. Gruzijas iestādes
savlaicīgi informē par pārbaužu un apskašu uz vietas objektu,
mērķi un juridisko pamatu, lai tās var sniegt vajadzīgo palīdzību.
Šai nolūkā Gruzijas kompetento iestāžu amatpersonas var
piedalīties pārbaudēs un apskatēs uz vietas. 4. Ja attiecīgās Gruzijas
iestādes izrāda interesi, pārbaudes un apskates uz vietas OLAF
var veikt kopā ar šīm iestādēm. 5. Ja kāds ekonomikas
dalībnieks pretojas pārbaudei vai apskatei uz vietas, Gruzijas
iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem,
sniedz OLAF nepieciešamo palīdzību, lai tas varētu
izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai apskates uz vietas. 399.
PANTS Administratīvie
pasākumi un sodi Neskarot Gruzijas tiesību aktus,
Eiropas Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus
saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un
Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris),
ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom)
Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu
vispārējam budžetam un Padomes Regulu (EK, EURATOM) Nr. 2988/95
(1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu
aizsardzību. 400.
PANTS Līdzekļu
atgūšana 1. Gruzijas iestādes veic
attiecīgos pasākumus, lai īstenotu turpmāk minētos
noteikumus attiecībā uz finansētājai valdības
iestādei nepamatoti izmaksāto ES līdzekļu atgūšanu. 2. Gadījumos, kad Gruzijas
iestādes ir tiesīgas izmantot ES līdzekļus, Eiropas
Komisija ir pilnvarota atgūt nepamatoti izmaksātos ES
līdzekļus, jo īpaši veicot finanšu korekcijas. Eiropas Komisija
ņem vērā Gruzijas iestāžu veiktos pasākumus, lai
novērstu attiecīgo ES līdzekļu zudumus. 3. Pirms pieņemt lēmumu par
līdzekļu atgūšanu, Eiropas Komisija apspriežas ar Gruziju par
konkrēto jautājumu. Strīdus par līdzekļu atgūšanu
apspriedīs Asociācijas padomē. 4. Gadījumos, kad Eiropas
Komisija izmanto ES līdzekļus tieši vai netieši, uzticot budžeta
izpildes uzdevumus trešajām personām, Eiropas Komisijas šīs
sadaļas ietvaros pieņemtos lēmumus, ar kuriem nosaka
finansiālus pienākumus subjektiem, kas nav valstis, Gruzijā
īsteno saskaņā ar šādiem principiem: a) izpildi reglamentē Gruzijas valsts civilprocesa normas.
Valsts iestāde, ko šim nolūkam norīko Gruzijas valdība un
dara to zināmu Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Tiesai,
lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai
lēmuma autentiskumu; b) pēc minēto formalitāšu izpildes pēc
attiecīgās puses lūguma, tā var sākt izpildi
saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem, iesniedzot lietu tieši
kompetentajai iestādei; c) izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības
Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir
Gruzijas attiecīgo tiesu jurisdikcijā. 5. Gruzijas valdības
norīkotās iestādes izdod izpildes rīkojumu, iepriekš
pārbaudot tikai akta autentiskumu. Izpildi nodrošina saskaņā ar
Gruzijas procesuālajām tiesībām. Attiecīgo ES iestāžu
izpildes lēmumu likumību kontrolē Eiropas Savienības Tiesa. 6. Eiropas Savienības Tiesas
spriedumi, kas taisīti saskaņā ar šķīrējtiesas
klauzulu līgumā, šīs nodaļas ietvaros ir izpildāmi ar
tādiem pašiem noteikumiem. 401.
PANTS Konfidencialitāte Uz paziņoto vai citādi
saskaņā ar šo nodaļu iegūto informāciju attiecas
pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā
aizsargājama tāpat, kā tamlīdzīgu informāciju
aizsargā Gruzijas tiesību akti un atbilstošie noteikumi, kas attiecas
uz ES iestādēm. Šādu informāciju drīkst paziņot
tikai tām personām ES, dalībvalstu vai Gruzijas
iestādēs, kurām tā ir jāzina amata pienākumu
veikšanai, un to var izmantot, tikai lai nodrošinātu Pušu finansiālo
interešu efektīvu aizsardzību. 402.
PANTS Tiesību
aktu tuvināšana Gruzija tuvinās savus tiesību
aktus šā nolīguma XXXIV pielikumā minētajiem ES
tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar
minētā pielikuma noteikumiem. VIII
SADAĻA INSTITUCIONĀLIE,
VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 1.
NODAĻA IESTĀŽU
SISTĒMA 403.
PANTS Politiskais un politikas dialogs starp
pusēm, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar nozaru
sadarbību, var notikt jebkurā mērogā. Regulārs
augstākā līmeņa politiskais un atsevišķu politikas
jomu dialogs norisinās šā nolīguma 401. pantā
izveidotajā Asociācijas padomē un, regulāri tiekoties Pušu
pārstāvjiem saskaņā ar abpusēju vienošanos. Asociācijas
padome 404.
PANTS 1. Ar šo tiek izveidota
Asociācijas padome. Tā uzrauga un novēro šā nolīguma
piemērošanu un īstenošanu un periodiski pārskata šā
nolīguma darbību, ņemot vērā tā mērķus. 2. Asociācijas padome
regulāri tiekas ministru līmenī vismaz reizi gadā un kad
apstākļi to pieprasa. Asociācijas padome saskaņā ar
abpusēju vienošanos var sanākt jebkādā sastāvā. 3. Papildus šā nolīguma
piemērošanas un īstenošanas uzraudzībai un novērošanai
Asociācijas padome izpēta visus nozīmīgākos
jautājumus, kas izriet no šā nolīguma, un visus abas Puses
interesējošus divpusējus vai starptautiskus jautājumus. 405.
PANTS 1. Asociācijas Padomes
sastāvā ietilpst Eiropas Savienības Padomes locekļi un
Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un Gruzijas valdības
locekļi, no otras puses. 2. Asociācijas padome apstiprina
savu reglamentu. 3. Asociācijas padomi
pārmaiņus vada Savienības un Gruzijas pārstāvis. 4. Attiecīgā
gadījumā un, savstarpēji vienojoties, Asociācijas padomes
darbā kā novērotāji var piedalīties
pārstāvji no citām Pušu struktūrām. 406.
PANTS 1. Lai sasniegtu šā
nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir pilnvarota
pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un
tajā paredzētajos gadījumos. Šādi lēmumi ir saistoši
Pusēm, kuras veic atbilstīgus pasākumus, tostarp
nepieciešamības gadījumā arī pasākumus
īpašās saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem lēmumu
izpildei. Asociācijas padome var sniegt arī ieteikumus. Lēmumus
un ieteikumus pieņem, Pusēm vienojoties, pēc attiecīgu Pušu
iekšēju procedūru pabeigšanas. 2. Saskaņā ar noteikumiem
par Gruzijas tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu ES tiesību
aktiem, kā tas noteikts šajā nolīgumā, Asociācijas
padome būs forums, kurā apmainās ar informāciju par
izraudzītiem Eiropas Savienības un Gruzijas tiesību aktiem –
sagatavošanā un spēkā esošiem, un par īstenošanas, izpildes
un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem. 3. Saskaņā ar šā panta
1. punktu, Asociācijas padome ir pilnvarota atjaunināt vai
grozīt šā nolīguma pielikumus, neskarot nekādus īpašus
noteikumus saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Asociācijas
komiteja 407.
PANTS 1. Ar šo ir izveidota
Asociācijas komiteja. Tā palīdz Asociācijas padomei
pildīt tās pienākumus un veikt tās funkcijas. 2. Asociācijas komitejas
sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji parasti vecāko
civildienesta ierēdņu līmenī. 3. Asociācijas komiteju
pārmaiņus vada ES un Gruzijas pārstāvis. 408.
PANTS 1. Asociācijas padome savā
reglamentā paredz Asociācijas komitejas pienākumus un darba
kārtību, kuras pienākumos ietilpst arī Asociācijas
padomes sanāksmju sagatavošana. Asociācijas komiteja sanāk
vismaz reizi gadā un tad, kad Puses vienojas, ka apstākļi to
pieprasa. 2. Asociācijas padome var
deleģēt Asociācijas komitejai jebkuru no savām
pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus. 3. Asociācijas komitejai ir
tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā
paredzētos gadījumos un jomās, kurās Asociācijas
padome tai ir deleģējusi savas pilnvaras, un kā noteikts šā
nolīguma 406. panta 1. punktā. Šie lēmumi ir
Pusēm saistoši, un tās veic atbilstošus pasākumus to izpildei.
Asociācijas komiteja pieņem lēmumus, Pusēm vienojoties un
ņemot vērā attiecīgas iekšējās procedūras. 4. Asociācijas komiteja tiekas
īpašā sastāvā, lai risinātu visus jautājumus, kas
saistīti ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība
un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Asociācijas
komiteja minētajā sastāvā tiekas vismaz reizi gadā. 409.
PANTS Īpašas
komitejas, apakškomitejas un struktūras 1. Asociācijas komitejai
palīdz apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šo
nolīgumu. 2. Asociācijas padome var lemt
izveidot jebkādu citu īpašu komiteju vai struktūru
īpašās jomās, ja tas nepieciešams šā nolīguma
īstenošanai, un nosaka šādu īpašo komiteju un struktūru
sastāvu, pienākumus un darba kārtību. Turklāt
šādas īpašas komitejas vai struktūras var apspriest visus
jautājumus, ko tās uzskata par svarīgiem, neskarot nevienu
šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
saistīti jautājumi) īpašo noteikumu. 3. Asociācijas komiteja var
arī izveidot apakškomitejas, tostarp lai apkopotu datus par regulāro
dialogu gaitu, kas minēti šā nolīguma V sadaļā
(Ekonomiskā sadarbība) un VI sadaļā (Citas politikas
jomas sadarbībai). 4. Apakškomitejām ir
tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā
paredzētos gadījumos. Tās regulāri pēc
pieprasījuma atskaitās par savu darbu Asociācijas komitejai. 5. Apakškomitejas, kas izveidotas
saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi),
savlaicīgi pirms savām sanāksmēm informē
Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības
jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta
4. punktā, par sanāksmju datumu un dienaskārtību.
Tās atskaitās par savu darbu katrā Asociācijas komitejas
īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
risināšanai kārtējā sanāksmē. 6. Apakškomiteju izveide neliedz
Pusēm iesniegt jebkuru jautājumu tieši izskatīšanai
Asociācijas komitejā, tostarp tās īpašajā
sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Parlamentārā
asociācijas komiteja 410.
PANTS 1. Ar šo izveido Parlamentāro
asociācijas komiteju. Tā ir Eiropas Parlamenta locekļu un
Gruzijas parlamenta locekļu forums, kur tikties un apmainīties
viedokļiem. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu. 2. Parlamentārajā
asociācijas komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas
puses, un Gruzijas parlamenta locekļi, no otras puses. 3. Parlamentārā
asociācijas komiteja pieņem savu reglamentu. 4. Parlamentāro asociācijas
komiteju vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Parlamenta
pārstāvis un Gruzijas parlamenta pārstāvis
saskaņā ar noteikumiem, ko paredz komitejas reglamentā. 411.
PANTS 1. Parlamentārā
asociācijas komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju
par šā nolīguma īstenošanu no Asociācijas padomes, kas tad
sniedz Parlamentārā asociācijas komitejai pieprasīto
informāciju. 2. Parlamentārā
asociācijas komiteju informē par Asociācijas padomes
lēmumiem un ieteikumiem. 3. Parlamentārā
asociācijas komiteja var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei. 4. Parlamentārā
asociācijas komiteja var izveidot Parlamentārās asociācijas
apakškomitejas. Pilsoniskās
sabiedrības forums 412.
PANTS 1. Puses arī veicinās
regulāras pilsoniskās sabiedrības pārstāvju
sanāksmes, lai informētu viņus un apkopotu viņu pienesumu
šā nolīguma īstenošanai. 2. Ar šo tiek izveidots ES un
Gruzijas Pilsoniskās sabiedrības forums. Tas ir forums, kurā
tiekas un apmainās ar viedokļiem, un to veido pārstāvji no
ES pilsoniskās sabiedrības, tostarp no Eiropas Ekonomikas un
sociālo lietu komitejas, kā arī Gruzijas pilsoniskās
sabiedrības pārstāvji, tostarp no Austrumu partnerības
Pilsoniskās sabiedrības foruma valsts platformas. Tā pati nosaka
sanāksmju biežumu. 3. Pilsoniskās sabiedrības
forums pieņem savu reglamentu. 4. Pilsoniskās sabiedrības
forumu vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Ekonomikas un
sociālo lietu komitejas pārstāvis un Gruzijas pilsoniskās
sabiedrības pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko
paredz foruma reglamentā. 413.
PANTS 1. Pilsoniskās sabiedrības
forumu informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem. 2. Pilsoniskās sabiedrības
forums var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei. 3. Asociācijas padome un
Parlamentārā asociācijas padome uztur regulārus kontaktus
ar Pilsoniskās sabiedrības foruma pārstāvjiem, lai
uzzinātu viņu viedokli par šā nolīguma mērķu
sasniegšanu. 2.
NODAĻA VISPĀRĪGI
UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 414.
PANTS Tiesu
un administratīvo iestāžu pieejamība Šā nolīguma darbības
jomā Puses apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskajām
un juridiskajām personām bez diskriminācijas
salīdzinājumā ar pirmās Puses pašas
valstspiederīgajiem būtu pieeja Pušu kompetentajām tiesām
un administratīvajām iestādēm, lai aizstāvētu
savas individuālās tiesības, tostarp īpašumtiesības. 415.
PANTS Izņēmumi
drošības apsvērumu dēļ Nekas šajā nolīgumā neliedz
Pusei veikt jebkādus pasākumus, a) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai
nepieļautu informācijas izpaušanu pretrunā tās
drošības interesēm; b) kas attiecas uz ieroču, munīcijas un kara materiālu
vai citu izstrādājumu ražošanu vai tirdzniecību, vai uz
aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību,
attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences
apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav
domāti īpašiem militāriem nolūkiem; c) ko tā uzskata par būtisku savai drošībai
nopietnu iekšēju traucējumu gadījumā, kas ietekmē
likuma varas un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai
nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus,
vai lai izpildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies miera
un starptautiskās drošības saglabāšanas nolūkā. 416.
PANTS Diskriminācijas
aizliegums 1. Jomās, uz ko attiecas šis
nolīgums, un neskarot nekādus tā īpašos noteikumus: a) pasākumi, ko Gruzija piemēro ES vai tās
dalībvalstīm, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp
dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai
firmām; b) pasākumi, ko ES vai tās dalībvalstis
piemēro Gruzijai, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp
Gruzijas valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām. 2. Šā panta 1. punkts
neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgas nodokļu
tiesību aktu normas nodokļu maksātājiem, kuru
stāvoklis ir atšķirīgs viņu pastāvīgās
dzīvesvietas dēļ. 417.
PANTS Pakāpeniska
regulējuma tuvināšana Gruzija pakāpeniski tuvinās savus
tiesību aktus ES tiesību aktiem, kas minēti šā
nolīguma pielikumos, pamatojoties uz šajā nolīgumā
noteiktajām saistībām un saskaņā ar minēto
pielikumu noteikumiem. Šis noteikums neskar īpašos principus un
pienākumus par regulējuma tuvināšanu saskaņā ar
šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar
tirdzniecību saistīti jautājumi). 418.
PANTS Dinamiskā
tuvināšana Saskaņā ar mērķi, ka
Gruzija pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus ES tiesību
aktiem, Asociācijas padome periodiski pārskata un atjaunina šā
nolīguma pielikumus, tostarp lai atspoguļotu ES tiesību aktu un
piemērojamo standartu attīstību, kas noteikti tajos
starptautiskajos instrumentos, kurus Puses uzskata par būtiskiem, un
pēc tam, kad Puses pabeigušas attiecīgās iekšējās
procedūras. Šis noteikums neskar īpašos noteikumus saskaņā
ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar
tirdzniecību saistīti jautājumi). 419.
PANTS Tiesību
aktu tuvināšanas pārraudzība 1. Pārraudzība
nozīmē nepārtrauktu šā nolīguma pasākumu
īstenošanas un izpildes progresa novērtējumu. 2. Pārraudzība ietver ES
izvērtējumu par Gruzijas tiesību aktu tuvināšanu ES
tiesību aktiem, kā definēts šajā nolīgumā,
tostarp īstenošanas un izpildes aspektus. Šos izvērtējumus var
veikt ES viena pati pēc savas iniciatīvas, kā noteikts šā
nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar
tirdzniecību saistīti jautājumi), ES saskaņā ar
vienošanos ar Gruziju vai abas Puses kopā. Lai atvieglotu
izvērtēšanu, Gruzija ziņo ES par tiesību aktu tuvināšanas
virzību – attiecīgos gadījumos pirms pārejas periodu
beigām, kas noteikti šajā nolīgumā attiecībā uz
ES tiesību aktiem. Ziņošanā un izvērtēšanā,
ietverot izvērtēšanas kārtību un biežumu, ņem
vērā īpašo kārtību, kas paredzēta šajā
nolīgumā vai saskaņā ar šo līgumu izveidoto
struktūru lēmumos. 3. Pārraudzība var ietvert
apmeklējumus uz vietas, piedaloties ES iestādēm,
struktūrām un aģentūrām, nevalstiskām
organizācijām, uzraudzības iestādēm, neatkarīgiem
ekspertiem un citām personām pēc vajadzības. 4. Pārraudzības
rezultātus, tostarp tiesību aktu tuvināšanas
izvērtējumu, kā noteikts šā panta 2. punktā,
apspriež visās saskaņā ar šo līgumu izveidotajās
attiecīgajās struktūrās. Šādas struktūras
vienprātīgi var pieņemt kopīgus ieteikumus, ko iesniedz
Asociācijas padomei. 5. Ja Puses piekrīt, ka
nepieciešamie pasākumi, kas minēti šā nolīguma
IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
saistīti jautājumi), ir īstenoti un izpildīti,
Asociācijas padome saskaņā ar pilnvarām, kas tai
piešķirtas šā nolīguma 406. un 408. pantā, lemj par
turpmāku tirgus atvēršanu, ja tas paredzēts šā
nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar
tirdzniecību saistīti jautājumi). 6. Šā nolīguma IV
sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru
nepiemēro ne kopīgam ieteikumam, kas minēts šā panta 4. punktā
un ko iesniedz Asociācijas padomei, ne arī šāda ieteikuma
nesagatavošanai. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība
un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu
izšķiršanas procedūru nepiemēro ne lēmumam, ko
pieņēmusi attiecīgā struktūra, ne arī jautājumam
par šāda lēmuma nepieņemšanu. 420.
PANTS Saistību
izpilde 1. Puses veic visus vajadzīgos
vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savas
saistības saskaņā ar šo nolīgumu. Tās nodrošina, ka
šā nolīguma mērķi tiek sasniegti. 2. Puses vienojas pa attiecīgiem
kanāliem nekavējoties apspriesties par visiem jautājumiem, kas
attiecas uz šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai
šā nolīguma piemērošanu labā ticībā un citiem
Pušu attiecību aspektiem, ja to lūdz kāda no Pusēm. 3. Puses nodod Asociācijas
padomei izskatīšanai jebkuru strīdu, kas saistīts ar šā
nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu
labā ticībā, saskaņā ar šā nolīguma 421. pantu.
Asociācijas padome var atrisināt strīdu ar saistošu lēmumu. 421.
PANTS Strīdu
izšķiršana 1. Ja starp Pusēm rodas
strīds par šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai
tā piemērošanu labā ticībā, jebkura Puse nosūta
otrai Pusei un Asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu
atrisināt konkrēto strīdu. Atkāpjoties no iepriekš
minētā, strīdus par šā nolīguma IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā
ticībā reglamentē tikai minētās sadaļas 14. nodaļa
(Strīdu izšķiršana). 2. Puses cenšas atrisināt
strīdu, sākot labas gribas apspriedes Asociācijas padomē un
citās attiecīgās struktūrās, kas minētas šā
nolīguma 407. un 409. pantā, ar mērķi
iespējami īsā laikā sasniegt savstarpēji
pieņemamu risinājumu. 3. Puses sniedz Asociācijas
padomei un citām attiecīgām struktūrām visu
informāciju, kas vajadzīga situācijas padziļinātai
izskatīšanai. 4. Kamēr strīds nav
atrisināts, to apspriež katrā Asociācijas padomes
sanāksmē. Strīdu uzskata par atrisinātu, tiklīdz
Asociācijas padome ir pieņēmusi saistošu lēmumu šajā
jautājumā, kā tas paredzēts šā nolīguma 420. panta
3. punktā, vai ja tā paziņojusi, ka strīds ir
izbeigts. Apspriešanās par strīdu var notikt jebkurā
Asociācijas komitejas vai kādas citas attiecīgas
struktūras, kas izveidotas, pamatojoties uz šā nolīguma 407. un
409. pantu, sanāksmē saskaņā ar Pušu vienošanos, vai
ja to pieprasa kāda no Pusēm. Apspriešanās var notikt arī
rakstveidā. 5. Visa informācija, kas
izpausta apspriešanās laikā, ir konfidenciāla. 422.
PANTS Atbilstīgi
pasākumi saistību neizpildes gadījumā 1. Puse var veikt atbilstīgus
pasākumus, ja jautājums nav atrisināts trīs mēnešu
laikā no oficiālā pieprasījuma iesniegšanas par strīda
izšķiršanu saskaņā ar šā nolīguma 421. pantu, ja
prasītāja Puse turpina uzskatīt, ka otra Puse joprojām nav
izpildījusi kādu saistību saskaņā ar šo nolīgumu.
Prasība par trīs mēnešus ilgu apspriešanās laikposmu var
neņemt vērā, Pusēm savstarpēji vienojoties, un to
nepiemēro izņēmuma gadījumos, kas izklāstīti
šā panta 3. punktā. 2. Izvēloties atbilstīgos
pasākumus, priekšroku dod pasākumiem, kuri vismazāk traucē
šā nolīguma darbībai. Izņemot šā panta 3. punktā
aprakstītos gadījumus, šādi pasākumi nevar ietvert
saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem paredzēto, šā
nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar
tirdzniecību saistīti jautājumi) minēto tiesību vai
saistību apturēšanu. Saskaņā ar šā panta 1. punktu
veiktos pasākumus nekavējoties paziņo Asociācijas padomei,
un par tiem apspriežas saskaņā ar šā nolīguma 420. panta
2. punktu un tiem piemēro strīdu izšķiršanas procedūru
saskaņā ar šā nolīguma 420. panta 3. punktu un 421. pantu.
3. Šā panta 1. un 2. punktā
minētie izņēmumi attiecas uz: a) šā nolīguma denonsēšanu, kas nav
sankcionēta no starptautisko tiesību vispārējo noteikumu
viedokļa, vai b) šā nolīguma I sadaļas
(Vispārēji principi) 2. pantā minēto šā
nolīguma būtisko elementu pārkāpumu, ko izdara otra Puse. Saistība
ar citiem nolīgumiem 423.
PANTS 1. Partnerattiecību un
sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un tās
dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas parakstīts
Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī un kas
stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, ar
šo ir atcelts. 2. Šis nolīgums aizstāj 1. punktā
minēto nolīgumu. Atsauces uz to visos pārējos Pušu
nolīgumos uzskata par atsaucēm uz šo nolīgumu. 3. Šis nolīgums aizstāj
Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības
produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes
norāžu aizsardzību, kas parakstīts Briselē 2011. gada 14. jūlijā
un kas stājās spēkā 2012. gada 1. aprīlī. 424.
PANTS 1. Kamēr atbilstīgi šim
nolīgumam nav panāktas līdzvērtīgas tiesības
fiziskām un juridiskām personām, šis nolīgums neskar
tiesības, kas tām nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir
saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses,
un Gruzijai, no otras puses. 2. Esošos nolīgumus
attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, kas
ietilpst šā nolīguma darbības jomā, uzskata par
vispārējo divpusējo attiecību, ko regulē šis
nolīgums, un par kopējās institucionālās
struktūras daļu. 425.
PANTS 1. Puses var papildināt šo
nolīgumu, noslēdzot īpašus nolīgumus, kas ietilpst tā
darbības jomā. Šādi konkrēti nolīgumi ir
vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis
nolīgums, sastāvdaļa un kopējās
institucionālās struktūras daļa. 2. Neskarot attiecīgos
noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par
Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā ar
to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē
dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības
pasākumos ar Gruziju vai attiecīgos gadījumos noslēgt
jaunus sadarbības nolīgumus ar Gruziju. 426.
PANTS Pielikumi
un protokoli Šā nolīguma pielikumi un
protokoli ir tā neatņemama sastāvdaļa. 427.
PANTS Darbības
laiks 1. Šis nolīgums ir noslēgts
uz nenoteiktu laiku. 2. Jebkura no Pusēm šo
nolīgumu var denonsēt, par to paziņojot otrai Pusei. Šis
nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda
paziņojuma saņemšanas dienas. 428.
PANTS Pušu
definīcija Šajā nolīgumā
"Puses" ir ES vai tās dalībvalstis, vai ES un tās
dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām
pilnvarām, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību un
Līguma par Eiropas Savienības darbību, un – attiecīgā
gadījumā – tas attiecas arī uz Euratom saskaņā
ar tās pilnvarām atbilstoši Eiropas Atomenerģijas kopienas
dibināšanas līgumam, no vienas puses, un Gruzija, no otras puses. 429.
PANTS Teritoriālā
piemērošana 1. Šo nolīgumu piemēro, no
vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas
Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību
(LESD) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un
atbilstoši minētajos līgumos izklāstītajiem
nosacījumiem un, no otras puses, Gruzijas teritorijā. 2. Šā nolīguma vai tā
IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
jautājumi) piemērošana attiecībā uz Gruzijas reģionu
Abhāziju un Chinvali reģionu / Dienvidosetiju, kurus
Gruzijas valdība faktiski nekontrolē, sākas tad, kad Gruzija
nodrošina attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
pilnīgu īstenošanu un izpildi visā tās teritorijā. 3. Asociācijas padome
pieņem lēmumu par to, kad šā nolīguma vai tā
IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde ir nodrošināta
visā Gruzijas teritorijā. 4. Ja viena Puse uzskata, ka
attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
pilnīga īstenošana un izpilde šā panta 2. punktā
minētajos Gruzijas reģionos vairs netiek nodrošināta,
minētā Puse drīkst pieprasīt, lai Asociācijas padome
pārskata attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas
(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
piemērošanas turpināšanu attiecībā uz konkrētajiem
reģioniem. Asociācijas Padome pārbauda situāciju un
trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas
pieņem lēmumu par attiecīgi šā nolīguma vai tā
IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
jautājumi) piemērošanas turpināšanu. Ja Asociācijas padome
nepieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc
pieprasījuma saņemšanas, attiecīgi šā nolīguma vai
tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
saistīti jautājumi) piemērošanu aptur attiecībā uz
konkrētajiem reģioniem, līdz Asociācijas padome pieņem
lēmumu. 5. Saskaņā ar šo pantu
pieņemtie Asociācijas padomes lēmumi par šā nolīguma
vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
saistīti jautājumi) piemērošanu attiecas uz minēto
sadaļu kopumā un tie nevar attiekties uz sadaļas
daļām. 430.
PANTS Šā
nolīguma depozitārs Šā nolīguma depozitārs ir
Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts. 431.
PANTS Stāšanās
spēkā un provizoriska piemērošana 1. Puses ratificē vai apstiprina
šo nolīgumu saskaņā ar savām attiecīgām
procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus
deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.
2. Šis nolīgums stājas
spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc
pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta
deponēšanas dienas. 3. Neatkarīgi no šā panta 2. punkta,
Savienība un Gruzija vienojas provizoriski piemērot šā
nolīguma daļas, kā to norādījusi Savienība un
kā izklāstīts šā panta 4. punktā,
saskaņā ar attiecīgajām iekšējām
procedūrām un piemērojamajiem tiesību aktiem. 4. Nolīguma daļas
provizoriski piemēro no otrā mēneša pirmās dienas pēc
tam, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis: a) Savienības paziņojumu, ka ir pabeigtas šis
nolūkam nepieciešamās procedūras, norādot, kuras šā
nolīguma daļas tiek piemērotas provizoriski, un b) saskaņā ar Gruzijas procedūrām un
piemērojamajiem tiesību aktiem deponēto ratifikācijas
dokumentu. 5. Šā nolīguma
attiecīgo noteikumu, tostarp tā attiecīgo pielikumu un protokolu,
nolūkos jebkuru atsauci uz "šā nolīguma spēkā
stāšanās dienu" šādos noteikumos saprot kā
"dienu, no kuras šo nolīgumu piemēro provizoriski"
saskaņā ar šā panta 3. punktu. 6. Šā nolīguma
provizoriskas piemērošanas laikā turpina piemērot
Partnerības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Kopienām
un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas
parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī un
kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,
noteikumus, ciktāl uz tiem neattiecas šā nolīguma provizoriska
piemērošana. 7. Katra Puse var rakstiski
paziņot šā nolīguma depozitāram savu nodomu pārtraukt
provizoriski piemērot šo nolīgumu. Nolīgumu pārtrauc
piemērot provizoriski, kad ir pagājuši seši mēneši no brīža,
kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis paziņojumu. 432.
PANTS Autentiskie
teksti Šis nolīgums ir sagatavots divos
eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu,
franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu,
lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu,
rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu,
ungāru, vācu, zviedru un gruzīnu valodā un ir vienlīdz
autentisks visās šajās valodās. TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie
ir parakstījuši šo nolīgumu. …… , … gada … . BEĻĢIJAS KARALISTES
VĀRDĀ BULGĀRIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ DĀNIJAS KARALISTES VĀRDĀ VĀCIJAS FEDERATĪVĀS
REPUBLIKAS VĀRDĀ IGAUNIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ ĪRIJAS VĀRDĀ GRIEĶIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ SPĀNIJAS KARALISTES VĀRDĀ FRANCIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ HORVĀTIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ ITĀLIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ KIPRAS REPUBLIKAS VĀRDĀ LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ LIETUVAS REPUBLIKAS VĀRDĀ LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES
VĀRDĀ UNGĀRIJAS VĀRDĀ MALTAS REPUBLIKAS VĀRDĀ NĪDERLANDES KARALISTES VĀRDĀ AUSTRIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ POLIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ PORTUGĀLES REPUBLIKAS VĀRDĀ RUMĀNIJAS VĀRDĀ SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ SOMIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ ZVIEDRIJAS KARALISTES VĀRDĀ LIELBRITĀNIJAS UN
ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES VĀRDĀ EIROPAS SAVIENĪBAS VĀRDĀ EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS
VĀRDĀ GRUZIJAS VĀRDĀ [1] Šajā nolīgumā preces ir produkti VVTT 1994
izpratnē, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi.
Preces, uz kurām attiecas PTO Lauksaimniecības nolīgums,
šajā nodaļā ir minētas kā "lauksaimniecības
produkti" vai "produkti". [2] 1987. gada 20. maija Konvencija par kopīgu
tranzīta procedūru. [3] To vien, ka dažu valstu fiziskām personām
vajadzīga vīza, bet citu valstu personām nav vajadzīga
vīza, neuzskata par priekšrocību likvidēšanu vai mazināšanu
konkrētu saistību dēļ. [4] Lielākas noteiktības labad minētajā
teritorijā ietver ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo
šelfu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras
tiesību konvencijā (UNCLOS). [5] Juridisku personu kontrolē cita juridiska persona, ja
šai juridiskajai personai ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai
citādi likumīgi virzīt tās darbības. [6] Lielākai noteiktībai – kodolmateriālu
pārstrāde ietver visas darbības, kas ietvertas ANO ISIC REV
3.1, 2002, kods 2330. [7] Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt
par "kabotāžu" saskaņā ar attiecīgajiem
iekšējiem tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā
ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp
kādu Gruzijas vai ES dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai
punktu Gruzijā vai ES dalībvalstī, tostarp tās
kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un
pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā
vai punktā, kas atrodas Gruzijā vai kādā ES
dalībvalstī. [8] Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai
gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un
tās dalībvalstīm un Gruziju par Kopējās aviācijas
telpas izveidi. [9] Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu
aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp
noteikumiem par domstarpību starp ieguldītājiem un valsti
risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos. [10] Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu
aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp
noteikumiem par domstarpību starp ieguldītājiem un valsti
risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos. [11] Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par
"kabotāžu" saskaņā ar attiecīgās valsts
tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo
nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp
kādu Gruzijas vai ES dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai
punktu Gruzijā vai ES dalībvalstī, tostarp tās
kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un
pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā
vai punktā, kas atrodas Gruzijā vai kādā ES
dalībvalstī. [12] Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai
gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un
tās dalībvalstīm un Gruziju par Kopējās aviācijas
telpas izveidi. [13] Atsauce "kura nav bezpeļņas
organizācija" attiecas tikai uz Beļģiju, Čehijas
Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Grieķiju,
Spāniju, Franciju, Itāliju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu,
Maltu, Nīderlandi, Austriju, Portugāli, Slovēniju, Somiju un
Apvienoto Karalisti. [14] Uzņemošajam uzņēmumam var uzlikt
pienākumu iepriekšējai apstiprināšanai iesniegt mācību
programmu, kurā aptverts uzturēšanās laiks un
parādīts, ka uzturēšanās nolūks ir mācības.
Attiecībā uz Čehijas Republiku, Spāniju, Franciju,
Ungāriju un Austriju mācībām jābūt
saistītām ar saņemto akadēmisko grādu. [15] Apvienotajā Karalistē kategorija
"tirdzniecības pārstāvji" ir atzīta tikai
attiecībā uz pakalpojumu pārdevējiem. [16] Iegūta pēc pilngadības sasniegšanas, kā
noteikts attiecīgos iekšējos tiesību aktos. [17] Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta
Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var
izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek
prasīts tās teritorijā. [18] Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta
Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var
izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek
prasīts tās teritorijā. [19] Licences maksa neietver maksu par izsoles, konkursa
rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju
piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par
universālo pakalpojumu sniegšanu. [20] Ar "CPC" apzīmē Centrālo produkcijas
klasifikāciju, kā izklāstīts ANO Statistikas biroja
statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov., 1991. g. [21] Licenču maksa neietver maksu par izsoles, konkursa
rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju
piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par
universālo pakalpojumu sniegšanu. [22] Gruzija īsteno šīs apakšiedaļas noteikumus
divus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās
dienas. [23] Šajā apakšiedaļā jēdzienu "faktiski
uzzinājis" interpretē saskaņā ar katras Puses
iekšējiem tiesību aktiem. [24] Pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt
līdztiesību vai tiešo nodokļu faktisku uzlikšanu vai
iekasēšanu, pieskaitāmi pasākumi, kurus Puse veic
atbilstīgi savai nodokļu sistēmai un kuri:
a) attiecas uz uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas
nav rezidenti, atzīstot to, ka nerezidentu nodokļu pienākumus
nosaka attiecībā uz apliekamām vērtībām, ko ieved
no Puses teritorijas vai kas atrodas Puses teritorijā;
b) attiecas uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu vai
iekasēšanu Puses teritorijā;
c) attiecas uz nerezidentiem vai rezidentiem, lai novērstu
izvairīšanos no nodokļa maksāšanas vai nodokļa
nemaksāšanu, ieskaitot atbilstības panākšanas pasākumus;
d) attiecas uz pakalpojumu patērētājiem, ko sniedz otras Puses
teritorijā vai no tās, ar nolūku nodrošināt nodokļu
uzlikšanu vai iekasēšanu no šādiem patērētājiem, ko
iegūst Puses teritorijā;
e) nošķir uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, kas ir
nodokļu maksātāji par visā pasaulē apliekamām
vienībām, no citiem ieguldītājiem un pakalpojumu
sniedzējiem, atzīstot viņu nodokļu bāzes
atšķirību, vai
f) nosaka, piešķir vai iedala rezidentu vai filiāļu, vai
saistīto personu starpā, vai vienas personas filiāļu
ienākumu, peļņu, ieņēmumus, zaudējumus,
atskaitījumus vai kredītus, lai nodrošinātu Puses nodokļu bāzi.
Nodokļu terminus vai jēdzienus šā noteikuma
f) apakšpunktā un šajā zemsvītras piezīmē nosaka
saskaņā ar nodokļu definīcijām un jēdzieniem vai
līdzvērtīgām vai līdzīgām
definīcijām un jēdzieniem atbilstīgi tās Puses
iekšējiem tiesību aktiem, kura nosaka pasākumu. [25] Jēdzienu "privāti uzņēmumi, kas
darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata"
interpretē saskaņā ar Eiropas Komisijas 2004. gada 18. jūnija
Paskaidrojumu CC/2004/33. [26] Ja Savienības tiesību aktos, uz kuriem attiecas
tuvināšanas process saskaņā ar šo nodaļu, ir atsauce uz
publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī, uzskata, ka Gruzijā šāda publikācija ir
Gruzijas oficiālajos publicēšanas līdzekļos; [27] Šajā nodaļā "fiksācija"
nozīmē skaņas vai attēlu iemiesojumu vai to atveidojumus,
no kā tos var uztvert, reproducēt vai pārraidīt ar
ierīces palīdzību. [28] Jēdziens "aplinkus norādījums"
nozīmē jo īpaši izmantošanu jebkādā veidā
attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti harmonizētās
sistēmas (HS) 20.09. pozīcijā, lai arī tikai
tiktāl, ciktāl tos attiecina uz vīniem, kas iekļauti HS 22.04. pozīcijā,
aromatizētajiem vīniem, kas iekļauti HS 22.05. pozīcijā,
un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas iekļauti HS 22.08. pozīcijā. [29] Piemērojot šo pantu, Puse var uzskatīt, ka
dizainparaugs, kam ir individuāla būtība, ir
oriģināls. [30] Šis pants neskar Gruzijas Valdības 2009. gada 22. oktobra
noteikumus Nr. 188 par valstu un attiecīgu iestāžu saraksta
izveidi, kurām Gruzijā piemēro vienkāršotu zāļu
reģistrēšanas režīmu. Saraksts, kas izveidots ar iepriekš
minētajiem noteikumiem, attiecas uz šādām
valstīm / iestādēm: EMA – Eiropas
Zāļu aģentūru, Austrāliju, Austriju,
Beļģiju, Bulgāriju, Kanādu, Kipru, Čehijas Republiku,
Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Grieķiju,
Ungāriju, Islandi, Īriju, Itāliju, Japānu, Koreju, Latviju,
Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Jaunzēlandi, Norvēģiju,
Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju,
Spāniju, Zviedriju, Šveici, Apvienoto Karalisti, ASV. [31] Šajā iedaļā jēdziens
"intelektuālā īpašuma tiesības" ietver vismaz
šādas tiesības: autortiesības, ar autortiesībām
saistītās tiesības, datu bāzes veidotāja sui
generis tiesības, pusvadītāju izstrādājumu
topogrāfiju autora tiesības, tiesības uz preču zīmi,
tiesības uz dizainparaugu, patenttiesības, tostarp no papildu
aizsardzības sertifikātiem iegūtās tiesības,
ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, funkcionāla
modeļa tiesības, augu šķirņu tiesības, tiesības
uz tirdzniecības nosaukumiem, ciktāl iekšējos tiesību aktos
tās ir aizsargātas kā ekskluzīvas tiesības. [32] Lai Gruzija īstenotu šo nodaļu, šo pantu
piemēro tikai, ja un kad Gruzija ir kļuvusi par Enerģētikas
kopienas līguma dalībnieci, un tādā apmērā,
kādā Gruzijai ir piemērojami īpašie noteikumi
Enerģētikas kopienas līgumā vai Savienības
tiesību aktos, kas ir piemērojami saskaņā ar
Enerģētikas kopienas līgumu. [33] Kā tas noteikts Eiropas Padomes 2007. gada 20. jūnija
ieteikumā CM/Rec(2007)7 no Ministru Komitejas dalībvalstīm par
labu pārvaldību. [34] Ja šajā nodaļā ir minēti
nodarbinātības jautājumi, tie ietver jautājumus
saistībā ar SDO stratēģiskajiem mērķiem, ar kuru
starpniecību ir izteikta pienācīgas kvalitātes darba
nodrošināšanas programma, kā par to vienojās SDO 2008. gada
Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai
globalizācijai. XVI PIELIKUMS PUBLISKAIS IEPIRKUMS ________________ XVI-A PIELIKUMS ROBEŽVĒRTĪBAS 1. Robežvērtības, kas minētas
šā nolīguma 142. panta 3. punktā, abām pusēm ir
šādas a) 130 000 EUR piegādes un pakalpojumu
publiskā iepirkuma līgumiem, ko piešķir centrālās
valdības iestādes, izņemot pakalpojumu publiskā iepirkuma
līgumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu
valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts
līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 7.
panta b) punkta trešajā ievilkumā; b) 200 000 EUR tiem piegādes un
pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, uz kuriem neattiecas a)
apakšpunkts; c) 5 000 000 EUR būvdarbu
publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām; d) 5 000 000 EUR būvdarbu
līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē; e) 400 000 EUR piegādes un
pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē. 2. Robežvērtības, kas norādītas
1. punktā, pielāgo, lai atspoguļotu robežvērtības,
kuras piemērojamas šā nolīguma spēkā
stāšanās brīdī atbilstīgi Komisijas 2013. gada 13.
decembra Regulai (ES) Nr. 1336/2013, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvas 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK attiecībā uz to
piemērošanas robežvērtībām līgumu slēgšanas
tiesību piešķiršanas procedūrās. ________________ XVI-B pielikums INSTITUCIONĀLO REFORMU, TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS
UN TIRGUS PIEEJAMĪBAS INDIKATĪVS GRAFIKS Posms || || Paredzamie termiņi || Gruzija nodrošina Eiropas Savienībai tirgus pieejamību || ES nodrošina Gruzijai tirgus pieejamību || 1. || Šā nolīguma 143. panta 2. punkta un 144. panta īstenošana Vienošanās par šā nolīguma 145. pantā izklāstīto reformu stratēģiju || Pēc trim gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas || Piegādes centrālajām pārvaldes iestādēm || Piegādes centrālajām pārvaldes iestādēm || 2. || Tiesību aktu tuvināšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK un Padomes Direktīvas 89/665/EEK pamatelementiem un to īstenošana || Pēc pieciem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas || Piegādes valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un publisko tiesību subjektiem || Piegādes valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un publisko tiesību subjektiem || Šā nolīguma XVI-C un XVI-D pielikums 3. || Tiesību aktu tuvināšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK un Padomes Direktīvas 92/13/EEK pamatelementiem un to īstenošana || Pēc sešiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas || Piegādes visiem līgumslēdzējiem komunālo pakalpojumu jomā || Piegādes visiem līgumslēdzējiem || Šā nolīguma XVI-E un XVI-F pielikums 4. || Tiesību aktu tuvināšana citiem Direktīvas 2004/18/EK elementiem un to īstenošana || Pēc septiņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas || Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm || Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm || Šā nolīguma XVI-G, XVI-H un XVI-I pielikums 5. || Tiesību aktu tuvināšana citiem Direktīvas 2004/17/EK elementiem un to īstenošana || Pēc astoņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas || Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm komunālo pakalpojumu jomā || Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm komunālo pakalpojumu jomā || Šā nolīguma XVI-J un XVI-K pielikums ________________ XVI-C PIELIKUMS PAMATELEMENTI
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK[1]
(2. POSMS) I SADAĻA Definīcijas un
vispārīgi principi 1. pants Definīcijas
(1., 2., 8., 9. punkts, 11. punkta a), b) un d) apakšpunkts, 12.,
13., 14. un 15. punkts) 2. pants Līgumu
slēgšanas tiesību piešķiršanas principi 3. pants Īpašu
vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana – nediskriminēšanas
noteikums II SADAĻA Noteikumi, ko
piemēro valsts līgumiem I NODAĻA Vispārīgi
noteikumi 4. pants Komersanti 6. pants Konfidencialitāte II NODAĻA Darbības joma 1. iedaļa —
Robežvērtības 8. pants Līgumi,
ko līgumslēdzējas iestādes subsidē vairāk
nekā 50 % apmērā 9. pants Valsts līgumu, pamatnolīgumu un
dinamisko iepirkuma sistēmu paredzamās vērtības
aprēķina metodes 2. iedaļa –
Īpašas situācijas 10. pants Iepirkums
aizsardzības vajadzībām 3. iedaļa –
Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas 12. pants Līgumi
ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta
pakalpojumu jomā (tikai tad, kad ir pabeigta tiesību aktu
tuvināšana Direktīvas 2004/17/EK pamatnoteikumiem) 13. pants Īpaši
izņēmumi telekomunikāciju jomā 14. pants Slepenie
līgumi un līgumi, uz ko jāattiecina īpaši drošības
pasākumi 15. pants Līgumi,
par kuriem slēgšanas tiesības piešķir atbilstīgi
starptautiskiem noteikumiem 16. pants Īpaši
izņēmumi 18. pants Pakalpojumu
līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz
ekskluzīvām tiesībām 4. iedaļa –
Īpašā kārtība 19. pants Priviliģēto
tiesību līgumi III NODAĻA Pakalpojumu valsts
līgumiem piemērojamā kārtība 20. pants Pakalpojumu
līgumi, kas uzskaitīti II A pielikumā 21. pants Pakalpojumu
līgumi, kas uzskaitīti II B pielikumā 22. pants Jaukti līgumi, kas ietver II A
pielikumā uzskaitītus pakalpojumus un II B pielikumā
uzskaitītus pakalpojumus IV NODAĻA Īpaši
noteikumi attiecībā uz reglamentējošām
specifikācijām un līguma dokumentiem 23. pants Tehniskās specifikācijas 24. pants Varianti 25. pants Apakšuzņēmuma līgumi 26. pants Līgumsaistību izpildes
nosacījumi 27. pants Saistības attiecībā uz
nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un
darba apstākļiem V NODAĻA Procedūras 28. pants Atklātas, slēgtas un sarunu
procedūras un cenu aptaujas izmantošana 30. pants Gadījumi, kuros ir pamats izmantot
sarunu procedūru, iepriekš publicējot līguma paziņojumu 31. pants Gadījumi, kuros ir pamats izmantot
sarunu procedūru, nepublicējot līguma paziņojumu VI NODAĻA Izsludināšanas
un pārredzamības noteikumi 1. iedaļa —
Paziņojumu publicēšana 35. pants Paziņojumi: 1. punkts mutatis
mutandis; 2. punkts; 4. punkta pirmā, trešā un
ceturtā daļa 36. pants Konkursa paziņojumu
publicēšanas forma un veids: 1. punkts; 7. punkts 2. iedaļa —
Termiņi 38. pants Dalības
pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas
termiņi 39. pants Atklātās
procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija 3. iedaļa —
Informācijas saturs un nosūtīšanas līdzekļi 40. pants Uzaicinājums
iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās 41. pants Kandidātu
un pretendentu informēšana 4. iedaļa —
Saziņa 42. pants Noteikumi,
kas attiecas uz saziņu VII NODAĻA Procedūras
norise 1. iedaļa —
Vispārīgi noteikumi 44. pants Dalībnieku
atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas
tiesību piešķiršana 2. iedaļa —
Kvalitatīvās atlases kritēriji 45. pants Kandidāta
vai pretendenta personiskie dati 46. pants Atbilstība
profesionālās darbības veikšanai 47. pants Ekonomiskais
un finanšu stāvoklis 48. pants Tehniskās
un/vai profesionālās iespējas 49. pants Kvalitātes
nodrošināšanas standarti 50. pants Vides
pārvaldības standarti 51. pants Papildu
dokumentācija un informācija 3. iedaļa —
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana 53. pants Līguma
slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji 55. pants Nepamatoti
lēti piedāvājumi Direktīvas 2004/18/EK PIELIKUMI I pielikums To
darbību saraksts, kas minētas 1. panta 2. punkta
b) apakšpunktā II pielikums Pakalpojumi,
kas minēti 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā II A pielikums II B pielikums V pielikums Tās produkcijas saraksts, kas
minēta 7. pantā un kas attiecas uz līgumiem, kuru slēgšanas
tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķīrušas
aizsardzības jomā VI pielikums Dažu
tehnisko specifikāciju definīcijas VII pielikums Paziņojumos
iekļaujamā informācija VII A pielikums Informācija,
kas jāiekļauj valsts līgumu paziņojumos X pielikums Prasības attiecībā uz
ierīcēm, ko izmanto, lai elektroniskā veidā saņemtu
piedāvājumus, dalības pieteikumus un plānus un projektus
projektu skiču konkursos ________________ XVI-D pielikums PAMATELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK[2],
KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK[3]
(2. POSMS) 1. pants Darbības joma un
pārskatīšanas procedūru pieejamība 2. pants Prasības attiecībā uz
pārskatīšanas procedūrām 2.a pants Nogaidīšanas termiņš 2.b pants Atkāpes no nogaidīšanas
termiņa
2.b panta pirmās daļas b) punkts 2.c pants Pārskatīšanas pieprasīšanas
termiņi 2.d pants Spēkā neesamība
1. punkta b) apakšpunkts
2. un 3. punkts 2.e pants Šīs direktīvas
pārkāpumi un alternatīvas sankcijas 2.f pants Termiņi ________________ XVI-E pielikums PAMATELEMENTI
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/17/EK[4]
(3. POSMS) I SADAĻA Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami
līgumiem un projektu konkursiem I NODAĻA Pamattermini 1. pants Definīcijas (2., 7., 9., 11.,
12. un 13. punkts) II NODAĻA Attiecīgo darbību un subjektu definīcija 1. iedaļa - Subjekti 2. pants Līgumslēdzēji 2. iedaļa - Darbības 3. pants Gāze, siltums un
elektroenerģija 4. pants Ūdens 5. pants Transporta pakalpojumi 6. pants Pasta pakalpojumi 7. pants Naftas, gāzes,
akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte
vai ieguve, kā arī ostas un lidostas 9. pants Līgumi, kas attiecas uz
vairākām darbībām III NODAĻA Vispārēji principi 10. pants Līgumu slēgšanas
tiesību piešķiršanas kritēriji II SADAĻA Līgumiem piemērojamie noteikumi I NODAĻA Vispārīgi noteikumi 11. pants Uzņēmēji 13. pants Konfidencialitāte II NODAĻA Robežvērtības un noraidīšanas noteikumi 1. iedaļa – Robežvērtības 16. pants Līgumu robežvērtības 17. pants Līgumu, pamatnolīgumu un
dinamisko sistēmu paredzamās vērtības
aprēķināšanas metodes 2. iedaļa - Līgumi un koncesijas, kā
arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms 2. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas
piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu
līgumiem 19. pants Līguma slēgšanas tiesības,
kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai
trešām personām 20. pants Līguma slēgšanas
tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav
attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas
darbības veikšanai trešā valstī: 1. punkts 21. pants Slepeni līgumi vai līgumi,
attiecībā uz kuriem vajadzīgi īpaši drošības
pasākumi 22. pants Līguma slēgšanas
tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem
noteikumiem 23. pants Līguma slēgšanas
tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam,
kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir
kopuzņēmuma daļa 3. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas
piemērojami visiem līgumslēdzējiem, bet tikai
attiecībā uz pakalpojumu līgumiem 24. pants Līgumi, kas attiecas uz
konkrētiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības
joma 25. pants Pakalpojumu līgumu
slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz
ekskluzīvām tiesībām 4. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas
piemērojami tikai dažiem līgumslēdzējiem 26. pants Līguma slēgšanas
tiesības, ko piešķīruši atsevišķi līgumslēdzēji
ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai
ražotu enerģiju III NODAĻA Pakalpojumu līgumiem piemērojamie noteikumi 31. pants Direktīvas XVII A
pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi 32. pants Pakalpojumu līgumi, kas
uzskaitīti XVII B pielikumā 33. pants Jauktie pakalpojumu līgumi,
kuros iekļauti XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi un XVII
B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi IV NODAĻA Īpaši noteikumi, kas reglamentē
specifikācijas un līguma dokumentus 34. pants Tehniskās specifikācijas 35. pants Tehnisko specifikāciju
paziņošana 36. pants Varianti 37. pants Apakšuzņēmuma līgumu
slēgšana 39. pants Saistības attiecībā
uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumi un
darba apstākļi V NODAĻA Procedūras 40. pants (izņemot 3. punkta i) un l)
apakšpunktu) Atklātu, slēgtu procedūru un sarunu procedūru
izmantošana VI NODAĻA Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību 1. iedaļa - Paziņojumu publicēšana 41. pants Periodiski informatīvi
paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas
esamību 42. pants Paziņojumi, ko izmanto kā
uzaicinājumu uz konkursu: 1 un 3. punkts 43. pants Paziņojumi par līguma
slēgšanas tiesību piešķiršanu (izņemot 1. punkta otro
un trešo daļu) 44. pants Paziņojumu publicēšanas
formāts un veids (izņemot 2. punkta pirmo daļu un 4., 5., 7.
punktu) 2. iedaļa - Termiņi 45. pants Dalības pieteikumu
saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi 46. pants Atklātās procedūras –
specifikācijas, papildu dokumenti un informācija 47. pants Uzaicinājumi iesniegt
piedāvājumu vai uz sarunām 3. iedaļa - Saziņa un informācija 48. pants Saziņai piemērojamie
noteikumi 49. pants Informācija kvalifikācijas
pieprasītājiem, kandidātiem un pretendentiem VII NODAĻA Procedūras norise 51. pants Vispārīgi noteikumi 1. iedaļa - Kvalifikācija un
kvalitatīvā atlase 52. pants Administratīvo, tehnisko vai
finansiālo nosacījumu un apliecību, pārbaužu un
pierādījumu savstarpēja atzīšana 54. pants Kvalitatīvās atlases
kritēriji 2. iedaļa - Līguma slēgšanas tiesību
piešķiršana 55. pants Līguma slēgšanas
tiesību piešķiršanas kritēriji 57. pants Nesamērīgi lēti
piedāvājumi DIREKTĪVAS 2004/17/EK PIELIKUMI XIII pielikums Informācija, kas
jāiekļauj paziņojumos par līgumiem: A. Atklātās procedūras B. Slēgtās procedūras C. Sarunu procedūras XIV pielikums Informācija, kas
jāiekļauj paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas
esamību XV A pielikums Informācija, kas jāiekļauj
periodiskajā informatīvajā paziņojumā XV B pielikums Informācija, kas jāiekļauj
paziņojumos par periodiska ziņojuma publicēšanu pircēju
raksturojumā, kurus neizmanto kā uzaicinājumu uz konkursu XVI pielikums Informācija, kas
jāiekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas
tiesību piešķiršanu XVII A pielikums Pakalpojumi 31. panta nozīmē XVII B pielikums Pakalpojumi 32. panta
nozīmē XX pielikums Būtiski norādījumi par
publicēšanu XXI pielikums Dažu tehnisko specifikāciju
definīcijas XXIII pielikums Starptautisko darba tiesību normas
59. panta 4. punkta nozīmē XXIV pielikums Prasības, kas attiecas uz
piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu,
kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskas saņemšanas
ierīcēm ________________ XVI-F PIELIKUMS PAMATELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK[5],
KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK[6]
(3. POSMS) 1. pants Darbības joma un
pārskatīšanas procedūru pieejamība 2. pants Prasības attiecībā uz
pārskatīšanas procedūrām 2.a pants Nogaidīšanas termiņš 2.b pants Atkāpes no nogaidīšanas
termiņa
2.b panta pirmās daļas b) punkts 2.c pants Pārskatīšanas pieprasīšanas
termiņi 2.d pants Spēkā neesamība
1. punkta b) apakšpunkts
2. un 3. punkts 2.e pants Šīs direktīvas
pārkāpumi un alternatīvas sankcijas 2.f pants Termiņi ________________ XVI-G PIELIKUMS CITI NEOBLIGĀTI ELEMENTI
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK[7]
(4. POSMS) Šajā
pielikumā izklāstītie Direktīvas 2004/18/EK elementi
nav obligāti, taču ir ieteikti tiesību aktu tuvināšanai.
Gruzija var tuvināt tiesību aktus šiem elementiem
XVI-B pielikumā noteiktajā termiņā. I SADAĻA Definīcijas un
vispārīgi principi 1. pants Definīcijas
(5., 6., 7., 10. punkts un 11. punkta c) apakšpunkts) II SADAĻA Noteikumi, ko
piemēro valsts līgumiem II NODAĻA Darbības joma 2. iedaļa –
Īpašas situācijas 11. pants Valsts
līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības
piešķir valdības sagādes iestādes 4. iedaļa –
Īpašā kārtība 19. pants Priviliģēto
tiesību līgumi V NODAĻA Procedūras 29. pants Cenu
aptauja 32. pants Pamatnolīgumi 33. pants Dinamiskās
iepirkumu sistēmas 34. pants Būvdarbu
valsts līgumi – īpaši noteikumi par subsidēto mājokļu
shēmām VI NODAĻA Izsludināšanas
un pārredzamības noteikumi 1. iedaļa —
Paziņojumu publicēšana 35. pants Paziņojumi:
3. punkts un 4. punkta otrā un trešā daļa VII NODAĻA Procedūras
norise 2. iedaļa —
Kvalitatīvās atlases kritēriji 52. pants Oficiālie apstiprināto
komersantu saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai
privāttiesību subjekti 3. iedaļa —
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana 54. pants Elektronisku
izsoļu izmantošana ________________ XVI-H PIELIKUMS CITI OBLIGĀTI ELEMENTI
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK[8]
(4. POSMS) I SADAĻA Definīcijas un
vispārīgi principi 1. pants Definīcijas
(3. un 4. punkts un 11. punkta e) apakšpunkts) II SADAĻA Noteikumi, ko
piemēro valsts līgumiem II NODAĻA
Darbības joma 3. iedaļa –
Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas 17. pants Pakalpojumu
koncesijas III SADAĻA
Noteikumi, ko piemēro būvdarbu koncesijām I NODAĻA
Būvdarbu koncesiju reglamentācija 56. pants Darbības
joma 57. pants Izņēmumi
no darbības jomas (izņemot pēdējo daļu) 58. pants Būvdarbu
koncesiju izziņošana 59. pants Termiņš 60. pants Apakšuzņēmuma
līgumi 61. pants Papildu
būvdarbu piešķiršana koncesionāram II NODAĻA
Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir
koncesionāri, kas ir līgumslēdzējas iestādes 62. pants Piemērojamie
noteikumi III NODAĻA
Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir
koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes 63. pants Izsludināšanas
noteikumi – robežvērtība un izņēmumi 64. pants Paziņojuma
publicēšana 65. pants Dalības
pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas
termiņš IV SADAĻA
Noteikumi, ko piemēro projektu skiču konkursiem 66. pants Vispārīgi
noteikumi 67. pants Darbības
joma 68. pants Izņēmumi
no darbības jomas 69. pants Paziņojumi 70. pants Konkursa
paziņojumu publicēšanas forma un veids 71. pants Saziņas
līdzekļi 72. pants Pretendentu
atlase 73. pants Žūrijas
sastāvs 74. pants Žūrijas
lēmumi DIREKTĪVAS 2004/18/EK PIELIKUMI VII B pielikums Informācija,
kas jāiekļauj būvdarbu koncesijas paziņojumos VII C pielikums Informācija, kas
jāiekļauj tādu koncesionāru veiktos būvdarbu
līgumu paziņojumos, kuri nav līgumslēdzējas
iestādes VII D pielikums Informācija,
kas jāiekļauj projektu skiču konkursa paziņojumos ________________ XVI-I PIELIKUMS CITI ELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK[9],
KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK[10]
(4. POSMS) 2.b pants Atkāpes no nogaidīšanas
termiņa
2.b panta pirmās daļas c) punkts 2.d pants Spēkā neesamība
2.d panta pirmās daļas c) punkts
5. punkts ________________ XVI-J PIELIKUMS CITI NEOBLIGĀTI ELEMENTI
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/17/EK[11]
(5. POSMS) Šajā
pielikumā izklāstītie Direktīvas 2004/18/EK elementi
nav obligāti, taču ir ieteikti tiesību aktu tuvināšanai.
Gruzija var tuvināt tiesību aktus šiem elementiem
XVI-B pielikumā noteiktajā termiņā. I SADAĻA
Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu
konkursiem I NODAĻA
Pamattermini 1. pants Definīcijas
(4., 5., 6. un 8. punkts) II SADAĻA
Līgumiem piemērojamie noteikumi I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi 14. pants Pamatnolīgumi 15. pants Dinamiskās
iepirkumu sistēmas 2. iedaļa -
Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas
īpašs režīms 5. apakšiedaļa
- Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par
centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā
kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci 28. pants Priviliģēto
tiesību līgumi 29. pants Līgumi
un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas
centrālās iepirkumu iestādes V NODAĻA
Procedūras 40. panta 3. punkta
i) un l) apakšpunkts VI NODAĻA
Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību 1. iedaļa -
Paziņojumu publicēšana 42. pants Paziņojumi,
ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu: 2. punkts 43. pants Paziņojumi
par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (tikai
1. punkta otrā un trešā daļa) VII NODAĻA
Procedūras norise 2. iedaļa -
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana 56. pants Elektronisko
izsoļu izmantošana DIREKTĪVAS 2004/17/EK PIELIKUMS XIII pielikums Informācija,
kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem: D. Vienkāršots
paziņojums par līgumu izmantošanai dinamiskā iepirkumu
sistēmā ________________ XVI-K PIELIKUMS CITI ELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK[12],
KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK[13]
(5. POSMS) 2.b pants Atkāpes no nogaidīšanas
termiņa
2.b panta pirmās daļas c) punkts 2.d pants Spēkā neesamība
2.d panta pirmās daļas c) punkts
5. punkts ________________ XVI-L PIELIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES
DIREKTĪVAS 2004/18/EK[14]
NOTEIKUMI,
KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS Uz šajā
pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu
tuvināšana neattiecas. II SADAĻA
Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi 5. pants Nosacījumi
attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas
satvarā slēgtajiem nolīgumiem VI NODAĻA
Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi 1. iedaļa —
Paziņojumu publicēšana 36. pants Paziņojumu
publicēšanas forma un veids: 2., 3., 4., 5., 6. un 8. punkts 37. pants Neobligātā
publicēšana 5. iedaļa –
Ziņojumi 43. pants Ziņojumu
saturs V SADAĻA
Statistiskās saistības, realizācijas pilnvaras un nobeiguma
noteikumi 75. pants Statistiskās
saistības 76. pants Statistiskā
pārskata saturs 77. pants Padomdevēja
komiteja 78. pants Robežvērtību
pārskatīšana 79. pants Grozījumi 80. pants Īstenošana 81. pants Uzraudzības
mehānismi 82. pants Atcelšana 83. pants Stāšanās
spēkā 84. pants Adresāti DIREKTĪVAS 2004/18/EK PIELIKUMI III pielikums Publisko tiesību subjekti un šo
subjektu kategorijas, kā minēts 1. panta 9. punkta otrajā
daļā IV pielikums Centrālās pārvaldes
iestādes VIII pielikums Publicēšanas iezīmes IX pielikums Reģistri IX A pielikums Būvdarbu valsts līgumi IX B pielikums Piegādes valsts līgumi IX C pielikums Pakalpojumu valsts līgumi XI pielikums Transponēšanas un piemērošanas
termiņi (80. pants) XII pielikums Atbilstības tabula ________________ XVI-M PIELIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES
DIREKTĪVAS 2004/17/EK[15]
NOTEIKUMI,
KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS Uz šajā
pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu
tuvināšana neattiecas. I SADAĻA
Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu
konkursiem II NODAĻA
Attiecīgo darbību un subjektu definīcija 2. iedaļa -
Darbības 8. pants Līgumslēdzēju
saraksts II SADAĻA
Līgumiem piemērojamie noteikumi I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi 12. pants Nosacījumi
attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti Pasaules
tirdzniecības organizācijā 2. iedaļa -
Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas
īpašs režīms 1. apakšiedaļa 18. pants Būvdarbu
un pakalpojumu koncesijas 2. apakšiedaļa
- Izņēmumi, kas piemērojami visiem
līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem 20. pants Līguma
slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav
attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas
darbības veikšanai trešā valstī: 2. punkts 5. apakšiedaļa
- Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par
centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā
kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci 27. pants Līgumi,
uz kuriem attiecas īpašs režīms 30. pants Procedūra,
ko piemēro, lai noteiktu, vai uz konkrētu darbību attiecas tieša
konkurence IV NODAĻA
Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma
dokumentus 38. pants Līgumsaistību
izpildes nosacījumi VI NODAĻA
Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību 1. iedaļa -
Paziņojumu publicēšana 44. pants Paziņojumu publicēšanas
formāts un veids (tikai 2. punkta pirmā daļa un 4., 5.,
7. punkts) 3. iedaļa -
Saziņa un informācija 50. pants Saglabājamā
informācija par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu VII NODAĻA
Procedūras norise 3. iedaļa - Piedāvājumi, kas attiecas uz
trešo valstu izcelsmes produktiem, un attiecības ar minētajām
valstīm 58. pants Piedāvājumi,
kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem 59. pants Attiecības
ar trešām valstīm saistībā ar pakalpojumu līgumiem IV SADAĻA
Statistikas datu sniegšanas saistības, izpildpilnvaras un nobeiguma
noteikumi 67. pants Statistikas
datu sniegšanas saistības 68. pants Padomdevēja
komiteja 69. pants Robežvērtību
pārskatīšana 70. pants Grozījumi 71. pants Direktīvas
īstenošana 72. pants Uzraudzības
mehānismi 73. pants Atcelšana 74. pants Stāšanās
spēkā 75. pants Adresāti DIREKTĪVAS 2004/17/EK PIELIKUMI I pielikums Līgumslēdzēji,
kas darbojas gāzes vai siltuma pārvades vai sadales nozarē II pielikums Līgumslēdzēji,
kas darbojas elektroenerģijas ražošanas, pārvades vai sadales
nozarē III pielikums Līgumslēdzēji, kas
darbojas dzeramā ūdens ražošanas, pārvades vai sadales
nozarē IV pielikums Līgumslēdzēji,
kas darbojas dzelzceļu transporta pakalpojumu nozarē V pielikums Līgumslēdzēji,
kas darbojas pilsētas dzelzceļu, tramvaju, trolejbusu vai autobusu
transporta pakalpojumu nozarē VI pielikums Līgumslēdzēji,
kas darbojas pasta pakalpojumu nozarē VII pielikums Līgumslēdzēji,
kas darbojas naftas vai gāzes izpētes un ieguves nozarēs VIII pielikums Līgumslēdzēji, kas
darbojas akmeņogļu un cita veida cietā kurināmā
izpētes un ieguves nozarēs IX pielikums Līgumslēdzēji, kas
darbojas jūras ostu vai iekšējo ostu, vai citu piestātņu
pakalpojumu jomā X pielikums Līgumslēdzēji, kas
darbojas lidostu pakalpojumu jomā XI pielikums Direktīvas 30. panta 3. punktā
minēto tiesību aktu saraksts XII pielikums Direktīvas 1. panta 2. punkta b)
apakšpunktā norādīto profesionālo darbību saraksts XXII pielikums Direktīvas 45. pantā noteikto
termiņu kopsavilkuma tabula XXV pielikums Transponēšanas un īstenošanas
termiņi XXVI pielikums Atbilstības tabula ________________ XVI-N PIELIKUMS NOTEIKUMI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK[16],
KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK[17],
KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS Uz šajā
pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu
tuvināšana neattiecas. 2.b pants Atkāpes no nogaidīšanas
termiņa
2.b panta pirmās daļas a) punkts 2.d pants Spēkā neesamība
2.d panta pirmās daļas a) punkts
4. punkts 3. pants Koriģēšanas mehānisms 3.a pants Brīvprātīgās ex ante
pārskatāmības paziņojuma saturs 3.b pants Komitejas procedūra 4. pants Īstenošana 4.a pants Pārskatīšana ________________ XVI-O PIELIKUMS NOTEIKUMI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK[18],
KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK[19],
KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS Uz šajā
pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu
tuvināšana neattiecas. 2.b pants Atkāpes no nogaidīšanas
termiņa
2.b panta pirmās daļas a) punkts 2.d pants Spēkā neesamība
2.b panta pirmās daļas a) punkts
4. punkts 3.a pants Brīvprātīgās ex ante
pārskatāmības paziņojuma saturs 3.b pants Komitejas procedūra 8. pants Koriģēšanas mehānisms 12. pants Īstenošana 12.a pants Pārskatīšana ________________ XVI-P PIELIKUMS GRUZIJA: INDIKATĪVS SARAKSTS AR SADARBĪBAS JAUTĀJUMIEM Gruzijas
ierēdņu no valsts pārvaldes iestādēm, kuras ir
iesaistītas publiskajā iepirkumā, apmācība ES
valstīs un Gruzijā Piegādātāju,
kuri ir ieinteresēti piedalīties publiskajā iepirkumā,
apmācība Informācijas
un pieredzes apmaiņa saistībā ar paraugpraksi un
reglamentējošajiem noteikumiem publiskā iepirkuma jomā Publiskā
iepirkuma tīmekļa vietnes funkcionalitātes palielināšana un
publiskā iepirkuma uzraudzības sistēmas izveide Konsultācijas
un metodiskā palīdzība no Savienības saistībā ar
mūsdienīgu elektronisko tehnoloģiju piemērošanu
publiskā iepirkuma jomā To struktūru
nostiprināšana, kuras ir atbildīgas par saskaņotu politiku
visās jomās saistībā ar publisko iepirkumu un par
līgumslēdzēju iestāžu pieņemto lēmumu
neatkarīgu un neitrālu izskatīšanu (pārskatīšanu) (Sal.
ar šā nolīguma 143. panta 2. punktu) ________________ [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta
Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts
līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu
slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. [2] Padomes 1989. gada 21. decembra
Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo
aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru
piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma
līgumus valsts vajadzībām. [3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra
Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un
92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru
efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā. [4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta
Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras
piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes,
enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs. [5] Padomes 1992.t gada 25. februāra
Direktīva 92/13/EEK ar ko koordinē normatīvos un
administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par
līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti,
kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un
telekomunikāciju nozarē. [6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra
Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un
92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru
efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā. [7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta
Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts
līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu
slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. [8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta
Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts
līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu
slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. [9] Padomes 1989. gada 21. decembra
Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo
aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru
piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma
līgumus valsts vajadzībām. [10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra
Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un
92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru
efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā. [11] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva
2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro
subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas,
transporta un pasta pakalpojumu nozarēs. [12] Padomes 1992. gada 25. februāra
Direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un
administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par
līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti,
kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un
telekomunikāciju nozarē. [13] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra
Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un
92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru
efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā. [14] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta
Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts
līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu
slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. [15] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta
Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras
piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes,
enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs. [16] Padomes 1989. gada 21. decembra
Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo
aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru
piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma
līgumus valsts vajadzībām. [17] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra
Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un
92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru
efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā. [18] Padomes 1992. gada 25. februāra
Direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un
administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par
līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti,
kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un
telekomunikāciju nozarē. [19] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra
Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un
92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru
efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā. XXII PIELIKUMS NODOKĻU POLITIKA Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību
aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem,
ievērojot noteiktos termiņus. Netiešie
nodokļi Padomes
Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo
pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Minētās
direktīvas noteikumus piemēro, izņemot: – PVN
darbības joma: 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu,
3. un 4. pantu; – Teritoriālā
darbības joma: visa sadaļa – 5. līdz 8. pantu; – Nodokļa
maksātāji: 9. panta 2. punktu; – Darījumi,
par kuriem uzliek nodokli: 17. pantu un 20. līdz 23. pantu; – Nodokļa
uzlikšanas vieta: 33., 34., 35. pantu, 36. panta 2. punktu, 37.,
40., 41., 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 50., 51., 52. un 57. pantu; – Nodokļa
iekasējamības gadījums un nodokļa iekasējamība: 67.,
68. un 69. pantu; – Summa,
kurai uzliek nodokli: preču iegāde Kopienas iekšienē – 83. pantu
un 84. pantu; – Likmes: 100.,
101. pantu un atkāpes attiecībā uz konkrētām
dalībvalstīm: 104. līdz 129. pantu; – Atbrīvojumi: atbrīvojumi
darījumiem Kopienas iekšienē: 138. līdz 142. pantu; Importa
atbrīvojumi: 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 145. pantu;
Eksporta atbrīvojumi: 146. panta 1. punkta b) apakšpunktu;
Atbrīvojumi starptautiskajai transportēšanai: 149. pantu, 150. panta
1. punktu; Atbrīvojumi darījumiem, kas saistīti ar
starptautisko tirdzniecību: 162., 164., 165. un 166. pantu; – Atskaitīšana:
171. panta 1. punktu un 172. pantu; – Pienākumi: 195., 196., 197., 200., 209., 210. pantu,
213. panta 2. punktu, 214. panta 1. punktu, izņemot 214. panta
1. punkta a) apakšpunktu, un 216. pantu; – Rēķinu
piesūtīšana: 237. pantu; – Uzskaite: 243.,
245. un 249. pantu; – Deklarācijas:
253., 254., 257., 258. un 259. pantu; – Kopsavilkuma
paziņojumi: 262. līdz 270. pantu; – Pienākumi
saistībā ar konkrētu preču importu un eksportu: 274.
līdz 280. pantu; – Īpaši režīmi: 293., 294. un 344.
līdz 356. pantu; īpašs režīms e-komercijai: 357. līdz 369. pantu;
– Atkāpes
attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm: 370.
līdz 396. pantu; – Dažādi:
397. līdz 400. pantu; – Nobeiguma
noteikumi: 402. līdz 414. pantu. Termiņi: minētās direktīvas noteikumus,
izņemot iepriekš uzskaitītos, īsteno piecu gadu laikā
pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Gruzija patur tiesības atbrīvot no nodokļa preču
piegādes un pakalpojumus, kas ir atbrīvoti saskaņā ar
Gruzijas nodokļu kodeksa šā nolīguma spēkā
stāšanās brīdī. Padomes
Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par
tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa
struktūru un likmēm Termiņi: minētās direktīvas noteikumu īsteno
piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās
spēkā, izņemot minētās direktīvas 7. panta 2. punktu,
8., 9., 10., 11., 12. pantu, 14. panta 1. punktu, 14. panta
2. punktu, 14. panta 4. punktu, 18. un 19. pantu,
attiecībā uz kuriem viena gada laikā pēc šā
nolīguma stāšanās spēkā tiks iesniegts
Asociācijas padomes lēmuma priekšlikums par termiņiem,
ņemot vērā to, ka Gruzijai nepieciešams cīnīties pret
kontrabandu un aizsargāt savus nodokļu ieņēmumus. Padomes
Direktīva 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par
atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un
akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas
ieceļo no trešām valstīm Piemēro
šādu minētās direktīvas iedaļu: – 3. iedaļu
par kvantitatīvajiem ierobežojumiem Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno
trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās
spēkā. Padomes
Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā
saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem
dzērieniem Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno
trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās
spēkā. Gruzija paturēs tiesības atbrīvot no akcīzes
nodokļa alkoholiskos dzērienus, ko nelielos daudzumos
pašpatēriņam ražo privātpersonas un kas nav paredzēti
tirdzniecībai. Padomes
Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas
pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu
energoproduktiem un elektroenerģijai Termiņi: minētās direktīvas noteikumus,
izņemot tās 1. pielikumu, īsteno piecu gadu laikā
pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Padomes
Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par
akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu Piemēro
šādu minētās direktīvas pantu: – 1. pantu Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno
divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās
spēkā. Padomes
Trīspadsmitā direktīva Nr. 86/560/EEK (1986. gada 17. novembris)
par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz
apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības
nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem
pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas
teritorijā Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. ________________ XXIII PIELIKUMS STATISTIKA
ES acquis
statistikas jomā, kā tas minēts šā nolīguma
V sadaļas (Ekonomiskā sadarbība) 4. nodaļas
(Statistika) 291. pantā, ir noteikts Statistikas noteikumu
krājumā, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu
šim nolīgumam. Statistikas
noteikumu krājuma jaunākā pieejamā redakcija
elektroniskā formā ir atrodama Eiropas Savienības Statistikas
biroja (Eurostat) tīmekļa vietnē:
http://epp.eurostat.ec.europa.eu ________________