KopsavilkumS

Kopš Honkongas nodošanas Ķīnas Tautas Republikai 1997. gadā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir cieši sekojušas līdzi politiskajām un ekonomiskajām attīstības tendencēm Honkongas īpašās pārvaldes apgabalā (ĪPA), ievērojot principu "viena valsts, divas sistēmas". Saskaņā ar 1997. gadā Eiropas Parlamentam pausto apņemšanos katru gadu tiek izdots ziņojums par attīstības tendencēm Honkongā. Šis ir sešpadsmitais šāda veida ziņojums, kas aptver notikumus 2013. gadā.

ES uzskata, ka princips "viena valsts, divas sistēmas", kas noteikts Ķīnas un Lielbritānijas deklarācijā un Honkongas Pamatlikumā, 2013. gadā darbojās labi. Joprojām tika ievērotas Honkongas iedzīvotāju tiesības un pamatbrīvības, aizsargāts tiesiskums un saglabāta tirgus ekonomikas sistēma un uzņēmējdarbības vide.

Divpusējās attiecības starp ES un Honkongu turpināja padziļināties, un novembrī Honkongā vizītē ieradās Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Tirdzniecības un ekonomiskās attiecības attīstījās labi, un ES un Honkonga turpināja un paplašināja dialogu un sadarbību daudzās kopīgu interešu jomās, tostarp finanšu pakalpojumu, muitas, vides, pētniecības, izglītības un kultūras jomā.

ES piešķir lielu nozīmi Honkongas stabilitātei, ekonomiskajai labklājībai un demokrātiskai attīstībai. Tā uzskata, ka atbildīga valdība veicina stabilitāti un labklājību un palīdz saglabāt Honkongas kā svarīga starptautiskā biznesa centra lomu.

ES turpina atbalstīt būtisku virzību uz mērķi, ko izvirzījusi Honkongas valdība un Nacionālā tautas kongresa Pastāvīgā komiteja, proti, līdz 2017. gadam sarīkot vispārējās vēlēšanas galvenās amatpersonas ievēlēšanai un līdz 2020. gadam – Leģislatīvās padomes ievēlēšanai atbilstoši Honkongas ĪPA Pamatlikumam un Honkongas iedzīvotāju vēlmēm.

Politiskie notikumi

Savā pirmajā politiskajā uzrunā 2013. gada janvārī galvenā amatpersona Chun-ying Leung izklāstīja savu ilgtermiņa plānu un mērķus attiecībā uz Honkongu, izvirzot devīzi "pragmatiski censties panākt pārmaiņas, saglabāt stabilitāti un kalpot tautai". Viņš solīja atbalstīt Honkongas pamatvērtības, principu "viena valsts, divas sistēmas" īstenot saskaņā ar Pamatlikumu un pienācīgi pārvaldīt attiecības starp Honkongu un kontinentālo Ķīnu.

Chun-ying Leung teica, ka Honkonga kā Ķīnas ĪPA saņem stingru un pastāvīgu atbalstu no centrālās valdības. Viņš uzskata, ka, balstoties uz principa "viena valsts, divas sistēmas" sniegtajām priekšrocībām, Honkonga ne tikai atvēra lielo kontinentālās daļas tirgu kā savu ekonomiskā atbalsta teritoriju, bet arī nostiprināja Honkongas kā starptautiskā centra statusu.

Galvenās politikas iniciatīvas koncentrējās uz ekonomikas attīstības veicināšanu, inter alia ekonomisko attiecību ar kontinentālo Ķīnu stiprināšanu un Honkongas finanšu pakalpojumu, uzņēmumu un profesionālo pakalpojumu, starptautiskās kuģniecības, inovācijas un  testēšanas attīstīšanu; zemes piedāvājumu palielināšanu un subsidēto mājokļu nodrošināšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā; pasākumu ieviešanu, lai samazinātu nabadzību, uzlabotu gados vecāku cilvēku aprūpi, uzlabotu sieviešu un etnisko minoritāšu stāvokli un turpmāk attīstītu darba politiku, kā arī uz vides aizsardzības un saglabāšanas nodrošināšanu, uzlabojot gaisa kvalitāti, apsaimniekojot atkritumus un veicinot ekoloģisku ēku būvniecību.

Tāpat kā 2012. gadā arī 2013. gadā attiecības starp izpildvaru un likumdevējiem bija sarežģītas. Likumdevēji bloķēja vai kavēja vairākas iniciatīvas. Izpildvara un likumdevēji nespēja panākt galīgo vienošanos par Honkongai svarīgiem jautājumiem, piemēram, par cieto atkritumu, jo īpaši poligonu, apsaimniekošanu. Tāpat kā 2012. gadā daži Leģislatīvās padomes likumdevēji rīkoja obstrukciju, lai sasniegtu savus mērķus. Tas jo īpaši ietekmēja debates par 2013. gada budžetu, jo neliels skaits likumdevēju ierosināja vairāk nekā 700 grozījumus 2013. gada apropriāciju projektā.

Leģislatīvās padomes priekšsēdētājs Jasper Tsang norādīja, ka sliktajām attiecībām starp izpildvaru un likumdevējiem ir strukturāls iemesls, atzīmējot, ka pašreizējā pārvaldības sistēma nenodrošina izpildvarai spēcīgu un drošu vairākuma atbalstu padomē. Viņš arī norādīja, ka gan likumdošanas struktūrām, gan izpildstruktūrām ir jārespektē un jāņem vērā sabiedrības viedoklis. Vēlēšanu sistēmas izvēlei attiecībā uz Honkongas galveno amatpersonu un Leģislatīvo padomi būtu jāuzlabo Honkongas pārvaldības efektivitāte. 

Honkonga apstiprināja savu apņemšanos nodrošināt integritāti, un Neatkarīgā pretkorupcijas komisija (ICAC) sadarbojas ar kopienu, lai apkarotu korupciju, izmantojot efektīvu tiesībaizsardzību, izglītību un profilaksi. ICAC 2013. gadā saņēma 2652 sūdzības par korupciju, kas ir samazinājums par 33 % salīdzinājumā ar 3932 sūdzībām, kas saņemtas 2012. gadā, turklāt to sūdzību skaits, par kurām bija pamats sākt izmeklēšanu, samazinājās par 41 %. Ir grūti noteikt konkrētus šā samazinājuma iemeslus. Padomdevējas komitejas korupcijas lietās priekšsēdētājs norādīja, ka viens faktors varētu būt plašāka sabiedrības informētība par korupcijas novēršanu, ko sekmējis ICAC palielinātais ieguldījums preventīvajā izglītībā. Cits faktors varētu būt mazāka sabiedrības uzticība ICAC pēc nesenās diskusijas par bijušā ICAC komisāra veiktu līdzekļu pārtēriņu oficiālai pieņemšanai. Šo lietu izskatīja galvenās amatpersonas Neatkarīga pārskatīšanas komiteja jautājumos par ICAC regulatīvajām sistēmām un procedūrām attiecībā uz oficiālām pieņemšanām, dāvanām un darba vizītēm un Leģislatīvās padomes Valsts budžeta komiteja. ICAC solīja īstenot visus ieteikumus, ko sniegušas abas komitejas.

Politisko diskusiju jomā 2013. gadā dominēja debates par vispārējo vēlēšanu ieviešanu galvenās amatpersonas ievēlēšanai 2017. gadā. Akadēmisko aprindu grupas, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmēju organizācijas un politiskās partijas ieviesa dažādas iniciatīvas šajā jomā. Vairums šo iniciatīvu bija paredzētas, lai turpmāko sistēmu  kandidatūru izvirzīšanai padarītu demokrātiskāku. Vienas iniciatīvas, proti, Occupy Central, ietvaros tika uzsākta kampaņa, kuras mērķis ir izveidot demokrātisku vēlēšanu sistēmu, paziņojot, ka Honkongas centrālais uzņēmējdarbības rajons tiktu okupēts, ja Honkongas ĪPA valdības reformas priekšlikums neatbilstu starptautiskajiem standartiem.

Honkongas ĪPA valdības locekļi un centrālās valdības koordinācijas biroja direktors piedalījās publiskajās debatēs par vēlēšanu reformu. Koordinācijas biroja direktors uzsvaru lika uz Pamatlikumā noteikto reformas juridisko pamatu un Nacionālā tautas kongresa Pastāvīgās komitejas lēmumiem par  galvenās amatpersonas atlsases metodēm un  Leģislatīvās padomes izveidi. Viņš arī teica, ka centrālā valdība paredz tādu turpmāko vēlēšanu sistēmu, kas nodrošina, ka ievēlēti un iecelti tiek tikai tie kandidāti, kuri "mīl savu valsti un mīl Honkongu".

 Galvenā amatpersona 2013. gada 17. oktobrī paziņoja, ka tiks izveidota darba grupa konstitūcijas izstrādes jautājumos, ko vadīs pārvaldes galvenais sekretārs, tieslietu sekretārs un konstitucionālo un kontinentālo lietu sekretārs. Honkongas ĪPA valdība 4. decembrī sāka sabiedrisko apspriešanu par vēlēšanu reformu galvenās amatpersonas ievēlēšanai 2017. gadā un Leģislatīvās padomes ievēlēšanai 2016. gadā. Apspriedes dokumentā[1] sabiedrība tika aicināta līdz 2014. gada 3. maijam sūtīt savus viedokļus Konstitucionālo un kontinentālo lietu birojam.

Sāktā sabiedriskā apspriešana ļāva uzlabot debašu par vēlēšanu reformu struktūru un virzību. Viedokļi ievērojami atšķīrās, jo īpaši attiecībā uz kandidātu izvirzīšanas procedūru. Honkongas ĪPA valdības un centrālās valdības nostāja un daudzpartiju demokrātiju atbalstošo partiju un personu nostāja joprojām bija savstarpēji izslēdzošas. 2015. gadā būs jāpanāk vienošanās par šo svarīgo tematu un citiem būtiskiem jautājumiem, lai nodrošinātu, ka vēlēšanu reforma tiek savlaicīgi pabeigta pirms Leģislatīvās padomes vēlēšanām 2016. gadā un galvenās amatpersonas vēlēšanām 2017. gadā, kas ir būtiski Honkongas efektīvai pārvaldībai.

Augstu standartu nodrošināšana Honkongā attiecībā uz tiesiskumu un tiesu neatkarību joprojām bija publiskajās debatēs apspriesta tēma. Tiesiskuma gada atklāšanas ceremonijā 2013. gadā Pēdējās instances tiesas priekšsēdētājs Geoffrey Ma Tao-li uzsvēra nepieciešamību nodrošināt tiesību aktu integritāti un to, cik svarīga ir tiesnešu konstitucionālā loma un tiesas procesu pārredzamība. Tiesas priekšsēdētājs Ma pauda stingru pārliecību, ka tiesu iestāžu neatkarība Honkongā tiks saglabāta.

Divi Pēdējās instances tiesas 2013. gada spriedumi apstiprina tiesas priekšsēdētāja viedokli, ka joprojām spēkā ir augsti standarti tiesiskuma jomā. Vienā spriedumā tika apstiprinātas transseksuālu personu, kurām veikta  dzimuma maiņas operācija, tiesības stāties laulībā un paziņots, ka spēkā esošie juridiskie šķēršļi ir pretrunā konstitūcijai. Otrā spriedumā tika atzīts, ka valdības politika, kas paredz ierobežot visaptverošu sociālo palīdzību cilvēkiem, kuri Honkongā dzīvo vismaz septiņus gadus, ir pretrunā konstitūcijai. Varētu tikt uzlabotas dažas tiesību normas, piemēram, attiecībā uz juridisko palīdzību iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.

Eiropas uzņēmumi, kas atrodas Honkongā, tiesiskumu un tiesu sistēmas augsto kvalitāti joprojām minēja kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc to galvenie biroji ir izveidoti Ķīnā vai Āzijā. Pamatojoties uz atsauksmēm par tiesiskumu, tieslietu sekretārs Rimsky Yuen turpināja popularizēt Honkongu kā starptautiskās arbitrāžas un juridisko pakalpojumu reģionālo centru. Ķīnas Jūrlietu arbitrāžas komisija paziņoja par nodomu izveidot vietējo biroju Honkongā, un pašlaik tiek veikti pasākumi, lai atvieglotu Pastāvīgās šķīrējtiesas, kuras galvenā mītne atrodas Hāgā, veiktās arbitrāžas uzklausīšanas Honkongā.

Lai labāk apmierinātu sabiedrības mainīgās vajadzības, tieslietu sekretārs kā Likumdošanas reformu komisijas priekšsēdētājs apņēmās arī izpētīt iespējamo likumdošanas reformu tādās jomās kā likumdošana arhīvu jomā, piekļuve informācijai un trešo personu finansējums arbitrāžai.

Honkongas iedzīvotāji turpināja izmantot tiesības uz vārda un biedrošanās brīvību. 2013. gadā notika gadskārtējie 4. jūnija un 1. jūlija gājieni, kā arī divas citas lielas politiskas demonstrācijas. Iespēju vienlīdzības komisijas priekšsēdētājs teica runu ikgadējā Gay Pride parādē, un visa gada garumā notika vairākas mazākas demonstrācijas saistībā ar politiskiem vai sociālekonomiskiem jautājumiem, kas attiecas uz Honkongu un kontinentālo Ķīnu. Lielākā daļa demonstrāciju bija mierīgas, un kopumā policija rīkojās proporcionāli.

Plašsaziņas līdzekļi, tostarp digitālie plašsaziņas līdzekļi, turpināja brīvi darboties un paust viedokļus par dažādiem jautājumiem. Tomēr, kā norādīts Honkongas žurnālistu asociācijas gada ziņojumā, arvien spēcīgāks kļuva iespaids, ka drukātie un elektroniskie plašsaziņas līdzekļi īsteno pašcenzūru, jo īpaši jautājumos, kas attiecas uz kontinentālo Ķīnu. Pamatojoties uz 2013. gada tendencēm, 2014. gada preses brīvības indeksa vērtējumā "Žurnālisti bez robežām" Honkongas vērtējumu pazemināja par trim vietām līdz 61. vietai, atsaucoties uz pašcenzūru un aizvien lielāku centrālās valdības koordinācijas biroja ietekmi. Principa "viena valsts, divas sistēmas" nepārtraukta darbība un Honkongas kā teritorijas, kur uzņēmējdarbības vide gūst priekšrocības no informācijas brīvas plūsmas, reputācija joprojām būs atkarīga no plašsaziņas līdzekļu brīvības. Tādējādi galvenās amatpersonas paziņojumi plašsaziņas līdzekļu brīvības atbalstam bija ļoti atzinīgi novērtēti.

Par Honkongas attiecībām ar kontinentālo Ķīnu tika rīkotas daudzas publiskās debates, un šim jautājumam tika pievērsta liela plašsaziņas līdzekļu uzmanība. Ekonomisko un personu savstarpējo saikņu straujā paplašināšanās, tostarp tūrisma jomā, radīja sabiedrības bažas Honkongā un politiskas problēmas iestādēm, piemēram, saistībā ar tādiem jautājumiem kā kontinentālās Ķīnas iedzīvotāju lielāks pieprasījums pēc mājokļiem un vietām pamatskolās un vidusskolās (jo īpaši Honkongas un kontinentālās Ķīnas pierobežā), kontinentālās Ķīnas darba meklētāju nodarbinātība, arvien lielāks spiediens uz sabiedrisko transportu  kontinentālās Ķīnas tūristu strauji augošā skaita dēļ (pieaugums no 35 miljoniem 2012. gadā līdz 41 miljonam 2013. gadā[2]) un arvien lielāks pieprasījums  pēc noteiktām pārtikas precēm, tostarp piena maisījuma zīdaiņiem, kas dažreiz izraisīja preču deficītu.

Valdība ieviesa dažādus pasākumus, lai aizsargātu Honkongas iedzīvotāju intereses un nostabilizētu tirgu, nodrošinot to pret strauji augošām cenām un deficītu. Tomēr šie pasākumi neapturēja pieaugošos negatīvos izteikumus pret kontinentālās Ķīnas iedzīvotājiem plašsaziņas līdzekļos (tostarp sociālajos plašsaziņas līdzekļos) un dažu radikālu, pret kontinentālo Ķīnu vērstu grupu izveidi.

Notikumi ekonomikā

Honkonga joprojām ir viens no vadošajiem finanšu centriem pasaulē un lielākajiem tirdzniecības mezgliem Āzijā. Četras galvenās nozares Honkongā (finanšu pakalpojumi, tirdzniecība un loģistika, tūrisms un profesionālo un ražotāju pakalpojumi) ir Honkongas ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, kas sniedz izaugsmes stimulu citās nozarēs un rada jaunas darba vietas. Izmantojot Ķīnas ekonomikas uzplaukumu, pilsētai ir svarīga nozīme tirdzniecībā un ieguldījumos ar kontinentālo Ķīnu. Honkongai ir izdevies gūt panākumus, pateicoties savām pamatvērtībām — tiesiskumam, brīvai informācijas plūsmai, pārredzamībai un savai nostājai pret korupciju.

Honkonga 2013. gadā guva labus panākumus ekonomikas jomā un joprojām tika augstu novērtēta daudzos pasaules mēroga apsekojumos, kas vērtē ekonomikas brīvību un konkurētspēju[3]. Neraugoties uz ekonomikas sasniegumiem, Honkonga saskaras arī ar jaunām problēmām konkurences jomā, kas saistītas ar Ķīnas ekonomikas liberalizāciju un citu ekonomikas centru attīstību šajā reģionā.  Honkongas ekonomikas pieaugums 2013. gadā bija stabils, proti, 2,9 % reālajā izteiksmē. Iekšzemes pieprasījums bija galvenais izaugsmes virzītājspēks, savukārt ārējā sektorā rezultāti joprojām bija vidēji, ņemot vērā globālās ekonomikas nepateicīgos apstākļus. Nodarbinātības līmenis bija labs, un gada lielākajā daļā bezdarba līmenis svārstījās ap 3,3 % . Patēriņa cenas pieauga par 4,3 %[4].

Ar centrālās valdības atbalstu Honkonga joprojām ir lielākais renminbi (RMB) ārzonas centrs  pasaulē.  Honkongai bija lielākais RMB noguldījumu portfelis ārpus kontinentālās Ķīnas, t.i., vairāk nekā 1 miljards RMB[5] 2013. gada beigās. Tā saglabāja konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar citiem finanšu centriem tirgus infrastruktūras un likviditātes izteiksmē, piedāvājot plašu ieguldījumu produktu klāstu. 2013. gada 24. jūnijā tika oficiāli sākta CNH Honkongas starpbanku piedāvāto likmju noteikšana (CNH HIBOR noteikšana), nosakot standarta likmes ārzonas aizdevumiem un atvieglojot vairāku riska ierobežošanas iespēju izveidi. Uzskata, ka fondu produktu savstarpēja atzīšana starp kontinentālo Ķīnu un Honkongu būs nākamais solis, lai nodrošinātu, ka Honkonga ir galvenais fondu pārvaldības centrs Āzijā. Kontinentālās Ķīnas un Honkongas regulējošās iestādes ir sagatavojušas plānus par gaidāmo shēmas sākšanu, kas ļautu starptautisko fondu pārvaldītājiem pārdot fondu produktus kontinentālajā Ķīnā un kontinentālās Ķīnas fondu produktus pārdot Honkongā. 

Tajā pašā laikā Ķīna paātrināja renminbi internacionalizāciju, un tagad Londona, Parīze, Frankfurte, Singapūra un Taipeja var attīstīties kā ārzonas RMB darījumu galvenie centri. Honkonga ātri izveidoja apvienības ar citiem ārzonas tirgiem. 2013. gada decembrī Honkongas un Singapūras biržas parakstīja sadarbības paktu par renminbi ieguldījumu produktu izstrādi. Tomēr paredzams, ka līdz ar jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu ārējā konkurence palielināsies.

Ķīnas ekonomikas reformas pavēra iespējas un radīja problēmas Honkongai. Pekinas plāns izveidot brīvās tirdzniecības izmēģinājuma zonu Šanhajā izraisīja stipru reakciju Honkongā. Plašsaziņas līdzekļi un uzņēmumi plaši spekulēja par politikas pasākumiem, kas nepieciešami, lai Šanhajas jaunā zona nodrošinātu lielāku RMB konvertējamību un brīvākas un uz tirgu orientētas procentu likmes. Atsevišķas personas pauž bažas, ka liberalizācija šajās jomās apdraudētu Honkongas kā Āzijas vadošā finanšu centra pozīciju. Uzņēmēju kopiena ir vienisprātis, ka Honkongai jāpastiprina savas priekšrocības, lai saglabātu konkurētspēju. 

Ekonomiskās saiknes starp Honkongu un kontinentālo Ķīnu tika vēl vairāk pastiprinātas, paplašinot to pakalpojumu klāstu, uz kuriem attiecas brīvās tirdzniecības nolīgums. 2013. gada 29. augustā Honkonga un kontinentālā Ķīna parakstīja Ciešāku ekonomisko partnerattiecību nolīguma (CEPA) X pielikumu. Abas puses ir publiski paziņojušas, ka CEPA ietvaros veiktās liberalizācijas darbības joma un apmērs pārsniedz jebkuru brīvās tirdzniecības nolīgumu, ko kontinentālā Ķīna ir noslēgusi ar citiem partneriem. Saskaņā ar CEPA pašlaik tiek veikti 403 pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas pasākumi. Centrālā valdība ir apņēmusies panākt starp kontinentālo Ķīnu un Honkongu veikto pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju  līdz 2015. gada beigām, proti, pirms 12. piecgades plāna darbības beigām. Guandunas provinces valdība iesniedza priekšlikumu, lai Guandunu, Honkongu un Makao apvienotu brīvās tirdzniecības zonā, ar mērķi līdz 2014. gada beigām liberalizēt pakalpojumu tirdzniecību starp Guandunas provinci un Honkongu.

Honkongas un Guandunas valdības ir veikušas kopīgus ieguldījumus lielos infrastruktūras projektos, izveidojot jaunus transporta savienojumus starp Honkongu un Pērļu upes deltu. Stabili virzās uz priekšu Guandžou-Šenžeņas-Honkongas ātrvilciena dzelzceļa savienojuma un Honkongas-Džuhajas-Makao tilta būvniecība, kas tika sākta 2010. gadā.

Atbildot uz vietējās uzņēmēju kopienas aicinājumiem, Honkonga aktīvāk piedalās reģionālās un daudzpusējās iniciatīvās, lai saglabātu savu kā reģionālās tirdzniecības/pakalpojumu centra konkurētspēju. Sākotnēji Honkonga plānoja pievienoties Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) un Ķīnas brīvās tirdzniecības nolīgumam, bet galu galā pieņēma ASEAN priekšlikumu apspriest divpusēju nolīgumu. Honkonga 2013. gada maijā paziņoja, ka tā piedalīsies sarunās par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu, kas apvieno 23 Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekļus. Papildus CEPA Honkonga ir parakstījusi brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Jaunzēlandi, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju un Čīli.

Valsts līmenī 2013. gadā viena no valdības galvenajām prioritātēm bija risināt jautājumu par pārkarsušo nekustamā īpašuma tirgu. Tika īstenoti vairāki pasākumi, lai samazinātu pieprasījumu, tostarp ieviestas apjomīgas zīmognodevas par nekustamā īpašuma darījumiem un pastiprināti hipotekārās kreditēšanas noteikumi. Turklāt valdība mēģināja atgūt kontroli pār zemes piedāvājumu, 14 gadus spēkā bijušo pieteikumu saraksta mehānismu aizvietojot ar publiskā iepirkuma un zemes izsoļu sistēmu. Tā rezultātā mājokļu cenas ievērojami stabilizējās un pārdošanas apjoms 2013. gadā samazinājās par 37,7 %[6]. Ņemot vērā "aktīvu burbuļa" risku vidē ar ļoti zemu procentu likmi, valdība atkārtoti pauda savu apņemšanos saglabāt šos stingros fiskālos pasākumus, neraugoties uz spiedienu no nekustamā īpašuma sektora puses. Turklāt galvenā amatpersona Leung solīja palielināt mājokļu piedāvājumu, lai risinātu mājokļu cenu straujā kāpuma problēmu, kas liedza sabiedrībai iespēju kļūt par mājokļu īpašniekiem un izraisīja iedzīvotāju neapmierinātību. Valdība paziņoja par mājokļu stratēģiju, kas balstās uz piedāvājumu un kuras mērķis ir nākamajā desmitgadē izveidot 470 000 jaunu mājokļu, no kuriem 60 % būs sociālie mājokļi.

Valdība paātrināja centienus, lai risinātu ienākumu un labklājības pieaugošās atšķirības. Būtisks solis bija  2013. gada septembrī pirmo reizi publicētais Honkongas nabadzības sliekšņa rādītājs, kas tika noteikts kā puse no vidējiem mājsaimniecību ikmēneša ienākumiem.  Situācijas analīze 2012. gadā liecināja, ka, pirms intervences 541 000 mājsaimniecību, kas ietver kopumā 1 312 000 iedzīvotāju, dzīvoja zem nabadzības sliekšņa, t.i., nabadzības rādītājs bija 19,6 %. Pēc intervences  zem nabadzības sliekšņa dzīvoja aptuveni viens miljons cilvēku, t.i., nabadzības rādītājs bija 15,2 %. Nabadzības sliekšņa publicēšana viesa cerības, ka valdība ieviesīs efektīvākus pasākumus, lai mazinātu nabadzību.

Valdība 2013. gada oktobrī sāka četru mēnešu ilgas apspriedes par Honkongas iedzīvotāju politiku, lai panāktu vienprātību un izstrādātu ilgtspējīgas politikas pasākumus. Tiek lēsts, ka no 2018. gada darbaspēka rādītāji sāks samazināties. Nabadzības mazināšana un palīdzība novecojošajai sabiedrībai būs svarīgas fiskālas problēmas ilgtermiņā. Turpmākajos gados valdībai būs jāpārvalda sarežģīta un pretrunīga politikas programma, tostarp jārisina tādi jautājumi kā produktivitātes palielināšana, talantu piesaistīšana, darbaspēka ievešana, jaunu imigrantu asimilācija, sociālā labklājība, vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe, fiskālā ilgtspēja, ekonomikas izaugsmes pārvalde, vienlaikus saglabājot līdzsvarotu un harmonisku sabiedrību.

Honkongas uzņēmēju kopiena uzsvēra jautājumu par cilvēkresursu trūkumu, pieprasot atvieglot darbaspēka ievešanas režīmu. Honkongas Vispārējā tirdzniecības palāta apgalvoja, ka brīvas ir līdz pat 110 000 darbavietu (2013. gada jūlijā), kas tuvinās vēsturiski augstākajam līmenim – 122 000 darbavietu 1989. gadā. Būvniecības, mazumtirdzniecības, ēdināšanas un aprūpes nozarē pastāvīgi trūka darbaspēka. Nākotnē šis jautājums var izraisīt spraigas diskusijas starp arodbiedrību pārstāvjiem, likumdevējiem un uzņēmumu vadītājiem. Pateicoties labvēlīgiem darba tirgus apstākļiem, algas 2013. gadā ievērojami pieauga. Arī mazkvalificētu darbinieku algas ievērojami pieauga, atspoguļojot stingros darba tirgus nosacījumus. Likumā noteiktā minimālā alga 2013. gada maijā tika palielināta no 28 HKD līdz 30 HKD.

Valdība 2013. gadā ieviesa divus svarīgus vides politikas plānus, proti, "A clean air plan for Hong Kong" (Plāns par tīru gaisu Honkongā) un "Sustainable use of resources 2013–22" (Resursu ilgtspējīga izmantošana 2013.-2022. gadā). Tā arī aizstāja gaisa piesārņojuma indeksu ar jaunu gaisa kvalitātes indeksu, kas pamatojas uz veselības prasībām, nodrošinot Honkongas iedzīvotājus ar informāciju par veselības risku īstermiņā, balstoties uz gaisa piesārņojuma līmeņa rādītājiem reālajā laikā. Rīcības plāns resursu jomā, kura mērķis ir desmit gadu laikā samazināt cieto atkritumu apjomu par  40 %, paredz iespējamu atkritumu tarificēšanas shēmu, esošo poligonu paplašināšanu un jaunas atkritumu sadedzināšanas krāsns būvniecību, kā arī sekmē pārstrādes paplašināšanos un atkritumu samazināšanu to rašanās avotā. Sabiedrībai ir arvien lielākas bažas un interese par jautājumiem, kas saistīti ar vidi. Šo valdības plānu īstenošanai būtu nepieciešama stingra politiskā apņēmība, sabiedrības iesaiste, visas kopienas atbalsts un pārrobežu sadarbība Pērļu upes deltā, jo īpaši attiecībā uz tīra gaisa iniciatīvām. 

Eiropas Savienības un Honkongas attiecības un sadarbība

Divpusējās attiecības un sadarbība starp Eiropas Savienību un Honkongu turpināja padziļināties un nostiprināties 2013. gadā. Honkongai joprojām ir svarīga loma reģionā, un tā ir ES un kontinentālās Ķīnas pamatplatforma divpusēju tirdzniecības un ieguldījumu plūsmu jomā.

ES saglabāja savu pozīciju kā Honkongas otrā lielākā tirdzniecības partnere aiz kontinentālās Ķīnas[7]. Divpusējā preču tirdzniecībā starp ES un Honkongu bija vērojams pieaugums par 3,9 %, 2013. gadā sasniedzot 46 miljardus euro, un ES tirdzniecības pārpalikums kļuva arvien lielāks[8].

Lielākā daļa ārvalstu uzņēmumu Honkongā bija no ES – kopumā 1921 uzņēmums, tostarp 452 reģionālie galvenie biroji, 725 reģionālie un 744 vietējie biroji (2013. gada jūnijā)[9]. ES uzņēmumi darbojas daudzās dažādās nozarēs, galvenokārt finanšu un uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā, tirdzniecībā, loģistikā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā. ES uzņēmumi ir galvenie dalībnieki Honkongas banku, apdrošināšanas un vērtspapīru nozarēs. Tā kā Honkongā atrodas viena no lielākajām Eiropas uzņēmumu kopienām Āzijā, Honkonga turpina piesaistīt daudzus Eiropas pilsoņus dzīvei un darbam šajā apgabalā.

Ieguldījumu attiecības starp ES un Honkongu pēdējos gados ir ievērojami uzlabojušās. ES ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) plūsmas uz Honkongu palielinājās četras reizes – no 3,7 miljardiem euro 2009. gadā līdz 15 miljardiem euro 2012. gadā[10], atspoguļojot ES uzņēmumu pastāvīgo interesi par Honkongu kā ieguldījumu centru. Tajā pašā laikposmā ĀTI plūsmas no Honkongas uz ES sasniedza vidēji 5,3 miljardus euro gadā.  ES ĀTI kopējais apjoms Honkongā palielinājās no 90 miljardiem euro 2009. gadā līdz 133 miljardiem euro 2012. gadā.  Savukārt Honkongas ĀTI kopējais apjoms ES tajā pašā laikposmā palielinājās gandrīz divas reizes, proti, no 27,5 miljardiem euro līdz 50 miljardiem euro.

ES uzņēmumu kopiena augstu vērtē Honkongu par tiesiskuma ievērošanu, tās augstajiem pārredzamības standartiem, informācijas un plašsaziņas līdzekļu brīvību, preferenciālo piekļuvi kontinentālās Ķīnas tirgum un augstas kvalitātes pakalpojumu sniedzēju pieejamību. ES uzskata, ka šie faktori ir svarīgi, lai nodrošinātu Honkongas turpmāku labklājību un saglabātu Honkongas kā reģionālā un starptautiskā uzņēmējdarbības centra nozīmi.

Septītā strukturētā dialoga sanāksme starp Eiropas Savienību un Honkongas ĪPA valdību notika Honkongā 2013. gada 14. novembrī. Strukturētais dialogs ir efektīva platforma, kas ļauj ES un Honkongai apspriest abas puses interesējošus jautājumus un noteikt turpmākās sadarbības jomas. Sanāksmē 2013. gadā abas puses vienojās pastiprināt sadarbību un apmaiņu izglītības, inovācijas, vides un konkurences tiesību jomā. ES augstu novērtēja Honkongas centienus atjaunināt tās finanšu pakalpojumu regulējumu un aktīvo iesaisti pasākumos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. ES pauda vēlmi sākt tehniska rakstura diskusijas ar Honkongu par automatizētu informācijas apmaiņu nodokļu jomā, ņemot vērā starptautiskās tendences saistībā ar sadarbību starp nodokļu iestādēm, un panākt strauju progresu starp ES dalībvalstīm un Honkongu noslēgto gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu atjaunināšanas jomā, lai šie divpusējie nolīgumi atbilstu ES pārvadātāja izraudzīšanas klauzulai. ES arī izteica vēlmi pastiprināt dialogu ieguldījumu fondu regulējuma jomā.

2013. gadā notika vairākas Eiropas Savienības iestāžu augsta līmeņa pārstāvju vizītes Honkongas ĪPA. Visnozīmīgākā bija Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuels Barrozu vizīte novembrī, kuras laikā viņš tikās ar Honkongas galveno amatpersonu un Leģislatīvās padomes priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs Barrozu teica runu pasākumā, kurā tika atzīmēta 20. gadadiena, kopš tika izveidots Eiropas Savienības birojs Honkongā un Makao, uzsverot ilgstošās saiknes starp ES un Honkongu un ES apņemšanos visaugstākajā līmenī turpināt attīstīt šīs attiecības. Cita augsta līmeņa vizīte bija Eiropas Banku iestādes priekšsēdētāja Andrea Enria vizīte martā. Regulāras augstākā līmeņa ierēdņu vizītes ir nodrošinājušas pieredzes apmaiņu kopīgu interešu jomās, tostarp Eiropas Savienības ārējo attiecību, finanšu pakalpojumu regulējuma, makroekonomikas jautājumu, tirdzniecības un ieguldījumu, ražojumu un pārtikas nekaitīguma, vides un konkurences jomā. Honkongu apmeklēja arī četras delegācijas no Eiropas Parlamenta, palīdzot uzlabot divpusējās attiecības un sadarbību ar Leģislatīvo padomi.

Eiropas uzņēmumus Honkongā galvenokārt pārstāv Eiropas Tirdzniecības palāta, kas 2013. gadā veica vairākus pasākumus, lai veicinātu dialogu ar valdību, un sekmēja ES uzņēmumu un rūpniecības nozares popularitāti. Daži no šiem pasākumiem tika veikti partnerībā ar Honkongas un ES akadēmisko programmu (EUAP), kas tika sākta 2012. gada 1. septembrī. Tajā sadarbojas Honkongas Baptistu universitāte, Honkongas Ķīniešu universitāte, Honkongas universitāte un Lingnan universitāte. Šīs programmas ietvaros tiek veicināta akadēmiskā pētniecība, izstrādāti popularizēšanas pasākumi nolūkā veicināt informētību par ES un stiprināta akadēmiskā sadarbība ar ES augstākās izglītības iestādēm.

Lai vēl vairāk pastiprinātu saiknes ar Honkongu, ES un tās dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības turpināja īstenot publiskās diplomātijas pasākumus, lai popularizētu ES Honkongā un sniegtu vairāk zināšanu un informācijas par ES politikas jomām. Tās ir, piemēram, tirdzniecības un regulējuma politika, enerģētika un klimata pārmaiņas, finanšu pakalpojumu regulējums, muitas jautājumi, dzimumu līdztiesības politika, kultūru dialogs, augstskolu jautājumi un ES loma pasaulē. Svarīgs instruments šā mērķa sasniegšanai bija vairākas sekmīgas sanāksmes starp ES misiju vadītājiem, Honkongas valdības un Leģislatīvās padomes augstākajām amatpersonām un citām vadošām personām.

Turklāt ES diplomātiskās pārstāvniecības sadarbojās, lai stiprinātu tiešus personiskus kontaktus un veicinātu akadēmisko apmaiņu, rīkojot tādus kopīgus pasākumus kā ES augstākās izglītības izstādi, ES filmu festivālu un iniciatīvu "ES modelis".

ES arī turpmāk pilnveidos savas attiecības ar Honkongu, paplašinās ekonomiskos, tirdzniecības un ieguldījumu sakarus, stiprinās sadarbību ar uzņēmējiem un pilsonisko sabiedrību un veicinās mobilitāti un sakarus ar Honkongas iedzīvotājiem. Galvenās 2014. gada prioritātes ietver, piemēram, ciešāku sadarbību, finanšu pakalpojumu regulējumu un nodokļu lietas, muitas jautājumus, intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un turpmāku sadarbības veicināšanu izglītības, pētniecības, tirdzniecības un ieguldījumu jomā.

[1] "Consultation Document on the Methods for Selecting the Chief Executive in 2017 and for Forming the

Legislative Council in 2016." Šis dokuments attiecas uz Leģislatīvās padomes izveidi 2016. gadā, nevis 2020. gadā.

[2] Avots: Honkongas Tūrisma aģentūra.

[3] Pasaules Bankas grupas sagatavotajā ziņojumā Doing Business 2014 Honkonga bija novērtēta kā otra uzņēmējdarbībai labvēlīgākā vieta pasaulē pēc Singapūras. Saskaņā ar UNCTAD 2013. gada ziņojumu par pasaules ieguldījumiem Honkonga 2012. gadā bija trešā lielākā ārvalstu tiešo ieguldījumu saņēmēja pasaulē (75 miljardi ASV dolāru) un trešais lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu avots Āzijā (84 miljardi ASV dolāru) .

[4] Visi ekonomikas rādītāji attiecībā uz Honkongas ekonomiku ir oficiālie statistikas dati, ko publicē Honkongas Uzskaites un statistikas departaments.

[5] Saskaņā ar Honkongas Monetārās iestādes datiem 2013. gada beigās RMB noguldījumu un neapmaksātu RMB noguldījuma sertifikātu kopējā vērtība bija 1053 miljardi CNH (Ķīnas juaņu). RMB noguldījumu un neapmaksātu RMB depozītu sertifikātu kopējā vērtība 2012. gada beigās bija 720 miljardi CNH.

[6] Saskaņā ar Honkongas ĪPA valdības datiem mājokļa īpašuma iegādes līgumu skaits no 81 333 līgumiem 2012. gadā samazinājās līdz 50 676 līgumiem 2013. gadā.

[7] Šīs klasifikācijas pamatā ir tirdzniecības statistikas dati, ko publicējis Honkongas Uzskaites un statistikas departaments.

[8] Avots:  Eurostat. Comext datubāze.

[9] Avots: Honkongas Uzskaites un statistikas departaments.

[10] Dati par ĀTI iegūti no Eurostat 2013. gada 16. decembrī.