21.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 19/50 |
Reģionu komitejas atzinums “ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai”
(2015/C 019/11)
|
I. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
REĢIONU KOMITEJA
Ietekme uz reģionālo un vietējo līmeni
1. |
norāda, ka pārstrukturēšana un strukturālas pārmaiņas uzskatāmas par neatņemamu ekonomikas dabiskās attīstības daļu; |
2. |
aicina pievērst uzmanību tam, ka pārstrukturēšanas sekas tomēr ir spēcīgi jūtamas reģionālajā līmenī. Tās var ietekmēt reģionu strukturālo attīstību un to konkurētspēju vidējā vai pat ilgākā laika posmā. Tāpēc ir nepieciešamas reģionālas pieejas (decentralizēta politika, kas ir pielāgota vietējām vajadzībām un tiek īstenota, piesaistot galvenos partnerus) (1); |
3. |
norāda, ka pārstrukturēšana īpaši smagi skar mazāk attīstītos reģionus, jo rūpniecības struktūrai tajās parasti raksturīgs zemāks konkurētspējas un inovācijas līmenis un augsts bezdarba līmenis. Tāpēc šiem reģioniem jāpievērš īpaša uzmanība; |
Pieeja, kas vieno visus svarīgākos partnerus
4. |
tāpēc atzinīgi vērtē to, ka kvalitātes sistēmā ir atzīta visu ieinteresēto personu, tostarp reģionālo pašvaldību, dalīta atbildība. Komiteja norāda, ka šis jautājums attiecas arī uz vietējām pašvaldībām, īpaši uz lielajām pilsētām, jo galvenokārt tajās koncentrējas darba devēji un tām ir izšķiroša nozīme, nosakot ekonomikas stāvokli to tuvumā esošajās mazākās pilsētās; |
5. |
norāda, ka dalīta pārvaldība ir ierosināto pieeju sekmīgas īstenošanas galvenais priekšnosacījums. Arī ES būtu jāstimulē visu galveno dalībnieku partnerības. Svarīga ir arī valsts, reģionālo un vietējo iestāžu koordinējošā loma, ņemot vērā darba ņēmēju un darba devēju bieži vien atšķirīgos uzskatus par pārstrukturēšanās procesiem; |
Saistība ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem
6. |
uzskata, ka stratēģijas “Eiropa 2020” veiksmīgas īstenošanas nolūkā ir svarīgi, lai pašreizējos sociāli ekonomiskajos apstākļos visi spēki tiktu koncentrēti uz nodarbinātības palielināšanu (darbvietu radīšanu un saglabāšanu); |
Mērķtiecīga sagatavošanās pārmaiņām (iekšējais tirgus/nepieciešamās prasmes)
7. |
uzskata, ka ļoti svarīga ir savlaicīga sagatavošanās pārmaiņām un visu ieinteresēto personu spēja tām piemēroties. No šāda viedokļa ir izdalāmi trīs uzdevumi:
|
ES loma
8. |
RK atzinīgi vērtē tādas Komisijas iniciatīvas kā Eiropas Pārmaiņu novērošanas centru (EMCC) un Eiropas Uzņēmumu pārstrukturēšanas uzraudzības centru (ERM) (2) un ierosina tās vēl vairāk pastiprināt, izmantojot, piemēram, konsultācijas, kas īpaši pielāgotas konkrētām situācijām vietējās un reģionālajās pašvaldībās; |
9. |
atzinīgi vērtē arī to, ka Eurofound pētniecības darbs ir galvenokārt vērsts uz pārstrukturēšanas sekām reģionālā līmenī un ka tādējādi šis fonds efektīvi reaģē uz informācijas trūkumu, kas beidzamajos gados pastāv šajā jomā; |
10. |
atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā paziņojumā ir uzskaitījusi tos paraugprakses piemērus, ko tā iesaka izmantot brīvprātīgi. Komiteja iesaka, lai Komisija ievēro Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas aicinājumus (3) pārskatīt regulējumu par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu saistībā ar pārstrukturēšanas prognozēšanu un pārvaldību – uz šā regulējuma nepilnībām Komisija pati ir norādījusi šajā paziņojumā; |
11. |
ierosina, lai Komisija, vērtējot KS īstenošanu, sadarbojas ar visiem ieinteresētajiem partneriem, vienlaikus ņemot vērā arī spēkā esošās procedūras vai starp partneriem noslēgtos līgumus katrā no dalībvalstīm; |
Subsidiaritātes un samērīguma princips
12. |
norāda, ka Komisijas ierosinātā kvalitātes sistēma, kas ietver virkni ieteikumu un paraugprakses piemēru, kurus Komisija ierosina izmantot brīvprātīgi, neietver atsauces uz konkrētu juridisku pamatu līgumos un ir sui generis tiesību instruments, kas arī līgumos nav skaidri paredzēts. Šā iemesla dēļ Komisijas pieeja nedod iespēju Eiropas Parlamentam paust lietderīgu viedokli. Tā kā Komisijas priekšlikums ir ES un dalībvalstu dalītas kompetences jomā, kas saskaņā ar LESD 151. un 153. pantu ir noteikta attiecībā uz sociālo politiku, un tā kā pieredzes un paraugprakses apmaiņa ES līmenī nodrošina nepārprotamu pievienoto vērtību, jākonstatē, ka priekšlikums tomēr atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem; |
II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ
VRP loma pārmaiņu prognozēšanā
Vajadzību plānošana attiecībā uz darbvietām un prasmēm
13. |
uzsver VRP lomu vajadzību plānošanā attiecībā uz prasmēm un to pielāgošanu darba tirgus vajadzībām (4), jo īpaši veicot pasākumus izglītības, apmācības jomā un sniedzot atbalstu jauniem uzņēmējiem. Dalībvalstīm šī loma būtu jāapzinās un jānodrošina VRP ar pietiekamiem līdzekļiem, lai veicinātu gados jaunu darba ņēmēju pāreju no izglītības uz darba tirgu, jo tieši pašvaldības bieži ir galvenās pakalpojumu sniedzējas izglītības, apmācības un nodarbinātības jomā (5); |
Mobilitātes veicināšana
14. |
atkārtoti uzsver, ka tādi jautājumi kā profesionālā mobilitāte un piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošana vietējā līmeņa darba tirgū būtiski ietekmē īstenoto pārstrukturēšanas procesu efektivitāti. Darba ņēmēju mobilitāte būtu jāveicina, sniedzot individuālu palīdzību darba meklējumos, piedāvājot darba praksi un apmācību, kas ļauj piemērot šādu personu prasmes darba tirgus prasībām (6). Tas jo īpaši attiecas uz specifiskām grupām, kuras skar ilgstošs bezdarbs (jaunieši, mazkvalificētas personas, gados vecāki cilvēki, imigranti un cilvēki ar invaliditāti); |
15. |
attiecībā uz pierobežas reģioniem uzsver, ka ir jāveicina reāla darba ņēmēju mobilitāte pāri robežām, likvidējot darba likumdošanas un sociālās drošības šķēršļus (atceļot nodokļu šķēršļus, eksportējot bezdarbnieku pabalstus un pārvedot pensijas tiesības) (7). VRP var būt arī nozīmīga loma konsultējot personas, kas regulāri šķērso robežu un izmanto EURES pakalpojumus vai esošās pārrobežu struktūras (8). |
16. |
mudina vietējās pašvaldības ciešāk sadarboties, sniedzot informāciju par darba iespējām noteiktajā vietējā vai reģionālajā darba tirgū. Kopēji pasākumi ar mērķi veicināt individuālo mobilitāti un darba tirgus informācijas apmaiņu varētu uzlabot nodarbinātību tādās jomās, kurās ir liels pieprasījums, bet trūkst apmācības vietējā vai reģionālajā līmenī; |
Reģionālas ekonomiskās pielāgošanās veicināšana
17. |
atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)14), ar ko Komisija nāca klajā 2014. gada janvārī, un aicina Komisiju iekļaut tajā pārmaiņu prognozēšanu un pārstrukturēšanas procesu vadību kā aktīvus pasākumus Eiropas rūpniecības politikas atbalstam. Strukturālās pārmaiņas ietekmē rūpniecību reģionos un pilsētās. Tāpēc mēs domājam, ka visās diskusijās par strukturālām pārmaiņām ir jādomā arī par rūpniecības un reģionālās politikas lomu šo pārmaiņu paredzēšanā; |
18. |
uzsver VRP lomu ES struktūrfondu, piemēram, ESF un ERAF, kā arī attiecīgos reģionos – Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda – līdzekļu izmantošanā, lai veicinātu kvalitatīvu darbvietu radīšanu un iekļaujošas pārmaiņas. Lai nodrošinātu nepārtrauktību, to pasākumu finansējumam, kas saistīti ar savlaicīgu sagatavošanos pārmaiņām un pārstrukturēšanai, būtu jānāk no dažādiem avotiem; |
19. |
uzsver, ka svarīgs elements ir pētniecības un inovācijas stratēģijas, kuru pamatā ir pārdomāta specializācija (RIS3), jo tās dod iespēju īstenot pārmaiņas, ko reģioni noteikuši par prioritāti. RIS3 pēc savas būtības ir process, kura galvenais mērķis ir panākt pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, palīdzot reģioniem piekļūt pie vislabākajām inovācijas prasmēm un vislabākajiem partneriem. RIS3 procesos uzsvērtā Eiropas sadarbība ir faktors, kas ievērojami palīdz īstenot strukturālās pārmaiņas; |
VRP loma pārstrukturēšanās procesu vadībā
Partnerību veicināšana
20. |
uzskata, ka vissvarīgākā VRP loma pārstrukturēšanā ir visu ieinteresēto personu koordinēšana. Praksē ir pierādījies, ka pastāvīgas koordinēšanas struktūras ir ļoti būtiskas, lai nodrošinātu ātru un efektīvu reakciju reģionālajā līmenī; |
21. |
atbalsta EESK aicinājumu “ES līmenī paredzēt ciešāku koordināciju un sadarbību starp Komisijas politiku, dienestiem, aģentūrām un daudzajiem novērotājiem, lai nepārprotami un saskaņoti varētu atbalstīt to uzņēmumu lēmumus, kuros notiek pārstrukturēšana. Atbilstoši un īpaši atbalsta un konsultēšanas mehānismi būtu jāparedz MVU un mikrouzņēmumiem, lai tie varētu prognozēt pārstrukturēšanos” (9). |
Briselē, 2014. gada 3. decembrī
Reģionu komitejas priekšsēdētājs
Michel LEBRUN
(1) Skatīt kopsavilkuma priekšlikumu Eurofound pētījuma projektam “Pārstrukturēšanas sekas reģionālā līmenī un pieejas tās seku novēršanai”, kas tika prezentēts 2014. gada 30. jūnijā Briselē, kad ziņotājs, kas sagatavoja atzinumu, apspriedās ar svarīgākajiem partneriem.
(2) Skatīt, piemēram, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) datu bāzi, kas ietver pārstrukturēšanas atbalsta instrumentus un sniedz informāciju par Eiropas Savienības dalībvalstu un Norvēģijas veiktajiem pasākumiem.
(3) Sk. 12. punktu RK rezolūcijā “Reģionu komitejas politiskās prioritātes 2014. gadam, pamatojoties uz Eiropas komisijas likumdošanas un darba programmu” (RESOL-V/009, 29.11.2013.) un 29. punktu RK atzinumā par “CARS 2020” (ECOS-V/039, ziņotājs: Buchmann (AT/PPE), 2013. gada 8. oktobrī).
(4) Sniedzot atbildes uz stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības foruma apsekojumu, ar kuru tika novērtēta pamatiniciatīva “Jaunu prasmju un darba vietu programma”, lielākā daļa aptaujāto vietējo un reģionālo pašvaldību norādīja, ka ekonomikas krīze ir paātrinājusi strukturālās pārmaiņas darba tirgū, paaugstinājusi bezdarba līmeni un pastiprinājusi pieejamo prasmju neatbilstību darba devēju vajadzībām.
(5) COR-2014-00111, atzinums “Stažēšanās kvalitātes sistēma”.
(6) CdR 340/2006 fin, Reģionu komitejas perspektīvas atzinums “Pilsētās un reģionos notiekošo pārstrukturēšanas procesu veiksmes faktori”.
(7) CDR1186-2012_00_00_TRA_AC, “Vietējo un reģionālo pašvaldību loma izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā”.
(8) Veicot stratēģijas “Eiropa 2020” starpposma novērtējumu no pilsētu un reģionu viedokļa, 87 % gadījumu atbildes liecināja, ka būtu jāņem vērā pārrobežu attiecības un ka stratēģijās (tostarp attiecībā uz mērķu noteikšanu) reģioni būtu jāsaista uz ģeogrāfiskā tuvuma un reģionu savstarpējo savienojumu pamata.
(9) CCMI/102 – CESE 1591/2012, “Pārstrukturēšanās un pārmaiņu prognozēšana – kāda ir jaunākā pieredze?”