9.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/81

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktu par ES attiecībām ar citām pasaules daļām,

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (1) (NNN zvejas regula),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumu “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),

—

ņemot vērā 2013. gada 22. janvāra rakstisko jautājumu E-000618/2013 par ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecības piegādes ķēdēs, 2013. gada 13. marta rakstisko jautājumu E-002894/2013 par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Taizemi un bērnu darbu konservu ražošanā un Komisijas atbildes,

—

ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (2),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7-0130/2014),

A.

tā kā Eiropas zivsaimniecības nozare atgūstas no krīzes, kas ietekmējusi zvejniecības, pārstrādes un akvakultūras nozari, un šis stāvoklis ir nopietni vājinājis tās konkurētspēju, jo īpaši laikā, kad notiek pasaules tirgus liberalizācija, kā arī konkrētas jaunattīstības valstis, kurās ir daudz jūras resursu, kļūst par jaunajām zivsaimniecības lielvalstīm;

B.

tā kā Eiropas zivsaimniecības un pārstrādes nozare ir būtiska pārtikas nodrošināšanai Eiropas iedzīvotājiem, kā arī to piekrastes teritoriju iedzīvotāju galvenais iztikas avots, kuri lielā mērā ir atkarīgi no šīm darbībām; tā kā nozares dzīvotspēja būs apdraudēta, ja ES liberalizēs zivsaimniecības produktu tirdzniecību ar jaunattīstības valstīm, kuras vēlas eksportēt savus produktus uz svarīgo Kopienas tirgu, jo īpaši, ja tiek piemērots nulles tarifs;

C.

tā kā ES ir lielākā zivsaimniecības produktu importētāja pasaulē un tās atkarība no importa ir iemesls, kādēļ Kopienas tirgus piesaista eksportētājus, jo īpaši ņemot vērā to, ka zivsaimniecības produktu pieprasījums ES katru gadu pieaug par 1,5 %;

D.

tā kā Taizeme ir galvenā tunzivju konservu ražotāja pasaulē, ražojot 46 % no pasaules produkcijas apjoma, un tās tunzivju konservu eksports uz ES — vairāk nekā 90 000 tonnu gadā — veido gandrīz 20 % no kopējā Kopienas importa apjoma, kas ievests no trešām valstīm, un Amerikas Savienotās Valstis, ES un Japāna ir galvenie Taizemes zivsaimniecības produktu eksporta tirgi;

E.

tā kā Taizeme ar savu konservu ražošanas nozari ir galvenā svaigu, atdzesētu un saldētu tunzivju importētāja pasaulē;

F.

tā kā 80 % tunzivju tiek patērētas konservu veidā un atbilstoši jaunākajiem Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) FISHSTAT datubāzes datiem 21 % no pasaules konservēto un sagatavoto tunzivju produkcijas tiek ražots ES, bet pārējie 79 % tiek ražoti trešās valstīs, no kurām vairums ir jaunattīstības valstis;

G.

tā kā Taizeme ir svarīga Eiropas Savienībai tirdzniecības, ekonomikas un stratēģiskā aspektā un ES un Taizemes brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN) būtu ļoti izdevīgs ES ekonomikai kopumā;

H.

tā kā ES atbalsta ASEAN (Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija) dalībvalstu reģionālo integrāciju; tā kā BTN ar Taizemi ir ļoti svarīgs elements šajā integrācijas procesā, kura galvenais mērķis ir nākotnē noslēgt starpreģionu BTN;

I.

tā kā ES un ASEAN BTN noslēgšana ir bijusi viena no ES prioritātēm kopš 2007. gada, cerot tajā iekļaut Indonēziju, Malaiziju, Filipīnas, Singapūru, Taizemi, Bruneju un Vjetnamu; tā kā progresa trūkums šā reģionālā nolīguma sarunu gaitā ir iemesls, kādēļ uzsāktas divpusējas sarunas ar ASEAN dalībvalstīm, tostarp Taizemi, izsakot politisku apņemšanos noslēgt BTN divu gadu laikā;

J.

tā kā, ieskaitot Taizemi, Indonēziju un Filipīnas Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas reģionā, šajā reģionā saražotā tunzivju konservu produkcija veido gandrīz pusi no pasaulē saražotās produkcijas;

K.

tā kā līdztekus izmaiņām, kas notikušas attiecībā uz tunzivju konservu ražotājiem un filejas ražošanu, ir vērojama arī tendence visā pasaulē izejvielas piegādāt pārstrādātājvalstīm, kurās ir zemas ražošanas izmaksas un kuras atrodas tuvu izejvielu atrašanās vietām (piemēram, Taizeme, Filipīnas, Indonēzija, Papua-Jaungvineja un Ekvadora), un pieaug to valstu skaits, kas piedalās tunzivju konservu ražošanā un eksportā;

L.

tā kā Taizeme un Filipīnas ir galvenās sagatavoto un konservēto tunzivju eksportētājas uz ES un no Taizemes ievestās produkcijas apjoms ir pieaudzis par 20 %, savukārt no Filipīnām ievestās produkcijas apjoms — samazinājies par 5 %;

M.

tā kā tarifa samazināšana konservētām un sagatavotām tunzivīm varētu ietekmēt preferences Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas (ĀKK) valstīm un vispārējās preferenču sistēmas (GSP+) saņēmējiem, kuras ietvaros trešās valstis apmaiņā pret tarifa preferenču iegūšanu apņemas ievērot noteiktu politiku, piemēram, cilvēktiesību, nodarbinātības, vides un labas pārvaldības jomā;

N.

tā kā tarifa samazināšana arī negatīvi ietekmētu Eiropas tirgu, jo lielākā daļa ES tunzivju konservu ražošanas nozares pārstāvju atrodas reģionos, kas ir ļoti atkarīgi no zivsaimniecības, piemēram, Galisijā, Bretaņā, Azoru salās (viens no tālākajiem reģioniem), Basku zemē un Sardīnijā. tā kā ES tunzivju nozare ir otra lielākā tunzivju konservu ražotāja pasaulē un tās jau izsenis īstenotā darbība ir īpaši nozīmīga saistībā gan ar pievienotās vērtības, gan darbvietu radīšanu Eiropas Savienībā, nodrošinot augstākos iespējamos sociālos, vides, veselības aizsardzības un higiēnas standartus;

O.

tā kā preferenciālo izcelsmes noteikumu galvenais mērķis ir noteikt, vai pastāv pietiekama ekonomiska saikne starp produktiem, kas importēti ES, un valstīm, kurām ES piešķīrusi preferences, lai nodrošinātu, ka šīs preferences netiek nelikumīgi novirzītas valstīm, kam tās nav paredzētas;

P.

tā kā zivsaimniecības produktu tirdzniecība ir tādu dabas resursu tirdzniecība, kuru ilgtspēju ietekmē daudzi dažādi faktori, tostarp laba pārvaldība un ilgtspējīga zvejas resursu izmantošana, nelegālas zvejas kontrole, piesārņojums, klimata pārmaiņas un tirgus pieprasījums; tā kā visi minētie ārējie faktori ietekmē zivsaimniecības produktu starptautisko tirdzniecību un tādējādi zivsaimniecības produkti būtu jāuzskata par paaugstināta riska produktiem, kam varētu piemērot īpašu aizsardzību;

Q.

tā kā izejvielu pietiekama un pastāvīga nodrošināšana ir būtiska ES tunzivju pārstrādes uzņēmumu pastāvēšanai un ekonomiskajai attīstībai;

R.

tā kā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) uzskata, ka brīvā tirdzniecība ir izaugsmes instruments, kura mērķis ir ilgtspējīga attīstība sabiedrības, ekonomikas un vides aspektā;

S.

tā kā šajā saistībā tirdzniecības noteikumi ir pamatlīdzeklis, ar ko nodrošināt tirdzniecības izdevīgumu, sasniegt veselības un vides aizsardzības mērķus un nodrošināt dabas resursu atbilstošu pārvaldību;

T.

tā kā globalizācijas ietekmē ir būtiski palielinājies starptautiskās zivju tirdzniecības apjoms un pastāv vispārējas bažas par to, ka daudzām ražotājvalstīm trūkst līdzekļu, lai ilgtspējīgi pārvaldītu un/vai izmantotu zivju krājumus, nodrošinātu atbilstošu veselības aizsardzības un higiēnas līmeni, mazinātu zvejas un akvakultūras ietekmi uz vidi un nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu kopumā, kā arī uzlabotu tieši darba tiesības un sociālos apstākļus;

U.

tā kā dažiem ES tirdzniecības partneriem ir nepilnības saistībā ar zivsaimniecības ilgtspējīgas attīstības trim aspektiem — sabiedrības, ekonomikas un vides aspektu;

V.

tā kā tunzivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību nodrošina piecas tunzivju jomas reģionālās zvejniecības organizācijas (RZO); tā kā valstu un RZO starptautiskā sadarbība ir būtiska tunzivju krājumu ilgtspējas nodrošināšanā;

W.

tā kā nesen gan ILO, gan dažādas NVO ir atklājušas nopietnus Taizemes zvejniecības nozares trūkumus saistībā ar sociālajiem un darba apstākļiem un cilvēktiesību ievērošanu; tā kā plašsaziņas līdzekļos ir ziņots un Taizemes valdība ir atzinusi, ka daļa Taizemes zivsaimniecības nozares izmanto piespiedu darbu, ko veic imigranti, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri, un ka divos starptautiskos Taizemes tunzivju konservu ražošanas uzņēmumos izmanto bērnu darbu;

X.

tā kā saskaņā ar FAO Taizemes zvejas kuģus bieži sagrābj piekrastes kaimiņvalstis un šo kuģu kapteiņi tiek apsūdzēti nelegālas zvejas veikšanā vai nelegālā iebraukšanā attiecīgās valsts ekskluzīvā ekonomikas zonā;

Y.

tā kā Spānijas iestādes 2013. gadā neizsniedza atļauju izkraut un tirgot tunzivis no tunzivju zvejas kuģiem ar Ganas karogu, savu rīcību pamatojot ar to, ka šie kuģi bijuši iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā (NNN) zvejā un nav ievērojuši Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) noteiktos pārvaldības pasākumus; un tā kā Taizemes privātuzņēmumi bija līdzīpašnieki vairumam attiecīgo tunzivju zvejas kuģu;

Z.

tā kā pēdējo mēnešu laikā nepietiekamas termiskās apstrādes dēļ ES ir noraidījusi lielu skaitu tunzivju konservu partiju, kas importētas no Taizemes; termiskā apstrāde ir būtiska, lai neitralizētu mikroorganismus, kuri citādi apdraudētu cilvēku veselību,

1.

prasa par paaugstināta riska produktiem uzskatīt zivju produktus — piemēram, no Taizemes importētus tunzivju konservus —, kuri var negatīvi ietekmēt šādu produktu ražošanu un tirgu Eiropas Savienībā; turklāt uzskata, ka ikviens lēmums par Taizemē konservētu un pārstrādātu tunzivs produktu lielāku ievešanu būtu jāpieņem tikai pēc rūpīga ietekmes novērtējuma un apspriešanās ar nozari, lai analizētu un novērtētu lielākas ievešanas iespējamo ietekmi uz jūras dzīvnieku un augu pārstrādes nozari un šo produktu tirdzniecību Eiropas Savienībā;

2.

prasa, lai Taizemes konservēto un sagatavoto zivju, kā arī gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu ievešanai ES tirgū arī turpmāk piemēro pašreizējo tarifu un tādējādi uz minētajiem produktiem neattiecina tarifa samazināšanu; tarifa samazināšanas gadījumā iesaka konservētām un sagatavotām zivīm, kā arī gliemjiem, vēžveidīgajiem un adatādaiņiem piemērot ilgus pārejas periodus un daļējas liberalizācijas saistības, tai skaitā kvotu noteikšanu, lai pasargātu Kopienas tunzivju nozares konkurētspēju un saglabātu svarīgo darbību un sociālo aspektu, kas ES saistīts ar tunzivju nozari, kura nodrošina 25 000 tiešo darbvietu un 54 000 netiešo darbvietu;

3.

pieprasa, lai attiecīgā gadījumā un pirms jebkāda veida tarifa koncesiju vai citu noteikumu piemērošanas tiek veikti rūpīgi ietekmes novērtējumi, kuros analizē un novērtē šādu koncesiju vai noteikumu iespējamo ietekmi uz jūras produktu pārstrādes un tirdzniecības nozari ES;

4.

prasa attiecībā uz paaugstināta riska produktiem bez izņēmumiem nodrošināt, ka pilnībā tiek ievēroti pamatoti un saskaņoti stingri izcelsmes noteikumi, un kumulāciju attiecināt tikai un vienīgi uz tādiem produktiem, kuri Taizemē pārsvarā tiek pārstrādāti, nevis nozvejoti;

5.

prasa tunzivju konservu un citu zivju produktu importam no Taizemes, ciktāl iespējams, piemērot tādus pašus konkurences nosacījumus kā ES izcelsmes zivju produktiem; uzskata, ka šī prasība jo īpaši nozīmē, ka BTN jāiekļauj vērienīga sadaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, saskaņā ar kuru Taizeme apņemas ievērot, sekmēt un īstenot starptautiski atzītus darba standartus, kā paredzēts ILO pamatkonvencijās, tostarp konvencijās par piespiedu darbu un bērnu darbu; turklāt uzskata, ka stingri būtu jānodrošina cilvēktiesību ievērošana, vides aizsardzība, zvejas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana, nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošana un atbilstība ES sanitārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem; šajā saistībā uzskata, ka Komisijai būtu regulāri jāziņo Parlamentam par to, kā Taizeme ievēro minētās saistības;

6.

aicina Komisiju nodrošināt, ka NNN zvejas regulu īsteno efektīvi un ka sarunu par BTN rezultātā tā tekstā ir iekļauta skaidra atsauce uz NNN zvejas regulu;

7.

uzskata, ka labākais veids, kā panākt Taizemes pilnīgu sadarbošanos NNN zvejas novēršanā, ir skaidras atsauces uz NNN regulu iekļaušana BTN tekstā;

8.

prasa BTN iekļaut prasību par Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju ievērošanu, kā arī lielāku pārredzamību, uzraudzību, pārraudzību un izsekojamību Taizemes zivsaimniecības nozarē, lai varētu veikt zivsaimniecības darbību pārraudzību;

9.

uzstāj, ka jānodrošina produktu izsekojamība kā būtisks cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības elements, kā arī būtisks faktors un pamatlīdzeklis nelegālās zvejas kontrolē;

10.

pieprasa, lai BTN atbilstu pārējai Kopienas politikai un korporatīvās sociālās atbildības stratēģiju veicināšanai; prasa noteikt drošības klauzulas;

11.

uzsver, ka Parlamenta lēmumā dot piekrišanu BTN noslēgšanai būs ņemts vērā vispārējais sarunu iznākums, tostarp attiecībā uz zivsaimniecības nozari;

12.

prasa savstarpēju piekļuvi tirgiem un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu pakalpojumu nozarē;

13.

pauž cerību, ka Taizeme kā lielākā tunzivju konservu eksportētāja pasaulē piedalīsies un sadarbosies ar trīs reģiona RZO tunzivju jomā, t. i., Amerikas Tropisko tunzivju komisiju, Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisiju un Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizāciju, kā arī Indijas okeāna tunzivju RZO, kuras dalībvalsts tā ir;

14.

atbalsta zivju resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas pārvaldības politikas esību;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.