21.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 19/59

1.

Pēc ES Padomes prezidentvalsts Itālijas pieprasījuma Reģionu komiteja izstrādā funkcionālus priekšlikumus par to, kā savstarpēji savienota Eiropa var būt par pamatu, lai izmantotu lielo potenciālu, kāds ir IKT nozarei kā izaugsmes un jaunu darbvietu avotam, it īpaši nākamajos piecos gados.

2.

Jaunas industriālās revolūcijas laikmetā Eiropa var izmantot digitalizāciju, lai virzītu sociālo un saimniecisko izaugsmi atbilstīgi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Svarīgi ir izprast, kāda veida pakalpojumi vajadzīgi klientiem un kā izstrādāt attiecīgu tehnoloģiju, kā arī apzināties, ka patērētājs vēlas pirkt nevis tikai produktu, bet drīzāk gan produktivitāti, darbvietas drošību un patērētāja gandarījumu. To visu var sasniegt, izmantojot digitalizāciju. Aprites ekonomiku, digitalizāciju un pakalpojumu izstrādi iespējams izmantot, lai radītu jaunas, videi nekaitīgas darbvietas un atjaunotu tradicionālo rūpniecību. Komisijas pētījumi liecina, ka, stimulējot digitālā iekšējā tirgus izaugsmi, Eiropa līdz 2020. gadam varētu palielināt savu IKP par 4 % un, digitalizējot publiskos pakalpojumus, par 15–20 % samazināt publiskās pārvaldes izmaksas (1). Pat augsta bezdarba līmeņa periodā internets rada piecas jaunas darbvietas katru divu zaudēto vietā. Ir aprēķināts, ka kopīgi ES pasākumi digitalizācijas stratēģijas ietvaros ilgākā laika posmā varētu radīt līdz pat 3,8 miljoniem jaunu darbvietu visās tautsaimniecības nozarēs.

3.

Eiropas spēja radīt izaugsmi un darbvietas, izmantojot digitalizāciju, visās jomās tomēr nav pietiekama. Tā kā kopumā pusei iedzīvotāju IKT prasmes ir zemā līmenī vai to nav vispār, tās jāattīsta. Globālajā vidē pakalpojumus izstrādā, izmantojot IT, tāpēc svarīgi ir uzlabot Eiropas konkurētspēju pakalpojumu izstrādes un sniegšanas jomā. Arī uzņēmumi darbojas sarežģītos apstākļos – neviens Eiropas IKT uzņēmums nav IKT uzņēmējsabiedrību pirmajā desmitniekā attiecībā uz pārdošanu.

—

Jāveicina un jāplāno dažādo finansēšanas mehānismu sinerģija, kā arī publiskā un privātā sektora sinerģija tā, lai izveidotu augstas kvalitātes un izmaksu ziņā pieejamu infrastruktūru mākoņdatošanas, lielo datu un ātrdarbīgu platjoslas pieslēgumu atbalstam.

—

ES un valstu iestādēm, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām par prioritāti būtu jānosaka iedzīvotāju nodrošināšana ar digitālajām un uzņēmējdarbības prasmēm, kas viņiem dotu iespēju pilnībā izmantot jaunas tehnoloģijas, analizēt lielos datus, izprast kiberdrošības jautājumus, palielināt savu nodarbināmību un rast jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

—

ES, valstu un reģionālo pārvaldes iestāžu mērķim vajadzētu būt tāda elastīga tiesiskā regulējuma ieviešanai, kas samazina izmaksas un veicina IKT uzņēmumu izveidi un darbību, vienlaikus nodrošinot vieglu piekļuvi finansējumam un veicinot inovāciju, tostarp novērtējuma un atalgojuma politikas jomās.

—

Lai pabeigtu vienotā digitālā tirgus izveidi, visos turpmākajos tiesību aktos būtu jāņem vērā vietējo un reģionālo pašvaldību galvenā loma un potenciāls attiecībā uz iedzīvotāju digitālo apmācību, digitālās infrastruktūras izveidi un pārvaldību (bieži vien pārrobežu vai starpreģionālās sadarbības ietvaros), inovāciju un uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanu, kā arī e-pārvaldes ieviešanu.

4.

ir atzinīgi novērtējusi priekšlikumus par pasākumiem attiecībā uz elektronisko sakaru iekšējo tirgu, lai veicinātu dinamisku un ilgtspējīgu izaugsmi visās tautsaimniecības nozarēs un radītu darbvietas, nodrošinot arī patērētāju aizsardzības augstu līmeni. Lai pabeigtu vienotā digitālā tirgus izveidi, visos turpmākajos tiesību aktos būtu jāņem vērā vietējo un reģionālo pašvaldību galvenā loma un potenciāls e-pārvaldes ieviešanā;

5.

norāda, ka pamatiniciatīvām, tostarp Digitālajai programmai, ir izšķiroša loma kā izaugsmi veicinošiem instrumentiem. Pamatiniciatīvām vajadzētu būt svirām, ar ko pastiprināt politikas koordinēšanu visos līmeņos, lai veicinātu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, un tās būtu jāizmanto vissvarīgākajos dokumentos. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām (VRP) būtu arī turpmāk jāizmanto pamatiniciatīvas kā galvenie kritēriji ne tikai savas politikas plānošanā, bet arī sadarbojoties ar augstākiem pārvaldības līmeņiem un citām ieinteresētajām pusēm. Turklāt VRP (un tādas publiskās struktūras kā bibliotēkas, slimnīcas vai skolas) varētu uzņemties lielāku lomu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātu publiskošanā un izmantošanā;

6.

uzsver, ka ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu nevar īstenot daļējas optimizācijas ceļā; drīzāk ir vajadzīga holistiska pieeja, vadība un pasākumi. Piemēram, vietējās un reģionālās pašvaldības savos pasākumos var labāk izmantot digitalizāciju, ja to budžeta procedūru un rādītāju nodrošināšanai vajadzīgs labs kopējais rezultāts un ja tie sekmē dažādu nozaru sadarbību. Lai varētu izvērst jaunas un inovatīvas administratīvās procedūras, svarīgi ir arī saglabāt līdzsvaru starp publisko iestāžu lomu un jaunām inovatīvām norisēm. Pozitīva pieredze ir gūta saistībā ar eksperimentālo finansējumu, ko izmantoja problēmu novēršanai un sociālo inovāciju izstrādei un izmēģinājumam;

7.

atbalsta augšupēju pasākumu apvienošanu ar lejupēju stratēģisko vadību. Vietējā un reģionālā līmeņa dalībnieki ir digitalizācijas attīstības un ieviešanas virzošais spēks. Vietējā un reģionālā līmeņa lēmumu pieņēmēji, darba ņēmēji un visi iedzīvotāji ir pamata resursi ar nosacījumu, ka viņiem ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, kā arī pozitīva attieksme pret digitalizāciju. Par šo prasmju nodrošināšanu atbild vietējā un reģionālā līmeņa dalībnieki. Vietējam un reģionālajam līmenim jākontrolē pašam sevi, lai nodrošinātu, ka vietējie un reģionālie dalībnieki nekļūst par šķērsli paši savai attīstībai;

8.

uzsver, ka Eiropas digitalizācija dod iedzīvotājiem iespēju veidot tīklus un uzturēt sakarus, lai viņi varētu apspriesties, mācīties viens no otra, veidot kopīgus viedokļus, darīt zināmas savas cerības un mērķus un tādējādi ietekmēt lēmumu pieņemšanu un stiprināt kopīgu Eiropas identitāti. Jaunas darbvietas ir atkarīgas no tirgiem, un tirgus varēs vieglāk radīt, ja Eiropai būs spēcīga digitālā identitāte un ja iedzīvotāji vēlēsies izmantot digitalizāciju un pieprasīs jaunus digitālos risinājumus;

9.

norāda, ka digitalizācija ir izmainījusi darba metodes, tāpēc zināmi darbi nenovēršami ir novecojuši un kļuvuši lieki, un tas nozīmē, ka uzņēmumiem un publiskajam sektoram jāspēj palielināt izglītotu darba ņēmēju skaitu un izvietot viņus, lai radītu lielāku pievienoto vērtību. Digitalizācija dod cilvēkiem arī iespēju gūt iztikas līdzekļus no mikrouzņēmējdarbības. Turklāt digitalizācija būtu jāizmanto, lai rosinātu straujas izaugsmes uzņēmējdarbību, jo tā ļauj radīt produktus un pakalpojumus un piegādāt tos bez laika un vietas ierobežojumiem. Arī operatoriem attālajos reģionos ir iespējas izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības;

10.

uzsver, ka ES un dalībvalstu līmenī ir vajadzīga izaugsmes stratēģija, kurā būtu ņemtas vērā digitālās stratēģijas iespējas atbalstīt labākas kvalitātes un stabilāku darbvietu radīšanu, it īpaši jauniešiem. Piemērotība darba tirgum nav tikai atsevišķa cilvēka atbildības joma; būtu jāiesaista visas ieinteresētās puses – uzņēmumi, augstskolas, skolas un koledžas, vietējās pašvaldības un jaunieši;

11.

norāda, ka ilgtspējīgas attīstības galvenie aspekti ir dabas resursu piegādes nodrošināšana un oglekļa dioksīda pēdas samazināšana. Eiropas ekonomikas izaugsme tādēļ būtu jābalsta nevis uz patēriņa preču ražošanas palielinājumu, bet gan uz citiem faktoriem. Produkti un pakalpojumi, ko var izveidot un pārdot digitāli, var radīt izaugsmi ar minimālu slogu dabas resursiem (2);

12.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības novērtēt iespējas IKT, datu modelēšanas un uz publisko un privāto partnerību balstītas pieejas izmantošanai, lai palielinātu sabiedriskā īpašuma, it īpaši apbūvētās vides un ēku, ekspluatācijas ilgtspēju;

13.

atzīmē, ka papildus tam, lai veicinātu uz tehnoloģijām balstītu produktu izstrādi, svarīgi ir pievērsties uz cilvēkiem orientētu paņēmienu, pakalpojumu un produktu izstrādei, tostarp uz lietotāju orientētas projektēšanas, līdzradīšanas un ātru izmēģinājumu jomā. Komiteja atbalsta iniciatīvu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, ko var izmantot, lai izstrādātu digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem paredzētu jaunu infrastruktūru un lai dažādo reģionu problēmām labāk piemērotu Eiropas dažādo reģionu ierosinātos risinājumus. Šādi pasākumi nodrošinās, ka digitālie produkti ātrāk un efektīvāk atbilst tirgus reālajām vajadzībām, tostarp publiskā sektora vajadzībām, un ka Eiropas produktu un uzņēmumu konkurētspēja palielinās;

14.

iesaka izvērtēt, vai plaisu starp IKT un uzņēmējdarbību būtu iespējams mazināt, informācijas sistēmas pakalpojumos izmantojot uzņēmumu pārvaldības sistēmu, t. i., nevis vienkārši informācijas vai darbības pārvaldību, bet gan holistisku pieeju. Uzņēmumu pārvaldības sistēmas pamatnosacījums ir pārdomāti sistemātiskā veidā pielāgot vēlamo informāciju un tehnoloģisko vidi pamatdarbības stratēģiskajām un funkcionālajām vajadzībām;

15.

tādēļ norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir galvenā loma, nodrošinot vienlīdzīgu un izmaksu ziņā pieejamu piekļuvi platjoslas pieslēgumam apgabalos, kur tirgus darbība ir neefektīva, un aicina digitālās attīstības projektus lauku teritorijās un mazapdzīvotos apgabalos atzīt par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (3);

16.

uzsver, ka IKT var izmantot inovācijā, lai risinātu kritiskas sociālekonomiskas problēmas, un ierosina jaunu politikas satvaru, ar kura palīdzību ES rosinātu IKT uzņēmumus pievērsties nopietnām sabiedrības problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, enerģētikas jautājumiem vai sabiedrības novecošanas problēmai. “Aktīvas un veselīgas vecumdienas” ir viena no galvenajām Eiropas Inovācijas partnerībām, un digitālos pakalpojumus varētu izstrādāt, lai atbalstītu aktīvas vecumdienas (“digitālas aktīvas vecumdienas”). Ieguldījumi digitālajos pakalpojumos, lai veicinātu gados vecāku iedzīvotāju veselību un sociālo integrāciju, varētu padarīt Eiropu par celmlauzi šajā jomā, radot bāzi jaunam globālam eksporta tirgum un vienlaikus samazinot ar novecošanu saistīto izmaksu slogu;

17.

saredz iespēju stimulēt izaugsmi un nodarbinātību, jaunā un inovatīvā veidā savienojot digitalizāciju ar tādām tradicionāli spēcīgām Eiropas nozarēm kā tūrisms un kultūra. Piemēram, pakalpojumu sniedzēji un lietotāji varētu tuvināties, izmantojot jaunas inovatīvas digitālās platformas un pieejas. Vietējie un reģionālie operatori var palīdzēt tūrisma un kultūras pakalpojumu sniedzējiem atrast līdzīgu pakalpojumu sniedzējus citās Eiropas daļās, tā lai viņi varētu izveidot tīklus un kopīgi palielināt savu atpazīstamību, izmantojot digitālas pieejas. Tūrisma un kultūras pakalpojumu lietotāji var gan izmantot, gan radīt saturu, izmantojot kolektīvo radošumu un kolektīvos ideju resursus. Tādi publisko datu repozitoriji kā muzeju, arhīvu un bibliotēku digitālie resursi var būt jaunu tūrisma un kultūras pakalpojumu avoti;

18.

iesaka popularizēt digitalizāciju, ieviešot papildu uzņēmējdarbības modeļus, ko var izmantot, piemēram, sociālie uzņēmumi un trešā sektora dalībnieki, lai radītu tādus pakalpojumus, kurus publiskais sektors nesniedz un kuros privātais sektors vēl nav ieinteresēts;

19.

vērš uzmanību uz atziņu, ka ieguldījumi IKT var veicināt reģionālo izaugsmi vairāk nekā citi kapitālieguldījumi, un tādēļ iesaka digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu līdz 2015. gadam noteikt par prioritāti un pievērsties ieguldījumu vajadzībām telesakaru infrastruktūrā, pilnībā izmantojot ES struktūrfondus, sekmējot publisko un privāto ieguldījumu pareizo līdzsvaru, izmantojot citus finansēšanas avotus, piemēram, Eiropas Investīciju banku, un izstrādājot pārdomātu tiesisko regulējumu. Ļoti blīvi apdzīvotus reģionus varētu atbalstīt ar privātiem ieguldījumiem infrastruktūrā, turpretī citiem reģioniem savas infrastruktūras atbalstam būtu vajadzīga piekļuve publiskajam finansējumam;

20.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu “Connected Communities” (“Savienotās kopienas”), kas paredzēta, lai pašvaldībām, vietējo platjoslas pieslēgumu partnerību dalībniekiem un operatoriem sniegtu vadlīnijas par to, kā iegūt finansējumu un izstrādāt savām vajadzībām pielāgotus uzņēmējdarbības modeļus ātrdarbīga platjoslas pieslēguma pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem. Komiteja vēlētos rosināt vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekus izmantot ES jauno platjoslas finansējumu un atbalstu;

21.

uzskata, ka pieejamu ātrdarbīgu tīklu izplatīšana un to izmaksu samazināšana radīs darbvietas Eiropas uzņēmumiem, veicinās mūsdienīgu pakalpojumu izstrādi, popularizēs e-tirdzniecību un sniegs uzņēmējdarbības iespējas lietiskā interneta (IoT) un mašīnas-mašīnas (M2M) tehnoloģiju jomā. Komiteja pauž bažas par tendenci, ka jaunās paaudzes tehnoloģija (mākoņdatošana, trīsdimensiju drukāšana, e-veselība, e-pārvalde, viedās pilsētas, izklaides pakalpojumi, teleklātbūtne, lielie dati, internets automobilī u. c.) prasa aizvien lielāku joslas platumu un pakalpojumu stabilitāti visā Eiropā un ka šīs tehnoloģijas ieviešanai izstrādātie uzņēmējdarbības modeļi rada nepieļaujamu izmaksu slogu vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Platjoslas projektu kopējo izmaksu struktūrā svarīgi ir ņemt vērā ne tikai darbības uzsākšanas izmaksas, bet arī turpmākās izmaksas, kas radīsies tehnoloģijas straujas attīstības rezultātā;

22.

uzsver, ka Eiropas Inovācijas partnerība (EIP) “Progresīvas pilsētas un pašvaldības” (4) ir platforma, kas efektīvi veicina uz digitalizāciju balstītu ilgtspējīgu izaugsmi. Lai nodrošinātu pienācīgu darbību, arī produktu izstrādes un pārbaudes platformām ir vajadzīga labi funkcionējoša inovācijas un uzņēmējdarbības ekosistēma. Savstarpēji saistītu viedo pilsētu sadarbība ļauj vietējiem un reģionālajiem dalībniekiem iespējami efektīvi sekmēt uzņēmumos rastu risinājumu izplatīšanu un tādējādi palielina uzņēmumu konkurētspēju globālajā uzņēmējdarbības vidē;

23.

iesaka reģioniem, izstrādājot pārdomātas specializācijas stratēģiju (RIS3), savā izraudzītajā specializācijas stratēģijā izmantot digitalizāciju, lai radītu lielāku pievienoto vērtību un līdz ar to straujāku izaugsmi reģionā. Komiteja rosina VRP izstrādāt inovācijas un uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas procesus un pārvaldības mehānismus, lai optimizētu publiskā un privātā finansējuma dažādo mehānismu sinerģiju, koordinētu dažādo reģionālo un vietējo projektu portfeļu sinerģiju un pievērstu īpašu uzmanību Eiropas partnerību veidošanai ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, INTERREG, makroreģionu utt. starpniecību;

24.

aicina Komisiju gādāt, lai reģioniem būtu skaidras vadlīnijas par to, kā īstenot RIS3 stratēģijas, izmantojot no vairākiem fondiem finansētus, plaša mēroga pasākumus un projektu portfeļus, kurus organizē nevis pārvaldot atsevišķus projektus, bet gan veidojot sinerģisku sadarbību. Digitālo projektu pārvaldības instrumenti un virtuālā darba vide būs šādu darba kultūras izmaiņu galvenais nosacījums;

25.

norāda, ka jau iepriekš ir atbalstījusi šādu nostādni: “Instrumentus saiknes veidošanai starp pētniecības, inovācijas un pārdomātas specializācijas stratēģijām īsteno gan pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, gan struktūrfondos, lai izstrādātu objektīvus izcilības izaugsmes rādītājus un veidotu EPT” (5). Izstrādātos rādītājus var pielāgot no publiskajiem līdzekļiem finansēto pētniecības projektu devuma novērtēšanai. Vērtējot būtu jāorientējas uz rezultātiem un ietekmi, piemēram, uz ieguvumiem vietējām un reģionālajām pašvaldībām, uz jaunām uzņēmējdarbības iespējām un darbvietu radīšanu, uz pakalpojumu sniegšanas modeļu, funkcionalitātes, lietderīguma un efektivitātes uzlabošanu, uz produktu un pakalpojumu kvalitāti kopumā un uz vispārīgo ieguldījumu inovācijas sistēmās;

26.

iepriekšējos atzinumos ir uzsvērusi, ka aktīvi jāizmanto novatoriski publiskie iepirkumi un jāvienkāršo procedūras; aicina vietējā un reģionālā līmeņa administrācijas piemērot šos principus, lai tādējādi ātrāk paplašinātu digitālo pieeju izmantošanu;

27.

norāda: lai iekšējais tirgus spētu darboties un lai digitālā ekonomika būtu konkurētspējīga, digitālo risinājumu meklējumos ir jāapvienojas vērtību tīkla dalībniekiem – satura radītājiem, tirgvedībā iesaistītajiem, izplatīšanas kanāliem, e-komercijai, programmatūras uzņēmumiem, telesakaru operatoriem un finansētājiem, kā arī pētniecības, inovācijas, izglītības un intelektuālā īpašuma tiesību speciālistiem. Komiteja iesaka vietējiem un reģionālajiem procesu dalībniekiem aktīvāk iesaistīties Eiropas mēroga un starpreģionālo vērtību tīklu veidošanā un vadīšanā;

28.

norāda, ka izaugsmi un jaunu darbvietu izveidi var stimulēt, paverot pieeju zināšanām, procesiem, publiskajām telpām un inovācijai, kas rodas kā publiski finansētu pētniecības un izstrādes projektu blakusprodukti. Piemēram, par individuāli noteiktu tarifu padarot pieejamas publiskas tiešsaistes piekļuves telpas un aprīkojumu, pašvaldības var atbalstīt mikrouzņēmumus un mobilizēt dažādas iedzīvotāju grupas;

29.

norāda: no Komisijas pētījumiem izriet, ka atklāta piekļuve publiskā sektora un no publiskiem līdzekļiem finansētu struktūru datiem stimulē ekonomikas izaugsmi un paver jaunas iespējas uzņēmējdarbībai, tostarp mazajiem uzņēmumiem, neatkarīgi no to atrašanās vietas. Atklātie publiskie dati palīdz uzlabot apstākļus funkcionālam digitālajam iekšējam tirgum, kurā patērētājiem iespējams piedāvāt ērtu, drošu un elastīgu piekļuvi legālam digitālajam saturam un pakalpojumiem (6);

30.

norāda, ka publisko datu atklāšanai vajadzīgā tehnoloģija jau ir attīstīta, bet vietējā un reģionālajā līmenī minētā tehnoloģija varbūt vēl nav pietiekami labi apgūta un, iespējams, nav rīku, kas vajadzīgi, lai atrastu atkalizmantošanai pieejamo informāciju (7). Svarīgs aspekts informācijas atkalizmantošanā ir metadati, un to publicēšana standartizētā formātā pastiprinātu arī zināšanu pārrobežu apmaiņu, pieejamību un komercializāciju;

31.

norāda, ka ļoti ātri pieaug internetā pieejamās informācijas daudzums. Sagaidāms, ka tuvākajos gados “lielo datu” jeb apjomīgas informācijas izmantošana radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas un darbvietas, taču publiskajā sektorā, piemēram, veselības aprūpē, transportā vai nodarbinātības pakalpojumu jomā, šādus datus tikai nupat sāk izmantot. Milzīgs potenciāls nākotnē būs, no vienas puses, atklāto datu un lielo datu un, no otras puses, publisko un privāto datu krātuvju savstarpējai integrācijai. Eiropas Savienības tiesību akti jāizstrādā tā, lai būtu iespējams pienācīgi izmantot lielos datus, nepārkāpjot personas datu aizsardzības tiesības;

32.

atbalsta nostādni, ka ES interneta vide jāpadara par drošāko pasaulē, un iesaka Eiropai pasaules tirgū pozicionēties kā drošai un stabilai uzņēmējdarbības videi, kurā ir laba telesakaru infrastruktūra; tas varētu būt pamats, lai piesaistītu uz zināšanām balstītus uzņēmumus, kuri veiktu ieguldījumus un izvērstu savu darbību Eiropas reģionos. Cik vien iespējams, jācenšas nepieļaut tīkla darbības pārrāvumus, uzbrukumus un noziegumus, jo tie bojā uzņēmumu tēlu, mazina darba ražīgumu un nodara kaitējumu zināšanām, kas uzņēmumiem ir ārkārtīgi svarīgas;

33.

atbalsta nostāju, ka Eiropā jāveido tehnoloģijas platformas un jāprecizē, vai līdzās pašreizējam internetam kiberdrošības apsvērumu dēļ nebūtu jāveido stingrāk ierobežots interneta tīkls, kas dotu konkurences priekšrocības mākoņdatošanas pakalpojumiem, pētniecībai un uzņēmumiem, kuru pamatā ir uzticēšanās. Eiropas Savienība varētu stimulēt arī ES finansējuma saņēmēju virzību uz minētajām platformām, tādējādi sekmējot jaunu risinājumu komerciālos panākumus;

34.

norāda, ka ir izšķiroši svarīgi ievērot drošības prasības katrā līmenī, lai nodrošinātu privātuma un personas datu aizsardzības optimālu līmeni un nepieļautu šīs informācijas izmantošanu jebkāda veida personas datu nesankcionētai izsekošanai un personas profilēšanai, arī attiecībā uz iepirkšanās prioritātēm, veselības stāvokli, slimības vēsturēm utt. Privātuma aizsardzība jāapsver arī saistībā ar to, kā dati no dažādām datnēm var automātiski apvienoties, izveidojot indivīda profilu ar ļoti personisku informāciju (8);

35.

apzinās, ka digitalizācija – arī masveida atvērtie interneta kursi (MOOC) – augstākajā izglītībā rosina tādas pašas pārmaiņas kā tās, kas jau pārveidojušas, piemēram, plašsaziņas līdzekļu uzņēmējdarbības vidi. Eiropas augstākajai izglītībai draud atpalicība salīdzinājumā ar citām pasaules daļām, kur izglītības modernizēšanas labad tiek ieguldīts stratēģijās, kuru pamatā ir IKT. No otras puses, arī vietējās un reģionālās struktūras var izmantot digitalizāciju, lai sadarbībā ar augstskolām modernizētu izglītības jomu. Tādējādi uzlabotos nosacījumi, kas Eiropas operatoriem ļautu gūt panākumus augošajā starptautiskajā izglītības tirgū, un augstākās izglītības sektorā rastos iespējas radīt jaunas darbvietas. Pamatojoties uz t. s. zinību triādes principu (izglītība, pētniecība un inovācija), augstskolas, kuras pievērsušās digitalizācijai, var pārliecinošāk modernizēt arī citus sektorus savā reģionā un tādējādi palīdzēt uzņēmumiem radīt jaunas darbvietas, bet publiskajam sektoram – pilnveidot e-pārvaldi un e-pakalpojumus;

36.

pozitīvi vērtē centienus izmantot iniciatīvu “Digitālo darbvietu lielā koalīcija” (9), lai veidotu partnerību ar nozari un sekmētu nepieciešamo prasmju pilnveidi IKT speciālistiem. Gan organizācijām, gan indivīdiem arvien biežāk nākas pielāgoties – apgūt jaunas iemaņas un papildināt zināšanas –, lai neatpaliktu no jaunākajām tendencēm. Tāpēc uzņēmumos un publiskajā pārvaldē aizvien lielāka ir nepieciešamība meklēt novatoriskus risinājumus, kā nākotnē nodrošināt prasmju pieejamību. Par lielāko šķērsli šajā ziņā tiek uzskatīts pareizo zināšanu un prasmju trūkums. Piemēram, ir jāuzlabo bezdarbnieku digitālās prasmes un tiem, kuriem ir profesionālā vai augstākā izglītība, jādod iespēja apgūt iemaņas, kas vajadzīgas e-komercijā. Reģionu komiteja atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir Eiropā attīstīt uzņēmējdarbību internetā;

37.

ir paudusi atbalstu Komisijas priekšlikumam, kas paredz, izmantojot jaunās programmas “Erasmus +” un “Apvārsnis 2020”, atbalstīt izglītības iestādes jaunu darbības un izglītības modeļu izstrādē un uzsākt pasākumus, lai testētu jaunas pedagoģiskās pieejas, mācību programmu izstrādi un prasmju novērtēšanu (10). Komiteja aicina vietējos un reģionālos procesu dalībniekus pārveidot izglītības iestādes, ko tie uztur un finansē, par “dzīvajām laboratorijām”, kurās tiktu izstrādātas, pārbaudītas un eksperimentāli ieviestas jaunas digitālas mācību metodes;

38.

norāda, ka mūžizglītība ir process, kas norit ikvienā dzīves posmā, arī ārpus oficiālās izglītības sistēmas. Atvērtās tehnoloģijas un interneta kursi ļauj cilvēkiem mācīties jebkurā vietā, jebkurā laikā, ar jebkuru ierīci un ar jebkuru palīdzību. Tādā veidā var pilnveidot arī iedzīvotāju IKT prasmes un datu aizsardzības iemaņas. Vietējiem un reģionālajiem procesu dalībniekiem būtu jānodrošina, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme visos līmeņos tiek pilnveidota sistemātiski – sākot no agrīnās izglītības un beidzot ar studijām, pēc kurām tiek iegūta profesionālā vai akadēmiskā kvalifikācija. Piemēram, digitālo prasmju akreditācijas standartus un sertifikāciju Eiropā var uzlabot un izmantot kā stimulus;

39.

atzinīgi vērtē Komisijas izveidoto portālu “E-mācības” un tam iedalīto “Erasmus+” finansējumu. Atklātie mācību resursi, kas izveidoti vienotam dalītas pieejas portālam, un, piemēram, ES finansētu pētniecības un izstrādes projektu galvenie secinājumi nākotnē stiprinās Eiropas zināšanas un konkurētspēju.