1.       Ievads

2014. gada 28. maijā Komisija pieņēma Eiropas enerģētikas drošības stratēģiju, ar ko paredz visaptverošu plānu mūsu energoapgādes drošības uzlabošanai[1]. Ņemot vērā situāciju Ukrainā un ar to saistītos iespējamos gāzes piegādes traucējuma riskus ES, stratēģija aptver nekavējoties veicamus pasākumus, lai uzlabotu ES spēju pārvarēt būtiskus gāzes piegādes traucējumus nākamajā ziemā. Kā daļu no minētajiem neatliekamajiem pasākumiem Eiropadome 2014. gada 27. jūnijā pieņēma Komisijas priekšlikumu uzsākt tā dēvēto stresa testu ar mērķi novērtēt Eiropas gāzes sistēmas spēju izturēt nopietnus gāzes piegādes traucējumus ES šajā ziemā[2].

Komisija jūlija sākumā lūdza dalībvalstis, Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses un Gruziju[3], kā arī Šveici un Turciju modelēt dažādu gāzes piegādes pārtraukumu scenāriju ietekmi uz attiecīgo valsti šajā ziemā un aprakstīt spēkā esošos pasākumus piegādes problēmu novēršanai. Komisija arī lūdza Norvēģijai sniegt informāciju par tās iespējām reaģēt uz šādu piegādes pārtraukumu, palielinot tās piegādātās gāzes apjomu. Komisija ierosināja izveidot trīs darba grupas, lai īpaši aptvertu tos reģionus, kurus piegādes pārtraukums, visticamāk, skartu visvairāk. Tās ir ES dienvidaustrumu reģiona valstis (Bulgārija, Horvātija, Grieķija, Ungārija un Rumānija), Baltijas valstis un Somija un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses. Valstu iestādes vasarā smagi strādāja, lai īsos termiņos savāktu datus un veiktu novērtējumus, un 2014. gada augustā un septembrī iesniedza Komisijai savu valstu ziņojumus[4]. Gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSOG) arī modelēja piegādes pārtraukuma ietekmi uz ES gāzes sistēmu, savu ieguldījumu tajā sniedza arī vairākas nozaru apvienības, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra[5], G7 un citas galvenās partnervalstis.

Stresa testu metodoloģija un scenāriji

Komisijas ierosinātie scenāriji visiem šo testu dalībniekiem attiecās uz pārtraukumu gāzes tranzīta ceļā caur Ukrainu, kā arī uz pārtraukumiem Krievijas gāzes plūsmā uz Eiropu viena mēneša un sešu mēnešu (no septembra līdz februārim) garumā, visos gadījumos pieņemot vidējo ziemas apstākļu iestāšanos. Papildus iepriekš minētajam, ENTSOG izstrādāja divu nedēļu gara februāra aukstuma viļņa apakšscenāriju, lai izspēlētu augsta pieprasījuma ietekmi uz jau pārslogotu apgādes sistēmu. Šie ierosinājumi balstījās uz pagātnes pieredzi un nepieciešamību pārbaudīt mūsu enerģētikas sistēmu ļoti smagos apstākļos, t.i, apstākļos, kad ir pārtraukta dabasgāzes plūsma no visiem galvenajiem Eiropas ārējiem piegādātājiem.

Ukrainas tranzīta vai pilnīga Krievijas piegādes pārtraukuma scenārija gadījumā ietekme uz Dienvidaustrumeiropas valstīm, kas pārsvarā tiek apgādātas caur Ukrainu, ir ļoti līdzīga, modelētais Ukrainas tranzīta pārtraukuma modelis neietekmē Baltijas dalībvalstis un Somiju. Tādēļ Komisija ziņojumā pārsvarā atsaucas uz 6 mēnešu ilga Krievijas gāzes piegādes pārtraukuma scenāriju normālos ziemas apstākļos un aukstuma viļņa gadījumā.

Šis tests jau šobrīd ir izrādījies ļoti vērtīgs, jo šī bija pirmā reize, kad tika radīts pilnīgs priekšstats par Eiropas gāzes nozares gatavību nopietnam gāzes piegādes pārtraukumam no austrumiem un par tā iespējamo ietekmi uz minēto nozari.

Šajā paziņojumā Komisija ziņo par stresa testa galvenajiem atzinumiem un sniedz vairākus konkrētus ieteikumus. Komisijas dienesti līdztekus šim paziņojumam ir sagatavojuši dienestu darba dokumentus, kuros ir iekļauti trīs darba grupu ziņojumi, ziņojums par sadarbību ar G7 un citām partnervalstīm, kā arī ziņojums par Gāzes piegādes drošības regulas pārskatīšanu[6]. Turklāt Komisija arī pieņem ieteikumus par iekšējā tirgus noteikumu piemērošanu Enerģētikas kopienai.

2.       Stresa testu rezultāti

2.1.        Tranzīta plūsmas situācija

Kopš šā gada pavasara līdztekus stresa testiem Eiropas Komisija ir ieguldījusi ievērojamas pūles, lai panāktu kompromisa risinājumu starp Ukrainu un Krieviju to savstarpējā strīdā par maksājumiem un parādiem par gāzi ar mērķi nodrošināt pietiekama apjoma gāzes piegādes Ukrainai un stabilu gāzes tranzītu uz ES un citām Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm. Gada laikā ir notikušas vairākas Eiropas Komisijas, Ukrainas un Krievijas iestāžu tikšanās, tostarp ministru līmenī. Pēdējās trīspusējās ministru tikšanās laikā Berlīnē 26. septembrī puses spēra soļus galveno Komisijas iesniegtā kompromisa piedāvājuma aspektu virzienā. Šo "ziemas paketi" pašlaik apspriež Maskavā un Kijevā, un nākamā trīspusējā tikšanās ir paredzēta pirms Eiropadomes oktobra sanāksmes. Vienošanās nodrošinātu gāzes piegādi Ukrainai visas ziemas garumā.

Kopumā Krievijas gāzes piegādes stabilitāte ES un tās transportēšana caur Ukrainu ir atkarīga no daudziem faktoriem, no kuriem ES var kontrolēt tikai dažus. Līdz ar to ir lietderīgi apsvērt visus iespējamos scenārijus, ieskaitot būtiskus gāzes piegādes traucējumus. Šajā sakarā turpmāk izklāstītās aplēses nevajadzētu uzskatīt par prognozēm, bet tikai par iespējamiem scenārijiem un pamatu ārkārtas pasākumiem.

2014. gada septembrī un oktobrī Krievijas gāzes plūsma uz ES reizēm bija mazāka nekā paredzēts, kas, pēc Komisijas domām, rada bažas. Jo īpaši septembrī tika ziņots par Gazprom piegāžu samazinājumiem vairākiem ES uzņēmumiem, lai gan šiem samazinājumiem nebija negatīvas ietekmes uz piegādes drošību ES vai tās kaimiņvalstīs. Fiziskā reversā plūsma no Slovākijas uz Ukrainu bija stabila. Reversā plūsma no Polijas uz Ukrainu bija īslaicīgi pārtraukta uz divām dienām, bet tika ātri atjaunota. Turklāt 25. septembrī piegādes no Ungārijas uz Ukrainu tika pārtrauktas uz nenoteiktu laiku, jo Ungārijā tiek importēts liels daudzums gāzes nogādāšanai krātuvēs. Komisija sadarbībā ar Gāzes koordinācijas grupu cieši pārrauga situāciju.

2.2.        Situācija Eiropas apgādē piegādes pārtraukuma gadījumā

Pēc Komisijas pieprasījuma ENTSOG modelēja dažādus piegādes pārtraukuma scenārijus. Modelī ir izklāstīts, ka dažādos sešu mēnešu garu piegādes pārtraukuma scenāriju gadījumos ES un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm, neskaitot Ukrainu, pēc piegādes struktūras reorganizēšanas, vēl aizvien kopumā pietrūktu no pieciem līdz deviņiem miljardiem kubikmetru (mljrd. m3) gāzes[7]. Tajā ir izklāstīts arī, ka, – pieņemot, ka infrastruktūra tiek maksimāli izmantota un pastāv normāli tirgus apstākļi[8] – ja notiek šāds sešus mēnešus ilgs piegādes pārtraukums, Krievijas piegādātās gāzes apjoms tiek aizstāts ar papildu SDG importu[9],[10]. Kaut gan ENSOG nav modelējis piegādes pārtraukuma ietekmi uz cenām, nepieciešamība aizstāt minētos apjomus būs saistīta ar cenu pieaugumu, kas izraisīs ievērojamus papildu SDG importa apjomus. Pateicoties tieši šiem cenu signāliem, tādos apjomos, kā to pieļauj starpsavienojumu jauda vai tieša piekļuve SDG importa iekārtām, gāze nonāk tajos tirgos, kur tā ir visvairāk nepieciešama, piemēram, apkurei vai elektroenerģijas ražošanai. Augstākas cenas izraisīs arī aktīvu krājumu izmantošanu un brīvprātīgu pieprasījuma samazināšanu.

Modelēšana sniedz informāciju par to, kuras valstis piegādes pārtraukums ietekmētu visvairāk.

1. tabula. Trūkstošās gāzes apjoms skartajās valstīs 6 mēnešu ilga Krievijas piegādes pārtraukuma un aukstuma viļņa scenārija gadījumā (kopējais iztrūkums miljonos m3 un lielākais relatīvais mēneša deficīts %).

Avots: ENTSOG

1. attēls.  Krievijas gāzes aizstāšana 6 mēnešus ilga Krievijas piegādes pārtraukuma gadījumā.

Avots: ENTSOG

Šī testa vajadzībām ENTSOG ir modelējis sadarbīgu un nesadarbīgu scenāriju[11]. Galvenā šo divu scenāriju atšķirība ir tā, ka ENTSOG izstrādātajā sadarbīgajā scenārijā kā priekšnosacījumu pieņem būtisku elementu – vienlīdzīgu (relatīvi) sloga sadali – solidaritāte starp dalībvalstīm izpaužas tik lielā mērā, ka gāzes deficīts tiek vienlīdzīgi sadalīts starp kaimiņos esošām dalībvalstīm. Turpretim nesadarbīgā scenārijā dalībvalstis brīdī, kad to iekšzemes pieprasījumu vairs nav iespējams pilnīgi apmierināt, samazinātu vai apturētu gāzes eksportu gan uz citām dalībvalstīm, gan arī uz Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm. Sadarbīgā scenārijā tiek pieņemts, ka Ukrainai un Moldovai[12] gāze pilnā apmērā tiek nepārtraukti piegādāta no dalībvalstīm vismaz caur Slovākiju, savukārt nesadarbīgā scenārijā tiek pieņemts, ka eksportēts tiek 50 % apmērā no Slovākijas reversās plūsmas jaudas.

Dalībvalstu nesadarbošanās gadījumā un bez valstu papildu pasākumiem Bulgārijā, Rumānijā, Serbijā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Bosnijā un Hercegovinā vēlākais 6 mēnešu ilga piegādes pārtraukuma beigās var izveidoties nopietns apgādes deficīts 40 % apmērā vai ievērojami lielāks[13] (gan Ukrainas tranzīta, gan Krievijas piegādes pārtraukuma gadījumā). Pilnīga Krievijas piegādes pārtraukuma gadījumā ES līdzīga apmēra deficīts piemeklētu Lietuvu, Igauniju un Somiju. Tas būtiski ietekmētu arī Ungāriju un Poliju[14], lai gan mazākos apmēros – attiecīgi 30 % un 20 % deficīts. Būtiskākā piegāžu pārtraukuma ietekme ir izklāstīta 2. attēlā.

Sadarbīgā scenārijā piegādes pārtraukuma ietekme būtiski mazinās tajās dalībvalstīs un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs, kuras tas visvairāk ietekmētu, jo īpaši Bulgārijā, Igaunijā, Bosnijā un Hercegovinā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Serbijā. Vienlaikus Grieķiju un Latviju arī varētu piemeklēt nebūt ne nenozīmīgs deficīts[15]. Pamatojoties uz esošo gāzes piegādes infrastruktūru un gāzes avotiem, saskaņā ar simulācijas rezultātiem dalībvalstis, kas kartēs iekrāsotas pelēkā krāsā, netiktu tieši ietekmētas.

2. attēls. Iespējamo piegādes pārtraukumu karte – pirms turpmāku valstu pasākumu veikšanas – februārī Krievijas gāzes piegādes 6 mēnešu pārtraukuma beigās vidējos ziemas apstākļos sadarbīga un nesadarbīga scenārija gadījumā[16].

Sadarbīgs scenārijs || Nesadarbīgs scenārijs

Avots: ENTSOG

 Ilgstoša piegādes pārtraukuma ietekme uz Ukrainu

Stāvoklis Ukrainā salīdzinājumā ar citām Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm ir diezgan unikāls. Tās labi attīstītais pārvades un glabāšanas tīkls, lai gan tam nepieciešama modernizācija, tomēr dod Ukrainai iespējas risināt piegādes pārtraukuma problēmu daudz diferencētākā veidā nekā citām līgumslēdzējām pusēm. Parasti Ukrainas patēriņš ir aptuveni 50 mljrd. m3/gadā, no kuriem aptuveni 20 mljrd. m3 ir iekšzemē saražotā gāze, bet pārējais – lielākoties no Krievijas importētā gāze. Tomēr patēriņam Ukrainā paredzētas gāzes piegādes no Krievijas ir pārtrauktas kopš 2014. gada 16. jūnija.

Ukrainas stresa testa novērtējums norāda, ka iekšzemes ražošana un krātuves spēj apmierināt 50–70 % no pieprasījuma, ja tiek piemēroti pieprasījuma reakcijas pasākumi. Imports no ES palīdzētu daļēji novērst gāzes deficītu Ukrainas prognozētā optimistiskā scenārija gadījumā[17]. Svarīgs solis šajā virzienā ir reversā plūsma starp Slovākiju un Ukrainu, kas sāka darboties septembra sākumā un pa kuru var piegādāt līdz 27 miljoniem m3 gāzes dienā, un divas trešdaļas no šā apjoma ir garantētas.

Hipotētisks 2 nedēļas ilgs aukstuma vilnis 6 mēnešu pārtraukuma beigās noteikti pasliktinātu apgādes drošības situāciju. 3. attēlā, kas sagatavots saskaņā ar ENTSOG modeli, redzams, ka sadarbīga scenārija gadījumā gāzes deficīts visvairāk skartajās valstīs samazinātos salīdzinājumā ar dramatisko līmeni, kas prognozēts nesadarbīgā scenārijā. Sadarbīgā scenārijā citas Centrāleiropas, Austrumeiropas un Rietumeiropas dalībvalstis, piemēram, Austrija, Čehijas Republika, Itālija, Slovākija un Vācija (ziemeļu daļa)[18], tomēr arī tiktu skartas, jo gāze plūstu uz valstīm, kur tās deficīts ir lielāks. Pamatojoties uz modeli, var secināt, ka šāds deficīts būtu mazāks nekā 10 %. Tas parasti ir līmenis, kādā notiktu cenas izraisīts (spontāns) pieprasījuma samazinājums, un papildu pasākumi nebūtu jāveic.

3. attēls. Iespējamo piegādes pārtraukumu karte – pirms turpmāku valstu pasākumu veikšanas – februārī Krievijas gāzes piegādes 6 mēnešu pārtraukuma beigās aukstuma viļņa laikā sadarbīga un nesadarbīga scenārija gadījumā.

Sadarbīgs scenārijs || Nesadarbīgs scenārijs

 

Avots: ENTSOG

Gāzes piegādes pārtraukuma ietekme uz siltumapgādes nozari

Apmēram pusi no ES primārās enerģijas patēriņa izmanto telpu un ūdens sildīšanai dzīvojamo ēku un pakalpojumu sektorā un kā tehnoloģisko siltumu rūpniecībā. Kā norādīts 4. attēlā, telpu un ūdens sildīšanai ēkās Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Nīderlandē un Ungārijā gāzi izmanto sevišķi intensīvi.

4. attēls. Siltuma galapatēriņa sadalījums dalībvalstīs telpu apkurei un karstā ūdens uzsildīšanai dzīvojamo ēku un pakalpojumu sektorā, pa kurināmā veidiem un energonesēju veidiem.

.

Avots: Stratego siltumapgādes tirgus novērtējums ES28 dalībvalstīs 2010. gadā.

Telpu un ūdens sildīšanai ES lielākoties (88 %) izmanto individuālus sildkatlus pašpatēriņam, bet centralizētā siltumapgāde veido 12 %. Šie vidējie rādītāji tomēr slēpj lielas atšķirības, jo Ziemeļeiropas, Baltijas, Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīs centralizētā siltumapgāde nodrošina no 14 % līdz 56 % siltumapgādes[19] un apkalpo no 10 % patērētāju mājsaimniecībās līdz gandrīz pusei[20]. Vidēji 44 % centralizētās siltumapgādes sistēmu izmanto gāzi, un šī daļa sasniedz 80 % valstīs, kur centralizētā siltumapgāde ir labi attīstīta, piemēram, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Bulgārijā un Ungārijā. Tādējādi Baltijas valstīs un Somijā gāzes patēriņš centralizētajā siltumapgādē un koģenerācijas stacijās parasti veido aptuveni 50 % no kopējā gāzes patēriņa.

Centralizētās siltumapgādes uzņēmumus, kas par kurināmo izmanto gāzi (ja vien tajos nav iespējama kurināmā aizstāšana), un centralizētās siltumapgādes klientus parasti uzskata par aizsargātajiem patērētājiem[21], un tie būs pēdējie, ko skars jebkāds iespējams piegādes pārtraukums. Turklāt daudzas dalībvalstis siltumapgādes uzņēmumiem noteikušas pienākumu nodrošināt kurināmā aizstāšanu, lai gan šī daļa svārstās no praktiski 100 % Somijā līdz ne vairāk kā 20 % Rumānijā un Bulgārijā.

2.3.        Valstu ziņojumos ierosināto pasākumu novērtējums

Kā parādīts ENTSOG scenārijos, iespējamie Krievijas gāzes piegādes pārtraukumi dalībvalstis ietekmētu ļoti atšķirīgi atkarībā no to ģeogrāfiskā stāvokļa un gāzes ieguves un iegādes iespējām. Šīs dažādās ietekmes pakāpes atspoguļotas arī pasākumos, ko dalībvalstis un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses norādījušas savos stresa testa ziņojumos Komisijai. Lai gan dažām no visneaizsargātākajām valstīm modelētajā laika posmā var nākties visai drīz īstenot radikālus pasākumus (piemēram, ierobežot piegādes vai ķerties pie stratēģiskajiem krājumiem), citas dalībvalstis ļauj savai gāzes nozarei darboties saskaņā ar tirgus pamatprincipiem. Ir svarīgi atzīmēt, ka mierīga, uz tirgus principiem balstīta piegādes krīzes pārvaldība mazāk skartajās dalībvalstīs kopumā labvēlīgi ietekmēs visas ES un Enerģētikas kopienas rīcību gāzes deficīta novēršanai.

5. attēls. Pārskats par to dažādo pasākumu skaitu, kurus dalībvalstis paredzējušas savos ziņojumos, atspoguļojot pieņēmumu attiecīgi par gāzes tranzīta caur Ukrainu un visu piegāžu no Krievijas varbūtēju 6 mēnešu pārtraukumu.

Avots: valstu stresa testa ziņojumi. 

2.3.1.    Glabāšana krātuvēs

Krātuves, kur tās ir pieejamas, ir svarīgs līdzeklis piegādes un pieprasījuma līdzsvarošanai visās dalībvalstīs un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs[22]. Oktobra sākumā ES krātuvju uzpildes līmenis bija ļoti augsts – aptuveni 90 %. Tikai divās dalībvalstīs (Ungārijā un Portugālē) krātuvju uzpildes līmenis bija mazāks nekā 80 %, bet Ungārijā jau ir pārsniegta vidējā krātuvju uzpildes un pieprasījuma attiecība, jo šajā valstī ir liela krātuvju ietilpība.

6. attēls. Krātuvju uzpildes līmenis (%) katrā dalībvalstī, krātuvju uzpilde kā daļa no iekšzemes pieprasījuma (%) un krātuvju ietilpība kā daļa no iekšzemes pieprasījuma (%) 2014. gada oktobrī[23].

Avots: GSE IGSA pārredzamības platforma un Eurogas; Komisijas veiktā analīze.

Tomēr, kā liecina valstu ziņojumos un ENTSOG analīzē sniegtie skaitļi, ilgstoša krīze vai vienkārši auksta ziema var ātri iztukšot krātuves un tādējādi radīt nepieciešamību īstenot citus piegādes drošības pasākumus, lai nodrošinātu piegādi patērētājiem.

Novērtējot dažādus valstu plānus par krātuvju izmantošanu, nākas izdarīt vairākus svarīgus secinājumus. Pirmkārt, ir visai mazas iespējas īsā laikā fiziski palielināt krātuvju ietilpību, vai arī šādu iespēju vispār nav. Otrkārt, tām valstīm, kuras paļaujas uz atsūknēšanas apjomu īstermiņa palielinājumu, – ja vien tās pēc tam neveiks pasākumus, lai novērstu krātuvju pārāk strauju iztukšošanos, – vēlāk nāksies saskarties ar sekām, ja pārtraukums ievilksies, tostarp ar to, ka atsūknēšanas apjomi būtiski samazinās, ja uzpildes līmenis ir zems.

Dalībvalstīm, kuras krīzes gadījumā ir visapdraudētākās, varētu būt lietderīgi veikt šādus svarīgus sagatavošanās pasākumus: uzpildīt krātuves vairāk par parasto uzpildes līmeni un nodrošināt, ka atsūknēšanas ātrums ir saskanīgs ar pieņēmumu, ka ziemas periods var ievilkties. Krātuves var izmantot, lai nodrošinātu piegādi, vairāk vai mazāk balstoties uz tirgus principiem. Vairākas dalībvalstis īstenojušas preventīvus pasākumus, lai par piegādes drošību gādātu, nosakot ar piegādi saistītus glabāšanas pienākumus (piemēram, Bulgārija, Dānija, Francija, Itālija, Polija, Portugāle, Slovākija un Spānija) un stratēģiskās rezerves (piemēram, Ungārija). Turklāt dažu valstu, piemēram, Ungārijas, plānos paredzēti pasākumi, lai krātuvju uzpildi veicinātu, samazinot pārvades tarifus, kuri var veidot nozīmīgu daļu glabāšanas izmaksu. Īpaši būtu jāgādā par to, lai pilnīgi likumīga darbība – krātuvju uzpildes veicināšana, bieži vien ar importētu gāzi, – (nepārprotami) nekaitētu pārrobežu darījumiem, kuru mērķis ir piegādāt gāzi ārpus valsts.

2.3.2.    Trūkstošā apjoma aizstāšana, palielinot iekšzemes ražošanu vai iepērkot vairāk gāzes no citiem avotiem

Acīmredzams veids, kā aizstāt no viena avota saņemtas gāzes deficītu, ir importēt gāzi no citiem avotiem vai palielināt iekšzemes ražošanu.

Kopumā ir visai mazas iespējas, it sevišķi sistēmu tehnisko ierobežojumu dēļ, palielināt ES iekšzemes gāzes ražošanu tā, lai īsā laikā gūtu nozīmīgus panākumus, vai arī šādu iespēju vispār nav.

Runājot par importu, iespējas veikt papildu piegādi pa cauruļvadiem no Ziemeļāfrikas patlaban ir ierobežotas un ražošana Norvēģijā gandrīz sasniegusi jaudas maksimālo robežu. Sašķidrināta dabasgāze (SDG), bez šaubām, ir importa avots ar vislielāko potenciālu, jo SDG termināļu ietilpība ES ir pietiekama, lai varētu ievest jaunus SDG apjomus[24]. Raugoties no preces viedokļa, SDG pasaules aktuāltirgus ir pietiekami liels, lai varētu piedāvāt papildu apjomus, un arī kuģniecības nozares pakalpojumi ir pietiekami plaši pieejami. Turklāt nesenais Āzijas SDG cenu samazinājums padarījis SDG par ekonomiski izdevīgāku alternatīvu Eiropas Savienībā. Tomēr, ņemot vērā to, ka piegādes pārtraukumu un deficīta apstākļos SDG cena celsies, iegādāties kravas aktuāltirgū var būt dārgi[25]. Turklāt var būt vajadzīga vismaz nedēļa, lai sūtījums nonāktu krīzes skartajā zonā.

2.3.3.    Pieprasījuma regulēšanas izmantošana

Ja samazināsies vajadzība pēc gāzes, izdosies mīkstināt piegādes pārtraukuma ietekmi. Vispārējs secinājums ir tāds, ka lielākajā vairumā valstu ziņojumu, it sevišķi par visvairāk skartajiem reģioniem, nav novērtēta ietekme, ko rada pieprasījuma (rūpnieciskā patēriņa vai elektroenerģijas ražošanas, par kurināmo izmantojot gāzi) iespējamā samazināšanās dēļ cenas pieauguma piegādes pārtraukuma gadījumā. Pieprasījums ar lielu cenu elastīgumu – lēsts, ka tas ir aptuveni 10 %–, visticamāk, pirmais pametīs tirgu, jo iekārtas ekonomisku iemeslu dēļ tiks slēgtas vai, ja tas būs izdevīgi, pārorientētas uz alternatīviem kurināmā veidiem (biomasu vai naftas produktiem). Tikai ļoti nedaudzos valstu stresa testa ziņojumos ir paredzēti uz tirgus principiem balstīti stimulējoši pasākumi, kas saistīti ar pieprasījumu, un nav nekādas īstenošanas pieredzes visvairāk skartajās valstīs.

Galējais iestāžu rīcībā esošais pieprasījuma regulēšanas līdzeklis, kuru tās visas ir gatavas izmantot, arī ņemot vērā Regulas par gāzes piegādes drošību noteikumus, ir piegādes ierobežošana lietotāju grupām, kas sarindotas noteiktā secībā. Šādi plāni parasti sākas ar viselastīgākajiem rūpnieciskajiem patērētājiem un beidzas ar aizsargātajiem patērētājiem, galvenokārt ar mājsaimniecībām. Attiecībā uz šādu pieprasījuma ierobežošanu Komisija atzīmē, ka daudzos plānos nav kvantificēta vai precizēta paredzēto ierobežošanas pasākumu faktiskā ietekme uz atsevišķām patērētāju grupām, tāpēc reizēm trūkst skaidrības par precīzu apmēru, kādā piegādes pārtraukuma iespējamās sekas skartu dažādas patērētāju grupas[26].

2.3.4.    Kurināmā aizstāšana

Daudzās skartajās dalībvalstīs centralizētās siltumapgādes sistēmās galvenokārt izmanto gāzi. Turklāt elektroenerģijas ražošana, par kurināmo izmantojot gāzi, 2012. gadā Grieķijā, Horvātijā, Latvijā, Lietuvā un Ungārijā sasniedza vai pārsniedza 25 %[27]. Gāzes cenu pieaugums dažkārt var izraisīt kurināmā pagaidu aizstāšanu, pamatojoties uz ekonomiskiem apsvērumiem krīzes situācijā. Turklāt visu to valstu plānos, kuras, iespējams, varētu saskarties ar piegādes pārtraukumu, paredzēta piespiedu kurināmā aizstāšana. Ja tiek īstenoti šādi pasākumi, lietotājiem, kuriem ir iespēja izmantot divu veidu kurināmo, parasti tiek prasīts kurināmo aizstāt. Dalībvalstis ir ziņojušas par pienākumu uz vietas veidot alternatīvā kurināmā (piemēram, biomasas vai naftas produktu) krājumus noteiktam, salīdzinoši neilgam, laika posmam[28]. Kopumā dalībvalstīs nav gaidāmas nekādas nopietnas loģistiskas vai ar piegādi saistītas problēmas attiecībā uz pārkārtošanos kurināmā aizstāšanai valsts noteiktajos obligātajos piegādes periodos. Tomēr nav veikta testēšana saistībā ar ilgstošiem piegādes pārtraukuma periodiem un attiecīgo aizstāšanas ilgumu. Vajadzības gadījumā elektrostacijās un centralizētās siltumapgādes iekārtās kā kurināmo varētu izmantot stratēģiskās naftas produktu rezerves saskaņā ar normatīvajiem aktiem[29].

Komisija atzīmē, ka dažās Enerģētikas kopienas valstīs var rasties grūtības apkurei paredzētu naftas produktu un ogļu krājumu trūkuma dēļ. Piemēram, lai gan trešajai daļai Serbijas vai Bosnijas un Hercegovinas centralizētās siltumapgādes uzņēmumu ir iespēja aizstāt gāzi ar naftas produktiem, naftas produktu krājumi strauji izsīktu. Arī Moldovā gāzes aizstāšana ar oglēm elektroenerģijas ražošanai var nebūt pilnībā iespējama, ja ogļu krājumi netiek nodrošināti savlaicīgi.

Vairākos valstu ziņojumos minēta iespēja gāzes patēriņu, it sevišķi siltumapgādes vajadzībām, aizstāt ar elektroenerģijas patēriņu, tostarp izmantot atjaunojamos energoresursus (uz vietas audzētu ilgtspējīgu biomasu, siltumsūkņus u.c.) un siltumenerģijas uzkrāšanas iespējas centralizētās siltumapgādes sistēmās. Lai gan elektroenerģija var būt efektīvs līdzeklis ievērojamai gāzes deficīta mazināšanai, rūpīgi jāapsver, piemēram, kādu vietu sistēmas rezervju nodrošināšanā un līdzsvarošanā ieņem elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto gāzi, un kādas ir tīkla iespējas ilgstoši apmierināt ārkārtīgi lielu pieprasījumu[30]. Pārrunas starp Baltijas valstīm un Somiju, kā arī starp citām valstīm, piemēram, Grieķiju un Bulgāriju, liecina par sadarbību un to, ka abu nozaru mijiedarbība zināmā mērā tiek kopīgi apsvērta. Tomēr kopumā valstu ziņojumi un Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) veiktais novērtējums, pamatojoties uz viskvalitatīvāko pieejamo informāciju, nesniedz vajadzīgo visaptverošo pārskatu par gāzes piegādes pārtraukuma plašāku ietekmi uz energoapgādes nozari.

2.3.4.    Ārpustirgus pasākumu ieviešanas laiks

7. attēlā atainota Komisijas veiktā analīze par ārpustirgus pasākumu ieviešanas iespējamo laiku Krievijas gāzes piegādes 6 mēnešu pilnīga pārtraukuma gadījumā. Dažas atšķirības, ja neskaita atšķirības apdraudētības līmenī, šķiet, izraisījuši arī dalībvalstu politiskie lēmumi par pieeju gāzes piegādes krīzes risināšanai. Dažas valstis, piemēram, Čehijas Republika un Vācija, kuras saskaņā ar ENTSOG "sadarbīgā scenārija" aprēķiniem varētu tikt skartas mazākā mērā un tikai aukstuma viļņa laikā, norāda uz preventīvu ārpustirgus pasākumu ieviešanu ļoti agrīnā posmā, lai nodrošinātu piegādi aizsargātajiem patērētājiem. Citas atšķirības ir tādas, ka, piemēram, Grieķija un Horvātija pie ārpustirgus pasākumu ieviešanas ķeras agri salīdzinājumā ar, piemēram, Bulgāriju, Ungāriju un Rumāniju, kuras liek neapšaubāmu uzsvaru uz tirgus pasākumu īstenošanu pēc iespējas ilgāku laiku. Turklāt, šo valstu veikto analīzi lasot kopā ar ENTSOG zonu kartēm un ietekmes līmeņiem piegādes krīzes gadījumā, var konstatēt, ka, ja tiktu īstenots sadarbīgais scenārijs, ārpustirgus pasākumus varētu ieviest ievērojami vēlāk. Tas norāda, ka vispārējo stāvokli ir iespējams uzlabot ar ciešāku koordināciju.

7. attēls. Valstu pasākumu ieviešanas laika grafiks.

Avots: valstu ziņojumi, Komisijas veiktā analīze.

3.         Secinājumi

3.1.        Dalībvalstu pasākumu novērtējums

Ilgstošs piegādes pārtraukums Ukrainas pārvades maršrutā un a fortiori Krievijas gāzes piegādes Eiropas Savienībai pilnīgs pārtraukums būtiski ietekmēs ES, un ES austrumu daļas dalībvalstis un Enerģētikas kopienas valstis tiks skartas vissmagāk.

Valstu ziņojumi atklāj divus svarīgākos vājos posmus ES īstermiņa piegādes drošības situācijā. Pirmais, vairāki infrastruktūras projekti, kas uzsākti ar nepārprotamu mērķi uzlabot piegādes drošību pēc 2009. gada piegādes krīzes, dažādu iemeslu dēļ – no politiska atbalsta trūkuma līdz neapmierinošai projektu pārvaldībai un nepietiekamai pārrobežu sadarbībai – vēl nav (pilnībā) nodoti ekspluatācijā[31]. Otrais, daudzas valstu piegādes drošības stratēģijas ir vienpusīgas, nepietiekami koordinētas un/vai neparedz pietiekamu sadarbību. Vispārējā efektivitāte, risinot gāzes piegādes drošības jautājumu Savienībā, nebūt nav optimāla, kā turpmāk tiks izklāstīts sīkāk.

ENTSOG analīze liecina, ka sadarbība, kuras pamatā ir infrastruktūras optimizēta izmantošana un relatīva sloga sadale, nodrošina aizsargāto patērētāju apgādi dalībvalstīs un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs, kā arī nozīmīgu eksportu uz Ukrainu[32]. Tomēr papildus iekšzemes un pārrobežu gāzes plūsmu optimizācijai tādām dalībvalstīm kā Baltijas valstis, Somija, kā arī Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm nāksies īstenot plašu papildu pasākumu klāstu nolūkā nodrošināt, lai neaizsargātajiem patērētājiem nepiegādātās vai trūkstošās gāzes apjoms būtu minimāls. Tā kā papildu gāzes resursu iegūšana no potenciālās iekšzemes ražošanas, ārējiem avotiem vai krātuvēm jau ir ņemta vērā ENTSOG modelī, visticamākais nākamais pasākums, papildus citiem pieprasījuma regulēšanas pasākumu veidiem, ir cenas ierosināta vai obligāta kurināmā aizstāšana. Labs piemērs ir Somija, kura pirmajā acu uzmetienā varētu šķist visneaizsargātākā dalībvalsts ar līdz pat 100 % nepiegādātas vai trūkstošas gāzes modelētajā piegādes pārtraukuma scenārijā, kurā izskatīts 6 mēnešus ilgs Krievijas piegādes pārtraukums. Tomēr, pirmām kārtām, to aizsargāto patērētāju daļa, kuriem piegādā gāzi, ir minimāla. Turklāt, pateicoties obligātajam kurināmā aizstāšanas mehānismam un lielu alternatīvo kurināmā veidu krājumu veidošanas pienākumam, Somija ar sekmīgi īstenotas loģistikas palīdzību, visticamāk, spētu aizstāt visus gāzes apjomus bez nepieciešamības ierobežot pieprasījumu. Tomēr ļoti iespējams, ka visvairāk skartajām Baltijas valstīm, Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm[33] var nākties ierobežot piegādi neaizsargātajiem patērētājiem, it sevišķi modelētā laika posma beigās.

Visos valstu ziņojumos izklāstīti pasākumi iespējamā piegādes pārtraukuma risināšanai. Svarīgi ir šos pasākumus īstenot secīgi un nodrošināt, lai tirgus darbotos pēc iespējas ilgāku laiku. Ja tirgus darbosies, cenu signāli piesaistīs jaunas gāzes – galvenokārt SDG – piegādes Eiropas Savienībai un tām valstīm Eiropas Savienībā, kurās deficīts ir vislielākais, ar nosacījumu, ka pastāv vajadzīgā infrastruktūra. Cenu signāli veicinās krātuvju komerciālu izmantošanu kā pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanas līdzekli un stimulēs pieprasījuma samazinājumu un kurināmā aizstāšanu, pamatojoties uz ekonomiskiem apsvērumiem. Dalībvalstis nedrīkstētu kavēt gāzes plūsmu pāri robežām. Cenu pieaugums nav piegādes krīze un attaisnojums intervencei tirgū, aizbildinoties ar piegādes drošību.

Tas tomēr neatbrīvo neaizsargātās dalībvalstis no pienākuma rūpīgi izstrādāt un sakārtot atbilstīgā secībā pasākumus, pie kurām tās ķertos, sagatavojoties ārkārtas situācijai un reaģējot uz to. Neaizsargātajām valstīm arī būtu pirmām kārtām un pilnībā jāizmanto tirgus pasākumi, bet tad, kad ar tiem vairs nepietiek, pie ārpustirgus pasākumiem varētu ķerties tad, kad izziņota ārkārtas situācija. Ja jāpiemēro ārpustirgus pasākumi, ir ļoti svarīgi mazāk kropļojošos un samērīgākos pasākumus piemērot pirms pasākumiem, kas paredz lielāku iejaukšanos, un to darīt, pienācīgi ņemot vērā pasākuma pārrobežu ietekmi.

3.2.        Nepieciešamība uzlabot sadarbību un koordināciju

Kā jau minēts, valstu ziņojumi kopumā ir vairāk orientēti uz valstu pieeju, nevis aplūko piegādes drošības stratēģijas izveides reģionālo dimensiju. Tāpēc daudzas dalībvalstis savos ziņojumos izdarījušas pieņēmumu, ka trūkst pārliecības par piegādi pāri konkrētām robežām, un tāpat arī no tā izrietošo pieņēmumu, ka nebūs eksporta, un tas vājinās piegādes drošību plašākā reģionālā un ES mērogā. Sadarbība ir ļoti svarīga, jo, piemēram, Baltijas reģionā Inčukalna gāzes krātuve ir tik nozīmīga, ka gadījumā, ja Igaunija nevarētu saņemt gāzi no šīs krātuves, Igaunijā piecu dienu laikā beigtos gāzes krājumi pat piegādei aizsargātajiem patērētājiem.

Koordinācijas trūkumu atspoguļo vairākas nesakritības pasākumos, ko norādījušas dažādas dalībvalstis, kuras bieži vien ir pat kaimiņvalstis. Šādas nesakritības ir, piemēram, vienu un to pašu ārējo piegādātāju palielinātas jaudas iekļaušana vairākos plānos vai atšķirīgi pieņēmumi par plūsmu kopīgajos starpsavienojumos. Tas nepārprotami ir neefektīvu rezultātu vēstnesis, it sevišķi krīzes situācijā, kad tirgos valda liels saspīlējums, un var raisīt mānīgu drošības sajūtu. Lai gan ir skaidrs, ka pirms stresa testiem ir veikta zināma koordinācija, kas tiek paplašināta jaunās sarunās, ziņojumu salīdzinošā analīze liecina, ka vēl aizvien ir iespējas un vajadzība uzlabot pārrobežu koordināciju, kuras pamatmērķis būtu nodrošināt reālistiskus pieņēmumus par gaidāmajām gāzes plūsmām starpsavienojuma punktos.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir acīmredzams, ka pārrobežu sadarbībai jābūt dziļākai par vienkāršu valstu pasākumu pārrobežu saskaņotības pārbaudi un ka šī sadarbība jāpaplašina, lai tajā iekļautu pārrobežu sinerģijas apzināšanu un lai vienotos par to, kā īstenojami solidaritātes pasākumi. Šāda pieeja galarezultātā panāktu efektivitātes uzlabojumus ne tikai ekonomiskā izteiksmē, bet arī tiktu gādāts par gāzes piegādes drošību ļoti īsā termiņā.

Šāda sadarbība starp dalībvalstīm jau notiek, un Komisija to atzinīgi novērtē kā iedarbīgu pirmo soli virzībā uz piegādes drošības uzlabošanu reģionālā mērogā. Šādas sadarbības piemērs ir gaidāmais Igaunijas un Lietuvas nolīgums, uz kura pamata abu valstu aizsargātie patērētāji tiks apgādāti pirms katras valsts neaizsargātajiem patērētājiem. Cits piemērs ir Ungārijas un Horvātijas starpvaldību nolīgums par piegādes drošību, kas, lai gan vēl jāīsteno, atspoguļo konstruktīvu pieeju sadarbībai. Sadarbība var izpausties arī kā infrastruktūras, piemēram, krātuvju, koplietošana vai intensīvāka elektroenerģijas ražošana konkrētās dalībvalstīs, lai tādējādi atbrīvojušos gāzes resursus citas dalībvalstis varētu izmantot aizsargāto patērētāju apgādei. Interesants piemērs šajā ziņā ir aizvien plašākā Grieķijas un Bulgārijas sadarbība, kas paredz gāzes un elektroenerģijas apmaiņu abu sistēmu stabilizēšanai liela deficīta gadījumā.

Paplašinātai sadarbībai būs vajadzīgi attiecīgo pušu nolīgumi par organizatoriskiem, komerciāliem un reglamentējošiem noteikumiem un sadarbības nosacījumiem krīzes situācijā. Lai iedibinātu uzticēšanos, jau iepriekš Eiropas vai reģionālā mērogā jāvienojas par skaidriem noteikumiem. Ir iespējams, ka līdz šai ziemai neizdosies pilnībā panākt paplašinātu pārrobežu sadarbību visos aspektos. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo paaugstināto risku, kaimiņos esošajām dalībvalstīm un citām valstīm būtu nekavējoties jāuzsāk šis process vai jānostiprina jau īstenojamās iniciatīvas, lai panāktu vienošanos par vissvarīgāko pamatinformāciju, kā arī individuālām un kopīgām darbībām varbūtējā krīzes situācijā. Lai samērā īsā laikā izdotos noslēgt nolīgumu, Eiropas Komisija varētu veicināt šādas vienošanās, tostarp arī pasākumus, kurus vajadzības gadījumā varētu īstenot nākamajā ziemā.

Jāievieš tāda veida sadarbība, kas mazinātu gāzes deficītu konkrētā dalībvalstī, nodrošinot un ļaujot veikt pārrobežu piegādi, pat ja "donorvalstij" arī nāktos tālab kaut ko ziedot. Ja piemēro šo principu, ar valstu energoregulatoru atbalstu pilnā apjomā jāizmanto PSO koordinējošā darbība un atbildība par piegādes drošību tā, lai tie varētu nodrošināt plūsmas uz kaimiņvalsti pat tad, ja nav nodrošinājuši pilnīgu sistēmas funkcionēšanu savā atbildības zonā. Tā varētu būt arī iespēja, izmantojot reģionālās partnerības, uzlabot piegādes drošību ilgtermiņā.

Šajā kontekstā Komisija uzsver to dalībvalstu īpašo lomu, cauri kuru teritorijai gāze plūst uz tālākiem tirgiem. Runājot par piegādi uz Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīm, Vācijā, Čehijas Republikā, Austrijā, Slovākijā, Ungārijā un Slovēnijā atrodas īpaši svarīga infrastruktūra, kas optimāli jāizmanto kā pamats jau funkcionējošam iekšējam tirgum. Turklāt konkrētā piegādes drošības situācijā arī jāgādā par to, lai šīs valstis joprojām ļautu gāzei plūst uz tirgiem, kuros ir būtisks deficīts.

Tomēr ir skaidrs, ka šāda veida sadarbība nevar būt tikai vienpusīga. Tai jāļauj attiecīgi sadalīt krīzes situācijas risināšanai vajadzīgo pasākumu izmaksas ne tikai īstermiņā, bet arī vidējā un ilgākā laikā. Priekšstats, ka patērētāji kādā valstī uzņemas piegādes drošības pasākumu izmaksas un tāpēc tiem būtu jāsaņem labāka aizsardzība, bieži izrādījies šķērslis sadarbības plānu izveidei. Solidaritātes pasākumi nav dotācija vai dāvana, bet gan operatīva reakcija ārkārtas situācijā, un arī saņēmējam galu galā nāksies dot savu ieguldījumu. Solidaritāte, kas veicina oportūnistisku rīcību, nav īsta solidaritāte. Jebkurā gadījumā būtu nepiemēroti solidaritāti skatīt tikai un vienīgi īstermiņa komerciālo interešu kontekstā.

Plašāka sadarbība ne tikai sniegs taustāmus ieguvumus tuvākajā laikā dalībvalstīm, kuras šajā ziemā būs visapdraudētākās ārkārtas situācijā. Visu pušu kopīgās interesēs ir novilcināt vistālejošāko un visradikālāko pasākumu – tādu kā pieprasījuma ierobežošana, tirdzniecības ierobežojumi vai stratēģisko krājumu izmantošana – ieviešanu un samazināt šādus pasākumus līdz minimumam, jo tie iekšējam enerģijas tirgum var nodarīt kaitējumu uz ilgu laiku. Tas, savukārt, var mazināt ieguldītāju (piemēram, komerciālajās krātuvēs) uzticēšanos un ārējās piegādes ES tirgum no pašreizējiem un jauniem avotiem. Uz izolāciju un aizdomām balstīta pieeja ir pretrunā solidaritātes principiem, bet patiesas Enerģētikas savienības izveidei ir nepieciešama solidaritāte. Tomēr arī neaizsargātajām dalībvalstīm tālab būs jādara viss iespējamais, lai izvairītos no ārkārtas situācijas, un šādā nolūkā jāveic 4. nodaļā izskatītie pasākumi.

4.         Ieteikumi

Kopumā ES enerģētikas politika ir orientēta uz šādiem mērķiem: pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, paaugstināt energoefektivitāti, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, daudzveidīgot ārējos piegādes avotus un iespējami izmantot vietējos enerģijas avotus; viss nosauktais uzlabo ES energoapgādes drošību. Tomēr šajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta konkrētiem ieteikumiem, kas nodrošinās ES labāku sagatavotību konkrētam riskam, ka šajā ziemā piegādes no austrumiem varētu būt traucētas, un spēju uz šo risku reaģēt.

4.1.      Steidzami ieteikumi nākamajai ziemai

Komisija īstermiņa ieteikumus ir sagrupējusi trīs tēmās: i) panākt, ka darbojas tirgus, ii) skaidri definēt, kādā gadījumā tirgus vairs nedarbojas un ir nepieciešami ārkārtas pasākumi, un iii) koordinēt gan plānošanu ārkārtas situācijās, gan iespējamas intervences, un šajās jomās sadarboties.

i) Īstermiņā panākt, ka darbojas tirgus

1. Palielināt starpsavienojumu jaudu un novērst pārrobežu tirdzniecības ierobežojumus vai tiem pretdarboties

Starpsavienojumu jauda būtu jāpalielina līdz maksimumam un jānodrošina šīs maksimālās jaudas pieejamība tirgū, piemēram, sākot nekavējoties izmantot iedarbīgas pārslodzes vadības procedūras[34] un jaudas sadales mehānismus[35]. Gāzes piegādes krīzes gadījumā īpaši postoša ietekme var būt eksporta ierobežojumiem. Kā liecina ENTSOG analīze, eksporta ierobežojumi var stipri padziļināt gāzes piegādes krīzes radīto kaitējumu visvairāk skartajās dalībvalstīs un palielināt to valstu skaitu, kas saskaras ar nopietniem piegādes traucējumiem. Komisija šajā sakarā atgādina Gāzes piegādes drošības regulas 11. panta 5. punktu, saskaņā ar kuru "netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas kādā brīdī nepamatoti ierobežotu gāzes plūsmu iekšējā tirgū" vai kas "varētu nopietni apdraudēt gāzes piegādes situāciju citā dalībvalstī."

Komisija mudina drīzāk īstenot noteikumus par trešo pušu piekļuvi infrastruktūrai (arī glabāšanas infrastruktūrai) pat gadījumos, kur attiecībā uz trešo enerģētikas paketi piešķirti izņēmumi, piemēram, Latvijā un Igaunijā.

2. Optimizēt krātuvju izmantošanu

Pēdējos gados informācija par glabātās gāzes apjomiem kļuvusi daudz pārredzamāka, un platforma "Eiropas gāzes krātuves" (GSE) ir apsveicama iniciatīva, kas sniedz atjauninātu informāciju par gandrīz visām ES krātuvēm. Datus par glabātās gāzes apjomu būtu vēl jāpapūlas publicēt Rumānijai (Romgaz)[36], arī platformā GSE.

Valsts regulatoru rīcībā ir rīki, ar kuriem ekonomiski stimulēt tirgus dalībniekus, piemēram, pazeminot pārvades tarifus par gāzes iesūknēšanu krātuvēs, lai palielinātu tās apjomus. Šāda politika pēdējā laikā izrādījusies iedarbīga Ungārijā, un ar to pēdējās nedēļās panākta stabila glabātās gāzes apjoma paaugstināšanās, lai gan šie apjomi Ungārijā joprojām nesasniedz ES vidējos rādītājus[37].

Krātuvju gāzes atsūknēšanas tendences nosaka ekonomiskie apsvērumi un ne vienmēr piegādes drošības stratēģija, jo īpaši tādos gadījumos, kur netiek pienācīgi nodrošināta piegādes saistību izpilde. Var izmantot ekonomiskus stimulus, lai tirgus dalībniekus atturētu pārāk ātri sākt izmantot krātuves, ja vēl iespējams izmantot arī citus gāzes avotus, piemēram, SDG. Šādi stimuli, ko jau izmanto dāņu PSO, varētu būt vēlāk no sabiedrības līdzekļiem sedzami maksājumi krātuvēs esošās gāzes īpašniekiem par to, lai tie gāzi atstātu krātuvē, nevis to atsūknētu.

Ja šādi ekonomiski stimuli joprojām neiedarbojas, kā ārkārtas līdzekli attaisnojošos apstākļos var apsvērt, vai ziemā krātuvēm uz dažāda ilguma periodiem nenoteikt atturošus atsūknēšanas tarifus vai pat tiešus atsūknēšanas ierobežojumus. Šādai rīcībai vajadzētu panākt, ka krātuves tukšo apdomīgāk, jo īpaši tad, kad gāze ES tirgos ir pieejamāka. Tomēr skaidri jānosaka, ka jebkādiem šādiem tarifiem vai ierobežojumiem jābūt samērīgiem ar piegādes risku drošību un ka tie nedrīkst pasliktināt piegādes drošības situāciju kaimiņvalstīs.

3. Nodrošināt, ka infrastruktūras projektus īsteno laikus

Komisija apsveic to, ka Lietuvā tiks nodots ekspluatācijā Klaipēdas SDG terminālis. Šādai pieejamai infrastruktūrai, kas paver iespēju dažādot piegādes, ir svarīga nozīme gan piegādes dažādošanā, gan elastīgāka gāzes tīkla nodrošināšanā. Tāpēc jāgādā, ka projektus, ko paredzēts pabeigt tuvākajos mēnešos, nekavējoties nodod ekspluatācijā. Konkrētāk, gaidāmajā ziemā tas attiecas uz Slovākijas–Ungārijas starpsavienojumu (2015. gada 1. janvāris) un Svinojuščes SDG termināli (Polija) (2015. gada 1. februāris). Ja iespējama kavēšanās, dalībvalstīm būtu pietiekami laikus jāinformē Komisija, norādot kavēšanās iemeslus, lai kopīgi apzinātu iespējamu nekavējošu rīcību, ar kuru būtu iespējams kavēšanos novērst vai vismaz samazināt līdz minimumam.

ii) Skaidri definēt, kādā gadījumā tirgus vairs nedarbojas un ir nepieciešami ārkārtas pasākumi

4. Īstenot Gāzes piegādes drošības regulā noteiktās saistības attiecībā uz piegādes standartu

Gāzes piegādātāji būtu jāmudina atbildīgi sagatavoties dažādām piegādes situācijām, kādas varētu būt iespējamas nākamziem. Nodrošināt piegādes drošību nozīmē labi sagatavoties iespējamiem traucējumiem – tā ir publisko iestāžu un nozares kopatbildība. Gāzes piegādes drošības regulā ir noteikts piegādes standarts, kas būtu jārespektē, jāīsteno un praktiski jāpiemēro. Eiropas Komisija atbalstīs, ka visi šīs regulas noteikumi tiek pilnībā īstenoti. Tomēr valstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par to, lai panāktu piegādes standarta izpildi un pārraudzītu, vai piegādātāji ir nodrošinājuši pietiekamus krājumus un elastīgas izvēles iespējas, lai savus patērētājus nākamziem varētu apgādāt pēc dažādiem scenārijiem.

Ja tā nav, atkarībā no tā, kādi instrumenti valsts kompetentajām iestādēm pieejami saskaņā ar valsts tiesību aktiem, šīm iestādēm ir jāizdod ieteikums vai rīkojums iepirkt papildu gāzi vai komerciālā ceļā sagādāt elastīgas izvēles iespējas. Kā iepriekš norādīts, iespēja uz Eiropas Savienību pa cauruļvadiem pievadīt papildu gāzi ir ierobežota un dažām dalībvalstīm nav pietiekami pieejami citi Krievijai nepiederoši cauruļvadu gāzes avoti. Tāpēc nopietna deficīta gadījumā krājumus galvenokārt iespējams palielināt ar SDG. Tomēr komerciālu un ar ekspluatāciju saistītu apsvērumu dēļ krīzes situācijā iepirkt iekraušanai gatavas SDG kravas var būt dārgi un laikietilpīgi. Tāpēc, novietojot glabāšanā papildu gāzes tilpumus vai slēdzot zināma veida "SDG apdrošināšanas" līgumus, piemēram, SDG pirkumu iespējas līgumus, un tādējādi ierobežojot cenu un operatīvo risku, uzņēmumu pakļautību riskiem var krietni mazināt.

Var apsvērt arī, kādā veidā smagu piegādes traucējumu laikā tirgus dalībniekiem SDG iepirkt tā, ka joprojām tiek ievērots tirgus princips, tomēr netiek būtiski vēl vairāk pasliktināta attiecīgās valsts ekonomiskā situācija. Varētu paredzēt šādus skaidri definētus īpašam mērķim paredzētus sadarbības nolīgumus ar citiem lieliem SDG importētājiem, piemēram, ar Japānu.

5. Valstīs ar palielinātu piegādes standartu noteikt pasākumus, kas reģiona vai Savienības līmeņa ārkārtas situācijā to uz laiku pazeminātu

Gāzes piegādes drošības regula dalībvalstīm paredz pienākumu gādāt, ka dažādos sarežģītos apstākļos joprojām notiek piegādes aizsargātajiem patērētājiem. Tomēr tā dalībvalstīm arī nosaka pienākumu apzināt to, kā reģiona vai Savienības līmeņa ārkārtas situācijā jebkādu palielinātu piegādes standartu vai dabasgāzes uzņēmumiem ārpus minētajiem sarežģītajiem apstākļiem noteiktu papildu pienākumu varētu uz laiku solidāri samazināt. Jebkāds šāds pagaidu samazinājums varētu atbrīvot gāzes papildapjomus, kas citā gadījumā varbūt netiktu izlietoti, un tādējādi tirgū palielināt likviditāti un, iespējams, mazināt gāzes trūkumu citos reģionos. Preventīvo rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu[38] analīze liecina, ka dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas detalizētus noteikumus par šāda samazinājuma piemērošanu. Komisija strādās ar tām valstīm, kas to nav izdarījušas, lai vienotos par attiecīgiem pasākumiem.

6. Iespējami palielināt kurināmā aizstāšanas potenciālu un nodrošināt praktisko īstenošanu

Piegādes traucējumu novēršanā un pārvarēšanā svarīgs elements ir kurināmā aizstāšanas iespējas. Piemēram, Somija gan ir pilnīgi atkarīga no Krievijas gāzes un no cita avota tai gāzi piegādāt nav iespējams, tomēr tā ir pieņēmusi pasākumus, kuros paredzēts ļoti plašs pienākums attiecībā uz kurināmā aizstāšanu, tādējādi paverot ilgtspējīgu alternatīvu. Valstu ziņojumi ir apliecinājuši, ka dažādās dalībvalstīs un valstīs, kas ir Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses, kurināmā aizstāšanas iespējas ļoti atšķiras. Ņemot vērā, ka dalībvalstis jau plāno[39] pāriet uz to, ka apmēram 10 % apkures vajadzību apmierina no atjaunojamiem energoresursiem, šo plānu īstenošana būtu jāveicina, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus un jau gūto pieredzi. Valstu kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka darbojas visi administratīvie un operatīvie atbalsta pasākumi kurināmā aizstāšanai plašā mērogā, jo īpaši centralizētās siltumapgādes sistēmās, un arī jātestē infrastruktūra ar nolūku pārliecināties, ka kurināmā aizstāšana ir faktiski iespējama. Tā kā patlaban šādi pasākumi galvenokārt attiecas uz naftas produktiem, ļoti svarīgi būt drošiem, ka šādas masveida (iespējams, ilgstošas) pārejas loģistiskie aspekti ir iepriekš izplānoti, arī stratēģisko naftas produktu krājumu iespējama izmantošana noteiktos apstākļos. Tas pats attiecas uz pāreju uz biomasu.

Ja koģenerācijas mezgla saražoto elektroenerģiju iespējams aizstāt ar tīkla elektroenerģiju un ja šāda aizstāšana var būt finansiāli interesanta, arī rūpniecībā koģenerācijas mezglus iespējams atslēgt un ražošanā aizstāt ar katliem, kas ražo tikai siltumu un lielākajā daļā rūpniecisko koģenerācijas iekārtu ir pieejami kā rezerves jaudas nodrošinātāji.

7. Īstenot īstermiņa energoefektivitātes pasākumus un pieprasījuma mazināšanas pasākumus

Apgādes deficītu var sekmīgi mazināt, panākot jūtamu pieprasījuma sarukumu, proti, mudinot patērētājus pazemināt telpu temperatūru vai palīdzot tiem veikt citus energotaupības pasākumus. Ir pierādīts, ka ar šādām sabiedrības informēšanas kampaņām elektroenerģijas nozarē var vismaz daļēji mīkstināt pēkšņas piegādes problēmas, kādas Japānā radās pēc Fukušimas avārijas un Kiprā – pēc sprādziena Vasilikos spēkstacijā. Pieejami un ātri īstenojami pasākumi, kas prasa mazus tūlītējus ieguldījumus, ir, piemēram, nodrošināšana pret caurvēju, siltumatstarotāju ierīkošana pie radiatoriem un cauruļvadu izolēšana. Šos pasākumus var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, arī izmantojot energopakalpojumu sniedzēju pienākumus, kas izriet no ES Energoefektivitātes direktīvas. Rūpniecībā energopieprasījumu īstermiņā iespējams optimizēt, ieviešot energoauditus un īstenojot energovadības sistēmas.

8. Precizēt PSO funkcijas ārkārtas situācijās un nodrošināt, ka PSO šīs funkcijas labi izprot

Būtu jāapsver, vai nav nepieciešams PSO valsts regulatoru uzraudzībā noteikt papildu pienākumus, lai tie varētu darboties plašāk, nevis tikai centralizēti tīklā pārraudzīt piedāvājuma–pieprasījuma līdzsvaru, un preventīvi vai reaģējoši plašāk rīkoties piegāžu operatīvās drošības nodrošināšanā. Šī rīcība varētu izpausties arī tā, ka PSO konkrētos skaidri definētos apstākļos iepērk gāzi un slēdz līgumus par tās transportēšanu uz sava tirgus teritoriju, un, iespējams, par glabāšanas jaudām. Šāda sistēma pastāv, piemēram, Nīderlandē, kuras PSO ir uzdots turēt gāzi glabāšanā un to darīt pieejamu tad, ja gaisa temperatūra pazeminās zem noteikta līmeņa.

PSO, kam valsts līmenī ir šādi pienākumi, ir rezultatīvi jāsaskaņo darbības pāri valstu robežām. Tomēr ir pilnīgi noteikti jānodrošina, ka PSO pienākumi ir precīzi aprakstīti un nepārprotami ierobežoti, proti, pildāmi tikai skaidri definētos tirgus fiasko apstākļos. Šajā gadījumā PSO būtu uzlikta publisko pakalpojumu sniedzēja funkcija, bet ar to nedrīkst pārkāpt ES iekšējā enerģijas tirgus uzbūves pamatprincipu, proti, ka PSO nevajadzētu būt preču tirdzniecības vai piegādes tirgus aktīvam dalībniekam.

iii) Koordinēt gan plānošanu ārkārtas situācijās, gan iespējamas intervences

9. Nepieciešamība tālāk attīstīt reģionālu sadarbību gāzes piegādes drošības jautājumos

Principā visām valstīm līdzīgu iestāžu koordinētā sadarbībā būtu jāpanāk, ka vai nu izveido starpsavienojumus, vai nodrošina šādu starpsavienojumu efektīvu izmantošanu tā, ka abas puses ir ieguvējas. Dažos gadījumos, piemēram, attiecībā uz Grieķiju un Bulgāriju, šādai sadarbībai vajadzētu būt pat plašākai, ņemot vērā, ka specifiskus apgādes drošības apdraudējumus varētu risināt, attiecīgi gāzes un elektroenerģijas deficītu atvieglojot ar nolīgumu. Turklāt reģionālā sadarbība var būt vērsta arī uz to, lai nodrošinātu piegādes aizsargātajiem patērētājiem, kā tas paredzēts starp Lietuvu un Igauniju. Reģionālā sadarbība var būt saistīta arī ar krātuvju izmantošanu ārkārtas gadījumos.

Var apsvērt arī to, kādā veidā tirgus dalībnieki smagu piegādes traucējumu laikā varētu SDG iepirkt tā, ka joprojām tiek ievēroti tirgus principi, tomēr ekonomiskā situācija attiecīgajā valstī netiek būtiski vēl vairāk pasliktināta. Šādus skaidri aprakstītus īpašam mērķim paredzētus sadarbības nolīgumus varētu izstrādāt ES iekšējām vajadzībām, bet tādus varētu paredzēt arī ar citiem lieliem SDG importētājiem, piemēram, ar Japānu.

10. Nepieciešamība pēc lielākas pārredzamības

PSO, valstu regulatoriem un arī dalībvalstīm vajadzētu censties darboties tā, lai to savstarpējā mijiedarbība un mijiedarbība ar ieinteresētajām personām un plašu sabiedrību būtu iespējami pārredzama. Starpsavienotā tīklā iekšējā tirgus pabeigšanas procesā kādas vienas dalībvalsts vai citas valsts (vai tās tirgus dalībnieku) rīcība ietekmē citus tirgus. Saspringtākās situācijās, piemēram, tādā, ar ko patlaban saskaramies, jebkādu rīcību iespējams interpretēt politiski. Tāpēc šādu rīcību ir ļoti svarīgi paskaidrot, lai kliedētu bažas un veidotu uzticēšanos.

11. Komisijas pārraugošās lomas turpināšana un Gāzes koordinācijas grupas izmantošana

Gāzes koordinācijas grupa tika izveidota 2004. gadā[40], lai gan ar Gāzes piegādes drošības regulu tā būtiski nostiprināta. Pēdējos gados tā kļuvusi par vērtīgu platformu apmaiņai ar informāciju par gāzes piegādes drošību un tās apspriešanai. Tas savukārt ir palīdzējis panākt labāku pārredzamību un veidot tās locekļu savstarpējo uzticēšanos.

Komisija ir paredzējusi ciešā sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm rūpīgi pārraudzīt piegādes drošības situāciju. Tā turpinās regulāri sasaukt Gāzes koordinācijas grupas sanāksmes, kurās ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām var apmainīties ar informāciju par šo jautājumu, un arī izmantos Gāzes koordinācijas grupas ārkārtas sanāksmes, lai varbūtēju vai faktisku piegādes traucējumu gadījumā dalītos ar informāciju un pārspriestu veiktos pasākumus. Komisija arī koordinēs rīcību un nodrošinās, ka ārkārtas stāvokli izziņo un ārpustirgus pasākumus īsteno saskaņā ar Gāzes piegādes drošības regulu.

Turklāt analīze par gāzes piegādes traucējumu ietekmi uz elektroenerģijas nozari pagaidām nav sniegusi pārliecinošus rezultātus, tāpēc Gāzes koordinācijas grupai ar ENTSOG un ENTSO-E palīdzību šim jautājumam būtu jāseko līdzi, lai konstatētu, kādi domino efekti varētu parādīties.

12. Sadarbība ar trešām valstīm

Eiropas Komisija ir aicinājusi svarīgus starptautiskus energotirgus partnerus sniegt savu ieguldījumu šajā ziņojumā, jo īpaši jebkādus novērojumus vai ierosinājumus par elastīgas izvēles iespējām, kādas potenciāli pastāv attiecībā uz gāzes papildu piegādēm. Šo partneru vidū bija G7 pārstāvētas trešās valstis, kā arī Norvēģija, Šveice, Turcija un Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA). Komisija šos svarīgos ārējos enerģētikas jomas partnerus, arī partnerus, kuriem būtu potenciāls un spēja eksportēt SDG, aicina turpināt sadarbību, kas sākusies pie šā ziņojuma, arī tādās organizācijās kā G7 un IEA.

4.2.      Vidējtermiņa pasākumi (līdz 2015. gada beigām)

13. Komisijas ieteikums par to, kā ES dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm savā vidū piemērot iekšējā enerģijas tirgus noteikumus

Tādi faktori kā valstu iestāžu ciešāka sadarbība un ES iekšējā tirgus tiesību aktu konsekventa piemērošana uz Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pušu un ES dalībvalstu robežām varētu valstīs, kas ir minētās līgumslēdzējas puses, un ES dalībvalstīs vairot drošību attiecībā uz piegādes deficītiem. Kā pozitīvs piemērs minami risinājumi, kas izmantoti attiecībā uz reverso plūsmu no Slovākijas uz Ukrainu. Trešās paketes iekšējā tirgus tiesību aktu konsekventa piemērošana ir pamats, uz kura tālāk iespējams attīstīt pārrobežu sadarbību.

Lai šādu sadarbību atvieglotu ar oficiālu aktu, Komisija izdos ieteikumu ES dalībvalstīm sadarboties ar līgumslēdzējām pusēm trešās paketes piemērošanā un piegāžu drošības jautājumos. Tomēr Komisija uzsver, ka, ja nebūs darbotiesspējīgu gāzes tirgu un ja līgumslēdzējas puses neīstenos trešo paketi, ES ieteikumi nevarēs aizstāt nepieciešamās ES dalībvalstu un reģiona līgumslēdzēju pušu sarunas par to, kā un ar kādiem noteikumiem krīzes gadījumā izmantot kopīgu infrastruktūru.

14. Paātrināt svarīgu kopīgu interešu projektu vai Enerģētikas kopienas interesēm atbilstošu projektu nodošanu ekspluatācijā un īstenošanu

Ir jāveic visi pasākumi, kas nepieciešami, lai paātrinātu un attiecīgā gadījumā palīdzētu novērst tālāku kavēšanos tādu nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanā, ko uzskata par ļoti svarīgiem no piegādes drošības viedokļa[41]. To vidū ir, piemēram, Rumānijas–Bulgārijas starpsavienojums, Grieķijas–Bulgārijas starpsavienojums, Bulgārijas–Serbijas starpsavienojums un Rumānijas–Moldovas starpsavienojums, kurus Komisija izraudzījusies, pamatojoties uz tuviem un skaidri noteiktiem ekspluatācijā nodošanas datumiem. Šie projekti būtu steidzami jāīsteno un jāpabeidz līdz 2015. gada beigām. Komisija sekos līdzi šo projektu norisei un, lai tuvinātu to drīzu pabeigšanu, ir gatava arī sekmēt jebkādas vēl veicamas pušu pārrunas.

15. Fiziskās reversās plūsmas izņēmumu pārskatīšana

Fiziskās reversās plūsmas dalībvalstīm paver iespēju tiešām būt elastīgi savienotām. Dažkārt tas panākams ar samērā nelieliem ieguldījumiem, kas tomēr būtiski ietekmē piegādes drošību veselā reģionā, kā to pierāda ieguldījums reversajā plūsmā Jamalas cauruļvadā uz Vācijas un Polijas robežas un nesenāk cauruļvadā uz Slovākijas un Ukrainas robežas. Dalībvalstīm būtu sadarbīgi jāpārskata, vai nav mainījušies apstākļi, kādos pieprasīti uz fiziskās reversās plūsmas projektiem attiecināmi izņēmumi, jo īpaši ņemot vērā, ka piegādes drošības situācija saasinājusies un ka šo jauno trajektoriju piedāvātās papildu iespējas tirdzniecībā un piegādē daudzām dalībvalstīm pēdējā laikā sagādājušas būtiskus ieguvumus. Tas jo īpaši attiecas uz reversās plūsmas iespējām dažos svarīgākajos maģistrālajos gāzes cauruļvados, kuru plūsmas virziens pašlaik ir tikai no austrumiem uz rietumiem (Obergailbaha, Vaidhausa un BBL starpsavienojums starp Nīderlandi un Apvienoto Karalisti), kā arī uz starpsavienojumu starp Austriju un Ungāriju.

16. Kurināmā aizstāšana centralizētajā siltumapgādē un koģenerācijā mājsaimniecību, pakalpojumu un ražošanas sektorā

Centralizētās siltumapgādes sistēmās iespējama tehnoloģiska elastība, jo to darbināšanai var izmantot daudzus un dažādus piegādes avotus. Dabasgāzes risinājumiem būvētas sistēmas var pārslēgt uz alternatīviem avotiem, piemēram, biomasu, siltuma pārpalikumu, koģenerāciju, saules enerģiju un ģeotermālo enerģiju, siltumsūkņiem, sadzīves atkritumiem u. tml. Atkarībā no konkrētajiem izmēriem un nepieciešamās jaudas pāreju var īstenot gada vai divu gadu laikā.

Tur, kur centralizētās siltumapgādes sistēmas jau pastāv, bet tām attiecīgajā teritorijā nav pievienotas visas ēkas, gāzes piegādi atsevišķiem gāzes sildkatliem var aizstāt ar plašāku pieslēgšanos šīm sistēmām, un tādā veidā iespējama izmaksu ziņā lietderīga pāreja uz vietējiem atjaunojamās enerģijas avotiem un citiem mazoglekļa avotiem.

Atkarībā no konkrētajiem izmēriem un nepieciešamās jaudas rūpnieciska mēroga koģenerācijas iekārtas un pakalpojumu sektora (slimnīcu, iepirkumu centru, biroju kompleksu) vidēja lieluma koģenerācijas iekārtas uz atjaunojamiem energoavotiem vai mazoglekļa piegādes energoavotiem pārslēgt iespējams viena līdz divu gadu laikā.

Arī siltumietilpīgas rūpniecības nozares (piem., celulozes un papīra ražošana), kurās tiek ražots siltums un izmantotas ar gāzi darbināmas koģenerācijas iekārtas vai/un tikai siltumu ražojoši sildkatli, varētu veikt ieguldījumus elastīgas izvēles iespējās, lai siltumu varētu uzkrāt vai no gāzes apkures pārslēgties uz apkuri ar elektroenerģiju un otrādi. Tam būtu ekonomiska jēga tad, ja ar to panāk, ka var elastīgi izmantot zemas cenas periodos, kad ir no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas pārprodukcija.

17. Siltuma pieprasījuma mazināšana rūpniecībā un enerģijas pārveide

Rūpniecībai un enerģijas pārveides sektoram (ražošana, sadale) ir liels potenciāls īstenot energoefektivitātes pasākumus, kas ar nelielām izmaksām mazina pieprasījumu un īsā laikā (mazāk nekā 2 gadi) atmaksājas; tādi pasākumi ir, piemēram, labāka procesu pārraudzība un kontrole, kā arī profilaktiskā uzturēšana. Lai varētu apzināt iespējas, kā īsā laikā ar mazām izmaksām vai bez tām paaugstināt energoefektivitāti, nepieciešams saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu ātrāk ieviest energoauditus vai energovadības sistēmas energointensīvās nozarēs.

5.         Turpmākā rīcība

Pieredze Gāzes piegādes drošības regulas piemērošanā liecina, ka ES piegādes drošības situācijā kopš 2009. gada vērojami izteikti uzlabojumi, bet vēl veicams darbs ES tiesiskā regulējuma nostiprināšanā. Komisija, kā to paudusi 2014. gada 28. maija Eiropas Enerģētiskās drošības stratēģijā, pārskatīs līdzšinējos energoapgādes drošības mehānismus un nepieciešamības gadījumā ierosinās tos pastiprināt.

Paralēli Komisija ir paredzējusi joprojām sadarboties ar konkrētām dalībvalstu grupām, izstrādājot risinājumus problēmām, kas šajā stresa testā apzinātas kā potenciāli riska faktori.

Komisija iepriekš minētos ieteikumus paredzējusi īstenot divās atsevišķās darbplūsmās. Pirmkārt, tā paredzējusi kopā ar ACER un ENTSO iedibināt pastāvīgu īstermiņa ieteikumu īstenošanas pārraudzību un, ja tas nepieciešams, palīdzēt atbalstīt vai virzīt uz priekšu projektus un pārrunas. Turklāt Komisija joprojām kopā ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un ieinteresētajām personām strādās, lai definētu ES elektroenerģijas un gāzes apgādes drošības galvenos mērķus turpmākajiem gadiem.

[1] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei "Eiropas enerģētiskās drošības stratēģija", COM(2014)0330 final.

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52014DC0330&from=EN.

[2] Eiropadomes 2014. gada 27. jūnija secinājumi (EUCO 79/14) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/en/ec/143478.pdf.

[3] Līgumslēdzējas puses ir Albānijas Republika, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Moldovas Republika, Melnkalnes Republika, Serbijas Republika, Ukraina un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misija Kosovā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Drošības padomes Rezolūciju 1244. Gruzijas Republika ir Enerģētikas kopienas pievienošanās kandidātvalsts.

[4] Valstu ziņojumi tika aizstāti ar kopīgu trīs Baltijas valstu un Somijas ziņojumu.

[5] IEA sniedza visaptverošu sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) tirgus analīzi.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu, OV 2010, L 295/1.

[7] Tas atbilst aptuveni 1–2 % no ES gada patēriņa.

[8] Jāatzīmē, ka patiesībā šie priekšnosacījumi diemžēl ne vienmēr ir izpildīti.

[9] Ārkārtas scenārija gadījumā SDG apjoms piegādes struktūrā pieaugtu par 130 % – no 24 mljrd. m3 līdz 56 mljrd. m.3

[10] Būtiski ir tas, ka saskaņā ar ENTSOG analīzi OPAL cauruļvada (viens no Nord Stream cauruļvada atzariem, kas stiepjas no Greifswald Vācijas ziemeļos līdz Brandov uz Vācijas–Čehijas robežas) jaudas palielināšana no tagadējiem 50 % līdz 100 % nepalīdzēs samazināt trūkstošos gāzes apjomus austrumu dalībvalstīs, jo austrumu virzienā infrastruktūra ir nepietiekama. Jaudas palielināšanas līdz 100 % ietekme aprobežosies ar SDG apjomu aizstāšanu Rietumeiropā.

[11] ENTSOG ziņojumā Komisijai šos divus scenārijus sauc par optimālo scenāriju un neoptimālo scenāriju.

[12] Moldovas gadījumā neatkarīgi no ENTSOG pieņēmumiem par piegādēm, komerciālas un regulatīvas (licencēšanas) problēmas kavē Iasi-Ungheni starpsavienojuma no Rumānijas uz Moldovu izmantošanu, kaut gan tas ir oficiāli atklāts un tehniski darboties spējīgs. Tādēļ, ja vien netiks atrisināta šī problēma, piegādes pārtraukuma gadījumā Moldovā būs gāzes deficīts 100 % apmērā.

[13] Līdz 100 %.

[14] Poliju ietekmētu tikai pilnīgs Krievijas piegāžu pārtraukums.

[15] Abu valstu situāciju ietekmē sadarbīgais scenārijs, jo šīs abas valstis ieskauj dalībvalstis, uz kurām piegādes pārtraukumam būtu liela ietekme, bet minēto divu valstu rīcībā ir infrastruktūra – krātuves Latvijā un SDG regazifikācijas terminālis Grieķijā – kas tām nodrošina rezerves. Pieļaujot šīs infrastruktūras koplietošanu, valstu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars mainās.

[16] Abās kartēs attēlota situācija februārī Krievijas piegādes 6 mēnešu pārtraukuma gadījumā. Jebkādi valstu pasākumi, kas saistīti, piemēram, ar pieprasījuma reakciju, obligāto aizstāšanu u. c., šo iespējamo deficītu pieņem kā sākumpunktu. Tādējādi dalībvalstis, kurām no gāzes infrastruktūras skatu punkta nebūs risinājumu – kā tas ir Somijas gadījumā – varētu īstenot citus specifiskus valsts pasākumus, piemēram, rūpīgi izstrādātu obligātas aizstāšanas sistēmu ar gāzi darbināmām elektroenerģijas ražošanas un apkures iekārtām.

[17] Šāds scenārijs it sevišķi paredz pilnas jaudas reverso plūsmu no Slovākijas, Ungārijas un Polijas, kā arī centralizētās siltumapgādes un rūpnieciskā patēriņa samazināšanu.

[18] Tā dēvētā NetConnect Vācijas tirgus zona.

[19] Piemēram, Zviedrijā, Dānijā un Slovākijā šī procentuālā daļa ir attiecīgi 56 %, 53 % un 54 %, bet Somijā – 47 %. Rumānijā, Bulgārijā, Slovēnijā un Austrijā šī daļa ir no 14 % līdz 19 %.

[20] Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā vairāk nekā 40 % mājsaimniecību apkurina, izmantojot centralizēto siltumapgādi. Centralizētā siltumapgāde nodrošina siltumu no 10 % līdz 40 % patērētāju Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Slovēnijā, Bulgārijā, Horvātijā, Rumānijā un Čehijas Republikā.

[21] Regulā par gāzes piegādes drošību ir izveidota tā dēvēto aizsargāto patērētāju kategorija, kas ietver mājsaimniecības un, atkarībā no dalībvalsts lēmuma, būtiskus sociālos pakalpojumus un MVU, ar zināmiem ierobežojumiem, kā arī centralizētās siltumapgādes iekārtas, kurās nav iespējama kurināmā aizstāšana un kuras nodrošina citu aizsargāto patērētāju siltumapgādi.

[22] Nota bene: krātuvju izmantošana parasti izskatīta valsts kontekstā.

[23] Patlaban praktiski tikai Gazprom Export un Rumānijas krātuvju sistēmas apsaimniekotāji neziņo par uzpildes līmeni Eiropas gāzes krātuvju AGSI pārredzamības vietnē.

[24] ES kopējā regazifikācijas jauda ir aptuveni 200 miljardi m3 gadā, bet lielākā daļa šīs jaudas koncentrēta Vidusjūras un Atlantijas okeāna piekrastē. Tādējādi starpsavienojumu jaudas ierobežojumi var kaitēt daudzu atsevišķu SDG termināļu spējai apgādāt ikvienu pārtraukuma skarto reģionu.

[25] Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) lēš, ka cenas var palielināties par līdz pat 100 %.

[26] Ir vērts norādīt uz konkrētu Ukrainas plānu, kas vietējā pieprasījuma samazināšanas nolūkā paredz ieviest jaunu likumu, kurā prasīts par 20-30 % samazināt patēriņu, galvenokārt samazinot centralizētās siltumapgādes, mājsaimniecību un ķīmiskās rūpniecības pieprasījumu un ieviešot pasākumus publiskajā sektorā. Lai gan šādu samazināšanu ir iespējams īstenot, tās ietekme uz patērētājiem ir grūti prognozējama.

[27] Gāzes izmantošana elektroenerģijas ražošanai pēdējos gados tomēr ir samazinājusies, jo peļņas daļa ir maza vai pat negatīva, it sevišķi salīdzinājumā ar elektroenerģijas ražošanu, par kurināmo izmantojot ogles.

[28] Krājumu veidošanas pienākums parasti attiecas uz aptuveni 5 līdz 15 dienām. Somija ir īpašs izņēmums, jo šajā valstī kurināmā krājumu veidošanas pienākums attiecas uz līdz pat 5 mēnešiem.

[29] 2009. gada 14. septembra Direktīva 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves.

[30] Piemēram, nav skaidrs, cik lielā mērā dažās Balkānu reģiona valstīs plaša gāzes aizstāšana ar elektroenerģiju apvienojumā ar 2014. gada pavasara plūdu sekām un gāzes piegādes samazināšanos siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem izraisīs nopietnu elektroenerģijas piegādes deficītu. Šie aspekti valstu ziņojumos nav rūpīgi izpētīti.

[31] Tas it sevišķi attiecas uz Grieķijas un Bulgārijas, Rumānijas un Bulgārijas, Bulgārijas un Serbijas, Moldovas un Rumānijas, kā arī Ungārijas un Slovākijas starpsavienojumiem un Rumānijas reversās plūsmas projektu. Turklāt dažos starpsavienojumos vēl nav praktiski iespējams sūknēt gāzi abos virzienos, un tādējādi sistēmas vispārējais elastīgums ir ierobežots.

[32] Piegādes deficīts, visticamāk, nebūs tik liels, lai skartu aizsargātos patērētājus. Ja īstenotos nesadarbīgais scenārijs, aizsargātie patērētāji būtu sevišķi apdraudēti Bosnijā un Hercegovinā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, kā arī piegādes ierobežojumi neaizsargātajiem patērētājiem citās skartajās valstīs varētu būt ievērojami lielāki.

[33] Igaunija, Lietuva, Latvija, Polija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Serbija.

[34] Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2012/490/ES par I pielikuma grozīšanu Regulā (EK) Nr. 715/2009.

[35] Saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 984/2013. Lai gan ir atzinīgi vērtējami piemēri, kur regula ir īstenota agrāk, šīs regulas īstenošanas datums ir 2015. gada 1. novembris.

[36] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem 19. panta 4. punktu.

[37] Tajā pašā laikā sakarā ar to, ka palielinās Krievijas gāzes imports caur Ukrainu, gāze gan tiek papildus iesūknēta glabāšanā, bet līdz ar to tiek arī apturēts eksports uz Ukrainu, un tas raisa nožēlu.

[38] Saskaņā ar Gāzes piegādes drošības regulu dalībvalstīm jāizveido preventīvs rīcības plāns apzināto risku likvidēšanai vai mazināšanai un ārkārtas rīcības plāns, kurā paredzēti pasākumi, kas novērstu vai mazinātu gāzes piegādes traucējuma ietekmi.

[39] Salīdz. valstu rīcības plāni atjaunojamo energoresursu jomā.

[40] Saskaņā ar Direktīvu 2004/67/EK.

[41] Skatīt projektu numurētu uzskaitījumu Komisijas paziņojumā par Eiropas enerģētiskās drošības stratēģiju, 23. un 24. lpp.

1. pielikums. Konkrēti ieteikumi visvairāk skartajām dalībvalstīm

Dalībvalsts || Ietekme[1] || KONKRĒTI IETEIKUMI

Igaunija || 204 mlj. m3 100 % || ­ Nodrošināt politisko atbalstu, kas nepieciešams, lai panāktu galvenās vienošanās par kopīgiem ārkārtas pasākumiem attiecībā uz tādiem sensitīviem jautājumiem kā kopīgi izmantojamais gāzes apjoms un tas, kādos tirgos tai jānonāk. ­ Ātri pieņemt kopīgu ārkārtas rīcības plānu un kopīgu preventīvas rīcības plānu. ­ Līdz decembrim ar Lietuvu noslēgt nolīgumu par to, lai ārkārtas gadījumā aizsargātos patērētājus apgādātu no Klaipēdas SDG termināļa. ­ Apsvērt iespēju palielināt krājumus kurināmā aizstāšanai, lai nodrošinātu, ka ārkārtas gadījumā iekārtas var turpināt darboties līdz jaunām alternatīvā kurināmā piegādēm. ­ Izpētīt tādus tirgus risinājumus, kā piemēram, pārtraucami līgumi, ar kuriem risināt vai samazināt vajadzību pēc gāzes tās piegādes pārtraukuma gadījumā. ­ Par spīti atkāpēm no trešās enerģētikas paketes, nodrošināt trešo personu piekļuvi gāzes sistēmai. ­ Nodrošināt skaidru politisku gribu paātrināt ieguldījumus infrastruktūrā, piemēram, starpsavienojumā starp Igauniju un Somiju (Balticconnector) un reģionālā SDG terminālī.

Latvija || 39 mlj. m3 15 % || ­ Nodrošināt politisko atbalstu, kas nepieciešams, lai panāktu galvenās vienošanās par kopīgiem ārkārtas pasākumiem attiecībā uz tādiem sensitīviem jautājumiem kā kopīgi izmantojamais gāzes apjoms un tas, kādos tirgos tai jānonāk. ­ Ātri pieņemt kopīgu ārkārtas rīcības plānu un kopīgu preventīvas rīcības plānu. ­ Par spīti atkāpēm no trešās enerģētikas paketes, nodrošināt trešo personu piekļuvi Inčukalna gāzes krātuvēm un Latvijas gāzes transportēšanas sistēmai. ­ Apsvērt uz tirgus principiem balstītus risinājumus, kā arī ar pieprasījumu saistītus pasākumus krīzes ietekmes mazināšanai. ­ Pārskatīt "aizsargāto patērētāju" definīciju, to pielāgojot citām reģiona dalībvalstīm un Regulai (ES) Nr. 994/2010.

Lietuva || 693 mlj. m3 59 % || ­ Nodrošināt politisko atbalstu, kas nepieciešams, lai panāktu galvenās vienošanās par kopīgiem ārkārtas pasākumiem attiecībā uz tādiem sensitīviem jautājumiem kā kopīgi izmantojamais gāzes apjoms un tas, kādos tirgos tai jānonāk. ­ Ātri pieņemt kopīgu ārkārtas rīcības plānu un kopīgu preventīvas rīcības plānu. ­ Apsvērt iespēju palielināt krājumus kurināmā aizstāšanai, lai nodrošinātu, ka ārkārtas gadījumā iekārtas var turpināt darboties līdz jaunām alternatīvā kurināmā piegādēm. ­ Turpināt cauruļvada Klaipeda–Kursenai uzlabojumus, lai nodrošinātu plašāku Klaipēdas SDG termināļa izmantošanu.

Somija || 2255 mlj. m3 100 % || ­ Nodrošināt politisko atbalstu, kas nepieciešams, lai panāktu galvenās vienošanās par kopīgiem ārkārtas pasākumiem attiecībā uz tādiem sensitīviem jautājumiem kā kopīgi izmantojamais gāzes apjoms un tas, kādos tirgos tai jānonāk. ­ Ātri pieņemt kopīgu ārkārtas rīcības plānu un kopīgu preventīvas rīcības plānu. ­ Nodrošināt kurināmā aizstāšanas iespējamību ārkārtas gadījumā, novēršot iespējamos šķēršļus krājumu atjaunošanai, jo īpaši loģistikas ziņā. ­ Nodrošināt skaidru politisku gribu paātrināt ieguldījumus infrastruktūrā, piemēram, starpsavienojumā starp Igauniju un Somiju (Balticconnector) un reģionālā SDG terminālī. ­ Turpināt vietējo SDG termināļu attīstīšanu (Turku, Pori, Tornio).

Bulgārija || 670 mlj. m3 100 % || ­ Parakstīt saprašanās memorandu ar Grieķiju par elektroenerģijas un gāzes apmaiņu ārkārtas situācijās, pievēršot uzmanību interešu līdzsvaram. ­ Apsvērt līdzīgu elektroenerģijas un gāzes apmaiņu ar Turciju. ­ Ārkārtas situāciju plāns par lielapjoma aizstāšanu koģenerācijas un siltumapgādes nozarē un rūpniecībā. ­ Pabeigt Rumānijas–Bulgārijas starpsavienojumu. ­ Apņemties nodrošināt gāzes plūsmu uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. ­ Palielināt gāzes nozares pārredzamību un sekmēt tirdzniecību ietekmējošu iekšējā tirgus noteikumu īstenošanu. ­ Kā pēdējais līdzeklis – Eiropas Komisijai apsvērt īpašu īstermiņa atkāpi no vides tiesību aktiem attiecībā uz Varna ogļu spēkstaciju.

Grieķija || 109 mlj. m3 18 % || ­ Parakstīt saprašanās memorandu ar Bulgāriju par elektroenerģijas un gāzes apmaiņu ārkārtas situācijās, pievēršot uzmanību interešu līdzsvaram. ­ Ārkārtas situāciju plāns par lielapjoma aizstāšanu koģenerācijas un siltumapgādes nozarē un rūpniecībā. ­ Izstrādāt plānu, lai garantētu apgādes plāna ekonomisko drošību ārkārtas situācijā. ­ Apsvērt nolīgumu ar Turciju, lai nodrošinātu gāzes piegādi arī piegādes pārtraukuma gadījumā.

Rumānija || 1361 mlj. m3 31 % || ­ "Aizsargātā patērētāja" definīciju saskaņot ar Gāzes piegādes drošības regulu. ­ Pabeigt Rumānijas–Bulgārijas starpsavienojumu. ­ Sadarboties ar Moldovu attiecībā uz nosacījumiem par to, kā piegādāt gāzi no galvenā tīkla. ­ Izpētīt Rumānijas sistēmas iespējas palielināt Ungārijas–Rumānijas starpsavienojuma caurlaidspēju. ­ Romgaz publicēt krātuvju datus Eiropas gāzes krātuvju pārredzamības platformā.

Ungārija || 2170 mlj. m3 35 % || ­ Palielināt enerģētikas sektora pārredzamību. ­ Apņemties atrisināt ar Slovākijas–Ungārijas cauruļvada testēšanu saistītas problēmas, lai to varētu nodot ekspluatācijā 2015. gada 1. janvārī. ­ Nolīgums ar kaimiņvalstīm par pilnvērtīgu (gāzes saņemšana un nosūtīšana) starpsavienojumu izmantošanu saskaņā ar tirgus nosacījumiem un, apgādes drošības ārkārtas situācijās, balstoties uz solidaritātes principu. Šajā sakarā starpvaldību nolīgumā ar Horvātiju nekavējoties iestrādāt ar apgādes drošību saistītus aspektus, nodrošinot arī plūsmu pretējā virzienā – uz Ungāriju.

Horvātija || 41 mlj. m3 12 % || ­ Pārvērtēt "aizsargāto patērētāju" augsto īpatsvaru. ­ Starpvaldību nolīgumā ar Ungāriju ieviest lietderīgus aspektus attiecībā uz apgādes drošību, nodrošinot arī plūsmu pretējā virzienā – uz minēto valsti.

2. pielikums. Konkrēti ieteikumi Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm

Līgumslēdzējas puses || Ietekme || KONKRĒTI IETEIKUMI

Bosnija un Hercegovina || 139 100 % || ­ Palielināt šķidrā kurināmā krājumus, lai līdz 2014. gada novembra beigām siltuma ražošanā gāzes vietā būtu iespējams izmantot citu kurināmo. ­ Piemērot ierobežotu "aizsargāto patērētāju" definīciju un valsts līmenī, galvenokārt attiecībā uz patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, darīt iespējamu elektroenerģijas un gāzes tirgus atvēršanu līdz 2014. gada novembra beigām. ­ Uzsākt būtisku valsts līmeņa gāzes nozares reformu, nodrošinot trešo pušu piekļuvi visām struktūrām, un atsaistīt operatorus, tādējādi līdz 2015. gada janvārim panākot elastīgu infrastruktūras izmantošanu. ­ Iesaistīties sadarbībā ar Serbiju un Ungāriju, lai izstrādātu un ieviestu tehniskos nosacījumus attiecībā uz saskaņotu trešo personu piekļuvi esošajiem cauruļvadiem. Apspriešanos uzsākt 2014. gada novembrī.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika || 126 100 % || ­ Tā kā tiešs mājsaimniecību gāzes patēriņš ir maznozīmīgs, panākt, ka ir šķidrais kurināmais tiek piegādāts, ievērojot tirgus noteikumus, lai nodrošinātu kurināmā aizstāšanu (2014. gada novembris). ­ Katram rūpniecības uzņēmumam izstrādāt gāzes patēriņa samazināšanas plānu, ko varētu piemērot ārkārtas situācijā. (2014. gada novembrī) ­ Sakarā ar augstu rūpniecības patēriņa īpatsvaru ir būtiski ieviest gāzes "aizsargāto patērētāju" definīciju, kas aptver tikai mājsaimniecības un visjutīgākās nozares (piemēram, publiskā pārvalde), un valsts līmenī nodrošināt pilnīgu elektroenerģijas un gāzes tirgus atvēršanu vismaz tiem patērētājiem, kas nav mājsaimniecības (2015. gada janvāris).

Moldova || Neattiecas || ­ Detalizēti noteikt ar pieprasījumu saistītu pasākumu potenciālu (patēriņa samazinājums, aizstāšana ar šķidro kurināmo un elektroenerģiju) uzņēmumu līmenī, kā arī mājsaimniecībās un publiskajā pārvaldē. Līdz 2014. gada novembrim to iekļaut izstrādes procesā esošajā rīcības plānā.  ­ Izsniegt visas nepieciešamās atļaujas un licences, lai varētu izmantot Iasi–Ungheni cauruļvadu starp Rumāniju un Moldovu, gāzes importam no Rumānijas piemērot nediskriminējošus gāzes tarifus. Šīs darbības jāpabeidz līdz 2014. gada novembrim. ­ Steidzami veikt visus nepieciešamos būvdarbus savienojošajā infrastruktūrā, lai sadalītu gāzi no starpsavienojumiem Moldovas teritorijā. ­ Sadarboties ar Ukrainu un Rumāniju attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem Ukraina un Rumānija būtu gatavas nodrošināt Moldovu ar gāzi no galvenajiem cauruļvadu tīkliem. Lūgt Ukrainai definēt nosacījumus attiecībā uz piekļuvi Bogorodchany (Rietumukrainā) krātuvei un tās glabāšanas jaudām. Apspriešanos uzsākt 2014. gada novembrī.

Serbija || 631 64 % || ­ Izveidot precīzu un reālistisku potenciālos ražošanas nozaru ierobežojumus, sašaurinot "aizsargāto patērētāju" loku, attiecinot to tikai uz mājsaimniecībām un visjutīgākajām nozarēm (līdz 2014. gada novembra beigām). ­ Līdz 2015. gada janvārim ieviest atsaistīšanu un nodrošināt trešo personu piekļuvi neizmantotajai esošo cauruļvadu un gāzes krātuvju jaudai saskaņā ar detalizētiem trešās paketes nosacījumiem. ­ Kopā ar Ungāriju un Bosniju un Hercegovinu koordinēt tādu tehnisko nosacījumu izstrādi un ieviešanu, kas attiecas uz saskaņotu trešo personu piekļuvi. Apspriešanos uzsākt 2014. gada novembrī. ­ Veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai uzsāktu Bulgārijas–Serbijas starpsavienojuma būvniecību un tas varētu sākt darboties 2015. gadā.

Ukraina || 5000 mlj. m3[2] || ­ Panākt abām pusēm pieņemamu vienošanos par Krievijas gāzes piegādes atjaunošanu Ukrainai ziemas periodā, pamatojoties uz "pagaidu ziemas paketi", ko Komisija piedāvāja notiekošajās trīspusējās sarunās (līdz 2014. gada oktobrim).  ­ Steidzami palielināt kurināmā krājumus valstī, vienlaikus izpētot visus iespējamos līdzekļus, lai palielinātu gāzes apgādi, izmantojot vietējos resursus, kā arī importu (līdz 2014. gada novembrim). ­ Izvērtēt pilnīgu ar pieprasījumu saistīto pasākumu un kurināmā aizstāšanas potenciālu gan centralizētajai siltumapgādei dažādās rūpniecības nozarēs, gan arī mājsaimniecībās un publiskajā pārvaldē kā daļu no valsts enerģētikas ārkārtas situāciju plāna  (līdz 2014. gada oktobrim).  ­ Pārskatīt un atjaunināt visas ārkārtas procedūras dažādos enerģētikas sektoros, ņemot vērā specifiskus draudus gaidāmajā ziemā, saskaņā ar valsts enerģētikas ārkārtas situāciju plāna ieteikumiem (līdz 2014. gada oktobrim). ­ Steidzami turpināt gāzes nozares reformas, ieskaitot elektroenerģijas un gāzes tirgus atvēršanu, cauruļvadu un krātuvju izmantošanu un atsaistīšanu (līdz 2015. gada janvārim).

Melnkalne, Kosova* un Albānija || Neattiecas || ­ Tā kā Melnkalnes, Kosovas* un Albānijas enerģētikas bilancē nav gāzes, tās piegādes pārtraukumam var būt tikai netieša ietekme – elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums reģionā. Komisija iesaka cieši uzraudzīt elektroenerģijas apgādes un pieprasījuma situāciju.

[1] Trūkstošās gāzes apjoms aukstuma viļņa gadījumā pa skartajām valstīm Krievijas gāzes piegādes 6 mēnešu pārtraukuma gadījumā (kopējais deficīts miljoni m3 un lielākais relatīvais mēneša deficīts %).

[2] Ietekme saskaņā ar pašu veiktu novērtējumu valsts ziņojumā.