EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.1.2014
COM(2014) 40 final
2014/0017(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SWD(2014) 30 final}
{SWD(2014) 31 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
2008. gada pasaules finanšu krīze atklāja nopietnus trūkumus regulējumā, neefektīvu uzraudzību, tirgu nepārredzamību un pārāk sarežģītus produktus finanšu sistēmā. ES ir pieņēmusi virkni pasākumu, lai padarītu banku sistēmu stiprāku un stabilāku, tostarp stingrākas kapitāla prasības, noteikumus attiecībā uz labāku pārvaldību un uzraudzību un noregulējuma režīmiem. Šajā kontekstā izšķiroša nozīme ir arī panākumiem, kas gūti, veidojot Banku savienību.
Priekšlikums par strukturālajām reformām ES banku nozarē, kas iesniegts tiesību aktu paketē kopā ar šo priekšlikumu, ir pēdējais jaunā tiesiskā regulējuma elements, lai nodrošinātu, ka pat vislielākās ES bankas kļūst mazāk sarežģītas un tās iespējams sekmīgi noregulēt ar minimālu ietekmi uz nodokļu maksātājiem.
Tomēr krīze parādīja vajadzību uzlabot pārredzamību un kontroli ne tikai tradicionālajā banku nozarē, bet arī jomās, kurās notika nebanku kreditēšanas darbības, jeb tā sauktajā "paralēlajā banku sistēmā" 1 . Praksē paralēlās banku sistēmas sabiedrības un darbības piesaista finansējumus ar noguldījumiem līdzīgām īpašībām, veic saistību termiņu vai likviditātes konversiju, rada iespēju kredītriska nodošanai vai izmanto tiešu vai netiešu sviras efektu. 2012. gada beigās pasaules mērogā ēnu banku kapitāla apjoms bija 53 triljoni euro 2 , kas atbilst aptuveni pusei no regulētās banku sistēmas kapitāla apjoma, un tas bija koncentrējies galvenokārt Eiropā (aptuveni 23 triljoni euro), kā arī ASV (aptuveni 19,3 triljoni euro).
Pasākumi, kas attiecas uz minētajiem jautājumiem, ir veikti starptautiskā līmenī, tos koordinējot ar grupas G20 un Finanšu stabilitātes padomes (FSP) starpniecību; FSP uzsāka visaptverošu darbu, lai noteiktu galvenos ar paralēlo banku sistēmu saistītos riskus. 3 Galvenais mērķis, kā vairākkārt apstiprinājusi grupa G20, ir likvidēt finanšu sektora nepārredzamās vietas, kam var būt ietekme uz sistēmisko risku vai kas rodas tikai no regulējuma arbitrāžas, un paplašināt regulējumu un uzraudzību, iekļaujot to jomā visas sistēmiski nozīmīgās finanšu iestādes, instrumentus un tirgus. Šajā kontekstā FSP 2013. gada augustā pieņēma politikas programmu, kura sastāv no vienpadsmit ieteikumiem, kā novērst ar paralēlo banku sistēmu saistītos riskus vērtspapīru aizdevumos un repo darījumos. Šos ieteikumus vēlāk 2013. gada septembrī apstiprināja G20 valstu un valdību vadītāji. Politikas programma attiecas uz finanšu iestāžu vērtspapīru aizdevumu un repo darījumu pārredzamību iestādēm, kā arī starp fondu pārvaldniekiem un galīgajiem ieguldītājiem, uz minimālajiem standartiem nodrošinājumam saņemtās naudas atkārtotai ieguldīšanai, klientu aktīvu tālākieķīlāšanu, minimālajiem standartiem nodrošinājuma vērtēšanai un uz centrālo darījuma partneru ieviešanas starp dīleru repo tirgū pārvaldīšanu un novērtēšanu. Šajā regulā galvenā uzmanība ir pievērsta vērtspapīru aizdevumu un repo darījumu pārredzamības uzlabošanai. Pārredzamība ir svarīga, lai nodrošinātu, ka iestādes un visi attiecīgie tirgus dalībnieki gūst pienācīgu priekšstatu par to, kā darbojas tirgi, un par visu iespējamo risku apmēru un būtību. Šajā kontekstā pārredzamība ir ārkārtīgi būtisks jautājums, jo tā nodrošina informāciju, kas nepieciešama, lai izstrādātu lietderīgus un efektīvus politikas instrumentus sistēmisku risku novēršanai.
2012. gada oktobra Līkanens savā ziņojumā 4 secināja, ka līdzšinējās un notiekošās regulatīvās reformas neatrisina visas pamatā esošās problēmas ES banku nozarē, un nāca klajā ar vairākiem ieteikumiem. Saistībā ar šiem ieteikumiem vienlaikus ar šo priekšlikumu pieņemtā Regula par strukturālu banku nozares reformu noteiks aizliegumu un strukturālus ierobežojumus dažām banku veiktajām tirdzniecības darbībām. Tomēr, kā minēts Zaļajā grāmatā par paralēlo banku sistēmu, ko Komisija pieņēma 2012. gada 19. martā, līdz ar banku regulējuma pastiprināšanu ievērojama daļa banku darbību varētu atstāt tradicionālo banku sistēmu un nonākt paralēlajā banku sistēmā. Rezultāts būtu aizvien nepārredzamāka finanšu sistēma un mazāk iespēju uzraudzības iestādēm veikt kontroli. Tas vēl saasinātu problēmu saistībā ar jau esošo saikni, kāda pašlaik pastāv starp regulēto un ēnu banku sektoru. Šāda regulējuma arbitrāža ievērojami mazinātu pasaules un Eiropas finanšu reformas ietekmi, radot būtiskus finanšu nestabilitātes riskus. Šā iemesla dēļ tiesību akta priekšlikums par strukturālo reformu ir jāpapildina ar saistošām pārredzamības un ziņošanas prasībām attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Tādējādi šie divi reglamentējošo pasākumu kopumi cits citu savstarpēji papildina un pastiprina.
Ir iespējams, ka bankas, saskaroties ar šīm jaunajām norisēm likumdošanā, tostarp strukturālajiem pasākumiem, novirzīs daļu savas darbības uz mazāk reglamentētām jomām paralēlajā banku sistēmā. Lai cieši sekotu tirgus attīstības tendencēm attiecībā uz struktūrām, kuru darbības uzskatāmas par tādām, kas pieder pie paralēlās banku sistēmas — jo īpaši vērtspapīru finansēšanas darījumu jomā, — ir svarīgi ieviest pārredzamības prasības, kas varētu palīdzēt uzraudzības un regulatīvajām iestādēm esošo nepilnību noteikšanā, kā arī iespējamos turpmākajos pasākumos konstatēto problēmu risināšanai.
Lai nodrošinātu to, ka ieguvumus, kas panākti, palielinot atsevišķu tirgus dalībnieku un tirgu noturību, atkal nemazinātu finanšu risku pāreja uz mazāk regulētām nozarēm, ļoti būtiski ir palielināt paralēlās banku sistēmas darbību pārredzamību un datu pieejamību. Kā uzsvērts Komisijas paziņojumā par paralēlo banku sistēmu un Eiropas Parlamenta 2012. gada novembra Rezolūcijā par paralēlo banku sistēmu 5 , ārkārtīgi svarīga ir pārredzamības un datu pieejamības palielināšana, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kas bieži tiek veiktas paralēlajā banku sistēmā, piemēram, līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru aizdevumiem, ko dēvē arī par vērtspapīru finansēšanas darījumiem. 6 Šajā sakarā FSP veiktais darbs sniedz zināmu precizējumu par vajadzīgo pārredzamības līmeni. Turklāt pārredzamība ir īpaši svarīga, lai varētu novērot riskus, kas varētu rasties, ņemot vērā regulētās finanšu nozares un paralēlās banku sistēmas savstarpējo saistību, pārmērīgu aizņemto līdzekļu izmantošanu un procikliskumu. Šāda pieeja pilnībā saskan ar Sanktpēterburgas G20 samitā apstiprinātajiem FSP 2013. gada ieteikumiem par paralēlo banku sistēmu 7 , kuros ieteikts mazināt riskus un procikliskus stimulus saistībā ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem un nodrošinājuma tālākieķīlāšanu, kas var saasināt finansējuma grūtības tirgus saspringuma brīžos.
Pasaules finanšu sistēmā īpaši svarīga nozīme ir vērtspapīru finansēšanas darījumiem, citām līdzvērtīgām finansēšanas struktūrām un nodrošinājuma tālākieķīlāšanai. Vērtspapīru finansēšanas darījums ir jebkurš darījums, kurā izmanto darījuma partnerim piederošus aktīvus, lai radītu finansējuma līdzekļus. Praksē tie pārsvarā ir vērtspapīru un preču aizdevumi vai aizņēmumi, repo darījumi vai līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, vai pirkums-atpārdevums vai pārdevums-atpirkums. Visiem minētajiem darījumiem ir līdzīga, pat identiska ekonomiskā ietekme. Šīs metodes izmanto gandrīz visi finanšu sistēmas dalībnieki — gan bankas, gan vērtspapīru tirgotāji, gan apdrošināšanas sabiedrības, gan pensiju fondi vai ieguldījumu fondi. Tās palielina tirgus likviditāti, atvieglo tirgus dalībniekiem finansēšanu, atbalsta pārdodamo aktīvu cenas noteikšanu un sniedz centrālajām bankām iespēju veikt monetārās finansēšanas darbības. Tomēr tās var arī novest pie kredīta radīšanas, izmantojot termiņu un likviditātes konversiju, un ļaut tirgus dalībniekiem izveidot lielus riska darījumus vienam ar otru. Nodrošinājuma tālākieķīlāšana, atbalstot vairākkārtīgus darījumus, jo īpaši vērtspapīru finansēšanas darījumus, darīja sistēmā iespējamu likviditātes palielināšanos, kā arī aizņemto līdzekļu slēptu uzkrāšanos un savstarpējo saistību.
Kad zuda uzticība aktīvu vērtībai, darījumu partneru drošumam un ieguldītāju aizsardzībai, notika ieguldījumu masveida izņemšana, kā rezultāts bija sviras rādītāja pēkšņa samazināšana un/vai publisko drošības tīklu (centrālās bankas pakalpojumi u.c.) izmantošana. Šajos apstākļos uzticēšanās un finansējuma likviditāte pagaisa un pat vislielākajām un spēcīgākajām bankām vairs nebija iespējams piekļūt īstermiņa vai ilgtermiņa finansējumam. Vērtspapīru finansēšanas darījumi veicina sviras rādītāja pieaugumu un stiprina finanšu sistēmas procikliskumu, kura savukārt tādējādi kļūst mazāk aizsargāta straujas ieguldījumu aizplūšanas gadījumos un pēkšņas aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas gadījumā. Lai gan šīm metodēm var būt būtiska ietekme uz ieguldījumu fondu darbības rādītājiem, informācija par tām šobrīd netiek pienācīgi atklāta ieguldītājiem. Atšķirībā no citām finanšu iestādēm ieguldījumu fondu pārvaldītāji, iesaistoties vērtspapīru finansēšanas darījumu darbībās, izmanto ieguldītāja naudu. Bez pilnīgas un precīzas informācijas par vērtspapīru finansēšanas darījumu izmantošanu un iespējamiem interešu konfliktiem ieguldītāji nespēj pieņemt pamatotus lēmumus. Tādējādi ir ļoti svarīgi samazināt pārredzamības trūkumu saistībā ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem, līdzvērtīgām finansēšanas struktūrām un nodrošinājuma tālākieķīlāšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, šīs regulas mērķis ir izveidot drošāku un pārskatāmāku finanšu sistēmu, un ar to ievieš pasākumus, lai uzlabotu pārredzamību trīs galvenajās jomās: 1) uzraudzība attiecībā uz sistēmisko risku, kas saistīti ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem, uzkrāšanos finanšu sistēmā; 2) informācijas par šādiem darījumiem izpaušana ieguldītājiem, kuru aktīvi tiek izmantoti šādos vai līdzvērtīgos darījumos, un 3) nodrošinājuma tālākieķīlāšanas darbību līgumu pārskatāmība. Praksē ierosinātie pasākumi aptvers FSP 1. un 2. ieteikumu, saskaņā ar kuriem kompetentajām iestādēm jāvāc papildu dati par vērtspapīru finansēšanas darījumu izmantošanu, 5. ieteikumu, saskaņā ar kuru fondu pārvaldniekiem jānodrošina pārredzamība to ieguldītājiem, un 7. ieteikumu, kurā jo īpaši prasīts, lai finanšu starpnieki sniegtu pietiekamu informāciju saviem klientiem saistībā ar aktīvu tālākieķīlāšanu. Tādējādi šie ieteikumi attiecas uz visiem pārredzamības aspektiem, kas saistīti ar vērtspapīru finansēšanas darījumu izmantošanu. Tādēļ šī regula papildina ierosināto regulu par banku strukturālo reformu.
2.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
Komisija 2012. gada 19. martā uzsāka sabiedrisku apspriešanu, vienlaikus nākot klajā ar Zaļo grāmatu par paralēlo banku sistēmu. Ieinteresēto personu ieguldījums bija plašs un būtisks. Komisijas iniciatīva šajā jomā saņēma vispārēju atbalstu, un valda arvien vienotāks uzskats, ka ar paralēlo banku sistēmu saistītu problēmu risināšanai ir vajadzīga uzraudzība un tiesiskā regulējuma nostiprināšana. Arī Eiropas Parlamenta pašiniciatīvas ziņojumā par paralēlo banku sistēmu tika uzsvērts, cik svarīgi ir atbilstoši pasākumi šajā jomā. Turklāt 2012. gada novembrī, sagatavojot starptautiskus ieteikumus par paralēlo banku sistēmu, FSP rīkoja sabiedrisku apspriešanu par attiecīgām problēmām vērtspapīru finansēšanas darījumu tirgos — citstarp, par pārredzamības trūkumu. Šīs apspriešanas gaitā tika pausts plašs atbalsts lielākai pārredzamībai vērtspapīru aizdevumu un repo darījumu tirgos, un daudzi respondenti ierosināja ņemt vērā esošās ziņošanas prasības un citus pieejamos tirgus datus. Daudzas ieinteresētās personas arī piekrita, ka darījumu reģistri, šķiet, ir visefektīvākais veids vispusīgu datu vākšanai par repo darījumu un vērtspapīru aizdevumu tirgiem.
Mērķtiecīgāka sabiedriskā apspriešana par dažādiem ar PVKIU (pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi) saistītiem jautājumiem notika 2012. gadā, un ieinteresētajām personām jo īpaši tika uzdots jautājums par nepieciešamību palielināt pārredzamības prasības attiecībā uz ieguldījumu fondiem. Komisija saņēma daudz informācijas par pašreizējiem pārredzamības standartiem aktīvu pārvaldības sektorā, kā arī viedokļus par to, kā būtu iespējams uzlabot pārredzamību attiecībā pret ieguldītājiem.
Šajā iniciatīvā arī ņemtas vērā pārrunas ar visām galvenajām ieinteresētajām aprindām, tostarp vērtspapīru un banku regulatoriem, ECB un visu veidu tirgus dalībniekiem. Iniciatīvā ņemti vērā viedokļi, kas tika pausti 2012. gada sabiedriskajā apspriešanā par paralēlo banku sistēmu. Arī dalībvalstis tika aicinātas paust savu viedokli.
2013. gada martā tika izveidota Starpdienestu vadības grupa jautājumos par banku strukturālo reformu, un tajā piedalījās pārstāvji no COMP, ECFIN, EMPL, ENTR, JUST, MARKT, SG, SJ, TAXUD un JRC ģenerāldirektorātiem. Ietekmes novērtējuma vadības grupas dalībnieki tikās 2013. gada martā, 2013. gada aprīlī un 2013. gada septembrī un atbalstīja darbu pie ietekmes novērtējuma. 2013. gada 16. oktobrī ietekmes novērtējuma projektu apsprieda ar Komisijas Ietekmes novērtējuma padomi ("INP”). Pēc negatīva atzinuma 2013. gada decembrī tika iesniegts pārskatīts ietekmes novērtējums.
Ietekmes novērtējumā apzinātas trīs galvenās problēmas saistībā ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem — regulatori nespēj efektīvi pārraudzīt vērtspapīru finansēšanas darījumus, pastāv riski, ka vērtspapīru finansēšanas darījumus izmanto uz fonda ieguldītāju rēķina, un nodrošinājuma tālākieķīlāšana pārvieto tiesiskos un ekonomiskos riskus tirgū. Visu šo problēmu pamatā, kā to tika konstatējusi arī FSP, ir tas, ka nav visaptverošu (biežu un detalizētu) datu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un pastāv risks, ka vērtspapīru finansēšanas darījumi var radīt interešu konfliktus starp fondu pārvaldniekiem un fondu ieguldītājiem.
Kā secināts ietekmes novērtējumā, lai risinātu konstatētās problēmas, ir nepieciešams dažādu pasākumu kopums, tostarp ziņošana darījumu reģistriem par vērtspapīru finansēšanas darījumiem, informācijas izpaušana fondu ieguldītājiem par vērtspapīru finansēšanas darījumu izmantošanu un noteikums, ka ir jāsaņem iepriekšēja piekrišana, lai varētu veikt finanšu instrumentu tālākieķīlāšanu, un ka šie finanšu instrumenti ir jāpārvieto uz kontu, kas atvērts uz darījuma partnera-nodrošinājuma saņēmēja vārda, pirms var notikt nodrošinājuma tālākieķīlāšana. Tas nodrošinās to, ka paralēlās banku sistēmas darbības, izmantojot vērtspapīru finansēšanas darījumus, tiek pienācīgi uzraudzītas un regulētas. Tādējādi vērtspapīru finansēšanas darījumu izmantošana netiks ne aizliegta, ne ierobežota ar īpašiem ierobežojumiem, bet būs pārredzamāka. Netiek sagaidīts, ka izvēlētie risinājumi kā tādi radīs strukturālu ietekmi uz vērtspapīru finansēšanas darījumu tirgu. Izvēlētie risinājumi palielinās ziņošanas izmaksas darījumu partneriem, bet to kompensēs priekšrocības, kādas sniedz lielāka pārredzamība kompetentajām iestādēm, klientiem, ieguldītājiem un sabiedrībai kopumā.
3.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI
3.1.Juridiskais pamats
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. panta 1. punkts, kas ļauj pieņemt pasākumus, lai tuvinātu valsts tiesību aktus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība.
Domājams, ka FSP ieteikumi un pēc Savienības banku sektora strukturālās reformas paredzētā situācijas attīstība piesaistīs dalībvalstu reglamentējošo iestāžu uzmanību, kas rīkosies, lai uzlabotu pārredzamību darbībām, kas varētu migrēt no regulētām banku grupām uz paralēlo banku sistēmu, kurā uzraudzības iestādēm var būt mazāk iespēju veikt kontroli. Tādējādi ir vajadzīgi vienoti noteikumi par pārredzamību, lai uzlabotu finanšu stabilitāti, aizsargātu ieguldītājus, veicinātu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un novērstu regulējuma arbitrāžu, un lai nepieļautu situāciju, ka atšķirīgi dažādu valstu pasākumi rada šķēršļus iekšējā tirgus sekmīgai darbībai.
3.2.Subsidiaritāte
Saskaņā ar LESD 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu jomās, kuras nav ekskluzīvā Savienības atbildībā, ES būtu jārīkojas tikai tad, ja dalībvalstis centrālā vai reģionālā un vietējā līmenī nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī.
Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt vērtspapīru finansēšanas darījumu, nodrošinājuma tālākieķīlāšanas un citu finansēšanas struktūru pārredzamību. Paralēlās banku sistēmas darbību savstarpējās saiknes iekšējā tirgū un to sistemātiskums prasa saskaņotu Savienības rīcību.
Vairums vērtspapīru finansēšanas darījumu, kā arī nodrošinājuma tālākieķīlāšanas darbības veic pārrobežu darījumos starp struktūrām, kuru darbības vieta bieži vien nav vienā un tajā pašā jurisdikcijā, un šajos darījumos ir iesaistīti dažādās jurisdikcijās emitēti aktīvi un valūtas. Savienības līmeņa rīcība ir pats minimums, kas aptver plašu darījumu diapazonu un sniedz valsts un Savienības līmeņa regulējošām iestādēm iespēju gūt visaptverošu pārskatu par vērtspapīru finansēšanas darījumu tirgu visā ES. Dažādās dalībvalstīs autonomi un nesaskaņotā veidā piemērotu tiesiskās aizsardzības līdzekļu efektivitāte būtu ļoti zema, jo tad šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiektos tikai uz daļu tirgus. Turklāt, ņemot vērā problēmu sistēmisko ietekmi, nesaskaņota rīcība var pat radīt negatīvu ietekmi datu sadrumstalotības un pretrunīguma riska dēļ. Tikai ES līmenī apkopoti dati var sniegt makroekonomisko ainu, kas vajadzīga, lai pārraudzītu vērtspapīru finansēšanas darījumu izmantošanu.
Kas attiecas uz ieguldījumu fondiem, Eiropas fondu nozarei augstā mērā piemīt pārrobežu raksturs. Pārrobežu aktīvu daļa Eiropas ieguldījumu fondu nozarē kopumā (PVKIU un uzņēmumu, kas nav PVKIU, pārvaldītie aktīvi) pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Kopš 2012. gada apmēram viens no diviem ieguldītājiem iegādājas fondu, kurš nav reģistrēts tā mītnes valstī. Tāpēc ir svarīgi, lai ieguldītāju aizsardzības standarti tiktu piemēroti vienmērīgi visā ES un lai tādējādi tiktu nodrošināts, ka visi Eiropas ieguldītāji gūst labumu no vērtspapīru finansēšanas darījumu izmantošanas pārredzamības.
3.3.Proporcionalitāte
Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas izklāstīts LESD 5. pantā, ES rīcības saturam un veidam vajadzētu būt samērīgam ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo.
Atturoties no citas regulēšanas, izņemot pārredzamības ieviešanu par vērtspapīru darījumiem, nodrošinājuma tālākieķīlāšanu un citām finansēšanas struktūrām, priekšlikums aprobežojas ar pasākumiem, kas vajadzīgi, lai varētu efektīvi novērst paralēlās banku sistēmas sabiedrību radītos riskus.
Regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi.
3.4.Sīks priekšlikuma skaidrojums
Regulas priekšlikumā ietverti pasākumi attiecībā uz ziņošanu darījumu reģistriem par vērtspapīru finansēšanas darījumiem (II un III nodaļa), ziņošanas prasības attiecībā uz fondiem (IV nodaļa) un prasības attiecībā uz darījumu partneriem, kas iesaistās nodrošinājuma tālākieķīlāšanā (V nodaļa). Pārējās nodaļas — darbības joma un definīcijas (I nodaļa), uzraudzība un kompetentās iestādes (VI nodaļa), attiecības ar trešām valstīm (VII nodaļa), administratīvās sankcijas un pasākumi (VIII nodaļa) un pārskatīšanas un nobeiguma noteikumi (IX un X nodaļa) — attiecas uz visām šīm daļām.
Šajā iedaļā īsi izklāstīti šīs regulas galvenie komponenti.
3.4.1.Priekšlikuma darbības joma (I nodaļa)
Šīs regulas mērķis ir stiprināt finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā, palielinot pārredzamību attiecībā uz noteiktām tirgus darbībām, piemēram, vērtspapīru finansēšanas darījumiem, nodrošinājuma tālākieķīlāšanu un citām finansēšanas struktūrām, kam ir līdzīga ekonomiskā ietekme kā vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Tas attiecas uz visiem darījuma partneriem vērtspapīru finansēšanas darījumu tirgos, ieguldījumu fondiem, kā definēts Direktīvā 2009/65/EK un 2011/61/ES, un jebkuru darījuma partneri, kas iesaistās nodrošinājuma tālākieķīlāšanā. Ierosinātā regula attiecas uz visiem finanšu instrumentiem, kas tiek piedāvāti kā nodrošinājums, kā uzskaitīts Direktīvas 2004/39/EK (Finanšu instrumentu tirgu direktīva) I pielikuma C iedaļā.
3.4.2.Vērtspapīru finansēšanas darījumu pārredzamība, tostarp darījumu reģistru reģistrācija un uzraudzība (II un III nodaļa)
Šī regula rada Savienības regulējumu, saskaņā ar kuru vērtspapīru finansēšanas darījuma finanšu vai nefinanšu darījuma partneriem būs jāpaziņo darījumu reģistriem informācija par darījumu. Šī informācija tiks uzglabāta centralizēti un būs vienkārši un tiešā veidā pieejama visām attiecīgajām iestādēm, piemēram, EVTI, ESRK, ECBS, lai varētu identificēt un uzraudzīt finansiālās stabilitātes riskus, kas saistīti ar regulētu un neregulētu struktūru darbībām paralēlajā banku sistēmā. Šie noteikumi ir saskaņā ar FSP ieteikumiem, kuros noteikts, ka jurisdikcijām būtu jālemj par vispiemērotāko datu vākšanas veidu un attiecīgos gadījumos jāizmanto esošās datu vākšanas procedūras un tirgus infrastruktūras. Turklāt FSP norāda, ka darījumu reģistri varētu būt efektīvs minēto datu vākšanas līdzeklis.
Šai ziņošanai, cik vien iespējams, būtu jāsamazina darbības izmaksas tirgus dalībniekiem, tādējādi tai vajadzētu būt balstītai uz jau esošo infrastruktūru un procedūrām. Izstrādājot vai ierosinot pārskatīt regulatīvos tehniskos standartus, kas paredzēti šajā regulā, EVTI būtu jāņem vērā spēkā esošie standarti, kas noteikti Regulā 648/2012/EK un kas reglamentē darījumu reģistrus atvasināto instrumentu līgumus, un turpmākā attīstība saistībā ar tiem.
3.4.3.Pārredzamību pret ieguldītāju (IV nodaļa)
Ar šo regulu paredzētie jaunie noteikumi par vērtspapīru finansēšanas darījumu izmantošanas pārredzamību un citām finansēšanas struktūrām ir cieši saistīti ar Direktīvu 2009/65/EK un 2011/61/ES, jo tie veido tiesisko regulējumu, kas reglamentē kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu izveidi, pārvaldību un tirdzniecību. Lai dotu ieguldītājiem iespēju apzināties, kādi riski saistīti ar vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru izmantošanu, fondu pārvaldniekiem regulāros pārskata laikposmos būtu sīki jāziņo par visiem gadījumiem, kad tie izmanto šīs metodes. Esošos regulāros ziņojumus, kas jāsagatavo PVKIU pārvaldības vai ieguldījumu sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldniekiem, papildinās šī papildu informācija par vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru izmantošanu. Šie jaunie noteikumi par pārredzamību papildina Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES par AIFP. Šie jaunie vienotie noteikumi par vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru pārredzamību būtu jāpiemēro papildus tiem, kas paredzēti Direktīvā 2009/65/EK un 2011/61/ES. Šie noteikumi atbilst FSP ieteikumiem, kuros norādīts, ka iestādēm būtu jāpārskata prasības attiecībā uz fondu pārvaldnieku ziņošanu galīgajiem ieguldītājiem, ņemot vērā FSP priekšlikumu, un jālemj par to, vai ir jānovērš kādi trūkumi.
3.4.4.Nodrošinājuma tālākieķīlāšanas pārredzamība (V nodaļa)
Lai palielinātu līgumu un darbību pārredzamību, būtu jānosaka minimālās informācijas prasības darījuma partneriem, kuri iesaistās nodrošinājuma tālākieķīlāšanā. Tādēļ jebkurai nodrošinājuma tālākieķīlāšanai būtu jānotiek vienīgi tad, ja darījumu partneris-nodrošinājuma sniedzējs līgumiskas vienošanās ietvaros ir skaidri informēts par saistītajiem riskiem un ir sniedzis iepriekšēju piekrišanu; turklāt nodrošinājuma tālākieķīlāšana būtu pienācīgi jāatspoguļo vērtspapīru kontus. Darījuma partneris, kas saņem finanšu instrumentus kā nodrošinājumu, drīkst tos tālākieķīlāt tikai ar darījuma partnera-nodrošinājuma sniedzēja nepārprotami paustu piekrišanu un tikai pēc tam, kad ir to pārvedis uz paša kontu. Šī prasība būtu jālasa papildus Direktīvai 2002/47/EK un Direktīvai 2004/39/EK. FSP ieteikumos norādīts, ka iestādēm būtu jānodrošina, lai klienta aktīvu regulēšana nodrošinātu pietiekamu informācijas atklāšanu klientiem saistībā ar nodrošinājuma tālākieķīlāšanu un klienti tādējādi izprastu riskus. Šī regula ir saskaņā ar šo ieteikumu.
3.4.5.Uzraudzības un kompetentās iestādes (VI nodaļa)
Ierosinātajā regulā kompetentajām norīkotājām iestādēm ir paredzēti dažādi noteikumi, tostarp par atļaujas piešķiršanu, reģistrāciju, uzraudzību un pasākumu īstenošanu attiecībā uz ziņošanu darījumu reģistriem par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un iesaistīšanos nodrošinājuma tālākieķīlāšanā. Pēc dalībvalstu paziņojuma saņemšanas EVTI jāpublicē kompetento iestāžu saraksts un pastāvīgi jāatjaunina tas savā tīmekļa vietnē.
Ar šo regulu uzraudzība par atbilstību ieguldījumu fonda pārredzamības noteikumiem tiek uzticēta kompetentajām iestādēm, ko dalībvalstis jau izraudzījušās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Ziņošana par atbilstību nodrošinājuma tālākieķīlāšanas noteikumiem, kā arī atbilstība tiem būtu jāpārrauga kompetentajām iestādēm, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar šīs regulas 16. pantu.
3.4.6.Attiecības ar trešām valstīm (VII nodaļa)
Vērtspapīru finansēšanas darījumu globālā rakstura dēļ attiecīgajām dažādu jurisdikciju iestādēm ir jābūt iespējai piekļūt datiem darījumu reģistros, kuri atrodas dažādās jurisdikcijās. Lai garantētu attiecīgajām iestādēm savstarpēju tiešu piekļuvi datiem, ar šīs regulas 19. pantu Komisija tiek pilnvarota slēgt sadarbības līgumus ar attiecīgajām trešām valstīm ar nosacījumu, ka ir nodrošināta dienesta noslēpumu aizsardzība, tostarp darījumdarbības noslēpumu, kas iestādēm ir ar trešām personām, aizsardzība.
3.4.7.Administratīvās sankcijas un pasākumi (VIII nodaļa)
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ierosinātās regulas pārkāpumu gadījumā ir iespējams piemērot atbilstošas administratīvas sankcijas un pasākumus. Šim nolūkam kompetento iestāžu rīcībā jābūt obligātam administratīvu sankciju un pasākumu kopumam, tostarp iespējai atsaukt atļauju, izteikt publisku brīdinājumu, atlaist vadību, atgūt peļņu, kas gūta, pārkāpjot regulu, ja šādus pārkāpumus var konstatēt, un piemērot administratīvu sodu. Nosakot sankciju veidu un līmeni, kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā vairākus regulā noteiktos kritērijus, tostarp atbildīgās personas lielumu un finansiālo stāvokli, pārkāpuma ietekmi un atbildīgās personas gatavību sadarboties. Ierosinātā regula neliedz atsevišķām dalībvalstīm noteikt augstākus standartus.
3.4.8.Pārskatīšanu (IX nodaļa)
Pieņemot šo regulu, būtu pieņemts pirmais ES līmeņa pārredzamības noteikumu kopums par vērtspapīru finansēšanas darījumiem, citām finansēšanas struktūrām un nodrošinājuma tālākieķīlāšanu. Tāpēc ir svarīgi novērtēt, vai iepriekš aprakstītie pasākumi ir izrādījušies efektīvs un iedarbīgs veids, kā panākt lielāku pārredzamību saistībā ar šīm darbībām. Tādēļ trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija ziņos par pārredzamības pasākumu piemērotību un vajadzības gadījumā iesniegs pārskatītu priekšlikumu.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikuma finansiālā ietekme un ietekme uz budžetu ir norādīta pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā.
2014/0017 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 8 ,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 9 ,
pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju 10 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)2008. gada pasaules finanšu krīze atklāja nopietnus trūkumus regulējumā, neefektīvu uzraudzību, tirgu nepārredzamību un pārāk sarežģītus produktus finanšu sistēmā. Savienība ir pieņēmusi virkni pasākumu, lai padarītu banku sistēmu stiprāku un stabilāku, tostarp stingrākas kapitāla prasības, noteikumus attiecībā uz labāku pārvaldību un uzraudzību un noregulējuma režīmiem. Šajā kontekstā izšķiroša nozīme ir arī panākumiem, kas gūti, veidojot banku savienību. Tomēr krīze parādīja arī vajadzību uzlabot pārredzamību un kontroli ne tikai tradicionālajā banku nozarē, bet arī jomās, kurās notiek nebanku kreditēšanas darbības, jeb tā sauktajā "paralēlajā banku sistēmā".
(2)Savā darbā, lai ierobežotu paralēlo banku sistēmu, Finanšu stabilitātes padome (FSP) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (“ESRK”) ir noteikušas riskus, kādus rada vērtspapīru finansēšanas darījumi. Vērtspapīru finansēšanas darījumi dara iespējamu aizņemto līdzekļu uzkrāšanos, procikliskumu un savstarpējo saistību finanšu tirgos. Jo īpaši pārredzamības trūkums saistībā ar vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru izmantošanu ir traucējis regulatoriem un uzraudzītājiem, kā arī ieguldītājiem pareizi izvērtēt un uzraudzīt attiecīgos banku darbībām līdzīgo darbību riskus un savstarpējās saistības līmeni finanšu sistēmā laikposmā pirms finanšu krīzes un tās laikā. Ņemot vērā iepriekš minēto, FSP 2013. gada 29. augustā pieņēma politikas sistēmu, lai novērstu ar paralēlo banku sistēmu saistītos riskus vērtspapīru aizdevumos un repo darījumos. To vēlāk 2013. gada septembrī apstiprināja G20 valstu un valdību vadītāji.
(3)Komisija 2012. gada martā publicēja Zaļo grāmatu par paralēlo banku sistēmu. Pamatojoties uz saņemtajām plašajām atsauksmēm un ņemot vērā starptautiskos notikumus, Komisija 2013. gada 4. septembrī publicēja Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par paralēlo banku sistēmu 11 . Paziņojumā uzsvērts, ka vērtspapīru finansēšanas darījumu sarežģītais un neskaidrais raksturs rada grūtības identificēt darījumu partnerus un uzraudzīt riska koncentrāciju. Tas arī rada pārmērīgas aizņemto līdzekļu uzkrāšanos finanšu sistēmā.
(4)Augsta līmeņa ekspertu grupa, ko vadīja Erki Līkanens [Erkki Liikanen], 2012. gada oktobrī pieņēma ziņojumu par ES banku nozares struktūras reformu. Cita starpā tā apsprieda mijiedarbību starp tradicionālo un paralēlo banku sistēmu. Ziņojumā tika atzīti ar paralēlās banku sistēmas darbībām saistītie riski, piemēram, augsts sviras rādītājs un procikliskums, un tajā aicināts samazināt savstarpējo saistību starp bankām un paralēlo banku sistēmu, kas bija radījusi domino efektu sistēmiskās banku krīzes laikā. Ziņojumā arī ierosināti konkrēti struktūrpolitikas pasākumi, lai novērstu pārējos trūkumus ES banku nozarē.
(5)Pasākumi ES banku sistēmas strukturālām reformām ir iekļauti atsevišķā tiesību akta priekšlikumā. Tomēr strukturālu pasākumu noteikšana bankām varētu radīt situāciju, kad atsevišķas darbības tiek novirzītas uz mazāk regulētām jomām, piemēram, uz paralēlo banku sistēmu. Šo iemeslu dēļ tiesību akta priekšlikumam par ES banku nozares strukturālo reformu vajadzētu būt pievienotām šajā regulā izklāstītajām saistošām pārredzamības un ziņošanas prasībām attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Tādējādi šīs regulas pārredzamības noteikumi papildina ES strukturālās reformas noteikumus.
(6)Šī regula ir atbilde uz nepieciešamību uzlabot vērtspapīru finansēšanas tirgu pārredzamību un līdz ar to arī finanšu sistēmas stabilitāti. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un starptautisku konverģenci, šajā regulā ir pieņemti FSP ieteikumi. Tā rada Savienības regulējumu, saskaņā ar kuru informāciju par vērtspapīru finansēšanas darījumiem var efektīvi paziņot darījumu reģistriem un ieguldītājiem. Šo nepieciešamību pēc starptautiskas konverģences pastiprina varbūtība, ka pēc Savienības banku nozares strukturālas reformas tās darbības, kuras pašlaik veic tradicionālās bankas, varētu migrēt uz paralēlo banku sistēmu un aptvert finanšu un nefinanšu sabiedrības. Tāpēc rezultātā šīs darbības var kļūt regulatoriem un uzraudzītājiem vēl mazāk pārredzamas, neļaujot tiem gūt pienācīgu pārskatu par riskiem, kas saistīti ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Tas tikai padarītu vēl ciešākas jau izveidojušās saites starp regulēto un paralēlo banku sistēmu noteiktos tirgos.
(7)Risinot jautājumus, kam pievērsta uzmanība FSP ieteikumos, un reaģējot uz gaidāmajām pārmaiņām pēc Savienības banku nozares strukturālās reformas, dalībvalstis, domājams, pieņems atšķirīgus iekšzemes pasākumus, kas varētu radīt šķēršļus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai un kaitēt tirgus dalībniekiem un finanšu stabilitātei. Turklāt tas, ka nav saskaņotu pārskatāmības noteikumu, apgrūtina dalībvalstu iestāžu uzdevumu salīdzināt mikrolīmeņa datus, kas saņemti no dažādām dalībvalstīm, un tādējādi izprast reālos riskus, kādus atsevišķi tirgus dalībnieki rada sistēmai. Tāpēc ir nepieciešams novērst šādu traucējumu un šķēršļu rašanos Savienībā. Tādējādi šīs regulas atbilstīgs juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kuru interpretē atbilstīgi konsekventai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.
(8)Tāpēc jaunajos noteikumos par pārredzamību paredzēta datu ziņošana par visu tirgus dalībnieku — gan finanšu, gan nefinanšu sabiedrību — noslēgtajiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem, tostarp par pamatā esošā nodrošinājuma sastāvu, ja pamatā esošais nodrošinājums ir pieejams izmantošanai vai ir ticis izmantots, un par piemērotajiem diskontiem. Efektivitātes nolūkā attiecīgās darbības izmaksas tirgus dalībniekiem būtu pēc iespējas jāsamazina, tādējādi jaunajiem noteikumiem vajadzētu balstīties uz jau esošo infrastruktūru un procedūrām. Tādēļ ir svarīgi, lai šis tiesiskais regulējums attiecībā uz ziņošanu par atvasināto instrumentu līgumiem darījumu reģistriem, kas reģistrēti šim nolūkam, cik iespējams, būtu identisks tam, kurš noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012/EK 12 . Tam būtu arī jādod iespēja darījumu reģistriem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012/EK, pildīt ar jaunajiem noteikumiem paredzēto reģistru funkciju, ja tie atbilst noteiktiem papildu kritērijiem.
(9)Rezultātā informācija par riskiem, kas piemīt vērtspapīru finansēšanas tirgiem, tiks uzglabāta centralizēti un būs viegli un tiešā veidā pieejama, tostarp Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), Eiropas Banku iestādei (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI), attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ESRK un attiecīgajām Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) centrālajām bankām, tostarp Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai varētu identificēt un uzraudzīt finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, kas saistīti ar regulēto un neregulēto struktūru veiktajām paralēlās banku sistēmas darbībām. Izstrādājot vai ierosinot pārskatīt šajā regulā noteiktos regulatīvos tehniskos standartus, EVTI būtu jāņem vērā esošie standarti, kas noteikti ar Regulas 648/2012/EK 9. pantu un kas regulē atvasināto instrumentu līgumu darījumu reģistrus, un to turpmākā attīstība un jācenšas nodrošināt, lai attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ESRK un attiecīgajām ECBS centrālajām bankām, tostarp ECB, būtu tieša un tūlītēja piekļuve visai informācijai, kas vajadzīga, lai veiktu to darba pienākumus.
(10)Neskarot krimināltiesību aktu vai nodokļu tiesību aktu noteikumus, kompetentajām iestādēm, EVTI, struktūrām vai fiziskām un juridiskām personām, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju, tā būtu jāizmanto tikai savu pienākumu un funkciju pildīšanai. Tomēr tam nevajadzētu atturēt valsts iestādes, kas atbildīgas par sliktas pārvaldības novēršanu, kā arī par šādu gadījumu izmeklēšanu vai labošanu, no to funkciju veikšanas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
(11)Vērtspapīru finansēšanas darījumus plaši izmanto fondu pārvaldnieki efektīvai portfeļa pārvaldīšanai. Šis izmantojums var ievērojami ietekmēt šo fondu darbības rezultātus. Tos var izmantot vai nu ieguldījumu mērķu izpildei, vai arī peļņas palielināšanai. Pārvaldniekiem ir arī iespēja izmantot citas finansēšanas struktūras, kuru ietekme ir līdzvērtīga vērtspapīru finansēšanas darījumu ietekmei. Šīs citas finansēšanas struktūras ir, piemēram, kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi, likviditātes mijmaiņas līgumi vai nodrošinājuma mijmaiņas līgumi. Fondu pārvaldnieki tās arī plaši izmanto, lai iesaistītos noteiktās stratēģijās vai arī palielinātu peļņu. Gan vērtspapīru finansēšanas darījumiem, gan citām finansēšanas struktūrām kopīgs ir tas, ka tie palielina vispārējo fonda riska profilu, taču to izmantojums nav pienācīgi atklāts ieguldītājiem. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka ieguldītāji šādos fondos varētu pieņemt apzinātus lēmumus un novērtēt ieguldījumu fondu vispārējo riska un ienesīguma profilu.
(12)Ieguldījumi, kas veikti, pamatojoties uz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju par fonda ieguldījumu stratēģiju, var radīt ieguldītājiem būtiskus zaudējumus. Tādēļ ir svarīgi, lai ieguldījumu fondi atklātu visu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar vērtspapīru finansēšanas darījumu izmantošanu. Turklāt pilnīga pārredzamība ieguldījumu fondu jomā ir īpaši būtiska, jo visi aktīvi, kurus izmanto vērtspapīru finansēšanas darījumos, nepieder fonda pārvaldītājiem, bet gan fonda ieguldītājiem. Tāpēc pilnīga atklātība attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem ir būtisks instruments, lai nodrošinātos pret iespējamiem interešu konfliktiem.
(13)Jaunie noteikumi par vērtspapīru finansēšanas darījumu pārredzamību un citām finansēšanas struktūrām ir cieši saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK 13 un Direktīvu 2011/61/ES 14 , jo tie veido tiesisko regulējumu, kas reglamentē kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu izveidi, pārvaldību un tirdzniecību.
(14)Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi drīkst darboties kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU), ko pārvalda PVKIU pārvaldnieki, vai kā ieguldījumu sabiedrības, kuru darbība atļauta saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, vai kā AIF, ko pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), kuru darbība atļauta vai kuri reģistrēti saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES. Šie jaunie noteikumi par pārredzamību papildina minēto direktīvu noteikumus. Tādējādi šie jaunie vienotie noteikumi par vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru pārredzamību būtu jāpiemēro papildus tiem, kas paredzēti Direktīvā 2009/65/EK un 2011/61/ES.
(15)Lai dotu ieguldītājiem iespēju apzināties, kādi riski saistīti ar vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru izmantošanu, fondu pārvaldniekiem regulāros pārskata laikposmos būtu sīki jāziņo par visiem gadījumiem, kad tie izmanto šīs metodes. Papildus esošajiem regulārajiem ziņojumiem, kas jāsagatavo PVKIU pārvaldības vai ieguldījumu sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldniekiem, būtu jāsniedz papildu informācija par vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru izmantošanu.
(16)Fonda ieguldījumu politika attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem un citām finansēšanas struktūrām būtu skaidri jāatklāj pirms līguma noslēgšanas sagatavotajos dokumentos, piemēram, PVKIU fondiem paredzētajos prospektos, un pirms līguma noslēgšanas ieguldītājiem paziņojamajā informācijā attiecībā uz AIF. Tam būtu jānodrošina, ka ieguldītāji izprot un novērtē riskus, pirms pieņemt lēmumu par ieguldījumu konkrētā PVKIU un AIF.
(17)Nodrošinājuma tālākieķīlāšana nodrošina likviditāti un ļauj darījuma partneriem samazināt finansēšanas izmaksas. Tomēr tā veido sarežģītas nodrošinājuma ķēdes starp tradicionālo un paralēlo banku sistēmu, un tas rada riskus finanšu stabilitātei. Pārredzamības trūkums par to, kādā mērā finanšu instrumenti, kuri tiek piedāvāti kā nodrošinājums, ir tikuši tālākieķīlāti, un par attiecīgajiem riskiem bankrota gadījumā var mazināt uzticēšanos darījuma partneriem un palielināt finanšu stabilitāti apdraudošos riskus.
(18)Šajā regulā paredzēti noteikumi par darījuma partneriem atklājamo informāciju par nodrošinājuma tālākieķīlāšanu, un tiem nevajadzētu liegt piemērot nozaru noteikumus, kas pielāgoti konkrētiem tirgus dalībniekiem, struktūrām un situācijām. Tāpēc šajā regulā paredzētie noteikumi par nodrošinājuma tālākieķīlāšanu būtu jāpiemēro, piemēram, fondiem un reģistriem tikai tiktāl, ciktāl ieguldījumu fondiem piemērojamā regulējumā attiecībā uz tālākizmantošanu nav vēl stingrāku noteikumu, kuri veido lex specialis un kam tiek piešķirta prioritāte salīdzinājumā ar šīs regulas noteikumiem. Jo īpaši šai regulai nevajadzētu skart nevienu noteikumu, kas ierobežo partneru spēju iesaistīties tādu finanšu instrumentu tālākieķīlāšanā, kurus darījuma partneri vai personas, kas nav darījuma partneri, ir snieguši par nodrošinājumu.
(19)Lai nodrošinātu, ka darījumu partneri ievēro no šīs regulas izrietošās saistības un ka tiem piemēro līdzīgu attieksmi visā Savienībā, būtu jāparedz efektīvas, samērīgas un preventīvas administratīvās sankcijas un pasākumi. Tāpēc šajā regulā noteiktajām administratīvajām sankcijām un pasākumiem būtu jāatbilst konkrētām pamatprasībām attiecībā uz adresātiem, kritērijiem, kas ņemami vērā, piemērojot sankciju vai pasākumu, sankciju vai pasākumu publicēšanu, galvenajām sankciju piemērošanas pilnvarām un administratīvo finansiālo sankciju līmeņiem. Ir lietderīgi, ka pasākumi un sankcijas, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK un 2011/61/ES, attiecas uz saskaņā ar šo regulu noteikto ieguldījumu fondu pārredzamības pienākumu pārkāpumiem.
(20)Tehniskajiem standartiem finanšu pakalpojumu sektorā būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana un noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju atbilstīga aizsardzība Savienībā. Tā kā EVTI ir struktūra ar augsti specializētām zināšanām, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt regulatīvu tehnisko standartu projektu izstrādi un īstenošanu jomās, kas neietver politikas izvēles. Izstrādājot tehniskos standartus, EVTI būtu jānodrošina efektīvi administratīvie un ziņošanas procesi. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt regulatīvus tehniskos standartus ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15 10. līdz 14. pantu, šādās jomās: sīkāka informācija attiecībā uz dažādiem vērtspapīru finansēšanas darījumu veidiem, sīkāka informācija attiecībā uz pieteikšanos darījumu reģistra reģistrēšanai un darījumu reģistra datu publicēšanas biežums un publicējamā informācija, un piekļuve darījumu reģistra datiem.
(21)Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā noteikto procedūru, attiecībā uz ziņojumu formu un biežumu, pieteikuma darījumu reģistra reģistrācijai formātu, kā arī procedūrām un veidlapām, lai ar EVTI veiktu informācijas apmaiņu par sankcijām.
(22)Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu veikšanu to iestāžu sarakstā, kuras būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, lai izvairītos no tā, ka tiktu ierobežota to spēja veikt ar kopīgām interesēm saistītos pienākumus, konkrētu sīkāku informāciju attiecībā uz definīcijām, maksas veidiem, pakalpojumiem, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un kārtību, kādā samaksa jāveic darījumu reģistriem, un attiecībā uz pielikuma grozījumiem, lai atjauninātu informāciju par vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kā arī citām finansēšanas struktūrām, un informāciju investoriem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(23)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt lēmumus par trešo valstu noteikumu novērtēšanu trešās valsts darījumu reģistru atzīšanas nolūkā.
(24)Saskaņā ar proporcionalitātes principu ir nepieciešams un ir lietderīgi nodrošināt pārredzamību noteiktām tirgus darbībām, piemēram, vērtspapīru finansēšanas darījumiem, nodrošinājuma tālākieķīlāšanai un, attiecīgā gadījumā, citām finansēšanas struktūrām un darīt iespējamu attiecīgo finanšu stabilitāti apdraudošo risku uzraudzību un identificēšanu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai.
(25)Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktie principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz aizstāvību un ne bis in idem principa piemērošanu, darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Šī regula jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I nodaļa
Priekšmets un piemērošanas joma
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā paredzēti noteikumi par vērtspapīru finansēšanas darījumu, citu finansēšanas struktūru un nodrošinājuma tālākieķīlāšanas pārredzamību.
2. pants
Darbības joma
1.Šī regula attiecas uz:
(a)vērtspapīru finansēšanas darījuma partneri, kurš veic uzņēmējdarbību:
(1)Savienībā, — tostarp uz visām tā filiālēm, neatkarīgi no to atrašanās vietas;
(2)trešā valstī, ja vērtspapīru finansēšanas darījums tiek noslēgts kādas ES filiāles darbību gaitā;
(b)pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldības sabiedrībām (PVKIU) un PVKIU ieguldījumu sabiedrībām saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK;
(c)alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES;
(d)vērtspapīru finansēšanas darījuma partneri, kurš iesaistījies nodrošinājuma tālākieķīlāšanā un kurš ir veic uzņēmējdarbību:
(1)Savienībā, — tostarp uz visām tā filiālēm, neatkarīgi no to atrašanās vietas;
(2)trešā valstī, jebkurā no šādiem gadījumiem:
i)nodrošinājuma tālākieķīlāšana tiek veikta ES filiāles darbību gaitā;
ii)tālākieķīlāšana attiecas uz finanšu instrumentiem, ko kā nodrošinājumu sniedzis darījuma partneris, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai darījuma partnera, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ES filiāle.
2.Šī regula neattiecas uz:
(a)Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citām dalībvalstu iestādēm, kuru funkcijas ir līdzīgas, un citām Savienības publiskām iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā;
(b)Starptautisko norēķinu banku;
3.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu šā panta 2. punktā iekļauto sarakstu.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1."darījumu reģistrs" ir juridiska persona, kas centralizēti vāc un uztur datus par vērtspapīru finansēšanas darījumiem;
2.“darījuma partneri” ir finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. un 9. punktā, kā arī CCP, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;
3."kas veic uzņēmējdarbību" nozīmē:
(a)ja darījuma partneris ir fiziska persona, — "kura galvenais birojs atrodas”;
(b)ja darījuma partneris ir juridiska persona, — "kura reģistrētais birojs atrodas”;
(c)ja darījuma partnerim saskaņā ar tā valsts tiesību aktiem nav reģistrēta biroja, — “kura galvenais birojs atrodas”;
4.“filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas nav galvenais birojs un kas ir daļa no darījuma partnera, un kurai nav juridiskas personas statusa;
5."vērtspapīru vai preču aizdevums" un "vērtspapīru vai preču aizņēmums" ir jebkurš darījums, kurā darījuma partneris nodod vērtspapīrus vai preces, ar nosacījumu, ka aizdevuma ņēmējs uzņemas saistību atdot atpakaļ ekvivalentus vērtspapīrus vai preces kādā datumā nākotnē vai tad, kad to prasa aizdevuma devējs; šāds darījums ir vērtspapīru vai preču aizdevums attiecībā uz darījumu partneri, kurš nodod vērtspapīrus vai preces, un vērtspapīru vai preču aizņēmums attiecībā uzdarījumu partneri, kuram tos nodod;
6.“vērtspapīru finansēšanas darījums” ir:
–"repo darījums", kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 83. punktā;
–“vērtspapīru vai preču aizdevums” vai “vērtspapīru vai preču aizņēmums”;
– jebkurš darījums, kam ir līdzvērtīga ekonomiskā ietekme un kas rada līdzīgus riskus, jo īpaši pirkums-atpārdevums vai pārdevums-atpirkums;
7."tālākieķīlāšana" nozīmē, ka darījuma partneris, kas ir nodrošinājuma saņēmējs, izmanto kā nodrošinājumu saņemtos finanšu instrumentus savā vārdā un uz sava rēķina vai uz cita darījuma partnera rēķina;
8."finanšu instrumenti" ir finanšu instrumenti, kā definēts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā;
9.“citas finansēšanas struktūras” ir visi instrumenti vai pasākumi, kuru ietekme ir līdzvērtīga vērtspapīru finansēšanas darījumu ietekmei;
10."prece" ir prece, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1287/2006 2. panta 1. punktā.
Lai ņemtu vērā izmaiņas tirgus praksēs un tehnoloģiju attīstību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai precizētu to darījumu veidus, kuriem ir līdzvērtīga ekonomiskā ietekme un kuri rada līdzīgus riskus vērtspapīru finansēšanas darījumu radītajiem riskiem, kā norādīts 6. punktā.
II nodaļa
Vērtspapīru finansēšanas darījumu pārredzamība
4. pants
Ziņošanas pienākums un drošības pasākumi attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem
1.Vērtspapīru finansēšanas darījumu partneri paziņo šādu darījumu datus darījumu reģistram, kurš reģistrēts saskaņā ar 5. pantu vai atzīts saskaņā ar 19. pantu. Datus paziņo ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc darījuma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas.
Ziņošanas pienākums attiecas uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kas:
(a)tikuši noslēgti pirms 29. panta otrajā daļā minētās dienas un kas attiecīgajā dienā vēl nav pabeigti;
(b)ir noslēgti pēc 29. panta otrajā daļā minētās dienas.
Darījumu partneris, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums, var deleģēt vērtspapīru finansēšanas darījumu datu paziņošanu.
2.Darījumu partneri reģistrē katru vērtspapīru finansēšanas darījumu, kuru tie noslēguši, grozījuši vai izbeiguši, vismaz desmit gadus pēc darījuma izbeigšanas.
3.Ja darījumu reģistrs nav pieejams, lai reģistrētu vērtspapīru finansēšanas darījumu datus, darījuma partneri nodrošina, ka šie dati tiek paziņoti Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI).
Šādos gadījumos EVTI nodrošina, lai visām attiecīgajām struktūrām, kas minētas 12. panta 2. punktā, būtu piekļuve visiem vērtspapīru finansēšanas darījumu datiem, kas tiem nepieciešami savu pienākumu un pilnvaru izpildei.
4.Darījumu reģistri un EVTI attiecībā uz saskaņā ar šo pantu saņemto informāciju ievēro attiecīgos konfidencialitātes, integritātes un aizsardzības nosacījumus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 648/2012, jo īpaši Regulas (ES) Nr. 648/2012 80. pantā. Atsauces minētajā pantā uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu un “atvasināto instrumentu līgumiem” lasa attiecīgi kā atsauces uz šīs regulas 4. pantu un “vērtspapīru finansēšanas darījumiem”.
5.Ja darījumu partneris paziņo vērtspapīru finansēšanas darījuma datus darījumu reģistram vai EVTI, vai kādai struktūrai, kas šos datus paziņo darījumu partnera vārdā, tad netiek uzskatīts, ka tas ir pārkāpis kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, ko tam paredz līgums vai kāds normatīvo vai administratīvo aktu noteikums.
6.Ziņošanas struktūrai vai tās direktoriem vai darbiniekiem nav nekādas atbildības šādas informācijas izpaušanas dēļ.
Gadījumos, kad vērtspapīru finansēšanas darījumu dati ir jāziņo darījumu reģistram saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu un attiecīgajā ziņojumā ir ietverti šā panta 1. punktā minētie dati, šā panta 1. punktā noteikto ziņošanas pienākumu var uzskatīt par izpildītu.
7.Lai nodrošinātu vienotu šā panta piemērošanu, EVTI, cieši sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) un ņemot vērā savas vajadzības, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, precizējot informāciju attiecībā uz dažādu veidu vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kurā norāda vismaz:
(a)vērtspapīru finansēšanas darījuma līguma puses un no tā radušos tiesību un pienākumu saņēmēju, ja tie atšķiras;
(b)nodrošinājuma pamatsummu, valūtu, veidu, kvalitāti un vērtību, nodrošinājuma sniegšanai izmantoto metodi, ja tas ir pieejams tālākieķīlāšanai — vai tas ir ticis tālākieķīlāts, jebkuru nodrošinājuma aizstāšanu, atpirkuma likmi vai aizdevuma maksu, darījuma partneri, diskontu, valutēšanas dienu, termiņu un pirmo dienu, kad var veikt pieprasīšanu.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [12 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas].
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
8.Lai nodrošinātu vienādus 1. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS un ņemot vērā savas vajadzības, izstrādā īstenošanas tehniskos standartu projektus, kuros nosaka 1. un 3. punktā minēto ziņojumu formātu un biežumu dažādu veidu vērtspapīru finansēšanas darījumiem;
EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [12 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas].
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
III nodaļa
Darījumu reģistra reģistrācija un uzraudzība
5. pants
Darījumu reģistra reģistrācija
1.Darījumu reģistru 4. panta piemērošanas nolūkā reģistrē EVTI saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām.
Lai to varētu reģistrēt saskaņā ar šo pantu, darījumu reģistram ir jābūt juridiskai personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 78. un 79. pantā noteiktajām prasībām. Atsauces uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu lasa attiecīgi kā atsauci uz šīs regulas 4. pantu.
2.Darījumu reģistra reģistrācija ir spēkā visā Eiropas Savienības teritorijā.
3.Reģistrēts darījumu reģistrs vienmēr ievēro reģistrācijas nosacījumus. Darījumu reģistrs bez nepamatotas kavēšanās paziņo EVTI par būtiskām izmaiņām reģistrācijas nosacījumos.
4.Darījumu reģistrs iesniedz reģistrācijas pieteikumu EVTI.
5.EVTI 20 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā darījumu reģistram ir jāsniedz papildu informācija. Kad EVTI ir pārliecinājusies, ka pieteikums ir pilnīgs, tā par to paziņo darījumu reģistram.
6.EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot 4. punktā minētajā reģistrācijas pieteikumā sniedzamos datus.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [12 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas].
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
7.Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot 4. punktā minētā reģistrācijas pieteikuma formātu.
EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [12 mēnešus pēc regulas publicēšanas].
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
6. pants
Paziņošana un apspriešanās ar kompetentajām iestādēm pirms reģistrācijas
(1)Ja darījumu reģistrs, kas piesakās reģistrācijai, ir vienība, kam atļauju piešķīrusi vai ko reģistrējusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tā veic uzņēmējdarbību, EVTI bez liekas kavēšanās paziņo to attiecīgajai kompetentajai iestādei un apspriežas ar šo kompetento iestādi pirms darījumu reģistra reģistrācijas.
(2)EVTI un attiecīgā kompetentā iestāde apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai reģistrētu darījumu reģistru, kā arī lai uzraudzītu šīs vienības atbilstību tās reģistrācijas vai darbības atļaujas noteikumiem dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.
7. pants
Pieteikuma izskatīšana
(1)EVTI 40 darbdienu laikā pēc 5. panta 5. punktā minētās paziņošanas izskata reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz darījumu reģistra atbilstību šai nodaļai, un pieņem pilnībā pamatotu lēmumu par reģistrāciju vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu.
(2)Lēmums, ko EVTI pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.
8. pants
Saistībā ar reģistrāciju pieņemto EVTI lēmumu paziņošana
(1)Ja EVTI pieņem lēmumu par reģistrāciju vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu vai anulēšanu, tā par to paziņo darījumu reģistram piecu darbdienu laikā, sniedzot pilnībā pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu.
EVTI bez liekas kavēšanās paziņo par savu lēmumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, kas minēta 6. panta 1. punktā.
(2)EVTI dara Komisijai zināmu ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu.
(3)EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to darījumu reģistru sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu. Minēto sarakstu atjaunina piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu.
9. pants
EVTI pilnvaras
(1)Pilnvaras, kas EVTI piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 61. līdz 68. pantu, 73. un 74. pantu, īsteno arī attiecībā uz šo regulu.
Atsauces uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 1. un 2. punktu lasa attiecīgi kā atsauces uz šīs regulas 12. panta 1. punktu un 12. panta 2. punktu.
(2)Pilnvaras, kas ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 61. līdz 63. pantu ir piešķirtas EVTI vai kādai EVTI amatpersonai, vai citai EVTI pilnvarotai personai, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu publiskošanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.
10. pants
Reģistrācijas anulēšana
1.Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 73. pantu, EVTI anulē darījumu reģistra reģistrāciju, ja darījumu reģistrs:
(a)nepārprotami atsakās no reģistrācijas vai nav sniedzis pakalpojumus pēdējos sešus mēnešus;
(b)ir saņēmis reģistrāciju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;
(c)vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to reģistrēja.
2.Par lēmumu anulēt darījumu reģistra reģistrāciju EVTI bez liekas kavēšanās paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei, kas minēta 6. panta 1. punktā.
3.Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā darījumu reģistrs sniedz pakalpojumus un veic savu darbību un kura uzskata, ka kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, var lūgt EVTI izskatīt, vai ir izpildīti attiecīgā darījumu reģistra reģistrācijas anulēšanas nosacījumi. Ja EVTI nolemj neanulēt attiecīgā darījumu reģistra reģistrāciju, tā iesniedz pilnīgu šā lēmuma pamatojumu.
4.Šā panta 3. punktā minētā kompetentā iestāde ir iestāde, kas norīkota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu.
11. pants
Uzraudzības maksas
1.EVTI iekasē no darījumu reģistriem maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi šā panta 2. punktam. Šīs maksas ir proporcionālas attiecīgā darījumu reģistra apgrozījumam un pilnībā sedz vajadzīgos EVTI izdevumus saistībā ar darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību, kā arī kompensē jebkādas izmaksas, kas kompetentajām iestādēm varētu rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar jebkādu uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi šīs 9. panta 1. punktam saistībā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 74. pantu. Atsauces uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 72. panta 3. punktu lasa kā atsauci uz šā panta 2. punktu.
2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 27. pantu, tajā sīkāk nosakot maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību.
12. pants
Datu pārredzamība un pieejamība
1.Darījumu reģistrs regulāri un viegli pieejamā veidā publicē pozīciju kopsavilkumu pa vērtspapīru finansēšanas darījumu veidiem par tam paziņotajiem darījumiem.
2.Darījumu reģistrs vāc un saglabā vērtspapīru finansēšanas darījumu datus un nodrošina, ka Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 3. punktā minētajām struktūrām, Eiropas Banku iestādei (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI) ir iespējama tieša un tūlītēja piekļuve šiem datiem, lai varētu izpildīt savus pienākumus un pilnvaras.
3.Lai nodrošinātu vienotu šā panta piemērošanu, EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS un ņemot vērā šā panta 2. punktā minēto struktūru vajadzības, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, precizējot:
(a)1. punktā minēto pozīciju kopsavilkuma publicēšanas biežumu un sniedzamos datus un 2. punktā minētos vērtspapīru finansēšanas darījumu datus;
(b)darbības standartus, kuri vajadzīgi, lai apkopotu un salīdzinātu darījumu reģistru datus;
(c)sīkākas norādes par informāciju, kas ir pieejama 2. punktā minētajām struktūrām.
Šie regulatīvie tehniskie standarti nodrošina, ka informācija, kas publicēta saskaņā ar 1. punktu, ir tāda, pēc kuras nav iespējams identificēt neviena vērtspapīru finansēšanas darījuma puses.
EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [12 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas].
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
IV nodaļa
Pārredzamība ieguldītājiem
13. pants
Ieguldījumu fonda pārredzamība periodiskos ziņojumos
1.PVKIU pārvaldības sabiedrības, PVKIU ieguldījumu sabiedrības un AIFP informē savus ieguldītājus par vērtspapīru finansēšanas darījumu, kā arī citu finansēšanas struktūru izmantojumu:
(a)PVKIU pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības šo informāciju ietver kā daļu no pusgada un gada ziņojuma, kas minēti Direktīvas 2009/65/EK 68. pantā,
(b)AIFP šo informāciju ietver gada pārskatā, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 22. pantā.
2.Informācijā par vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kā arī par citām finansēšanas struktūrām ietver vismaz datus, kas paredzēti pielikuma A iedaļā.
3.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu pielikuma A iedaļu, ņemot vērā izmaiņas tirgus praksēs un tehnoloģiju attīstību.
14. pants
Ieguldījumu fonda pārredzamība pirms ieguldījuma veikšanas sagatavotajos dokumentos
1.Direktīvas 2009/65/EK 69. pantā minētajā PVKIU prospektā un Direktīva 2011/61/ES 24. panta 1. un 3. punktā minētajā informācijā, ko AIFP atklāj ieguldītājiem, tiek precizēts, kādus vērtspapīru finansēšanas darījumus un citas finansēšanas struktūras PVKIU pārvaldības sabiedrībām vai ieguldījumu sabiedrībām un attiecīgi AIFP ir atļauts izmantot, un ietver skaidru norādi, ka šīs metodes ir izmantotas.
2.Šā panta 1. punktā minētajā prospektā un ieguldītājiem atklātajā informācijā ietver vismaz datus, kas norādīti pielikuma B iedaļā.
3.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu pielikuma B iedaļu, ņemot vērā izmaiņas tirgus praksēs un tehnoloģiju attīstību.
V nodaļa
Nodrošinājuma tālākieķīlāšanas pārredzamība
15. pants
Finanšu instrumentu, kas saņemti kā nodrošinājums, tālākieķīlāšana
1.Darījumu partneriem ir tiesības uz nodrošinājuma tālākieķīlāšanu, ja ir izpildīti vismaz visi turpmāk minētie nosacījumi:
(a)darījuma partneris, kas ir nodrošinājuma saņēmējs, ir pienācīgi rakstiski informējis darījuma partneri, kas ir-nodrošinājuma sniedzējs, par riskiem, kas var būt saistīti ar piekrišanas sniegšanu, kā minēts b) apakšpunktā, jo īpaši par iespējamajiem riskiem saņēmēja partnera saistību nepildīšanas gadījumā;
(b)darījuma partneris, kas irnodrošinājuma sniedzējs, ir iepriekš skaidri paudis piekrišanu, ko apliecina nodrošinājuma sniedzēja paraksts rakstiskā nolīgumā vai līdzvērtīgā alternatīvā mehānismā.
2.Darījuma partneri īsteno tiesības veikt nodrošinājuma tālākieķīlāšanu, ja ir izpildīti vismaz visi turpmāk minētie nosacījumi:
(a)nodrošinājuma tālākieķīlāšanu veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 1. punkta b) apakšpunktā minētajā rakstiskajā nolīgumā;
(b)finanšu instrumentus, kas saņemti kā nodrošinājums, pārved uz saņēmēja partnera vārdā atvērtu kontu.
3.Šis pants neskar stingrākus nozaru tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 2011/61/ES un 2009/65/EK.
VI nodaļa
Kompetento iestāžu veikta uzraudzība
16. pants
Kompetento iestāžu norīkošana un pilnvaras
1.Piemērojot šo regulu, kompetentās iestādes ir:
(a)finanšu darījumu partneriem — kompetentās iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. punktā;
(b)nefinanšu darījumu partneriem — kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta 5. punktu;
(c)CCP — kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu;
(d)centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem — kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar [CVD regulu];
(e)ieguldījumu fondiem — kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES.
2.Kompetentās iestādes īsteno pilnvaras, kas tām piešķirtas ar 1. punktā minētajiem noteikumiem, un uzrauga atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem.
3.Kompetentās iestādes, kas minētas šā panta 1. punkta e) apakšpunktā, uzrauga PVKIU vai AIF, kas veic darījumdarbību vai tirdzniecību to teritorijā, lai pārbaudītu, vai tie neizmanto vērtspapīru finansēšanas darījumus un citas finansēšanas struktūras, ja vien tie neatbilst 13. un 14. pantam.
17. pants
Kompetento iestāžu sadarbība
1.Šīs regulas 16. pantā minētās kompetentās iestādes un EVTI cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju, lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, jo īpaši, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus.
2.Šīs regulas 16. pantā minētās kompetentās iestādes un EVTI cieši sadarbojas ar attiecīgajām ECBS loceklēm, ja tas vajadzīgs to pienākumu pildīšanai, jo īpaši saistībā ar 4. pantu.
18. pants
Dienesta noslēpums
1.Pienākums ievērot dienesta noslēpumu attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas 12. panta 2. punktā minētajās struktūrās un 16. pantā minētajās kompetentajās iestādēs, EVTI, EBI un EAAPI, kā arī uz revidentiem un ekspertiem, kuriem norādījumus dod kompetentās iestādes vai EVTI, EBI un EAAPI. Konfidenciālu informāciju, ko minētās personas saņem, pildot savus pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā un tā, lai nevarētu identificēt atsevišķu darījuma partneri, darījumu reģistru vai kādu citu personu, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības, nodokļu tiesības vai šī regula.
2.Neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības vai nodokļu tiesības, kompetentās iestādes, EVTI, EBI, EAAPI, vienības vai fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai regulai, to var izmantot tikai savu pienākumu un funkciju pildīšanai – kompetento iestāžu gadījumā, ievērojot šīs regulas darbības jomu, bet citu iestāžu, vienību vai fizisko un juridisko personu gadījumā – tam mērķim, kuram šī informācija tām sniegta, vai saistībā ar administratīvo procesu vai tiesvedību, kas ir tieši saistīta ar minēto funkciju veikšanu, vai abos gadījumos. Ja EVTI, EBI, EAAPI, kompetentā iestāde vai cita iestāde, vienība vai persona, kas sniedz informāciju, tam piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem nekomerciāliem mērķiem.
3.Uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstīgi šai regulai, attiecas 1. un 2. punktā noteiktie dienesta noslēpuma nosacījumi. Tomēr šie nosacījumi neliedz EVTI, EBI, EAAPI, kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām centrālajām bankām apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt to saskaņā ar šo regulu un citiem tiesību aktiem, kas piemērojami ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, regulētiem tirgiem un tirgus dalībniekiem, vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās iestādes, citas iestādes vai vienības, vai fiziskas vai juridiskas personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju.
4.Šā panta 1. un 2. punkts neliedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts kompetentās iestādes.
VII nodaļa
Attiecības ar trešām valstīm
19. pants
Darījumu reģistru atzīšana
1.Šīs regulas piemērošanas mērķiem Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot, ka kādas trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 75. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
2.Darījumu reģistrs, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var 4. panta piemērošanas nolūkā veikt savu darbību un sniegt savus pakalpojumus struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tikai pēc tam, kad to ir atzinusi EVTI saskaņā ar šā panta 3. punktā noteiktajām prasībām.
3.Šā panta 2. punktā minētais darījumu reģistrs iesniedz EVTI atzīšanai savu pieteikumu kopā ar visu nepieciešamo informāciju, tostarp vismaz informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, ka darījumu reģistrs ir saņēmis atļauju un ka tam piemēro efektīvu uzraudzību trešā valstī, kura atbilst šādiem kritērijiem:
(a)Komisija ar īstenošanas aktu atbilstīgi 1. punktam to ir atzinusi par tādu, kurai ir līdzvērtīga un īstenojama regulatīvā un uzraudzības sistēma;
(b)tā ir noslēgusi starptautisku nolīgumu ar Savienību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 75. panta 2. punktu;
(c)tā ir pievienojusies sadarbības mehānismam atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 75. panta 3. punktam, lai nodrošinātu, ka Savienības iestādes, tostarp EVTI, var nekavējoties un pastāvīgi piekļūt visai nepieciešamajai informācijai.
Piemērojot šo regulu, atsauces uz "atvasināto instrumentu līgumiem" Regulas (ES) Nr. 648/2012 75. panta 2. punktā lasa kā atsauces uz "vērtspapīru finansēšanas darījumiem".
4.EVTI 30 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā pieteikumu iesniegušajam darījumu reģistram ir jāsniedz papildu informācija.
5.EVTI 180 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas rakstiski informē pieteikumu iesniegušo darījumu reģistru, sniedzot vispusīgi pamatotu skaidrojumu, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta.
6.EVTI savā tīmekļa vietnē publisko to darījumu reģistru sarakstu, kuri ir atzīti saskaņā ar šo pantu.
7.Atkāpjoties no 3. punkta b) un c) apakšpunkta, ja Savienības attiecīgo iestāžu tieša un tūlītēja piekļuve datiem, kuri tām nepieciešami, lai pildītu savus attiecīgos pienākumus un pilnvaras, un kuri pieejami darījumu reģistros, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, tiek nodrošināta kā saistošas un izpildāmas saistības pret šiem darījumu reģistriem, Komisija var noslēgt sadarbības līgumus ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm par savstarpēju piekļuvi vērtspapīru finansēšanas darījumu informācijai, kura tiek glabāta darījumu reģistros, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā trešā valstī, un par šādas informācijas apmaiņu, ja ir nodrošināta to dienesta noslēpumu aizsardzība, tostarp darījumdarbības noslēpumu, ar ko iestādes apmainās ar trešām personām, aizsardzība.
8.EVTI var izveidot sadarbības mehānismus ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 76. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, lai izveidotu sadarbības mehānismu, kas ļauj piekļūt Savienības darījumu reģistros glabātajai informācijai par vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Piemērojot šo regulu, atsauces uz "atvasināto instrumentu līgumiem" Regulas (ES) Nr. 648/2012 76. pantā lasa kā atsauces uz "vērtspapīru finansēšanas darījumiem".
VIII nodaļa
Administratīvās sankcijas un pasākumi
20. pants
Administratīvās sankcijas un pasākumi
1.Neskarot 25. pantu un dalībvalstu tiesības paredzēt un noteikt kriminālsankcijas, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot administratīvas sankcijas un citus administratīvos pasākumus saistībā ar vismaz šādiem pārkāpumiem:
(a)pārkāpts 4. pantā noteiktais ziņošanas pienākums;
(b)pārkāpts 15. pants.
Ja pirmajā daļā minētie noteikumi attiecas uz juridiskām personām, pārkāpuma gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, var piemērot sankcijas vadības struktūras locekļiem un citām privātpersonām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.
2.Saskaņā ar 1. punktu piemērotās administratīvās sankcijas un pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi.
3.Ja dalībvalstis ir izvēlējušās noteikt kriminālsankcijas par šā panta 1. punktā minēto noteikumu pārkāpumiem, tās nodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas vajadzīgās pilnvaras sadarboties ar to jurisdikcijā esošām tiesu iestādēm un tās varētu saņemt specifisku informāciju par kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību, kas sākta par iespējamiem 4. un 15. panta pārkāpumiem, un lai tās sniegtu šo informāciju citām kompetentajām iestādēm un EVTI, izpildot savu 1. punktā noteikto pienākumu sadarboties savā starpā un attiecīgā gadījumā ar EVTI.
Kompetentās iestādes var sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm arī attiecībā uz savu sankciju piemērošanas pilnvaru īstenošanu.
4.Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot vismaz turpmāk norādītas administratīvās sankcijas un citus pasākumus, ja notikuši šā panta 1. punktā minētie pārkāpumi:
(a)izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajai personai pieprasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;
(b)panākt pārkāpuma dēļ nelikumīgi gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu, ciktāl to iespējams noteikt;
(c)izdot publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;
(d)anulēt vai apturēt atļauju;
(e)noteikt jebkurai personai pagaidu aizliegumu vai (nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā) pastāvīgu aizliegumu pildīt vadības pienākumus, vai jebkurai fiziskai personai, kuru uzskata par atbildīgu, — aizliegumu īstenot vadības funkcijas;
(f)noteikt jebkurai personai pagaidu aizliegumu vai (nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā) pastāvīgu aizliegumu pildīt vadības pienākumus, vai jebkurai fiziskai personai, kuru uzskata par atbildīgu, — aizliegumu veikt darījumus savā vārdā;
(g)paredzēt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu, kas ir vismaz trīs reizes lielāka par pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ja to iespējams noteikt;
(h)attiecībā uz fiziskām personām — noteikt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz 5 000 000 euro apmērā vai atbilstošā vērtībā attiecīgās valsts valūtā šīs regulas spēkā stāšanās dienā tajās dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta;
(i)attiecībā uz juridiskajām personām — noteikt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz 10 % apmērā no juridiskās personas kopējā ikgadējā apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram ir jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats atbilstīgi Direktīvai 2013/34/ES 16 , attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības režīmu atbilstoši jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra.
Dalībvalstis var noteikt, ka kompetentajām iestādēm papildus šajā punktā minētajām pilnvarām var piešķirt vēl citas pilnvaras un ka tās var paredzēt plašāku sankciju piemērošanas jomu un augstāka līmeņa sankcijas nekā šajā punktā noteiktās.
5.Šīs regulas 4. pantā paredzēto noteikumu pārkāpums neietekmē vērtspapīru finansēšanas darījumu noteikumu spēkā esību vai iespēju pusēm izpildīt finansēšanas darījumu noteikumus. 4. pantā paredzēto noteikumu pārkāpums nav pamats kādas vērtspapīru finansēšanas darījuma puses tiesībām uz kompensāciju.
6.[12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI par saviem 1., 3. un 4. punktā minētajiem noteikumiem. Tās bez kavēšanās ziņo Komisijai un EVTI par jebkuriem vēlākiem grozījumiem šajos noteikumos.
21. pants
Uzraudzības pilnvaru un sankciju īstenošana
Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju un citu pasākumu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp, vajadzības gadījumā:
(a)pārkāpuma smagumu un ilgumu;
(b)par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības līmeni;
(c)par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ņemot vērā tādus faktorus kā, piemēram, juridiskās personas kopējais apgrozījums vai gada ienākumu apmērs fiziskas personas gadījumā;
(d)par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var noteikt;
(e)par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt attiecīgās personas gūto ienākumu vai novērsto zaudējumu atdošanu;
(f)par pārkāpumu atbildīgās personas agrākos pārkāpumus;
(g)pasākumus, ko par pārkāpumu atbildīgās persona veikusi, lai novērstu tā atkārtošanos.
22. pants
Ziņošana par pārkāpumiem
1.Kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai nodrošinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par 14. un 15. panta faktiskiem un iespējamajiem pārkāpumiem.
2.Šā panta 1. punktā minētajos mehānismos ietilpst vismaz:
(a)specifiskas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai, tostarp izveidojot drošu sakaru kanālus šādiem ziņojumiem;
(b)atbilstīga aizsardzība pret represijām, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi saskaņā ar darba līgumu strādājošām personām, kuras ziņo par pārkāpumiem vai kas ir apsūdzētas pārkāpumos;
(c) gan personas, kas ziņo par pārkāpumu, gan fiziskas personas, kas, iespējams, izdarījusi pārkāpumu, personas datu aizsardzība, tostarp aizsardzība attiecībā uz to identitātes datu konfidencialitātes saglabāšanu visos procedūras posmos, neskarot tādas informācijas izpaušanu, ko pieprasa valsts tiesību akti saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību.
3.Dalībvalstis pieprasa, lai darba devēji saviem darbiniekiem ieviestu atbilstošas iekšējās procedūras ziņošanai par 4. un 15. panta pārkāpumiem.
4.Dalībvalstis var noteikt, ka personām, kas sniedz svarīgu informāciju par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem, var piešķirt finansiālus stimulus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šādām personām nav cita iepriekšēja juridiska vai līgumiska pienākuma sniegt šādu informāciju un ar nosacījumu, ka šī informācija ir jauna un ka tās rezultātā par šī regulas pārkāpumu piemēro administratīvo sankciju vai citu pasākumu, vai kriminālsankciju.
23. pants
Informācijas apmaiņa ar EVTI
1.Kompetentās iestādes ik gadu sniedz EVTI informācijas kopsavilkumu par visiem administratīvajiem pasākumiem, sankcijām un naudas sodiem , ko tās noteikušas saskaņā ar 20. pantu. EVTI šo informāciju publicē gada ziņojumā.
2.Ja dalībvalstis ir izvēlējušās noteikt kriminālsankcijas par 20. pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI anonimizētus un apkopotus datus par visām veiktajām kriminālizmeklēšanām un piemērotajām kriminālsankcijām. EVTI publicē datus par piemērotajām kriminālsankcijām gada ziņojumā. Ja kompetentā iestāde ir publiskojusi informāciju par administratīvajām sankcijām, naudas sodiem un citiem pasākumiem, kā arī par kriminālsankcijām, tā vienlaikus par to informē EVTI.
3.Ja kompetentā iestāde ir publiskojusi informāciju par administratīvu pasākumu, sankciju vai kriminālsankciju, tā vienlaikus paziņo šo informāciju EVTI.
4.EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. un 2. punktā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.
EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [12 mēnešus pēc regulas publicēšanas].
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
24. pants
Lēmumu publicēšana
1.Ievērojot trešo daļu, kompetentās iestādes savā tīmekļa vietnē publicē jebkuru lēmumu par administratīvās sankcijas vai cita pasākuma piemērošanu saistībā ar 4. un 15. panta pārkāpumiem nekavējoties pēc tam, kad persona, uz kuru attiecas lēmums, tikusi informēta par attiecīgo lēmumu.
2.Informācijā, kura publicēta saskaņā ar pirmo daļu, norāda vismaz pārkāpuma veidu un raksturu un informāciju par tās personas identitāti, uz kuru lēmums attiecas.
Pirmā un otrā daļa neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem paredz izmeklēšanas rakstura pasākumus.
Ja kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, uzskata, ka identitātes datu par juridisko personu, uz kuru attiecas lēmums, vai fiziskas personas personas datu publicēšana būtu nesamērīgs pasākums, vai ja šāda publicēšana apdraudētu tobrīd notiekošo izmeklēšanu vai finanšu tirgu stabilitāti, tā veic vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem:
(a)atliek lēmuma publicēšanu, līdz atlikšanas iemesli beidz pastāvēt;
(b)publicē lēmumu, ievērojot anonimitāti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda publicēšana nodrošina attiecīgās personas datu efektīvu aizsardzību, un attiecīgā gadījumā atliek attiecīgo datu publicēšanu par pieņemamu laikposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikā beigs pastāvēt iemesli anonīmai publicēšanai;
(c)nepublicē lēmumu gadījumā, ja kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu nebūs pietiekama, lai nodrošinātu:
i)to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte, vai
ii)šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par mazāk nozīmīgiem.
3.Ja lēmumu var pārsūdzēt valsts tiesu, administratīvā vai citā iestādē, kompetentās iestādes arī nekavējoties savā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt tiek publicēti arī visi lēmumi par lēmumu atcelšanu, uz kuriem attiecas pārsūdzība.
4.Kompetentās iestādes nodrošina, ka visi saskaņā ar šo pantu publicētie lēmumi paliek pieejami to tīmekļa vietnēs vismaz piecus gadus pēc lēmumu publicēšanas. Šajos lēmumos ietvertos personas datus attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē glabā vienīgi tik ilgi, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.
25. pants
Sankcijas 13. un 14. panta piemērošanas nolūkā
Šīs regulas 13. un 14. pantā noteikto pienākumu pārkāpšanas gadījumos piemēro sankcijas un citus pasākumus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES.
IX nodaļa
Pārskatīšana
26. pants
Pārskatīšana
Trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija pēc apspriešanās ar EVTI sniedz ziņojumu par šīs regulas efektivitāti un lietderību Eiropas Parlamentam un Padomei un, ja tas ir lietderīgi, iesniedz pārskatītu priekšlikumu.
X nodaļa
Nobeiguma noteikumi
27. pants
Deleģēto pilnvaru īstenošana
1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.Šīs regulas 2. panta 3. punktā, 3. pantā, 11. panta 2. punktā, 13. panta 3. punktā un 14. panta 3. punktā minētās pilnvaras Komisijai deleģē uz nenoteiktu laiku no 28. pantā minētās dienas.
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 2. panta 3. punktā, 3. pantā, 4. pantā, 11. panta 2. punktā, 13. panta 3. punktā un 14. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.
4.Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.Saskaņā ar 2. panta 3. punktu, 3. pantu, 4. pantu, 11. panta 2. punktu, 13. panta 3. punktu un 14. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja 2 mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par 2 mēnešiem.
28. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1.Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.Šo regulu piemēro no tās spēkā stāšanās dienas, izņemot:
(a)šīs regulas 4. panta 1. punktu, kuru sāk piemērot 18 mēnešus pēc tās spēkā stāšanās dienas, un
(b)šīs regulas 13. un 14. pantu, kurus sāk piemērot 6 mēnešus pēc tās spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
1.4.Mērķis(-i)
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešo personu iemaksas
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 17
Iekšējais tirgus — Finanšu tirgi
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību
1.4.Mērķis(-i)
1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Sekmēt finanšu stabilitātes apdraudējumu samazināšanu un atjaunot ieguldītāju un citu tirgus dalībnieku uzticību finanšu tirgiem
1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības
Ņemot vērā iepriekš minētos vispārējos mērķus, regulas mērķis ir palielināt vērtspapīru finansēšanas tirgu un nodrošinājuma tālākieķīlāšanas vispārējo pārredzamību, tādējādi atbalstot šo darbību labāku pārraudzību, ko īsteno uzraudzītāji un ieguldītāji. Tas veicinās to, ka tiks efektīvi novērsta sistēmisko risku uzkrāšanās un savstarpējā saistībā finanšu nozarē, kas rada sistēmisku risku.
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.
Vērtspapīru finansēšanas darījumu labāka pārredzamība uzraudzības iestāžu vajadzībām;
vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru labāka pārredzamība ieguldītāju vajadzībām;
lielāka darbību un līgumu pārredzamība attiecībā uz nodrošinājuma tālākieķīlāšanu iesaistīto personu vajadzībām.
1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.
Būtiskie rādītāji priekšlikuma novērtēšanai varētu būt, piemēram, šādi:
vērtspapīru finansēšanas darījumu tirgu dažādu segmentu lielums
savstarpējās saistības un tirgus koncentrācijas līmenis
vērtspapīru finansēšanas darījumu proporcionālā daļa no kopējā fonda
kvalitatīvie rādītāji fondu veiktajai informācijas atklāšanai par vērtspapīru finansēšanas darījumiem
nodrošinājuma tālākieķīlāšanas darbību apjoms
nodrošinājuma ātrums
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības
Priekšlikums par strukturālajām reformām ES banku nozarē, kas līdz ar šo priekšlikumu ir iesniegts tiesību aktu paketē, ir pēdējais jaunā tiesiskā regulējuma elements, lai nodrošinātu, ka pat vislielākās ES bankas kļūst mazāk sarežģītas un tās iespējams sekmīgi noregulēt ar minimālu ietekmi uz nodokļu maksātājiem. Tomēr krīze parādīja vajadzību uzlabot pārredzamību un kontroli ne tikai tradicionālajā banku nozarē, bet arī jomās, kurās notika nebanku kreditēšanas darbības, jeb tā sauktajā "paralēlajā banku sistēmā".
Saistībā ar paralēlo banku sistēmu Finanšu stabilitātes padome (FSP) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija ir noteikušas riskus, kādus vērtspapīru finansēšanas darījumi rada gan tradicionālajai, gan paralēlajai banku sistēmai. Vērtspapīru finansēšanas darījumi dara iespējamu aizņemto līdzekļu uzkrāšanos, procikliskumu un savstarpējo saistību finanšu tirgos. Jo īpaši pārredzamības trūkums saistībā ar vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru izmantošanu ir traucējis regulatoriem un uzraudzītājiem, kā arī ieguldītājiem pareizi izvērtēt un uzraudzīt attiecīgos banku darbībām līdzīgo darbību riskus un savstarpējās saistības līmeni finanšu sistēmā laikposmā pirms finanšu krīzes un tās laikā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, FSP 2013. gada 29. augustā pieņēma politikas sistēmu, lai novērstu ar paralēlo banku sistēmu saistītos riskus vērtspapīru aizdevumos un repo darījumos. To pēc tam 2013. gada septembrī apstiprināja G20 valstu un valdību vadītāji; ar šo sistēmu tiek aicināts sniegt detalizētus un biežus ziņojumus par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un atklāt ieguldītājiem adekvātu informāciju par vērtspapīru finansēšanas darījumu darbībām ieguldītājiem, un tajā paredzēti īpaši noteikumi par nodrošinājuma tālākieķīlāšanu.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība
Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt vērtspapīru finansēšanas darījumu, nodrošinājuma tālākieķīlāšanas un citu finansēšanas struktūru pārredzamību. Paralēlās banku sistēmas darbību savstarpējās saiknes iekšējā tirgū un to sistemātiskums prasa saskaņotu Savienības rīcību. Savienības līmeņa rīcība ir pats minimums, kas aptver plašu darījumu diapazonu un sniedz valsts un Savienības līmeņa regulējošām iestādēm iespēju gūt visaptverošu pārskatu par vērtspapīru finansēšanas darījumu tirgu visā ES. Dažādās dalībvalstīs autonomi un nesaskaņotā veidā piemērotu tiesiskās aizsardzības līdzekļu efektivitāte būtu ļoti zema, jo tad šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiektos tikai uz daļu tirgus. Turklāt, ņemot vērā problēmu sistēmisko ietekmi, nesaskaņota rīcība var pat radīt negatīvu ietekmi datu sadrumstalotības un pretrunīguma riska dēļ. Tikai ES līmenī apkopoti dati var sniegt makroekonomisko ainu, kas vajadzīga, lai pārraudzītu vērtspapīru finansēšanas darījumu izmantošanu.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
neattiecas
1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
ES jau ir uzsākusi vairākas reformas, lai palielinātu finanšu tirgu pārredzamību. Piemēram, Regulā par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (Regula par Eiropas tirgus infrastruktūru) ir noteikti pasākumi, lai palielinātu atvasināto finanšu instrumentu pozīciju pārredzamību regulatoriem, kā arī lai mazinātu sistēmiskos riskus tirgus dalībniekiem. Regula par Eiropas tirgus infrastruktūru nodrošina to, ka informācija par visiem Eiropas atvasināto instrumentu līgumiem tiek paziņota darījumu reģistriem un ir tiešā veidā un nekavējoties pieejama uzraudzības iestādēm, tostarp Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), lai sniegtu politikas veidotājiem un uzraudzītājiem skaidru pārskatu par atvasināto finanšu instrumentu tirgiem. Arī ar šo regulu paredzēts sasniegt pārredzamības mērķus, pamatojoties uz esošo regulējumu un struktūrām (darījumu reģistriem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu par Eiropas tirgus infrastruktūru), lai panāktu lielāku finanšu tirgu pārredzamību, nodrošinot lielāku pārredzamību attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Turklāt šo priekšlikumu papildina citi tiesību aktu priekšlikumi, kurus Komisija jau ir pieņēmusi vai drīzumā pieņems attiecībā uz tirgus pārredzamības un integritātes palielināšanu, kā arī pienācīgas tirgus kārtības izveidošanu un ieguldītāju aizsardzības stiprināšanu. Piemēram, šobrīd tiek pārskatīta Finanšu instrumentu tirgu direktīva, kas jo īpaši paredz pasākumus, lai nodrošinātu pārredzamību kompetentajām iestādēm. Ierosinātā regula arī papildina Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīvu un PVKIU direktīvu, kas attiecas uz vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru pārredzamību ieguldītājiem. Ierosinātā regula atbilst šiem Savienības dokumentiem. Tā ir arī saskaņā ar prioritātēm, kuras Eiropas Komisija aprakstījusi 2013. gada 4. septembra paziņojumā “Paralēlā banku sistēma – vēršanās pret jauniem riska avotiem finanšu nozarē”, kurā pastiprināti norādīts uz nepieciešamību palielināt vērtspapīru finansēšanas darījumu pārredzamību.
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva
Spēkā stāšanās un piemērošanas uzsākšana ir plānota 2015/2017. gadā.
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 18
No 2014. gada budžeta
◻ Tieša pārvaldība, ko īsteno Komisija
–◻ un tās dienesti, tostarp Savienības delegāciju personāls;
–◻ izpildaģentūras;
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
Netieša pārvaldība, deleģējot īstenošanas uzdevumus:
–◻ trešām valstīm vai to ieceltām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻ EIB vai Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ja vien tās sniedz pietiekamas finanšu garantijas;
–◻ struktūrām, uz kurām attiecas dalībvalsts privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pietiekamas finanšu garantijas;
–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
EVTI ir regulatīva aģentūra, kas rīkojas Komisijas pārraudzībā.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Priekšlikumā paredzēts, ka Komisijai būtu regulāri jāpārskata ierosināto pasākumu efektivitāte.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Apzinātie riski
Saistībā ar juridisku, ekonomisku, efektīvu un konstruktīvu apropriāciju izmantošanu, kas izriet no priekšlikuma, paredzams, ka priekšlikums neradīs jaunus riskus, ko pašlaik nesedz EVTI esošais iekšējās kontroles satvars.
2.2.2.Informācija par izveidotās iekšējās kontroles sistēmas struktūru
Nepiemēro.
2.2.3.Kontroles izmaksu un ieguvumu aplēse un kļūdas riska paredzamā līmeņa novērtējums
Nepiemēro.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EVTI bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).
EVTI pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, un tā nekavējoties izdod attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu EVTI personālu.
Lēmumi par finansējumu un nolīgumi, kā arī no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt EVTI izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla klātienes pārbaudes.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm 20 |
no kandidātvalstīm 21 |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
||
No jauna veidojamās budžeta pozīcijas
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
Šai likumdošanas iniciatīvai būs šāda ietekme uz izdevumiem:
Divu jaunu pagaidu darbinieku pieņemšana darbā EVTI (no 2016. gada janvāra) — skatīt pielikumā sīkāku informāciju par šīs darbinieku pieņemšanas nozīmi un to, kā tika aprēķinātas tās izmaksas. Ar šiem jaunajiem pagaidu darbiniekiem saistītās izmaksas pilnībā finansēs no nozares maksām (nav ietekmes uz ES budžetu).
Jaunos uzdevumus veiks ar pieejamajiem cilvēkresursiem, ikgadējā budžeta piešķiršanas procesa ietvaros, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, kurus piemēro visām ES iestādēm, un saskaņā ar aģentūru finanšu plānošanu. Jo īpaši, aģentūrai nepieciešamie līdzekļi jauno uzdevumu izpildei būs konsekventi un saderīgi ar cilvēkresursu un finansējuma plānošanu EVTI, kas noteikts nesenajā Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei – Cilvēkresursu un finanšu resursu plānošana decentralizētām aģentūrām 2014.–2020. gadam (COM(2013)519).
3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
|
Numurs |
|
ĢD: MARKT |
2014. g. |
2015. g. |
2016. g. |
2017. g. |
2018. g. |
2019. g. |
2020. g. |
KOPĀ |
|||
|
• Darbības apropriācijas |
|||||||||||
|
Saistības |
(1) |
||||||||||
|
Maksājumi |
(2) |
||||||||||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 22 |
|||||||||||
|
Budžeta pozīcijas numurs |
(3) |
||||||||||
|
KOPĀ – apropriācijas
|
Saistības |
=1+1a +3 |
|||||||||
|
Maksājumi |
=2+2a +3 |
||||||||||
|
|
Saistības |
(4) |
||||||||
|
Maksājumi |
(5) |
|||||||||
|
• KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
|||||||||
|
KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
=4+ 6 |
||||||||
|
Maksājumi |
=5+ 6 |
|||||||||
|
Maksājumi |
=5+ 6 |
|||||||||
|
|
5 |
„Administratīvie izdevumi” |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
|
ĢD: |
||||||||||
|
• Cilvēkresursi |
||||||||||
|
• Pārējie administratīvie izdevumi |
||||||||||
|
KOPĀ — <….> ĢD |
Apropriācijas |
|||||||||
|
KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas
|
(Saistību summa = maksājumu summa) |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
|
KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
|||||||||
|
Maksājumi |
||||||||||
3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas
– Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:
Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un rezultātus ⇩ |
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||||||||||
|
REZULTĀTI |
|||||||||||||||||||
|
Rezultāta veids 24 |
Rezultāta vidējās izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Skaits |
Izmaksas |
Kopējais skaits |
Kopējās izmaksas |
||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 25 ... |
|||||||||||||||||||
|
— Rezultāts |
|||||||||||||||||||
|
— Rezultāts |
|||||||||||||||||||
|
— Rezultāts |
|||||||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
|||||||||||||||||||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ... |
|||||||||||||||||||
|
— Rezultāts |
|||||||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 |
|||||||||||||||||||
|
KOPĒJĀS IZMAKSAS |
|||||||||||||||||||
3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.3.1.Kopsavilkums
– Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas
–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||||
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
||||||||
|
Starpsumma – Daudzgadu finanšu shēmas
|
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 27 |
||||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||||
|
Pārējie administratīvie
|
||||||||
|
Starpsumma -
|
|
KOPĀ |
Vajadzības pēc cilvēkresursu apropriācijām tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD apropriācijas, kuras jau ir piešķirtas konkrētās darbības pārvaldībai un/vai ir pārgrupētas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.2. Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem
– Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.
–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
Gads
|
Gads
|
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
|
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
||||||||
|
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) |
||||||||
|
XX 01 01 02 (Delegācijas) |
||||||||
|
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) |
||||||||
|
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) |
||||||||
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — (FTE (Full Time Equivalent)) 28 |
||||||||
|
XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
||||||||
|
XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) |
||||||||
|
XX 01 04 yy 29 |
- Galvenā mītne |
|||||||
|
- Delegācijas |
||||||||
|
XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) |
||||||||
|
10 01 05 02 (CA, INT, SNE - tiešā pētniecība) |
||||||||
|
Citas budžeta pozīcijas (precizēt) |
||||||||
|
KOPĀ |
||||||||
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
|
|
Ārštata darbinieki |
3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
– Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.
–Aģentūrai nepieciešamie līdzekļi jauno uzdevumu izpildei būs konsekventi un saderīgi ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam un cilvēkresursu un finansējuma plānošanu EVTI/EBI, kas noteikts nesenajā Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei – Cilvēkresursu un finanšu resursu plānošana decentralizētām aģentūrām 2014.–2020. gadam (COM(2013)519).
–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.
Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.
[…]
–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 30 .
Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.
[…]
3.2.5.Trešo personu iemaksas
–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:
Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)
|
2014. g. |
2015. g. |
2016. g. |
2017. g. |
2018. g. |
2019. g. |
2020. g. |
Kopā |
|
|
Dalībvalstis |
||||||||
|
KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas |
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
pašu resursus
dažādus ieņēmumus
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 31 |
||||||
|
2014. g. |
2015. g. |
2016. g. |
2017. g. |
2018. g. |
2019. g. |
2020. g. |
||
|
Pants …………. |
0,00 |
0,00 |
0,35 |
0,33 |
0,33 |
0,33 |
0,33 |
|
Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).
[…]
Norādīt metodi, kas izmantota ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai.
Nozares maksājamās iemaksas aprēķinās tā, lai tās segtu EVTI papildu izmaksas, kas saistītas ar šo likumdošanas iniciatīvu, — sīkāka informācija par aprēķina metodi atrodama pielikumā.
Pielikums tiesību akta finanšu pārskatam, kas attiecas uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību
Izmaksas, kas saistītas ar EVTI uzdevumu veikšanu, ir aprēķinātas attiecībā uz personāla izdevumiem atbilstoši izmaksu klasifikācijai EVTI budžeta projektā 2015. gadam.
Komisijas priekšlikumā ietverti noteikumi, saskaņā ar kuriem EVTI jāizstrādā trīs regulatīvi tehniskie standarti un četri īstenošanas tehniskie standarti, kam būtu jānodrošina, lai pēc būtības izteikti tehniski standarti tiktu konsekventi īstenoti visā ES. EVTI būs jāuzrauga darījumu vērtspapīru finansēšanas darījumu reģistri un jāsniedz ieguldījums Komisijas ziņojumā par regulas īstenošanu un efektivitāti. EVTI sniegs Komisijai arī tehniskas konsultācijas par plānotajiem Komisijas deleģētajiem aktiem. Turklāt EVTI var izveidot sadarbības mehānismus ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm, kā arī atzīt darījumu reģistrus, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī.
Attiecībā uz laika grafiku tiek pieņemts, ka regula stāsies spēkā 2015. gada beigās. Tāpēc papildu EVTI resursi būs nepieciešami tikai no 2016. gada. Attiecībā uz amatu veidiem veiksmīgai un savlaicīgai jauno tehnisko standartu izstrādei papildu līdzekļi jo īpaši būs jāpiešķir uzdevumiem saistībā ar politiku, tiesību aktu izstrādi un ietekmes novērtējumu. Veicamajā darbā ietilps divpusējas un daudzpusējas sanāksmes ar ieinteresētajām personām, iespējamo risinājumu analīze un novērtēšana un apspriežu dokumentu izstrāde, sabiedriskas apspriešanas ar ieinteresētajām personām, pastāvīgo ekspertu grupu izveide un pārvaldība, kurās ietilps dalībvalstu uzraudzības iestāžu pārstāvji, ad hoc ekspertu grupu izveide un pārvaldība, kurās ietilps tirgus dalībnieki un ieguldītāju pārstāvji, un apspriešanās iegūto viedokļu analīze, izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde, un tiesību aktu tekstu izstrāde.
Veicamais darbs ir cieši saistīts ar esošajiem tehniskajiem standartiem saskaņā ar Regulu par Eiropas tirgus infrastruktūru, kas reglamentē atvasināto finanšu instrumentu darījumu reģistru sistēmu. Līdz šim saskaņā ar Regulu par Eiropas tirgus infrastruktūru ir reģistrēti 6 darījumu reģistri, un sagaidāms, ka reģistrācijai pieteiksies līdzīgs skaits vērtspapīru finansēšanas darījumu reģistru. Pēc reģistrēšanās šie reģistri būs jāuzrauga EVTI. Tādējādi, ņemot vērā uzraugāmo vērtspapīru finansēšanas darījumu reģistru skaitu, EVTI veicamo uzdevumu skaitu, veidu un sarežģītību, ietekme uz pilna laika ekvivalentu skaitu, kas nepieciešams, lai izstrādātu tehniskos standartus un veiktu jaunus papildu uzdevumus, tiks ierobežota līdz 2 pagaidu darbiniekiem.
Tas nozīmē, ka no 2016. gada ir vajadzīgi divi papildu pagaidu darbinieki. Tiek pieņemts, ka tas attieksies arī uz 2017. un 2018. gadu, jo EVTI būs jauni uzraudzības uzdevumi vērtspapīru finansēšanas darījumu reģistriem. Šie jaunie uzdevumi ir uzskaitīti ierosinātajā regulā un sīkāk izskaidroti paskaidrojuma rakstā. Ar diviem pagaidu darbiniekiem saistītās izmaksas un visas neparedzētās izmaksas tiks pilnībā segtas no vērtspapīru finansēšanas darījumu reģistru iekasētajām maksām (piemēram, reģistrācijas maksām, uzraudzības maksām) un tādējādi neietekmēs ES budžetu.
Pieņēmums par papildu resursiem:
Tiek pieņemts, ka divas papildu amata vietas ieņems funkcionālās grupas pagaidu darbinieki ar pakāpi AD 7.
Vidējo algas izmaksu pamatā dažādām personāla kategorijām ir BUDG ĢD norādes;
algu korekcijas koeficients Parīzei ir 1,161.
Komandējumu izmaksas lēstas EUR 10 000 apmērā.
Ar darbinieku pieņemšanu saistītās izmaksas (ceļošana, viesnīca, medicīniskās pārbaudes, iekārtošanās un citi pabalsti, pārcelšanās izmaksas u.c.) tiek lēstas EUR 12 700 apmērā,
|
Izmaksu veids |
Aprēķins |
Summa (tūkstošos) |
|||
|
2016. g. |
2017. g. |
2018. g. |
Kopā |
||
|
Personāla izdevumi |
|||||
|
Algas un pabalsti |
=2x132 x1,161 |
307 |
307 |
307 |
921 |
|
Ar pieņemšanu darbā saistītie izdevumi |
=2x13 |
26 |
26 |
||
|
Komandējuma izdevumi |
=2x10 |
20 |
20 |
20 |
60 |
|
Kopā |
353 |
327 |
327 |
1007 |
|
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.1.2014
COM(2014) 40 final
PIELIKUMI
Ieguldītāju informēšana par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un citām finansēšanas struktūrām, kurās iesaistījušies PVKIU un AIF
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību
PIELIKUMI
A iedaļa — informācija, kura jāsniedz PVKIU pusgada un gada pārskatos un AIF gada pārskatā
Vispārējie dati:
–aizdoto vērtspapīru un preču summa, kas izteikta kā proporcionālā daļa no kopējiem aizdodamajiem aktīviem;
–katra veida vērtspapīru finansēšanas darījumos un citās finansēšanas struktūrās iesaistīto aktīvu summa, kas izteikta kā absolūta summa un kā proporcionālā daļa no fonda pārvaldībā esošajiem aktīviem.
Koncentrācijas dati
–10 nozīmīgākie vērtspapīri un preces, kas saņemti kā nodrošinājums, uz katru emitentu attiecībā uz visu veidu vērtspapīru finansēšanas darījumiem un citām finansēšanas struktūrām;
–10 nozīmīgākie darījuma partneri atsevišķi katram vērtspapīru finansēšanas darījumu un citu finansēšanas struktūru veidam.
Darījumu datu apkopojums par katru vērtspapīru finansēšanas darījumu veidu atsevišķi un par citām finansēšanas struktūrām — sadalot pa turpmāk minētajām kategorijām
–nodrošinājuma veids un kvalitāte;
–nodrošinājuma termiņš, sadalot pa turpmāk norādītajiem termiņa periodiem: mazāk nekā viena diena, no vienas dienas līdz vienai nedēļai, no vienas nedēļas līdz vienam mēnesim, no viena līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vairāk nekā viens gads, nenoteikts termiņš;
–nodrošinājuma valūta;
–termiņš, sadalot pa turpmāk norādītajiem termiņa periodiem: mazāk nekā viena diena, no vienas dienas līdz vienai nedēļai, no vienas nedēļas līdz vienam mēnesim, no viena līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vairāk nekā viens gads, nenoteikts termiņš;
–darījuma partneru domicila valsts;
–norēķini un tīrvērte (piemēram, trīspusēji, centrālais darījuma partneris, divpusēji).
Dati par skaidras naudas nodrošinājuma tālākizmantošanu un tālākieķīlāšanu:
–saņemtā nodrošinājuma daļa, kura tiek tālākizmantota vai tālākieķīlāta, salīdzinot ar maksimālo summu, kā norādīts prospektā vai ieguldītājiem atklātajā informācijā;
–informācija par jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz tālākieķīlājamo vai tālākizmantojamo vērtspapīru un preču veidu;
–fonda peļņa no naudas nodrošinājuma atkārtotas ieguldīšanas.
Nodrošinājuma, ko fonds saņēmis vērtspapīru finansēšanas darījuma vai citas finansēšanas struktūras ietvaros, glabāšana
Depozitāriju skaits un katra glabāto nodrošinājuma aktīvu summa
Nodrošinājuma, ko fonds sniedzis vērtspapīru finansēšanas darījuma vai citas finansēšanas struktūras ietvaros, glabāšana
Nošķirtos kontos vai kopējos kontos, vai jebkādos citos kontos turēto nodrošinājumu proporcionālā daļa
Dati par peļņu un izmaksām attiecībā uz katru vērtspapīru finansēšanas darījumu veidu un katru citu finansēšanas struktūru veidu, norādot pēc fonda, fonda pārvaldnieka un aizdevēja un izsakot absolūtos skaitļos un kā procentuālo daļu no kopējās peļņas, ko gūst no attiecīgā veida vērtspapīru finansēšanas darījuma un attiecīgā veida citas finansēšanas struktūras
B iedaļa — informācija, kas iekļaujama PVKIU prospektā un AIF ieguldītājiem atklājamajā informācijā:
–vispārējs apraksts par fonda izmantotajiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem un citām finansēšanas struktūrām un to izmantošanas pamatojums;
–kopējie dati, kas jāziņo par katru vērtspapīru finansēšanas darījumu veidu un katru citas finansēšanas struktūras veidu:
aktīvu veidi, kurus tajos var izmantot
fonda pārvaldībā esošo aktīvu, kurus tajos var izmantot, maksimālā proporcionālā daļa
domājamā fonda pārvaldībā esošo aktīvu proporcionālā daļa, kurus katrā no tiem izmantos;
–kritēriji, ko izmanto, lai izraudzītos darījumu partnerus (tostarp juridiskais statuss, minimālais kredītreitings);
–pieņemams nodrošinājums: pieņemama nodrošinājuma apraksts attiecībā uz aktīvu veidiem, emitentu, termiņu, likviditāti, kā arī nodrošinājumu dažādošanu un korelācijas politiku;
–nodrošinājuma vērtēšana: izmantotās nodrošinājuma vērtēšanas metodoloģijas apraksts un tās izmantošanas pamatojums; vai katru dienu notiek vērtēšana pēc tirgus vērtības un vai tiek piemērota dienas mainīgā drošības rezerve;
–risku pārvaldība: apraksts par riskiem, kas saistīti ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem un citām finansēšanas struktūrām, kā arī par riskiem, kas saistīti ar nodrošinājuma pārvaldību, piemēram, operacionālajiem, likviditātes, darījuma partnera, glabāšanas un juridiskajiem riskiem;
–specifikācija par to, kā tiek glabāti aizdotie aktīvi un saņemtais nodrošinājums (fonda depozitārijs);
–politika saistībā ar vērtspapīru finansēšanas darījumos un citās finansēšanas struktūrās gūtās peļņas sadali: apraksts par to, kādas šajos darījumos gūto ieņēmumu proporcionālās daļas nonāk atpakaļ fondam, pārvaldniekam vai ko patur trešās personas (piemēram, aizdevējs).