19.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/58

Ziņotāja

Agnès Durdu (LU/ALDE), Wincrange pašvaldības padomes locekle

1.

uzsver, ka šis ir atzinums par ES budžeta III iedaļu un tajā nav izskatīti V pozīcijā iekļautie administratīvie izdevumi;

2.

atgādina, ka Komiteja otro reizi izstrādā pašiniciatīvas atzinumu par ES ikgadējo budžeta procedūru;

3.

norāda, ka ES gada budžeta sagatavošana tieši ietekmē reģionālās un vietējās pašvaldības un to publiskās finanses un ka tai ir politiska un stratēģiska nozīme;

4.

pauž nožēlu, ka daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam izstrādāta ar sešu mēnešu novēlošanos salīdzinājumā ar iepriekšējo (2007.–2013. gada) periodu, un secina, ka tas ietekmēs saistību apropriāciju apgūšanu un maksājumu izpildi vidējā termiņā;

5.

pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija gada budžeta priekšlikumu pieņēma tikai 2015. gada 11. jūnijā, proti, gandrīz divus mēnešus vēlāk nekā tas tika darīts līdz 2013. gadam. Šī termiņa pārcelšana ierobežo dažādu ieinteresēto pušu, tostarp Reģionu Komitejas, iespējas savu viedokli darīt zināmu savlaicīgi pirms Padomes nostājas pieņemšanas;

6.

pauž nožēlu, ka trūkst statistikas datu, kas nepieciešami, lai Reģionu komiteja varētu pildīt tās konsultatīvo funkciju un veikt salīdzinošu analīzi starp dalībvalstīm. Ja RK rīcībā būtu tādi dati, tā varētu labāk noteikt daudzlīmeņu pārvaldības stiprās un vājās puses un izvirzīt priekšlikumus par ES budžeta optimālāku izmantošanu;

7.

tāpēc vēlas no Komisijas regulāri saņemt aktualizētu informāciju par ES budžeta izpildi;

8.

atkārto arī tās lūgumu Komisijai cik vien iespējams ātri sniegt šādu informāciju:

9.

norāda uz budžeta grozījumu lielo skaitu pēdējos gados un uzskata, ka tie apdraud gada budžeta labu pārvaldību un pārskatāmību;

10.

aicina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi saskaņot izmaiņu ieviešanu budžeta projektā, lai uzlabotu procedūras skaidrību, pārredzamību un tādējādi atvieglotu demokrātisko kontroli;

11.

atgādina, ka, neaugoties uz dažām ekonomikas atlabšanas pazīmēm, vairumā ES dalībvalstu turpinās krīze un valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm jāievēro budžeta ierobežojumi; uzsver, ka 2015. gada budžetam var būt liela nozīme ekonomikas atlabšanas tendences nostiprināšanā, Eiropas nākotnei nepieciešamo investīciju piesaistīšanā un krīzes ietekmes mazināšanā ES iedzīvotājiem;

12.

atgādina par vietējo un reģionālo pašvaldību izšķirošo nozīmi ekonomikas atlabšanā un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanā Eiropas Savienībā, jo tās atbild par trešo daļu publisko izdevumu un divām trešdaļām publisko investīciju, turklāt tās lielā mērā ir iesaistītas ES budžeta pārvaldībā un/vai patērēšanā, un tas vēlreiz liecina par Eiropas budžeta tiešo ietekmi uz vietējo un reģionālo pašvaldību budžetu un par saistību apropriāciju pārnešanas iespējamo negatīvo ietekmi reālajā ekonomikā;

13.

atzīmē, ka stratēģijas “Eiropas 2020” mērķu īstenošanā nav panākts pietiekams progress un ka 2015. gada budžetam ir izšķiroša nozīme šo mērķu sasniegšanā;

14.

uzsver, ka 2014. gadā – daudzgadu finanšu shēmas pirmajā gadā – jaunās saistības būs izpildītas vāji un ka finanšu shēmas otrajam, 2015., gadam būs izšķiroša nozīme 2014.–2020. gada jauno daudzgadu programmu sekmīgā īstenošanā; Komiteja atgādina, ka tomēr jāparedz, ka jaunā, 2015. gada, budžeta saistību izpilde, iespējams, būs nepietiekama, jo to īpaši apgrūtinās noteikums “n+3”, un tāpēc aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis, iesaistoties arī reģioniem, pēc iespējas ātri apstiprināt visus partnerattiecību nolīgumus un darbības programmas, lai tās varētu īstenot bez kavēšanās;

15.

uzsver, ka ir svarīgi investīcijas īstenot maksimāli ātri, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi, kāda var būt to koncentrācijai perioda beigās, un pauž nožēlu, ka Komisija papildus jau paredzētajām apropriācijām (iniciatīva jauniešiem, Apvārsnis 2020, Erasmus+ un COSME) neplāno pasteidzināt vēl citas. Ātrāk varētu īstenot arī citas centralizēti pārvaldītas programmas, tādas kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (un īpaši enerģētikas tīkli), jo decentralizētas pārvaldības programmu īstenošanai nepieciešams laiks, tāpēc to nevar plānot jau 2014.–2015. gadā;

16.

apzinās, ka būtiska problēma ir jauniešu bezdarbs, un prasa Eiropas Komisijai precizēt nosacījumus to EUR 6 miljardu apgūšanai, kas paredzēti jauniešu nodarbinātības iniciatīvai un kas būtu izmantojami galvenokārt 2014. un 2015. gadā, kā arī partnerattiecību nolīgumu mijiedarbību ar valstu plāniem, lai īstenotu garantiju jauniešiem; Komiteja apšauba iespēju apgūt EUR 6 miljardus 2014.–2015. gadā, jo darbības programmas pieņemtas ar nokavēšanos un tikai nedaudzas dalībvalstis izvēlējušās izdevumus pasteidzināt uz 2013. gada 1. septembri; tāpēc Komiteja uzskata, ka 2015. gada sākumā jāsagatavo pārskats par iniciatīvas izpildi, un aicina Eiropas Komisiju precizēt, kādas būs šim ilgtermiņa mērķim piešķirtās summas, sākot no 2016. gada; Komiteja piekrīt Eiropas Parlamentam, ka ir jāizskata visas finansējuma iespējas, tostarp saistībām paredzētais daudzgadu finanšu shēmas vispārējais apjoms, lai šī budžeta līnija būtu izmantojama arī pēc 2015. gada;

17.

pamatojoties uz budžeta līniju, kas 2014. gadā izveidota Baltijas jūras makroreģionam un Donavas makroreģionam, katram no tiem piešķirot saistību un maksājumu apropriācijas EUR 2,5 miljonu apmērā, prasa izveidot īpašu budžeta līniju tehniskās palīdzības sniegšanai Adrijas–Jonijas jūras makroreģionam;

18.

pauž nožēlu, ka ir uzkrājušies neapmaksāti rēķini (EUR 23,4 miljardi 2013. gada beigās trīs struktūrfondiem un kohēzijas fondam vien) un ka šāda tendence pēdējos gados pastiprinās; Komiteja norāda: nav pieņemami, ka nepietiekamu maksājumu apropriāciju dēļ Eiropas Komisija nevar pildīt savas saistības un finansējuma saņēmēji nevar saņemt maksājumus; atzinīgi vērtē, ka Eiropas Komisija ierosina izmantot visas daudzgadu finanšu shēmā 2015. gadam paredzētās maksājumu apropriācijas, taču izsaka nopietnas bažas par maksājumu apropriāciju nepietiekamo apjomu un naudas plūsmas ierobežojumiem, kuri droši vien neļaus Komisijai ātri izpildīt visus maksājumu pieprasījumus, bet tas savukārt varētu radīt ievērojamas problēmas reģionos;

19.

pauž nožēlu, ka maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms neļauj ES rīkoties ārkārtas situācijās, piemēram, humānās palīdzības politikas jomā, kad novēloti maksājumi kavē humānās palīdzības organizāciju darbu. Šīm organizācijām neapmaksāto rēķinu summa 2013. gada beigās bija EUR 160 miljoni;

20.

pauž bažas par lielo atšķirību starp saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju summu, neizpildītajām saistībām strauji palielinoties, un nosoda ES budžeta strukturālo deficītu, kā arī prasa Komisijai pieņemt skaidru rīcības plānu budžeta līdzsvara atjaunošanai atlikušajā 2014.–2020. gada budžeta periodā. Šajā saistībā RK norāda uz atzinumu par ES budžeta izpildi (ziņotājs Struzik kgs);

21.

pauž gandarījumu, ka 2015. gada budžeta projektā tāpat kā 2014. gadā svarīga nozīme piešķirta 2007.– 2013. gadā pieņemto saistību maksājumiem, lai novērstu nokavēto maksājumu uzkrāšanos un no 2016. gada varētu izpildīt pēc iespējas visus 2014.-2020. gada maksājumus;

22.

iesaka par prioritāriem noteikt atlīdzinājuma maksājumus dalībvalstīm, kuras ekonomikas krīze skārusi visvairāk, no kurām ES prasījusi būtisku piepūli valsts parāda un budžeta nelīdzsvarotības samazināšanai un kurām nepieciešama ES palīdzība izaugsmes un vismazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstam;

23.

pauž nožēlu, ka ES 2015. gada budžeta projektā nav plānots izmantot rezervi neparedzētiem izdevumiem, jo tā varētu mazināt naudas plūsmas problēmas un sekmēt pierasīto maksājumu ātru izpildi;

24.

prasa 2014. un 2015. gadam izaugsmei un nodarbinātībai paredzēto vispārējo rezervi no 2016. gada izmantot kohēzijas politikai paredzētajā pozīcijā;

25.

pauž gandarījumu, ka ar Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja uzdevumā ir izveidota augsta līmeņa ES Pašu resursu jautājumu darba grupa ar mērķi uzlabot ES budžeta ieņēmumu pašreizējo sistēmu, kurā vērojamas nepilnības. Sistēmu ir svarīgi reformēt, palielinot ES pašas resursus, lai ES budžets būtu mazāk atkarīgs no dalībvalstu tiešajiem maksājumiem. Tas atvieglotu sarunas par maksājumu apropriācijām;

26.

atkārtoti aicina pieprasīt RK atzinumu par budžetu turpmākajiem gadiem;

27.

vēlas, lai RK būtu iesaistīta iestāžu sanāksmēs par budžeta aktuālo stāvokli un tā paredzamo izpildi attiecīgajā budžeta gadā un turpmākajos gados atbilstīgi iestāžu vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu pielikuma 36. punktam;

28.

prasa pārskatīt tiesisko regulējumu, ar kuru nosaka 60 dienu termiņu maksājuma veikšanai, lai tas būtu saistošs attiecībā uz dalītas pārvaldības programmām un lai minētā termiņa neievērošanas gadījumā valstu iestādēm piemērotu finansiālu sodu.