KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai

I.          SASNIEGUMI PROGRAMMAS ĪSTENOŠANĀ UN GŪTĀS ATZIŅAS

Tāpat kā 2009. gadā, kad tika izstrādāta Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai (EEPEA), tā arī tagad enerģētikas infrastruktūra un inovācija – EEPEA dzinējspēki – ir būtiski faktori. Abi aspekti ir nozīmīgi, lai uzlabotu energoapgādes drošību, sasniegtu pašreizējos un nākamos enerģētikas un klimata politikas mērķus, kā arī izveidotu iekšējo tirgu.

Nesenie politiskie notikumi Ukrainā un Krievijā vēlreiz apliecina to, cik būtiski ir garantēt gāzes piegādes drošību. Īstenojot projektus, piemēram, gāzes reversās plūsmas nodrošināšanai, EEPEA jau šobrīd ir palīdzējusi uzlabot ES izturētspēju, īpaši salīdzinājumā ar iepriekšējo krīzi gāzes nozarē 2009. gadā. Tāpat arī EEPEA atbalsts inovācijai jūras vēja enerģijas nozarē un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) jomā ir būtiski palīdzējis uzlabot ES spēju izmantot vietējos resursus, piemēram, vēju vai ogles.

Informācija par visu EEPEA projektu pašreizējo statusu pieejama šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/energy/eepr/doc/cswd_project_2014.pdf.

Savā jaunākajā paziņojumā par ES enerģētiskās drošības stratēģiju, kurš tika pieņemts 2014. gada 28. maijā[1], Komisija atkārtoti apstiprināja to, cik būtiski ir paredzēt kritisku infrastruktūru nolūkā nostiprināt mūsu enerģētikas drošību.

Infrastruktūra un inovācija būs nozīmīgi faktori, kas palīdzēs īstenot ES mērķus klimata un enerģētikas jomā – gan 20/20/20 mērķus atjaunojamo resursu jomā, gan energoefektivitātes un siltumnīcefekta gāzu samazināšanas jomā, gan mērķus, kurus Komisija nesen izvirzīja 2030. gadam. EEPEA jūras vēja enerģijas projekti jau šobrīd ražo elektroenerģiju elektrotīklam un tādā veidā sekmē ES mērķu īstenošanu atjaunojamo resursu un siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā. Eiropas Energoefektivitātes fonda (EEF) ietvaros finansētie projekti veicina energoefektivitāti. EEPEA CCS projekti būtiski palīdz savlaicīgi demonstrēt tehnoloģiju, kas ir nepieciešama izmaksu ziņā efektīvai siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai un pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tāpat infrastruktūra un inovācija būtiski sekmē iekšējā enerģijas tirgus un starpsavienojumu izveidi, kā rezultātā neviena dalībvalsts nav izolēta no Eiropas gāzes un elektroapgādes tīkliem.

2014. gada martā Eiropadome aicināja ātri īstenot visus pasākumus, lai attiecībā uz visām dalībvalstīm sasniegtu starpsavienojumu izveides mērķi vismaz 10 % apmērā no to uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas jaudām[2]. EEPEA projekti ir ievērojami palīdzējuši sasniegt šo mērķi.

EEPEA projekti jau šobrīd ir būtiski palīdzējuši īstenot ES mērķus, un šobrīd notiekošie projekti ir tikpat svarīgi attiecībā uz no jauna izvirzītajiem mērķiem. Attiecībā uz katru EEPEA daļu šajā ziņojumā norādīti sasniegumi, kas gūti projektu īstenošanā un EEF. Šis ziņojums izriet no 2013. gadā pieņemtā ziņojuma[3], un tajā ir ietverta projektu īstenošana no 2013. gada oktobra līdz 2014. gada 31. augustam, kā arī maksājumi, kuri veikti no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 31. augustam.

II.        VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR PROJEKTU ĪSTENOŠANU

2013. gada nogalē no 61 projekta tehniski pilnībā bija pabeigti jau 30 projekti, un kopumā atbalsta saņēmējiem ir faktiski izmaksāti EUR 1 499 826 548.

Maksājumu līmenis joprojām ir zems, tomēr, kā redzams pielikumā iekļautajā Komisijas dienestu darba dokumentā, lielākā daļa projektu ir pabeigti, un projektu virzītāji līdz šā gada beigām iesniegs galīgo maksājumu pieprasījumu. Tas apstiprina grūtības, ko rada šādu lielu un sarežģītu projektu plānošana. Projektu virzītājiem papildu problēmas ir sagādājusi izmantoto tehnoloģiju sarežģītība, īpaši attiecībā uz jūras vēja enerģijas integrāciju elektrotīklā un CCS, grūtības valsts iestādēm nodrošināt pienācīgu regulējumu gan valdības, gan regulatīvajā līmenī, sabiedrības atbalsta trūkums un ar vides jautājumiem un publisko iepirkumu saistītās problēmas. Turklāt daudzos gadījumos kavēšanās notikusi atļauju piešķiršanas procedūras dēļ.

Patlaban no Vācijas CCS projekta ir atgūti EUR 42 miljoni neiztērēto līdzekļu. Attiecībā uz pārtrauktajiem elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektiem ir atceltas saistības EUR 12 miljonu apmērā. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka galīgās izmaksas ir zemākas par sākotnēji aprēķinātajām.

1.         GĀZES UN ELEKTROENERĢIJAS INFRASTRUKTŪRA

EEPEA infrastruktūras apakšprogrammā tiek atbalstīti 44 projekti trīs galvenajās darbības jomās.

Projektus īsteno pārvades sistēmas operatori (PSO) katrā dalībvalstī vai projektu virzītāji. Kopā tika piešķirti EUR 2,268 miljardi, no kuriem līdz 2014. gada aprīlim atbalsta saņēmējiem bija izmaksāti EUR 897 973 693, proti, 40 % līdzekļu. Maksājumus veic, ja projektu virzītāji stingri apņemas īstenot projektu, ko apliecina, pieņemot galīgo lēmumu par ieguldījumiem.

Projektus īsteno trijās jomās:

- gāzes infrastruktūras un glabāšanas projekti: ir jāturpina integrēt ES gāzes pārvades un tirdzniecības infrastruktūru, starp dalībvalstīm izveidojot iztrūkstošos savienojumus. Ir jāturpina dažādot ES energoresursus un maršrutus, tostarp attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi (SDG);

- gāzes reversās plūsmas projekti: 2009. gada gāzes piegādes krīze starp Krieviju un Ukrainu izraisīja situāciju, kurā lielākā daļa Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu palika bez gāzes piegādes nevis tāpēc, ka Eiropā trūktu gāzes, bet gan tāpēc, ka esošajai infrastruktūrai nebija attiecīga tehniskā aprīkojuma un jaudas, lai pagrieztu gāzes plūsmas no austrumu-rietumu virziena rietumu-austrumu virzienā. Ar EEPEA finansējumu tika sniegts atbalsts šīs problēmas risināšanā, un šobrīd reversās plūsmas ir izveidotas gan Centrāleiropā, gan Austrumeiropā. Kā veiksmīgākie pabeigto projektu piemēri jāmin: 4 projekti Austrijā, kas visām kaimiņvalstīm nodrošina labāku piekļuvi Austrijas krātuvēm Baumgārtenā, divi projekti Slovākijā, ar ko nodrošina divvirzienu gāzes plūsmu starp Slovākiju un Čehijas Republiku, kā arī starp Slovākiju un Austriju, un labāku piekļuvi UGS Slovākijā; tāpat jāmin arī trīs projekti Čehijas Republikā, kas īstenoti pārvades jaudas uzlabošanai ziemeļrietumu-austrumu virzienā, un viens projekts Ungārijā, kas garantē drošu rietumu-austrumu dabasgāzes plūsmu no Ungārijas uz Rumāniju;

- elektroenerģijas infrastruktūras projekti: arvien lielākai tādas elektroenerģijas apjoma integrācijai, kas iegūta no dažādiem atjaunojamiem energoresursiem, ir nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi jaunā infrastruktūrā. Turklāt vairākas dalībvalstis joprojām ir izolētas enerģijas ziņā, jo tās ir nepietiekami savienotas ar kaimiņvalstīm un iekšējo enerģijas tirgu.

1.1.      Līdzšinējie sasniegumi

Līdz šim no 44 projektiem ir pabeigti 27 infrastruktūras projekti (salīdzinājumā ar 19 projektiem 2013. gada sākumā). Turklāt 4 projektiem finanšu palīdzība vairs netiek sniegta. Elektroenerģijas nozarē ir pabeigti 7 projekti. Pārējie 5 projekti tiek veiksmīgi īstenoti, un plānots, ka daži projekti tiks pabeigti šā gada laikā vai vēlākais līdz 2015. gadam. Gāzes nozarē ir pabeigti 20 projekti, 8 projekti vēl tiek īstenoti atbilstoši grafikam, bet 4 projekti atrodas pabeigšanas procesā. Centrāleiropā un Austrumeiropā ir pabeigta lielākā daļa reversās plūsmas un starpsavienojumu projektu (12 projekti no 14). Ar EEPEA finanšu līdzekļiem bija iespējams nodrošināt projektu finansējumu, kas ļāva uzsākt to darbību bez kavējumiem. Tādējādi ir uzlabots gan gāzes tīkla drošums, gan uzticamība un palielināta piegādes drošība un energoresursu dažādība, un ir likvidēti nepietiekamas jaudas posmi.

Var izcelt vairākus piemērus. Izmantojot EEPEA finanšu līdzekļus, ir nodrošināts un paātrināts gāzes pārrobežu jaudas pieaugums starp Franciju un Beļģiju. Beļģijā tika izbūvētas divas jaunas kompresoru stacijas (Berneau un Winksele), kuras šobrīd jau darbojas. Francijā tika iegādāti cauruļvadi Pitgam-Nedon un Cuvilly-Dierrey-Voisines posmam un ir sākti būvdarbi.

Izmantojot EEPEA finanšu līdzekļus, varēja paplašināt un nostiprināt Dānijas pārvades sistēmu, veicinot lielāku gāzes piegādi Zviedrijai un gāzes importu no Vācijas, izmantojot starpsavienojuma punktu Ellund. Nākotnē šis projekts patērētājiem Centrāleiropā un Baltijas reģionā var nodrošināt gāzes piegādi no Norvēģijas, izmantojot iespējamos maršrutus no Norvēģijas caur Dāniju.

2011. gadā tika pabeigti divi elektroenerģijas starpsavienojumi starp Portugāli un Spāniju Douru un Algarves reģionos, un tādējādi varēja nodrošināt savienojumu ar atjaunojamiem energoresursiem. EEPEA finansējums ievērojami palīdzēja modernizēt un paplašināt Portugāles tīklu, kā rezultātā tika būtiski palielināta pārrobežu jauda ar Spāniju.

Tāpat ar EEPEA finansējumu tika atbalstīta pirmā elektroenerģijas starpsavienojuma izveide starp Īriju un Lielbritāniju. Palīdzot palielināt elektroenerģijas starpsavienojuma jaudu un ļaujot integrēt jūras vēja enerģiju, šis starpsavienojums ir uzlabojis piegādes drošību un energoresursu dažādību Īrijā.

Trīs EEPEA projekti Baltijas reģionā ir vērsti uz iekšējā enerģijas tirgus darbības uzlabošanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu. Tiklīdz projekti būs pabeigti, tie būtiski veicinās piegādes drošības uzlabošanu, sekmēs elektroenerģijas tirdzniecību un samazinās reģiona vajadzības pēc elektroenerģijas importa. Ņemot vērā iepriekš minēto, EEPEA finansējums paātrināja zemūdens elektroenerģijas starpsavienojuma izbūvi starp Igauniju un Somiju (Estlink2), kura darbība tika sākta 2014. gada martā. Estlink2 ir nozīmīga saikne turpmākā elektroenerģijas tirgus integrācijai starp dalībvalstīm no Baltijas valstīm un Nord Pool Spot. Turklāt Estlink2 arī uzlabos Baltijas elektroenerģijas sistēmas uzticamību, vienlaikus samazinot tās atkarību no Krievijas elektroapgādes.

Tomēr, neraugoties uz labajiem panākumiem, četros gāzes nozares projektos pastāvēja būtiskas problēmas, un 2014. gadā tos pārtrauks. Tas attiecas uz Nabucco, Galsi, Poseidon un reversās plūsmas projektu Rumānijā. Attiecībā uz pirmajiem trim minētajiem projektiem komerciālās sarunas par gāzes piegādi beidzās negatīvi. Reversās plūsmas projektu Rumānijā nevarēja īstenot tehnisku iemeslu dēļ.

1.2.      GŪTĀS ATZIŅAS

Būtiski panākumi ir redzami elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektos. Lielākā daļa projektu (40 no 44) ir pabeigti vai to īstenošana ir procesā. Dažu projektu galīgais īstenošanas termiņš ir pagarināts (sk. Komisijas dienestu darba dokumentu).

Nodrošinot starpsavienojumus starp ES rietumu un austrumu reģioniem un palielinot attiecīgo valstu un reģionu piegādes drošību, EEPEA konkrēti uzlabo iekšējā tirgus darbību. Ir gūti daži nozīmīgi panākumi: gāzes reversās plūsmas projekti ir pabeigti un darbojas, un ar tiem tika novērsta gāzes piegādes krīze nesenajā 2012. gada februāra salā. Atbalstītie elektroenerģijas projekti ir nozīmīgs stimuls pabeigt iekšējā tirgus izveidi. Elektroenerģijas tīkla projekti veicinās tās elektroenerģijas uzņemšanu, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem. ES mēroga energoinfrastruktūras sistēmas izveide virzās uz priekšu, pateicoties nepietiekamas jaudas posmu likvidēšanai un enerģijas ziņā izolētu teritoriju, piemēram, visu trīs Baltijas valstu, Pireneju pussalas, Īrijas, Sicīlijas un Maltas, pakāpeniskai integrācijai.

Pašreiz plānots, ka lielākā daļa no tiem 13 projektiem, kuru īstenošana vēl turpinās, tiks pabeigti 2014. gadā vai 2015. gadā un tikai daži projekti tiks turpināti līdz 2017. gadam.

Realizējot EEPEA, tika konstatēts, ka atsevišķu projektu īstenošana kavējas galvenokārt atļaujas procedūru dēļ, saistībā ar normatīvām grūtībām pārrobežu projektu jomā, kā arī komerciālas dzīvotspējas trūkuma dēļ. Šajā kontekstā EEPEA atbalsta Eiropas enerģētikas infrastruktūras stratēģijas izstrādi, jo tā ir būtiska enerģētikas politikas prioritāte. Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēs[4] minēti pasākumi kopīgu interešu projektu savlaicīgai izstrādei astoņos apzinātos prioritāros koridoros. Kopīgu interešu projektiem var piemērot paātrinātās procedūras (nepārsniedz trīs gadus un sešus mēnešus) attiecīgo atļauju iegūšanai, normatīvos stimulus pārrobežu projektu īstenošanas veicināšanai, un to īstenošanai ir pieejami līdzekļi no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI)[5].

2. Jūras vēja enerģijas projekti

2.1. Līdzšinējie sasniegumi

EEPEA apakšprogrammā ietilpst 9 projekti, un tā nodrošina atbalstu EUR 565 miljonu vērtībā divās galvenajās darbības jomās:

· inovatīvu turbīnu un jūrā izvietotu pamata struktūru liela mēroga testēšanai, ražošanai un ieviešanai praksē (6 projekti) un

· modulāru risinājumu izstrādei lielos apjomos pārvadītas jūras vēja enerģijas integrācijai elektrotīklā (3 projekti).

Trīs no šiem projektiem ir pabeigti, savukārt viens projekts ir pārtraukts priekšlaicīgi. Šo projektu īstenošanai ir izmaksāti EUR 226 981 500.

2.2. Līdzšinējie sasniegumi atsevišķi pa nozarēm

2.2.1. Sasniegumi attiecībā uz inovatīvām turbīnām un jūrā izvietotām pamata struktūrām

Kopš iepriekšējā ziņojuma sagatavošanas veiksmīgi pabeigti vēl 2 projekti – Bard I un Borkum West II. Kopā ar jau iepriekš pabeigto Thornton Bank projektu, pateicoties EEPEA finansējumam, šie trīs projekti ir nodrošinājuši papildu 925 MW vēja jaudas, kas iegūta no straumes.

Vēl viens projekts, Nordsee Ost, tiek īstenots saskaņā ar plānu, un paredzams, ka vēja parks tiks pasūtīts līdz 2014. gada nogalei.

Attiecībā uz pārējiem diviem projektiem, Aberdīnas jūras vēja parku – centru vēja enerģijas ieviešanai praksē un Global Tech I, to īstenošanā joprojām pastāv būtiskas grūtības. Aberdīnā projekta īstenošana ir aizkavējusies saistībā ar grūtībām iegūt plānošanas atļaujas, un galīgais lēmums par ieguldījumiem, visticamāk, tiks pieņemts 2015. gada otrajā ceturksnī (pabeigšanu paredzot 2018. gadā). Attiecībā uz Global Tech projektu nepieciešamās atļaujas ir iegūtas, tomēr, lai projektu varētu turpināt, ir nepieciešams vēl viens ieguldītājs. Komisija turpina rūpīgi uzraudzīt situāciju un pārtrauks projektus, ja nākamajos 12 mēnešos netiks gūti apmierinoši rezultāti.

2.2.2. Sasniegumi attiecībā uz jūras vēja enerģijas elektrotīkla integrāciju

Ir pabeigts viens projekts – augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) mezgla projekts. Pārējo divu projektu realizācijai – Kriegers Flak un Cobra Cable – ir nepieciešami vēl vairāki gadi.

Attiecībā uz Kriegers Flak projekta attīstītāji saņēma piedāvājumus konkursam par projekta izstrādi. Dažiem galveno tehnoloģiju komponentiem piedāvājumu cena bija ievērojami lielāka par budžetā paredzēto. Tāpēc, lai samazinātu izmaksas, projekta attīstītāji atkārtoti vērtēja projekta plānojumu. Šobrīd tiek veikts novērtējums, un Komisija, lai mainītu projektu un tā termiņu, gaida projekta virzītāju priekšlikumu. Pēc tam tā pārbaudīs priekšlikumu, lai redzētu, vai tas atbilst EEPEA. Ja pārbaude būs pozitīva, tad pirms galīgā lēmuma par ieguldījumiem pieņemšanas, par projektu tiks rīkots atkārtots konkurss atsevišķiem komponentiem.

Attiecībā uz Cobra Cable jāmin ievērojami sasniegumi kopš pēdējā ziņojuma. Dotācijas nolīgums ir grozīts, un pasākuma termiņš ir pagarināts līdz 2017. gada decembrim. Pēc grozījuma pieņemšanas projekta attīstītāji pieteiksies nepieciešamo atļauju saņemšanai un izsludinās piedāvājumu konkursu, lai 2016. gada otrajā ceturksnī pieņemtu galīgo lēmumu par ieguldījumiem. Kabeļa darbība būtu jāsāk divus gadus vēlāk.

3. Oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana

EEPEA apakšprogrammā ietilpst 6 projekti, un tā nodrošina atbalstu EUR 1 miljarda apmērā projektiem, kuru mērķis būtu demonstrēt visu oglekļa dioksīda uztveršanas, pārvades un uzglabāšanas procesu.

Situācija 2014. gada 30. aprīlī bija šāda:

Vienā projektā vairs netiek nodrošinātas darbības izmēģinājuma iekārtas uztveršanai, pārvadei un uzglabāšanai; 3 projekti ir pārtraukti priekšlaicīgi; 2 projekti tiek īstenoti. Kopumā šiem projektiem ir izmaksāti EUR 374 871 355.

Sasniegumi CCS projektu jomā

Ar EEPEA dotāciju finansētā Compostilla projekta daļa tika pabeigta 2013. gada oktobrī, un projekta laikā tika uzbūvētas trīs izmēģinājuma iekārtas oglekļa dioksīda uztveršanai, pārvadei un uzglabāšanai. Izmēģinājuma iekārtās veikto testu rezultāti, kā arī citi sagatavošanas darbi sekmēja zināšanu apmaiņu CCS projektu tīklā[6], kurā tika publicēts arī ziņojums par projektu. Projekta attīstītājs attiecīgi nolēma neturpināt demonstrējumu iekārtu būvniecību, jo tam nevarētu piesaistīt EEPEA dotācijas. Izmēģinājuma iekārtas kalpos kā ļoti noderīgas testēšanas iekārtas, ko ar Spānijas valdības atbalstu joprojām izmanto, un tajās izmantotie pakalpojumi tiek piedāvāti tirgū[7].

Attiecībā uz pārējiem diviem projektiem – ROAD (Nīderlandē) un Don Valley (Apvienotajā Karalistē) – joprojām ir ļoti grūti piesaistīt būvniecībai un darbībai nepieciešamo finansējumu.

Don Valley projektā ir gūti ievērojami sasniegumi attiecībā uz sagatavošanos būvēt infrastruktūru CO2 pārvadei un uzglabāšanai sālsūdens nesējslānī; tomēr Don Valley projekta nākotne joprojām ir pilnībā atkarīga no tā, vai tiks saņemts darbības atbalsts no Apvienotās Karalistes shēmas “līgums par cenas starpību”. Apvienotās Karalistes valdība 2014. gada augustā publicēja politikas darbības jomas dokumentu, kurā izklāstīja nākamos pasākumus saistībā ar CCS iespējamiem projektiem shēmai “līgums par cenas starpību”, kas piemērota tādiem CCS projektiem kā Don Valley. Komisija turpinās pārrunas gan ar projektā iesaistītajām pusēm, gan Apvienotās Karalistes valdību par laika grafiku un projekta iespējām gūt pozitīvu galīgo lēmumu par ieguldījumiem.

Attiecībā uz ROAD projektu finansējuma deficīts, ko galvenokārt rada oglekļa dioksīda zemā cena, norāda uz to, ka būs jāpiesaista papildu finansējums. Nolūkā rast risinājumu Eiropas Komisija ir pielikusi daudz pūļu, lai savestu kopā attiecīgās dalībvalstis, kuras atzīst projekta potenciālu, attiecīgos rūpniecības nozares partnerus un Norvēģijas pusi ar mērķi rast risinājumu. Tostarp ir izteikts ierosinājums visām pusēm par prioritāti noteikt projekta finansēšanu un to, kā programmas “Apvārsnis 2020” finansējumu varētu izmantot nolūkā rast papildu dalībvalstu finansējumu projekta darbības posmam. Risinājums pašreizējam ROAD projekta finansējuma deficītam ir jāatrod līdz 2014. gada 31. decembrim, proti, līdz pašreizējam attiecīgā EEPEA dotāciju līguma termiņa beigām.

III.       EIROPAS ENERGOEFEKTIVITĀTES FONDS (EEF)

EEF tika izveidots 2011. gada jūlijā, un ES ieguldījums šajā fondā bija EUR 146,3 miljoni, kas nodrošināti nolūkā atbalstīt energoefektivitātes projektus. Tas ietver EUR 125 miljonu ieguldījumu fondā, kura kopējais apmērs šobrīd ir pieaudzis līdz EUR 265 miljoniem[8], to atbalsta Tehniskās palīdzības dotāciju mehānisms, kura budžets ir EUR 20 miljoni, kā arī EUR 1,3 miljoni izpratnes veicināšanas pasākumiem.

Kopš starpposma novērtējuma ziņojuma, ko 2013. gada novembrī pieņēma kā daļu no pēdējā EEPEA gada ziņojuma, ir apstiprināti vēl 7 projekti. Kopumā fonds ir piešķīris EUR 219 miljonus 13 projektiem, lielākoties energoefektivitātes jomā.

Tādējādi viss ES veiktais ieguldījums fondā (EUR 125 miljoni) līdz 2014. gada 31. martam ir veiksmīgi piešķirts ieguldījumu projektiem, kā noteikts regulā[9].

1. Līdzšinējie sasniegumi

Fonds

2013. gada nogalē fonds parakstīja tā otro kapitālieguldījumu biomasas koģenerācijas stacijā Rennes, veicot līdzīgu kapitālieguldījumu Orléans (abi ieguldījumi veikti Francijā). Tāpat EEF noslēdza savu pirmo partnerību ar finanšu iestādi: zaļo finansēšanas mehānismu ar Rumānijas banku “Banca Transilvania” ar mērķi nodrošināt nelielus aizdevumus Rumānijas valsts iestādēm un tehniskās palīdzības atbalstu energoefektivitātes projektiem. Pilnīgs apstiprināto un parakstīto projektu saraksts atrodams šā ziņojuma pielikumā.

Tehniskā palīdzība

Ar tehniskai palīdzībai paredzēto finansējumu (EUR 20 miljoni) varēja atbalstīt 20 projektus, palīdzot tos strukturēt. Aptuveni EUR 2,2 miljoni šā finansējuma paliks nepiešķirti. Tas skaidrojams ar to, ka lielākajai daļai līdz šim finansēto projektu tehniskā palīdzība nebija vajadzīga. Fonda sākumposmā identificēto pirmo projektu progress/ gatavības pakāpe bija lielāka, lai risinātu jautājumu par laika ierobežojumu un atveseļošanas mērķi, kas minēts regulā. Pēdējā 2013. gadā sniegtā tehniskā palīdzība tika nodrošināta Ringkøbing-Skejrn (Dānija) valsts iestādēm biomasas projekta izstrādei, Rhône-Alpes (Francija) ēku pārbūves programmas sagatavošanai skolās, Ore Valley mājokļu asociācijai reģiona apkures sistēmas izstrādei, kā arī Elche (Spānija) sabiedriskā apgaismojuma un ēku pārbūves programmas sagatavošanai.

Izpratnes veicināšanas pasākumi

Eiropas PPP ekspertīzes centrs (EPEC)[10] ir pabeidzis izpratnes veicināšanas kampaņu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta šādiem trim aspektiem: atbalsts energoefektivitātes līguma izstrādei dalībvalstīs, rosināšana optimāli izmantot struktūrfondus un Kohēzijas fondu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā un informācijas izplatīšana par jaunākajām izmaiņām politikā un par Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam prioritātēm. Ņemot vērā darbu, kas veikts, sagatavojot vairākas faktu lapas un valstu stratēģijas, dažādās dalībvalstīs tika rīkoti situācijai pielāgoti darbsemināri un turpmākie pasākumi.

2. Galvenie secinājumi un perspektīva

Piešķirot visu ES ieguldījumu līdz regulā noteiktā ieguldījumu perioda beigām un nodrošinot inovatīvus finanšu risinājumus energoefektivitātes projektiem, ir sekmīgi īstenots fonda mērķis. Arī tehniskā palīdzība ir izrādījusies ļoti noderīgs līdzeklis, ar ko atbalstīt valsts iestādes tādu projektu sagatavošanā, kurus secīgi finansēs no fonda līdzekļiem.

EEF arī turpmāk centīsies rast līdzsvarotu ieguldījumu pieeju un palielināt tā ģeogrāfisko tvērumu, lai apmierinātu Eiropas vietējo un reģionālo valsts iestāžu dažādās vajadzības. Līdz šim fonds ir pakāpeniski izveidojis drošu rentablu ieguldījumu vēsturi (2013. gadā reģistrētā tīrā peļņa) un šobrīd aktīvi centīsies rast papildu prioritāros ieguldītājus, lai vēl vairāk nostiprinātu ES ieguldījumu.

IV. Vispārēji secinājumi

EEPEA ir labi sasniegumi. Lielākā daļa projektu ir pabeigti, īpaši programmas starpsavienojumu daļā. Tādējādi tiek vairota ES izturētspēja gadījumiem, ja tā saskaras ar kādu energoapgādes drošības krīzi, kā arī sniegts atbalsts ES mērķu īstenošanai enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā.

Arī EEF ir bijis sekmīgs: tika izveidots komerciāls fonds, kura apmēri vēl pieaugs, sniedzot finanšu risinājumus un nesot peļņu, ar ko segt administratīvās izmaksas, akcionāru dividendes un izveides izmaksu atmaksu.

Visvairāk grūtību konstatēts CCS jomā. Kā norādīts iepriekšējos ziņojumos, tas liecina par daudziem dažādiem faktoriem, no kuriem svarīgākais ir tehnoloģiju komerciālais izdevīgums, kurš kopš EEPEA programmas sākuma ir mainījies. Komisija turpina darīt visu politiski iespējamo, lai sekmētu atlikušo divu projektu attīstību; tomēr jāpiebilst, ka to veiksmīga realizācija būs atkarīga no privāto ieguldītāju un valstu valdību īstenotajiem centieniem,

Lai gan dažās jomās programma ir ieviesta lēnāk kā gaidīts, Komisija nevar tieši ietekmēt šādas kavēšanās iemeslus. Tā bijusi saistīta ar atļaujām (piemēram, Aberdīnā), problēmām saistībā ar inovatīvu tehnoloģiju izmaksām (piemēram, Kriegers Flak), normatīviem jauninājumiem valstu līmenī (piemēram, Cobra Cable), kā arī finansējuma piesaisti.

Tomēr, neskatoties uz šiem kavējumiem, liela apjoma infrastruktūrai, inovatīvām tehnoloģijām un novatoriskam ES finansējumam joprojām ir liela vērtība piegādes drošības nodrošināšanai ES, iekšējā tirgus izveidei un mērķu īstenošanai klimata pārmaiņu jomā. To uzsvērusi gan Padome, gan Eiropas Parlaments, jaunajā finanšu shēmā palielinot ES finansējumu enerģētikas infrastruktūrai un inovācijām EISI, programmai “Apvārsnis 2020”, kā arī struktūrfondiem. Pabeidzot atlikušos EEPEA projektus, tiks papildinātas šīs programmas, kā arī sniegta vērtīga pieredze, uz kuru balstīties to izvēršanā.

[1]               COM(2014)0330 final.

[2]               ES enerģētiskās drošības stratēģijā ierosināts līdz 2030. gadam paplašināt šo mērķi līdz 15 %.

[3]               COM(2013)0791 final.

[4]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes, OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.

[5]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.

[6]               http://ccsnetwork.eu/

[7]               http://www.ciuden.es/index.php/en/tecnologias/instalaciones

[8]           Papildu ieguldījumus ir veikusi Eiropas Investīciju banka (EUR 75 miljoni), Cassa Depositi e Prestiti

SpA (CDP) (EUR 60 miljoni), kā arī Ieguldījumu pārvaldītājs Deutsche Bank (DB) (EUR 5 miljoni).

[9]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1233/2010, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā, OV L 346, 30.12.2010., 5. lpp.

[10]             Eiropas PPP ekspertīzes centrs (EPEC) ir kopīga EIB, Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu un kandidātvalstu iniciatīva. EPEC palīdz stiprināt tā valsts sektora locekļu spējas sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) darījumus. http://www.eib.org/epec/.

1. PIELIKUMS

Maksājumi EEPEA ietvaros

Kopējā EEPEA projektiem veikto maksājumu summa (EUR), 2014. gada 31. augusts

Budžeta pozīcija || Gads || Kopā

Starpsavienojumi || 2010 || 360 855 255,05

|| 2011 || 224 168 978,21

2012 || 129 803 680,81

2013 || 126 931 210,31

2014 || 56 214 568,83

Kopā |||| 897 973 693,21

CCS || 2010 || 193 746 614,74

2011 || 192 003 911,76

2012 || -5 616 118,92

2013 || 26 844 338,79

2014 || -32 107 391,30

Kopā |||| 374 871 355,07

JŪRAS VĒJA ENERĢIJA || 2010 || 146 307 027,84

|| 2011 || 41 300 324,67

2012 || 15 624 303,94

2013 || 11 990 156,27

2014 || 11 759 687,45

Kopā |||| 226 981 500,17

Eiropas Energoefektivitātes fonds ||||

|| 2011 || 30 000 000,00

|| 2012 || 934 251,15

2013 || 24 892 026,95

2014 || 32 333 453,99

Kopā || || 88 159 732,09

Kopsumma || 2010 || 700 908 897,63

2011 || 487 473 214,64

|| 2012 || 140 746 116,98

2013 || 190 657 732,32

2014 || 68 200 318,97

Kopā || || 1 587 986 280,54

No maksājumiem ir ieturēti iekasēšanas rīkojumi.