15.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 12/10

Ziņotāja:

VAREIKYTĖ kdze

1.1.

Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga no pētniecības un inovācijas, un, lai saglabātu konkurētspēju pasaulē, Eiropai līdz 2020. gadam vajag vēl 1 miljonu pētnieku. Pētniecība var radīt arī 3,7 miljonus darbvietu un līdz 2025. gadam palielināt ES IKP par 795 miljardiem euro gadā, ja līdz 2020. gadam tiek sasniegts mērķis – pētniecībā un izstrādē ieguldīt 3 % no ES IKP (1).

1.2.

ES ir apņēmusies visās savās politikas jomās, tostarp pētniecībā un inovācijā (P&I), veicināt dzimumu līdztiesību un iespēju vienlīdzību sievietēm un vīriešiem. Eiropas līmenī pieejamie dati atklāj lielu nelīdzsvarotību starp sieviešu un vīriešu īpatsvaru Eiropas pētniecības nozarē (2).

1.3.

Dzimumu līdzsvars ir ļoti svarīgs labai pētniecības sistēmas darbībai. Lai sasniegtu pētniecības jomā izvirzītos mērķus, dalībvalstīm un Eiropas Savienībai kopumā ir jāizmanto viss pieejamais cilvēkkapitāls.

1.4.

Komiteja mudina Eiropas Komisiju nākt klajā ar ieteikumu dalībvalstīm, kurā būtu iekļauti vienoti norādījumi par institucionālām pārmaiņām nolūkā veicināt dzimumu līdztiesību augstskolās un pētniecības iestādēs, kā 2012. gadā izklāstīts paziņojumā par Eiropas pētniecības telpu (EPT).

1.5.

Ieteikuma mērķis būtu rosināt dalībvalstis novērst juridiskos un citus šķēršļus sieviešu-pētnieču pieņemšanai un paturēšanai darbā un karjeras attīstībai, novērst dzimumu nelīdzsvarotību lēmumu pieņemšanā un stiprināt dzimumu dimensiju pētniecības programmās.

1.6.

Komiteja arī aicina Komisiju turpināt attīstīt un īstenot informēšanas programmas, lai piesaistītu vairāk meiteņu STEM jomām (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) un vairāk sieviešu iesaistītu pētniecībā.

1.7.

Būtu jāpastiprina sadarbība starp attiecīgajiem Komisijas direktorātiem (Izglītības un kultūras ĢD un Pētniecības un inovācijas ĢD).

1.8.

Komiteja arī iesaka Eurostat sistēmā ievākt un izplatīt pa dzimumiem sadalītus datus, kas saistīti ar pētniecību un inovāciju.

1.9.

Pamatojoties uz paziņojumā par EPT un programmā “Apvārsnis 2020” iekļautajiem ieteikumiem, dalībvalstīm jācenšas uzlabot savu juridisko regulējumu un politikas sistēmu dzimumu līdztiesības pētniecībā veicināšanai.

1.10.

Komiteja mudina dalībvalstis palielināt izdevumus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no IKP, proti, līdz līmenim, kas noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”.

1.11.

Kā norādīts EPT paziņojumā, dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt Eiropas struktūrfondu un citu finansēšanas shēmu pieejamību, lai īstenotu institucionālo pārmaiņu iniciatīvas.

1.12.

Pētniecības iestāžu un organizāciju novērtēšanai, akreditācijai un finansēšanai vajadzētu būt saistītai ar to, kādā mērā tās nodrošina dzimumu līdztiesību.

1.13.

Dalībvalstīm kopā ar to publiskajām/valsts pētniecības un izglītības iestādēm un sociālajiem partneriem būtu jāmeklē veidi, kā nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru, šim nolūkam izstrādājot un ieviešot uz ģimeni orientētus pasākumus, kuri būtu domāti gan sievietēm, gan vīriešiem, kas nodarbināti pētniecībā.

1.14.

Dalībvalstīm jāatbalsta un jāstiprina pētniecības iestāžu dialogs ar uzņēmumiem un attiecīgajiem sociālajiem partneriem.

1.15.

EESK mudina pētniecības iestādes un augstskolas gādāt, lai to lēmumu pieņemšanā, atlases sistēmās un citās attiecīgās struktūrvienībās dzimumu pārstāvība būtu līdzsvarā.

1.16.

Centienus nodrošināt dzimumu līdztiesību jāiekļauj pētniecības iestāžu, augstskolu un to attiecīgo struktūrvienību plānošanas procesos.

1.17.

Komiteja aicina uz plašāku dialogu ar zinātnisku publikāciju izdevniecībām un redakcijām, lai mazinātu ar dzimumu saistītus aizspriedumus un palielinātu sieviešu-zinātnieču ieguldījumu zinātniskās publikācijās, ievadrakstos, recenzijās un apskatos.

2.1.

Eiropadome 2005. gadā noteica mērķi: vadošajos publiskā sektora pētniecības amatos 25 % jābūt sievietēm. Tomēr lēmumu pieņemšanas jomā joprojām novērojama dzimumu nelīdzsvarotība: 2010. gadā tikai 15,5 % no augstākās izglītības iestāžu vadītājiem bija sievietes, un augstskolu rektoru vidū sieviešu ir vien 10 %.

2.2.

Horizontālā segregācija starp dažādām ekonomikas nozarēm un pētniecības jomām turpina pastāvēt. Sieviešu īpatsvars pētnieku vidū ir lielāks augstākās izglītības un valsts pārvaldes jomās nekā ekonomikas jomas uzņēmumos. Eiropas Savienībā pasniedzēju vidū (A pakāpe) visaugstākais sieviešu īpatsvars ir humanitārajās un sociālajās zinātnēs (attiecīgi 28,4 % un 19,4 %), savukārt inženierzinātnēs un tehnoloģijā – viszemākais (7,9 %).

2.3.

Sieviešu akadēmiskās karjeras raksturīga iezīme joprojām ir vertikālā segregācija. 2010. gadā studentu un augstskolu beidzēju vidū sieviešu īpatsvars (attiecīgi 55 % un 59 %) bija lielāks nekā vīriešu, tomēr vairums doktorantūras studentu un absolventu ir vīrieši (sieviešu īpatsvars šajās kategorijās ir 49 % no studentiem un 46 % no doktorantūras beidzējiem). Turklāt sieviešu īpatsvars C pakāpes akadēmiskā personāla vidū bija 44 %, 37 % B pakāpē un tikai 20 % A pakāpē. Nepietiekamā sieviešu pārstāvība vēl uzskatāmāka ir dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, kur C pakāpes akadēmiskā personāla vidū viņu ir tikai 33 %, B pakāpē – 23 %, bet C pakāpē – vien 11 % (4).

2.4.

Pareizs darba un privātās dzīves līdzsvars joprojām ir viens no svarīgākajiem elementiem, ar ko panākt dzimumu līdztiesību. Sieviešu karjeru pētniecībā apgrūtina ne vien “stikla griesti”, bet arī “maternitātes mūris”, jo sievietes joprojām uzņemas lielāko tiesu aprūpes un mājsaimniecības darbu.

2.5.

Citi būtiski šķēršļi un ierobežojumi, kas Eiropas pētniecības sistēmā kavē sieviešu pieņemšanu un paturēšanu darbā un viņu karjeras attīstību, ir šādi: demokrātijas un pārredzamības trūkums darbā pieņemšanas un karjeras attīstības procesā, dzimumu aizspriedumi snieguma novērtēšanā, nepārredzamība lēmumu pieņemšanas struktūrās un iesakņojušies stereotipi par meitenēm/sievietēm un zinātni. Eiropas pētniecības iestādes vēl ievērojami jāmodernizē, lai nodrošinātu strukturālos apstākļus sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzībai.

3.1.

Pētniecība un inovācija (P&I) ir nozīmīgs Eiropas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks, un, lai saglabātu konkurētspēju pasaulē, Eiropai vajag vēl 1 miljonu pētnieku. Pētniecība un inovācija ir ne vien priekšnoteikums tam, lai ES kļūtu par zināšanu sabiedrību, bet var radīt arī 3,7 miljonus darbvietu un līdz 2025. gadam palielināt ES IKP par 795 miljardiem euro gadā, ja līdz 2020. gadam tiek sasniegts mērķis – pētniecībā un izstrādē ieguldīt 3 % no ES IKP (5).

3.2.

Dzimumu līdzsvars ir ļoti svarīgs labai pētniecības sistēmas darbībai. Lai sasniegtu pētniecības jomā izvirzītos mērķus, dalībvalstīm un Eiropas Savienībai kopumā ir jāizmanto viss talantu un resursu ziņā pieejamais cilvēkkapitāls. Pilnībā izmantojot sieviešu prasmes, zināšanas un kvalifikāciju, būs iespējams veicināt izaugsmi, darbvietas un Eiropas konkurētspēju, kas ir galvenie plaukstošas ekonomikas virzītāji.

3.3.

Lai augstas kvalitātes pētniecība būtu sabiedrībai noderīga, būtu jāapsver vairāki dažādi risinājumi. Vislabāk to var nodrošināt tad, ja pētnieku aprindas sastāva ziņā ir daudzveidīgas un spēj sadarboties gan vienas zinātņu nozares iekšienē, gan ar citu nozaru pārstāvjiem. Pētniecība un izglītība ir neatņemama politikas izstrādes un publiskās pārvaldes daļa, kas publiskajām debatēm piešķir kritisku skatījumu, daudzveidību un atklātumu (6).

3.4.

Ja pētniecībā nodarbinātu vairāk sieviešu, paplašinātos zināšanu resursi, uzlabotos zināšanu atdeve, un nozare kļūtu spēcīgāka un konkurētspējīgāka. Pētījumi liecina, ka neviendabīgas pētnieku grupas ir stabilākas un vairāk orientētas uz inovācijām nekā viendabīgas grupas (7) un ka zināšanu un sociālā kapitāla daudzveidība grupās ir svarīgs faktors, kas sekmē jaunas idejas (8). Uz dzimumu orientētās inovācijās zinātnē, medicīnā, inženierijā un vides jomā ar dzimumiem saistītu datu analīzi izmanto kā resursu, kas stimulē jaunas idejas, jaunus pakalpojumus un jaunas tehnoloģijas (9).

3.5.

Salīdzinot dalībvalstīs esošos dzimumu līdztiesības indeksus, redzam, ka valstis ar augstāku dzimumu līdztiesības indeksu (GEI, Gender Equality Index) mēdz ievērojami vairāk no sava IKP ieguldīt pētniecībā un izstrādē, kā arī sasniedz labākus rezultātus inovācijā.

3.6.

Ar dzimumu aspektu saistītu analīzi iekļaujot pētniecības un inovācijas saturā, var nodrošināt, ka pētniecībā, kā arī šodienas inovācijās pienācīgi ir ņemtas vērā gan sieviešu, gan vīriešu vajadzības, uzvedības modeļi un domāšanas veids. Pētījumi rāda, ka, iekļaujot ar dzimumu aspektu saistītu analīzi, palielinās pētniecības un inovācijas nozīmīgums un kvalitāte. Tas rada arī pievienoto vērtību sabiedrībai un uzņēmumiem, pētniecību orientējot uz plašām un dažādām izmantotāju grupām un radot iekļaujošākus inovācijas procesus, kā liecina projekts “Ar dzimumu saistīta inovācija” (10).

4.1.

Komiteja mudina Eiropas Komisiju nākt klajā ar ieteikumu dalībvalstīm, kurā būtu iekļauti vienoti norādījumi par institucionālām pārmaiņām nolūkā veicināt dzimumu līdztiesību augstskolās un pētniecības iestādēs, kā 2012. gadā izklāstīts paziņojumā par Eiropas pētniecības telpu (EPT). Ieteikuma mērķis būtu rosināt dalībvalstis novērst juridiskos un citus šķēršļus sieviešu-pētnieču pieņemšanai un paturēšanai darbā un karjeras attīstībai, novērst dzimumu nelīdzsvarotību lēmumu pieņemšanā un stiprināt dzimumu dimensiju pētniecības programmās. Ieteikumā vajadzētu iekļaut plašu sarakstu ar lietderīgākajiem piemēriem no Eiropas pētniecības telpas (EPT) valstīm.

4.2.

Komiteja arī aicina Komisiju turpināt attīstīt un īstenot gan informēšanas programmas, lai piesaistītu vairāk meiteņu STEM jomām (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) un vairāk sieviešu iesaistītu pētniecībā, gan arī īpašas programmas profesionālās orientācijas jomā. Šajā ziņā būtu jāpastiprina sadarbība starp attiecīgajiem Komisijas direktorātiem (Izglītības un kultūras ĢD un Pētniecības un inovācijas ĢD). Šāda sadarbība būtu iespēja kopīgiem spēkiem sasniegt labākus rezultātus dzimumu līdztiesībā, pētniecībā un izglītībā kopumā.

4.3.

Komisijai būtu jānodrošina dzimumu līdzsvars ES izglītības un pētniecības mobilitātes programmās.

4.4.

Komiteja arī iesaka Eurostat sistēmā ievākt un izplatīt pa dzimumiem sadalītus datus, kas saistīti ar pētniecību un inovāciju, jo tad varētu nodrošināt uzticamākus un salīdzināmus rādītājus, būtu vieglāk ievākt datus un veikt uzraudzību; tas palīdzētu pilnveidot Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju laikposmam pēc 2015. gada.

5.1.

EESK aicina dalībvalstis censties savas politikas, kas orientētas uz dzimumu līdztiesību pētniecībā un inovācijā, pielāgot ES līmenī pieņemtajiem lēmumiem par Eiropas pētniecības telpu un programmu “Apvārsnis 2020”.

5.2.

Komiteja mudina dalībvalstis palielināt izdevumus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no IKP, proti, līdz līmenim, kas noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”. Patlaban pētniecībai un izstrādei ES-28 vidēji tērē 2,07 % (11); tas kavē ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu, kā arī neļauj pētniecības iestādēm pilnībā izmantot talantu potenciālu.

5.3.

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāievieš informēšanas programmas, kas mērķtiecīgi veidotas tā, lai vairāk meiteņu ieinteresētu izraudzīties zinātni, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātiku un pētniecībai piesaistītu vairāk sieviešu; interese par šiem priekšmetiem rosināma jau skolā.

5.4.

EESK uzskata, ka viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kā uzlabot dzimumu līdzsvaru izglītībā un pētniecībā, ir piedāvāt finanšu stimulus tām izglītības un pētniecības iestādēm, kas apliecinājušas neapstrīdamus panākumus dzimumu līdzsvara nodrošināšanā. Pētniecības iestāžu un organizāciju novērtējums, akreditācija un finansējums dalībvalstīm būtu jāsasaista ar šo iestāžu rezultātiem dzimumu līdztiesības jomā.

5.5.

Lai izveidotu stabilu pamatu strukturālajām pārmaiņām, kas tik ļoti nepieciešamas Eiropas pētniecības iestādēs un organizācijās, dalībvalstīm un attiecīgajām to iestādēm būtu jāizstrādā metodika, kā uzraudzīt un vērtēt dzimumu līdztiesības jomā veikto pasākumu efektivitāti.

5.6.

Dalībvalstīm kopā ar to pētniecības un izglītības iestādēm un sociālajiem partneriem būtu jāmeklē veidi, kā nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru, šim nolūkam izstrādājot un ieviešot uz ģimeni orientētus pasākumus, kuri būtu domāti gan sievietēm, gan vīriešiem, kas nodarbināti pētniecībā, piemēram, bērnu aprūpes iespējas, teledarbu, nepilna laika darbu utt.

5.7.

EESK mudina pētniecības iestādes gādāt, lai to lēmumu pieņemšanā, atlases sistēmās un citās attiecīgās struktūrās dzimumu pārstāvība būtu līdzsvarā.

5.8.

Centienus nodrošināt dzimumu līdztiesību jāiekļauj pētniecības iestāžu, augstskolu un to attiecīgo struktūrvienību plānošanas procesos. Visos līmeņos jāizstrādā rīcības plāni, un jāparedz ikgadēji ziņojumi par sasniedzamajiem mērķiem, pasākumiem un rezultātiem. Struktūrvienības aktīvi jāiesaista šajā procesā, un tām jāuzņemas atbildība, nosakot savus mērķus un pasākumus. Sievietēm jāpiedalās šādā plānošanā, lai nodrošinātu, ka pētnieces un viņu interešu jomas netiek ignorētas.

5.9.

Zinātne un inovācija dod ļoti lielu labumu uzņēmējdarbībai. Tāpēc dalībvalstīm jāatbalsta un jāstiprina pētniecības iestāžu dialogs ar uzņēmumiem un attiecīgajiem sociālajiem partneriem. Ar šādu dialogu var panākt, ka pētniecība vairāk orientējas uz uzņēmējdarbību, un tas var palīdzēt pētniecības iestādēm dažādot savu budžetu.

5.10.

Komiteja aicina uz plašāku dialogu ar zinātnisku publikāciju izdevniecībām un redakcijām, lai mazinātu ar dzimumu saistītus aizspriedumus un palielinātu sieviešu-zinātnieču ieguldījumu zinātniskās publikācijās, ievadrakstos, recenzijās un apskatos.

5.11.

Jānodrošina arī dažādu paaudžu zinātnieku dialogs; tas veicinās sadarbību pētniecībā un dos iespēju jaunajiem pētniekiem apgūt zināšanas ikdienējas mācīšanās ceļā.

5.12.

Vadība ļoti lielā mērā ietekmē pētniecības darbu, un tai ir izšķirīga nozīme kvalitātes pilnveidošanā. Gan sievietes, gan vīrieši jāiesaista apmācībā, kas paver ceļu uz augstāka līmeņa amatiem. Vadītāji jāapmāca jautājumos, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību pētniecībā, – tā ir atsevišķa zināšanu joma.

5.13.

Komiteja atbalsta starptautiskas un valstiskas stimulu sistēmas, piemēram, UNESCO un L'Oréal programmu “For Women in Science” (12), “Athena Swan” (13) un citas iniciatīvas, kas ne vien mudina sievietes iesaistīties zinātniskā darbībā un rosina iestādes īstenot strukturālas pārmaiņas, bet arī kļūst par ļoti iedarbīgu komunikācijas instrumentu dzimumu līdztiesības popularizēšanai sabiedrībā.

6.1.

Viens no pasākumiem dzimumu līdzsvara veicināšanai ir bijusi “mērenā pozitīvā diskriminācija” (moderate positive action), kā noteikts Līgumā par ES darbību un saskaņā ar ES Tiesas judikatūrā noteiktajām robežām. Šādi pasākumi dod iespēju nodrošināt, ka gadījumā, ja kandidātiem ir apmēram līdzīgas kvalifikācijas, prioritāte tiek dota tā dzimuma kandidātiem, kura pārstāvju īpatsvars ir mazāks nekā 40 % no visiem darba ņēmējiem tajā pašā amata kategorijā.

6.2.

Pētniecības iestādēm un augstskolām ir divas dažādas metodes kā novērst iespējamos aizspriedumus atlasē. Pirmā metode ir ieviest vadlīnijas, kurās noteikts, ka atlases procedūras uzraudzību veic fakultātes komiteja, dzimumu līdztiesības ombuds vai cita atbildīgā struktūrvienība. Otrā metode ir fakultātēm uzlikt pienākumu izstrādāt ziņojumu par atlases procedūru, lai varētu apkopot dzimumu līdztiesības statistiku par kandidātiem kopumā, atlasītajiem kandidātiem un darbā pieņemtajiem kandidātiem. Ir svarīgi atlases procedūrās novērst neformalitāti, jo šādos apstākļos priekšrocības parasti ir vīriešiem. Tas attiecas arī uz “neformāliem uzaicinājumiem” pieteikties uz vakantajām vietām un uz konkursa prasību pielāgošanu, lai tās labāk atbilstu vīriešu kvalifikācijai un pieredzei.

6.3.

Varētu izveidot pielāgotas programmas un dienas aprūpes centrus bērniem. Tos var minēt darba sludinājumos, lai piesaistītu kandidātus. Arī piedāvājot iespēju pēc bērna kopšanas atvaļinājuma saņemt stipendiju, var vairāk piesaistīt abu dzimumu kandidātus.

6.4.

Vairākas Eiropas valstis ir izveidojušas atsevišķas datubāzes par sievietēm-zinātniecēm un ekspertēm. Tas ir īpaši lietderīgi, ja meklē specifisku zinātnieci vai zinātnieci ar īpašām prasmēm, kas ir nepieciešamas pētniecības komandai vai iestādei, kurā sievietes nav pietiekami pārstāvētas.

6.5.

Būtu jāveicina dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā, lai nodrošinātu, ka budžetos un resursu sadalē ir ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts. Tāpēc dzimumu perspektīva ir jāiekļauj budžeta procesa visos līmeņos, jo tas dod iespēju uzraudzīt un novērtēt, vai tiek ievērota līdztiesība, un vajadzības gadījumā mērķtiecīgi veikt nepieciešamās izmaiņas.

6.6.

Varētu izveidot īpašus valstu un/vai institucionālos fondus, kas sniegtu atbalstu pētniecēm disciplīnās, kurās ir mazs sieviešu īpatsvars. Turklāt, izmantojot dažādas stimulēšanas programmas, varētu apbalvot iestādes un/vai struktūrvienības, kas aktīvi veicina dzimumu līdztiesību un uzrāda labus rezultātus.

6.7.

Lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru amatos un komitejās, varētu rosināt struktūrvienības uzaicināt zinātnieces no trešām valstīm kā viesprofesores un kā komitejas locekļus.

6.8.

Darba devējiem būtu jāizvairās sludinājumos, kas attiecas uz zinātnisko līdzstrādnieku (ar vai bez doktora grāda) pieņemšanu darbā, pieprasīt augsta līmeņa specializāciju, jo tādējādi var piesaistīt vairāk kandidātu un izvairīties no viņu priekšlaicīgas atsijāšanas.

6.9.

Visu atlases komiteju sastāvā vajadzētu būt sievietēm un nodrošinātam dzimumu līdzsvaram. Tas var veicināt pieteikumus no sievietēm un viņu pieņemšanu darbā.

6.10.

Informēšana un apmācības par dzimumu līdztiesības jautājumiem būtu jāiekļauj vadītāju apmācības programmās. Kvalifikāciju dzimumu līdztiesības jautājumos varētu iekļaut starp kritērijiem, ko ņem vērā, aizpildot vadības amata vietas un novērtējot vadošo darbinieku sniegumu (14).

6.11.

Ir būtiski dzimumu līdztiesību uzraudzīt, izmantojot piemērotus rādītājus par cilvēkresursiem un finanšu resursu piešķiršanu. Tāpēc pamatdatu vākšanā vienmēr jānodrošina pa dzimumiem sadalīti dati.

6.12.

Pētniecības grupām ir stimulējošs efekts uz pētniecības vidi. Pētījumi rāda, ka pētniecības grupām, kurās ir cilvēki ar dažādiem profiliem, ir lielākas izredzes paplašināt pētniecības perspektīvu. Pētījumi arī rāda, ka jauktu grupu izveide rada labākus apstākļus radošumam un inovācijai un palielina publikāciju biežumu (15).

6.13.

Sākuma posma komplekti (kuros iekļauti līdzekļi projektu īstenošanai, aprīkojuma iegādei un pētniecības asistentu atalgojumam) var palīdzēt jaunām darbiniecēm-sievietēm nostiprināt savu pētnieces pozīciju. Pieredze rāda, ka sievietes nemāk sarunās panākt tik labus pētniecības nosacījumus kā vīrieši. Sākumposma komplekti ir mēģinājums to kompensēt, un to ieviešana noteikti būtu jāapsver.