PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Reģionālajā konvencijā par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem[1] (turpmāk “konvencija”) ir paredzēti noteikumi par to preču izcelsmi, kuras tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm.

Konvencijas 5. panta 1. punktā paredzēts, ka trešā persona var kļūt par konvencijas Līgumslēdzēju pusi ar noteikumu, ka šai kandidātvalstij vai teritorijai ar vismaz vienu no Līgumslēdzējām pusēm ir spēkā brīvās tirdzniecības nolīgums, kurā paredzēti preferenciāli izcelsmes noteikumi. Konvencijas 2. punkta 2. punktā paredzēts, ka konvencijā “trešā persona” ir jebkura kaimiņu valsts vai teritorija, kas nav Līgumslēdzēja puse.

Moldovas Republika 2013. gada 17. jūlijā konvencijas depozitāram (Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram) iesniedza rakstisku pieteikumu par pievienošanos konvencijai.

Pieteikumā Moldovas Republika norāda, ka ir puse Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Moldovas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Kosovu[2]. Tādējādi Moldovas Republikā ir spēkā brīvās tirdzniecības nolīgums ar sešām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm un tā atbilst konvencijas 5. panta 1. punkta nosacījumam, kas jāizpilda, lai kļūtu par Līgumslēdzēju pusi. Pieteikumā Moldovas Republika arī norādījusi, ka, vedot sarunas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (DCFTA) ar ES[3], ir uzņēmusies saistības pievienoties Eiropas un Vidusjūras reģiona konvencijai un ka nesen ir pabeigusi sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Turciju.

Tāpēc konvencijas Apvienotajā komitejā būtu jāiesniedz pieteikums, lai, piemērojot 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu, pieņemtu lēmumu, ar ko Moldovas Republiku aicina pievienoties konvencijai. Tāpēc Padomei būtu jānosaka nostāja, kas ES jāieņem Apvienotajā komitejā.

Komisija uzskata, ka Moldovas Republikas pievienošanās dēļ nav vajadzīgi konvencijas 4. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētie pārejas pasākumi.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Konvencijas Līgumslēdzējas puses Apvienotās komitejas 2013. gada 29. oktobra sanāksmē tika informētas par pieprasījumu.

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. Turklāt nav bijis nepieciešams veikt ietekmes novērtējumu, jo vienīgais nosacījumus, kas jāizpilda, lai trešā persona pievienotos konvencijai, ir, lai minētajai personai būtu spēkā esošs brīvās tirdzniecības nolīgums ar vismaz vienu konvencijas līgumslēdzēju pusi.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Padomes lēmuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmā daļa saistībā ar tā 218. panta 9. punktu.

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Ierosinātais juridiskais instruments: Padomes lēmums.

2014/0058 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem Apvienotajā komitejā attiecībā uz Moldovas pieteikumu kļūt par minētās konvencijas Līgumslēdzēju pusi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem[4],

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Reģionālā konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“konvencija”) stājās spēkā 2012. gada 1. decembrī.

(2)       Konvencijas 5. panta 1. punktā paredzēts, ka trešā persona var kļūt par konvencijas Līgumslēdzēju pusi ar noteikumu, ka šai kandidātvalstij vai teritorijai ar vismaz vienu no Līgumslēdzējām pusēm ir spēkā brīvās tirdzniecības nolīgums, kurā paredzēti preferenciāli izcelsmes noteikumi.

(3)       Moldovas Republika 2013. gada 17. jūlijā konvencijas depozitāram iesniedza rakstisku pieteikumu par pievienošanos konvencijai.

(4)       Moldovas Republika ir puse Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Moldovas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Kosovu[5]. Tādējādi Moldovas Republikā ir spēkā brīvās tirdzniecības nolīgums ar sešām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm un tā atbilst konvencijas 5. panta 1. punkta nosacījumam, kas jāizpilda, lai kļūtu par Līgumslēdzēju pusi.

(5)       Saskaņā ar konvencijas 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem aicinājumus trešām personām pievienoties konvencijai.

(6)       Savienības nostājai Apvienotajā komitejā vajadzētu būt, ka tā balso par lēmumu, ar ko Moldovas Republiku aicina pievienoties konvencijai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, ko attiecībā uz Moldovas Republikas pieteikumu kļūt par konvencijas Līgumslēdzēju pusi Eiropas Savienība ieņem Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem Apvienotajā komitejā, tiek balstīta uz Apvienotās komitejas lēmuma projektu, kurš pievienots šim lēmumam.

Savienības pārstāvji Apvienotajā komitejā var vienoties par nelielām izmaiņām lēmuma projektā bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Pēc Apvienotās komitejas lēmuma pieņemšanas to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

[2]               Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP rezolūcijai Nr. 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

[3]               DCFTA tika ierosināts Viļņas Austrumu partnerības samitā 2013. gada 28. un 29. novembrī.

[4]               OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

[5]               Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP rezolūcijai Nr. 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.