PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumi, kas ir piemērojami tālākajiem reģioniem, pie kuriem pieder Francijas aizjūras departamenti, principā aizjūras departamentos nepieļauj nodokļu uzlikšanas atšķirības starp vietējām precēm un precēm no Francijas pamatteritorijas vai citām dalībvalstīm. Tomēr LESD 349. pantā (iepriekš EK līguma 299. panta 2. punkts) ir paredzēta iespēja ieviest īpašus pasākumus par labu šiem reģioniem, ņemot vērā pastāvīgus nelabvēlīgus faktorus, kas ietekmē tālāko reģionu ekonomikas un sociālo situāciju.

Ar Padomes 2004. gada 10. februāra Lēmumu 2004/162/EK (kas grozīts ar Padomes 2008. gada 9. jūnija Lēmumu 2008/439/EK un 2011. gada 19. jūlija Lēmumu 448/2011/ES), kurš pieņemts, pamatojoties uz EK līguma 299. panta 2. punktu, Francijai ir atļauts līdz 2014. gada 1. jūlijam piemērot atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz ostu nodokli dažām precēm, ko ražo aizjūras departamentos Gvadelupā, Gviānā, Martinikā un Reinjonā. Minētā lēmuma pielikumā ir sniegts to preču saraksts, kurām var piemērot nodokļa atbrīvojumus vai samazinājumus. Vietējā ražojuma un pārējām precēm piemērojamā nodokļa starpība atkarībā no konkrētās preces nedrīkst pārsniegt attiecīgi 10, 20 vai 30 procentpunktus.

Lēmumā 2004/162/EK norādīti iemesli, kas bijuši īpašu pasākumu pieņemšanas pamatā: attālums, atkarība no izejvielām un enerģijas avotiem, vajadzība veidot lielākus krājumus, mazs vietējais tirgus apvienojumā ar mazattīstītu eksporta darbību utt. Visi šie nelabvēlīgie faktori izraisa ražošanas izmaksu palielināšanos un līdz ar to sadārdzina vietējā ražojuma preču pašizmaksu, tādējādi, neīstenojot īpašos pasākumus, šīs preces būtu mazāk konkurētspējīgas nekā ievestās, pat ņemot vērā izmaksas preču transportēšanai uz aizjūras departamentiem. Tas nozīmētu, ka būtu grūtāk saglabāt vietējo ražošanu. Līdz ar to Lēmumā 2004/162/EK ietvertie īpašie pasākumi bija izstrādāti tā, lai stiprinātu vietējo ražošanu, uzlabojot tās konkurētspēju.

Eiropadome Lēmumā 2012/419/ES, ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību, nolēma Majotai no 2014. gada 1. janvāra piemērot tālākā reģiona statusu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē, ar to aizstājot aizjūras zemes un teritorijas statusu LESD 355. panta 2. punkta nozīmē. Šajā nolūkā ar iepriekš minēto Eiropadomes lēmumu Majota tika iekļauta LESD 349. pantā ietvertajā tālāko reģionu uzskaitījumā. Tādējādi līdz ar statusa maiņu Majotai piemēros visu Līguma un Kopienas tiesisko regulējumu nodokļu jomā.

2013. gada 7. augusta priekšlikums direktīvai[1] paredz, ka attiecībā uz PVN un akcīzes nodokļiem uz Majotu tiks attiecināti tādi paši noteikumi kā uz citiem Francijas tālākajiem reģioniem, izslēdzot šo aizjūras departamentu no PVN un akcīzes nodokļu direktīvu teritoriālās piemērošanas jomas, un šāda kārtība stāsies spēkā no 2014. gada 1. janvāra.

Francijas iestādes informēja Komisiju par savu nodomu ieviest Majotā tā saukto ostas nodevu nodokli ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Gviānā, un lūdza Komisijai atļauju piemērot atšķirīgu nodokļu sistēmu atkarībā no tā, vai konkrētā prece ir vai nav vietēja ražojuma. Šajā sakarībā Francijas iestādes savā 2013. gada 24. maija pieprasījumā iesniedza Komisijai ap simt preču sarakstu, kurām tā vēlas saņemt atļauju piemērot atšķirīgu nodokļu sistēmu atkarībā no tā, vai konkrētā prece ir vai nav vietēja ražojuma. Francijas iestādes vairākkārt tika lūgtas sniegt papildu informāciju un attiecībā uz dažādām precēm, kas ietvertas pieprasījumā, iesniegt pierādījumus par vietējās ražošanas faktu, vietējās produkcijas tirgus daļu un papildu izmaksām, ko šī ražošana rada salīdzinājumā ar tādām pašām ievestām precēm.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Francijas iestāžu lūgums attiecībā uz Majotu tika iesniegts, ņemot vērā ieinteresēto tautsaimniecības nozaru vēlmes.

Ietekmes novērtējumu Komisija neveica.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Priekšlikuma mērķis ir pielāgot Padomes Lēmumu 2004/162/EK, lai to varētu piemērot Majotai. Turklāt minētais lēmums nosaka attiecībā uz Majotu to preču sarakstus, attiecībā uz kurām Francijai, ņemot vērā noteiktus ierobežojumus, būtu atļauts piemērot atbrīvojumus no t. s. ostu nodevu nodokļa vai tā samazinājumus dažiem vietējiem ražojumiem. Priekšlikums paredz atļaut piemērot atšķirīgu nodokļu sistēmu 59 tādu preču labā, kuras tiek ražotas Majotā. Attiecībā uz šo preču kopumu Francijas iestādes varēja pamatot, pirmkārt, vietējās ražošanas faktu, otrkārt, ievērojamu importa apmēru (tostarp no Francijas pamatteritorijas, kā arī citām dalībvalstīm), kas var nelabvēlīgi ietekmēt vietējās ražošanas saglabāšanu, un, visbeidzot, papildu izmaksas, kas sadārdzina vietējo ražošanu salīdzinājumā ar importa precēm, kuras pavājina vietējā ražojuma preču konkurētspēju. Atļautā nodokļu starpība nedrīkst pārsniegt pamatotās papildu izmaksas. Padomes Lēmuma 2004/162/EK pielikumā ir ierosināts iekļaut 11 nosaukumu preces pielikuma A daļā (atļautā nodokļa starpība 10 procentpunkti), 32 nosaukumu preces pielikuma B daļā (atļautā nodokļa starpība 20 procentpunkti) un, visbeidzot, 16 nosaukumu preces pielikuma C daļā (atļautā nodokļa starpība 30 procentpunkti). Attiecīgās preces ir konkrēti uzskaitītas Padomes lēmuma priekšlikuma 5. līdz 7. apsvērumā.

Juridiskais pamats LESD 349. pants.

Subsidiaritātes princips Vienīgi Padomei ir pilnvaras, pamatojoties uz LESD 349. pantu, pieņemt īpašus pasākumus par labu tālākajiem reģioniem, pielāgojot līgumu, tostarp kopējo politikas virzienu, piemērošanu šiem reģioniem, ņemot vērā pastāvīgus nelabvēlīgus faktorus, kas ietekmē tālāko reģionu ekonomikas un sociālo situāciju. Tādējādi šajā priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips.

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Tā mērķis ir pielāgot Padomes Lēmumu 2004/162/EK, lai to varētu piemērot Majotai. Tas attiecas tikai uz precēm, par kurām ir sniegts pamatojums saistībā ar papildu izmaksām vietējā ražojuma precēm. ||

Tāpat maksimālā ierosinātā starpība katrai precei, uz kuru attiecas šis priekšlikums, nepārsniedz to, kas nepieciešams, ņemot vērā katras attiecīgās vietējās ražošanas papildu izmaksas. Tādējādi nodokļu slogs, kas tiek uzlikts precēm, kuras importē Francijas aizjūras departamentā Majotā, nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai kompensētu vietējā ražojuma preču vājāku konkurētspēju.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais instruments: Padomes lēmums.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Grozāmais tiesību akts arī ir Padomes lēmums, kas pieņemts, balstoties uz to pašu juridisko pamatu (tolaik EK līguma 299. panta 2. punkts).

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu.

2014/0010 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko groza Lēmumu 2004/162/EK attiecībā uz tā piemērošanu Majotā ar 2014. gada 1. janvāri

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Ar Padomes Lēmumu 2004/162/EK[3] Francijas iestādēm ir atļauts noteikt atbrīvojumus no ostu nodevām vai to samazinājumus attiecībā uz precēm, kuras ražo Francijas aizjūras departamentos un kuras ir ietvertas minētā lēmuma pielikumā. Šie atbrīvojumi vai samazinājumi veido īpašus pasākumus, kuru mērķis ir kompensēt specifiskās neērtības, ar ko saskaras tālākie reģioni un kuras rada vietējo uzņēmumu ražošanas izmaksu pieaugumu un pavājina to preču konkurētspēju salīdzinājumā ar tādām pašām precēm no Francijas pamatteritorijas, kā arī citām dalībvalstīm. Majota ir tādā pašā stāvoklī kā pārējie Francijas tālākie reģioni.

(2)       Saskaņā ar Lēmumu 2012/419/ES[4], sākot ar 2014. gada 1. janvāri Majota kļūst par tālāko reģionu Līguma 349. panta nozīmē. Tādējādi ar minēto dienu Majotā būs piemērojams Līguma noteikumu kopums.

(3)       Francijas iestādes lūdza, lai Lēmums 2004/162/EK, kas attiecas uz ostu nodevām, Majotā būtu piemērojams no 2014. gada 1. janvāra, un paziņoja preču sarakstu, kurām tā vēlas piemērot atšķirīgas nodokļa likmes atkarībā no tā, vai preces ir vietējā ražojuma vai nav.

(4)       Minētajam lēmumam vajadzētu Francijas iestādēm atļaut piemērot atšķirīgas nodokļa likmes precēm, par kurām tās ir, pirmkārt, pamatojušas vietējas ražošanas faktu, otrkārt, ievērojama apmēra preču importu (tostarp no Francijas pamatteritorijas, kā arī citām dalībvalstīm), kas var kaitēt vietējās ražošanas saglabāšanai, un, visbeidzot, tādu papildu izmaksu esību, kas sadārdzina vietējās ražošanas pašizmaksu salīdzinājumā ar ievestajām precēm un pavājina vietējā ražojuma preču konkurētspēju. Atļautā nodokļu starpība nedrīkstētu pārsniegt pamatotās papildu izmaksas. Minēto principu piemērošana ļaus īstenot Līguma 349. panta noteikumus, nepārsniedzot nepieciešamību un neradot nepamatotas priekšrocības vietējā ražojuma precēm.

(5)       Preces, par kurām Francijas iestādes sniegušas minētos triju veidu pamatojumus, ir iekļautas Padomes Lēmuma 2004/162/EK pielikuma A, B un C daļā. Attiecīgās preces, kuras iekļautas lēmuma pielikuma A daļā (atļautā nodokļa starpība 10 procentpunkti), ir pipari (preces 0904 11 un 0904 12[5]), vaniļa (prece 0905), šokolāde (prece 1806), daži plastmasas izstrādājumi (preces 3925 10 10, 3925 90 80, 3926 90 90 un 3926 90 97), ķieģeļi (preces 6901 et 6902) un zobu protēzes (prece 9021 21 90).

(6)       Attiecīgās preces, kuras iekļautas Padomes Lēmuma 2004/162/EK pielikuma B daļā (atļautā nodokļa starpība 20 procentpunkti), ir zivis (preces 0301, 0302, 0303, 0304 un 0305), daži koka izstrādājumi (preces 4407, 4409, 4414, 4418, 4419, 4420 un 4421), daži papīra vai kartona izstrādājumi (preces 4819 un 4821), dažas preses un izdevējdarbības nozares preces (preces 4902, 4909, 4910 un 4911), dažas pulēta stikla preces (preces 7003 un 7005), daži dzelzs izstrādājumi (preces 7210, 7301, 7312, 7314, 9406 00 31 un 9406 00 38), daži alumīnija izstrādājumi (preces 7606, 7610 10 un 8310), un daži sēdekļi (preces 9401 69, 9401 90 30 un 9403 40).

(7)       Attiecīgās preces, kuras iekļautas Padomes Lēmuma 2004/162/EK pielikuma C daļā (atļautā nodokļa starpība 30 procentpunkti), ir piens un piena izstrādājumi (preces 0401, 0403 un 0406), daži gaļas izstrādājumi (preces 1601 un 1602), daži miltu un mīklas (pastas) izstrādājumi (preces 1901 un 1905), saldējums (prece 2105), minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi (preces 2201 un 2202), alus (prece 2203), ilangilangs (preces 3301 29 11 un 3301 29 31), ziepes un mazgāšanas līdzekļi (preces 3401 un 3402) un, visbeidzot, porolona matrači (prece 9404 29 90).

(8)       Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2004/162/EK.

(9)       Ņemot vērā jautājuma steidzamību, būtu jāpiemēro izņēmums astoņu nedēļu laikposmam, kā paredzēts Lisabonas līgumam pievienotā 1. protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2004/162/EK groza šādi:

1) Lēmuma 1. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Atkāpjoties no Līguma par Eiropas Savienības darbību 28., 30. un 110. panta, Francijas iestādēm atļauj līdz 2014. gada 1. jūlijam paredzēt atbrīvojumus no ostu nodevām vai to atvieglojumus attiecībā uz pielikumā minētajām precēm, kuras ražo Francijas aizjūras departamentos Gvadelupā, Gviānā, Martinikā, Majotā un Reinjonā."

2) Pielikumu groza šādi:

a) pielikuma A daļu papildina ar šādu 5. punktu:

"5. Majotas departaments

0904 11, 0904 12, 0905,1806, 3925 10 00, 3925 90 80, 3926 90 90, 3926 90 97, 6901, 6902, 9021 21 90.";

b) pielikuma B daļu papildina ar šādu 5. punktu :

"5. Majotas departaments

0301, 0302, 0303, 0304, 0305, 4407, 4409, 4414, 4418, 4419, 4420, 4421, 4819, 4821, 4902, 4909, 4910, 4911, 7003, 7005, 7210, 7301, 7312, 7314, 7606, 7610 10, 8310, 9401 69, 9401 90 30, 9403 40, 9406 00 31, 9406 00 38.";

c) pielikuma C daļu papildina ar šādu 5. punktu:

"5. Majotas departaments

0401, 0403, 0406, 1601, 1602, 1901, 1905, 2105, 2201, 2202, 2203, 3301 29 11, 3301 29 31, 3401, 3402, 9404 29 90.".

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               Priekšlikums Padomes Direktīvai COM(2013) 577 final (2013. gada 7. augusts), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz Francijas tālākajiem reģioniem un īpaši Majotu.

[2]               OV C […], […], […]. lpp.

[3]               Padomes 2004. gada 10. februāra Lēmums 2004/162/EK par ostu nodevām Francijas aizjūras departamentos un par Lēmuma 89/688/EEK spēkā esības perioda pagarināšanu (OV L 52, 21.2.2004., 64. lpp.).

[4]               OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.

[5]               Saskaņā ar kopējā muitas tarifa nomenklatūras klasifikāciju.