21.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 19/80

1.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija sākusi publisku apspriešanos par pašas sagatavoto zaļo grāmatu par mobilo veselības aprūpi (“m-veselību”), lai apkopotu viedokļus par šo jautājumu. Mobilajai veselības aprūpei attīstoties, uzmanību nākas pievērst dažiem Eiropas veselības aprūpes sistēmām pašlaik ļoti svarīgiem jautājumiem, piemēram, šo sistēmu rīcībā esošo resursu efektīvākai izmantošanai, veselības uzlabošanai, iedzīvotāju tiesību nostiprināšanai, veselības aprūpē nodarbināto darba apstākļu uzlabošanai, jauninājumu veiksmīgākai ieviešanai un veselības aprūpes kvalitātes paaugstināšanai;

2.

norāda: lai varētu veiksmīgi nodrošināt mobilo veselības aprūpi, būtiska nozīme būs tam, kā šīs aprūpes attīstību izdosies saskaņot ar pārējiem centieniem uzlabot veselības aprūpi un kā izdosies atrisināt tādus svarīgus problēmjautājumus kā sadarbspēja, privātās sfēras aizsardzība un datu kvalitātes nodrošināšana;

3.

uzskata, ka ļoti svarīgi ir panākt iedzīvotāju uzticēšanos datu pārvaldībai, kas ir vietējo un reģionālo pašvaldību pārziņā. Turpinot mobilās veselības aprūpes izvēršanu, jāņem vērā pamatotā privātpersonu ieinteresētība savas privātās sfēras aizsardzībā. Iedzīvotājiem, izmantojot mobilos risinājumus, nākas sniegt aizsargājamus datus par savu veselības stāvokli un personisku informāciju, un tādēļ attiecīgais ar datu aizsardzību saistītais risks ir jānovērš;

4.

norāda, ka mobilā veselības aprūpe ir jāizvērš tā, lai labumu gūtu visi ES iedzīvotāji, un uzmanība jāvelta vienlīdzīgām iespējām piekļūt šādas aprūpes pakalpojumiem un tos izmantot, tāpēc jācenšas panākt, lai bez maksas varētu izmantot tīklus, kas nodrošina piekļuvi mobilās veselības aprūpes pakalpojumiem. Attīstības, ko nodrošina mobilā veselības aprūpe, vadmotīvam jābūt cilvēka vēlmei saņemt labu un drošu veselības aprūpi;

5.

uzskata, ka mobilā veselības aprūpe ir ļoti svarīgs faktors centienos nostiprināt iedzīvotāju tiesības un radīt labākus priekšnosacījumus, kas rosina vairāk cilvēku uzņemties atbildību par savu veselību. Tieši gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un hroniskiem slimniekiem mobilā veselības aprūpe var sniegt gan lielu atbalstu, gan vairāk drošības un patstāvības ikdienā. Tādēļ turpmākajai attīstībai jānorit, ņemot vērā cilvēku dažādos apstākļus. Jauniem tehniskiem līdzekļiem jābūt viegli pieejamiem un jāpalielina cilvēku ar invaliditāti, gados vecāku cilvēku un neaizsargātu cilvēku patstāvība. Šajā jomā svarīgs uzdevums jāveic vietējām un reģionālajām pašvaldībām, proti, tām jāveicina gan veselības aprūpes darbinieku, gan iedzīvotāju apmācība šo jauno tehnisko risinājumu izmantošanā un jūtīgu datu pārvaldībā;

6.

atzīmē, ka daudzās ES dalībvalstīs vietējās un reģionālās pašvaldības ir līdzatbildīgas par veselības aprūpes un sociālās politikas plānošanu, izstrādi, īstenošanu un finansēšanu. Tādēļ pats par sevi saprotams, ka tās ir cieši jāiesaista visās reformās, kas ietekmē veselības aprūpi un sociālo aprūpi;

7.

norāda, ka daudzās ES vietējās un reģionālajās pašvaldībās m-veselība un e-veselība ir svarīgs darba kārtības jautājums. Taču attīstības līmenis dažādās valstīs un reģionos ir atšķirīgs. Vajadzīga plašāka reģionu savstarpējā sadarbība un politiskās un praktiskās pieredzes apmaiņa, lai mobilās veselības aprūpes jomas pirmrindnieki var nodot savas zināšanas citiem. Eiropas Komisija, apzinot un apkopojot zināšanas un labas prakses piemērus, var šo procesu veicināt;

8.

atzīmē, ka Eiropas veselības aprūpes sistēmas saskaras ar līdzīgām problēmām, proti, veselības aprūpes izmaksu pieaugumu, sabiedrības novecošanu, lielāku iespējamību saslimt ar hroniskām slimībām un vairākām slimībām vienlaikus, noteiktu veselības aprūpes speciālistu trūkumu, nevienādu aprūpi un nevienlīdzīgām iespējām piekļūt veselības aprūpei. Dažas no šīm problēmām ir īpaši saasinātas reģionos ar nelielu iedzīvotāju skaitu un blīvumu. Mobilā veselības aprūpe ir viens no šo problēmu risinājumiem. Veselības aprūpes turpmāko attīstību un Eiropas iedzīvotāju turpmāko veselību un dzīves kvalitāti tādēļ būtiski ietekmēs tas, cik labi izdosies virzīt mobilās veselības aprūpes attīstību un panākt, ka pacienti un veselības aprūpes personāls var praktiski izmantot šīs aprūpes iespējas;

9.

uzskata, ka panākumus veselības aprūpes un iedzīvotāju labklājības uzlabošanā ietekmēs tāds faktors kā plašākas iedzīvotāju iespējas ietekmēt ar veselību un veselības aprūpi saistīto jautājumu risināšanu un tajā piedalīties. Mobilā veselības aprūpe ir būtisks priekšnosacījums, lai varētu sniegt ar veselību saistītu informāciju un veicinātu lēmumu kopīgu pieņemšanu, kas iedzīvotājiem paver labākas iespējas pārraudzīt savus veselības datus, saglabāt veselību vai tikt galā ar savām slimībām, ja tādas ir. Mobilā veselības aprūpe arī paver jaunas iespējas ģimenes locekļiem un citām iesaistītajām personām, saņemot attiecīgā klienta atļauju, iegūt informāciju par ģimenes locekļa veselības stāvokli, kā arī piedalīties viņa saziņā ar veselības aprūpes personālu un sociālajiem dienestiem un sekmēt šo saziņu;

10.

vēlētos īpaši uzsvērt, ka digitalizācijas paplašināšana un labākas zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar veselību, var sekmēt centienus lielākam skaitam cilvēku attālos, reti apdzīvotos vai citā ziņā mazāk labvēlīgos rajonos nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai informācijai, veselības aprūpei, viegli pieejamai medicīniskajai aprūpei un rehabilitācijai. Tas arī palīdzētu radīt labākus priekšnosacījumus, lai cilvēki varētu ilgāk dzīvot savā mājoklī un ilgāk saglabāt savu patstāvību. Mobilā veselības aprūpe var dažādi veicināt centienus izveidot veselības aprūpes sistēmu, kurā cilvēkam tiek veltīta lielāka uzmanība;;

11.

ir pārliecināta, ka mobilā veselības aprūpe paver plašas iespējas veicināt uz faktiem balstītu darbību, kā arī atvieglot un uzlabot veselības aprūpē nodarbināto darba apstākļus. Mobilā veselības aprūpe dod iespēju piekļūt pareizajai informācijai tieši tad, kad tā ir vajadzīga, tā var palīdzēt dokumentēt svarīgus datus, kas vajadzīgi ārsta apmeklējumam vai ārstēšanas procedūras veikšanai, un tā paver iespējas konsultēt pacientu no attāluma. Lai mobilā veselības aprūpe patiešām nodrošinātu uzlabojumus un paaugstinātu efektivitāti, izstrādātajiem un sniegtajiem pakalpojumiem jābūt tādiem, kas reāli palīdz personālam darbā ar pacientiem;

12.

uzskata, ka labai, lietderīgai mobilai veselības aprūpei var būt liela nozīme veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanā un efektivitātes paaugstināšanā. Mobilā veselības aprūpe var, piemēram, samazināt to pacientu ar hroniskām saslimšanām skaitu, kas uzturas stacionārā, un saīsināt stacionārā pavadīto uzturēšanos ilgumu un pavērt viņiem iespēju vairāk ārstēšanas pasākumu veikt pašiem. Tādēļ ir svarīgi, ka mobilās veselības aprūpes lietojumi netiek izstrādāti nošķirti no veselības aprūpes sistēmas un šī izstrāde norit cik iespējams integrēti, apzinoties, ka mobilā veselības aprūpe ir palīglīdzeklis, kam jānodrošina labāki rezultāti lietotājiem;

13.

prognozē, ka mobilās veselības aprūpes izvēršana var pozitīvi ietekmēt uzņēmējdarbību un nodarbinātību reģionos. Šīs aprūpes izvēršana arī veicinātu tādu pakalpojumu attīstību, kurus var sniegt gan vienas valsts, gan dažādu valstu iedzīvotājiem. Lai vēl vairāk stimulētu uzņēmējdarbības garu, iespējams, vajadzētu īstenot arī dažādas iniciatīvas, piemēram, izglītības un apmācības pasākumus, uzņēmumu konkursus un konsultācijas, piemēram, par to, kā nostiprināties tirgū. Lai izstrādātu lietojumus, kas var apmainīties ar informāciju ar sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmējiem arī labāk jāpārzina tehniskie un semantiskie standarti, kurus darbā ievēro sociālās un veselības aprūpes nozares dalībnieki. Attīstības pasākumos jānodibina efektīva sadarbība starp publisko sektoru un uzņēmējiem;

14.

norāda, ka mobilā veselības aprūpe gan papildina ierasto veselības aprūpi, gan ir organiska ierastās veselības aprūpes sastāvdaļa. Mērķis nav izveidot vēl vienu sistēmu vai aizstāt veselības aprūpē nodarbināto profesionālo kompetenci. Mērķis arī nav pilnībā atteikties no pacientu un veselības aprūpes personāla personiskās saskares. Tieši pretēji, mobilā veselības aprūpe nodrošina pacientu kompetences un informētības palielināšanu un jauna veida attiecības starp pacientiem un veselības aprūpes personālu. Lai mobilā veselības aprūpe kļūtu par efektīvu instrumentu, kas kalpo iedzīvotājiem un veselības aprūpes personālam, jācenšas nodrošināt mērķgrupām saprotama saziņa, zināšanu un prasmju apguve un laba pārmaiņu pārvaldība;

15.

atzīmē: līdz šim attīstību mobilās veselības aprūpes jomā lielā mērā finansējuši publiskie veselības aprūpes nozares dalībnieki. Taču, lai attīstība minētajā jomā būtu veiksmīga, vajadzīgs plašāks skatījums un ciešāka sadarbība starp publiskajiem un privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un piedāvātājiem, uzņēmējiem un, protams, pacientiem un pacientu apvienībām;

16.

atzīmē: lai gan šajā jomā vērojamas būtiskas atšķirības, daudzi Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmās izmantotie atlīdzības modeļi bieži balstās uz veiktām manipulācijām, fiziskiem apmeklējumiem un ārstēto pacientu skaitu. Parasti atlīdzība pienākas par aprūpējamas personas fizisku pieņemšanu, bet atlīdzība nepienākas, ja cilvēkam tiek sniegta palīdzība, lai viņš saglabātu veselību vai veiktu plašāku aprūpi paša spēkiem. Tādēļ, lai – arī tiešā saistībā ar veselības veicināšanu – atraisītu visu mobilās veselības aprūpes potenciālu, iespējams, ir jāapsver jauni atlīdzības modeļi, kas vairāk orientēti uz vērtībām;

17.

norāda uz ES Ekonomikas politikas komitejas informāciju, kas liecina, ka dalībvalstīs 30–40 % veselības aprūpes izmaksu rada cilvēki vecumā virs 65 gadiem, un tiek prognozēts, ka šīs grupas īpatsvars, kas 2010. gadā bija 17 % no iedzīvotāju kopskaita, 2060. gadā sasniegs 30 %. Paredzams arī, ka 2050. gadā uz vienu cilvēku vecumā virs 65 gadiem būs tikai divi nodarbinātie (salīdzinājumam – 2004. gadā uz vienu cilvēku vecumā virs 65 gadiem bija četri nodarbinātie). Mobilās veselības aprūpes potenciālu var izmantot, lai ar tās palīdzību sniegtu ieguldījumu ar demogrāfiskajām pārmaiņām un veselības aprūpes izmaksu pieaugumu saistīto problēmu risināšanā, jo tā arī veicina hospitalizēto cilvēku skaita samazināšanos, aktīvāku pašārstēšanos un ES iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos;

18.

atzīmē: lai mobilā veselības aprūpe attīstītos, jānodrošina tiesiska, lingvistiska un tehniska sadarbspēja. Funkcionējošai elektroniskai datu apmaiņai starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī starp pacientiem un pakalpojumu sniedzējiem ir būtiska nozīme centienos uzlabot kvalitāti, paaugstināt efektivitāti un nostiprināt pacientu tiesības. Vienlaikus ļoti svarīgi ir panākt, ka izstrādātie m-veselības risinājumi nodrošina informācijas apmaiņu, pirmkārt, starp dažādiem lietojumiem un, otrkārt, starp lietojumiem un veselības aprūpē izmantotajām sistēmām. Tie ir svarīgākie priekšnosacījumi, jo Eiropas valstīm ir jārisina kopējas problēmas. Šajā jomā ES var uzņemties svarīgu lomu, proti, paātrināt kopīgu standartu un specifikāciju izstrādi. Taču, uzlabojot sadarbspēju, jāsaglabā arī nepieciešamais līdzsvars starp atklātumu un drošību, jo sadarbspējas uzlabošana nedrīkst novest pie nekontrolētas informācijas plūsmas. Jebkurā gadījumā ir būtiski, lai saziņas pamatā būtu apzināta izvēle piemērojamo noteikumu un drošības prasību kontekstā;

19.

uzsver, ka mobilās veselības aprūpes veiksmīga attīstība ir atkarīga no tā, kā varēs nodrošināt privātuma aizsardzību. Iedzīvotāju uzticēšanās veselības aprūpes sistēmai un tam, ka tai ir rūpīga attieksme pret pacientu datiem, ir būtisks priekšnosacījums, lai vietējās un reģionālās pašvaldības varētu sniegt labus un drošus veselības aizsardzības pakalpojumus. Vienlaikus, protams, jānodrošina, ka konfidenciāli dati nenonāk nepiederošu personu rīcībā un netiek izmantoti sekundāriem mērķiem, kam attiecīgais cilvēks nav piekritis. Tas nozīmē, ka būtu jāapspriežas par to, vai līdztekus attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem nav vajadzīgas papildu kontroles, pamatnostādnes vai mobilās veselības aprūpes pakalpojumu, kurus piedāvā to sniedzēji, sertifikācija. Būtu vēlams arī rosināt tādu uzticamu un drošu ierīču izstrādi, ar kurām personas identificē, pamatojoties uz biometriskajiem datiem;

20.

uzskata, ka, izstrādājot tiesību aktus, būtu jānodrošina, ka tie neapgrūtina pētniecību un sistemātisku kvalitātes uzlabošanu vairāk nekā tas vajadzīgs pacientu datu aizsardzības nodrošināšanai. Jāatrod iespējami visaptverošs līdzsvars starp personas datu aizsardzību, kas ir vajadzīga, un veselības aprūpes jomas tradīcijām, un ar apkopoto informāciju jācenšas uzlabot kvalitāti un sasniegt labākus rezultātus pašreizējiem un turpmākajiem pacientiem. Šajā sakarā Reģionu komiteja īpaši uzsver, ka šim aspektam ir jāpievērš uzmanība darbā pie priekšlikuma jaunai datu aizsardzības regulai, lai, cenšoties sasniegt optimizācijas mērķi, panāktu abu aizsargājamo vērtību atbilstošu līdzsvaru;

21.

uzskata: ir ļoti svarīgi radīt iedzīvotājiem pārliecību, ka veselības aprūpes nozares dalībnieku piedāvātos vai ieteiktos m-veselības pakalpojumus var droši izmantot un tie veicina veselības uzlabošanos un dzīves kvalitātes paaugstināšanos. Būs arī jānodrošina iespējami augsta mobilās veselības aprūpes kvalitāte no medicīnas viedokļa. Šajā saistībā Komiteja iesaka lietojumprogrammas, kas saistītas ar dzīvesveidu, skaidri nošķirt no medicīnas ierīcēm. Mobilās veselības aprūpes pakalpojumi, kas ietilpst pēdējā no minētajām kategorijām, jāvērtē pēc vispārēji apstiprinātiem medicīnas ierīču un metožu novērtēšanas modeļiem, un uz tiem jāattiecina Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm. Turklāt vajadzīga skaidra informācija, lai patērētāji, pacienti un veselības aprūpes personāls varētu izlemt, kurš mobilās veselības aprūpes pakalpojums vislabāk atbilst viņu pašreizējām vajadzībām;

22.

norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumu organizācija un sniegšana ir dalībvalstu kompetencē. Daudzās ES dalībvalstīs par veselības aprūpes un sociālā atbalsta politiku kopumā vai par lielu daļu no tās atbild reģionālās un vietējās pašvaldības. Tādēļ tām ir svarīga loma veselības aprūpes sistēmas attīstībā un digitalizācijā, izmantojot m-veselības un e-veselības risinājumus. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai turpmākajā darbībā, kas saistīta ar m-veselību, ir cieši jāsadarbojas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un jāievēro subsidiaritātes princips.