12.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 294/25

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Mauritāniju, tai skaitā 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par cilvēktiesībām un drošību Sāhelas reģionā (1) un 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par stāvokli cilvēktiesību jomā Sāhelas reģionā (2),

—

ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 17. marta secinājumus par to, kā tiek īstenota ES stratēģija attiecībā uz drošību un attīstību Sāhelā,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos preses sekretāra 2014. gada 25. jūnija paziņojumu par prezidenta vēlēšanām Mauritānijas Islāma Republikā,

—

ņemot vērā Mauritānijas konstitūcijas 1. pantu, kas “garantē vienlīdzību likuma priekšā visiem tās pilsoņiem neatkarīgi no viņu izcelsmes, rases, dzimuma vai sociālā stāvokļa”,

—

ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, kuru Mauritānija ratificēja 1986. gadā un kuras 5. pants skaidri aizliedz verdzību, un Mauritānijas pievienošanos starptautiskajiem instrumentiem, kuri aizliedz mūsdienu verdzības veidus, proti, 1926. gada Konvenciju par verdzību un tās grozījumu protokolu un 1956. gada Papildkonvenciju par verdzības, vergu tirdzniecības un verdzībai līdzīgu institūtu un paražu izskaušanu,

—

ņemot vērā partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Kotonū nolīgums),

—

ņemot vērā ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2014. gada 24. jūlija noslēguma apsvērumus par Mauritāniju,

—

ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 105. konvenciju par piespiedu darba izskaušanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā atbrīvotu vergu dēls Biram Dah Abeid ir iesaistījusies verdzības izskaušanas atbalsta kampaņā; tā kā 2008. gadā viņš nodibināja Iniciatīvu abolicionistu kustības atdzimšanai (Initiative pour la Résurgence du Mouvement Abolitionniste); tā kā šī organizācija vēlas pievērst uzmanību šim jautājumam un palīdzēt uzsākt konkrētu gadījumu izskatīšanu tiesā; tā kā Biram Dah Abeid 2013. gadā tika piešķirta ANO Cilvēktiesību balva;

B.

tā kā 2014. gada 11. novembrī viens no vadošajiem Mauritānijas aktīvistiem cīņā pret verdzību un Iniciatīvas abolicionistu kustības atdzimšanai dibinātājs Biram Dah Abeid pēc miermīlīga pret verdzību vērsta gājiena tika arestēts; tā kā Biram Dah Abeid ir apsūdzēts par aicinājumu organizēt demonstrāciju, par piedalīšanos demonstrācijā un par piederību nelegālai organizācijai un tā kā daži ziņojumi liecina, ka viņam var draudēt nāvessods; tā kā Mauritānijas Kriminālkodeksā nāvessods joprojām ir paredzēts ne tikai par vissmagākajiem noziegumiem un to var piespriest, pamatojoties uz atzīšanos, kas panākta ar spīdzināšanu;

C.

tā kā arī citi pret verdzību vērstu kampaņu aktīvisti ir arestēti un aizturēti un tādējādi kopējais ieslodzīto aktīvistu skaits no Mauritānijas Iniciatīvas abolicionistu kustības atdzimšanai ir sasniedzis 17; tā kā tiek apgalvots, ka arestu laikā Mauritānijas žandarmērija izmantoja pārmērīgu spēku, tostarp piekaušanu ar stekiem, fizisku vilkšanu pa grīdu un pazemojošas metodes, tostarp piespiežot aizturētajiem izģērbties kailiem; tā kā ir arī aizdomas par to, ka cietumsargi mēģināja piespiest dažus no aktīvistiem parakstīt atzīšanos;

D.

tā kā Biram Dah Abeid 2014. gada Mauritānijas prezidenta vēlēšanās ieguva otro vietu; tā kā viņa reputācija ir padarījusi viņu par nozīmīgu mērķi Mauritānijas varas iestādēm; tā kā viņa un viņa kolēģu aresti ir politiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības apspiešana;

E.

tā kā verdzības prakse turpina pastāvēt Mauritānijā, lai gan to oficiāli atcēla 1981. gadā un tā ir krimināli sodāma kopš 2007. gada; tā kā saskaņā ar 2014. gada globālo verdzības indeksu Mauritānija ir vislielākā pārkāpēja, kur verdzībā ir vislielākā iedzīvotāju daļa (līdz 4 %); tā kā daži novērtējumi liecina, ka verdzības izplatība ir līdz pat 20 %; tā kā nesen pieņemtais Verdzības likums neaptver visus verdzības veidus Mauritānijā, piemēram, neaptverot visa veida dzimtbūšanu;

F.

tā kā verdzība Mauritānijā ir izteikti rasiska un vergi gandrīz vienmēr ir no melnādaino haratīnu kopienas, kas veido 40 % līdz 60 % Mauritānijas iedzīvotāju, kā arī no citām kopienām, kā norāda īpašais referents jautājumos par mūsdienu verdzības izpausmēm; tā kā pat tiem haratīniem, kuri nav verdzībā, bieži tiek liegta pieeja augstāka statusa darbam un nozīmīgiem amatiem sabiedriskajā dzīvē;

G.

tā kā verdzība parasti tiek pārmantota un verdzenēm dzimušus bērnus bieži vien visu mūžu uzskata par saimnieka ģimenes īpašumu; tā kā verdzenes parasti ir pakļautas seksuālai vardarbībai; tā kā vergiem lielākoties ir liegta oficiāla izglītība un viņiem māca, ka piederēt savam saimniekam ir viņu liktenis, tādējādi radot tā dēvēto psiholoģisko verdzību; tā kā verdzenes nedrīkst precēties bez saimnieka atļaujas; tā kā daudzi vergi piedzimst izvarošanas rezultātā; tā kā vergiem pat pēc atbrīvošanas ir ļoti niecīgas iespējas atrast pienācīgu darbu;

H.

tā kā Mauritānija ir ratificējusi tādas konvencijas kā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ĀKK un ES Kotonū nolīgumu,

1.

asi nosoda to, ka ir apcietināts un joprojām nav atbrīvots Biram Dah Abeid, kas ir aktīvs cīnītājs pret verdzību, un viņa līdzgaitnieki, un prasa viņu tūlītēju atbrīvošanu; pauž bažas saistībā ar ziņām, ka pret dažiem aktīvistiem tiek izmantota vardarbība, un mudina Mauritānijas varas iestādes saukt pie atbildības amatpersonas, kuras piedalījušās ieslodzīto ļaunprātīgā izmantošanā un spīdzināšanā;

2.

aicina Mauritānijas valdību izbeigt vardarbīgu izturēšanos pret civiliedzīvotājiem, kas piedalās miermīlīgos sabiedrības protestos un plašsaziņas līdzekļu kampaņās Biram Dah Abeid atbalstam, izbeigt pilsoniskās sabiedrības un politiskās opozīcijas apspiešanu un atļaut aktīvistiem, kas cīnās pret verdzību, turpināt savu nevardarbīgu darbu, nebaidoties no vajāšanas un iebiedēšanas; mudina Mauritānijas varas iestādes atļaut vārda un pulcēšanās brīvību saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un savas valsts likumiem;

3.

stingri nosoda jebkāda veida verdzību, proti, tās plašo izplatību, ar verdzību saistītus paradumus un cilvēku tirdzniecību Mauritānijā; atzinīgi vērtē valdības panākto verdzības kriminalizēšanu, īpaši izveidotu tiesu ar verdzību saistītu lietu izskatīšanai un valdības 2014. gada martā sniegto paziņojumu ieviest verdzības atcelšanas plānu;

4.

pauž nožēlu, ka tikai vienā gadījumā sākta pret verdzību vērsta kriminālvajāšana; aicina Mauritānijas valdību darīt galu jebkāda veida verdzībai, pieņemt pret verdzību vērstus likumus un tiesību aktus, lai grozītu vai atceltu diskriminējošos likumus, tostarp diskriminējošās normas kriminālkodeksā, personiskā statusa kodeksā un pilsonības kodeksā; uzsver, ka lietpratīgi jāizmeklē visi zināmie verdzības gadījumi vai verdzībai pielīdzināmi paradumi un jāpanāk vainīgo sodīšana;

5.

aicina Mauritānijas varas iestādes, vēršoties pret verdzību, visos sabiedrības līmeņos veicināt informētību, veidot cilvēku attieksmi un pārliecību; stingri mudina Mauritānijas varas iestādes palīdzēt mainīt sabiedrības attieksmi rases un verdzības jautājumos, jo īpaši attiecībā pret haratīniem; uzsver, ka ir jāaizliedz diskriminācija etniskās piederības dēļ, jo īpaši izglītībā un darba tirgū; turklāt aicina Mauritānijas varas iestādes pilnībā likvidēt paverdzināšanas sistēmu, kas balstās uz kastām un jo īpaši skar sievietes mājkalpotājas;

6.

mudina nodrošināt vispārēju oficiālo izglītību, lai esošie un bijušie vergi un viņu bērni varētu uzlabot savas zināšanas un iegūt iemaņas, kas ļauj viņiem atrast pienācīgu darbu; norāda, ka ir jānodrošina Mauritānijas pilsoņiem tiesības uz zemi, jo īpaši tad, ja viņi to apdzīvojuši un apstrādājuši daudzās paaudzēs, tiesības, kuras, kā ierosina Biram Dah Abeid un Mauritānijas Iniciatīva abolicionistu kustības atdzimšanai, būtu galvenais instruments, lai pārrautu verdzības ciklu; šajā sakarā mudina Mauritānijas valdību ratificēt SDO Konvenciju Nr. 169, kurā atzītas pirmiedzīvotāju tiesības uz zemes izmantošanu;

7.

uzsver, ka ES un Mauritānijai ir svarīgi uzturēt veiksmīgas attiecības ar mērķi veicināt demokrātiju, stabilitāti un attīstību valstī; uzsver, ka Mauritānija ir nozīmīga partnervalsts ES drošības un attīstības stratēģijā Sāhelas reģionā;

8.

mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis pielikt visas pūles, lai atrisinātu verdzības problēmu Mauritānijā, jo īpaši nodrošinot skaidri formulētu un iedarbīgu ārpolitiku un cilvēktiesību politiku, kas ir saskaņā ar ES stratēģisko satvaru cilvēktiesību un demokrātijas jomā, un atbalstot cilvēktiesību aspektus kā daļu no ES Sāhelas stratēģijas, kā arī dialogu ar Mauritānijas valdību, cita starpā oficiālo divpusējo nolīgumu kontekstā;

9.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Mauritānijas varas iestādēm, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, ANO Cilvēktiesību padomei, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienai, Arābu valstu līgai un Āfrikas Savienībai.