PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

2013. gada maijā risinot sarunas par Eiropas Savienības un Seišelu Republikas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma jauna protokola noslēgšanu, Seišelas norādīja uz vajadzību vienoties par Seišelu karoga kuģu piekļuvi Majotas ūdeņiem, kas no 2014. gada 1. janvāra ir ES jurisdikcijā. Tas ļautu kuģiem, kas peld ar Seišelu karogu, piekļūt Majotas ūdeņiem arī pēc 2014. gada 1. janvāra.        

Patlaban kuģi, kas peld ar Seišelu karogu, Majotas ūdeņos var zvejot, pamatojoties uz vienošanos starp Majotas prefektūru un Seišelu karoga kuģu īpašniekiem. Līdz šim, pamatojoties uz privāto vienošanos, kas paredzēja, ka kuģi licences maksu Majotai maksā tiešā veidā, Majotas ūdeņos vidēji zvejoja 8 Seišelu seineri zvejai ar riņķvadiem.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ņemot vērā tunzivīm raksturīgo migrāciju, Seišelu flotei tas ir stratēģiskas nozīmes nolīgums. Tas arī uzsvērs ES un Seišelu attiecību nozīmi un stiprinās tās. Šis nolīgums papildina un atspoguļo patlaban spēkā esošo nolīgumu, kas reglamentē ES kuģu piekļuvi resursiem Seišelu ūdeņos, un tādējādi tas pastiprina Seišelām kā ES svarīgākajam partnerim šajā reģionā raidīto politisko signālu.

Tāpēc ES ir ieinteresēta parakstīt, provizoriski piemērot un noslēgt šo nolīgumu ar Seišelām.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Eiropadome 2012. gada 11. jūlijā pieņēma lēmumu par Majotas statusa grozīšanu, lai tā, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, vairs nebūtu aizjūras zeme un teritorija (pašreizējais statuss) un iegūtu tālāka reģiona statusu (OV L 204, 31.7.2012.). Rezultātā 2014. gada 1. janvārī pašreizējā Majotas ekskluzīvā ekonomikas zona (EEZ) kļuva par ES ūdeņiem.

Vienošanās par Komisijas pilnvarām risināt šīs sarunas ar Seišelu Republiku tika panākta 14. oktobrī, sarunas notika drīz vien pēc šīs vienošanās un noslēdzās 2013. gada 15. novembrī.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Tā kā šis priekšlikums attiecas uz to zvejas kuģu piekļuvi ES jurisdikcijā esošiem ūdeņiem, kuri peld ar Seišelu karogu, tam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem no ES budžeta.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Šis nolīgums noteiktam skaitam kuģu uz sešiem gadiem paredz piekļuvi Majotas ūdeņiem, kas no 2014. gada 1. janvāra ir ES jurisdikcijā. Tas atspoguļo pašreizējās zvejas iespējas, ko piedāvā patlaban spēkā esošā Majotas un kuģu īpašnieku vienošanās. Šīs iespējas ir atbilstīgas IOTC zinātniskajiem ieteikumiem attiecībā uz kapacitāti un resursu saglabāšanu.

Lai iegūtu šādu piekļuvi, Seišelu kuģu īpašniekiem būs jāmaksā par zvejas atļaujām. Maksas par šādām atļaujām būs atbilstīgas kopējām likmēm, par kurām nesen ar Seišelām tika panākta vienošanās Eiropas Savienības un Seišelu Republikas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma jaunajā protokolā. Licenču maksājumi būs vienīgā finansiālā kompensācija, kas paredzēta šajā jaunajā nolīgumā, un tie tiks tiešā veidā izmaksāti Majotai, lai tā varētu izveidot savu pārvaldības un kontroles sistēmu, kā arī uzlabot zivsaimniecības pārvaldību un spēju veidošanu. Seišelu valdību tas finansiāli neietekmēs.

2014/0078 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Eiropas Savienības un Seišelu Republikas Nolīgumu par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri peld ar Seišelu karogu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

tā kā:

(1)       2012. gada 11. jūlijā Eiropadome pieņēma Lēmumu 2012/419/ES[2], kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī un ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību.

(2)       Padome ir pilnvarojusi Komisiju Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par nolīgumu ar Seišelu Republiku attiecībā uz Seišelu karoga zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, konkrēti, Majotas piekrastes ekskluzīvajai ekonomikas zonai.

(3)       Minēto sarunu rezultātā 2013. gada 15. novembrī tika parafēts jaunais nolīgums.

(4)       Savienība ir ieinteresēta īstenot ar Seišelu Republiku zivsaimniecības nozarē noslēgto nolīgumu, ar kuru nosaka Seišelu zvejas iespējas un paredz attiecīgus nosacījumus, lai Majotas ūdeņos, kuri ir Eiropas Savienības jurisdikcijā, veicinātu atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zvejniecību. Tāpēc ir lietderīgi Savienības vārdā apstiprināt šo nolīgumu.

(5)       Ar nolīguma 8. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kas ir atbildīga par šā nolīguma piemērošanas pārraudzību. Turklāt saskaņā ar nolīgumu Apvienotā komiteja drīkst apstiprināt atsevišķus grozījumus nolīgumā. Lai atvieglotu šādu grozījumu apstiprināšanu, Eiropas Komisija ar īpašiem nosacījumiem būtu jāpilnvaro tos apstiprināt vienkāršotā procedūrā.

(6)       Lai no dienas, kad Majotai piešķirts tālākā reģiona statuss, Majotas iestādes varētu īstenot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, ir jāizveido pienācīga administratīvā struktūra, kontroles pasākumi, fiziskā infrastruktūra un jānodrošina atbilstīga spēju veidošana. Tas arī palīdzēs ievērot prasību par Savienības starptautisko ziņošanas pienākumu izpildi. Tālab būtu jānodrošina, lai Majotas zivsaimniecības iestādēm tiktu piešķirti vajadzīgie finanšu līdzekļi, izmantojot finansējumu, ko veido Majotai tiešā veidā iemaksātās kuģu īpašnieku maksas.

(7)       Zvejas flote ar Seišelu karogu Majotas ūdeņos vairākus gadus darbojās, pamatojoties uz Majotas un kuģu īpašnieku vienošanos, saskaņā ar kuru kuģu īpašnieki licences maksu par zveju Majotas ūdeņos maksāja tiešā veidā Majotai. Rezultātā starp Seišelu floti un Francijas tālākā reģiona Majotas vietējo kopienu ir izveidojusies cieša saikne. Tāpēc, lai saglabātu šo zvejas darbību nepārtrauktību un no tās izrietošos ieguvumus Majotai, ir lietderīgi nodrošināt, lai visi maksājumi par atļaujām un nozveju, kas veikti saskaņā ar šo nolīgumu, nestu labumu tieši Majotas vietējai kopienai.

(8)       Tāpēc jaunais nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu.

(9)       Lai nodrošinātu Eiropas Savienības kuģu zvejas darbību nepārtrauktību, jaunais nolīgums būtu provizoriski jāpiemēro no dienas, kad nolīgumu parakstījušas abas puses,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek atļauts Savienības vārdā parakstīt nolīgumu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts nolīgumā starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

1.         Francija ir pilnvarota sava tālākā reģiona Majotas vārdā iekasēt maksājumus par atļaujām un nozveju un citas maksas no attiecīgo Seišelu kuģu operatoriem, par to piešķirot piekļuves tiesības zvejot ES ūdeņos pie Majotas saskaņā ar šā nolīguma pielikuma III nodaļas 1. iedaļas 8. un 9. punktu un 2. iedaļu. Šos ieņēmumus Francija izmanto, lai izveidotu pienācīgu administratīvo struktūru, kontroles pasākumus, fizisko infrastruktūru un nodrošinātu atbilstīgu spēju veidošanu, kas ļautu Majotas administrācijai izpildīt KZP prasības.

2.         Francija iesniedz Komisijai minētā bankas konta rekvizītus.

3.         Katra šā nolīguma īstenošanas gada beigās Francija nosūta Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu par to kuģu veiktajiem maksājumiem, kam atļauts zvejot, un šo maksājumu izmantojumu.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā parakstīt šo nolīgumu.

4. pants

Līdz tā spēkā stāšanās dienai nolīgumu provizoriski piemēro no dienas, kad to parakstījušas abas puses.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV C [..], [..]. lpp.

[2]               OV L 204, 31.7.2012.

PIELIKUMI

Eiropas Savienības un Seišelu Republikas nolīgums par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri peld ar Seišelu karogu

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "ES",

un

SEIŠELU REPUBLIKA, turpmāk "Seišelas",

turpmāk "Puses",

ŅEMOT VĒRĀ ciešās sadarbības attiecības starp ES un Seišelām, jo īpaši saistībā ar Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums), un abpusējo vēlmi šo sadarbību pastiprināt,

ATZĪMĒJOT, ka zivsaimniecības jomā ES un Seišelām ir izveidojušās ciešas attiecības, pateicoties 1987. gadā pieņemtajam Eiropas Ekonomikas Kopienas un Seišelu Republikas nolīgumam par zveju pie Seišelu salām. Šo nolīgumu Puses nostiprināja ar 2006. gadā noslēgtu partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, kas joprojām ir spēkā un kas tiek īstenots, izmantojot attiecīgo nolīgumam pievienoto protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju,

APZINOTIES to principu nozīmīgumu, kurus nosaka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemtais Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodekss,

ATZĪMĒJOT arī to, ka abas Puses – ES un Seišelas – ir arī līgumslēdzējas puses Indijas okeāna tunzivju komisijā (IOTC); tā ir starpvaldību organizācija, kas ir pilnvarota pārvaldīt tunzivis un tunzivjveidīgās sugas Indijas okeānā un tam blakusesošajās jūrās,

APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zveju, lai nodrošinātu jūras dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu,

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šādai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošina saskanību ar politiku un centienu sinerģiju,

VĒLOTIES pieņemt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Seišelu kuģi var veikt zvejas darbības ES ūdeņos un ar kādiem var saņemt Seišelu atbalstu atbildīgas zvejas nodrošināšanai minētajos ūdeņos,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

– ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē ar mērķi nodrošināt atbildīgu zveju ES ūdeņos, kas nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

– nosacījumi, ar kādiem Seišelu zvejas kuģi piekļūst ES ūdeņiem, kā noteikts pielikumā;

– zvejas kontroles kārtība ES ūdeņos ar nolūku nodrošināt minēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas novēršanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

(a) "Seišelu iestādes" ir Seišelu iestāde, kas atbild par zveju;

(b) "Seišelu kuģi" ir kuģi, kuri peld ar Seišelu karogu un ir reģistrēti Seišelās;

(c) "ES iestādes" ir Eiropas Komisija;

(d) "ES ūdeņi" ir Majotas ūdeņi, kas ir ES jurisdikcijā;

(e) "Apvienotā komiteja" ir komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Savienības un Seišelu pārstāvji un kura veic šā nolīguma 8. pantā noteiktās funkcijas.

3. pants

Šā nolīguma īstenošanas principi un mērķi

1. Ar šo Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju ES ūdeņos, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm un neskarot nolīgumus, ko ģeogrāfiskā reģiona robežās noslēgušas jaunattīstības valstis, tostarp savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus.

2. Šajā nolīgumā izklāstītie noteikumi par zveju atbilst Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) rezolūcijām.

3. Ar šo Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar ES kopējās zivsaimniecības politikas un labas ekonomiskās un sociālās pārvaldības principiem.

4. pants

Sadarbība statistikas un zinātnes jomā atbildīgas zvejas veicināšanā

1. Šā nolīguma darbības laikā ES un Seišelas uzrauga resursu stāvokļa dinamiku ES ūdeņos, un, ja nepieciešams, pēc vienas Puses pieprasījuma noorganizē kopīgu zinātnisku sanāksmi.

2. Dzīvo resursu pārvaldīšanas un saglabāšanas nolūkā Puses turklāt pēc vajadzības apmainās ar attiecīgo statistisko, bioloģisko, kā arī saglabāšanas un vides jomas informāciju, un sadarbojas attiecīgajās zinātniskajās sanāksmēs.

3. Pamatojoties uz IOTC labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, Puses var apspriesties Apvienotajā komitejā, kas paredzēta šā nolīguma 8. pantā, un vienoties par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ES jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

5. pants

Seišelu kuģu piekļuve zvejai ES ūdeņos

1. Ar šo ES apņemas atļaut Seišelu kuģiem iesaistīties zvejas darbībās ES ūdeņos saskaņā ar šo nolīgumu un tā pielikumu.

2. Seišelas nodrošina, ka tās kuģi ievēro šā nolīguma prasības un tiesību aktus, kuri reglamentē zveju ES.

6. pants

 Zvejas atļaujas

1. Seišelu zvejas kuģi drīkst zvejot ES ūdeņos tikai tad, ja uz kuģa ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas atļauja vai tās kopija.

2. Kuģa zvejas atļaujas izdošanas kārtība, no kuģa īpašnieka iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība ir noteikta pielikumā.

7. pants

Nolīgumā aptvertās sugas

Zvejas atļaujas tiks izsniegtas vienīgi par tālu migrējošu zivju sugu izmantošanu (sugām, kas uzskaitītas ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā), izņemot  Alopiidae dzimtu, Sphyrnidae dzimtu, kā arī šādas sugas: Cetorhinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharhinus falciformis un Carcharhinus longimanus.     

8. pants

Apvienotā komiteja

1. Šā nolīguma piemērošanas uzraudzībai izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

(a) uzraudzīt nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanu;

(b) nodrošināt nepieciešamo saziņu Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību;

(c) darboties kā forumam izlīguma panākšanai visos strīdos par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

(d) vajadzības gadījumā, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, no jauna novērtēt zvejas iespēju apjomu un līdz ar to – finansiālā ieguldījuma apjomu;

(e) vajadzības gadījumā pieņemt lēmumu par šā nolīguma un tā pielikuma tehnisko noteikumu pārskatīšanu;

(f) veikt pārējās funkcijas, par kurām Puses var pieņemt lēmumus.

2. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus ES un Seišelās, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

9. pants

Zvejas iespēju pielāgošana atbilstīgi Apvienotās komitejas lēmumam

Kā paredzēts šā nolīguma 8. pantā, Apvienotā komiteja var no jauna novērtēt pielikuma II nodaļā minētās zvejas iespējas, un atbilstīgi Apvienotās komitejas lēmumam tās var tikt pielāgotas, ja IOTC ieteikumi un rezolūcijas liecina, ka šāda pielāgošana nodrošinās Indijas okeāna tunzivju un tunzivjveidīgo sugu ilgtspējīgu pārvaldību.

10. pants

Nolīguma īstenošanas apturēšana

1. Šā nolīguma īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas un pēc Pušu apspriešanās un vienošanās nolīguma 8. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā aptur šādos gadījumos:

(a) sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības zvejas apgabalos ES ūdeņos;

(b) Pušu starpā rodas neatrisināmi strīdi par šā nolīguma un tā pielikuma interpretēšanu un īstenošanu;

(c) viena no Pusēm neievēro šā nolīguma un tā pielikuma noteikumus;

(d) vienas Puses politikas pamatnostādnēs tiek ieviestas būtiskas pārmaiņas, kuras ietekmē attiecīgos šā nolīguma noteikumus;

(e) netiek ievēroti pielikumā noteiktie vispārīgie pienākumi;

(f) viena no Pusēm konstatē, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un ir izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras;

(g) netiek ievērota Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kā paredzēts šā nolīguma 3. pantā un tam pievienotā pielikuma I nodaļas 3. punktā.

2. Lai apturētu šā nolīguma īstenošanu, attiecīgā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par savu nodomu.

3. Ja īstenošana ir apturēta, Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja izlīgumu izdodas panākt, šā nolīguma īstenošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā nolīguma īstenošana bija apturēta.

11. pants

Nolīguma piemērošanas izbeigšana

1. Šā nolīguma darbību var izbeigt jebkura no Pusēm, ja rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, ja attiecīgie krājumi ir noplicināti vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2. Šā nolīguma piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt nolīguma piemērošanu.

3. Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās. Ja pēc šādas apspriešanās tiek pieņemts lēmums atsaukt izbeigšanas pieprasījumu, nolīgumu turpina piemērot pilnībā.

12. pants

Piemērojamie tiesību akti

1. Seišelu zvejas kuģu darbības ES ūdeņos regulē ES normatīvie akti, ja vien šajā nolīgumā un tā pielikumā nav noteikts citādi.

2. ES nekavējoties paziņo Seišelām par visām izmaiņām ES kopējā zivsaimniecības politikā vai tiesību aktos.

13. pants

Konfidencialitāte

Saskaņā ar atbilstošo IOTC rezolūciju Puses nodrošina, ka atklātībai pieejami ir tikai agregēti dati par zvejas darbībām ES ūdeņos. Datus, ko citādi uzskatītu par konfidenciāliem, izmanto vienīgi nolīguma īstenošanai un zvejniecību pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes.

14. pants

Datu elektroniska apmaiņa

1. Seišelas un Eiropas Savienība apņemas ieviest vajadzīgās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma un tā pielikuma īstenošanu.

2. Puses nekavējoties paziņo viena otrai par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem, kuri kavē šādu apmaiņu. Šādā gadījumā ar nolīguma un tā pielikuma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā atbilstīgi pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

3. Dokumentu elektroniskā formātā uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

15. pants

Vidusposma pārskats

Puses vienojas, ka tālab, lai novērtētu nolīguma darbību un efektivitāti, trīs gadus pēc nolīguma provizoriskās piemērošanas sākuma dienas tiks veikts vidusposma pārskats.

16. pants

Pienākums nolīguma termiņa beigās vai piemērošanas izbeigšanas gadījumā

Nolīguma termiņa beigās vai tā piemērošanas izbeigšanas gadījumā, kā paredzēts 11. pantā, Seišelu kuģu īpašniekiem saglabājas atbildība par nolīguma noteikumu pārkāpumu vai par tādu ES tiesību aktu pārkāpumu, kas bijuši spēkā pirms nolīguma termiņa beigām vai tā piemērošanas izbeigšanas, vai par nolīguma termiņa beigu vai piemērošanas izbeigšanas laikā nenokārtotu atļaujas maksu vai nenokārtotajiem maksājumiem.

17. pants

Ilgums

Šo nolīgumu piemēro sešus gadus no tā spēkā stāšanās dienas; to pagarina uz turpmākiem sešu gadu periodiem, ja vien saskaņā ar 11. pantu neiesniedz paziņojumu par šā nolīguma piemērošanas izbeigšanu.

18. pants

Provizoriska piemērošana

Šo nolīgumu provizoriski piemēro no dienas, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Pielikums

Nosacījumi, kas piemērojami Seišelu kuģu zvejas darbībām

I nodaļa – Vispārīgi noteikumi

1. Vispārīgi pienākumi

Seišelu kuģiem, kuriem zvejas atļauja izdota saskaņā ar šo nolīgumu, ir jāatbilst ES kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumiem par saglabāšanas un kontroles pasākumiem un citiem noteikumiem, ar ko zvejas apgabalā, kurā šie kuģi darbojas, reglamentē ES zvejas kuģu zvejas darbību, un arī šajā nolīgumā paredzētajiem noteikumiem.

2. Zvejas apgabali

(a) ES dara zināmas Seišelām tā apgabala ģeogrāfiskās koordinātas, kurā Seišelu kuģi drīkst darboties pirms nolīguma provizoriskas piemērošanas.

(b) Seišelu kuģiem ir aizliegts izmantot riņķvadus tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju baros apgabalos, kas atrodas 24 jūdžu robežās no Majotas salas krastiem, mērot no bāzes līnijām, no kurām nosaka teritoriālos ūdeņus.

(c) Visas izmaiņas attiecībā uz zvejas apgabaliem tiks paziņotas Seišelu iestādēm četras nedēļas pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

3. Nodarbinātības nosacījumi

Saskaņā ar šo nolīgumu uz kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības regulē Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā.

II nodaļa

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Sešus gadus ilgā laikposmā zvejas iespējas, kas piešķirtas saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu, ir šādas:

8 tunzivju seineri un

2 apgādes kuģi.

2. Seišelu kuģi drīkst iesaistīties zvejas darbībās ES ūdeņos tikai tad, ja tie ir iekļauti IOTC zvejottiesīgo kuģu sarakstā un uz kuģa ir tāda zvejas atļauja vai tās kopija, kas izdota saskaņā ar 6. pantu un nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem saskaņā ar pielikumu.

III nodaļa

Zvejas atļaujas

1. iedaļa

Zvejas atļauju pieprasīšana un izdošana

1. "Zvejas atļauja" ir derīgs pilnvarojums vai licence zvejas darbību veikšanai saskaņā ar minēto zvejas atļauju, kas savukārt izdota saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Seišelu kuģis ir tiesīgs saņemt zvejas atļauju saskaņā ar šo nolīgumu, ja:

(a) tas ir iekļauts sarakstā, kuru paziņojušas Seišelas un kurā iekļauti kuģi, kam atļauts veikt zvejas darbības saskaņā ar minēto nolīgumu;

(b)  tas ir iekļauts IOTC zvejottiesīgo kuģu sarakstā;

(c) pēdējo 12 mēnešu laikā, kad veiktas zvejas darbības saskaņā ar kuģu īpašnieku un Majotas agrāk noslēgto privāto vienošanos, tas ir izpildījis nosacījumus un pienākumus attiecībā pret Majotu saskaņā ar minēto vienošanos;

(d) tas nav iekļauts NNN zvejas sarakstā;

(e)  tas ir darījis pieejamus un sniedzis datus, kuri jāsniedz saskaņā ar šo nolīgumu, un

(f) tas nodrošina zvejas atļaujas pieprasījuma atbilstību nolīguma un tā pielikuma prasībām.

3. Turklāt Seišelu kuģi, kas iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, ievēro attiecīgos Padomes Regulas Nr. 1006/2008 noteikumus par zvejas atļaujām.

4. Visi Seišelu kuģi, kas iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, būtu jāpārstāv aģentam, kurš ir Majotas rezidents, vai – ja šāda aģenta nav – aģentam, kurš ir Seišelu rezidents. Atļaujas pieprasījumā norāda šā aģenta vārdu un adresi.

5. Seišelu attiecīgās iestādes vismaz 20 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma nosūta nolīguma 2. pantā definētajai ES kompetentajai iestādei zvejas atļaujas pieprasījumu par katru Seišelu kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar šo nolīgumu.

6. Ja zvejas atļaujas pieprasījums nav iesniegts pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma, kā noteikts 5. punktā, kuģa īpašnieks vai viņa aģents to var izdarīt atļaujas derīguma termiņa laikā, bet ne vēlāk kā 20 dienas pirms zvejas darbību sākuma. Šādos gadījumos kuģa īpašnieks vai viņa aģents avansā samaksā par visu zvejas atļaujas derīguma termiņu.

7. Ar ES delegācijas Maurīcijā starpniecību visus zvejas atļaujas pieprasījumus ES kompetentajai iestādei iesniedz, izmantojot veidlapu, kuras paraugs atrodams 1. papildinājumā, un tiem pievieno šādus dokumentus:

(a) pierādījumu par to, ka ir nokārtots avansa maksājums par zvejas atļaujas derīguma termiņu;

(b) visus citus dokumentus vai sertifikātus, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus attiecīgā tipa kuģiem piemēro atbilstīgi šim nolīgumam.

8. Visus maksājumus par atļaujām un nozveju iemaksā ES bankas kontā, kura rekvizītus ES paziņo pirms šā nolīguma provizoriskās piemērošanas. Ar bankas darījumiem saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieks vai viņa aģents.

9. Maksās ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

10. Visu Seišelu kuģu gadījumā zvejas atļaujas izdod kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem 15 dienu laikā no dienas, kurā ES ir saņēmusi visus 7. punktā minētos dokumentus. Šo zvejas atļauju kopijas nosūta par Seišelām atbildīgajai Eiropas Savienības delegācijai.

11. Zvejas atļauju izdod konkrētam Seišelu kuģim, un tā nav nododama citam kuģim, izņemot nepārvaramas varas gadījumos, kā izklāstīts 13. punktā.

12. Arī uz apgādes kuģiem, kas peld ar Seišelu karogu un darbojas ES ūdeņos, attiecas atļaujas saņemšanas prasība un tie paši pienākumi, kā noteikts pielikumā. Šiem kuģiem aizliegts veikt zvejas darbības.

13. Ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, pēc Seišelu pieprasījuma Seišelu kuģa zvejas atļauju līdz tās derīguma termiņa beigām bez papildu maksas var nodot citam zvejottiesīgam Seišelu kuģim ar līdzīgiem parametriem.

14. Nododošā kuģa īpašnieks vai viņa aģents anulēto zvejas atļauju nogādā Eiropas Savienībai, izmantojot par Seišelām atbildīgās Eiropas Savienības delegācijas starpniecību.

15. Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks nogādā anulēto zvejas atļauju Eiropas Savienībai. Par Seišelām atbildīgā Eiropas Savienības delegācija tiek informēta par zvejas atļaujas nodošanu.

16. Neatkarīgi no šā pielikuma VI nodaļas "Kontrole" 2. punkta noteikumiem zvejas atļaujai vai tās elektroniskajai kopijai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

2. iedaļa

Kuģu īpašniekiem noteiktās maksas un avansa maksājumi un paziņojums par maksām

1. Kuģu īpašniekiem piekritīgos maksājumus aprēķina, pamatojoties uz šādu likmi par tonnu nozvejoto zivju:

pirmajā nolīguma piemērošanas gadā EUR 110 par tonnu;

otrajā un trešajā nolīguma piemērošanas gadā EUR 115 par tonnu;

ceturtajā un piektajā nolīguma piemērošanas gadā EUR 120 par tonnu;

sestajā nolīguma piemērošanas gadā EUR 125 par tonnu.

2. Ikgadējais maksājums, kas Seišelu kuģu īpašniekiem avansā jāveic laikā, kad ES iestādēm tiek iesniegts pieprasījums par zvejas atļauju, ko izdod ES, ir tāds, kā norādīts turpmāk.

Tunzivju seineri

Pirmajā nolīguma piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 11 000 jeb 110 EUR/t par 100 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Majotas ūdeņos.

Otrajā un trešajā nolīguma piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 11 500 jeb 115 EUR/t par 100 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Majotas ūdeņos.

Ceturtajā un piektajā nolīguma piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 12 000 jeb 120 EUR/t par 100 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Majotas ūdeņos.

Sestajā nolīguma piemērošanas gadā avansa maksājums ir EUR 12 500 jeb 125 EUR/t par 100 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju, kas nozvejotas Majotas ūdeņos.

3. Par nozveju, kas pārsniedz 100 tonnas, piemēro 1. punktā paredzēto gada likmi par nozvejas tonnu.

4. ES iestādes, pamatojoties uz Seišelu kuģu iesniegtajām nozvejas deklarācijām un citu informāciju, kas ir ES iestāžu rīcībā, sagatavo paziņojumu par iepriekšējā kalendārā gadā piekritīgajām maksām. Kopija jāiesniedz Seišelu iestādēm verificēšanai.

5. Paziņojumu par maksām nosūta Seišelu iestādēm līdz kārtējā gada 31. martam. Seišelu iestādes līdz 15. aprīlim to nosūta kuģa īpašniekam.

6. Ja kuģa īpašnieks nepiekrīt ES iestāžu nosūtītajam paziņojumam, viņš var lūgt konsultāciju kompetentajos zinātniskajos institūtos, kuru kompetencē ir nozvejas statistikas verificēšana Seišelās, un pēc tam apspriesties ar Seišelu iestādēm (kuras par to informē Komisiju), lai līdz kārtējā gada 31. maijam sagatavotu galīgo paziņojumu. Ja kuģu īpašnieki līdz minētajai dienai neiesniedz nekādus apsvērumus, ES iestāžu sagatavoto paziņojumu par maksām uzskata par galīgo paziņojumu. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā 2. punktā minētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatmaksā.

Apgādes kuģi

7. Atļauju apgādes kuģim izdod tādā pašā kārtībā, kādu piemēro zvejas kuģiem, un avansa maksājums šādas atļaujas saņemšanai ir EUR 3000. Ja apgādes kuģiem piemērojamie noteikumi, maksas vai nosacījumi mainās, ES par to informē Seišelas pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.

IV nodaļa – Uzraudzība

1. iedaļa

Nozvejas deklarēšanas kārtība

1. Visiem Seišelu kuģiem, kam saskaņā ar nolīgumu atļauts zvejot ES ūdeņos, ir pienākums turpmāk norādītajā kārtībā ziņot par savām nozvejām ES kompetentajai iestādei tik ilgi, līdz abas Puses ir ieviesušas nozvejas datu deklarēšanas elektronisko sistēmu (ERS), kā minēts turpmāk 5. punktā.

(a) Seišelu kuģi, kam ir licence zvejai ES ūdeņos, katru dienu aizpilda 2. papildinājumā pievienoto nozvejas deklarācijas veidlapu par katru zvejas reisu, ko tie veic ES ūdeņos. Veidlapu aizpilda arī tad, ja nozveja nav gūta. Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis.

(b) Kamēr Seišelu kuģi atrodas ES ūdeņos, tie ik pēc trim (3) dienām paziņo ES un Seišelu kompetentajai iestādei prasīto informāciju formātā, kas attiecīgi norādīts 2. papildinājumā.

(c) Attiecībā uz a) un c) apakšpunktā minētās nozvejas deklarācijas nosūtīšanu Seišelu kuģi rīkojas šādi:

– ja tie ierodas Seišelu ostā, aizpildīto veidlapu Seišelu iestādēm iesniedz piecu (5) dienu laikā pēc ierašanās ostā un katrā ziņā pirms iziešanas no ostas (izvēlas īsāko periodu);

– visos pārējos gadījumos aizpildīto veidlapu Seišelu iestādēm nosūta četrpadsmit (14) dienu laikā pēc ierašanās ostā, kas nav Viktorijas osta.

(d) Vienlaikus un tādā pašā termiņā, kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā, šo nozvejas deklarāciju kopijas jānosūta ES delegācijai Maurīcijā.

2. iedaļa

Nozvejas paziņošana: ieiešana ES ūdeņos un iziešana no tiem

1. Šajā pielikumā tāda kuģa zvejas reisa ilgums, kurš peld ar Seišelu karogu, ir:

– vai nu laikposms starp kuģa ieiešanu ES ūdeņos un iziešanu no tiem,

– vai laikposms starp kuģa ieiešanu ES ūdeņos un nozvejas pārkraušanu citā kuģī,

– vai laikposms starp kuģa ieiešanu ES ūdeņos un nozvejas izkraušanu Eiropas Savienībā.

2. Seišelu kuģi vismaz sešas (6) stundas iepriekš paziņo ES iestādēm par plānotu ieiešanu ES ūdeņos vai iziešanu no tiem un ik pēc trim dienām laikā, kamēr tie veic zvejas darbības ES ūdeņos, – par šajā laikā gūto nozveju.

3. Paziņojot par ieiešanu / iziešanu, Seišelu kuģi paziņo arī savu atrašanās vietu paziņojuma nosūtīšanas laikā un uz kuģa paturētās nozvejas apjomu un sugu sastāvu. Šos paziņojumus sniedz 4. papildinājumā norādītajā formātā, pa e-pastu vai faksu, un izmantojot turpat minētos faksa numurus vai elektroniskā pasta adreses.

4. Ja Seišelu zvejas kuģus pārsteidz zvejojam bez paziņošanas ES iestādēm, tos uzskata par kuģiem, kas zvejo bez zvejas atļaujas. Šādos gadījumos piemēro VII nodaļā minētās sankcijas.

3. iedaļa

Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

1. Izkraušana

1. Izkraušanas darbībām apstiprinātā Seišelu osta ir Viktorija, kas atrodas Mae salā.

2. Visi Seišelu kuģi, kuri vēlas izkraut nozveju apstiprinātās Seišelu ostās, vismaz 24 stundas iepriekš paziņo Seišelu kompetentajai iestādei šādu informāciju:

(a) izkraušanas osta;

(b) izkraujošā zvejas kuģa vārds un starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS);

(c) izkraušanas datums un laiks;

(d) paredzētais izkrāvums kilogramos, noapaļots līdz tuvākajiem 100 kg un pa sugām;

(e) produkcijas sagatavošanas veids.

3. Izkraušanu uzskata par iziešanu no ES ūdeņiem, kā noteikts šīs nodaļas 2.1. iedaļā. Tāpēc Seišelu kuģi izkraušanas deklarācijas iesniedz Seišelu kompetentajām iestādēm.

2. Pārkraušana citā kuģī

1. Jūrā pārkraut nozveju citā kuģī ir aizliegts, un personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro ES tiesību aktos paredzētos noteikumu izpildes pasākumus. Pārkraušanu citā kuģī var veikt apstiprinātā Majotas ostā.

2. Ja pārkraušanu citā kuģī veic apstiprinātā Majotas ostā, Seišelu kuģu īpašniekiem vai to aģentiem vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo ES kompetentajām iestādēm un vienlaikus attiecīgajai ostas iestādei Majotā šāda informācija:

(a) pārkraušanas osta vai teritorija, kur šī darbība notiks;

(b) pārkraujošā Seišelu kuģa vārds un IRCS;

(c) saņemošā zvejas kuģa un/vai saldētājkuģa vārds un IRCS;

(d) pārkraušanas datums un laiks;

(e) paredzētais pārkrāvums kilogramos, noapaļots līdz tuvākajiem 100 kg un pa sugām;

(f) produkcijas sagatavošanas veids.

3. Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no ES ūdeņiem, kā noteikts 2.1. iedaļā. Seišelu kuģi nozvejas deklarācijas ES kompetentajām iestādēm (un to kopijas ostu iestādēm) iesniedz ne vēlāk kā divdesmit četras (24) stundas pēc citā kuģī pārkraušanas beigām un katrā ziņā pirms pārkrāvējkuģa iziešanas no ostas (izvēlas īsāko periodu).

4. iedaļa Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Visi Seišelu kuģi, kas zvejo vai gatavojas zvejot zvejas apgabalos ES ūdeņos saskaņā ar šo nolīgumu, ievēro visus 6. papildinājuma noteikumus par kuģu satelītnovērošanas sistēmu.

V nodaļa

Novērotāji

1. Puses atzīst, ka ir svarīgi ievērot IOTC Rezolūcijā 11/04 noteiktos pienākumus, kas saistīti ar zinātnisko novērotāju programmu.

2. Uz Seišelu kuģiem, kuriem saskaņā ar šo nolīgumu ir atļauts zvejot ES ūdeņos, uzņem ES iestāžu izraudzītus novērotājus, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams ar vietas trūkumu saistītu drošības apsvērumu dēļ. Noteikumi par novērotāju uzkāpšanu uz kuģa ir šādi:

(a) Seišelu kuģi uzņem vienu novērotāju, ja iespējams, saistībā ar reģionālo novērošanas programmu;

(b) ES iestādes sagatavo to Seišelu kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotājs, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Sarakstus nosūta Seišelu iestādēm, tiklīdz tie ir sagatavoti un turpmāk ik pēc trim mēnešiem, ja tie šajā laikā tikuši atjaunināti;

(c) ES iestādes ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās novērotāja ierašanās attiecīgajiem Seišelu kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem paziņo tā izraudzītā novērotāja vārdu, kas jāuzņem uz kuģa.

3. Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nav ilgāks par to laiku, kas vajadzīgs novērotāja pienākumu veikšanai, izņemot ja novērotājs ir norīkots saistībā ar reģionālo novērotāju programmu, un tad viņš/viņa var palikt uz kuģa ilgāk, lai veiktu savus pienākumus saistībā ar programmu. ES iestādes šo informāciju Seišelu kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem paziņo reizē ar tā novērotāja vārdu, kurš izraudzīts darbam uz konkrētā Seišelu kuģa.

4. Pēc apstiprināto Seišelu kuģu saraksta paziņošanas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un ES iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

5. Divu nedēļu laikā, brīdinot desmit dienas iepriekš, attiecīgo Seišelu kuģu īpašnieki dara zināmu, kurā ES ostā un kurā dienā tie plāno novērotājus uzņemt uz kuģa.

6. Ja novērotājus uzņem uz kuģa ārvalstu ostā, viņu ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja Seišelu kuģis, uz kura atrodas ES novērotājs, iziet no ES ūdeņiem, jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja iespējami drīzu atgriešanos ES, un šīs atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks, izņemot ja novērotājs, pildot savus novērošanas pienākumus, turpina darbu uz Seišelu kuģa saistībā ar citu nolīgumu vai novērotāju programmu.

7. Ja novērotājs nav ieradies norunātajā laikā un vietā un neierodas turpmākajās divpadsmit (12) stundās pēc norunātā laika, Seišelu kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

8. Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Novērotāja uzdevumi ir šādi:

(a) novērot Seišelu kuģu zvejas darbības;

(b) verificēt zvejas darbībās iesaistīto Seišelu kuģu atrašanās vietas koordinātas;

(c) atzīmēt, kādi zvejas rīki tiek izmantoti;

(d) verificēt zvejas žurnālā reģistrētos datus par ES ūdeņos gūto nozveju;

(e) verificēt piezvejas procentuālo daudzumu un novērtēt izmetumu apjomu;

(f) reizi nedēļā pa e-pastu vai faksu vai ar citiem sakaru līdzekļiem nosūtīt zvejas datus, tostarp par ES ūdeņos gūtās nozvejas un piezvejas apjomu, kas paturēts uz kuģa.

9. Seišelu kuģa kapteinis dara visu praktiski iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību uz kuģa.

10. Iespēju robežās novērotājam ļauj izmantot visus viņa pienākumu veikšanai vajadzīgos līdzekļus. Kapteinis novērotājam dod piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa zvejas darbībām, konkrēti zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, un tām kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu veikšanu.

11. Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

(a) veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

(b) saudzē iekārtas un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti;

(c) novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no Seišelu kuģa novērotājs sagatavo un paraksta atskaiti par savu darbu, kura jānosūta ES kompetentajām iestādēm, un papildu eksemplārs jānosūta Seišelām. Kad novērotājs nokāpj no Seišelu kuģa, vēl vienu eksemplāru saņem kuģa kapteinis.

12. Seišelu kuģu īpašnieki sedz izmaksas par novērotāja izmitināšanu uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos kā kuģa virsniekiem.

13. Novērotāja algu un ar to saistītos nodokļus maksā ES kompetentās iestādes.

VI nodaļa

Kontrole

1. Seišelu kuģi ievēro ES piemērojamos tiesību aktus attiecībā uz zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, kas piemērojami šo kuģu zvejas darbībām, kā arī ievēro Indijas okeāna tunzivju komisijas pieņemtos saglabāšanas, pārvaldības un citus pasākumus.

2. Seišelas kārto un pastāvīgi atjaunina to Seišelu kuģu sarakstu, kuriem ir izdota zvejas atļauja saskaņā ar šo nolīgumu. Tūlīt pēc saraksta sagatavošanas un ikreiz pēc tā atjaunināšanas to nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām ES iestādēm.

3. To Seišelu zvejas kuģu kapteiņi, kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās ES ūdeņos, sadarbojas ar visām ES pilnvarotajām un pienācīgi identificētajām amatpersonām, kas veic zvejas darbību inspekciju un kontroli.

4. Lai veicinātu drošākas inspekcijas procedūras un neskarot ES tiesību aktus, uzkāpšanai uz kuģa jānotiek tādā veidā, lai inspekcijas platformu un inspektorus varētu identificēt kā tādus, kam ES piešķīrusi šāda uzdevuma veikšanas pilnvaras.

5. ES dara pieejamu Seišelām visu to inspekcijas platformu sarakstu, kuras izmanto jūrā veiktām inspekcijām saskaņā ar FAO UNFSA ieteikumiem. Šajā sarakstā inter alia norāda:

· zvejas patruļkuģu (FPV) vārdu;

· FPV kuģa datus;

· FPV fotoattēlu.

6. ES pēc Seišelu vai tās izraudzītas struktūras pieprasījuma var atļaut Seišelu inspektoriem krastā veiktās kontroles laikā novērot Seišelu kuģu darbības, tostarp pārkraušanu citā kuģī.

7. Kad inspekcija ir pabeigta un inspektors parakstījis inspekcijas ziņojumu, to dara pieejamu kapteinim, kurš ziņojumu paraksta un attiecīgā gadījumā pievieno komentārus un piezīmes. Šī parakstīšana neskar Pušu tiesības saistībā ar iespējamām pārkāpumu procedūrām. Pirms inspicējošās personas nokāpj no Seišelu kuģa, kapteinis saņem vienu inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

8. Šādas pilnvarotas amatpersonas neuzturas uz kuģa ilgāk, nekā vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

9. To Seišelu kuģu kapteiņi, kuri iesaistījušies izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbībās ES ostā, atļauj un atvieglo šo darbību inspicēšanu, kuru veic ES un / vai Seišelu pilnvarotas amatpersonas.

10. Ja šīs nodaļas noteikumi nav ievēroti, ES patur tiesības līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai apturēt pārkāpēja Seišelu kuģa zvejas atļaujas darbību un piemērot sodu, kas paredzēts spēkā esošajos ES tiesību aktos. Par to informē Seišelas.

VII nodaļa

Noteikumu izpildes nodrošināšana

1. Sankcijas

1. Ja netiek ievēroti iepriekšējo nodaļu noteikumi, jūras dzīvo resursu pārvaldības un saglabāšanas pasākumi vai ES tiesību akti, Seišelu kuģiem piemēro ES tiesību aktos paredzētos sodus un sankcijas.

2. Par visām sankcijām un visiem ar tām saistītajiem attiecīgajiem faktiem nekavējoties un pilnībā informē Seišelas.

3. Ja sankcijas izpaužas kā zvejas atļaujas apturēšana vai atsaukšana, Seišelas var prasīt, lai uz apturētās vai atsauktās zvejas atļaujas derīguma termiņa atlikušo periodu tiktu izdota cita zvejas atļauja cita kuģu īpašnieka Seišelu kuģim, un šī cita atļauja aizstātu apturēto vai atsaukto zvejas atļauju.

2. Zvejas kuģu arests un aizturēšana

1. ES iestādes tūlīt informē Seišelas par jebkura tāda Seišelu kuģa arestu un/vai aizturēšanu, kas darbojas saskaņā ar nolīgumu, un 48 stundu laikā nosūta aresta un/vai aizturēšanas apstākļus un iemeslus sīki izklāstoša inspekcijas ziņojuma kopiju.

2. Aresta un/vai aizturēšanas gadījumā piemērojamā informācijas apmaiņas procedūra

(a) Pēc iepriekš minētās informācijas saņemšanas Eiropas Komisija un Seišelu kompetentās iestādes, ievērodamas tiesvedības termiņus un procedūras, kas attiecībā uz arestu un/vai aizturēšanu paredzētas ES tiesību aktos, tiekas konsultatīvā sanāksmē.

(b) Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par sanāksmes rezultātiem un par visiem pasākumiem, kuri saistīti ar arestu un/vai aizturēšanu.

3. Noregulējums aresta un/vai aizturēšanas gadījumā

(a) Potenciālā pārkāpuma situāciju risina, mēģinot panākt izlīgumu. Šo procedūru saskaņā ar ES tiesību aktiem pabeidz ne vēlāk kā trīs darbdienās pēc aresta un/vai aizturēšanas.

(b) Ja mēģina panākt izlīgumu, to dara saskaņā ar ES tiesību aktos paredzētajām procedūrām. Ja izlīgumu panākt neizdodas, uzsāk tiesvedību.

(c) Tiklīdz ir izpildīti no izlīguma izrietošie pienākumi un pabeigta tiesvedība, Seišelu kuģi un tā kapteini atbrīvo.

4. Seišelu Republiku informē par visiem ierosinātajiem tiesas procesiem un piemērotajiem sodiem.

Papildinājumi

1. Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

2. Nozvejas deklarācijas veidlapa tunzivju seineriem

3. Paziņojamo datu formāts

4. Vadlīnijas par to, kā pārvaldīt un ieviest elektronisku sistēmu, lai paziņotu datus par zvejas darbībām (ERS)

5. VMS ziņojumu nosūtīšana – ziņojums "atrašanās vieta"

6. Vispārīgs apraksts par VMS

1. papildinājums

Zvejas atļaujas pieprasījums

I – IESNIEDZĒJS

1.          Iesniedzēja vārds vai nosaukums:

2.          Ražotāju organizācija (RO) vai kuģa īpašnieka pārstāvis:

3.          RO vai kuģa īpašnieka pārstāvja adrese:

4.          Tālr.

            Fakss:

            E-pasts:

5.          Kapteinis:

            Valstspiederība:

            E-pasts:

6.          Kuģa īpašnieks vai fraktētājs, ja iepriekš nav minēts:

II – KUĢA IDENTIFIKĀCIJAS DATI

1.          Kuģa vārds:

2.          Karoga valsts:

 Reģistrācijas osta:

3.          Ārējais marķējums:

MMSI:

IMO Nr.:

 RZPO Nr.:

5.          Pašreizējā karoga reģistrācijas datums (DD/MM/GGGG): ......./......./.........

 Iepriekšējais karogs (attiecīgā gadījumā):.……………………………………………

6.          Kuģa būves vieta:

Datums (DD/MM/GGGG): …...../…..../…….…..

 IRCS

7.          Radio izsaukuma signāls: HF: ……………………………… VHF: …………………............

 Kuģa satelīttālruņa Nr.:

III – KUĢA TEHNISKIE DATI

1.          Kuģa LOA (mts): ....................................

            BOA (mts): ...................................

            Bruto tilpība: …………………….……….……

            Neto tilpība:…..……...…..……………..

2.          Korpusa materiāls:         Tērauds ¨      Koks ¨         Poliesteris¨

            Cits ¨ …………………………………………………………………

3.          Dzinēja tips:

            Dzinēja jauda (ZS):

            Dzinēja ražotājs:

4.          Maksimālais apkalpes locekļu skaits:

5.          Nozvejas saglabāšanas metode uz kuģa:                 Uz ledus ¨               Dzesēšana ¨     Dažādas ¨     Saldēšana¨

6.          Apstrādes jauda dienā (24h) tonnās:

Zivju tilpņu skaits:

 Zivju tilpņu kopējā tilpība (m3):

7.          Kuģa tips: ¨ ar riņķvadiem          ¨ ar āķu jedām         ¨ apgādes kuģis (*)

8.          VMS. Atrašanās vietas automātiskās noteikšanas ierīce:

            Ražotājs:

            Modelis:

            Sērijas Nr.:

            Programmatūra:

             Satelītoperators (MCSP):

IV – ZVEJAS DARBĪBAS

1.          Atļautie zvejas rīki:

2.          Ūdeņi, kuros atļauts zvejot

3.          Mērķsugas: ______________________________________________________________________________________

4.          Pieprasītās licences termiņš no (DD/MM/GGGG): ……..… / ………. / ………..……. līdz: …….…./ …….. / ……..……

5.          Prasības par piezvejas izmantošanu: saskaņā ar ES tiesību aktiem

6.          Prasības par ziņošanu: saskaņā ar ES tiesību aktiem

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šā pieprasījuma informācija ir patiesa un pareiza, un godprātīgi sniegta.

Vieta, datums:________________________________________, _____ _______________________ 20__ ___

Iesniedzēja paraksts: _______________________________________________________________

TIKAI DIENESTA LIETOŠANAI

Licences maksa EUR: _________________________________________ Izskatīšanas maksa EUR: __________________________________

 ¨ Ar čeku Nr..: _________________________ ¨ Ar pārskaitījumu bankāª: __________________________Kvīts Nr.: _______ 

Kasiera paraksts: ____________________________________________________ Datums (DD/MM/GGGG): ____ / _____ / _____

(*) Ja iespējams, pievienot to zvejas kuģu sarakstu, kurus apkalpo šis apgādes kuģis. Sarakstā jānorāda attiecīgo kuģu vārds un RZPO (IOTC) numurs.

2. papildinājums

Statement of catch form for tuna seiners / Fiche de déclaration de captures pour thoniers senneurs

DEPART / SALIDA / DEPARTURE || ARRIVEE / LLEGADA / ARRIVAL || NAVIRE / BARCO / VESSEL || PATRON / PATRON / MASTER || FEUILLE

PORT / PUERTO / PORT DATE / FECHA / DATE HEURE / HORA / HOUR LOCH / CORREDERA / LOCH || PORT / PUERTO / PORT DATE / FECHA / DATE HEURE / HORA / HOUR LOCH / CORREDERA / LOCH || || || HOJA / SHEET N°

DATE FECHA DATE || POSITION (chaque calée ou midi) POSICION (cada lance o mediadia) POSITION (each set or midday) || CALEE LANCE SET || CAPTURE ESTIMEE ESTIMACION DE LA CAPTURA ESTIMATED CATCH || ASSOCIATION ASSOCIACION ASSOCIATION || COMMENTAIRES OBSERVATIONES COMMENTS || || COURANT CORRIENTE CURRENT

|| || || || || || 1 ALBACORE RABIL YELLOWFIN || 2 LISTAO LISTADO SKIPJACK || 3 PATUDO PATUDO BIGEYE || AUTRE ESPECE préciser le/les nom(s) OTRA ESPECIE dar el/los nombre(s) OTHER SPECIES give name(s) || REJETS préciser le/les nom(s) DESCARTES dar el/los nombre(s) DISCARDS give name(s) || || || || || || || Route/Recherche, problèmes divers, type d'épave (naturelle/artificielle, balisée, bateau), prise accessoire, taille du banc, autres associations, … Ruta/Busca, problemas varios, tipo de objeto (natural/artificial, con baliza, barco), captura accesoria, talla del banco, otras asociaciones, … Steaming/Searching, miscellaneous problems, log type (natural/artificial, with radio beacon, vessel), by catch, school size, other associations, … || || ||

|| || || || || || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Nom Nombre Name || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || Nom Nombre Name || Taille Talla Size || Capture Captura Catch || || || || || || || || || ||

Une calée par ligne / Uno lance cada línea / One set by line

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

SIGNATURE                                                                                     DATE

3. papildinājums

 Vadlīnijas par to, kā pārvaldīt un ieviest elektronisku sistēmu, lai paziņotu datus par zvejas darbībām (ERS)

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

1. Katrs Seišelu kuģis, kuram ir atļauts zvejot ES ūdeņos, ir aprīkots ar elektronisku sistēmu (turpmāk "ERS sistēma"), kas visu laiku, kamēr kuģis darbojas zvejas apgabalā, kā noteikts pielikuma I nodaļas 2. punkta a) apakšpunktā, spēj reģistrēt un pārraidīt ar kuģa zvejas darbībām saistītos datus (turpmāk "ERS dati").

2. Seišelu kuģim, kas nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kuram ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet ES zvejas apgabalā, lai tur veiktu zvejas darbības.

3. ES iestādes nosūta Seišelām tā ES zvejas uzraudzības centra (FMC) kontaktinformāciju, kurš ir atbildīgs par šajā nolīgumā paredzētajām uzraudzības darbībām.

4. Seišelu zvejas uzraudzības centrs (FMC) automātiski un nekavējoties pārsūta steidzamus ERS ziņojumus (COE, COX, PNO), ko Seišelu kuģis nosūtījis ES FMC. Ikdienas nozvejas ziņojumi (FAR) Seišelu FMC tiks darīti pieejami automātiski un nekavējoties.

5. Seišelas nodrošina, ka to FMC ir aprīkoti ar datoraparatūru un programmatūru, kas vajadzīga ERS datu automātiskai pārraidīšanai XML formātā, kurš pieejams [http://ec.europa.eu/cfp/control/codes/index_en.htm], un nodrošina drošības procedūras, kas spēj reģistrēt un saglabāt ERS datus datorlasāmā formā vismaz 3 gadus.

6. Iepriekš 5. punktā minētā formāta modifikācijas un atjauninājumi tiks identificēti un datēti, un tiem jābūt operacionāliem sešus mēnešus pēc implementēšanas.

7. ERS datu pārraidīšanai izmanto elektroniskus saziņas līdzekļus, ko pārvalda ES iestādes un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

8. ES un Seišelas katra norīko korespondenta ERS, kas kalpo kā kontaktpunkts.

(a) attiecīgos ERS norīko vismaz uz sešiem mēnešiem;

(b) ES FMC un Seišelu FMC paziņo viens otram attiecīgās ERS nosaukumus, adresi, tālruni, teleksu un e-pastu.

(c) ja šajā korespondenta ERS informācijā tiek veiktas izmaiņas, par to ir jāpaziņo nekavējoties.

2. iedaļa

ERS datu sagatavošana un nosūtīšana

1. Seišelu zvejas kuģi:

(a) ERS datus paziņo ik dienas un par katru dienu, ko tie pavadījuši ES zvejas apgabalā;

(b) par katru zvejas rīku iemetienu reģistrē, kādi daudzumi no katras sugas nozvejoti un paturēti uz kuģa kā mērķsuga vai kā piezveja un/vai izmesti;

(c) par katru sugu, kas norādīta ES izdotajā zvejas atļaujā, obligāti paziņo arī izmetumu vai sabojāto nozveju;

(d) katru sugu identificē ar FAO trīsburtu kodu;

(e) daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai, ja vajadzīgs, ar īpatņu skaitu;

(f) par katru sugu, kas norādīta ES izdotajā zvejas atļaujā, ERS datos reģistrē daudzumus, kas pārkrauti citā kuģī un/vai izkrauti;

(g) par katru sugu, kas norādīta ES izdotajā zvejas atļaujā, ar ERS datiem ieiešanas ziņojumā (COE) un iziešanas ziņojumā (COX), kuri attiecas uz ES zvejas apgabalu, reģistrē nozvejas daudzumus, kas atrodas uz kuģa laikā, kad tas ieiet minētajos ūdeņos vai iziet no tiem;

(h) katru dienu ne vēlāk kā pl. 23.59 (UTC) pārraida ERS datus Seišelu FMC, izmantojot iepriekš 1. iedaļas 5. punktā minēto formātu.

2. Kapteinis atbild par reģistrēto un nosūtīto ERS datu pareizību.

3. Seišelu FMC automātiski un bez kavēšanās pārsūta ERS datus ES FMC.

4. ES FMC apstiprina ERS datu saņemšanu, nosūtot apstiprinājuma ziņojumu, un ievēro ERS datu konfidencialitāti.

3. iedaļa

Seišelu kuģa ERS sistēmas traucējumi un/vai kuģa un Seišelu FMC nespēja apmainīties ar ERS datiem

1. Seišelas nekavējoties informē Seišelu kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa pārstāvi par visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas darbībā vai par kuģa un Seišelu FMC nespēju apmainīties ar ERS datiem.

2. Seišelas paziņo ES par problēmu un pasākumiem, kas veikti tās novēršanai.

3. Ja uz Seišelu kuģa ERS sistēmas darbībā radušies traucējumi, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks 10 dienu laikā salabo sistēmu vai nomaina ERS sistēmu. Ja Seišelu kuģis šo 10 dienu laikā ieiet ostā, tas var atsākt zvejas darbības ES zvejas apgabalā tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša, izņemot gadījumus, kad ES atsākšanu ir īpaši atļāvusi.

4. Seišelu kuģis nedrīkst atstāt ostu, ja ERS sistēmas darbībā ir tehniski traucējumi, izņemot:

(a) kad sistēma atkal pilnībā darbojas un to apliecina Seišelas un ES, vai

(b)  ja Seišelu kuģim nav nodoma atsākt zvejas darbības ES ūdeņos, un tas saņem Seišelu kompetentās iestādes atļauju iziet no ostas;

(c) šādā gadījumā, pirms atļaut Seišelu kuģim iziet no ostas, Seišelas par savu lēmumu informē Eiropas Savienību.

5. Seišelu kuģis, kas darbojas ES zvejas apgabalā un kam ir bojāta ERS sistēma, ik dienas ne vēlāk kā pl. 23.59 (UTC) nosūta visus ERS datus Seišelu FMC, izmantojot jebkurus citus pieejamos elektronisko sakaru līdzekļus, un Eiropas Savienībai, un to dara tik ilgi, kamēr ERS sistēma 3. punktā minētajā termiņā ir salabota.

6. ERS datus, ko 1. punktā minēto darbības traucējumu dēļ nav bijis iespējams darīt ES iestādēm pieejamus ar ERS sistēmas starpniecību, Seišelu FMC pārraida ES FMC, izmantojot citu elektronisku formātu, par ko ir panākta savstarpēja vienošanās. Šī alternatīva būtu jāuzskata par prioritāru, ar nosacījumu, ka tai nevar piemērot parasti noteiktos datu pārraidīšanas termiņus.

7. Ja ES FMC trīs dienas pēc kārtas nesaņem no Seišelu kuģa ERS datus, izmeklēšanas nolūkā ES var likt šim Seišelu kuģim tūlīt doties uz ES norādītu ostu.

4. iedaļa

FMC darbības traucējumi – ERS datu nesaņemšana ES FMC

1. Ja vienas Puses FMC nesaņem ERS datus, tas nekavējoties informē otras Puses FMC, un, ja nepieciešams, palīdz risināt šo problēmu.

2. Seišelu FMC un ES FMC vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami ERS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par jebkādām izmaiņām.

3. Ja ES FMC ziņo par ERS datu nesaņemšanu, Seišelu FMC noskaidro problēmas cēloni un Seišelas veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Seišelu FMC informē ES FMC par problēmu, rezultātiem un pasākumiem, kas veikti 24 stundu laikā no darbības traucējumu konstatēšanas.

4. Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, Seišelu FMC nekavējoties pārsūta trūkstošos ERS datus ES FMC, izmantojot kādu no 3. iedaļas 6. punktā minētajiem alternatīvajiem elektronisko sakaru līdzekļiem.

5. ES par darbības traucējumiem informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai Seišelu kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu dēļ notikušo ERS datu nesaņemšanu Seišelu FMC.

5. iedaļa

FMC apkope

1. Par plānotu FMC apkopi (tehniskās apkopes programmas satvarā), kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par sistēmas neplānotu darbības pārtraukšanu, nedarbošanos vai apkopi otram FMC jāpaziņo pēc iespējas drīzāk.

2. Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc sistēmas darbības atjaunošanas.

3. Ja apkope ilgst vairāk nekā 24 stundas, ERS datus otram FMC pārraida, izmantojot kādu no 3. iedaļas 6. punktā minētajiem alternatīvajiem elektronisko sakaru līdzekļiem.

4. Seišelas un ES par apkopi attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai Seišelu kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC apkopes dēļ notikušo ERS datu nenosūtīšanu.

4. papildinājums

PAZIŅOJAMO DATU FORMĀTS

Ziņojums "Nozveja, ieejot apgabalā" (COE)[1]

Saturs || Pārraidāmais elements

Galamērķis || FRA

Darbības kods || COE

Kuģa vārds ||

IRCS ||

Atrašanās vieta ieejot || LT/LG

Ienākšanas datums un laiks (UTC) || DD/MM/YYYY – HH:MM

Uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (Mt) ||

Dzeltenspuru tunzivs (YFT) || (Mt)

Lielacu tunzivs (BET) || (Mt)

Svītrainā tunzivs (SKJ) || (Mt)

Citas (precizēt) || (Mt)

Ziņojums "Nozveja, izejot no apgabala" (COX)[2]

Saturs || Pārraidāmais elements

Galamērķis || FRA

Darbības kods || COX

Kuģa vārds ||

IRCS ||

Atrašanās vieta ieejot || LT/LG

Iziešanas datums un laiks (UTC) || DD/MM/YYYY – HH:MM

Uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (Mt) ||

Dzeltenspuru tunzivs (YFT) || (Mt)

Lielacu tunzivs (BET) || (Mt)

Svītrainā tunzivs (SKJ) || (Mt)

Citas (precizēt) || (Mt)

Ziņojums "Nozveja" (CAT) par ES zvejas apgabalos gūto nozveju[3]

Saturs || Pārraidāmais elements

Galamērķis || FRA

Darbības kods || CAT

Kuģa vārds ||

IRCS ||

Ziņošanas datums un laiks (UTC) || DD/MM/YYYY – HH:MM

Uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (Mt) ||

Dzeltenspuru tunzivs (YFT) || (Mt)

Lielacu tunzivs (BET) || (Mt)

Saturs || (Mt)

Citas (precizēt) || (Mt)

Iemetienu skaits kopš pēdējā ziņojuma ||

Visus ziņojumus kompetentajai iestādei nosūta pa šādiem sakaru kanāliem:

E-pasts: cnsp-france@developpement-durable.gouv.fr

Fakss: (+33) 2 97 55 23 75

Pasta adrese: Avenue Louis Bougo, F-56410 Etel, FRANCE

5. papildinājums

VMS ziņojumu nosūtīšana

Ziņojums "Atrašanās vieta"

Datu elements || Lauka kods || Obligāti / fakultatīvi dati || Piezīmes

Ieraksta sākums || SR || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu

Saņēmējs || AD || O || Ziņojuma dati: saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods

Sūtītājs || FS || O || Ziņojuma dati: sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods

Ziņojuma tips || TM || O || Ziņojuma dati: ziņojuma tips "POS"

Radio izsaukuma signāls || CR || O || Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

Iekšējais atsauces numurs || IR || F || Kuģa dati: Puses piešķirts unikāls kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs)

Ārējais reģistrācijas numurs || XR || F || Kuģa dati: kuģa borta numurs

Karoga valsts || FS || F || Karoga valsts dati

Ģeogrāfiskais platums || The || O || Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS-84)

Ģeogrāfiskais garums || Lo || O || Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W DDDMM (WGS-84)

Datums || DA || O || Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)

Laiks || TI || O || Kuģa atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks pēc UTC (HHMM)

Ieraksta beigas || ER || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

– ieraksta sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu "SR",

– datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo lauka kodu,

– datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/),

– datu pārus atdala ar tukšumzīmi,

– ieraksta beigas apzīmē ar kodu "ER" un divām slīpsvītrām (//),

– fakultatīvie dati jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.

6. papildinājums

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Vispārējie principi

1. Attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmu, kas minēta nolīguma pielikuma IV nodaļas 4. iedaļā, visi Seišelu zvejas kuģi, kas zvejo vai plāno zvejot ES zvejas apgabalā, kā noteikts 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā (turpmāk "zvejas apgabals"), ievēro visus turpmāk minētos noteikumus.

2. Seišelu kuģim, kurš nav aprīkots ar VMS kuģu atrašanās vietas noteikšanas ierīci (VLD) vai uz kura uzstādītā VLD nedarbojas, nav atļauts ieiet ES zvejas apgabalā, lai tajā veiktu zvejas darbības.

3. Seišelu kuģu atrašanās vietu un pārvietošanos uzrauga arī ar VMS, ievērojot nediskriminēšanas principu un saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

4. VMS vajadzībām ES iestādes paziņo ES zvejas uzraudzības centriem (FMC) ES zvejas apgabala koordinātas (ģeogrāfisko platumu un garumu).

5. ES iestādes nosūta Seišelu kompetentajām iestādēm šo informāciju elektroniskā formātā, izteiktu decimālgrādos WGS-84 koordinātu sistēmā.

6. ES iestādes un Seišelu FMC apmainās ar kontaktinformāciju, proti, ar elektroniskajām adresēm, kas izveidotas https formātā vai, attiecīgā gadījumā, atbilstoši citam drošu sakaru protokolam, un specifikācijām, kas jāizmanto to attiecīgajiem FMC, kā arī norāda alternatīvus sakaru līdzekļus, kas izmantojami darbības traucējumu gadījumā.

7. Visiem Seišelu kuģiem, kam ir zvejas atļauja, jābūt aprīkotiem ar pilnībā funkcionējošu kuģu atrašanās vietas noteikšanas ierīci (VLD), kas uzstādīta uz kuģa, lai varētu automātiski un pastāvīgi pārraidīt kuģa ģeogrāfiskās koordinātas Seišelu zvejas uzraudzības centram (FMC).

8. Datu pārraidīšana notiek reizi stundā.

9. Šo noteikumu īstenošanas nolūkā Puses vienojas pēc vienas Puses pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto VMS aprīkojumu, lai nodrošinātu to, ka minētais aprīkojums pilnībā atbilst otras Puses prasībām.

10. Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus, tostarp izvērtēt visus uz individuāliem Seišelu kuģiem reģistrētos darbības traucējumu un anomāliju gadījumus. Par visiem šādiem gadījumiem ES iestādēm vismaz 15 dienas pirms plānotās pārskatīšanas, kas norisinās Apvienotās komitejas satvarā, jāpaziņo Seišelu kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisijai.

11. Visus strīdus saistībā ar šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata, Pusēm apspriežoties šā nolīguma 8. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

VMS integritāte

12. Laikā, kad Seišelu kuģis darbojas ES zvejas apgabalā, kuģa kapteinim vai jebkurai viņa pilnvarotai personai ir aizliegts izslēgt kuģa VLD vai traucēt tās darbību, vai jebkādā veidā pārmainīt datus, kas pārraidāmi Seišelu FMC.

13. Kapteinis ir atbildīgs par reģistrēto un pārraidīto VMS datu pareizību.

14. Kapteinis jo īpaši nodrošina to, ka:

(a) dati netiek sagrozīti;

(b) satelītnovērošanas ierīču antenas vai antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu;

(c) nekādā veidā netiek pārtraukta elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas ierīcēm;

(d) Seišelu kuģu satelītnovērošanas ierīce nav aizvākta no kuģa vai no vietas, kurā tā bija sākotnēji uzstādīta;

(e) par Seišelu kuģa satelītnovērošanas ierīces nomaiņu tūlīt paziņo ES kompetentajai iestādei;

(f) par iepriekš minēto noteikumu pārkāpumu kapteini var saukt pie atbildības saskaņā ar ES tiesību aktiem.

15. VMS aparatūras un programmatūras komponenti, ciktāl iespējams, ir droši, t. i., ir izslēgta jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja.

16. Sistēma ir pilnībā automātiska un vienmēr darba kārtībā neatkarīgi no vides apstākļiem. Satelītnovērošanas ierīci ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt darboties nespējīgu vai citādi traucēt tās darbību.

17. Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 100 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

VMS datu pārraidīšana

18. Kad Seišelu kuģis, kas zvejo saskaņā ar šo nolīgumu, ieiet ES zvejas apgabalā, Seišelu FMC automātiski, reāllaikā un tik bieži, kā norādīts 8. punktā, nosūta ES FMC turpmākos kuģa atrašanās vietas ziņojumus.

19. VMS ziņojumus identificē ar šādiem trīsburtu kodiem:

(a) "ENT" – pirmais VMS datu ziņojums, ko ikviens kuģis pārraida, ieiedams ES zvejas apgabalā;

(b) "POS" – ikviens VMS datu ziņojums, ko kuģis pārraida, kamēr tas atrodas ES zvejas apgabalā;

(c) "EXI" – pirmais VMS datu ziņojums, ko ikviens kuģis pārraida, iziedams no ES zvejas apgabala.

20. Ja ir pārliecinoši pierādījumi par to, ka Seišelu kuģis izdara pārkāpumu, datu pārraidīšanas biežumu var mainīt, paredzot pārraidīšanu ik pēc 30 minūtēm.

(a) ES FMC šos pierādījumus kopā ar pieprasījumu mainīt datu pārraidīšanas biežumu nosūta Seišelu FMC un Eiropas Komisijai. Seišelu FMC tūlīt pēc pieprasījuma saņemšanas automātiski un reāllaikā sūta datus ES FMC.

(b) ES FMC tūlīt paziņo Seišelu FMC un Eiropas Komisijai par uzraudzības procedūras pabeigšanu.

(c) Seišelu FMC un Eiropas Komisiju informē par turpmākajiem pasākumiem pēc ikvienas inspekcijas procedūras, kuras pamatā ir īpašais pieprasījums saskaņā ar šo punktu.

21. Ziņojumus, kas minēti 19. punktā, pārraida elektroniski, izmantojot https formātu vai citu drošu sakaru protokolu saskaņā ar iepriekšēju vienošanos attiecīgo FMC starpā.

Kuģa VMS aprīkojuma darbības traucējumi

22. Ja uz Seišelu kuģa uzstādītajā VLD rodas tehniskas problēmas vai darbības traucējumi, minētā kuģa kapteinis, sākot no brīža, kad ES kompetentā iestāde ir informējusi par šiem darbības traucējumiem, sūta 19. punktā norādīto informāciju Seišelu FMC, izmantojot jebkuru no savstarpēji saskaņotajām saziņas formām, kā minēts 6. punktā.

23. Kamēr Seišelu kuģis atrodas ES zvejas apgabalā, ik pēc četrām stundām nosūta vismaz vienu kopēju atrašanās vietas ziņojumu. Šajā kopējā atrašanās vietas ziņojumā saskaņā ar 5. papildinājumu norāda kuģa atrašanās vietu, kuru šo četru stundu laikā katru stundu ir reģistrējis kuģa kapteinis.

24. Seišelu FMC nekavējoties pārsūta šos ziņojumus ES FMC. Vajadzības vai šaubu gadījumā ES kompetentā iestāde var konkrētam Seišelu kuģim pieprasīt atrašanās vietas ziņojumu nosūtīt ik pēc stundas.

25. Bojāto aprīkojumu salabo vai nomaina, tiklīdz Seišelu kuģis ir pabeidzis zvejas reisu. Nav atļauts sākt jaunu zvejas reisu, kamēr aprīkojums nav salabots vai nomainīts un kamēr nav saņemta pienācīga atļauja no Seišelu kompetentās iestādes, kura paziņo ES iestādēm par savu lēmumu.

FMC darbības traucējumi – VMS datu nesaņemšana ES FMC

26. Ja viens no FMC nesaņem VMS datus, šis FMC nekavējoties informē otru FMC, un, ja nepieciešams, abi sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

27. Seišelu FMC un ES FMC pirms nolīguma provizoriskās piemērošanas savstarpēji vienojas par alternatīvajiem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami VMS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā jomā.

28. Ja ES FMC ziņo par VMS datu nesaņemšanu, Seišelu FMC noskaidro problēmas cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Seišelu FMC informē ES FMC par rezultātiem un pasākumiem, kas veikti 24 stundu laikā no darbības traucējumu konstatēšanas.

29. Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, Seišelu FMC pārsūta trūkstošos VMS datus ES FMC, izmantojot 27. punktā minētos alternatīvos elektronisko sakaru līdzekļus.

30. ES attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai Seišelu kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC sistēmu darbības traucējumu dēļ notikušo VMS datu nesaņemšanu ES FMC.

FMC apkope

31. Par plānotu FMC apkopi (tehniskās apkopes programmas satvarā), kas varētu ietekmēt VMS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotu apkopi otram FMC paziņo pēc iespējas drīzāk.

32. Apkopes laikā VMS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos VMS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

33. Ja apkope ilgst vairāk nekā 24 stundas, VMS datus otram FMC pārraida, izmantojot 27. punktā minētos alternatīvos elektronisko sakaru līdzekļus.

34. ES iestādes attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai Seišelu kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC apkopes dēļ notikušo VMS datu nenosūtīšanu.

[1]               Nosūtīt sešas (6) stundas pirms ieiešanas ES zvejas apgabalā.

[2]               Nosūtīt sešas (6) stundas pirms iziešanas no ES zvejas apgabala.

[3]               Nosūtīt ik pēc trim (3) dienām pēc ieiešanas ES zvejas apgabalā.