KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PROGRESS VIRZĪBĀ UZ KIOTO UN STRATĒĢIJAS “EIROPA 2020” MĒRĶU SASNIEGŠANU

(saskaņā ar 21. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu)

Satura rādītājs

1............ Kopsavilkums. 4

2............ Virzība pretim Kioto mērķrādītāja 2013.–2020. gadam un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķrādītāja sasniegšanai 6

2.1......... Kioto protokola otrais saistību periods. 6

2.2......... Savienības SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājs līdz 2020. gadam.. 6

2.2.1...... Savienības panākumi 6

2.2.2...... Dalībvalstu panākumi 6

3............ Kioto mērķrādītāju pārsniegums pirmajā saistību periodā (2008–2012) 8

3.1......... ES-28 valstis. 8

3.2......... ES-15 valstis. 9

3.3......... Rezultāti dalībvalstu līmenī 10

4............ SEG emisiju tendences ES. 11

4.1......... SEG emisijas 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu. 11

4.2......... Konverģence SEG emisiju intensitātē un emisijas uz vienu iedzīvotāju. 12

4.3......... Ex-post izvērtējums par galvenajiem faktoriem, kas veicina CO2 emisiju samazinājumu. 14

4.4......... Aviācijas ietekme uz pasaules klimatu. 15

5............ Savienības klimata pārmaiņu politikas īstenošanas stāvoklis. 15

5.1......... Emisiju samazināšana. 15

5.1.1...... Gatavojot 2030. gada klimata un enerģētikas satvaru. 15

5.1.2...... ES ETS. 16

5.1.3...... Citas rīcībpolitikas un pasākumi 16

5.2......... Pielāgošanās klimata pārmaiņām.. 17

5.3......... Klimata jomas finansējums. 18

5.3.1...... Izsolēs gūtie ieņēmumi 18

5.3.2...... Klimata politikas integrēšana ES budžetā. 19

6............ Situācija Savienības kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs. 20

6.1......... ES kandidātvalstis (Albānija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Melnkalne, Serbija un Turcija) 20

6.2......... ES potenciālās kandidātvalstis (Bosnija un Hercegovina un Kosova*) 21

1.           Kopsavilkums

Ceļā uz Kioto mērķrādītāju pārsniegšanu

2012. gadā emisijas sasniedza viszemāko līmeni kopš 1990. gada. Kopējais ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjoms[1] (neietverot starptautisko aviāciju un zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF)) bija par 19,2 % zemāks salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem un par 21,6 % zemāks salīdzinājumā ar Kioto bāzes gada līmeni. Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm 2013. gadā kopējais emisiju apjoms samazinājās vēl par 1,8 %.

Pirmajā saistību periodā (2008–2012), ES-28 dalībvalstis pārsniedza savus mērķrādītājus kopsummā par 4,2 Gt CO2 ekv.

Saskaņā ar dalībvalstu prognozēm paredzams, ka otrajā saistību periodā (2013–2020) kopējās emisijas (neietverot LULUCF un starptautisko aviāciju) vidēji būs par 23 % mazākas salīdzinājumā ar bāzes gada līmeņiem. Tādējādi ES tuvojas savam Kioto mērķrādītājam otrajā saistību periodā ar potenciālu to pārsniegt par 1,4 Gt CO2 ekv.

Kopējais iespējamais kumulatīvais pārsniegums tiek lēsts ap 5,6 Gt CO2 ekv. laikposmā no 2008. līdz 2020. gadam. Šī summa pārsniedz ES emisiju kopējo apjomu 2012. gadā.

1. attēls. Kopējais pārsniegums Kioto protokola pirmajā saistību periodā (2008–2012) un prognozētais pārsniegums otrajā saistību periodā (2013–2020) (ES-28).

Avots: Eiropas Komisija, EVA.

Ceļā uz stratēģijas “Eiropa 2020” SEG mērķrādītāja sasniegšanu

ES kopējās emisijas attiecībā uz klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma darbības jomu (neietverot LULUCF un ietverot starptautisko aviāciju) jau 2012. gadā bija par 18 % zemākas nekā 1990. gadā, un tiek lēsts, ka 2013. gadā bija aptuveni 19 % zem 1990. gada līmeņa.

Saskaņā ar prognozēm, ko sniegušas dalībvalstis, pamatojoties uz pašreizējiem pasākumiem, emisijas 2020. gadā būs par 21 % mazākas nekā 1990. gadā[2]. Tādējādi ES ir ceļā uz SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu ES kopumā.

Tomēr 13 dalībvalstīm joprojām ir jāīsteno papildu politika un pasākumi, lai sasniegtu savu 2020. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju nozarēs, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). Turklāt sākotnējās aplēses dati par 2013. gada emisijām[3] Vācijā, Luksemburgā[4] un Polijā ir lielāki nekā to attiecīgie 2013. gadam izvirzītie mērķrādītāji, kas noteikti saskaņā ar Lēmumu par kopīgiem centieniem (LKC).

Siltumnīcefekta gāzu emisiju sekmīga atsaiste no saimnieciskās darbības

Laikposmā no 1990. līdz 2012. gadam ES kopējais IKP pieauga par 45 %, bet kopējās SEG emisijas (neietverot LULUCF un starptautisko aviāciju) samazinājās par 19 %. Līdz ar to laikposmā no 1990. līdz 2012. gadam siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ES ir samazinājusies gandrīz uz pusi. Atsaiste notika visās dalībvalstīs.

2. attēls. IKP (reālā izteiksmē), SEG emisiju un emisiju intensitātes (t. i., siltumnīcefekta gāzu emisiju attiecība pret IKP) attīstība. Indekss (1990. gads = 100).

Avots: EVA, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (Ameco datubāze), Eurostat.

Struktūrpolitiku īstenošana klimata un enerģētikas jomā ir devusi būtisku ieguldījumu ES emisiju samazinājumā, kas novērots kopš 2005. gada[5]. Ekonomikas krīze izraisīja mazāk nekā pusi no samazinājuma, kas novērots laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam .

2.           Virzība pretim Kioto mērķrādītāja 2013.–2020. gadam un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķrādītāja sasniegšanai

2.1.        Kioto protokola otrais saistību periods

Otrajā saistību periodā Eiropas Savienība, tās 28 dalībvalstis un Islande iekļāva apņemšanos laikā no 2013. līdz 2020. gadam kopīgi samazināt vidējās gada emisijas par 20 % salīdzinājumā ar bāzes gadu.

Saskaņā ar dalībvalstu iesniegtajām prognozēm, kas balstītas uz pašreizējiem pasākumiem (neietverot LULUCF un Kioto mehānismus), paredzams, ka kopējās emisijas, neietverot LULUCF un starptautisko aviāciju, 2020. gadā būs par 22 % zemākas salīdzinājumā ar 1990. gadu un par 25 % mazākas salīdzinājumā ar bāzes gadu.

Provizoriskās prognozes liecina, ka visas ES mērogā LULUCF varētu izrādīties neliels neto piesaistītājs. Tomēr situācija dažādās dalībvalstīs atšķirsies. Turklāt varētu notikt arī izmaiņas tehniskās pārbaudes procesā attiecībā uz meža apsaimniekošanas references līmeņiem.

2.2.        Savienības SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājs līdz 2020. gadam

2.2.1.     Savienības panākumi

Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā, , kas pieņemts 2009. gadā, Savienībai tika noteikts mērķrādītājs līdz 2020. gadam samazināt SEG emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu[6], kas atbilst samazinājumam par 14 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Šie centieni saskaņā ar Lēmumu par kopīgiem centieniem (LKC) ir sadalīti starp nozarēm, uz kurām attiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), un nozarēm, uz kurām ETS neattiecas. ETS nodrošina ES mēroga maksimālo apjomu, savukārt LKC nosaka katrai dalībvalstij ikgadējos emisiju sadales apjomus nozarēs, uz kurām ETS neattiecas.

Dalībvalstu atjauninātās prognozes[7], kas balstītas uz pašreizējiem pasākumiem (ietverot starptautisko aviāciju), liecina, ka 2020. gadā emisijas būs par 21 % mazākas nekā 1990. gadā (ietverot ETS nozares un nozares, uz kurām ETS neattiecas). ES kopumā pašlaik ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķrādītāju.

2.2.2.     Dalībvalstu panākumi

Tomēr 13 dalībvalstīm būs jāiegulda papildu pūles, lai sasniegtu savus 2020. gada mērķrādītājus nozarēs, uz kurām ETS neattiecas, savukārt 15 dalībvalstu gadījumā ir paredzams, ka šīs saistības tiks izpildītas, izmantojot esošo politiku un pasākumus (sk. 3. attēlu).

Turklāt saskaņā ar tuvinātajiem 2013. gada emisiju datiem[8] Vācijā, Luksemburgā un Polijā nozarēs, uz kurām ETS neattiecas, emisijas bija lielākas nekā attiecīgie LKC mērķrādītāji[9], kas noteikti 2013. gadam, par 0,7, 1,1 un 2,4 procentpunktiem no attiecīgā LKC bāzes gada emisijām[10]. Šajā analīzē vēl nav ņemtas vērā elastīguma iespējas, ko paredz LKC, piemēram, starptautisko projektu kredītu izmantošana vai neizmantoto emisijas kvotu pārskaitījumi starp dalībvalstīm.

3. attēls. Starpība starp prognozētajām emisijām 2020. gadā un mērķrādītājiem ETS neaptvertajās nozarēs (procentos no 2005. bāzes gada emisijām) un starpība starp 2013. gada emisijām un 2013. gadam noteikto mērķrādītāju nozarēs, uz kurām ETS neattiecas. Negatīvās un pozitīvās vērtības attiecīgi norāda mērķrādītāja pārsniegšanu vai nesasniegšanu.

Piezīme. Norādītie procenti atbilst LKC bāzes gada emisiju procentpunktiem. Šīs bāzes gada emisijas katrai dalībvalstij ir noteiktas tā, lai atbilstu gan relatīvajiem, gan absolūtajiem 2020. gada LKC mērķrādītājiem.

Avots: EVA, Eiropas Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu prognozēm.

Eiropas semestra ietvaros Komisija 2014. gadā veica īpašu analīzi, pamatojoties uz jaunākajām dalībvalstu iesniegtajām prognozēm, kas balstītas uz pašreizējiem pasākumiem.

· Paredzams, ka SEG emisijas Luksemburgā par 23 procentpunktiem pārsniegs valsts mērķrādītāju. Ievērojamus SEG emisiju samazinājumus varētu panākt, palielinot nodokļus transporta degvielai un attīstot sabiedrisko transportu. Tajā pašā laikā tas radītu straujāku izaugsmi un papildu ieguvumus no klimata politikas, piemēram, samazinot satiksmes sastrēgumus, kuri rada ievērojamas izmaksas.

· Paredzams, ka lielā emisiju palielinājuma dēļ transporta un lauksaimniecības nozarēs Īrijas SEG emisijas pārsniegs mērķrādītāju par 17 procentpunktiem. Tomēr Īrija pašlaik izstrādā virkni iniciatīvu, lai samazinātu emisijas saskaņā ar zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības likumprojektu.

· Paredzams, ka Beļģijā emisiju daudzums būs par 11 procentpunktiem lielāks par mērķrādītāju. Analīzē uzsvērts, ka nepieciešams skaidrs uzdevumu sadalījums starp iestādēm. Transporta radīto emisiju samazināšana ir jāapvieno ar satiksmes sastrēgumu samazināšanu.

· Paredzams, ka piecās citās dalībvalstīs (ES, AT, FI, BG, IT) emisiju daudzums būs vismaz par 3 procentpunktiem lielāks par mērķrādītāju.

Ir pieņemti arī citi konkrētām valstīm adresēti ieteikumi, kas attiecas uz SEG emisiju samazināšanu. Padome ieteica vairākās dalībvalstīs (BE, CZ, FR, HU, IE, IT, LT, LV, ES) novirzīt nodokļu slogu no darbaspēka uz nodokļiem ar mazāku negatīvo ietekmi uz izaugsmi, tostarp vides nodokļiem. Tā ieteica EE stiprināt vidiskos stimulus, lai veicinātu mazāk resursietilpīgu mobilitāti. Padome arī ieteica BG, CZ, EE, HU, LT, LV, PL un RO turpināt energoefektivitātes uzlabošanas centienus.

MT tika ieteikts turpināt atjaunojamās enerģijas attīstīšanu. 2013. gadā DE reformēja savu atbalsta sistēmu attiecībā uz elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem. DE tika ieteikts uzraudzīt šīs reformas ietekmi. UK ir izstrādājusi elektroenerģijas tirgus reformas, lai atjauninātu savu ražošanas jaudu, tostarp atjaunojamās enerģijas nozarē. UK tika ieteikts palielināt plānošanas procesu paredzamību, kā arī nodrošināt lielāku skaidrību par finansēšanas saistībām.

3.           Kioto mērķrādītāju pārsniegums pirmajā saistību periodā (2008–2012)

Galīgais izvērtējums par ES un tās dalībvalstu saistību izpildi Kioto protokola pirmajā saistību periodā sekos pēc UNFCCC pārskata ziņojuma par 2014. gada emisiju pārskatiem, kas ietver emisiju datus par laikposmu līdz 2012. gadam, un pēc papildu pielāgošanas perioda. ES un tās dalībvalstis varēs izmantot Kioto mehānismus līdz saistību izpildes izvērtējuma pabeigšanai.

3.1.        ES-28 valstis

Pirmajā saistību periodā kopējās emisijas ES-28 valstīs bija ievērojami mazākas nekā attiecīgie mērķrādītāji.

· Vidēji laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam gada emisijas (neietverot LULUCF) bija 18,9 % zem bāzes gada līmeņiem (3,21 Gt CO2 ekv. pārsniegums salīdzinājumā ar attiecīgajiem mērķrādītājiem).  

· Ņemot vērā oglekļa piesaistītājus no LULUCF, tiek iegūts papildu 1,3 % emisijas samazinājums (0,38 Gt CO2 ekv.).

· Vairākas dalībvalstis ir starptautisko kredītu pārdevējas saskaņā ar Kioto mehānismiem. Kopumā šo starptautisko kredītu paredzamā pārdošana atbilst 1,6 % no bāzes gada emisijām (-0,47 Gt CO2 ekv.).

· Uzņēmumi, kas atrodas ES, kompensē daļu savu emisiju ar starptautiskajiem kredītiem saskaņā ar Kioto mehānismiem (CER un ERU), kas ir papildu 3,6 % no bāzes gada emisijām (1,03 Gt CO2 ekv.).

Ņemot vērā visus iepriekš minētos elementus, kopējais pārsniegums ES-28 valstīs kopumā ir aptuveni 4,2 Gt CO2 ekv. attiecīgajā periodā, t. i., samazinājums vidēji par 22,1 % salīdzinājumā ar bāzes gada līmeņiem (sk. 1. attēlu kopsavilkumā).

3.2.        ES-15 valstis

Pirmajā saistību periodā kopējās emisijas ES-15 valstīs bija ievērojami mazākas par attiecīgo mērķrādītāju (samazinājums vidēji par 8 % laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam, salīdzinot ar bāzes gadu).

· Vidēji laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam gada emisijas (neietverot LULUCF) bija 11,8 % zem bāzes gada līmeņiem (0,8 Gt CO2 ekv. pārsniegums pirmajā saistību periodā).

· Ņemot vērā oglekļa piesaistītājus no LULUCF, tiek iegūts papildu 1,4 % emisijas samazinājums (0,3 Gt CO2 ekv.).

· Paredzams, ka valdību plānotais Kioto mehānismu izmantojums sniegs papildu 1,5 % emisiju samazinājumu (0,3 Gt CO2 ekv.). Tomēr, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, dalībvalstis var koriģēt savus nolūkus attiecībā uz Kioto mehānismu izmantošanu salīdzinājumā ar pēdējo iesniegto informāciju.

· ETS operatoru starptautisko kredītu izmantojums sniedz papildu 3,8 % emisiju samazinājumu (kopā 0,8 Gt CO2 ekv.).

Līdz ar to ES-15 valstis pirmajā saistību periodā samazināja savas emisijas par 18,5 % , sasniedzot kopējo samazinājumu 2,2 Gt CO2 ekv. apjomā. Tādējādi ES-15 valstu emisiju samazinājums vairāk nekā divas reizes pārsniedz to mērķrādītāju pirmajā saistību periodā (sk. 4. attēlu).

4. attēls. Kopējais pārsniegums pirmajā saistību periodā (2008–2012) (ES-15).

Avots: EVA, Eiropas Komisija.

3.3.        Rezultāti dalībvalstu līmenī

ES-15 valstis

Progresu, kas panākts, lai attiecīgajās dalībvalstīs tuvotos Kioto mērķrādītāju sasniegšanai, var izvērtēt, pamatojoties uz rezultātiem nozarēs, uz kurām ETS neattiecas.

Kā norādīts 5. attēlā, septiņas dalībvalstis (AT, BE, DK, ES, IT, LU, NL) jau ir izmantojušas vai arī tām būs nepieciešams izmantot starptautiskos kredītus saskaņā ar Kioto mehānismiem. Itālijas jaunākie ziņojumi liecina, ka tai būs jāpērk papildu starptautiskie kredīti pirms pielāgošanas perioda beigām.

ES-11 valstis

Vienpadsmit citām dalībvalstīm[11] ir individuāli mērķrādītāji saskaņā ar Kioto protokola pirmo saistību periodu. Tās visas pārsniegs savus mērķrādītājus, izmantojot tikai iekšzemes emisiju samazināšanas pasākumus (t. i., neietverot LULUCF un neizmantojot Kioto mehānismus), un dažas tos pārsniegs pat ar plašu rezervi. Daudzas no tām jau ir pārdevušas daļu no savām neizmantotajām noteiktā daudzuma vienībām (AAU). Rumānija, Čehija un Polija ir lielākās AAU pārdevējas, un ir citām pusēm pārdevušas attiecīgi 318, 125 un 120 Mt CO2 ekv.

5. attēls. Relatīvās starpības starp SEG emisijām nozarēs, uz kurām ETS neattiecas, pirmajā saistību periodā un attiecīgajiem 2008.–2012. gada Kioto mērķrādītājiem (ietverot LULUCF) — ar Kioto mehānismu plānoto izmantošanu valdību līmenī un bez tās.

Avots: EVA, Eiropas Komisija.

4.           SEG emisiju tendences ES

4.1.        SEG emisijas 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu

2012. gadā ES kopējās emisijas turpināja samazināties par 1,3 % salīdzinājumā ar 2011. gadu. Visvairāk emisijas samazinājās transporta un rūpniecības nozarēs (-3,6 % abās nozarēs). Tomēr elektroenerģijas ražošanas nozarē emisijas palielinājās par 0,8 %, lai gan atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā elektroenerģijas ražošanā 2012. gadā palielinājās no 21,5 % līdz 23,1 %. Palielinājuma iemesli ir elektroenerģijas ražošana no cietā kurināmā (oglēm un lignīta), kas saistīts ar ogļu relatīvi zemāko cenu salīdzinājumā ar gāzi. Emisiju ikgadējās izmaiņas sniedzas no +3,7 % Maltā līdz -8,8 % Somijā. Četrās dalībvalstīs emisijas ir palielinājušās: Maltā, Vācijā (+1,1 %), Īrijā (+1,4 %) un Apvienotajā Karalistē (+3,2 %). 

4.2.        Konverģence SEG emisiju intensitātē un emisijas uz vienu iedzīvotāju

Visas dalībvalstis ir pieredzējušas SEG emisiju intensitātes samazinājumu, un gada vidējā samazinājuma apjoms ir no 0,9 % līdz 5,1 %. Tas novedis pie rezultātu konverģences starp dalībvalstīm (6. attēls).

6. attēls. SEG emisiju intensitāte ES-28, 2012./1990. gads. Procenti atspoguļo gada vidējo samazinājumu.

Avots: Eiropas Komisija, EVA.

Visās dalībvalstīs, izņemot Kipru, Maltu un Portugāli, kopš 1990. gada emisiju apjoms uz vienu iedzīvotāju samazinās un konverģē.

7. attēls. SEG emisiju intensitāte uz vienu iedzīvotāju ES, 2012./1990. gads. Procenti atspoguļo gada vidējo samazinājumu.

Avots: Eiropas Komisija, EVA.

4.3.        Ex-post izvērtējums par galvenajiem faktoriem, kas veicina CO2 emisiju samazinājumu

Eiropas Vides aģentūra ir veikusi analīzi par galvenajiem faktoriem, kas veicinājuši emisiju samazinājumu laikposmā no 2005. līdz 2012. gadam[12]. Šī analīze kvantificē šādu dekompozīcijas faktoru ietekmi uz CO2 emisijām: i) iedzīvotāju skaits, ii) IKP uz vienu iedzīvotāju, iii) primārās enerģijas intensitāte[13] un iv) primārās enerģijas patēriņa oglekļa dioksīda emisiju intensitāte[14]. Izvērtējums, pamatojoties uz dekompozīcijas analīzi, attiecas uz CO2 emisijām no fosilā kurināmā sadedzināšanas, kas ir aptuveni 80 % no visām SEG emisijām.

Kā norādīts kopsavilkumā 8. attēlā, CO2 emisijas no fosilā kurināmā samazinājās par attiecīgi 3,3 % un 9,2 % laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam un laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam. Tas var būt saistīts ar trīs galvenajiem faktoriem.

(1) ES ekonomikas “primārās enerģijas intensitāte” ir būtiski samazinājusies, tostarp ar energoefektivitātes uzlabojumiem, tādējādi panākot lielu emisiju samazinājumu minētajos divos laikposmos.

(2) Oglekļa dioksīda emisiju intensitāte no primārās enerģijas patēriņa ir samazinājusies sakarā ar atjaunojamo energoresursu attīstību (atomenerģijas ražošana kopš 2005. gada ir samazinājusies), kas arī veicināja emisiju samazinājumus abos laikposmos.

(3) Izaugsmes ietekme abos minētajos laikposmos bija atšķirīga. No 2005. līdz 2008. gadam IKP pieauga, tādējādi kavējot emisiju samazinājumu, ko noteica citi faktori. Turpretī laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam IKP samazinājās, tādējādi veicinot emisiju samazinājumu, ko noteica citi faktori, nevis ekonomikas lejupslīde.

8. attēls. Kopējo pārmaiņu CO2 emisijās no fosilā kurināmā sadedzināšanas ES laikposmos no 2005. līdz 2008. gadam un no 2008. līdz 2012. gadam vispārējā dekompozīcija.

Avots: EVA.

Šī Eiropas Vides aģentūras veiktā analīze un Komisijas hipotētiskā analīze, kas aprakstīta pievienotajā dienestu darba dokumentā (SWD), liecina, ka ekonomikas krīze[15] ietekmēja mazāk nekā pusi no samazinājuma, kas novērots laikā no 2008. līdz 2012. gadam.

4.4.        Aviācijas ietekme uz pasaules klimatu

Iekšzemes aviācijas SEG emisijas 28 dalībvalstīs samazinās kopš 2000. gada, un 2012. gadā to apjoms bija nedaudz virs 16 Mt CO2 ekv. Turpretī starptautiskās emisijas (tikai CO2), kā ziņots UNFCCC, ir palielinājušās, 2012. gadā sasniedzot teju 135 Mt CO2 (salīdzinot ar teju 70 Mt 1990. gadā). Kopumā kopējais paziņotais aviācijas emisiju daudzums ir 3,22 % no kopējām ES emisijām, kas paziņotas 2012. gadā.

Klimata pārmaiņu norisi veicina arī slāpekļa oksīdu (NOx), aerosolu un to prekursoru (kvēpu un sulfātu) emisijas un mākoņainības palielināšanās, ko izraisa noturīgas lineārās izplūdes grīstes un aviācijas izraisīti spalvu mākoņi.

Pēdējos gados ir bijuši centieni veikt kvantitatīvas aplēses par citu faktoru, ne tikai CO2, ietekmi uz klimata pārmaiņām, neraugoties uz to, ka trūkst novērojumu datu, tostarp par izplūdes grīstu un aviācijas izraisītu spalvu mākoņu ietekmi. Tā, piemēram, lai mēģinātu aplēst aviācijas vispārējo ietekmi, tika veikts pētījums, kuru daļēji finansēja ES 6. pamatprogrammas integrētais projekts QUANTIFY[16]. Pētījumā secināts, ka 2005. gadā aviācija radīja 3,5 % no kopējās antropogēnās slodzes, neietverot aviācijas izraisīto mākoņainību (aviation induced cloudiness, AIC), vai 4,9 %, ietverot AIC.

Pētniecības projektā REACT4C[17], kas norisinājās 2010.–2014. gadā, tika pētītas iespējas optimizēt lidojumu maršrutus klimata ziņā, lai tādējādi samazinātu aviācijas ietekmi atmosfērā. Šā zinātniskā pētījuma rezultāti liecina, ka pat ar nelielām izmaiņām gaisa satiksmes maršrutos oglekļa dioksīda pēdu jau var samazināt par 25 %, bet izmaksu pieaugums ir mazāks par 0,5 % no darbības izmaksām.

5.           Savienības klimata pārmaiņu politikas īstenošanas stāvoklis

5.1.        Emisiju samazināšana

5.1.1.     Gatavojot 2030. gada klimata un enerģētikas satvaru

2014. gada janvārī Eiropas Komisija ieskicēja politikas satvaru klimata un enerģētikas politikas veidošanai pēc 2020. gada[18]. Šis politikas satvars 2014. gada jūlijā tika papildināts ar paziņojumu par energoefektivitāti[19]. Tajā ir noteikti šādi galvenie elementi:

· saistošs iekšzemes siltumnīcefekta emisiju samazināšanas mērķrādītājs līdz 40 % 2030. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu, kas jāsasniedz, pēc 2020. gada ik gadu samazinot ES ETS emisiju maksimālo apjomu par 2,2 %, un nozarēs, uz kurām ETS neattiecas, emisiju samazināšana ir vienlīdzīgi jāsadala starp dalībvalstīm kā saistoši valstu mērķrādītāji;

· ES līmeņa mērķrādītājs līdz 2030. gadam ES sasniegt vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu patēriņu. Šī apņemšanās tiks pildīta, ievērojot skaidri noteiktas saistības, ko nosaka pašas dalībvalstis, un to stiprinās ES mēroga īstenošanas mehānismi un rādītāji;

· 30 % energoefektivitātes mērķrādītājs 2030. gadam;

· jauna pārvaldības sistēma, kuras pamatā būtu dalībvalstu plāni konkurētspējīgas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas piegādes panākšanai.

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko vidi un ES atkarību no importa, Komisija arī pieņēma paziņojumu, ar kuru ierosina jaunu Eiropas enerģētiskās drošības stratēģiju[20], kas nav nošķirama no 2030. gada klimata un enerģētikas satvara. Ārējo enerģijas piegāžu dažādošana, energoinfrastruktūras modernizācija, ES iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana un enerģijas taupīšana ir daži no tās galvenajiem punktiem.

Eiropadome 2014. gada oktobrī panāca vienošanos[21] par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

5.1.2.     ES ETS

Īstenošanas darba rezultātā ir sekmīgi sācies ES ETS 3. posms (2013–2020). ETS darbības joma tagad ietver ne tikai gandrīz visu rūpniecisko iekārtu CO2 emisijas, bet arī dislāpekļa oksīdu (N20), kas rodas slāpekļskābes un citu skābju ražošanas procesā, kā arī perfluorogļūdeņražus (PFC), kas rodas alumīnija ražošanas procesā.

ES ETS 3. posmā vairs nenosaka individuālu maksimālo apjomu katrai dalībvalstij, bet nosaka vienotu maksimālo apjomu ES, Islandei, Lihtenšteinai un Norvēģijai. 2013. gadā apmēram 43 % (neietverot programmu “NER 300”[22]) emisijas kvotu tika izsolītas, un paredzams, ka šis īpatsvars laika gaitā palielināsies.

Kopš 2009. gada oglekļa tirgū arvien pieaug kvotu pārpalikums un starptautisko kredītu pārpalikums, izraisot oglekļa cenas kritumu. Lai novērstu šo nelīdzsvarotību, Komisija ierosināja atlikt (“iesaldēt”) 900 miljonu emisiju kvotu izsolīšanu no ES ETS 3. posma pirmajiem gadiem līdz tirdzniecības perioda beigām. Atlikšana tika pieņemta, 2014. gada 25. februārī grozot Izsoļu regulu.

Turklāt Komisija 2014. gada 22. janvārī pieņēma tiesību akta priekšlikumu, lai 2021. gadā ceturtā tirdzniecības perioda sākumā izveidotu tirgus stabilitātes rezervi. Ierosinātā rezerve papildinās esošos noteikumus. Kvotas tiek ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē, t. i., atskaitītas no nākotnē izsolāmajiem apjomiem — saskaņā ar “apritē esošo kvotu kopskaitu”. Kvotu ieskaitīšana rezervē un atskaitīšana no tās notiktu automātiski, pamatojoties uz automātisku, pilnībā uz noteikumiem balstītu procesu.

Aviācijas nozarē Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) asambleja 2013. gada rudenī vienojās pieņemt galīgo darba kārtību, ar mērķi noslēgt globāla mēroga nolīgumu cīņai ar aviācijas radītajām emisijām. Līdz starptautisko noteikumu pieņemšanai Padome un Eiropas Parlaments 2014. gada martā ierobežoja ES ETS piemērošanas jomu, sistēmu laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam piemērojot tikai lidojumiem Eiropas Ekonomikas zonā.

5.1.3.     Citas rīcībpolitikas un pasākumi

Komisija pieņēma paziņojumu[23], kurā izklāstīta stratēģija jūras transporta radīto SEG emisiju pakāpeniskai iekļaušanai ES politikā Savienības kopējo SEG emisiju samazināšanai. Kā pirmo pasākumu šīs stratēģijas īstenošanā Komisija ierosināja regulu, kas ar 2018. gadu izveidotu lielu kuģu radīto CO2 emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu ES mērogā. Regulas projekts tiek apspriests Parlamentā un Padomē.

Ir pabeigta to tiesību aktu īstenošana, ar kuriem tika noteikti mērķrādītāji CO2 emisijām no vieglajiem automobiļiem[24] 2021. gadam un no vieglajiem kravas automobiļiem[25] 2020. gadam. Komisija ir apstiprinājusi sešas ekoinovācijas, kas samazina CO2 emisijas.

Ir pieņemts jauns tiesību akts[26] par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, un tas tiks piemērots no 2015. gada 1. janvāra. Ar to fluorēto gāzu emisijas  laikposmā no 2015. līdz 2030. gadam tiks samazinātas par divām trešdaļām, un kopumā tas ļaus ietaupīt aptuveni 1,5 Gt CO2 ekv. līdz 2030. gadam un 5 Gt CO2 ekv. līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar ierastās darbības scenāriju.

Lai mazinātu saistībā ar netiešām zemes izmantošanas maiņām biodegvielas ražošanā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmi, Komisija ierosināja virkni grozījumu Atjaunojamo energoresursu direktīvā un Degvielas kvalitātes direktīvā (“ILUC priekšlikums”). Priekšlikuma teksts pašlaik tiek apspriests Eiropas iestādēs.

Dalībvalstis ir sākušas ziņošanu — saskaņā ar 2013. gadā pieņemtajiem tiesību aktiem[27] — par savām pašreizējām un turpmākajām LULUCF darbībām, kuru mērķis ir ierobežot vai samazināt emisijas un saglabāt vai palielināt piesaistes minētajā nozarē.

Nesen pieņemto tiesību aktu saraksts ir pieejams pievienotā dienestu darba dokumenta 3. iedaļā.

5.2.        Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Komisija 2013. gada 16. aprīlī pieņēma ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kuras mērķis ir sekmēt Eiropas noturību pret klimata pārmaiņām. Tajā ir izvirzīti trīs galvenie mērķi ar šādiem galvenajiem jautājumiem.

· Dalībvalstu darbības stimulēšana. Komisija mudina dalībvalstis pieņemt visaptverošas pielāgošanās stratēģijas un izstrādā pielāgošanās gatavības rādītāju sistēmu. 2014. gada martā Eiropas Komisija sāka Pilsētas mēru pakta iniciatīvu, mudinot pilsētas veikt pasākumus, ar kuriem pielāgoties klimata pārmaiņām. Iniciatīvas “Mayors Adapt” (“Mēri pielāgojas”) mērķis ir palielināt atbalstu vietējiem pasākumiem, nodrošinot platformu, ar kuru panākt lielāku iesaistīšanos un sadarbības tīklu izveidi starp pilsētām, kā arī vairot sabiedrības izpratni par pielāgošanos un nepieciešamajiem pasākumiem. Komisija atbalsta arī pielāgošanās projektus, it īpaši izmantojot jauno klimata pasākumu apakšprogrammu LIFE.

· Pielāgošanās pasākumu integrēšana ES rīcībpolitikā. Lai veicinātu pielāgošanos, ir nolemts vismaz 20 % Savienības budžeta novirzīt ar klimata pārmaiņām saistītiem mērķiem.

· Lēmumu pieņemšana uz pilnīgākas informācijas pamata, it īpaši izmantojot platformu Climate-ADAPT, kas ES ļauj vākt un izplatīt informāciju par pielāgošanos. Turklāt Komisija pašlaik īsteno stratēģiju attiecībā uz nepilnīgām zināšanām par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kuras mērķis ir apzināt un novērst specifisku zināšanu trūkumu konkrētās nozarēs.

5.3.        Klimata jomas finansējums

5.3.1.     Izsolēs gūtie ieņēmumi

5.3.1.1.  Izsolēs gūto ieņēmumu izmantojums dalībvalstīs

Saskaņā ar Pārraudzības mehānisma regulu dalībvalstis tika aicinātas līdz 2014. gada 31. jūlijam iesniegt pirmo ziņojumu par 2013. gadā ETS kvotu izsolēs gūtajiem ieņēmumiem un šo ieņēmumu izmantojumu (sk. 9. attēlā un pielikumā, kā arī sīkāku informāciju dienestu darba dokumentā). ES kopējie ieņēmumi bija EUR 3,6 miljardi.

ES ETS direktīva paredz, ka vismaz 50 % no izsoļu ieņēmumiem vai to finansiālās vērtības ekvivalenta summas dalībvalstīm būtu jāizmanto ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem. Visas dalībvalstis ir ziņojušas, ka ir izmantojušas vai plāno izmantot[28] vismaz 50 % no šiem ieņēmumiem vai šo ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalenta (vidēji 87 % jeb aptuveni EUR 3 miljardus) klimata un enerģētikas mērķiem[29]; līdzekļi galvenokārt izmantoti, lai atbalstītu vietējos ieguldījumus klimata un enerģētikas jomā.

Norādītās summas ir tikai daļa no kopējiem izdevumiem dalībvalstu budžetos klimata un enerģētikas jomā.

9. attēls. ES ETS kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi (miljonos euro) 2013. gadā un šo ieņēmumu daļa vai šo ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalenta daļa, kas izmantota vai ko plānots izmantot ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem.

* IT, EL: nav sniegta informācija par ieņēmumu sadalījumu starp izmantojumu vietējā un starptautiskā mērogā. BE: nav sniegta informācija par izsolēs gūto ieņēmumu izmantojumu.

** Ziņojumi nav iesniegti.

Avots: Eiropas Komisija.

Tikai dažas dalībvalstis iesniedza informāciju par ieņēmumu izlietojumu pa darbības veidiem (sk. dienestu darba dokumentā). Piemēram, Francija, Čehija un Lietuva visus izsolēs gūtos ieņēmumus izmanto projektos, kas paredzēti ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Bulgārija, Portugāle un Spānija lielāko daļu savu ienākumu izmanto, lai attīstītu atjaunojamos energoresursus. Polija lielāko daļu ieņēmumu, ko paredzēts novirzīt ar klimata pārmaiņām saistītiem mērķiem, izmanto energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomas atbalstam. Vācijā visus izsolēs gūtos ieņēmumus izmanto ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem, un lielākā daļa šo ieņēmumu tiek novirzīti konkrētam klimata un enerģētikas fondam, kas atbalsta dažādus projektus. Somija izsolēs gūtos ieņēmumus novirza oficiālās attīstības palīdzības darbībām, tostarp klimata jomas finansējumam. Apvienotā Karaliste izmanto aptuveni 15 % no izsolēs gūtajiem ienākumiem, lai sniegtu finansiālu atbalstu saistībā ar izdevumiem par energopatēriņu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

5.3.1.2.  “NER 300”

Finansējuma programma “NER 300” ir mehānisms, kas paredzēts, lai atbalstītu inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstību un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) demonstrācijas projektus. To finansē no ieņēmumiem, kas gūti 300 miljonu kvotu izsolīšanā no ES ETS jauno iekārtu rezerves. Saskaņā ar šo programmu tika izsludināti divi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus.

Otrajā uzaicinājumā, kura rezultāti tika paziņoti 2014. gada jūlijā, projekti tika finansēti, pārdodot atlikušās kvotas un izmantojot neizmantotos līdzekļus no pirmā uzaicinājuma. Tika izraudzīti 18 atjaunojamo energoresursu projekti un viens oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) projekts, un kopā tie saņems 1 miljardu euro, kas nodrošinās privāto ieguldījumu piesaisti kopumā teju EUR 900 miljonu apmērā. Kopā šie divi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus nodrošinās EUR 2,1 miljarda finansējumu 39 projektiem (38 atjaunojamās enerģijas jomā un vienam CCS projektam).

5.3.2.     Klimata politikas integrēšana ES budžetā

5.3.2.1.  Daudzgadu finanšu shēma

Saistībā ar klimata pasākumu integrēšanu ES budžetā visas iestādes ir piekritušas, ka vismaz 20 % no kopējiem izdevumiem daudzgadu finanšu shēmā (2014–2020) būs saistīti ar klimata jomu. Iemaksas par klimata izdevumiem 2014. un 2015. gadā ir gandrīz 13 % no ES gada budžeta.

Būtiska augšupvērsta pārskatīšana ir paredzama, sākot no 2016. gada budžeta, kad tiks pieņemtas dalībvalstu darbības programmas saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un ieguldījumu fondiem un tiks pilnībā īstenota kopējās lauksaimniecības politikas jaunā tiešo maksājumu shēma, kas ietver vides pasākumus.

5.3.2.2.  Klimata izpēte un inovācijas

Klimata izpēte bija viena no galvenajām pētniecības tēmām ES Septītajā pamatprogrammā (2007–2013) un būs galvenā tēma ES jaunajā pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (2014–2020), kuras budžets ir EUR 79 miljardi. Vismaz 35 % no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta ir paredzēts ieguldīt ar klimatu saistītu mērķu sasniegšanai. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar aplēstajiem EUR 900 miljoniem, kas tika iztērēti 7. pamatprogrammā.

Piemēram, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sabiedrības problēma “Klimata politika, vide, resursu efektivitāte un izejvielas”, kuras budžets ir aptuveni EUR 3 miljardi, atbalsta klimata pārmaiņu mazināšanas pētniecību un inovācijas projektus. Šo projektu mērķis ir analizēt un mazināt slodzi uz vidi (okeāniem, atmosfēru un ekosistēmām), kā arī uzlabot izpratni par klimata pārmaiņām. Turklāt pētniecības darbībās galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, lai izvērtētu klimata pārmaiņu ietekmi, apdraudējumus un risinājumus, kā šīm pārmaiņām pielāgoties, un lai izstrādātu stratēģijas katastrofu draudu mazināšanai un stimulētu pāreju uz sabiedrību ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana un pielāgošanās šīm pārmaiņām ir nozīmīgs dzinējspēks pētniecības un inovācijas plānošanā, tostarp arī visās pārējās pamatprogrammas sabiedrības problēmās, it īpaši transportā, enerģētikā, bioekonomikā, pārtikā un lauksaimniecībā, kā arī pīlārā “Vadošā loma rūpniecībā”.

5.3.2.3.  Atbalsts jaunattīstības valstīm

51 % no oficiālās attīstības palīdzības (OAP) tiek piešķirta klimata pārmaiņu jomai, un no visiem līdzekļu devējiem, kuri sniedz ziņojumus ESAO, ES un tās dalībvalstis laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam ir devušās vislielāko ieguldījumu ar klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām saistītās OAP sniegšanā.

Saistībā ar attīstīto valstu tūlītēja finansējuma saistībām USD 30 miljardu apmērā ES un tās dalībvalstis izpildīja savu apņemšanos piešķirt EUR 7,34 miljardus tūlītējam finansējumam šajā laikposmā. Pēc tūlītējā finansējuma laikposma beigām ES un tās dalībvalstis ir turpinājušas sniegt jaunattīstības valstīm finansiālu atbalstu klimata jomā, ņemot vērā attīstīto valstu mērķi līdz 2020. gadam no plaša avotu klāsta kopīgi mobilizēt USD 100 miljardu dolāru gadā.

Dohas klimata pārmaiņu konferencē 2012. gada decembrī ES un vairākas dalībvalstis paziņoja, ka sniegs brīvprātīgus klimata jomas finansējuma ieguldījumus jaunattīstības valstīm. Paredzams, ka kopējais ieguldījums pārsniegs EUR 5,5 miljardus. Sākotnējais izvērtējums liecina, ka ES un dalībvalstis bija gatavas šo finansējumu piešķirt 2013. gadā[30].

2013. gadā dalībvalstis saskaņā ar Pārraudzības mehānisma regulas 16. pantu iesniedza Eiropas Komisijai savus pirmos gada ziņojumus par finanšu un tehnoloģisko atbalstu jaunattīstības valstīm ar informāciju par 2011. un 2012. gadu. Dati par kopējo ES un tās dalībvalstu finansējumu klimata jomā, kas sniegts jaunattīstības valstu atbalstam (2011–2012), ir pieejami dienestu darba dokumenta tabulās, kur tie norādīti pa instrumentu veidiem.

6.           Situācija Savienības kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs

6.1.        ES kandidātvalstis (Albānija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Melnkalne, Serbija un Turcija)

Albānija nav I pielikumā iekļautā puse. Saskaņā ar Albānijas jaunāko valsts paziņojumu, kas datēts ar 2009. gadu, tās emisijas ir samazinājušās par 70 % no 1990. līdz 2000. gadam. 

Islande ir I pielikumā iekļautā puse, kura ir sasniegusi savu individuālo mērķrādītāju attiecībā uz pirmo saistību periodu[31]. Attiecībā uz otro saistību periodu Islande, ES un tās dalībvalstis uzņemsies kopīgas emisiju samazināšanas saistības (sk. iedaļu 2.1.).

Turcijas SEG emisijas (neietverot LULUCF) laikā no 1990. līdz 2012. gadam palielinājās par 133 % un laikā no 2011. līdz 2012. gadam — par 3,7 %. Lai gan Turcija ir I pielikumā iekļautā puse, tai nav SEG mērķrādītāja Kioto protokola pirmajam un otrajam saistību periodam.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir puse, kas nav iekļauta I pielikumā. Tā iesniedza savu trešo valsts paziņojumu UNFCCC 2014. gada martā. Saskaņā ar minēto dokumentu kopējās SEG emisijas laikposmā no 1990. līdz 2009. gadam samazinājās par 22 %. Melnkalnē, kas arī nav Konvencijas I pielikumā iekļautā puse, kopējās SEG emisijas (neietverot LULUCF) laikposmā no 1990. līdz 2003. gadam palielinājās par aptuveni 4,9 %.

Nav pieejami jaunākie dati par SEG emisiju uzskaiti Serbijā.

6.2.        ES potenciālās kandidātvalstis (Bosnija un Hercegovina un Kosova*)

Bosnija un Hercegovina iesniedza savu otro valsts paziņojumu 2013. gada novembrī. Laikposmā no 1991. līdz 2001. gadam Bosnijas un Hercegovinas kopējās emisijas samazinājās par 48 %.

Par Kosovu dati nav pieejami.

[1]               Saskaņā ar iesniegto 2014. gada pārskatu par SEG emisiju datiem līdz 2012. gadam. Ja nav noteikts citādi, visu SEG emisiju datu pamatā ir pārskatītās 1996. gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) pamatnostādnes, un tos aprēķina, izmantojot globālās sasilšanas potenciālu no IPCC 2. izvērtējuma ziņojuma.

[2]               Lielākajai daļai dalībvalstu šajās prognozēs tomēr vēl nav ietverta paredzamā Energoefektivitātes direktīvas ietekme un vēl nav ņemts vērā pilnībā īstenots Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums.

[3]               Tuvinātie 2013. gada emisiju dati ir aplēses, ko sagatavojusi EVA tuvinātajā ES SEG pārskatā par 2013. gadu.

[4]               LU nesen iesniedza savas aplēses, saskaņā ar kurām tās LKC emisiju apjoms 2013. gadā bija par 1,61 % zemāks nekā LKC 2013. gada mērķrādītājs.

[5]               Sk. tālāk Eiropas Vides aģentūras analīzi 4.3. iedaļā.

[6]               Šā tiesību aktu kopuma darbības joma atšķiras no Kioto protokola darbības jomas. Tā ietver starptautisko aviāciju, taču neietver LULUCF un slāpekļa trifluorīda (NF3) emisijas.

[7]               Lielākajai daļai dalībvalstu tās ir prognozes, kas iesniegtas 2013. gadā. Šīs dalībvalstis brīvprātīgi iesniedza atjauninātas prognozes 2014. gadā: CY, IE, LT, LU, PL un RO. Dalībvalstu sniegtajai informācijai EVA veica kvalitātes pārbaudi, vajadzības gadījumā papildinot trūkstošos datus un veicot korekcijas. Vairākām valstīm bija jāveic ar ETS nesaistīto emisiju īpatsvara aplēse. Lai novērstu trūkumus un veiktu ETS / ar ETS nesaistīto nozaru sadalījuma aplēses, tika izmantoti dati no 2013. gada ES klimata politikas bāzlīnijas scenārija, kurā ņemti vērā pieņemtie pasākumi, pamatojoties uz PRIMES un GAINS modeļiem. Šī prognoze ir izmantota arī kā jutīguma analīze pirmajā ES divgadu ziņojumā (SWD(2014)1].

[8]               Tuvinātie 2013. gada emisiju dati ir aplēses, ko sagatavojusi EVA tuvinātajā ES SEG pārskatā par 2013. gadu, pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstis iesniegušas līdz 2014. gada 31. jūlijam. Galīgie emisiju dati, kas sagatavoti, izmantojot jauno 2006. gada IPCC pārskatu metodiku, būs pieejami 2015. gadā.

[9]               Dati aprēķināti, izmantojot globālās sasilšanas potenciālu no IPCC 4. izvērtējuma ziņojuma.

[10]             LKC bāzes gada emisijas katrai dalībvalstij tiek aprēķinātas tā, lai atbilstu gan relatīvajiem, gan absolūtajiem 2020. gada LKC mērķrādītājiem.

[11]             Maltai un Kiprai nav mērķrādītāja pirmajā saistību periodā.

[12]             EVA, 2014. Why did GHG emissions decrease in the EU between 1990 and 2012? http://www.eea.europa.eu/publications/why-are-greenhouse-gases-decreasing.

[13]             Primārās enerģijas patēriņš uz vienu IKP vienību.

[14]             CO2 attiecībā pret primāro enerģiju, kas iegūta no fosilā kurināmā.

[15]             To atspoguļo dekompozīcijas faktors “IKP uz vienu iedzīvotāju”, 8. attēls.

[16]             http://www.pa.op.dlr.de/quantify/.

[17]             7. pamatprogrammas projekts “Reducing Emissions from Aviation by Changing Trajectories for the benefit of Climate” (2010–2014).

[18]             COM(2014) 15.

[19]             COM(2014) 520.

[20]             COM(2014) 330.

[21]             Sk. Eiropadomes secinājumus (http://www.european-council.europa.eu/council-meetings/conclusions).

[22]             Sk. 5.3.1.2. iedaļu.

[23]             COM(2013) 479.

[24]             Regula (EK) Nr. 443/2009.

[25]             Regula (EK) Nr. 510/2011.

[26]             Regula (EK) Nr. 517/2014.

[27]             Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/ES.

[28]             Dažas dalībvalstis plāno izmantot ar klimatu saistītiem mērķiem vismaz 50 % no izsoļu ieņēmumiem. Ieņēmumi, kas gūti 2013. gadā, vēl nav piešķirti, un par tiem tiks ziņots turpmākajos gados (piemēram, FI, LV, SK).

[29]             Saskaņā ar iesniegtajiem pārskatiem izsolēs gūtie ieņēmumi AT, DK, IE, NL un UK nav mērķiezīmēti attiecīgās valsts budžetā, tādējādi tos nav iespējams tieši novirzīt konkrētiem mērķiem. Paziņotie dati attiecas uz piemēriem, kuri aptver tikai nelielu daļu no kopējiem ar klimatu saistītajiem izdevumiem.

[30]             Sk. http://ec.europa.eu/clima/policies/finance/documentation_en.htm. Katru gadu līdz 30. septembrim dalībvalstis iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par piešķirto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu jaunattīstības valstīm.

[31]             Islandei pirmajā saistību periodā bija jānodrošina, lai tās emisiju pieaugums nebūtu lielāks par vidēji 10 %. Šajā periodā tās emisijas samazinājās par vidēji 2 %.

*               Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

1. tabula. Uzrādītie ieņēmumi, kas gūti no ES ETS kvotu izsolēm (miljonos euro) 2013. gadā, un šo ieņēmumu daļa vai šo ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalenta daļa, kas izmantota vai ko plānots izmantot ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem.

Valsts || Kopējie uzrādītie ieņēmumi no kvotu izsolēm (miljonos euro) || Ieņēmumi, kas izmantoti vai ko plānots izmantot ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem (iekšzemes un starptautiskiem) || Ieņēmumu daļa, kas izmantota vai ko plānots izmantot ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem

DE || 790,3 || 790,3 || 100 %

UK (*) || 485,4 || 485,4 || 100 %

IT || 385,9 || 192,9 || 50%

ES || 346,1 || 346,1 || 100 %

PL || 244,0 || 128,7 || 50 %

FR || 219,2 || 219,2 || 100 %

EL || 147,6 || 147,6 || 100%

NL || 134,2 || 134,2 || 100 %

RO || 122,7 || 91,2 || 74 %

BE || 115,0 || nav iesniegts || nav iesniegts

CZ || 80,7 || 73,2 || 91 %

PT || 72,8 || 70,4 || 100 %

FI (**) || 67,0 || 33,5 || 50 %

SK (***) || 61,7 || 61,7 || 100 %

DK || 56,0 || 28,0 || 50 %

AT || 55,8 || 29,9 || 66 %

BG || 52,6 || 51,3 || 97 %

IE || 41,7 || 41,7 || 100 %

SE || 35,7 || 17,9 || 50 %

HU || 34,6 || 17,3 || 50 %

LT || 20,0 || 20,0 || 100 %

EE || 18,1 || 9,0 || 50 %

SI || 17,7 || 8,9 || 50 %

LV (***) || 10,8 || 10,8 || 100 %

LU || 5,0 || 2,5 || 50 %

MT || 4,5 || 2,9 || 64 %

HR || 0 || 0 ||

CY || pārskats nav iesniegts || ||

Kopā || 3635,1 (****) || 3052,1 || 87% (*****)

(*) UK iesniegtie dati ietver ETS III posma kvotu agrīnu izsolīšanu 2012. gadā.

(**) Somija visus ieņēmumus no izsolēm pašlaik novirza oficiālās attīstības palīdzības darbībām, tostarp finansējumam klimata pārmaiņu jomā, kam tiks izmantoti 50 % šo ieņēmumu. Pārskata gadā FI piešķīra ieņēmumus aptuveni EUR 7 miljonu apmērā, no kuriem EUR 2 miljoni tika izmantoti starptautiskajiem mērķiem klimata un enerģētikas jomā. Atlikušo līdzekļu izmantojums tiks uzrādīts turpmākajos gados.

(***) Ir ietverti ieņēmumi, kurus LV un SK plāno izlietot ar klimatu saistītiem mērķiem, izmantojot jaunu finanšu instrumentu, kas tiks finansēts tieši no izsolēs gūtajiem ieņēmumiem.

(****) Nav ietverta Kipra (tā nav iesniegusi pārskatu).

(*****) Nav ietverta Beļģija (pārskatā nav norādīts, kāda ieņēmumu daļa izlietota ar klimatu vai enerģētiku saistītiem mērķiem) un Kipra.

Avots: Eiropas Komisija.