KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenots Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmums 2008/919/TI, ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu /* COM/2014/0554 final */
SATURS 1............ Ievads. 3 1.1......... Pamatinformācija. 3 1.2......... 2008. gada pamatlēmuma galvenie
elementi un mērķis. 3 1.3......... Īstenošanas ziņojuma
darbības joma. 4 2............ Transponēšana
dalībvalstīs. 5 2.1......... Kriminālatbildības noteikšana
par jaunajiem nodarījumu veidiem: publiskiem aicinājumiem veikt
teroristisku nodarījumu, teroristu vervēšanu un teroristu
mācībām.. 5 2.1.1...... Publisks aicinājums veikt teroristisku
nodarījumu. 5 2.1.2...... Teroristu vervēšana. 6 2.1.3...... Teroristu mācības. 8 2.2......... Papildu nodarījumi 9 2.2.1...... Atbalstīšana un līdzdalība. 9 2.2.2...... Mēģinājums. 9 2.3......... Fiziskām personām
piemērojami sodi 10 3............ Nobeiguma piezīmes. 10 KOMISIJAS
ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to,
kā tiek īstenots Padomes 2008. gada 28. novembra
Pamatlēmums 2008/919/TI, ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI
par terorisma apkarošanu
1.
Ievads
1.1.
Pamatinformācija
Pamatlēmums 2002/475/TI
par terorisma apkarošanu (“PL 2002”[1])
ir pamats krimināltiesību noteikumu par teroristiskiem
nodarījumiem tuvināšanai. Reaģējot uz pieaugošajiem
radikalizācijas, teroristu vervēšanas un terorisma draudiem, ar
Pamatlēmumu 2008/919/TI[2]
(“PL 2008”) tika ieviesti jauni nodarījumu veidi: publisks aicinājums
veikt teroristisku nodarījumu, teroristu vervēšana un teroristu
mācības. Līdzīgi teroristisku nodarījumu veidi bija
jau ieviesti ar 2005. gada Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma
novēršanu. Arī ANO ir aicinājusi valstis apzināt veidus un
līdzekļus, ka pretdarboties kūdīšanai uz terora aktiem un
tās terorisma izpausmēm internetā[3].
Dalībvalstīm
līdz 2010. gada 9. decembrim bija jāpieņem un
jāpaziņo īstenošanas pasākumi. Komisijai, pamatojoties uz
šo informāciju, bija jāsagatavo ziņojums. Pēc tam Padomei
līdz 2011. gada 9. decembrim bija jānovērtē, vai
dalībvalstis veikušas pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu
atbilstību PL 2008[4].
No 2014. gada 1. decembra novērtēt to, vai dalībvalstis
panākušas atbilstību, un vajadzības gadījumā sākt
pienākumu neizpildes procedūru būs Komisijas kompetencē.
1.2.
2008. gada pamatlēmuma galvenie elementi
un mērķis
PL 2008
noteica trīs jaunus ar terorismu saistītu nodarījumu veidus,
proti, publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu, teroristu
vervēšana un teroristu apmācība[5].
Dalībvalstīm tiek prasīts noteikt kriminālatbildību
par jauno nodarījumu atbalstīšanu un līdzdalību tajos[6].
Kriminālatbildības noteikšana par mēģinājumu veikt
teroristu vervēšanu un teroristu mācības ir fakultatīva[7].
PL 2008
mērķis ir mazināt tādu vēstījumu un
materiālu izplatīšanu, kuri varētu kūdīt cilvēkus
veikt teroristiskus uzbrukumus[8],
un pielāgot spēkā esošos tiesību aktus aktīvu
teroristu un atbalstītāju darbības veida izmaiņām.
Tās konkrēti ir strukturētu un hierarhisku grupu aizstāšana
ar daļēji autonomām vienībām un individuāliem
teroristiem un pastiprinātu interneta izmantošanu vietējo teroristu
tīklu un privātpersonu iedvesmošanai, mobilizēšanai,
norādījumu sniegšanai un mācībām[9].
PL 2002 īstenošanas noteikumi tika uzskatīti par nepietiekamiem tādā
ziņā, ka ne vienmēr tika prasīts noteikt
kriminālatbildību par tādām darbībām kā
publisku aicinājumu izplatīšana, kuri faktiski nav
sakūdījuši kādu personu veikt teroristisku nodarījumu;
tādu vēstījumu izplatīšana, kas mudina cilvēkus
kļūt par teroristiem, bet nenorāda konkrētu teroristisku nodarījumu;
tādas terorisma zinātības izplatīšana internetā, kuras
mērķis nav atbalstīt kādas konkrētas teroristu grupas
darbības. PL 2008 tika izstrādāts, lai likvidētu šo
nepilnību, veicinātu tiesībaizsardzību un uzlabotu
policijas un tiesu iestāžu sadarbību. PL 2008 2. pantā
precizēts, ka tas neliek dalībvalstīm veikt pasākumus, kas
cita starpā ir pretrunā vārda brīvības
pamatprincipiem. 3 panta 1. punktā dalībvalstīm
atgādināta nepieciešamība nodrošināt, ka noteiktā
kriminālatbildība ir samērīga ar iecerētajiem
likumīgajiem mērķiem un tās vajadzību
demokrātiskā sabiedrībā un nepieļauj patvaļu vai
diskrimināciju. Minētie noteikumi atbilst Eiropas Padomes konvencijas
12. pantā paredzētajām garantijām. Turklāt nav
paredzēts, ka jaunieviestie nodarījumu veidi attiecināmi uz
materiālu izplatīšanu zinātniskām, akadēmiskām
vai pārskatu sagatavošanas vajadzībām vai tiesību uz
vārda brīvību garantētajai polemisku vai kontroversālu
viedokļu paušanai publiskās debatēs par sensitīviem
politiskiem jautājumiem.
1.3.
Īstenošanas ziņojuma darbības joma
Šajā
ziņojumā apraksts un analīze galvenokārt balstās uz
dalībvalstu sniegto informāciju, ko papildina publiski pieejama
informācija un ārējā pētījumā gūti
konstatējumi. Ziņojumā
lielākā uzmanība veltīta pasākumiem, ko
dalībvalstis līdz šim veikušas, lai savā tiesību
sistēmā ieviestu jaunos nodarījumu veidus, ieskaitot ar tiem
saistītos papildu nodarījumus un attiecīgos sodus[10].
Tajā novērtēts, vai dalībvalstis PL 2008
īstenojušas noteiktajā termiņā, vai tās
ievērojušas skaidrības un juridiskās noteiktības
prasības un sasniegušas PL 2008 mērķus. Tas, cik plaši un
veiksmīgi notiks saukšana pie atbildības par šiem nodarījumiem,
ir atkarīgs arī no (nemainītu) PL 2002 noteikumu
īstenošanas. Kaut arī ziņojumā nav (atkārtoti)
novērtēta atbilstība minētajiem noteikumiem[11],
tajā tomēr vērsta uzmanība uz iepriekšējo
īstenošanas ziņojumu konstatējumiem un tajos
identificētajiem trūkumiem[12]. Ja
šādi trūkumi netiks novērsti, tie ietekmēs jauno
nodarījumu — publiska aicinājuma veikt teroristisku
nodarījumu, teroristu vervēšanas un teroristu mācību —
tvērumu.
2.
Transponēšana dalībvalstīs
2.1.
Kriminālatbildības noteikšana par
jaunajiem nodarījumu veidiem: publiskiem aicinājumiem veikt
teroristisku nodarījumu, teroristu vervēšanu un teroristu
mācībām
Lielākā
daļa dalībvalstu ir noteikušas kriminālatbildību par
publiskiem aicinājumiem veikt teroristisku nodarījumu, teroristu
vervēšanu un teroristu mācībām, kaut arī dažos
gadījumos noteikumu darbības joma ir šaurāka, nekā
paredzēts PL 2008. Dalībvalstīm
lielākoties bija jāpieņem speciāli noteikumi, jo nebija
skaidri noteikta kriminālatbildība par sagatavošanas vai
nepabeigtām darbībām un vispārīgie noteikumi par
līdzdalību nodarījumos un mēģinājumiem veikt
nodarījumus uz tām neattiecās. Pēc Eiropas Padomes 2005. gada
Konvencijas par terorisma novēršanu pieņemšanas vairākas
dalībvalstis jau bija pieņēmušas pasākumus
kriminālatbildības noteikšanai par trim jaunajiem nodarījumu
veidiem (DK, EE, IT, LV, MT, FI un UK)[13].
Tikai nedaudzas dalībvalstis pauda viedokli, ka līdzšinējie
vispārīgie noteikumi aptver minētās darbības. Vairākums
dalībvalstu transponējušas PL 2008, grozot kriminālkodeksa
noteikumus vai ieviešot tajā jaunus noteikumus, mazāk
dalībvalstu pieņēmušas vai grozījušas speciālos
tiesību aktus par terorisma apkarošanu (IE, CY, PT, RO, SE, UK),
vai balstījušās uz citiem aktiem, piemēram 1881. gada
likumu par preses brīvību (FR)[14]. No
dalībvalstīm, kam vēl jāpieņem jauni pasākumi,
relatīvi nedaudzas to izdarījušas noteiktajā termiņā (DE,
ES, CY, NL, SI , SK, SE). Pārējās dalībvalstis PL 2008
transponējušas tikai 2011. gadā (BG, CZ, AT, PL, PT), 2012. gadā
(FR, LU, RO) vai 2013. gadā (BE, HR, LT, HU). Divas
dalībvalstis vēl nav pieņēmušas nepieciešamos tiesību
aktus (IE, EL)[15].
2.1.1.
Publisks aicinājums veikt teroristisku
nodarījumu
Grozītajā
PL 2002 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā
definēts publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu: “izplatīt
informāciju vai kā citādi darīt zināmu
sabiedrībai vēstījumu, lai kūdītu izdarīt
kādu no 1. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā minētiem
nodarījumiem, kad šāda rīcība, neatkarīgi no tā,
vai ar to tieši vai netieši propagandē teroristiskus nodarījumus,
rada apdraudējumu, ka var tikt veikts viens vai vairāki šādi
nodarījumi ..” Mazāk nekā
puse dalībvalstu ir pieņēmušas speciālos noteikumus, kas
skaidri nosaka kriminālatbildību par tādu vēstījumu
izplatīšanu sabiedrībai, kuru mērķis ir kūdīt uz teroristiskiem
nodarījumiem, un kas cieši seko PL 2008 formulējumiem (BE,
DE, IE, ES, HR, CY, LU, RO, SI,
FI, UK). Pārējās dalībvalstis
izvēlējušās balstīties uz noteikumiem, kas nosaka
kriminālatbildību par vispārīgāku jēdzienu
“provokācija” (BG, DK, MT, PL, PT, SK, SE),
“kūdīšana” (EE, FR, IT, LV, LT, HU) vai teroristisku
nodarījumu veicināšana vai atbalsts tiem (CZ, NL, AT, PL). Balstoties uz
vispārīgākiem noteikumiem par sabiedrības
kūdīšanu vai provocēšanu, nevis tikai par nodomu kūdīt
uz teroristisku nodarījumu veikšanu, kā noteikts PL 2008, pastāv
risks noteikt kriminālatbildību tikai par tiešu provokāciju[16],
nevis par netiešu provokāciju, kas tikai izraisa apdraudējumu, ka
varētu notikt viens vai vairāki nodarījumi (BG, EE, FR,
kur noteikums ir skaidri attiecināms uz tiešu provokāciju, IT, LT,
HU, MT). “Netieša provokācija” var būt ietverta, ja valsts
noteikumi faktiski aptver sagatavošanas un veicināšanas darbības
(šķiet, ka tā ir CZ, EE, NL, AT, PL, PT), ietver
rīcību, kas tikai izraisa apdraudējumu, ka varētu tikt
veikts teroristisks nodarījums (šķiet, ka tā ir LV, AT, SK)
neatkarīgi no tā, vai tiek veikti teroristiskie nodarījumi vai
to mēģinājumi CZ, SE), vai to piemēro valsts tiesas
attiecībā uz rīcību, ko var kvalificēt par netiešu
provokāciju (šķiet, ka tā ir DK). Dažas dalībvalstis
skaidri noteikušas, ka sabiedrības provocēšana ir sodāma
neatkarīgi no tā, vai persona tik tiešām ir sakūdīta
(piemēram, UK) vai teroristisks nodarījums ir tiešām
veikts (piemēram, IE, CY, LU), un arī tad, ja
rīcība vispārīgi pamudina veikt teroristisku nodarījumu
(UK). Dažas dalībvalstis
noteikušās kriminālatbildību ne tikai par provocēšanu veikt
teroristiskus nodarījumus, bet arī par provocēšanu gatavot
šādus nodarījumus un musināt uz to (UK) vai
kūdīt piedalīties teroristu mācībās vai tās
vadīt (RO). Dažas dalībvalstis noteikušas
kriminālatbildību ne tikai par terorisma propagandas materiālu
izplatīšanu, bet arī par to iegūšanu vai glabāšanu (DE,
UK). Lielākajā daļā dalībvalstu
kriminālatbildība noteikta tikai par apzinātu rīcību,
bet vismaz vienā arī par neapzinātu rīcību (UK).
Visbeidzot, dažas dalībvalstis ir ieviesušas specifiskākus
nodarījumu veidus, piemēram, papildus kūdīšanai uz
teroristiska nodarījuma veikšanu arī terorisma propagandas
izplatīšana sabiedrībai (UK), terorisma publiska
slavināšana, terorisma popularizēšana vai atzīšana (DK, ES,
LT AT, SI, SK) vai terorismā cietušo pazemošana un
necienīga izturēšanas pret tiem (ES, LT). No otras
puses, dažos gadījumos šķiet, ka nav aptverti visi teroristiskie
nodarījumi, kas uzskaitīti PL 2002 1. pantā (DE).
2.1.2.
Teroristu vervēšana
“Teroristu
vervēšana” ir definēta grozītajā 3. panta 1. punkta
b) apakšpunktā: “likt citai personai veikt vienu no 1. panta 1. punkta
a) līdz h) apakšpunktā un 2. panta 2. punktā
minētajiem nodarījumiem..” Lielākā
daļa dalībvalstu ir pieņēmušas speciālus noteikumus,
kas nosaka kriminālatbildību par to, ka liek citai personai veikt
teroristisku nodarījumu un piedalīties teroristu grupas
darbībās. Vervēšana teroristisku nodarījumu veikšanai
(PL 2002 1. panta nozīmē) un vervēšana dalībai
teroristu grupā (PL 2002 2. panta nozīmē) ietverta
vienā un tajā pašā noteikumā mazāk nekā pusē
dalībvalstu (BE, CZ, DK, ES, HR, LT, LU, HU, NL, SI, FI).
Vairākām citām dalībvalstīm par katru vervēšanas
formu ir atsevišķi noteikumi (DE, FR, AT, UK). Izrādās,
ka dažās dalībvalstīs sodāma ir tikai vervēšana
teroristisku nodarījumu veikšanai, nevis vervēšana dalībai
PL 2002 2. panta 2. punktā definēto teroristu grupu
darbībās (BG, EE, IE, MT, PT, RO, SK, SE,
nav skaidrs, vai CY un LV terora akti ietver arī dalību
teroristu grupā). No
dalībvalstīm, kas ieviesušas jaunus speciālus noteikumus, kuri
attiecas uz jaunajiem nodarījumu veidiem, nedaudzas, definējot
vervēšanu, ir lietojušas vārdu “liek” (HR, LU, SK
“prasa”, MT: “liek” vai “vervē”). Lielākā daļā
dalībvalstu izvēlējušās vārdu “vervēt” (BE,
BG, DE, EE. IE, IT, ES, LV, LT, MT: “likt/aicināt” vai “vervēt”; PT,
RO, SI: “rekrutēšana”, FI) vai citus vārdus, kā
“cenšas pārliecināt” (SE), “kūda” un “provocē” (NL),
“musina” (HU) vai “mudina” (CY). Dažās dalībvalstīs
tiek apgalvots, ka tad, ja lieto vārdu “vervēt”, nepieciešams, lai
būtu tāds kā plāns vai minimāls institucionāls
satvars, kurā savervētajai personai būtu jābūt
piesaistītai (PT). Tas var radīt šaubas, vai par
pamudinājumu individuāliem teroristiem veikt terora aktus
saskaņā ar valsts tiesību aktiem iestājas
kriminālatbildība. Lielākā
daļa dalībvalstu izmanto vārdu “vervēšana” (vai
sinonīmus) vispārīgā nozīmē, bet maz ir
dalībvalstu, kas sodāmo rīcību precizē
detalizētāk (FR definīcija ietver darbības,
sākot no dāvanu un citu labumu piedāvāšanu un beidzot ar
draudiem vai personas piespiešanu veikt teroristisku nodarījumu). Tas var
nepienācīgi ierobežot noteikuma darbības jomu, no tās
izslēdzot personu pamudināšanu citādā veidā. Nedaudzas
dalībvalstis skaidri nosaka, ka vervēšana ir sodāma, pat ja
persona nepiekrīt veikt teroristisku nodarījumu (CY, LU). Dažas dalībvalstis
izmanto jau spēkā esošus vai vispārīgus noteikumus, kas
attiecas uz dažādiem dalības veidiem teroristiskā
nodarījumā (piemēram, CZ, AT), teroristiska
nodarījuma veicināšanu (piemēram, PL), atbalstu teroristu
grupai (piemēram, CZ, DE, AT), kūdīšanu veikt
teroristiskus nodarījumus vai iestāties aizliegtā grupā
(piemēram, UK), mēģinājumiem piedalīties,
sazvērestību (DE, FR: association de malfaiteurs) vai
citādām sagatavošanās darbībām (piemēram, HU,
UK). Pastāv potenciāls risks, ka noteikumi par atbalstu teroristu
organizācijām vai piedalīšanos sazvērestībā
neietver individuālu teroristu vervēšanu (piemēram, CZ, DE,
FR, UK). Tas var radīt bažas, ja par šādu rīcību nav
noteikta kriminālatbildība citos noteikumos. Balstīšanās uz
vispārīgiem noteikumiem var radīt šaubas par to, vai faktiski ir
noteikta kriminālatbildība par nepabeigtiem nodarījumiem.
Tā būs atkarīga no tādu jēdzienu interpretācijas
un piemērošanas kā teroristisku nodarījumu veicināšana vai sagatavošanas
darbības. Dažos gadījumos
šķiet, ka vervēšana neaptver visus PL 2002 1. panta 1. punkta
a) līdz h) apakšpunktā uzskaitītos nodarījumus (IT),
bet citas dalībvalstis noteikušas kriminālatbildību ne tikai par
vervēšanu uz teroristisku nodarījumu veikšanu, bet arī
vervēšanu uz teroristisku nodarījumu veicināšanu (DK),
sagatavošanu (FI) vai dalību tajos (LT, SI, SK).
Dažās dalībvalstīs vervēšanas definīcija ietver
teroristu finansēšanu (DK). Atsevišķās
dalībvalstīs ikviena persona, kas apzinās, ka viņas
darbība veicina teroristiskus nodarījumus, var tik sodīta (FI).
Visbeidzot, dažas valstis noteikušas kriminālatbildību par
ļaušanos tikt savervētam (piemēram, DK).
2.1.3.
Teroristu mācības
“Teroristu
mācības” ir definētas grozītajā 3. panta 1. punkta
c) apakšpunktā: “sniegt norādījumus par
sprāgstvielu, šaujamieroču vai citu ieroču, vai kaitīgo vai
bīstamo vielu izgatavošanu vai izmantošanu, vai par citām
īpašām metodēm vai paņēmieniem ar mērķi
veikt vienu no 1. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā minētajiem
nodarījumiem, zinot, ka apgūtās prasmes ir paredzēts
pielietot šim mērķim”. Lielākā
daļa dalībvalstu ir pieņēmušas speciālus noteikumus,
kuros skaidri noteikta kriminālatbildība par norādījumu
sniegšanu par metodēm un paņēmieniem, kas izmantojami teroristiskos
nodarījumos un kuros lietotie formulējumi cieši seko PL 2008 (BE,
DE, IE, HR, IT, CY, LU, MT, AT, PT, RO, SI, SK, FI, SE, UK. Dažas
dalībvalstis lieto vispārīgāku formulējumu
“apmācīšana teroristisku nodarījumu (terora aktu) veikšanai” (BG,
DK, EE, ES, LV) vai “informācijas, zināšanu un prasmju
nodrošināšana teroristisku nodarījumu veikšanai” (LT, NL),
neminot konkrētās PL 2008 3. pantā
uzskaitītās prasmes (dažos gadījumos attiecīgā likuma
skaidrojumos tie izskaidroti sīkāk, piemēram, DK). Ciktāl
dalībvalstis balstās uz spēkā esošajiem
vispārīgajiem noteikumiem par piedalīšanos teroristiskos
nodarījumos, to sagatavošanu, veicināšanu vai atbalstīšanu (CZ,
HU, PL), nav skaidrs, vai valsts tiesību akti nosaka
kriminālatbildību par mācību rīkošanu gadījumos,
kad netiek veikts ne teroristisks nodarījums, ne tā
mēģinājums. Galu gala tas būs atkarīgs no šo
jēdzienu interpretācijas un piemērošanas valsts tiesību
aktos. Bez tam nav skaidrs, vai jēdziens “sazvērestība”
(piemēram, association de malfaiteurs FR) ietver tikai
mācību materiālu izplatīšanu bez izveidotām
saiknēm ar teroristu grupu Lielākā
daļa dalībvalstu noteikušas kriminālatbildību gan par
norādījumu došanu, gan par mācībām (piemēram, BE,
DK minēta arī “mācīšana”, IE, IT, MT, AT, PT, RO, UK),
savukārt dažas lieto tikai terminu “mācības
(apmācīšana)” (BG, EE, ES, LV, FI) vai sava veida
“norādījumu došana” (DE, HR un CY: “vadlīniju
sniegšana”, LU, NL: “informācijas sniegšana” un
“mācīšana”, SI, SK: “zinātības sniegšana”, SE).
Var saprast, ka termins “mācības” ietver sava veida attiecības
starp instruktoru un apmācāmo, bet “norādījumu došana”
drīzāk aptver informācijas izplatīšanu pašmācībai
(piemēram, IT, AT). Daži valstu
noteikumi sniedz papildu skaidrojumus, piemēram, ka mācības ir
sodāma rīcība, ja tās rīko vienai vai
vairākām konkrētām personām (BG, UK) vai
vispār (UK) vai ja prasmes var izmantot jau noteiktiem terora
aktiem vai teroristiskiem nodarījumiem vispār (UK), vai ka
mācības ir sodāma rīcība, pat ja apmācāmais
neveiks terora aktu vai nepiedalīsies tajā (DK, LU). Lai kādu
darbību uzskatītu par nodarījumu, parasti tai jābūt
bijušai apzinātai, bet dažās dalībvalstīs pietiek ar to, ka
sniegtie norādījumi mudina cilvēkus veikt teroristiskus
nodarījumus (FI) vai ja mācības apmeklētas neuzmanības
dēļ (UK mācību nometņu apmeklēšana). Citos
gadījumos, šķiet, tiek prezumēts, ka nepieciešama apzināta
rīcība, jo pienākums pierādīt, ka norādījumu
došana vai saņemšana bijusi likumīga, noteikts atbildētajam (IE,
UK). Dažās
dalībvalstīs teroristiski nodarījumi, kuru veikšanai tiek
rīkotas mācības, neietver visus PL 2002 1. panta 1. punktā
uzskaitītos nodarījumus (piemēram, DE, IT), citas
dalībvalstis paredz stingrākas prasības, paredzot,
piemēram, ka par mācībām nosakāma
kriminālatbildība, ja tās saistītas ar terorisma
finansēšanu (DK) vai ja prasmes izmantotu teroristu
organizācija (CY). Dažās dalībvalstīs
mācības ir sodāmas ne tikai tad, ja to mērķis ir teroristisku
nodarījumu veikšana, bet arī tad, ja to mērķis ir
dalība šādos aktos (SI) vai noziegumu veikšana, lai sagatavotu
vai veicinātu teroristisku noziegumu (NL, FI, UK) vai lai
palīdzētu citiem pasūtīt vai sagatavot terora aktus (UK).
Turklāt vairākas dalībvalstis noteikušas
kriminālatbildību par piedalīšanos mācībās vai
par norādījumu saņemšanu — dēvētas arī par
“pasīvajām mācībām” (BE, DK, DE, IE, NL, AT, RO, UK).
Dažas dalībvalstis pieņēmušas speciālus papildu noteikumus,
kas nosaka kriminālatbildību par mācību nometņu
apmeklēšanu (piemēram, UK).
2.2.
Papildu nodarījumi
2.2.1.
Atbalstīšana un līdzdalība
Grozītajā
PL 2002 4 panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalsts
veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 3. pantā
definēto jauno nodarījumu atbalstīšana vai līdzdalība
tajos ir sodāma. Gandrīz visas dalībvalstis ir noteikušas
kriminālatbildību par jauno nodarījumu atbalstīšanu vai
līdzdalību tajos. Lielākajā daļā dalībvalstu
jaunajiem nodarījumu veidiem automātiski piemērojami
vispārīgie noteikumi par atbalstīšanu un līdzdalību.
Tikai CY attiecīgajos noteikumos ir skaidri norādījusi,
ka jauno nodarījumu atbalstīšana vai līdzdalība tajos nav
nodarījums.
2.2.2.
Mēģinājums
Grozītajā
PL 2002 4 panta 4. punktā dalībvalstīm
paredzēta iespēja noteikt kriminālatbildību par
mēģinājumiem veikt teroristu mācības un teroristu
vervēšanu. Lielākajā daļā dalībvalstu bez izšķirības
un kvalificēšanas visiem noziegumiem vai nodarījumiem, tātad
arī jaunajiem teroristisko nodarījumu veidiem, tiek piemēroti
vispārīgie noteikumi par mēģinājumu. Rezultātā
lielākajā daļā dalībvalstu noteikta
kriminālatbildība par mēģinājumu vervēt un
apmācīt personu terorismam un par mēģinājumu publiski
aicināt uz teroristiskiem nodarījumiem BE, BG, CZ, EE, ES, HU, LV,
LT, MT, NL, AT, PL). Tomēr šķiet, ka dažās
dalībvalstīs judikatūrā tiek uzskatīts, ka
vispārīgie noteikumi par mēģinājumu nav piemērojami
nepabeigtiem nodarījumiem (piemēram, IT). Dažās
dalībvalstīs mēģinājums ir sodāms ar konkrētu
sankciju minimumu tikai smagu noziegumu, noziegumu, noziedzīgu nodarījumu
gadījumā, bet ne mazāk nopietnu nodarījumu
gadījumā. Dažās dalībvalstīs visi trīs jaunie
nodarījumu veidi klasificēti pie šādiem noziegumiem (DK, HR,
PT), bet citās ne. Tādēļ mēģinājums nav
sodāma (DE; SI nav skaidrs). Citās
dalībvalstīs mēģinājums ir sodāms, ja tā ir
konkrēti paredzēts. Dažas dalībvalstis ir skaidri noteikušas
kriminālatbildību par mēģinājumu veikt kādu no
trim jaunajiem nodarījumiem (IE, SE, UK). Dažas ir noteikušas
kriminālatbildību tikai par mēģinājumu
apmācīt un vervēt personu teroristiskiem mērķiem (LU,
SK, FI), citas nav noteikušas kriminālatbildību par
mēģinājumu (CY: skaidri izslēdz sodu par
mēģinājumu veikt jaunos nodarījumus, RO).
2.3.
Fiziskām personām piemērojami sodi
Sodu apmērs
dažādu dalībvalstu starpā ievērojami atšķiras[17].
Minimālais brīvības atņemšanas laiks ir no viena gada
līdz 20 gadiem. Maksimālais laiks ir no diviem līdz 25 gadiem
vai mūža ieslodzījums. Alternatīva brīvības
atņemšanai var būt naudas sods (DK, DE, IE, LU, NL, UK), vai naudas
sods var papildināt brīvības atņemšanu (BE, IE, FR, LU,
UK). Vairāk
nekā puse dalībvalstu par trim jaunajiem nodarījumiem uzliek
vienu un to pašu sodu (BE, BG, CZ, EE, IE, HR, LU, HU, MT, PL, SI, SK, SE).
Dalībvalstīs, kurās sods par trim jaunajiem nodarījumiem
atšķiras, sods par publisku aicinājumu veikt teroristisku
nodarījumu parasti ir mazāks nekā par pārējiem diviem
nodarījumiem (DK, DE, ES, IT, CY, LV, LT, PT, RO, FI, UK). Ja
dalībvalstis noteikušas kriminālatbildību par tikšanu
savervētam, par piedalīšanos mācībās vai
norādījumu saņemšanu, lielākoties piemēro sodu
vienā un tajā pašā apmērā (DK, DE, IE, NL, AT).
Citos gadījumos par piedalīšanos mācībās, par ko
noteikta kriminālatbildība, sods ir mazāks nekā par
mācību rīkošanu (RO). Līdzīgi tad, ja
dalībvalstis noteikušas kriminālatbildību ne tikai par terorisma
propagandas izplatīšanu, bet arī par tās iegūšanu vai
glabāšanu, par abiem nodarījumiem piemēro vienu un to pašu sodu
(DE, UK). Ja tiek nošķirts aicinājums veikt teroristisku
nodarījumu un terorisma attaisnošana/slavināšana, dažas
dalībvalstis paredz mazākus sodus par terorisma attaisnošanu (DK,
ES), bet citas dalībvalstis piemēro vienu un to pašu sodu (DK,
AT, SI, SK, UK). Ja dalībvalstis noteikušas
kriminālatbildību par mācībām un norādījumu
došanu, lielākoties par abiem nodarījumiem piemēro vienu un to
pašu sodu. Taču citās dalībvalstīs sods par
norādījumu došanu ir mazāks nekā par mācībām
(AT). Vairākas dalībvalstis piemēro atšķirīgus
sodus atkarība no tā, vai vervēšana notiek teroristu grupas
vārdā — tādā gadījumā var piemērot
lielāku sodu (DK, HU, AT).
3.
Nobeiguma piezīmes
Lielākā
daļa dalībvalstu saskaņā ar PL 2008 ir
pieņēmušas pasākumus, kuri paredzēti
kriminālatbildības noteikšanai par publiskiem aicinājumiem veikt
teroristiskus nodarījumus, par teroristu vervēšanu un teroristu
mācībām. Komisija norāda, ka divas dalībvalstis (IE
un EL) vēl nav īstenojušas PL 2008, un mudina tās
bez ilgākas kavēšanās pieņemt nepieciešamos likumdošanas
pasākumus. Lielākā daļa dalībvalstu ir panākušas
atbilstību PL 2008, tomēr varētu rasties bažas it
sevišķi par kriminālatbildības noteikšanu valsts noteikumos par
netiešu provokāciju un individuālu teroristu vervēšanu.
Dalībvalstis ir aicinātas sniegt Komisijai papildu skaidrojumus un
informāciju, lai tā varētu pabeigt novērtējumu. Lielākoties
saistībā ar tādu PL 2002 īstenošanas pasākumu
pieņemšanu un mazākā mērā ar jaunajiem nodarījumu
veidiem[18]
ir notikušas diskusijas par pretterorisma tiesību aktu ietekmi uz
pamattiesībām. Bažām par pamattiesībām var būt
liela nozīme to valsts noteikumu interpretācijā un
piemērošanā, ar kuriem tiek iedibināti trīs jaunie
nodarījumu veidi; šķiet, ka attiecīgajos valsts tiesību
aktos nav noteikta nepieciešamība ierobežot to noteikumu darbības
jomu[19].
Komisija
norāda, ka iesaistītās puses iestājas par pastiprinātu
apmaiņu ar pieredzi un praksi prokuroru un tiesnešu starpā un
uzskata, ka ir nepieciešams integrēt tiesībaizsardzības jomas
centienus visaptverošākā pieejā, kurai būtu jāietver
radikalizācijas un teroristu vervēšanas agrīna novēršana. Komisija aicina
dalībvalstis sekot līdzi un izvērtēt, kā
krimināltiesību noteikumi par terorismu tiek piemēroti
praksē. Tādējādi būt jāizvērtē
pamattiesību aizsardzība, kā arī plašāka
politiskā pieeja radikalizācijas un teroristu vervēšanas
apkarošanai. Komisija
turpinās sekot līdzi pamatlēmuma par terorismu iedarbībai
un ietekmei. [1] OV L 164, 22.6.2002., 3.–7. lpp. [2] OV L 330, 9.12.2008., 21.–23. lpp. [3] Sk. ANO Drošības padomes Rezolūciju 1624(2005)
un ANO 2006. gadā pieņemto Vispārējo terorisma
apkarošanas stratēģiju. [4] Sk. PL 2008 3. panta 1. un 2. punktu. [5] Sk. PL 2008 1. panta 1. punktu, kas
groza 3. pantu. Nodarījumi, kas saistīti ar PL 2002
definētajām teroristiskajām darbībām, ietver
laupīšanu, izspiešanu un viltotu administratīvo dokumentu
noformēšanu ar mērķi veikt teroristiskus nodarījumus.
Jaunie nodarījumu veidi iekļauti 3. panta 1. punkta a)
līdz c) apakšpunktā, un iepriekš 3. panta a) līdz
c) apakšpunktā iekļautie nodarījumi tagad ietverti 3. panta
1. punkta d) līdz f) apakšpunktā. [6] Sk. PL 2008 1. panta 2. punktu, kas
groza PL 2002 4. pantu (ievieš PL 2002 4. panta 1. punktu. [7] Sk. PL 2008 1. panta 2. punktu, kas
groza PL 2002 4. pantu (ievieš PL 2002 4. panta 4. punktu. [8] Sk. PL 2008 7. apsvērumu. [9] Sk. konkrēti PL 2008 4. un 5. apsvērumu.
Sk. arī jaunāko Eiropola 2014. gadā publicēto
ziņojumu par terorisma situāciju un tendencēm Eiropas Savienībā,
kurā cita starpā akcentēta interneta un sociālo mediju
izmantošana par plānošanas, finansēšanas, vervēšanas,
saziņas, norādījumu sniegšanas, mācību un propagandas
rīku, kas tiek uzskatīts par (paš)radikalizācijas
veicinātāju ES pilsoņu vidū. [10] Sk. arī PL 2008 11. apsvērumu. [11] Lielākoties dalībvalstis ir sniegušas tikai to
informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu atbilstību
pamatlēmuma 3. un 4. punktam. [12] Sk. 2004. gada 8. jūnijā sniegto pirmo
īstenošanas ziņojumu (COM(2004) 409 final un SEC(2004) 688) un 2007. gada
6. novembrī sniegto otro īstenošanas ziņojumu (COM(2007) 681
final un SEC(2007) 1463). No minētajiem īstenošanas ziņojumiem
izriet, ka ir trūkumi, kas saistīti ar to noteikumu īstenošanu,
kuri attiecas uz teroristu pamatnodarījumiem (sk. PL 2002 1. pantu),
juridisku personu atbildību (PL 2002 7. un 8. pants), kā
arī jurisdikcijas noteikumiem (sk. PL 2002 9. un 10. pantu).
[13] Visas dalībvalstis (izņemot CZ) ir
parakstījušas konvenciju. Vairākas dalībvalstis to vēl nav
ratificējušas (BE, CZ, IE, EL, IT, LT, MT, PT, UK). [14] Detalizētu pārskatu par dalībvalstu
pieņemtajiem likumdošanas pasākumiem sk. Komisijas dienestu darba
dokumenta 1. tabulā SWD(2014)xxx). [15] Īrijas valdība iesniegusi Criminal Justice
(Terrorist Offences) (Amendment) Bill 2012 un informējusi Komisiju par
to, ka drīzumā gatavojas to iesniegt parlamentam. Šā
ziņojuma apraksta daļa ir balstīta uz minēto likumprojektu.
Grieķijas valdība ir informējusi Komisiju, ka izstrādā
likumprojektu Konvencijas par terorisma novēršanu, Protokola, ar ko groza
Eiropas Konvenciju par terorisma apkarošanu un saistīto tiesību aktu
ratifikācijai, bet likumprojektu tā nav iesniegusi. [16] Termins “tieša provokācija” apraksta gadījumus,
kad kūdīšanas rezultātā persona veikusi vai vismaz
mēģinājusi veikt teroristisku nodarījumu un kad
kūdīšana vērsta uz konkrētu teroristisku nodarījumu. [17] Detalizētu pārskatu par piemērojamajiem
sodiem sk. Komisijas dienestu darba dokumentā. [18] Diskusijas cita starpā ir saistītas ar juridisko
noteiktību, sodu samērības principa ievērošanu
attiecībā uz tādiem nodarījumiem, kas pēc
būtības ir sagatavošanās darbības, un potenciālām
grūtībām nošķirt vārda brīvību un publisku
aicinājumu veikt teroristisku nodarījumu. [19] Komisijai sniegtajos ziņojumos dalībvalstis nav
norādījušas, ka tās izmantojušas PL 2008 2. vai 3. pantu,
lai ierobežotu jauno teroristisko nodarījumu tvērumu vai
uzturētu bažas par pamattiesībām par iemeslu, lai neieviestu
jaunos nodarījumu veidus.