KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Eiropas Pētniecības padomes darbībām un īpašajā programmā “Idejas” noteikto mērķu izpildi 2013. gadā

1. Ievads un juridiskais pamats

Ar Komisijas Lēmumu 2007/134/EK[1] izveidotās Eiropas Pētniecības padomes (EPP) galvenais uzdevums ir īstenot īpašo programmu “Idejas”, kuras kopējais budžets ir 7,51 miljards euro.

EPP sastāv no neatkarīgas Zinātnes padomes, ko atbalsta specializēta īstenošanas struktūra — EPP Izpildaģentūra (ERCEA), kas ir izveidota atbilstīgi vispārīgajai izpildaģentūru izveides kārtībai[2]. Atbildību par programmas “Idejas” īstenošanu un atbalstu Zinātnes padomei Komisija 2008. gadā uzticēja Izpildaģentūrai, un 2009. gada jūlijā Izpildaģentūrai tika piešķirta autonomija.

Saskaņā ar Padomes Lēmuma par īpašo programmu "Idejas" 4. panta 4. punktu un I pielikumu šis Komisijas gada ziņojums, kas sagatavots sadarbībā ar EPP Zinātnes padomi un EPP Izpildaģentūru, iepazīstina ar Komisijas veikto analīzi par EPP darbībām un parāda, kā 2013. gadā sasniegti tās mērķi. Šo ziņojumu papildina Zinātnes padomes ziņojums par programmas zinātnisko īstenošanu un sasniegumiem 2013. gadā[3].

2. Stratēģijas jautājumi

Zinātnes padome atbild par EPP zinātniskās stratēģijas noteikšanu, ieskaitot EPP vissvarīgākā stratēģijas dokumenta — ikgadējās darba programmas “Idejas” — izveidi.

2.2 Darbības veidi

Darba programmas “Idejas” kodolu veido divi dotāciju veidi:

Starta dotācijas — atbalsts pētniekiem karjeras agrīnos posmos ar mērķi nodrošināt darba apstākļus, kas ļauj viņiem kļūt par neatkarīgiem pētniecības līderiem.

Progresa dotācijas — paredzētas izcilu un vispāratzītu pētniecības līderu atbalstīšanai, nodrošinot nepieciešamos resursus, lai viņi varētu turpināt savas komandas darbu, tiecoties pēc jauniem pavērsieniem savā pētniecības jomā.

2012. gadā Zinātnes padome divgadēja izmēģinājuma veidā ieviesa sinerģijas dotācijas mazām vadošo pētnieku grupām un viņu komandām. Pretstatā konsorcijiem sinerģijas dotāciju mērķis ir individuāli pētnieki, kuru savstarpēji papildinošās prasmes, zināšanas un resursi ļauj kopīgi risināt pētniecības problēmas zināšanu progresīvākajās jomās, pārsniedzot to, ko šie individuālie pētnieki varētu sasniegt atsevišķi. Sinerģijas dotāciju jomā tiek ievērota EPP striktā pieeja attiecībā uz izcilību, un tajā pieteikumus var iesniegt no visām zinātnes un akadēmisko aprindu jomām.

Koncepcijas pamatojuma dotācijas — EPP dotāciju saņēmējiem tiek piedāvāta iespēja iegūt šo papildu dotāciju, lai varētu noteikt EPP atbalstīto projektu rezultātā radušos ideju inovācijas potenciālu. To nolūks ir novērst finansējuma trūkumu inovācijas agrīnākajā posmā.

2.2 Īpašās programmas “Idejas” 2013. gada darba programma

2012. gada 12. martā Zinātnes padome izveidoja 2013. gada darba programmu īpašajai programmai "Idejas", un pēc tam 2012. gada 9. jūlijā Komisija to apstiprināja[4].

2013. gadā, atbildot uz strauji pieaugošo pieteikumu skaitu, starta dotāciju shēma tika sadalīta divos atsevišķos konkursa uzaicinājumos — “iesācējiem” un “apvienotājiem”. Apvienotāju dotācijas atbalsta pētniekus, kuri joprojām ir karjeras sākumā (7–12 gadi kopš doktora grāda saņemšanas), bet bieži vien jau strādā ar savu grupu, savukārt “iesācēji” (2–7 gadi kopš doktora grāda saņemšanas) vēl tikai sākuši ceļu uz pētniecisko neatkarību.

Turklāt Zinātnes padome formalizē savu pieeju zinātnieku necienīgas rīcības novēršanai.

2.3 Profesionālapskates metodika

EPP veiktās novērtēšanas pamatā ir sistēma, ko veido augsta līmeņa speciālistu profesionālapskates komisijas, kuru locekļus izvēlas Zinātnes padome. Šajā sistēmā ir iesaistīti zinātnieki, inženieri un mācībspēki gan ES, gan ārpus tās. Šīs komisijas aptver visas pētniecības nozares un ir organizētas saistībā ar trim galvenajām pētniecības jomām: dabaszinātnēm un inženierzinātnēm, biozinātnēm un sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Tāpat kā iepriekšējos konkursa uzaicinājumos gan starta, gan apvienotāju, gan progresa dotāciju shēmām bija 25 komisijas. Koncepcijas pamatojuma pieteikumus izvērtēja konkrēti profesionālapskates speciālisti, kuri strādāja attālināti. Šie eksperti tika izraudzīti, ņemot vērā viņu zināšanas par to, kā tuvināt projektu komercializācijas posmam vai kā veicināt tā atbilstību sabiedrības vajadzībām. Sinerģijas dotācijas divpakāpju vērtēšanas procedūrā novērtēja piecas dažādas īpaši šim mērķim izveidotas komisijas.

3. Programmas īstenošana

EPP Izpildaģentūra 2013. gadā pārvaldīja savu lielāko darbības budžetu. Saistību kredīti bija 1,8 miljardu euro apmērā, un maksājumu kredīti — 1,1 miljarda euro apmērā. Gan maksājumu, gan saistību kredīti 2013. gada beigās bija pilnībā iztērēti.

3.1 Dotācijas

Kopš 2008. gada darba programmas EPP konkursa uzaicinājumos ir viena posma pieteikšanās process, kurā pieteikuma iesniedzējiem ir jāiesniedz pilns pieteikums, un divpakāpju vērtēšana.

Labākajiem pieteikumiem piedāvā dotācijas, rēķinoties ar pieejamo budžetu. Piedāvājuma pamatā ir pats pieteikums un finansējums, ko ieteikusi profesionālapskates komisija.

3.1.1. EPP 2013. gada starta dotācijas

Uzaicinājums pieteikties uz 2013. gada EPP starta dotācijām tika publicēts 2012. gada jūlijā, un paredzamais budžets bija 398 miljoni euro. Kopumā tika saņemti 3329 pieteikumi, kas pa jomām sadalīti šādi:  dabaszinātnēs un inženierzinātnēs — 1486 pieteikumi (45 %), biozinātnēs — 1073 (32 %), sociālajās un humanitārajās zinātnēs — 770 (23 %). Finansējuma piešķiršanai tika izvēlēti 300 pieteikumi (2013. gada decembra dati). Tika piešķirti vairāk nekā 430 miljoni euro, un kopējais vidējais dotācijas apjoms bija ap 1,5 miljoniem euro.

3.1.2.     EPP 2013. gada apvienotāju dotācijas

Uzaicinājums pieteikties uz 2013. gada EPP apvienotāju dotācijām tika publicēts 2012. gada novembrī, un paredzamais budžets bija 523 miljoni euro. Kopumā tika saņemti 3673 pieteikumi, kas pa jomām sadalīti šādi: dabaszinātnēs un inženierzinātnēs — 1668 pieteikumi (45 %), biozinātnēs — 1203 (33 %), sociālajās un humanitārajās zinātnēs — 802 (22 %). Finansējuma piešķiršanai tika izvēlēti 312 pieteikumi (2013. gada decembra dati). Tika piešķirti vairāk nekā 590 miljoni euro, un kopējais vidējais dotācijas apjoms bija ap 1,9 miljoniem euro.

3.1.3.     EPP 2013. gada progresa dotācijas

Uzaicinājums pieteikties uz 2013. gada EPP progresa dotācijām tika publicēts 2012. gada jūlijā, un paredzamais budžets bija 662 miljoni euro. Kopumā tika saņemti 2408 pieteikumi, kas pa jomām sadalīti šādi: dabaszinātnēs un inženierzinātnēs — 1053 pieteikumi (44 %), biozinātnēs — 788 (33 %), sociālajās un humanitārajās zinātnēs — 567 (23 %). Vērtēšanas procesa rezultātā finansēšanai tika izvēlēti 289 pieteikumi (2013. gada decembra dati) ar kopējo piešķīrumu aptuveni 670 miljonu euro, un kopējais vidējais dotācijas apjoms bija aptuveni 2,4 miljoni euro.

3.1.4.     EPP 2013. gada koncepcijas pamatojuma dotācijas

Uzaicinājums pieteikties uz EPP 2013. gada koncepcijas pamatojuma dotācijām tika publicēts 2013. gada janvārī, pirmais termiņš bija 24. aprīlis, otrais termiņš — 3. oktobris, budžets — 10 miljoni euro, no kuriem apmēram puse paredzēta katram konkursa termiņam. Pirmajā termiņā kopumā tika saņemti 145 pieteikumi un otrajā termiņā — 147 pieteikumi. Vērtēšanas procesa rezultātā finansēšanai tika izvēlēti 33 pieteikumi no pirmajā termiņā saņemtajiem un 34 pieteikumi no otrajā termiņā saņemtajiem.

3.1.5.     EPP 2013. gada sinerģijas dotācijas

Savās 2012. un 2013. gada darba programmās EPP Zinātnes padome izmēģinājuma režīmā piedāvāja jaunu finansējuma piešķiršanas iespēju — EPP sinerģijas dotāciju. Otrajā sinerģijas dotāciju konkursā (2013. gadā) tika iesniegti 449 pieteikumi, un tas ir ievērojami mazāk nekā 2012. gadā saņemtie 700 pieteikumi. Finansēšanai 2013. gadā tika atlasīti 13 sinerģijas projekti. Tā kā katrā sinerģijas dotācijas projektā ir iesaistīti divi līdz četri vadošie pētnieki, ar šīm 13 dotācijām tiek atbalstīti 45 izcili pētnieki. No finansējumu saņēmušajiem 13 pieteikumiem deviņi pieteikumi bija iesniegti atkārtoti, jo bija jau iepriekš atsaukušies uz 2012. gada sinerģijas dotāciju konkursa uzaicinājumu. Sinerģijas dotāciju konkursam 2013. gadā kopējais iedalītais budžets bija 150 miljoni euro.

3.2 EPP un NSF sadarbība

Pēc tam, kad 2012. gada 13. jūlijā bija parakstīta Eiropas Komisijas un ASV Nacionālā zinātnes fonda (NSF) īstenošanas vienošanās starp EPP un NSF, tika veikti papildu pasākumi, lai dāvātu iespēju izcilākajiem ASV zinātniekiem, kurus iepriekš izvēlējies NSF, noteiktu laiku — no 6 līdz 12 mēnešiem — pavadīt Eiropā kā EPP dotāciju saņēmēju komandu locekļiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir veidot saiknes starp pētniekiem ar līdzīgām interesēm un savstarpēji papildinošām prasmēm savos centienos panākt zinātnes progresu, kā arī sekmēt sadarbību starp abiem kontinentiem zinātnes un tehnoloģiju jomā. Pirmais uzaicinājums izteikt ieinteresētību ir noslēdzies, un tā rezultātā 12 ASV pētnieki plāno pievienoties 12 EPP dotāciju saņēmējiem kā komandas locekļi; pašlaik tiek gatavots konkursa otrais uzaicinājums.

Līdzīgu iniciatīvu 2013. gada 8. novembrī parakstīja Korejas Republikas zinātnes, IKT un nākotnes plānošanas ministrija un Eiropas Komisija, lai palielinātu iespējas jaunajiem korejiešu zinātniekiem ierasties Eiropā un iesaistīties EPP dotāciju saņēmēju pētniecības komandās.

3.3 Programmas komiteja

Īpašās programmas “Idejas” programmas komiteja papildus tās oficiālajiem pienākumiem kalpo arī par svarīgu saziņas kanālu starp dalībvalstīm un 7. pamatprogrammas asociētajām valstīm, Zinātnes padomi, EPP ģenerālsekretāru un Komisiju. Šīs komitejas 2013. gada sanāksmes notika 16. aprīlī un 15. oktobrī.

3.4 Ētikas izvērtēšana

2013. gadā ētikas izvērtēšanā un regulatīvajā komiteju procedūrā tika izskatīti četri priekšlikumi saistībā ar pētījumiem par cilvēka embriju cilmes šūnām, un minētie priekšlikumi tika atzīti par ētikas standartiem atbilstošiem. Nesen vēl divi priekšlikumi ētikas izvērtēšanā tika atzīti par ētikas standartiem atbilstošiem.

Lai uzraudzītu pašreizējo dotāciju ētiskuma aspektus, iekšējā kontroles sistēma ir ieviesusi ētikas pārraudzības (Ethics Monitoring Clearance) procedūru, ar kuru tiek nodrošināts, ka ierosinātā pētniecība ievēro ētikas principus, kas minēti noteikumos par pieteikumu iesniegšanu. 2013. gadā tika izdots ap 270 ētikas pārraudzības piezīmju.

3.5 Pārsūdzība

Tika iesniegts 261 pārsūdzības pieprasījums, līdz ar to pārsūdzības lietu procentuālā daļa no 2013. gadā iesniegtajiem priekšlikumiem saglabājās nemainīga salīdzinājumā ar 2012. gadu (aptuveni 2,5 %). Lai gan divas pārsūdzības lietas tika sekmīgi novērtētas atkārtotā vērtējumā 2013. gadā, tās neatklāja nekādus sistēmiskus trūkumus vērtēšanas procesā.

 

3.6 Informēšana

2013. gadā nāca klajā nozīmīgas iniciatīvas, kas izstrādātas saistībā ar nākotnes pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un ar mērķi veicināt EPP atpazīstamību Eiropā un ārpus tās. EPP izdeva vairākus preses paziņojumus par konkursa uzaicinājumiem, kā arī daudzus rakstus par EPP finansēto izpēti, kas tika aktīvi izplatīti sociālajos tīklos. Atsevišķi notikumi bija īpaši piemēroti publicitātes pasākumiem un paziņojumiem presei: EPP 3000. dotācijas pasniegšanas ceremonija, Pasaules Ekonomikas foruma sanāksme Davosā, “Vasaras Davosas” sanāksme Ķīnā un EPP/Eiropas rūpnieku apaļā galda kopīgā vēstule Eiropas pētniecībai atvēlētā budžeta atbalstam. Septembrī prezidentējošā valsts Lietuva ar EPP aktīvu līdzdalību organizēja konferenci par ieguvumiem no ieguldījumiem sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā Eiropā.

Starptautiskā izpratnes veidošanas kampaņa “EPP kļūst globāla”, kuru vadīja EPP ģenerālsekretārs, tika turpināta Argentīnā, Čīlē, Meksikā, Indijā, Ķīnā, kā arī Austrālijā un Jaunzēlandē, lai informētu pētniekus par EPP finansējumu un nostiprinātu attiecības ar galvenajiem vadošo universitāšu pārstāvjiem un pētniekiem šajās valstīs.

Papildus šīm vizītēm EPP piedalījās šādās nozīmīgās starptautiskās zinātniskajās konferencēs, pasākumos un izstādēs, kā arī karjeras gadatirgos un darbsemināros Eiropā: “Eiropas Smadzeņu mēnesis”, 63. Nobela prēmijas laureātu sanāksme Lindavā, Eiropas Kognitīvās psiholoģijas biedrības konference, Eiropas Ekonomistu asociācijas kongress, Eiropas Sociologu asociācijas konference, Eiropas Tehnoloģiju forums Alpbahā, EMBO sanāksme, Eiropas Jaunās akadēmijas ikgadējā sanāksme, kā arī Amerikas Zinātnes progresa asociācijas ikgadējā sanāksme, kas notika 2013. gada februārī Bostonā.

Valstu kontaktpunkti, kas atrodas visā Eiropā un kalpo par informācijas pavairotājiem potenciālo pieteikuma iesniedzēju vajadzībām, tika nepārtraukti informēti par EPP konkursa uzaicinājumiem, tostarp, izmantojot divreiz gadā — jūnijā un novembrī — Briselē notiekošās sanāksmes. Kampaņas “EPP kļūst globāla” rezultātā valstu kontaktpunktu tīklu pakāpeniski paplašina pārstāvji no ieinteresētām trešām valstīm. Pirmo reizi tika organizēta speciāla sanāksme valstu kontaktpunktiem, kas atrodas ārpus Eiropas pētniecības telpas, un tā notika Briselē.

3.7 Īpašās programmas “Idejas” pārraudzība, izvērtēšana un analīze

2013. gada 15. janvārī EPP svinēja savas 3000. dotācijas piešķiršanu. Programmas “Idejas” pastāvīgās pārraudzības rezultātā tika izdarīti šādi secinājumi attiecībā uz 2013. gadu.

· EPP dotāciju saņēmēju vidū ir astoņi Nobela prēmijas laureāti un trīs Fīldsa medaļas ieguvēji. 134 dotāciju saņēmēji ir saņēmuši citas prestižas starptautiskās zinātnes prēmijas un balvas.

· Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam zinātniski recenzētos un ārkārtīgi ietekmīgos žurnālos publicēts vairāk nekā 20 000 rakstu, kuros pieminēts EPP finansējums.

· Katrs EPP dotāciju saņēmējs nodarbina vidēji sešus citus pētniekus, tādējādi sekmējot jaunas izcilu pētnieku paaudzes apmācību.

· Pēc apjomīgas projektu izlases bija iespējams secināt, ka aptuveni pusei EPP komandu locekļu ir cita valstspiederība nekā viņu projekta vadošajam pētniekam. Turklāt EPP komandu locekļi pārstāv gandrīz visas Eiropas pētniecības telpas (EPT) valstis un vēl 55 valstis ārpus EPT. Tas nepārprotami liecina par EPP pievilcību visā pasaulē. Iepriekšminētajā analīzē ir ietverti arī pozitīvi rādītāji attiecībā uz dzimumu līdzsvaru.  Pēc pašreizējām aplēsēm aptuveni 38 % komandas locekļu ir sievietes, pārsniedzot to sieviešu skaitu, kuras ir saņēmušas dotācijas (20 %). Sieviešu īpatsvars biozinātņu, kā arī sociālo un humanitāro zinātņu komandās jau sasniedz 50 % (23 % dabaszinātņu un inženierzinātņu komandās). Lielākā daļa ir pēcdoktorantūras un doktorantūras studentes zinātniskās karjeras sākumposmā.

· 2012. gada jūlijā EPP Izpildaģentūra (ERCEA) pēc trīs autonomas pastāvēšanas gadiem tika pakļauta ārējam novērtējumam, kas ietvēra izmaksu un ieguvumu analīzi. Novērtējuma ziņojums tika pabeigts 2013. gadā un 2014. gada 27. janvārī tika iesniegts budžeta lēmējinstitūcijai (Eiropas Parlamentam un Padomei[5]), kā arī Revīzijas palātai[6].

4. Eiropas Pētniecības padomes uzbūve 4.1 Zinātnes padome

Pakāpeniska Zinātnes padomes locekļu maiņa notika 2013. gada februārī un aprīlī, un jauno locekļu vārdi tika izziņoti iepriekšējā Komisijas ikgadējā ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam[7].

2013. gadā notika piecas Zinātnes padomes plenārsēdes: trīs Briselē, viena Bratislavā (Slovākija) un Utrehtā (Nīderlande). Zinātnes padomes locekļi tiekas arī darba grupās, kurās izskata šādus specifiskus jautājumus: inovācija un attiecības ar rūpniecību, atklāta piekļuve, internacionalizācija un dzimumu līdzsvars. 2013. gadā savas aktivitātes sāka jauna galveno darbības rādītāju darba grupa; tās uzdevums ir izstrādāt rīcības plānu EPP uzdevumu īstenošanas pārraudzībai un analīzei, ciktāl tas ar šādiem instrumentiem iespējams. Saskaņā ar Zinātnes padomes 2012. gada oktobrī pieņemto EPP politiku attiecībā uz zinātnieku necienīgu rīcību ERCEA un Zinātnes padomes pastāvīgā komiteja interešu konfliktu, zinātnieku necienīgas rīcības un ētikas jautājumos 2013. gadā izanalizēja 10 lietas saistībā ar zinātnieku necienīgu rīcību.

Zinātnes padomes plenārsēdes un tās locekļu tikšanās ar EPP ieinteresētajām personām tiek gatavotas ar Izpildaģentūras organizatorisku un administratīvu atbalstu. Izpildaģentūra arī piedāvā konsultācijas un analīzi, lai Zinātnes padomei atvieglotu tās uzdevumu veikšanu, kas aprakstīti īpašās programmas “Idejas” 1. pielikumā, kā arī atbalsta tās darba grupu un pastāvīgo komiteju operatīvās darbības.

Lai uzturētu EPP kontaktus ar Eiropas Komisiju un Izpildaģentūru, Zinātnes padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki, EPP ģenerālsekretārs un Izpildaģentūras direktors regulāri tiekas kā EPP Valde. Šajās sanāksmēs piedalās arī Izpildaģentūras augstākā vadība. 2013. gadā Valde Briselē sanāca 10 reizes, it īpaši, lai sagatavotu jaunas vai analizētu jau notikušās Zinātnes padomes sanāksmes.

4.2 EPP Izpildaģentūra

Kopš 2009. gada jūlija Izpildaģentūra atbild par visiem administratīvās īstenošanas aspektiem un programmu izpildi saskaņā ar darba programmu.

Izpildaģentūras darbību pārrauga Komisijas ieceltā Vadības komiteja. To vada Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors, un tās sastāvā kā ārējie locekļi ir iekļauti divi Zinātnes padomes locekļi. 2013. gadā Vadības komiteja noturēja trīs sanāksmes un pieņēma lēmumus, kas saistīti ar Izpildaģentūras gada darba programmu, budžetu un pārskatiem, kā arī ar tās organizatorisko struktūru.

4.2.1. Izpildaģentūras personāls

2013. gada darbības budžetā bija paredzēts štatu saraksts ar 100 pagaidu darbiniekiem, 281 līgumdarbinieku un astoņiem norīkotajiem valstu ekspertiem, kopā — 389 darbiniekiem. 2013. gada decembra beigās Izpildaģentūrā bija nodarbināti 379 darbinieki: 99 pagaidu darbinieki, 270 līgumdarbinieki un 10 norīkotie valstu eksperti.

Statistika par 2013. gada decembri liecina, ka Izpildaģentūrā strādā apmēram 35 % vīriešu un 65 % sieviešu. Par augsti specializētā personāla (pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki IV funkciju grupā) dzimumu līdzsvaru jāteic, ka 59 % amatu ieņem sievietes. 2013. gada beigās ERCEA strādāja 25 ES dalībvalstu piederīgie.

5. Secinājumi un EPP perspektīvas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

EPP 2013. gadā — un pirmo reizi kopš tās izveides — bija četri svarīgākie uzaicinājumi vienā gadā, ar kopējo budžetu 1,8 miljardi euro un 900 dotācijām, kas piešķirtas visā Eiropā. Ar vairāk nekā 4000 dotāciju saņēmēju un pieaugošu skaitu pretendentu EPP jau rada virkni jaunu atklājumu, zināšanu un ideju. Savā sešu gadu pastāvēšanas laikā EPP ieguvusi pasaules līmeņa reputāciju, strauji kļūstot par Eiropas izcilas progresīvās pētniecības atspēriena punktu.

2013. gadā notika arī nākamo ES daudzgadu finanšu shēmu konsolidācija un pabeigšana, kā arī nākamās pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pieņemšana. EPP budžeta palielināšana apliecina, ka EPP ir bijis Eiropas integrācijas veiksmes stāsts, un apstiprina tās vietu pasaules pētniecībā.

Kā paziņots iepriekšējā ikgadējā ziņojumā un atbilstoši EPP Darba grupas ieteikumiem, kuri ietverti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” priekšlikumos, Komisija izveidoja augsta līmeņa neatkarīgu nākamā EPP priekšsēdētāja atlases komiteju[8]. Saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” EPP priekšsēdētājs, kurš arī pildīs EPP ģenerālsekretāra pienākumus, strādās Briselē un lielāko daļu laika veltīs EPP pasākumiem. Atlases komiteja, kuru vada lords Seinsberijs (Sainsbury of Turville), 2013. gada jūlijā sniedza ziņojumu Komisijai, un tā rezultātā par pirmo EPP priekšsēdētāju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros tika iecelts profesors Burgiņons (Jean-Pierre Bourguignon)[9].

EPP tiesiskais regulējums saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” tika izveidots 2013. gada decembrī ar Komisijas Lēmumu 2013/C 373/09[10], ar kuru arī tika atjaunots Zinātniskās padomes sastāvs un iecelti trīs jauni locekļi: profesors Nils Christian Stenseth (Centre for Ecological and Evolutionary Synthesis, Oslo Universitāte), profesors Martin Stokhof (Department of Philosophy, Faculty of Humanities, Amsterdamas Universitāte) un profesors Michel Wieviorka (Fondation Maison des sciences de l’homme, École des hautes études en sciences sociales, Parīze). Visbeidzot, Komisija ar Lēmumu 2013/779/ES[11] pagarināja EPP Izpildaģentūras pilnvaras.

[1]               OV L 57, 24.2.2007., 14. lpp.

[2]               2008/37/EK: Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmums, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru, lai pārvaldītu Kopienas īpašo programmu “Idejas” progresīvas pētniecības jomā, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (OV L 9, 12.1.2008., 15. lpp.).

[3]               erc.europa.eu/sites/default/files/publication/files/erc_annual_report_2013.pdf.

[4]               C(2012)4562, 19.7.2012., nav publicēts.

[5]               Ares(2014)181203.

[6]               Ares(2014)181052.

[7]               COM(2013) 318, 30.5.2013.

[8]               europa.eu/rapid/press-release_IP-12-1393_en.htm.

[9]               europa.eu/rapid/press-release_IP-12-1393_en.htm.

[10]             OV C 373, 20.12.2013., 23. lpp.

[11]             OV L 346, 20.12.2013., 58. lpp.