12.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 294/31

—

ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09827/2014),

—

ņemot vērā 2014. gada 27. jūnija Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (17901/2013),

—

ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 7. punktu, un 8. punkta otro daļu (C8-0129/2014),

—

ņemot vērā 2008. gada 12. augustā panākto vienošanos par pamieru, kuru parakstīja Gruzija un Krievijas Federācija, ES darbojoties kā vidutājam, kā arī 2008. gada 8. septembra īstenošanas nolīgumu,

—

ņemot vērā Prāgas Austrumu partnerības 2009. gada 7. maija augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju, Varšavas Austrumu partnerības 2011. gada 30. septembra augstākā līmeņa sanāksmi un Viļņas Austrumu partnerības 2013. gada 29. novembra augstākā līmeņa sanāksmi,

—

ņemot vērā ES un Gruzijas vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumus, kuri stājās spēkā 2011. gada 1. martā,

—

ņemot vērā 2011. gada 17. novembra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) attiecībā uz sarunām par Eiropas Savienības un Gruzijas asociācijas nolīgumu (1),

—

ņemot vērā dienestu 2014. gada 27. marta kopīgo darba dokumentu par Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanu Gruzijā — progress 2013. gadā un rīcības ieteikumi (gada progresa ziņojums) (SWD(2014)0072),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (2),

—

ņemot vērā 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par Krievijas īstenoto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm, jo īpaši — destabilizāciju Austrumukrainā (3),

—

ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par prioritāšu izvērtēšanu un noteikšanu ES attiecībām ar Austrumu partnerības valstīm (4),

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2014. gada 5. septembra ziņojumu par demokrātisko iestāžu darbību Gruzijā,

—

ņemot vērā ES īpašā padomdevēja tiesisko un konstitucionālo reformu un cilvēktiesību jautājumos Gruzijā Thomas Hammarberg darbu un viņa 2013. gada septembra ziņojumu un ieteikumus “Georgia in Transition. Report on the human rights dimension: background, steps taken and remaining challenges” (“Gruzija pārejas procesā. Ziņojums par cilvēktiesību dimensiju: situācijas raksturojums, veiktie pasākumi un veicamie uzdevumi”), kā arī 2014. gada 10. jūlija ziņojumu par pēckontroles misiju,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa nostāju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu Partnerības un sadarbības līgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas līdzdalībai Savienības programmās (5),

—

ņemot vērā asociācijas programmu (“Programma”), kas aizstās Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plānu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu,

—

ņemot vērā 2014. gada 18. decembra normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu (6),

—

ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta otro daļu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0042/2014),

A.

tā kā Gruzijas tautā un politisko partiju vidū ir pārliecinoša vienprātība par labu integrācijai rietumos, tostarp integrācijai ES un NATO; tā kā saskaņā ar Nacionālā Starptautisko attiecību demokrātijas institūta nesen veiktu pētījumu 69 % Gruzijas iedzīvotāju atbalsta asociācijas nolīguma parakstīšanu ar Eiropas Savienību; tā kā, pateicoties šādai vienprātībai, būtu jāmazinās politiskā spektra pašreizējai polarizācijai un jārodas nosacījumiem, kas nepieciešami, lai vairākuma un mazākuma spēki īstenotu konstruktīvu dialogu;

B.

tā kā 2012. gada parlamenta vēlēšanas un 2013. gada prezidenta vēlēšanas Gruzijā noritēja mierīgi un atbilda Eiropas standartiem; tā kā varu pēc vēlēšanām miermīlīgā un demokrātiskā ceļā nodeva pirmo reizi Gruzijas nesenajā vēsturē un tā kā šis apstāklis varētu kalpot par paraugu visam reģionam;

C.

tā kā Eiropai būtu jāapliecina solidaritāte valstīm, kas neatkarību atguva pēc Padomju Savienības sabrukuma, un jāatbalsta to suverenitāte;

D.

tā kā Krievija joprojām okupē Gruzijas reģionus — Abhāziju un Chinvali reģionu/Dienvidosetiju —, pārkāpjot starptautisko tiesību pamatnormas un principus; tā kā ir notikusi etniskā tīrīšana un ir veiktas piespiedu demogrāfiskās izmaiņas teritorijās, kuras faktiski kontrolē okupācijas spēki, kas tajās pārkāpj cilvēktiesības, tostarp tiesības uz brīvu pārvietošanos, cilvēku savstarpējiem kontaktiem un izglītību dzimtajā valodā;

E.

tā kā kopš rožu revolūcijas Gruzija ir ievērojami attīstījusies, veicot reformas un stiprinot attiecības ar ES; tā kā Gruzija saskaņā ar Austrumu partnerības integrācijas un sadarbības programmu saņēma papildu finansējumu, jo bija guvusi panākumus, veicot reformas, ar kurām tā stiprināja cilvēktiesības un demokrātiju; tā kā Asociācijas nolīguma parakstīšana arī ir uzskatāma par minēto panākumu lielu atzinību, vienlaikus atzīstot arī Gruzijas centienus un uzticību Eiropas kursam;

F.

tā kā ES Asociācijas nolīguma ar Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu parakstīšana notika 2014. gada 27. jūnijā Briselē notikušās Eiropadomes sanāksmes ietvaros; tā kā tas, ka Eiropas Parlaments ratificēja Asociācijas nolīgumu ar Gruziju un pirms tam — Asociācijas nolīgumu arī ar Moldovas Republiku un Ukrainu —, noslēdz procesu, vienlaikus atverot jaunu nodaļu attiecībā uz minēto valstu vēlmi un apņēmību veidot ciešākas saites ar Eiropas Savienību;

G.

tā kā EKP jomā Austrumu partnerība ir radījusi nozīmīgu politisko ietvaru attiecību stiprināšanai, politiskās asociācijas paātrināšanai un ekonomiskās integrācijas veicināšanai starp ES un Gruziju, kuras saista spēcīgas ģeogrāfiskās, vēsturiskās un kultūras saites, nodrošinot atbalstu politiskajām un sociālekonomiskajām reformām un sekmējot tuvināšanos ES;

H.

tā kā reģionāla mēroga institūcijas, tostarp Euronest parlamentārā asambleja un ES Melnās jūras Reģiona sinerģija, ir uzskatāmas par papildu forumiem, kuros apmainās ar pieredzi, informāciju un paraugpraksi par Programmas īstenošanu;

I.

tā kā ES uzsver Gruzijas tiesības pievienoties jebkurai starptautiskai organizācijai vai aliansei, ja tiek ievērotas starptautiskās tiesības, un tā kā tā atkārtoti pauž ciešu pārliecību par to, ka nevienai trešai valstij nav veto tiesību par citas valsts lēmumiem, kurus tā šajos jautājumos ir patstāvīgi pieņēmusi;

J.

tā kā Eiropas Parlaments pilnībā atbalsta vīzu režīma ar Gruziju liberalizāciju kā ES un Gruzijas attiecību tuvināšanās tūlītēju apliecinājumu, kas dos tiešu labumu iedzīvotājiem;

K.

tā kā Nolīguma noslēgšana nav pašmērķis, bet gan ir paredzēta plašāka procesa ietvaros, šo valsti juridiskā, ekonomiskā, politiskā un sociālā ziņā integrējot Eiropas apritē, un tā kā tā īstenošana ir svarīga no šā viedokļa;

L.

tā kā ES un Gruzijas Asociācijas nolīgums — jo īpaši tā tirdzniecības sadaļa, kuru sarunu ceļā apsprieda Austrumu partnerības ietvaros 2012. un 2013. gadā, ir cita starpā uzskatāms par vienu no visvērienīgākajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kādu ES jebkad ir sarunās apspriedusi ar trešām valstīm;

M.

tā kā tādas padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) izveide, kas aptvertu ES un Gruziju, ir viens no vislielākajiem šā nolīguma savstarpējiem ieguvumiem; tā kā tirdzniecības nozīme ir neapstrīdama no izaugsmes, darbvietu izveides, pārticības un stabilitātes viedokļa;

N.

tā kā, izveidojot DFCTA ar ES, Gruzijai, lai paplašinātu tās piekļuvi ES tirgum, būs jāuzņemas saistības pielāgot savus tiesību aktus un standartus nolūkā ievērot kopējās normas un vērtības;

O.

tā kā ES iegūs raitāku tirdzniecības apriti un labākus apstākļus investīcijām Gruzijā;

P.

tā kā DCFTA nolīgumā ir iekļauti vairāki noteikumi, lai reformētu Gruzijas tirdzniecību reglamentējošos tiesību aktus un ar tirdzniecību saistītās politikas nostādnes, ievērojot un pamatojoties uz ES tiesību aktu kopumu un tādējādi nodrošinot valsts ekonomikas modernizāciju un labāku un paredzamāku uzņēmējdarbības vidi, tostarp no MVU viedokļa;

Q.

tā kā, Gruzijai piešķirot VPS+ preferences, ES ir būtiski atbalstījusi šīs valsts ekonomiku;

R.

tā kā Nolīguma piemērošana uz laiku, sākot ar 2014. gada 1. septembri, sekmē Programmas ātrāku īstenošanu;

S.

tā kā Gruzijas aktīvai līdzdalībai un uzticībai kopīgām vērtībām un principiem, tostarp brīvībai, vienlīdzībai, demokrātijai, plurālismam, tiesiskumam, labai pārvaldībai un cilvēktiesību ievērošanai, kuri sakņojas kopīgos uzskatos par katra cilvēka unikālo vērtību, ir būtiska nozīme, lai turpinātu procesu un gūtu panākumus Nolīguma īstenošanā, kā arī, lai nodrošinātu, ka tas ilgtspējīgi ietekmē šīs valsts attīstību;

T.

tā kā ciešākas politiskās un ekonomiskās saites nodrošinās lielāku stabilitāti, drošību un pārticību visā Eiropas kontinentā, tā kā spēcīgākas saites ar ES ne tikai nedrīkstētu Gruziju izolēt vai izraisīt tās tradicionālo, vēsturisko, politisko un ekonomisko saišu saraušanu ar citām reģiona valstīm, bet — gluži otrādi — tām būtu jārada priekšnoteikumi, lai šī valsts varētu pilnībā izmantot visu savu potenciālu;

U.

tā kā Gruzija ir svarīga kopējā enerģētikas tirgus apgādes tādas ķēdes daļa, pa kuru energoresursus Eiropas Savienībā nogādā no Kaspijas jūras reģiona,

1.

sirsnīgi apsveic saistībā ar Asociācijas nolīguma parakstīšanu, kas ES un Gruzijas attiecībās nozīmē nozīmīgu soli uz priekšu un apliecina apņemšanos ieturēt politiskās asociācijas un ekonomiskās integrācijas kursu; atzinīgi vērtē to, ka Gruzijai 2014. gadā piešķīra finanšu palīdzību saskaņā ar principu “vairāk līdzekļu apmaiņā pret lielāku skaitu reformu”; uzsver, ka Nolīguma ratificēšana nav pašmērķis un ka būtiska ir tā pilnīga un, cik vien iespējams, ātra īstenošana;

2.

atzinīgi vērtē to, ka Gruzijas Parlaments nolīgumu ratificēja ātri un vienbalsīgi un aicina arī dalībvalstis to ratificēt ātri;

3.

konstatē, ka saskaņā ar LES 49. pantu Gruzijai tāpat kā jebkurai citai Eiropas valstij ir Eiropas perspektīva un tā var iesniegt pieteikumu par iestāšanos Savienībā, ja tā ievēro demokrātijas principus, aizstāv pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un nodrošina tiesiskuma principa piemērošanu;

4.

uzsver, ka Nolīgums attiecas uz visu starptautiski atzīto Gruzijas teritoriju, atbilst visu iedzīvotāju interesēm un veido pamatu ilgtspējīgai attīstībai un demokrātijai Gruzijā;

5.

aicina Gruziju nodrošināt, lai reformas būtu piesaistītas institucionālajai sistēmai un tajā dziļi sakņotos nolūkā veidot sabiedrību, ko raksturotu plurālisms, diskriminācijas aizliegums, tolerance, tiesiskums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība;

6.

šajā sakarībā uzsver to, cik svarīgs ir partiju savstarpējais konstruktīvais dialogs, lai pieņemtu lēmumus par pamata reformām un uzņemtos saistības, kas izriet no Asociācijas nolīguma, saskaņā ar vienprātīgi izdarīto Eiropas izvēli; aicina Gruzijas politiskos spēkus neīstenot “uzvarētājs paņem visu” pieeju, kas bija raksturīga iepriekšējām valdībām, un tādējādi pārvarēt Gruzijas sabiedrībā ilgstoši valdošo polarizāciju;

7.

atzinīgi vērtē Programmu, kurā ir noteikts Nolīguma vispārējo mērķu sasniegšanas praktiskais pamats un kurai būtu jākalpo par pamata orientieri, veidojot ES un Gruzijas attiecības;

8.

uzsver, ka gan Gruzijai, gan ES būtu jāiesaistās Programmas īstenošanā un ka tajā noteiktās prioritātes būtu jāatbalsta ar atbilstošu tehnisko un finansiālo ieguldījumu, lai Gruzijai būtu līdzekļi turpināt tās demokrātiskās un ekonomiskās reformas; aicina Komisiju un dalībvalstis, plānojot Gruzijai paredzēto finansējumu, koordinēt savu palīdzību un izmantot Programmā paredzētās prioritātes kā orientierus;

9.

aicina puses apzināt tādas apmācības vajadzības, kas nodrošinātu Gruzijas spēju veikt Nolīgumā un Programmā paredzētās saistības;

10.

vēlreiz apliecina savu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un prasa nodrošināt, lai Nolīgums kā tāds un tā priekšrocības attiektos uz visu starptautiski atzīto Gruzijas teritoriju; šajā sakarā prasa, lai ES arī turpmāk aktīvi iesaistītos konfliktu risināšanā, izmantojot ES īpašo pārstāvi Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā — Ženēvas sarunu līdzpriekšsēdētāju, kā arī ES pārraudzības misiju (EUMM); mudina pielikt izšķirošākus pūliņus attiecībā uz tiesību par okupētajām teritorijām ierobežojošo aspektu pārskatīšanu, lai Nolīgumam un DCFTA lietderība būtu pēc iespējas lielāka;

11.

aicina Krieviju pilnībā ievērot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti un tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramību, atcelt tās lēmumu par Abhāzijas un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas atdalīšanās atzīšanu un izbeigt Krievijas okupāciju minētajās teritorijās, kā arī apņemties nelietot spēku pret Gruziju, kā to no savas puses ir izdarījusi Gruzija; šajā sakarībā nosoda okupētā Abhāzijas reģiona un Krievijas “alianses un stratēģiskās partnerības” nolīguma noslēgšanu; uzskata to par soli, ko Krievija ir spērusi, lai pabeigtu Abhāzijas pilnīgu pievienošanu sev; pauž bažas arī par to, ka līdzīgs “nolīgums” varētu tikt noslēgts arīdzan ar Chinvali reģiona/Dienvidosetijas okupēto teritoriju; šajā sakarībā aicina Krievijas Federāciju denonsēt tā saucamo nolīgumu un ievērot savas 2008. gada 12. augusta vienošanās par pamieru noteiktās saistības;

12.

atzinīgi vērtē reformas, kuras Gruzijas iestādes nesen veica, lai vēl vairāk stiprinātu to iestāžu (jo īpaši tiesu) stabilitāti, neatkarību un efektivitāti, kas atbild par demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldības nodrošināšanu, un konsolidētu cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības sistēmu; atkārtoti pauž uzskatu par to, ka visiem trim varas atzariem arī turpmāk ir jābūt nošķirtiem; prasa, lai tiktu efektīvi izmantota varas atzaru līdzsvara sistēma, papildus kurai darbotos arī uzraudzības mehānismi.

13.

konstatē Gruzijas iestāžu pūliņus, veicot demokrātiskas reformas, tostarp tiesu sistēmas reformu, un vajadzību pienācīgi un pilnībā izmeklēt visas ziņas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem; atkārtoti pauž uzskatu, ka tiesu sistēmas reforma joprojām ir prioritāra gan no Gruzijas, gan no ES viedokļa; atzīst pamatprincipu, kas nosaka vienlīdzību likuma priekšā un procesuālo tiesību aizsardzību; uzsver nepieciešamību veidot reģistru, kurā tiktu iekļauti dati par veiktiem kriminālprocesiem un izpildītiem spriedumiem, lai uz to pamata varētu konstatēt uzlabojumus; prasa tiesu prakses vienādošanu nolūkā izveidot prognozējamu tiesu sistēmu un panākt publisko uzticību; atgādina par to, ka tiesu nozares reformas stratēģija būtu efektīvi jāīsteno arī turpmāk;

14.

uzsver, ka visām apsūdzībām vajadzētu būt pārredzamām, samērīgām, objektīvām un politiski neitrālām, stingri ievērojot izmeklēšanas un tiesību aktos paredzēto kārtību un pilnībā piemērojot Eiropas Cilvēktiesību konvencijā paredzēto taisnīgas tiesas principu; joprojām ir norūpējies par to, ka prokuratūra nav pārskatatbildīga un ka nav skaidri definēti prokuroru un izmeklētāju iecelšanas kritēriji; atgādina, ka godīgumam un profesionālismam ir jābūt diviem galvenajiem iecelšanas šajos amatos faktoriem;

15.

uzsver to, ka Gruzijas iestādēm ir jācenšas panākt nacionālo samierināšanos; pauž bažas par to, ka daudzas amatpersonas, kas ir strādājušas iepriekšējā valdībā, un daži šā brīža opozīcijas locekļi tika apsūdzēti noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un ir ieslodzīti vai atrodas pirmstiesas aizturēšanā; pauž bažas arī par tiesu sistēmas iespējamu izmantošanu kā cīņas ar politiskajiem pretiniekiem līdzekli, kas varētu kaitēt Gruzijas kursam uz Eiropu un graut Gruzijas iestāžu centienus veikt demokrātiskās reformas; atgādina, ka nozīmīgas politiskās opozīcijas darbība ir ļoti svarīga, lai izveidotu līdzsvarotu un nobriedušu politisko sistēmu, kādu Gruzija vēlas ieviest;

16.

atzīst, ka apsūdzībām par tā saucamo selektīvo tiesiskumu ir bijusi negatīva ietekme; aicina Gruzijas iestādes nepieļaut, ka tiesu sistēmu izmanto kā politiskas sodīšanas līdzekli; aicina visus Gruzijas politiskos spēkus maksimāli gādāt par to, lai šādas apsūdzības neizskanētu nākotnē, vienlaikus nopietni apkarojot korupciju un publiska amata ļaunprātīgu izmantošanu;

17.

atzinīgi vērtē EDSO/ODIHR Tiesas prāvu uzraudzības ziņojumu par Gruziju, kas izdots 2014. gada 9. decembrī, un aicina Gruzijas valdību veikt būtiskus pasākumus, lai novērstu tajā identificētos trūkumus;

18.

atzinīgi vērtē ES īpašā konsultanta Thomas Hammarberg darbu, viņa ziņojumu “Georgia in Transition” (“Gruzija pārejas procesā”) un 2014. gada 10. jūlija ziņojumu par pēckontroles vizīti; aicina Gruzijas iestādes pilnībā īstenot ziņojumos ietvertos ieteikumus;

19.

īpaši vērš uzmanību uz to, Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/DICB) vēlēšanu novērošanas misija 2013. gada oktobra prezidenta vēlēšanas kopumā vērtē pozitīvi un tās uzskata par labākajām Gruzijas pēckara vēsturē — tās ir 2012. gada vēlēšanu cerības viesošo pasākumu turpinājums; šajā sakarībā konstatē, ka piedalījusies ir arī Parlamenta Vēlēšanu novērošanas delegācija;

20.

mudina ES panākt Eiropas Demokrātijas fonda, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta, Stabilitātes instrumenta un Pilsoniskās sabiedrības instrumenta sniegto atbalsta dažādo iespēju sinerģiju, lai stiprinātu Gruzijas demokratizācijas procesu;

21.

aicina Gruzijas iestādes turpināt cīņu pret organizēto noziedzību, korupciju, krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju visos līmeņos un visās dzīves jomās un attīstīt pilnībā funkcionālu, pienācīgi nokomplektētu ar kadriem un neatkarīgu tiesu varu — cita starpā, lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos tiesām un aizstāvētu legālo ekonomiku; turklāt īpaši norāda uz to, cik svarīga ir publiskās pārvaldes depolitizācija nolūkā to padarīt efektīvāku un brīvu no politiskās ietekmes;

22.

atzīst Gruzijas apņēmību veidot brīvu sabiedrību, kuras pamatā ir tiesiskums, demokrātija un sabiedriskais plurālisms, un šajā procesā gūtos panākumus; vērš uzmanību tam, cik spēcīgi Gruzijas sabiedrība šo procesu atbalsta; īpaši norāda uz to, cik svarīgi no visu minoritāšu un jo sevišķi no etnisko, reliģisko un LGBT minoritāšu līdztiesības un aizsardzības nodrošināšanas viedokļa ir diskriminācijas aizlieguma tiesību akti; atzinīgi vērtē to, ka Gruzijas parlaments ir pieņēmis likumu par diskriminācijas aizliegumu, un prasa to pilnībā ievērot un īstenot, ievērojot ES tiesību aktu un ES Pamattiesību hartas burtu un garu; norāda, ka šis ir svarīgs elements vīzu režīma liberalizācijas procesā; mudina Gruzijas iestādes veikt šim tematam veltītas informācijas kampaņas;

23.

pieņem zināšanai Gruzijas veiktos pasākumus islamofobijas un homofobijas apakrošanai, kas tai bija jāveic saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām; tomēr uzsver vajadzību pienācīgi saukt pie atbildības personas, kas ir vainīgas vardarbīgu islamofobijas un homofobijas aktu veikšanā;

24.

atzinīgi vērtē Gruzijas veikto darbu, īstenojot vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumus; atzinīgi vērtē arī dialogā par vīzu režīmu panākto ievērojamo progresu; atbalsta bezvīzu režīma ar Gruziju savlaicīgu ieviešanu pēc visu nosacījumu izpildes kā konkrētu pozitīvu pasākumu, kas atbilst Gruzijas iedzīvotāju interesēm;

25.

aicina Gruzijas valdību radīt plašsaziņas līdzekļu brīvībai labvēlīgu vidi, kurā zeltu vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms, un atļaut plašsaziņas līdzekļiem informāciju sniegt neatkarīgi un objektīvi, neizdabājot politiskam un ekonomiskam spiedienam; šajā sakarībā prasa, lai tiktu pilnībā īstenots likums par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību;

26.

mudina valdību turpināt tiesiskuma principa un iespēju vērsties tiesā labāku nodrošināšanu, pieņemot jaunu starptautiskajiem standartiem atbilstošu Nepilngadīgo tiesību aizsardzības kodeksu, kas sekmētu visu bērnu iespējas vērsties tiesā; uzsver vajadzību veikt steidzamas sociālās aizsardzības sistēmas reformas, lai mazinātu aizvien pieaugošo sociālās nevienlīdzības plaisu, kas jo īpaši ietekmē bērnus, ko apliecina aizvien lielākais zem valsts nabadzības sliekšņa dzīvojošo bērnu īpatsvars (27 % 2013. gadā salīdzinājumā ar 25 % 2011. gadā) un ārkārtīgā trūkumā dzīvojošo to bērnu īpatsvars (6 % salīdzinājumā ar 3,9 % vispārējā iedzīvotāju klāstā), kas iztiek ar mazāk par USD 1,25 dienā;

27.

pozitīvi vērtē jaunā darba kodeksa pieņemšanu un uzsver vajadzību to īstenot un arī turpmāk uzlabot darba standartus un sociālo dialogu, lai nodrošinātu atbilstību Starptautiskās darba organizācijas noteiktajām darba tiesībām un standartiem;

28.

uzteic Gruzijas apņēmību panākt ciešāku ekonomisko integrāciju ar ES, veicot padziļinātas un grūtas ekonomiskās reformas;

29.

apsveic Gruziju par to, ka tā ir spējusi izturēt ārējo spiedienu — arī Krievijas spiedienu — un novirzīt savas eksporta preces uz jauniem tirgiem, un mudina Gruziju turpināt šo pieeju arī turpmāk; nosoda ekonomiskās šantāžas politiku, ko Krievija izmantoja pret Gruziju, pirms tā 2014. gada jūnijā parakstīja DCFTA nolīgumu, un izmanto joprojām;

30.

ir cieši pārliecināts, ka DCFTA būs labvēlīga ilgtermiņa ietekme uz Gruzijas ekonomiku un tādējādi tā sekmēs Gruzijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes pieaugumu;

31.

ar gandarījumu konstatē to, ka Gruzijas parlaments Nolīgumu ratificēja 2014. gada 18. jūlijā un padarīja iespējamu DCFTA nolīguma pagaidu piemērošanu, sākot ar 2014. gada 1. septembri;

32.

aicina dalībvalstu parlamentus Asociācijas nolīgumu, tostarp sadaļu par DCFTA, ratificēt, cik vien iespējams ātri, lai visas minētā nolīguma normas, kas reglamentē ekonomiku un tirdzniecību, varētu stāties spēkā pilnībā uzreiz;

33.

uzsver, ka DCFTA nolīguma sekmīga piemērošana būs atkarīga no tā, cik skrupulozi abas puses īstenos Nolīgumā paredzētās saistības; šajā sakarībā aicina ES sniegt Gruzijai visu nepieciešamo palīdzību — arī tāpēc, lai mazinātu Gruzijas īstermiņa izmaksas; aicina dalībvalstis Gruzijai nodot zinātību, ko tās guvušas ekonomikas reformu un tuvināšanas jomā;

34.

uzskata, ka parlamentārā kontrole ir pamata nosacījums, lai ES politikas nostādnēm nodrošinātu demokrātisku atbalstu; šim nolūkam aicina Komisiju palīdzēt Eiropas Parlamentam savlaicīgi veikt regulāru un rūpīgu DCFTA nolīguma īstenošanas uzraudzību.

35.

aicina Komisiju cieši uzraudzīt DCFTA īstenošanu nolūkā novērst sociālo un vides standartu pārmērīgu pazemināšanu — jo īpaši dažās nozarēs pārejas laikā;

36.

aicina Komisiju pastiprināt palīdzības sniegšanu Gruzijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tās konsultēt specifiskās jomās, lai tās varētu īstenot valdības veikto reformu un uzņemto saistību — jo īpaši to, kas paredzētas Nolīgumā un Programmā — iekšējo uzraudzību un panākt lielāku pārskatbildību par tām;

37.

aicina Gruzijas valdību pastāvīga dialoga ceļā sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un NVO;

38.

atzinīgi vērtē Gruzijas aktīvo dalību krīzes pārvarēšanas operācijās, kuras rīko, īstenojot ES kopējās drošības un aizsardzības politiku, un aicina EĀDD uzaicināt Gruziju piedalīties attiecīgajās mācībās un instruktāžas pasākumos;

39.

uzsver ES īpašā sūtņa Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā EUMM būtisko lomu drošības un stabilitātes sekmēšanā Abhāzijas un Dienvidosetijas reģiona kaimiņu teritorijās un prasa pagarināt tās pilnvaras arī pēc 2016. gada; papildus tam prasa ES nodrošināt, lai misijai tiktu piešķirts pietiekams budžets un tā varētu pildīt savas pilnvaras;

40.

šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka Ženēvas sarunās nav gūti būtiski panākumi, neskatoties uz Gruzijas iestāžu centieniem ieņemt konstruktīvu nostāju, lai atrisinātu visas konflikta zonās pastāvošās drošības un humanitārās problēmas; prasa, lai ES minētajā procesā uzņemtos efektīvāku lomu; nosoda tā saukto robežierīkošanas procesu, kas tiek īstenots uz Abhāzijas un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas administratīvajām robežām un kura dēļ okupēto teritoriju platība ir paplašinājusies uz Gruzijas rēķina, vietējiem iedzīvotājiem radot postošas humanitārās sekas un graujot uzticības vairošanas pūliņus;

41.

atbalsta pozitīvos pasākumus, kurus Gruzijas valdība veikusi, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju; aicina Krieviju kā nozīmīgu šā reģiona valsti konstruktīvi meklēt konflikta miermīlīgu noregulējumu un jo īpaši — rezultatīvi piedalīties Ženēvas sarunās, kuru rīkošanas mērķis bija uzraudzīt 2008. gada 12. augusta Krievijas un Gruzijas vienošanās par pamieru īstenošanu; uzskata, ka abām konflikta pusēm ir pilnībā jāievēro visi vienošanās par pamieru noteikumi, jo īpaši Krievijas apņemšanās atvilkt visus savus bruņotos spēkus un noteikums, kas paredz, ka Krievijai ir jāgarantē EUMM pilnīga un neierobežota piekļuve separātiskajiem reģioniem — Abhāzijai un Chinvali reģionam/Dienvidosetijai; uzsver vajadzību ļaut bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām (IPP) fiziski un morāli neskartiem atgriezties savās pastāvīgajās dzīves vietās;

42.

uzsver to, cik svarīgi ir konflikta zonās palielināt cilvēku savstarpējo kontaktu skaitu visos līmeņos, lai radītu noturīgam dialogam nepieciešamos priekšnoteikumus un vēl vairāk sekmētu uzticības vairošanu nolūkā paātrināt miera procesu un panākt pušu samierināšanos;

43.

atkārtoti pauž pārliecību, ka asociācijas process neapdraud Krievijas politiskās un ekonomiskās intereses, un nožēlo to, ka Krievijas vadība to uzskata par apdraudējumu; norāda, ka katrai valstij ir neierobežotas tiesības izdarīt savas politiskās izvēles, taču ES sadarbība ar Austrumu partnervalstīm ir vērsta uz labklājības izplatīšanu un politiskās un sociālās stabilitātes paaugstināšanu, no kuras ieguvējas būs visas reģiona valstis;

44.

norāda — tas, ka ES un Gruzijas Asociācijas nolīgums ir stājies spēkā un ka Armēnija, visticamāk, pievienoties Muitas Savienībai, un tas, ka Azerbaidžāna joprojām nepieder ne pie viena no ekonomiskajiem blokiem, tostarp arī PTO ne, varētu graut tradicionālās šajā reģionā pastāvošās ekonomiskās saites; pilnībā atbalsta Austrumu partnerības ietvaros veikto pakāpenisko diferenciāciju, ja tā atbilst partneru dažādajiem vēlmju un spēju līmeņiem, taču, neskatoties uz to, tomēr uzskata, ka no ES viedokļa reģionālā pieeja ir būtiska, lai efektīvi veicinātu Dienvidkaukāza reģiona stabilitāti un ekonomisko attīstību; šim nolūkam aicina Komisiju palīdzēt šā reģiona valstīm tikt galā ar iespējamām šīs situācijas radītajām problēmām un palīdzēt Gruzijai atkārtoti sākt jaunu sadarbības formu Dienvidkaukāza reģionā sekmēšanu;

45.

vērš uzmanību uz Gruzijas ģeogrāfisko stāvokli, kas ir izšķiroši nozīmīgs no tāda Dienvidu koridora un tranzīta naftas un gāzes vadu izbūves viedokļa, kas var izrādīties stratēģiski svarīgi, lai garantētu Eiropas enerģētisko drošību; šajā sakarībā, būvējot enerģētikas infrastruktūru, prasa pilnībā ievērot ES vides standartus; papildus tam uzsver to, cik svarīga ir enerģijas avotu dažādošana — jo īpaši atjaunojamo energoresursu izmantošana — un klimata pārmaiņu politikas virzienu un mērķu saskaņošana ar ES klimata pārmaiņu politikas virzieniem un uzdevumiem;

46.

aicina Komisiju palīdzēt Gruzijas iestādēm, kas īsteno investīciju programmu nolūkā būvēt, sanēt un rekonstruēt hidroelektrostacijas, un šīs iestādes cieši uzraudzīt, tās mudinot pilnībā ievērot ES standartus un normas — jo īpaši ievērot Ietekmes uz vidi prasības lielāku hidroelektrostaciju gadījumā;

47.

uzsver to, cik svarīga ir sadarbība ar Gruzijas parlamentu — tas ir viens no veidiem, kā uzraudzīt Nolīguma un Programmas īstenošanu; uzskata, ka Nolīguma stāšanās spēkā un jaunas institucionālās sadarbības sistēmas izveide, ietverot Asociācijas padomi, nozīmē, ka šīs situācijas izmaiņas ir jāņem vērā, veicot atbilstošus organizatoriskus pasākumus arī parlamentārā līmenī; šim nolūkam, ņemot vērā ES attiecību ar Armēniju un Azerbaidžānu atšķirīgo apjomu, uzskata, ka ir jāizveido īpaša ES un Gruzijas parlamentārās asociācijas komiteja;

48.

aicina Gruziju tās sabiedrībai sniegt visaptverošu informāciju par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, tostarp to sniegt arī Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijām, sadarbībā ar ES īpašo sūtni Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā un EUMM;

49.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Gruzijas valdībai un parlamentam.