I. Ievads

Šis ziņojums attiecas uz autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu dalībvalstīs. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK[1] (turpmāk – Regula (EK) Nr. 1071/2009) piemērojama visiem ES reģistrētiem uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, kā arī tiem uzņēmumiem, kas plāno veikt šādu darbību. Autopārvadātāja profesionālā darbība ir attiecināma gan uz kravu autopārvadātāju[2], gan pasažieru autopārvadātāju[3] profesionālo darbību. Noteiktas kategorijas uzņēmumiem, piemēram, tādiem, kas izmanto mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pilnmasa nepārsniedz 3,5 tonnas, šo regulu nepiemēro. Regula (EK) Nr. 1071/2009 nosaka kopējus noteikumus, kas reglamentē piekļuvi kravu autopārvadātāja un pasažieru autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai.

Saskaņā ar šīs Regulas 3. pantu uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, būtu faktiski un stabili jāveic uzņēmējdarbība kādā dalībvalstī, jābūt labai reputācijai, atbilstīgam finansiālajam stāvoklim un nepieciešamajai profesionālajai kompetencei. Turklāt šīs regulas 4. pants autopārvadājumu uzņēmumiem uzliek pienākumu izraudzīties pārvadājumu vadītāju, kam ir profesionālās kompetences sertifikāts, kas apliecina personas kvalifikāciju un zināšanas efektīvai, pastāvīgai un visām likuma un nozares prasībām atbilstošai pārvadājumu vadīšanai. Dalībvalstu atbildībā ir pārbaudīt, vai uzņēmums atbilst Regulā (EK) Nr. 1071/2009 izklāstītajiem noteikumiem. Turklāt labi organizētai administratīvai sadarbībai starp dalībvalstīm ir būtiska nozīme tādu uzņēmumu uzraudzības efektivitātes uzlabošanā, kuri darbojas Eiropas Savienībā.

Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. panta 1. punktā ir noteikti vairāki termiņi:

no regulas piemērošanas dienas dalībvalstīm reizi divos gados jāiesniedz dati, kas noteikti regulas 26. pantā; pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem, Komisija reizi divos gados sagatavo ziņojumu, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Dalībvalstu iesniegtie valstu ziņojumi ir būtisks ieguldījums Komisijas ziņojumā. Regulas 26. pantā noteikts, kādi dati būtu jāiekļauj valstu ziņojumos:

"a) nozares pārskatu attiecībā uz labu reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci;

b) izsniegto atļauju skaitu pēc gada un veida, apturētās un anulētās atļaujas, paziņojumu par attiecīga pārvadājumu vadītāja nepiemērotību skaitu, kā arī attiecīgos iemeslus;

c) katru gadu izsniegto profesionālās kompetences sertifikātu skaitu;

d) pamata statistiku par valstu elektroniskajiem reģistriem un to izmantošanu, ko veic kompetentās iestādes; kā arī

e) pārskatu par informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm saskaņā ar 18. panta 2. punktu, tostarp jo īpaši to notikušo pārkāpumu skaitu gadā, par kuriem ir paziņots citām dalībvalstīm, un saņemto atbilžu skaitu, kā arī pieprasījumu un saņemto atbilžu skaitu gadā saskaņā ar 18. panta 3. punktu.".

Ziņojumā papildus šim ievadam ir trīs iedaļas, kurās aplūkota dalībvalstu datu kvalitāte un to iesniegšanas termiņi (II iedaļa) un dalībvalstu iesniegto ziņojumu analīze (III iedaļa). IV iedaļā ir izklāstīti secinājumi.

II. Datu iesniegšana

Šis ir pirmais ziņojums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1071/2009, un tas aptver laikposmu no 2011. gada 4. decembra līdz 2012. gada 31. decembrim, lai sinhronizētu tā publicēšanu ar ziņojumu par autotransporta jomas sociālo tiesību aktu īstenošanu[4], kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. panta 2. punktā. Šā laikposma sākums saskan ar šīs regulas spēkā stāšanās datumu. Nākamais pārskata periods attieksies uz pilnu divu gadu laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim.

Neraugoties uz Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. pantā minēto pienākumu ziņot tad, kad šis ziņojums tika sagatavots, sešas dalībvalstis, proti, Beļģija, Dānija, Somija, Vācija, Luksemburga un Portugāle nebija iesniegušas savus valstu ziņojumus. Dažas dalībvalstis savus datus iesniedz, būtiski kavējot noteikto termiņu – 2013. gada 30. septembri, kas savukārt būtiski ietekmēja šā Komisijas ziņojuma sagatavošanas termiņu. Vairākos ziņojumos daļa informācijas nebija norādīta, tādējādi apgrūtinot visaptverošas analīzes veikšanu. Dažos gadījumos iesniegtie dati attiecās uz citu laikposmu, nevis uz to, par kuru informācija bija pieprasīta.

Ne visas dalībvalstis pamatoja aizkavēšanos vai nepilnīgas informācijas iesniegšanu. Tās, kuras pamatoja, par aizkavēšanās iemeslu norādīja sarežģījumus savu reģistru un Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistra savstarpējā savienojumā. Citas norādīja, ka prasībā par ziņošanu daži termini bija neskaidri, piemēram, "pamata statistika". Visbeidzot, atsevišķas dalībvalstis, kurās par izpildi atbild vietējās vai reģionālās iestādes, norādīja, ka bijis problemātiski ievākt datus no šīm iestādēm.

Būtu jāņem vērā: kaut arī Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. panta 1. punktā ir noteikts ziņojuma saturs, nav izveidots standartizēts ziņojuma formāts. Konsekvences labad un nolūkā nākotnē sniegt valstu kompetentajām iestādēm atbalstu ziņošanas pienākumu izpildē, dalībvalstīm pēc to iesniegtās informācijas analīzes tiks piedāvāts standartizēts ziņojuma formāts.

III. Autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas datu analīze

1. Autopārvadājumu nozares pārskats attiecībā uz labu reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci

Šī daļa sastāv no nacionālo prasību, pārbaužu kārtības, atbilstības līmeņa un konstatēto problēmu izklāsta, kas apkopots, balstoties uz dalībvalstu iesniegto informāciju. Sakarā ar nepilnībām dalībvalstu iesniegtajos ziņojumos šis pārskats nav vispusīgs.

Savu sistēmu datus par piekļuvi profesijai iesniedza Austrija, Francija, Itālija, Slovākija un Čehija. Divās dalībvalstīs, proti, Austrijā un Slovākijā, paralēli Regulā (EK) Nr. 1071/2009 noteiktajām prasībām ir jāizpilda arī valstī noteiktās prasības. Slovākija ir pievienojusi prasību, ar kuru nosaka pārvadājumu vadītāja minimālo vecumu – 21 gads. Austrija ir pievienojusi nosacījumu, ka autopārvadātāja rīcībā tajā pašā pašvaldībā vai tās pašas vai blakus esošas administratīvās teritorijas pašvaldībā jābūt autostāvvietai, kas neatrodas uz autoceļa.

Francija ir pievienojusi pienākumu autopārvadātājiem, kas izmanto transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā pilnmasa nepārsniedz 3,5 tonnas, un uzņēmumiem, kuri veic pasažieru pārvadājumus ar transportlīdzekļiem, kas paredzēti mazāk nekā deviņu pasažieru pārvadāšanai, nodrošināt atbilstību noteikumiem par piekļuvi autotransporta uzņēmuma darbībai. Turklāt ir ieviestas vienkāršotas administratīvās procedūras attiecībā uz finansiālo stāvokli.

Čehijā uzņēmumiem var izsniegt četru veidu atļaujas. Tās attiecināmas uz šādām kategorijām: i) pasažieru transportlīdzekļiem, kas paredzēti vairāk nekā deviņu personu pārvadāšanai, ieskaitot vadītāju, ii) kravas transportlīdzekļiem vai savienotiem transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamā pilnmasa pārsniedz 3,5 tonnas, iii) pasažieru transportlīdzekļiem ne vairāk kā deviņu personu pārvadāšanai, ieskaitot vadītāju un iv) kravas transportlīdzekļiem vai savienotiem transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamā pilnmasa nepārsniedz 3,5 tonnas. Uz pirmajām divām kategorijām attiecas pienākums nodrošināt atbilstību Regulas (EK) Nr. 1071/2009 prasībām.

Itālija norādīja, ka tiekot izstrādāti noteikumi, kas nodrošinās pārskatu pār to, kas izraisa spēkā esošo tiesību aktu pārkāpšanu un kāds ir ar to saistītais sods. Itālija izstrādā arī procesuālos pasākumus, kurus kompetentā iestāde varētu piemērot īpašos gadījumos, ja tā konstatē, ka labas reputācijas zaudēšana būtu neproporcionāla attiecībā pret izdarīto pārkāpumu. Visbeidzot, Itālijas iestādes uzlabo savas administratīvās un tehniskās procedūras tā, lai Regulas (EK) Nr. 1071/2009 6. pantā noteiktie pasākumi būtu efektīvi. Turklāt Itālija norādīja, ka sastapusies ar grūtībām reālā laikā pārbaudīt atbilstību prasībām attiecībā uz finansiālo stāvokli; sakarā ar juridisko jēdzienu atšķirībām attiecībā uz valsts tiesību aktos noteiktajām garantijām Itālija konstatēja laicīgi rīcībā esošu juridisko personu apdrošināšanas polišu trūkumu; kā arī sakarā ar vairāk nekā simt neatkarīgām un administratīvi neatkarīgām vietējām administrācijām visā Itālijā tā sastapās ar grūtībām procedūru pārvaldībā.

Spānija skaidroja, ka valsts tiesību aktos esot pietiekami stingri nosacījumi attiecībā uz profesionālo kompetenci, finansiālo stāvokli un labu reputāciju, tāpēc pēc Regulas (EK) Nr. 1071/2009 stāšanās spēkā nebija nepieciešamas ievērojamas izmaiņas, izņemot konkrētus tiesību aktu grozījumus attiecībā uz personām, kas izraudzītas par pārvadājumu vadītājiem.

Attiecībā uz labas reputācijas noteikumiem (Regulas (EK) Nr. 1071/2009 6. pants) Slovēnija uzskata, ka trūkst precizitātes attiecībā uz tādiem gadījumiem, kuros licencēšanas iestāde var apturēt vai anulēt pārvadātāja atļauju vai pasludināt pārvadātāju par nepiemērotu minētās profesionālās darbības veikšanai.

Attiecībā uz pārbaudēm par atbilstību Regulas (EK) Nr. 1071/2009 3. panta 1. punktam Igaunija, Ungārija, Īrija un Latvija izskaidroja situāciju valstī.

Igaunija norādīja, ka pārbaudes tiek veiktas, izmantojot uz risku balstītu sistēmu, un pārsvarā tiek pārbaudīti tie uzņēmumi, kuriem ir paaugstināts risks nopietni vai bieži pārkāpt autotransporta noteikumus.

Īrijā labas reputācijas, finansiālā stāvokļa un profesionālās kompetences pārbaudes katram uzņēmumam tiek veiktas vismaz ik pēc pieciem gadiem atļaujas atjaunošanas procesa ietvaros, jo tāds ir izsniegtās atļaujas derīguma termiņš. Turklāt uzņēmumiem, kuriem tiek piedēvēts lielāks risks vai kuri nokļūst kompetento iestāžu redzeslokā, šīs pārbaudes mēdz veikt biežāk. Laba reputācija tiek pārbaudīta, vērtējot pārvadājumu vadītāju un jebkuru citu attiecīgo personu, šim nolūkam izmantojot valsts policijas spēku nodrošināto pārbaudes dienestu. Šis pārbaudes dienests kompetento iestādi nodrošina ar notiesājošu tiesas spriedumu sarakstu, ko var izmantot labas reputācijas noteikšanai.

Latvijā finansiālā stāvokļa atbilstības pārbaude tiek veikta, izmantojot Uzņēmumu reģistra sagatavotajos gada ziņojumos esošo informāciju.

Ungārija norādīja šā pārskata perioda laikā veikto labas reputācijas pārbaužu (11062), finansiālā stāvokļa pārbaužu (7197) un profesionālās kompetences pārbaužu (5329) skaitu.

Sešas dalībvalstis, proti, Kipra, Igaunija, Īrija, Lietuva, Malta un Slovēnija norādīja, ka nozarē darbojošos autotransporta uzņēmumu vidū bija augsts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 3. panta 1. punkta prasību izpildes līmenis.

2. Atļaujas

No sniegtajiem datiem izriet, ka lielākā daļa dalībvalstu neziņo par atļauju izsniegšanu Regulas (EK) Nr. 1071/2009 III nodaļas izpratnē. Saskaņā ar regulu “atļauja autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai” attiecas uz administratīvu lēmumu, ar kuru uzņēmumam, kas atbilst Regulā (EK) Nr. 1071/2009 paredzētajiem nosacījumiem, atļauj veikt autopārvadātāja profesionālo darbību.

Atkarībā no valstī noteiktās kārtības ir dažādi scenāriji: atļaujas saņemšana var būt priekšnoteikums, lai varētu saņemt valsts transporta licenci un/vai Kopienas licenci starptautisku pārvadājumu veikšanai; tā var būt valsts transporta licences ekvivalents, vai arī tā vienlaikus var būt valsts un starptautiska transporta licence, izsniedzot vienu kopēju atļauju. Tomēr sakarā ar informācijas trūkumu par valstīs noteikto atļauju izsniegšanas kārtību dalībvalstu iesniegtie kvantitatīvie dati nesniedz skaidru situācijas raksturojumu saistībā ar to uzņēmumu skaitu, kuri veic autopārvadātāja profesionālās darbības. Tādēļ dalībvalstis tiek mudinātas sagatavot valsts atļauju izsniegšanas sistēmas aprakstu, lai nākamajā pārskata periodā nodrošinātu konsekventu datu apkopošanu.

Dažas dalībvalstis iesniedza atļauju saņēmušo uzņēmumu kopskaitu 2012. gada 31. decembrī, kas kalpo par atskaites punktu datiem attiecībā uz piešķirto, apturēto vai anulēto atļauju skaitu. Čehijā ir gandrīz 95 600[5] atļaujas saņēmušu uzņēmumu, Itālijā – aptuveni 81 000, Apvienotajā Karalistē – vairāk nekā 53 500, Zviedrijā – ap 18 000, Nīderlandē – gandrīz 11 700, Īrijā – 5800, Lietuvā – 4500 un Slovākijā – 2800. Ungārija ziņoja par mazliet vairāk nekā 45 000 derīgu licenču.

Pamatojoties uz šiem datiem, šķiet, ka lielākā daļa atļaujas saņēmušo uzņēmumu ir kravu autopārvadātāji.

Turklāt Igaunija un Spānija sniedza informāciju par Kopienas licenču skaitu, attiecīgi, 1700 un 27 000, tajā pašā laikā nenorādot to skaita attiecību pret visām izsniegtajām atļaujām autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai. Bulgārija norādīja, ka 2014. gada 13. janvārī bijis aptuveni 10 300 Kopienas licenču turētāju.

2.1. Piešķirtās atļaujas

Attiecībā uz piešķirtajām atļaujām dalībvalstis iesniedza atšķirīgus datus, kas biežāk bija attiecināmi uz Kopienas licencēm un valsts transporta licencēm. Tikai 12 dalībvalstis[6] iesniedza datus par piešķirtajām atļaujām, un puse no tām[7] atsaucās uz pilnu Regulā (EK) Nr. 1071/2009 noteikto periodu. Balstoties uz šiem datiem, jāatzīmē, ka šajās 12 dalībvalstīs tika izsniegts aptuveni 171 000[8] atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai pasažieru un kravu pārvadājumu jomā. Piešķirto valsts atļauju skaits svārstās no 900 atļaujām Īrijā līdz 81 000 atļauju Itālijā. Sīkāk iesniegtā informācija ir izklāstīta šā ziņojuma I pielikuma tabulā.

No iesniegtajiem datiem izriet, ka visvairāk atļauju tika izsniegts Itālijā (81 000 gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem) un Spānijā (gandrīz 31 000 gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem). Šos skaitļus var salīdzināt ar 10 000 piešķirtajām atļaujām pasažieru un kravu pārvadājumiem Francijā. Jānorāda, ka skaitļi attiecībā uz Franciju ietver arī uzņēmumus, kas veic kravu pārvadājumus ar transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamā pilnmasa nepārsniedz 3,5 tonnas, un uzņēmumus, kas veic pasažieru pārvadājumus ar transportlīdzekļiem ar mazāk nekā deviņām sēdvietām, ieskaitot vadītāju. Spānijā piešķirto atļauju skaits ietver reģistrācijas, uzņēmumu īpašnieku maiņu, aizstāšanu, uzņēmumu veida maiņu, atrašanās vietas maiņu, modernizāciju, pagaidu darbības apturēšanas pārtraukšanu un pārņemšanu.

Citas dalībvalstis nav sniegušas skaidrojumu, kas ietilpst piešķirto atļauju kategorijā norādītajos skaitļos. Datu konsekvences nolūkā būtu lietderīgi Eiropas līmenī panākt vienotu izpratni par to, kāda veida dati ir iekļaujami kategorijā, kas attiecas uz piešķirtajām atļaujām.

Turklāt visos gadījumos kravu autopārvadājumiem izsniegto atļauju skaits ir vismaz divas reizes (Īrija) līdz pat gandrīz 70 reizes (Spānija) lielāks nekā pasažieru pārvadājumiem izsniegto atļauju skaits. Tikai Francijā šī situācija ir pretēja – vairāk atļauju ir izsniegts uzņēmumiem, kas veic pasažieru pārvadājumu profesionālo darbību. To var izskaidrot ar Francijas lēmumu noteikt plašāku transportlīdzekļu loku, kuriem jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1071/2009 prasībām.

2.2. Anulētās un apturētās atļaujas

Balstoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem, var konstatēt, ka vislielākais anulēto atļauju skaits ir bijis Spānijā, kur tas attiecībā uz pasažieru un kravu pārvadājumiem sasniedz gandrīz 37 600. Atļaujas tikušas anulētas sakarā ar nespēju pierādīt atbilstību atļaujas piešķiršanas nosacījumiem, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja pieprasījumu vai sakarā ar darbības izbeigšanu. Francijā bija otrs lielākais anulēto atļauju skaits pasažieru un kravu pārvadājumiem – 4 700 anulētu atļauju, tai seko Slovākija – 1200 anulētu atļauju, Zviedrija – 965 anulētu atļauju, Čehija – 956 anulētu atļauju un Slovēnija – 599 anulētu atļauju. Nīderlandē kravu autopārvadātājiem tika anulētas vairāk nekā 1000 atļaujas.

Saraksta lejasdaļā ir Grieķija ar 222 anulētām atļaujām kravu un pasažieru pārvadājumiem, Polija (68), Latvija (58), Ungārija (33), Itālija (31), kā arī citas dalībvalstis, kurās anulēto atļauju skaits bija mazāks par 10. Sīkāka informācija par anulētām un apturētām atļaujām ir iekļauta šā ziņojuma II pielikumā.

Tikai trīs dalībvalstīs, proti, Slovākijā, Spānijā un Nīderlandē anulēto atļauju skaits kravu un pasažieru pārvadājumiem bija lielāks nekā piešķirto atļauju skaits. Lielākā starpība ir novērojama Spānijas gadījumā – anulēto atļauju bija par 6600 vairāk nekā piešķirto atļauju. Šīs starpība varētu būt vēl lielāka, ja ņemtu vērā papildu 12 500 atļaujas, kuras tikušas apturētas. Slovākijā un Nīderlandē šī starpība bija mazāk izteikta – attiecīgi 46 un 229.

Dažas dalībvalstis informēja par atļauju anulēšanas iemesliem. Austrijā 9 no 10 gadījumiem un Nīderlandē lielākajā daļā gadījumu atļauju anulēšanas iemesls bija neatbilstība Regulas (EK) Nr. 1071/2009 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām attiecībā uz autopārvadātāja finansiālo stāvokli. Slovēnijā anulēšanas iemesli bija vai nu uzņēmuma likvidēšana, vai Kopienas licences derīguma termiņa beigas. Zviedrija ziņoja, ka 962 no 965 gadījumiem atļaujas anulēšanas iemesls bija to prasību neizpilde, uz kurām ir atsauce Regulas (EK) Nr. 1071/2009 3. panta 2. punktā – papildu prasības, kuras var noteikt dalībvalsts. Lietuvā viena atļauja tika anulēta sakarā ar neatbilstību profesionālās kompetences prasībām un trīs atļaujas tika anulētas sakarā ar neatbilstību prasībām par uzņēmuma adresi un pārvadājumu vadītāja datu izmaiņām.

3. Profesionālās kompetences sertifikāti

Saskaņā ar 20 dalībvalstu iesniegto informāciju ir izsniegti vairāk nekā 52 tūkstoši profesionālās kompetences sertifikātu. Šis skaits ietver sertifikātus, kas izsniegti, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1071/2009 8. pantā noteikto pārbaudi, kā arī saskaņā ar 9. pantā noteikto izņēmumu, atzīstot pretendenta pieredzi.

Lielākā daļa no šajā periodā Eiropas Savienībā piešķirtajiem sertifikātiem tika piešķirta Rumānijā – 31,5 % no kopējā piešķirto un par to paziņoto sertifikātu skaita, tai seko Francija (11 %), Spānija (11 %), Itālija (8 %), Čehija (8 %), Zviedrija (6 %) un Polija (5 %). No visām dalībvalstīm, kuras iesniedza datus, tikai Malta informēja, ka pārskata periodā nav izsniegts neviens profesionālās kompetences sertifikāts. Sīkāka informācija ir izklāstīta šā ziņojuma III pielikumā.

4. Par nepiemērotiem atzīti pārvadājumu vadītāji

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 14. pantu, ja pārvadājumu vadītājs zaudē labo reputāciju, kompetentajai iestādei pārvadājumu vadītājs jāatzīst par nepiemērotu uzņēmuma pārvadājumu darbību vadīšanai.

Lielākā daļa dalībvalstu[9], kas iesniedza datus attiecībā uz atzinumiem par nepiemērotību, norādīja, ka pārskata periodā nav reģistrēts neviens tāds gadījums ne pasažieru, ne kravas pārvadājumu jomā. Četrās dalībvalstīs ir bijuši gadījumi, kad pārvadājumu vadītāji ir atzīti par nepiemērotiem: Francijā – 3 gadījumi[10], Igaunijā – 14 gadījumi[11], Ungārijā – 129[12] gadījumi un Itālijā – 348 gadījumi[13]. Francija par iemeslu atzinumam par nepiemērotību norādīja krāpšanos ar tahogrāfu datiem vai nopietnus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. Ungārijā dažos gadījumus iemesls labas reputācijas zaudēšanai bija pārvadājumu vadītāja kavēšanās ar apmācību, kas veicama reizi 10 gados, vai tās trūkums. Dalībvalstu iesniegtie dati ir atrodami šā ziņojuma II pielikumā.

5. Informācijas apmaiņa

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantu katrai dalībvalstij jāuztur reģistrs ar valsts autotransportu uzņēmumiem, kuriem ir izsniegta atļauja autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai. Minimālais datu apjoms, kas jāievada šajā reģistrā, lai nodrošinātu dalībvalstu reģistru savienojamību, ir noteikts Komisijas Lēmumā (ES) 2009/992 par prasību minimumu attiecībā uz datiem, kas ievadāmi valsts elektroniskajā autotransporta uzņēmumu reģistrā[14]. Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistra (ERRU) izveide bija paredzēta kā nākamais solis, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstu iestādēm ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes jomas Eiropas tiesību aktu pārrobežu izpildi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. panta 5. punktu. ERRU reģistram būtu jāvienkāršo pārrobežu izpilde, padarot to rentablāku, ar noteikumu, ka visas dalībvalstis ir savienotas un efektīvi izmanto sistēmu, apmainoties ar datubāzēs esošajiem augstas kvalitātes datiem.

Balstoties uz iesniegtajiem datiem, jānorāda, ka nav izveidota dalībvalstu administratīvās sadarbības sistēma. Dažas dalībvalstis, piemēram, Kipra, Lietuva, Malta, Čehija, Nīderlande un Slovākija, norādīja, ka nav notikusi informācijas apmaiņa Regulas (EK) Nr. 1071/2009 18. panta izpratnē; daļēji tā iemesls varētu būt šo valstu ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Tomēr labas prakses piemēri ir Bulgārija, Igaunija, Francija, Īrija, Polija, Rumānija un Spānija, starp kurām šā pārskata perioda laikā notikusi informācijas apmaiņa. Komisija atbalsta turpmāku administratīvās sadarbības stiprināšanu, tādējādi uzlabojot konsekventu un efektīvu īstenošanu visās ES dalībvalstīs.

Valstu reģistru savstarpējs savienojums bija jārealizē līdz 2012. gada 31. decembrim. Vairākas dalībvalstis informēja par ERRU ieviešanas statusu. Reģistrs nedarbojas Kiprā un Francijā. Īrija norādīja, ka tā atrodas pēdējā jauna elektroniskā autotransporta uzņēmumu reģistra ieviešanas posmā un ka savienojums drīzumā tikšot izveidots. Slovēnija apliecināja, ka pēc valsts elektroniskā reģistra izveides, kas tuvojoties nobeigumam, nākamajā pārskata periodā visa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. pantu nepieciešamā informācija būšot pieejama. Francija ierosināja iniciatīvu par kopēju Eiropas līmeņa datubāzi, kurā apkopotu kodificētus pārkāpumus, par piemēru ņemot Euro Contrôle Route praksi.

IV. Secinājumi

Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. pantu par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai. Šī informācija attiecas uz konkrētiem dalībvalstu veiktiem Regulas (EK) Nr. 1071/2009 īstenošanas aspektiem (kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā) laikposmā no 2011. gada 4. decembra līdz 2012. gada 31. decembrim.

Dalībvalstu ziņojumu kvalitāti un laicīgu iesniegšanu lielā mērā ietekmēja tas, kas šis ir pirmais pārskata periods. Sakarā ar daudzu datu trūkumu Komisijas ziņojumā nav pilnīgas analīzes par Regulas (EK) Nr. 1071/2009 noteikumu īstenošanu. Komisija atgādina dalībvalstīm par to pienākumu pieprasītajā termiņā iesniegt pilnu ziņojumu, kurā ir ietverti visi Regulas (EK) Nr. 1071/2009 26. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā uzskaitītie datu elementi.

Valstu ziņojumu konsekvences nolūkā, lai valstu kompetentajām iestādēm sniegtu atbalstu ziņošanas pienākumu izpildē nākotnē, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizveido standarta ziņojumu sagatavošanas veidlapa. Diskusijas par šo standarta veidlapu palīdzētu kliedēt neskaidrības attiecībā uz iesniedzamo datu būtību, kas savukārt palīdzētu dalībvalstīm organizēt laicīgu datu apkopošanu nākamā pārskata perioda vajadzībām. Visbeidzot, ir sagaidāms, ka iesniegto datu kvalitāti uzlabos arī valstu reģistru savienošana ar ERRU.

Dalībvalstis tiek aicinātas nākamajā pārskata periodā (2013–2014) pildīt ziņošanas pienākumu, lai tādējādi nodrošinātu pilnvērtīga ziņojuma sagatavošanu un izvairītos no pienākumu neizpildes procedūras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu. Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas sagatavot valsts atļaujas izsniegšanas kārtības aprakstu, lai nodrošinātu uzticamāka un labākas kvalitātes Eiropas līmeņa pārskata sagatavošanu.

Jāuzsver, ka nav pilnīgi izveidota dalībvalstu administratīvās sadarbības sistēma. Komisija atbalsta tās turpmāku pilnveidošanu, jo tā uzlabotu Regulas (EK) Nr. 1071/2009 konsekventu un efektīvu īstenošanu visās ES dalībvalstīs.

[1] OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.

[2] Saskaņā ar Regulas 2. panta 1. punktu "kravu autopārvadātāja profesionālā darbība" ir darbība, ko veic ikviens uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu komercpārvadājumiem, izmantojot mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus.

[3] Saskaņā ar Regulas 2. panta 2. punktu "pasažieru autopārvadātāja profesionālā darbība" ir darbība, ko veic ikviens uzņēmums, kas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus plašai sabiedrībai vai konkrētām lietotāju kategorijām, saņemot par to samaksu no pārvadātās personas vai pārvadājumu organizētāja, izmantojot mehāniskus transportlīdzekļus, kas ir uzbūvēti un aprīkoti tā, lai būtu piemēroti vairāk nekā deviņu personu pārvadāšanai, ietverot transportlīdzekļa vadītāju, un ir šim nolūkam paredzēti.

[4] Kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulā (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

[5] Skaitļi atbilst četru veidu atļaujām, kas attiecas uz: pasažieru pārvadājumiem ar transportlīdzekli, kurā ir vairāk nekā deviņas sēdvietas, ne vairāk kā deviņas sēdvietas, kravu pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamā pilnmasa nepārsniedz 3,5 tonnas, un ar transportlīdzekļiem, kuru pilnmasa pārsniedz 3,5 tonnas. Ne visiem tiem ir jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1071/2009 prasībām, lai veiktu autopārvadātāja profesionālo darbību.

[6] Austrija, Čehija, Francija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Nīderlande, Polija, Slovākija, Spānija, Zviedrija.

[7] Austrija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija un Zviedrija.

[8] Šis skaits ietver tikai tās atļaujas, kas izsniegtas 2012. gadā un visa pārskata perioda laikā – no 2011. gada 4. decembra līdz 2012. gada 31. decembrim.

[9] Austrija, Čehija, Grieķija, Malta, Nīderlande, Polija un Slovākija.

[10] 2012. gadā.

[11] Tad pat.

[12] Šī pārskata perioda laikā.

[13] Šis skaits ietver atļaujas, kas izsniegtas līdz 2013. gada 26. septembrim.

[14] OV L 339, 22.12.2009., 36. lpp.

I pielikums. Piešķirtās atļaujas

Dalībvalstis || Piešķirtās atļaujas laikposmā 04.12.2011.–31.12.2012. || Kopienas atļaujas laikposmā 04.12.2011.–31.12.2012. || Valsts transporta licences laikposmā 04.12.2011.–31.12.2012.

|| Kravu autopārvadājumi || Pasažieru pārvadājumi || Kravu autopārvadājumi || Pasažieru pārvadājumi || Kravu autopārvadājumi || Pasažieru pārvadājumi

AT || || 166 || || || ||

BE || Nav iesniegusi ziņojumu

BG || || || 4301 || 381 || ||

CY || || || 8 || || 34 || 8

CZ* || 4667 || 1607 || 170 || ||

DK || Nav iesniegusi ziņojumu

EE* || || || 1026 || 120 || ||

FI || Nav iesniegusi ziņojumu

FR[1]         || 4484 || 5412 || || || ||

DE || Nav iesniegusi ziņojumu

EL || 2268[2] || || || 1248

HU || 27 174 || 4402 || || || ||

IE || 616 || 295 || || || ||

IT || 75 072 || 5985 || || || ||

LV* || || || 808 || 70 || 45 || 3

LT* || || || 940 || 60 || 166 || 26

LU || Nav iesniegusi ziņojumu

MT* || || || 8 || 0 || 8 || 16

NL* || 809 || || || 92 || ||

PL* || 7182 || 644 || || || ||

PT || Nav iesniegusi ziņojumu

RO || || || 8699 || 785 || ||

SK* || 1067 || 106 || || || ||

SL || || || 13 135 || 1962 || ||

ES* || 30 534 || 444 || || || ||

SE || 1149 || 56 || || || ||

UK || Nav sniegusi informāciju

II pielikums. Anulētas un apturētas atļaujas, atzinumi par pārvadājumu vadītāju nepiemērotību

Dalībvalstis || Anulētas atļaujas laikposmā 04.12.2011.–31.12.2012. || Apturētas atļaujas laikposmā 04.12.2011.–31.12.2012. || Nepiemērotības atzinumu skaits laikposmā 4.12.2011.–31.12.2012.

|| Kravu autopārvadājumi || Pasažieru pārvadājumi || Kravu autopārvadājumi || Pasažieru pārvadājumi || Kravu autopārvadājumi || Pasažieru pārvadājumi

AT || || 10 || || || 0

BE || Nav iesniegusi ziņojumu

BG || nav datu

CY || Nav sniegusi informāciju.

CZ* || 956 || 373 || 0

DK || Nav iesniegusi ziņojumu

EE* || 2[3] || 0 || 14

FI || Nav iesniegusi ziņojumu

FR[4]          || 3344 || 1424 || Nav sniegusi informāciju || 3

DE || Nav iesniegusi ziņojumu

EL || 222 || 48 || 0

HU || 31 || 2 || 3 || 0 || 123 || 6

IE || 2 || 0 || Nav sniegusi informāciju

IT || 31 || 0 || 0 || 0 || 348

LV* || 58 || Nav sniegusi informāciju

LT* || 4 || 13 || Nav sniegusi informāciju

LU || Nav iesniegusi ziņojumu

MT* || 0 || 0 || 0

NL* || 1038 || nav datu || nav datu || 0 || 0 || nav datu

PL* || 62 || 6 || Nav sniegusi informāciju || 0

PT || Nav iesniegusi ziņojumu

RO || 0 || 1 || Nav sniegusi informāciju

SK* || 1219 || 0 || 0

SL || 579 || 20 || Nav sniegusi informāciju

ES* || 37595 || 19 || 12493 || 1 || Nav sniegusi informāciju

SE || 892 || 73 || Nav sniegusi informāciju

UK || Nav sniegusi informāciju

III pielikums. Izsniegtie profesionālās kompetences sertifikāti

Dalībvalstis || Profesionālās kompetences sertifikāti laikposmā 04.12.2011.–31.12.2012.

|| Kravu autopārvadājumi || Pasažieru pārvadājumi || Piezīmes

AT || 71 ||

BE || Nav iesniegusi ziņojumu ||

BG || 1547 || 171 ||

CY || 21 ||

CZ* || 4295 || Pamatojoties uz veiksmīgi nokārtotu pārbaudījumu izsniegti 802 sertifikāti. 3493 gadījumos, pamatojoties uz sertifikātu turētāju pieprasījumiem, tika aizstāti sertifikāti, kas izsniegti saskaņā ar Direktīvu 96/26/EK

DK || Nav iesniegusi ziņojumu ||

EE* || 303 || 109 ||

FI || Nav iesniegusi ziņojumu ||

FR* || 3775 || 1794 || Kravu autopārvadājumiem: 559 pārbaudījumi, 647 ekvivalenti diplomi un 2542 pieredzes atzīšanas gadījumi. Pasažieru pārvadājumiem: 108 pārbaudījumi, 133 ekvivalenti diplomi un 1553 pieredzes atzīšanas gadījumi

DE || Nav iesniegusi ziņojumu ||

EL || 2294 ||

HU || 1183 || 153 || Kravu autopārvadājumiem: 1183 profesionālās kompetences sertifikāti un 1507 regulārās apmācības (ik pa 10 gadiem) sertifikāti. Pasažieru pārvadājumiem: 153 profesionālās kompetences sertifikāti un 510 regulārās apmācības (ik pa 10 gadiem) sertifikāti

IE || 273 || 150 ||

IT || 3977 || 242 || Pārvadājumu vadītājiem veiksmīgi jānokārto pārbaudījums, kas balstās uz īpašu profesionālo apmācību, kas ir obligāta tiem kandidātiem, kuriem nav vidusskolas atestāta

LV* || 516 ||

LT* || 1028 ||

LU || Nav iesniegusi ziņojumu ||

MT* || 0 || 0 ||

NL* || 566 || 38 ||

PL* || 2469 || 345 ||

PT || Nav iesniegusi ziņojumu ||

RO || 12488 || 3977 ||

SK* || 1294 ||

SL || 231 ||

ES* || 4904 || 957 ||

SE || 3051 ||

UK || Nav sniegusi informāciju ||

KOPĀ || 52 222 ||

* Skaits ietver 2012. gadu.

[1] Skaits aptver tikai 2012. gadu. Tādu uzņēmumu skaits, kas veic autopārvadātāja darbības un atbilst profesionālās darbības prasībām, papildināts ar transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamā pilnmasa nepārsniedz 3,5 tonnas un kuriem ir mazāk nekā 9 sēdvietas, ieskaitot vadītāju.

* Skaits aptver 2012. gadu.

[2] Skaits ietver atļaujas veikt valsts autopārvadātāja profesionālo darbību, kā arī starptautiskā vai valsts un starptautiskā autopārvadātāja profesionālo darbību. Tajā skaitā arī atjaunotās.

[3] Anulēto Kopienas licenču skaits.

[4] Skaits aptver tikai 2012. gadu. Tādu uzņēmumu skaits, kas veic autopārvadātāja darbības un atbilst profesionālās darbības prasībām, papildināts ar transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamā pilnmasa nepārsniedz 3,5 tonnas un kuriem ir mazāk nekā 9 sēdvietas, ieskaitot vadītāju.

* Skaits aptver 2012. gadu.