1.

kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un Eiropas kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP). Šajā kontekstā šai komitejai palīdz drošības un aizsardzības apakškomiteja;

2.

attiecībām ar citām Savienības iestādēm un struktūrām, ANO un citām starptautiskām organizācijām un parlamentārajām asamblejām jautājumos, kas ietilpst tās kompetencē;

3.

Eiropas Ārējās darbības dienesta pārraudzību;

4.

politisko attiecību stiprināšanu ar trešām valstīm, it īpaši ar tām, kas atrodas tieši blakus Eiropas Savienībai, visaptveroši ar tām sadarbojoties un īstenojot palīdzības programmas, vai noslēdzot tādus asociācijas un partnerattiecību nolīgumus;

5.

sarunu uzsākšanu, pārraudzību un noslēgšanu par Eiropas valstu pievienošanos Savienībai;

6.

visu to darbību likumdošanas aspektiem, plānošanu un kontroli, kas veiktas saistībā ar Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu un partnerattiecību instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, kā arī politikas jomām, kas nosaka minētos instrumentus;

7.

cita starpā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārraudzību un paveiktā darba kontroli, jo īpaši attiecībā uz EKP gada progresa ziņojumiem;

8.

jautājumiem saistībā ar demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām, ietverot minoritāšu tiesības, trešās valstīs un starptautisko tiesību principiem. Šajā kontekstā komitejai palīdz cilvēktiesību apakškomiteja, kurai ir jānodrošina saskaņa ar visiem Savienības ārpolitikas virzieniem nu cilvēktiesību politiku. Neskarot attiecīgos noteikumus, citu šajā jomā kompetento komiteju un struktūru locekļus aicina piedalīties apakškomitejas sanāksmēs.

9.

Parlamenta iesaistīšanos vēlēšanu novērošanas misijās, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām atbilstīgajām komitejām un delegācijām.

1.

Savienības attīstības un sadarbības politikas veicināšanu, īstenošanu un pārraudzību, it īpaši par:

2.

visu to darbību likumdošanas aspektiem, plānošanu un kontroli, kas veiktas saistībā ar Attīstības sadarbības instrumentu (ASI), Eiropas Attīstības fondu (EAF) — ciešā sadarbībā ar valstu parlamentiem — un Humānās palīdzības instrumentu, kā arī visiem jautājumiem, kuri attiecas uz humāno palīdzību jaunattīstības valstīs un politiku, kas šos jautājumus nosaka;

3.

jautājumiem saistībā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un attiecībām ar atbilstošajām struktūrām;

4.

jautājumiem saistībā ar aizjūras zemēm un teritorijām (AZT);

5.

Parlamenta iesaistīšanos vēlēšanu novērošanas misijās, kad nepieciešams, sadarbībā ar citām atbilstošām komitejām un delegācijām.

1.

finansiālajām, ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm un reģionālajām organizācijām;

2.

kopējo ārējo tarifu un tirdzniecības veicināšanu, kā arī muitas noteikumu un pārvaldības ārējiem aspektiem;

3.

divpusējo, daudzpusējo un vairākpušu tirdzniecības nolīgumu parakstīšanu, pārraudzību, noslēgšanu un izpildes pārbaudi saistībā ar ekonomikas, tirdzniecības un investēšanas attiecībām ar trešām valstīm un reģionālām organizācijām;

4.

saskaņošanas vai standartizācijas tehniskajiem pasākumiem jomās, uz kurām attiecas starptautisko tiesību instrumenti;

5.

attiecībām ar atbilstošām starptautiskām organizācijām un starptautiskiem forumiem par tirdzniecības jautājumiem, un organizācijām, kas veicina reģionu ekonomikas un tirdzniecības reģionālo integrāciju ārpus Savienības;

6.

attiecībām ar PTO, ieskaitot tās parlamentāro dimensiju.

1.

Savienības ieņēmumu un izdevumu daudzgadu finanšu programmu un Savienības pašas resursu sistēmu;

2.

Parlamenta budžeta prerogatīvām, proti, Savienības budžetu, kā arī sarunām par iestāžu nolīgumu un tā piemērošanu šajā jomā;

3.

Parlamenta tāmi saskaņā ar Reglamentā noteikto procedūru;

4.

decentralizēto struktūru budžetu;

5.

Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību, kas neietilpst Eiropas ekonomiskajā pārvaldībā;

6.

Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā, neskarot tās komitejas pilnvaras, kas ir atbildīga par ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu;

7.

Savienības tiesību aktu finansiālo ietekmi un to samērīgumu ar daudzgadu finanšu programmu, neskarot attiecīgo komiteju kompetences;

8.

kārtējā budžeta izpildes gaitu un izpildes novērtēšanu, neskatoties uz Reglamenta 78. panta 1. punktu, apropriāciju pārvietošanu, ar štatu sarakstiem saistītajām procedūrām, administratīvajām apropriācijām un viedokļiem saistībā ar ēku celtniecības projektiem, kuriem ir nozīmīga finansiāla ietekme;

9.

Finanšu regulu, atskaitot jautājumus, kas saistīti ar budžetu izpildi, pārvaldi un kontroli.

1.

Savienības un Eiropas Attīstības fonda budžeta izpildi un lēmumiem, ko pieņem Parlaments par budžeta izpildes apstiprināšanu, ieskaitot iekšējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, kā arī par visiem citiem pasākumiem saistībā ar šādiem lēmumiem vai to īstenošanu;

2.

Savienības, tās iestāžu un jebkuras struktūras, kas no tās saņēmusi finansējumu, kontu un bilanču slēgšanu, uzrādīšanu un revīziju, ieskaitot pārvietojamo apropriāciju un saldo noteikšanu;

3.

Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli,

4.

dažādu Savienības finansēšanas veidu rentabilitātes uzraudzību, tai īstenojot Savienības politikas virzienus, kas pēc Budžeta kontroles komitejas pieprasījuma saistīts ar īpašu komiteju iesaisti un pēc Budžeta kontroles komitejas pieprasījuma rīkošanos sadarbībā ar īpašajām komitejām, lai pārbaudītu Revīzijas palātas īpašos ziņojumus;

5.

attiecībām ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Savienības budžeta izpildes gaitā konstatēto krāpšanas gadījumu un pārkāpumu izskatīšanu, pasākumiem, kuru mērķis ir šādus gadījumus novērst un par tiem iesniegt prasību tiesā, kā arī Savienības finansiālo interešu stingru vispārēju aizsardzību, un par Eiropas Prokuratūras attiecīgām darbībām šajā jomā;

6.

attiecībām ar Revīzijas palātu, tās locekļu iecelšanu un tās ziņojumu izskatīšanu;

7.

Finanšu regulu, ciktāl tas attiecas uz budžeta izpildi, pārvaldi un kontroli.

1.

Savienības ekonomikas un monetāro politiku, Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības un Eiropas monetārās un finansiālās sistēmas darbību (ieskaitot attiecības ar attiecīgajām iestādēm vai organizācijām);

2.

kapitāla un maksājumu brīvu apriti (pārrobežu maksājumi, vienota maksājumu telpa, maksājumu bilance, kapitāla aprite un aizņēmumu un aizdevumu politika, tāda kapitāla aprites kontrole, kuram ir izcelsme trešā valstī, pasākumi Savienības kapitāla eksporta veicināšanai);

3.

starptautisko monetāro un finansiālo sistēmu (ieskaitot attiecības ar finanšu iestādēm un organizācijām);

4.

konkurences noteikumiem un noteikumiem par valsts vai sabiedriskā sektora atbalstu;

5.

fiskālajiem noteikumiem;

6.

finanšu pakalpojumu, iestāžu un tirgu reglamentēšanu un uzraudzību, ieskaitot finanšu atskaites, revīziju, grāmatvedības noteikumus, uzņēmumu vadību un citus jautājumus saistībā ar uzņēmumu tiesībām, kuri īpaši attiecas uz finanšu pakalpojumiem;

7.

Eiropas Investīciju bankas attiecīgajām finansiālajām darbībām, kas ir daļa no Eiropas ekonomiskās pārvaldības eurozonā.

1.

nodarbinātības politiku un visiem sociālās politikas aspektiem, tostarp darba apstākļiem, sociālo nodrošināšanu un sociālo aizsardzību;

2.

darba ņēmēju tiesībām;

3.

pasākumiem saistībā ar veselības aizsardzību un drošību darba vietā;

4.

Eiropas Sociālo fondu;

5.

arodmācības politiku, ieskaitot profesionālās kvalifikācijas celšanu;

6.

darba ņēmēju un pensionāru brīvu pārvietošanos;

7.

sociālo dialogu;

8.

jautājumiem, kas saistīti ar visa veida diskrimināciju darba vietā un darba tirgū, atskaitot diskrimināciju saistībā ar dzimumu;

9.

attiecībām ar:

kā arī attiecībām ar citām atbilstošām Savienības struktūrām un starptautiskām organizācijām.

1.

vides politiku un pasākumiem vides aizsardzībā, it īpaši saistībā ar:

2.

veselības aizsardzību, it īpaši:

3.

jautājumiem saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, it īpaši:

1.

Savienības rūpniecības politiku un ar to saistītiem jautājumiem, un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ieskaitot pasākumus saistībā ar MVU;

2.

Savienības pētniecības un inovācijas politiku, ieskaitot zinātni un tehnoloģiju, kā arī pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu;

3.

Eiropas kosmosa politiku;

4.

Kopīgā pētniecības centra, Eiropas Pētniecības padomes, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un References materiālu un mērījumu institūta darbību, kā arī JET, ITER un citiem tās pašas jomas projektiem;

5.

Savienības pasākumiem saistībā ar enerģētikas politiku vispār un iekšējā enerģētikas tirgus izveides kontekstā, ietverot pasākumus, kas saistīti ar:

6.

Euratom līgumu un Euratom Apgādes aģentūru (AAE), kodoldrošību, kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un kodolatkritumu apglabāšanu kodolenerģētikas sektorā;

7.

informācijas sabiedrību, informācijas tehnoloģiju un komunikācijas tīkliem un pakalpojumiem, ieskaitot tehnoloģijas un drošības aspektus un Eiropas tīklu izveidi un attīstību telekomunikāciju infrastruktūras nozarē, kā arī Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) darbības.

1.

dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu Eiropas Savienības līmenī saistībā ar iekšējo tirgu un muitas savienību, it īpaši:

2.

vienotā tirgus darbību, tostarp pasākumiem, kuru mērķis ir identificēt un novērst iespējamos šķēršļus vienotā tirgus izveidei, ietverot digitālo vienoto tirgu;

3.

patērētāju ekonomisko interešu veicināšanu un aizsardzību, izņemot veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma jomas;

4.

politiku un likumdošanu attiecībā uz vienotā tirgus noteikumu un patērētāju tiesību nostiprināšanu.

1.

jautājumiem saistībā ar kopējās dzelzceļa, autoceļu, iekšējo ūdensceļu, jūras un gaisa transporta politikas attīstīšanu, it īpaši:

2.

pasta pakalpojumiem;

3.

tūrismu.

1.

Savienības reģionālās attīstības un kohēzijas politikas darbību un izstrādi, kā tas noteikts Līgumos;

2.

Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un citiem Savienības reģionālās politikas instrumentiem,

3.

novērtējumu, kāda ietekme ir citiem Savienības politikas virzieniem uz ekonomisko un sociālo kohēziju,

4.

Savienības strukturālo instrumentu koordinēšanu,

5.

kohēzijas politikas pilsētvides dimensiju,

6.

attālākajiem reģioniem un salām, kā arī pārrobežu un starpreģionālo sadarbību,

7.

attiecībām ar Reģionu komiteju, starpreģionālās sadarbības organizācijām un vietējām un reģionālajām varas iestādēm.

1.

kopējās lauksaimniecības politikas darbību un attīstību;

2.

lauku attīstību, ieskaitot attiecīgo finanšu instrumentu darbību;

3.

likumdošanu šādās jomās:

4.

lauksaimniecības produktu kvalitātes uzlabošanu;

5.

lauksaimniecības izejvielu piegādēm;

6.

Kopienas Augu šķirņu biroju;

7.

mežsaimniecību un agromežsaimniecību.

1.

kopējās zivsaimniecības politikas darbību un attīstību, kā arī tās vadību;

2.

zivju krājumu saglabāšanu, tādu zvejniecību un flotu pārvaldību, kas izmanto zivju krājumus, un jūras un zivsaimniecības lietišķiem pētījumiem;

3.

zvejniecības un akvakultūras produktu tirgus kopējo organizāciju un šo produktu pārstrādi un tirdzniecību;

4.

struktūrpolitiku zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, ieskaitot zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentus un fondus šo nozaru atbalstam;

5.

integrēto jūrniecības politiku attiecībā uz zvejas darbībām;

6.

ilgtspējīgas zvejniecības partnerattiecību nolīgumiem, reģionālām zivsaimniecības organizācijām un starptautisko saistību īstenošanu zivsaimniecības jomā.

1.

Eiropas Savienības kultūras aspektiem, it īpaši:

2.

Savienības izglītības politiku, ieskaitot Eiropas Augstākās izglītības telpu, Eiropas skolu sistēmas un mūžizglītības veicināšanu;

3.

audiovizuālo politiku un kultūras un izglītības aspektiem informācijas sabiedrībā;

4.

jaunatnes politiku;

5.

sporta un brīvā laika pavadīšanas politikas izstrādi;

6.

informācijas un plašsaziņas līdzekļu politiku;

7.

sadarbību ar trešām valstīm kultūras un izglītības jomās un attiecībām ar atbilstošām starptautiskām organizācijām un iestādēm.

1.

Savienības tiesību interpretēšanu, piemērošanu un pārraudzību un Savienības tiesību aktu atbilstību primārajiem tiesību aktiem, proti, juridiskā pamata izvēli, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanu;

2.

starptautisko tiesību interpretēšanu un piemērošanu, ciktāl tas skar Eiropas Savienību;

3.

labāku likumdošanas procesu un Savienības tiesību vienkāršošanu;

4.

Parlamenta tiesību un prerogatīvu juridisko aizsardzību, ieskaitot tā iesaistīšanos Eiropas Savienības Tiesas procesos;

5.

Savienības tiesību aktiem, kas skar dalībvalstu tiesisko regulējumu, it īpaši tādās jomās kā:

6.

pasākumiem attiecībā uz tiesu iestāžu un valsts pārvaldes sadarbību civillietās;

7.

atbildību par vidi un sankcijām par noziegumiem pret vidi;

8.

ētikas jautājumiem, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, attiecīgajām komitejām piemērojot procedūru ar iesaistītajām komitejām;

9.

Deputātu nolikumu un Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem;

10.

privilēģijām un imunitāti, kā arī deputātu pilnvaru pārbaudi;

11.

Eiropas Savienības Tiesas organizatorisko struktūru un statūtiem;

12.

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju.

1.

pilsoņu tiesību, cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību Savienības teritorijā, ieskaitot minoritāšu tiesību aizsardzību, kā noteikts Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

2.

pasākumiem, kas jāveic, lai apkarotu visu veidu diskrimināciju, atskaitot diskrimināciju dzimuma dēļ vai diskrimināciju darba vietā vai darba tirgū;

3.

likumdošanu tādās jomās kā pārredzamība un fizisko personu aizsardzība saistībā ar personas datu apstrādi;

4.

brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi un attīstību, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, it īpaši:

5.

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropolu, Eurojust, Eiropas Policijas koledžu Cepol, Eiropas Prokuratūru un citām šīs nozares struktūrām un aģentūrām;

6.

nepārprotama apdraudējuma noteikšanu, dalībvalstij nopietni pārkāpjot dalībvalstīm kopējos principus.

1.

Eiropas integrācijas attīstības procesa institucionālajiem aspektiem, it īpaši saistībā ar parasto un vienkāršoto Līguma pārskatīšanas procedūru sagatavošanu, sākšanu un norisi;

2.

Līgumu īstenošanu un to darbības novērtēšanu;

3.

Savienības paplašināšanās sarunu vai izstāšanās no Savienības izraisītajām pārmaiņām iestāžu sistēmā;

4.

iestāžu attiecībām, ieskaitot iestāžu nolīgumu izskatīšanu pirms to apstiprināšanas plenārsesijā saskaņā ar Reglamenta 127. panta 2. punktu;

5.

vienotu vēlēšanu procedūru;

6.

Eiropas līmeņa politiskajām partijām un politiskajiem fondiem, neskarot Prezidija kompetences;

7.

tādu gadījumu noteikšanu, kad dalībvalsts vairākkārt nopietni pārkāpusi dalībvalstīm kopīgos principus;

8.

iekšējā Reglamenta interpretēšanu un piemērošanu un tā grozījumu priekšlikumiem.

1.

sieviešu tiesību definēšanu, veicināšanu un aizstāvību Savienībā un ar to saistītajiem Savienības pasākumiem;

2.

sieviešu tiesību veicināšanu trešās valstīs;

3.

vienlīdzīgu iespēju politiku, ieskaitot vīriešu un sieviešu vienlīdzības veicināšanu attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā;

4.

visa veida uz dzimumu balstītas vardarbības un diskriminācijas novēršanu;

5.

vienlīdzīgu iespēju principa īstenošanu un turpmāku attīstību visos politikas virzienos;

6.

to starptautisko nolīgumu un konvenciju pārraudzību un īstenošanu, kas attiecas uz sieviešu tiesībām;

7.

izpratnes par sieviešu tiesībām popularizēšanu.

1.

lūgumrakstiem;

2.

atklātu uzklausīšanu par pilsoņu iniciatīvām organizēšana saskaņā ar 197.a pantu;

3.

attiecībām ar Eiropas ombudu.”