KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Sestais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — ieguldījumi darbvietās un izaugsmē

1. Ievads

Pēdējos gados valstu valdībām ir nācies piemērot izdevumu samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu budžeta līdzsvaru, un finanšu un ekonomikas krīzes dēļ samazinājās privātais finansējums, tomēr kohēzijas politikas finansējums joprojām turpināja plūst uz dalībvalstīm un reģioniem, atbalstot būtiskus ieguldījumus izaugsmē un nodarbinātībā.

Krīzei ir bijusi pamatīga ietekme uz valstu un reģionu budžetiem, ierobežojot finansējuma pieejamību visās ieguldījumu jomās. ES kopumā no 2008. līdz 2013. gadam publiskie ieguldījumi samazinājās par 20 % reālā izteiksmē. Grieķijā, Spānijā un Īrijā šis samazinājums bija aptuveni 60 %. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kur kohēzijas politikas finansējums ir īpaši nozīmīgs, publiskie ieguldījumi (izteikti kā bruto pamatkapitāla veidošana) samazinājās par trešdaļu. Bez kohēzijas politikas ieguldījumi krīzes visvairāk skartajās dalībvalstīs būtu samazinājušies vēl par 50 %. Pašlaik kohēzijas finansējums veido vairāk nekā 60 % no ieguldījumu budžeta minētajās valstīs.

1. attēls. Kohēzijas politikas ietekme uz publiskajiem ieguldījumiem || 2. attēls. Kohēzijas politikas finansējuma īpatsvars publiskajos ieguldījumos

Ekonomikas krīze pārtrauca ilgstošu tendenci, proti, IKP un bezdarba līmeņa konverģenci ES, īpaši ietekmējot reģionus Dienvideiropā. Tā arī izraisīja nabadzības un sociālās atstumtības palielināšanos. Tas, savukārt, apgrūtināja vairāku stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

Piemēram, 210 no 277 ES reģioniem laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam palielinājās bezdarbs. No tiem 50 reģionos bezdarba līmenis palielinājās vairāk nekā divreiz. Situācija ir īpaši satraucoša attiecībā uz jauniešiem, jo 2012. gadā aptuveni pusē reģionu jauniešu bezdarba līmenis bija vairāk nekā 20 %. Tādējādi daudzi reģioni vēl nav spējuši sniegt savu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķa sasniegšanā līdz 2020. gadam nodrošināt 75 % nodarbinātības līmeni 20–64 gadus vecu iedzīvotāju grupā.

Komisija un dalībvalstis reaģēja uz krīzi, ne tikai pievēršoties ilgtermiņa strukturālu attīstības šķēršļu novēršanai, bet arī pārvirzot daļu kohēzijas ieguldījumu uz jomām, kurās būs tieša un tūlītēja ietekme uz ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību. Tādējādi līdz 2013. gada beigām tika pārdalīti EUR 45 miljardi jeb 13 % no kopējiem līdzekļiem. Šāda līdzekļu novirzīšana papildināja pasākumus, ko veica, lai mazinātu bezdarba un sociālās atstumtības palielināšanos un saglabātu ieguldījumus inovācijā, pētniecībā un izstrādē, uzņēmējdarbības atbalstīšanā, ilgtspējīgā enerģijā un sociālajā un izglītības infrastruktūrā.

Komisija arī ierosināja likviditātes uzlabošanas pasākumus attiecībā uz krīzes visvairāk skartajām dalībvalstīm. Šo pasākumu pieņemšana Eiropas Parlamentā un Padomē ļāva samazināt valstu iemaksas un nodrošināja papildu avansa maksājumus vairāk nekā EUR 7 miljardu vērtībā. Tika arī apstiprināts valstu līdzfinansējuma papildu samazinājums par gandrīz EUR 2,1 miljardu.

Pierādījumi liecina, ka kohēzijas politikas ieguldījumiem ir bijusi būtiska ietekme.

No 2007. līdz 2012. gadam Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) izveidoja gandrīz 600 000 darbvietu — tie ir gandrīz 20 % no aplēstajām zaudētajām darbvietām tajā pašā laikposmā kopš finanšu krīzes sākuma. ERAF ieguldīja 200 000 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) projektu un 80 000 jaunizveidotu uzņēmumu, finansēja 22 000 projektu, kas bija saistīti ar sadarbību starp pētniecības un uzņēmējdarbības nozari, 5 miljoniem cilvēku nodrošināja platjoslas pārklājumu un 5,5 miljoniem cilvēku — pieslēgumu notekūdeņu attīrīšanas sistēmām. Turklāt, izmantojot ES ieguldījumus atbilstīgi kohēzijas politikai, tika izbūvēti 3000 km svarīgu Eiropas transporta tīklu (15 % no kopējā TEN-T tīkla) un tika divkāršots valdības finansējuma apjoms pētniecībai un izstrādei mazāk attīstītajās dalībvalstīs.

Laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam Eiropas Sociālais fonds (ESF) atbalstīja 68 miljonus individuālu projektu. Pēc ESF atbalsta saņemšanas 5,7 miljoni bez darba esošu vai ekonomiski neaktīvu cilvēku sāka strādāt algotu darbu, un ar ESF atbalstu 8,6 miljonos gadījumu tika iegūta kvalifikācija. Tika ziņots par vairāk nekā 400 000 jaunu uzņēmumu izveidošanas un pašnodarbinātības uzsākšanas gadījumiem. Tas viss ir palīdzējis vai nu ierobežot IKP kritumu daudzās valstīs, vai arī novērst turpmāku bezdarba palielināšanos.

Šo ieguldījumu ietekme nākamajos dažos gados palielināsies, jo dalībvalstīm līdz 2015. gada beigām ir jāizmanto līdzekļi no 2007.–2013. gada programmām, un pastāv noteikts laikposms no ieguldījumu veikšanas brīža līdz brīdim, kad var novērtēt to ietekmi.

Ar kopējo budžetu vairāk nekā EUR 450 miljardu apmērā (ieskaitot valstu līdzfinansējumu) 2014.–2020. gada plānošanas periodam kohēzijas politika būs ES galvenais ieguldījumu instruments. Tā nodrošinās vislielāko ieguldījumu atbalsta sniegšanā MVU, pētniecībai, izstrādei un inovācijai, izglītībai, ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, videi, bezdarba un sociālās atstumtības apkarošanai, ES pilsoņus savienojošas infrastruktūras izstrādei un valsts pārvaldes modernizēšanai. Tās ieguldījumiem apvienojumā ar strukturālām reformām būs būtiska nozīme izaugsmes un darbvietu radīšanas atbalstīšanā un stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanā.

Galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka šie resursi tiek izmantoti pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk, maksimāli palielinot to ietekmi, nostiprinot ekonomikas atveseļošanos un palīdzot ES izkļūt no krīzes spēcīgākai un konkurētspējīgākai nekā iepriekš.

Jaunā kohēzijas politika ir pilnībā pielāgota stratēģijai “Eiropa 2020” un tās pamatmērķiem nodarbinātības, pētniecības un izstrādes, klimata un enerģijas, izglītības un nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas jomā un ir saistīta ar Eiropas pusgada un ES ekonomikas pārvaldības procesu. Tāpēc ieguldījumi atbilstoši kohēzijas politikai tiks izmantoti arī, lai atbalstītu dalībvalstu īstenoto politiku Integrēto pamatnostādņu un valsts reformu programmu ietvaros un lai izpildītu attiecīgos Padomes konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI). Komisija var prasīt dalībvalstīm arī grozīt to partnerattiecību nolīgumus un darbības programmas, lai atrisinātu KVAI norādītās jaunās problēmas.

Šajā paziņojumā ir sniegts kopsavilkums par panākumiem kohēzijas finansējuma jomā iepriekšējā plānošanas periodā. Tajā ir aprakstīti 2014.–2020. gada periodam ieviestās kohēzijas politikas reformas galvenie elementi[1] un tendences, kas izriet no sarunām, kuras saistībā ar programmām pašlaik notiek starp Komisiju un dalībvalstīm. Paziņojumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā analizētas sociālekonomiskās un pārvaldības problēmas, kas radušās dalībvalstīm un reģioniem, un novērtēta kohēzijas politikas un publisko ieguldījumu ietekme uz ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām.

2.           Politika, kas attīstās — ieguldīšana reģionu konkurētspējā, lai uzlabotu cilvēku dzīvi

ES līgumā ir noteikts kohēzijas politikas mērķis mazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, īpaši atbalstot mazāk attīstītos reģionus.

Laika gaitā šī politika ir palīdzējusi paaugstināt dzīves līmeni un ekonomiskās iespējas ES reģionos, uzlabojot prasmes un nodarbināmību, palielinot piekļuvi reģioniem, atbalstot administratīvo spēju veidošanu, izveidojot saiknes starp pētniecības iestādēm, universitātēm un uzņēmēju kopienu un sniedzot pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem. Atbalstot galvenos ekonomikas izaugsmes virzītājspēkus, kohēzijas politika palīdz ES reģioniem sasniegt ātrāku izaugsmi.

Kohēzijas politika ir attīstījusies un progresējusi, tajā pašā laikā paliekot uzticīga savām “saknēm”. Sākotnēji šai politikai bija tikai nacionāls raksturs, finansējot iepriekšnoteiktus projektus dalībvalstīs, ar nelielu Eiropas ietekmi. Laika gaitā tika ieviesti pamatprincipi, piemēram, daudzgadu plānošana, stratēģiskāki ieguldījumi un lielāka reģionālo un vietējo partneru iesaistīšanās.

Atbilstoši šai politikai sniegtā finansiāla atbalsta lielākā daļa pastāvīgi tika atvēlēta mazāk attīstītajiem reģioniem un dalībvalstīm. Tomēr ir notikusi ieguldījumu novirzīšana no infrastruktūras, pārorientējot tos uz MVU atbalstu, inovāciju, novatoriskāku nodarbinātību un sociālo politiku. Šāda novirzīšana bija iespējama, jo dalībvalstīs (gan tajās, kas pievienojās pēc 2004. gada, gan “vecākajās”) notika infrastruktūras attīstība, kas tika atbalstīta atbilstoši kohēzijas politikai iepriekšējos periodos.

Turpmāk 3. attēlā ir parādīts, kā ieguldījumu sadalījums pa jomām ir attīstījies kopš 1989. gada.

3. attēls. Kohēzijas politikas ieguldījumu sadalījums pa jomām mazāk attīstītajos reģionos (1989.–2013. gads)

Ieguldījumu īpatsvars “smagajā” infrastruktūrā (jo īpaši transporta infrastruktūrā) bija liels politikas ieviešanas brīdī un pēc paplašināšanās 2004. gadā, kad ES pievienojās valstis, kurās bija acīm redzamas infrastruktūras nepilnības. Līdz ar Kohēzijas fonda (KF) izveidi 20. gadsimta 90. gados arvien nozīmīgāki kļuva ieguldījumi vides jomā, kas palīdzēja dalībvalstīm un reģioniem izpildīt ES direktīvas un regulas šajā jomā. Ieguldījumi ražošanas nozarē un jo īpaši MVU ir saglabājušies samērā stabili.

Turpretī ieguldījumi cilvēkos (izglītībā, nodarbinātībā un sociālajā iekļaušanā) ir nedaudz samazinājušies relatīvā izteiksmē. Tomēr ESF kā cilvēkkapitāla ieguldījumu instrumenta nozīme ir būtiski palielinājusies, pēdējā laikā ekonomikas krīzei spēcīgi ietekmējot dalībvalstu darba tirgus. Kā jauns pasākums šīs problēmas risināšanai tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gadam ESF vajadzībām ir paredzēts minimālais īpatsvars (23,1 %) no kohēzijas politikas budžeta. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu ieguldījumus cilvēkkapitālā, nodarbinātībā, sociālajā iekļaušanā, valsts pārvaldes reformēšanā un iestāžu spēju veidošanā, kas nepieciešami virzībai uz stratēģijas “Eiropa 2020 ”mērķu sasniegšanu.

Pirmo reizi kohēzijas politika, jo īpaši ar ESF starpniecību, nodrošināja atbalstu 2007.–2013. gada periodā, lai veiktu valsts pārvalžu un tiesu sistēmu modernizāciju un reformas konverģences valstīs. Minētā atbalsta mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu darbību, pieejamību un kvalitāti, veicināt uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu un īstenot politiku kopīgi ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

Visbeidzot, kopš 2000.–2006. gada ir būtiski palielinājies tehniskajai palīdzībai atvēlēto resursu īpatsvars — tas liecina, cik svarīga nozīme ir labai iestāžu darbībai kohēzijas politikas programmu efektīvā pārvaldībā.

Pielāgojot ieguldījumus ekonomikas attīstības līmenim, kohēzijas politika ir spējusi laika gaitā pielāgoties katra reģiona mainīgajām vajadzībām. Tomēr politikas attīstībai nebija tik izšķiroša nozīme, kā to varētu gaidīt. Dati liecina, ka, piemēram, finansējuma daļas obligātā mērķiezīmēšana ES prioritātēm 2007.–2013. gadā bija solis uz priekšu, tomēr rezultāti ir bijuši dažādi, un līdzekļu izkliede joprojām ir pārāk reta.

Ir arī kļuvis arvien vairāk skaidrs, ka kohēzijas politikas efektivitāte ir atkarīga no pareizas makroekonomiskās politikas, labvēlīgas uzņēmējdarbības vides un spēcīgām iestādēm. Dažos gadījumos finansējuma efektivitāti ir ietekmējusi neatbilstoša politika un administratīvi un institucionāli trūkumi. Vēl nav novērsti arī trūkumi saistībā ar ES tiesību aktu transponēšanu valsts tiesību aktos jomās, kas ir tieši saistītas ar kohēzijas politiku. Lai gan tika īstenoti centieni noteikt ieviešamus stratēģiskus, institucionālus un administratīvus regulējumus, to piemērošana joprojām bija piesardzīga un nesistemātiska.

Visbeidzot, īstenošana bija vairāk vērsta uz izdevumiem un pārvaldības noteikumu ievērošanu nekā uz mērķu sasniegšanu. Programmu mērķi dažkārt bija neskaidri, tādējādi sarežģījot izpildes uzraudzību un novērtēšanu. Mērķu noteikšana ir sarežģīta, un dažas dalībvalstis ir izvirzījušas mērķus, kas nebija pietiekami augsti. Tādējādi tika ierobežota spēja novērtēt intervences pasākumu ietekmi un saprast, kuri pasākumi ir visefektīvākie un kāpēc.

3.           Jaunās kohēzijas politikas pamatā — rezultātu sasniegšana

Sarunās par kohēzijas politikas reformu, kuras beidzās 2013. gada decembrī, tika nolemts risināt šīs problēmas.

Reforma ir vērsta uz ieguldījumu politikas īstenošanu. Kohēzijas politikas mērķi ir pielāgoti stratēģijai “Eiropa 2020”, un, plānojot ieguldījumus, sistemātiski tiek ņemti vērā attiecīgie KVAI. Ir veikta arī kohēzijas politikas darbības reforma, pamatojoties uz piecām pamatatziņām.

3.1.        Kohēzijas politikas programmām jādarbojas labvēlīgā vidē

Jaunā kohēzijas politika ir saistīta ar ES ekonomikas pārvaldības procesu un Eiropas pusgadu, jo ieguldījumu veikšanu atbilstoši kohēzijas politikai nevar apsvērt, neņemot vērā ekonomisko situāciju.

Lai izvairītos no ES atbalsta efektivitāti graujošas neilgtspējīgas fiskālās vai ekonomikas politikas 2014.–2020. gada periodā, finansējumu var apturēt, ja dalībvalsts neievēro ieteikumus, ko tā saņēmusi atbilstoši ES ekonomikas pārvaldības procesam.

Ieguldījumu efektivitāti nedrīkst mazināt nepareiza politika vai reglamentējošas, administratīvas vai institucionālas nepilnības. Tāpēc dalībvalstīm un reģioniem ir jāievēro vairāki priekšnosacījumi. Tie ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka ieguldījumi tiek izmantoti skaidrā stratēģiskās politikas satvarā, kas nodrošina to ES tiesību aktu ātru transponēšanu, kuri ietekmē kohēzijas finansējuma īstenošanu, pietiekamu administratīvo spēju un obligāto prasību ievērošanu, piemēram, attiecībā uz diskriminācijas novēršanu, dzimumu līdztiesību, invaliditāti, publisko iepirkumu un valsts atbalstu.

Proti, katrai ieguldījumu jomai jābūt balstītai uz labi definētu stratēģiju. Piemēram, ieguldījumus transporta jomā nevar veikt, kamēr nav ieviesta visaptveroša valsts vai reģiona transporta stratēģija. Tāpat ieguldījumi pētniecības un izstrādes, kā arī inovācijas jomā ir jāintegrē “pārdomātā specializācijas stratēģijā”, un tas ietver procesu, kurā tiek izstrādāts redzējums, apzinātas konkurences priekšrocības, noteiktas stratēģiskās prioritātes un izmantota gudra politika, lai maksimāli palielinātu jebkura reģiona uz zināšanām balstītās attīstības potenciālu. Rezumējot — projektiem jāatbilst stratēģijām, nevis otrādi.

3.2.        Kohēzijas politikas programmām jākoncentrē resursi uz nelielu skaitu prioritāšu un maksimāli jāpalielina to pievienotā vērtība

Dalībvalstīm un reģioniem finansējums jākoncentrē uz ierobežotu skaitu ES nozīmes jomu. Liela daļa ERAF finansējuma tiks atvēlēta četrām stratēģijas “Eiropa 2020” pamatprioritātēm, proti, inovācijai un pētniecībai, digitalizācijas programmai, atbalstam MVU un ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

ESF koncentrēšanās uz ne vairāk kā piecām ieguldījumu prioritātēm veicinās rezultātu un iznākumu nostiprināšanu Eiropas līmenī. Tā arī nodrošinās skaidrāku saikni ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju un Integrētajām nodarbinātības pamatnostādnēm. Vismaz 20 % ESF budžeta tiks atvēlēti sociālās iekļaušanas atbalstam un cīņai ar nabadzību un diskrimināciju.

Ņemot vērā steidzamo vajadzību risināt jauniešu bezdarba problēmu, ir sākta EUR 6 miljardu vērta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (JNI), kas nodrošina speciālu finansējumu, lai palīdzētu īstenot “Garantiju jauniešiem” visā ES. Tādējādi tiek nodrošināts, ka ikvienam jaunietim tiek piedāvāts atbilstošs darbs vai apmācība četru mēnešu laikā pēc skolas beigšanas vai kļūšanas par bezdarbnieku. JNI finansējums tiks vērsts uz reģioniem, kuros jauniešu bezdarba līmenis ir īpaši augsts.

Reģioniem un dalībvalstīm būs jāizdara skaidra izvēle attiecībā uz to mērķiem. Tas ļaus sasniegt resursu kritisko apjomu, nodrošinot jēgpilnu ietekmi un garantējot, ka ieguldījumi tiek veikti jomās, kurām ir tieša un tūlītēja ietekme uz izaugsmi un darbvietām.

3.3.        Kohēzijas politikas programmām jānosaka skaidri mērķi un rezultāti

Kohēzijas politikas panākumi tiks vērtēti pēc tās rezultātiem un ietekmes, tāpēc reformas ir vērstas galvenokārt uz to, lai nodrošinātu lielāku koncentrēšanos uz rezultātiem, nodrošinot labākus izpildes rādītājus, sagatavojot ziņojumus un veicot novērtēšanu.

Izstrādājot programmas, dalībvalstīm un reģioniem ir konkrēti jānorāda rezultāti, ko tie ir iecerējuši sasniegt līdz plānošanas perioda beigām. Programmās būs jāizklāsta, kā ierosinātie pasākumi veicinās minēto mērķu sasniegšanu, un tajās tiks paredzēti izpildes rādītāji ar skaidri noteiktiem pamatscenārijiem un mērķiem progresa novērtēšanai. Katrai programmai būs paredzēta izpildes sistēma pārredzamības un pārskatatbildības palielināšanai.

Lai nodrošinātu papildu stimulu, ir rezervēti aptuveni EUR 20 miljardi (jeb 6 % no kohēzijas politikas budžeta), kas 2019. gadā piešķirami programmām, kuras pierāda, ka tās virzās uz savu mērķu sasniegšanu.

3.4.        Kohēzijas politikas programmām jānodrošina lielāka ietekme pilsētām

Pilsētām var būt būtiska nozīme kohēzijas politikā un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Vairāk nekā divas trešdaļas eiropiešu dzīvo pilsētās. Pilsētas ir produktīvas un novatoriskas, un tās var uzņemties vadību gudras izaugsmes sasniegšanā. Tās var būt resursefektīvākas (piemēram, mazinot augsnes eroziju, augsnes sablīvēšanos un enerģijas izmantojumu) un var piedalīties ilgtspējīgas izaugsmes īstenošanā, piemēram, ar zaļās infrastruktūras starpniecību. Ņemot vērā labklājības atšķirības, sociāli atstumto iedzīvotāju koncentrāciju un nabadzības koncentrāciju pilsētās, tām ir būtiska nozīme iekļaujošas izaugsmes mērķa sasniegšanā.

Minēto iemeslu dēļ ir paredzams, ka 2014.–2020. gadā aptuveni puse ERAF finansējuma tiks izmantota pilsētās. Jaunās kohēzijas politikas mērķis ir arī piešķirt pilsētām tiesības izstrādāt un īstenot politiku, kas veicina stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, nosakot minimālo summu (5 % no ERAF) integrētiem ieguldījumiem ilgtspējīgā pilsētu attīstībā un garantējot, ka pilsētām būs galvenā nozīme projektu atlasē.

Komisija arī izsludinās konkursus par projektiem atbilstoši jaunajai Novatorisko pilsētattīstības pasākumu programmai, lai atbalstītu pilsētas, kas pilsētattīstībā vēlas izmēģināt jaunas idejas.

3.5.        Kohēzijas politikas programmās efektīvāk jāiesaista partneri visos līmeņos

Politikas satvars 2014.–2020. gadam ir balstīts uz priekšnosacījumu, ka visos plānošanas posmos tiks iesaistīti visi partneri valsts, reģiona un vietējā līmenī, ievērojot daudzlīmeņu pārvaldības principus un iekļaujot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Pirmo reizi ES līmenī Eiropas Rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību[2] ir paredzēts plāns dalībvalstīm minēto partneru uzrunāšanai un iesaistīšanai programmu izstrādē visā programmu īstenošanā un uzraudzības un novērtēšanas procesā. Partnerības varētu būt īpaši efektīvas arī kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošanā. Pasākumi sociālo un pilsoniskās sabiedrības partneru spēju veidošanai ir iekļauti arī jaunajos noteikumos.

4.           No teorijas līdz praksei — jauni pierādījumi, kas izriet no sarunām

Laikā, kad Komisija pieņēma šo paziņojumu, tā bija saņēmusi visus 28 partnerattiecību nolīgumus (PN) un aptuveni 150 darbības programmu (DP)[3]. Pašlaik notiek sarunas ar dalībvalstīm un reģioniem, tāpēc turpmāk izklāstītais ir tikai norāde attiecībā uz to, ciktāl reformas galvenie elementi ir iekļauti jaunajās stratēģijās un programmās.

Pieejamā informācija liecina par dažām ļoti daudzsološām tendencēm un dažām problēmām.

Kopumā aptuveni EUR 336 miljardi ir atvēlēti valstu un reģionu programmām atbilstoši mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” (IIN). Resursi ir sadalīti šādi: EUR 187,5 miljardi atvēlēti ERAF, EUR 63 miljardi atvēlēti Kohēzijas fondam, un EUR 85 miljardi atvēlēti ESF, kas ir vairāk nekā tiesiski noteiktais minimālais piešķīrums ESF, proti, EUR 80 miljardi[4].

4. attēls. Piešķīrumi finansējuma prioritātēm sadalījumā pa fondiem (2014.–2020. gads), procentos no fonda kopējā finansējuma

Aptuveni EUR 124 miljardi ir piešķirti pētniecībai, izstrādei un inovācijai, IKT, MVU un ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tas ir gandrīz par 22 % vairāk nekā 2007.–2013. gada periodā. Lielāko daļu šīs summas finansē ERAF (EUR 116,5 miljardi), bet pārējo — Kohēzijas fonds.

EUR 98 miljardi tiks ieguldīti nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un izglītības pasākumos. Lielāko daļu šīs summas finansē ESF: nodarbinātība (EUR 30,7 miljardi), sociālā iekļaušana (EUR 20,9 miljardi) un izglītība (EUR 26,3 miljardi).

EUR 59 miljardi ir atvēlēti transporta un enerģētikas tīkla infrastruktūrai — tas ir par 21 % mazāk nekā 2007.–2013. gada periodā.

Gandrīz EUR 4,3 miljardi tiks ieguldīti publisko iestāžu spēju veidošanā un valsts pārvaldes iestāžu un sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā (“laba pārvaldība”). Tas ir par 72 % vairāk nekā iepriekšējā periodā.

Tādējādi jaunajā plānošanas periodā ir notikusi acīm redzama finansējuma prioritāšu maiņa salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu. Dalībvalstis un reģioni ieguldīs vairāk ERAF prioritātēs (pētniecība, izstrāde un inovācija, IKT, MVU un ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni) un ESF prioritātēs (nodarbinātība, sociālā iekļaušana, izglītība un pārvaldība). Savukārt mazāk naudas tiks ieguldīts tīklu un vides infrastruktūrā. Ieguldījumu samazinājums infrastruktūrai ir īpaši manāms vairāk attīstītajās dalībvalstīs.

5. attēls. Piešķīrumi finansējuma prioritātēm 2014.–2020. gada periodā salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu, procentos no kopējā finansējuma

Komisijai īpašu uzsvaru liekot uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, šā veida ieguldījumi ir acīm redzami palielinājušies — vairāk nekā EUR 38 miljardi tiks izmantoti, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas ir arī noturīga pret klimata pārmaiņām. Vairākas valstis ir likušas īpašu uzsvaru uz energoefektivitāti vai atjaunojamu energoresursu attīstību. Tomēr dažos gadījumos ir skaidrāk jāprecizē saikne starp ieguldījumiem un paredzamajiem rezultātiem attiecībā uz klimata pārmaiņu mērķiem.

Ņemot vērā lielā bezdarba un pieaugošās nabadzības problēmas, dažos PN varētu vairāk koncentrēties uz iekļaujošu izaugsmi. Komisija arī uzskata, ka izglītībai piešķirtais finansējums šobrīd nav pietiekams, lai īstenotu noteiktās prioritātes. Dažos PN zema prioritāte ir piešķirta aktīviem pasākumiem sociālās iekļaušanas jomā. Lai nodrošinātu labākus sociālos rezultātus un ieguldījumus, kas ir vairāk pielāgoti sociālajām pārmaiņām, plānošanā ir veiksmīgāk jāintegrē sociālās politikas reforma.

Turklāt attiecībā uz JNI attiecīgā informācija dažos PN un DP ir diezgan vispārīga, un nav izklāstīts, kā šī jaunā iniciatīva tiks īstenota un vai un kā tā atbalstīs shēmas “Garantija jauniešiem” īstenošanu. Dažās programmās JNI atbalstītajām darbībām jābūt vairāk vērstām uz atbalstu darbvietu radīšanai.

Neatkarīgi no tā, ka ir sniegts KVAI par romu minoritātes integrāciju, dažas dalībvalstis nav paredzējušas speciālu prioritāti sociāli atstumtām kopienām, tāpēc ir grūtāk novērtēt, cik daudz finansējuma tiks piešķirts šai politikas jomai. Dažas dalībvalstis nav pietiekami ņēmušas vērā šīs mērķa grupas vajadzības, vai arī tām ir jāpilnveido sava stratēģija un intervences loģika.

Administratīvā modernizācija un tiesiskuma kvalitāte ir atzīti par galvenajiem faktoriem konkurētspējas un iekļaujošas izaugsmes jomā. Daudzas dalībvalstis plāno pasākumus, kas spēcina to publiskās iestādes un uzlabo to spēju īstenot iedarbīgāku politiku, sniegt labākus administratīvos pakalpojumus, paātrināt tiesas procesus, palielināt publisko iestāžu pārredzamību un integritāti un uzlabot sabiedrības piedalīšanos dažādos politikas veidošanas posmos. Tomēr vairākās dalībvalstīs, kurās valsts pārvaldes reforma ir noteikta kā viens no veicamajiem uzdevumiem, trūkst skaidras stratēģijas un mērķi ir neskaidri un nepilnīgi, bet šāda reforma ir vitāli nepieciešama darbvietu, izaugsmes un konkurētspējas veicināšanas atbalstam. Turklāt dažās no šīm dalībvalstīm trūkst skaidras politiskās apņemšanās īstenot šādu reformu.

Ir skaidrs, ka vajadzība sagatavoties ieguldīšanai, izpildot nosacījumus pirms programmu īstenošanas, ir uztverta nopietni. Process nav bijis viegls, un daudzos gadījumos Komisijai būs jāpiekrīt rīcības plāniem, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību prasībām noteiktajos termiņos. Nosacījumi, kurus dalībvalstīm ir bijis īpaši grūti izpildīt, ir saistīti ar jomām, kurās jātransponē ES direktīvas vai kurās efektīvi jāpiemēro ES regulas.

Ir izstrādātas pārdomātas specializācijas stratēģijas valstu un reģionu līmenī, lai paātrinātu ekonomikas pārveidi un sašaurinātu zināšanu plaisu. Lielāks uzsvars jāliek uz “vieglajiem” atbalsta veidiem, tirgus virzītas pētniecības atbalstu un sadarbību ar uzņēmumiem. Pastāv risks, ka MVU tiks sniegts jau ierastais atbalsts, nevis atbalsts, kas pielāgots to vajadzībām un izaugsmes potenciālam, lai nodrošinātu lielu sviras efektu un līdzekļu ātru apgūšanu.

Dažas dalībvalstis ir arī izstrādājušas programmas, kurās noteiktas skaidras saiknes starp digitālo ekonomiku un inovāciju. Tas ir svarīgi, jo ir vajadzīgi ieguldījumi ātrdarbīgos platjoslas tīklos un IKT, lai pārvarētu specifiskus šķēršļus un veicinātu tirgus virzītus risinājumus. Piemēram, svarīgi ir pievērsties ieguldījumiem nākamās paaudzes platjoslas tīklos, lai nodrošinātu, ka mazāk attīstītie reģioni neatpaliek no citiem vēl vairāk. Arī sinerģija starp kohēzijas politiku, programmu “Apvārsnis 2020” un citām ES programmām ir ļoti svarīga pārdomātu specializācijas stratēģiju kontekstā valstu un reģionu līmenī.

2014.–2020. gada periodā aptuveni 88 programmas 16 valstīs būs vairākfondu programmas, kurās būs apvienoti resursi no ERAF, KF un ESF. Paredzams, ka tas veicinās integrētu pieeju, kas apvieno dažādus politikas virzienus, fondus un prioritātes.

Lai politika būtu iedarbīgāka, vairāk vērsta uz rezultātu un balstīta uz izpildi, dalībvalstīm un reģioniem būs jānosaka konkrēti mērķi. Svarīgi, lai programmās mērķi nebūtu formulēti pārāk vispārīgi, paredzot lielu skaitu iespējamu pasākumu maksimāla elastīguma saglabāšanai projektu atlasē vēlākā procesa posmā. Svarīgi ir ņemt vērā, ka, ja mērķi nebūs pietiekami augsti un konkrēti, būs ļoti grūti novērtēt politiku un veikt jēgpilnas publiskas debates par to. Sarunu procesā Komisija pievērsīsies šiem riskiem.

Partnerattiecību nolīgumi lielākoties tika izstrādāti, veicot pārdomātu dialogu ar partneriem, lai gan ir pazīmes, kas liecina, ka dažos gadījumos šāds dialogs ir bijis nepietiekams, ka tajā nebija iesaistītas svarīgas ieinteresētās personas vai ka piezīmes netika atspoguļotas vēlākās dokumentu versijās. Komisija ļoti rūpīgi vēros, kā dalībvalstis ir piemērojušas Eiropas Rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, lai nodrošinātu ieinteresēto personu reālu piedalīšanos.

Visbeidzot, ne mazāk svarīgi ir tas, ka jaunajam periodam ir vajadzīgi spēcīgi pārvaldības un koordinācijas mehānismi valsts un reģionālajā līmenī, lai nodrošinātu konsekvenci starp programmām, atbalstu stratēģijai “Eiropa 2020” un KVAI un lai izvairītos no pārklāšanās un robiem. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā reģionālo programmu skaita vispārējo palielinājumu (ESF programmām tas ir gandrīz 60 % salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu).

5.           Secinājums

2014.–2020. gada periodā kohēzijas politika noteiks to, kā tiks ieguldīta trešdaļa ES budžeta, lai palīdzētu sasniegt ES mēroga mērķus attiecībā uz izaugsmi un darbvietām un mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības. Tā ir arī vislielākais ieguldījumu instruments ES līmenī stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai. Tā nodrošina vislielāko ieguldījumu vairākās jomās, tostarp atbalstu MVU, pētniecībai, izstrādei un inovācijai, ieguldījumus prasmīgā un konkurētspējīgā darbaspēkā, bezdarba un sociālās atstumtības apkarošanā un tādās jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām un vide.

Par makroekonomisko ietekmi liecina ekonomikas modeļi, piemēram, ir paredzams, ka galvenajās finansējuma saņēmējās valstīs, pateicoties kohēzijas politikai, IKP īstenošanas periodā varētu būt vidēji par 2 % lielāks un nodarbinātības līmenis varētu būt par aptuveni 1 % augstāks.

Tomēr produktivitāti veicinošā kohēzijas politikas ietekme turpināsies arī pēc programmu pabeigšanas. Paredzams, ka līdz 2030. gadam IKP minētajās valstīs būs par vairāk nekā 3 % augstāks nekā līmenis, kāds būtu, ja politikas nebūtu. Tas nozīmē, ka 2014.–2030. gada periodā uz katru euro, kas iztērēts galvenajās finansējuma saņēmējās valstīs, IKP būs lielāks par vairāk nekā trim euro.

Tomēr, lai šo ietekmi izprastu, svarīgi ir, lai dalībvalstis un reģioni īstenotu reformas un izmantotu politiku kā iedarbīgu ieguldījumu rīku. Tāpēc notiekošo sarunu rezultāts būs ļoti svarīgs, lai izstrādātu stingras stratēģijas, apzinātu nelielu skaitu galveno ieguldījumu prioritāšu, izvirzītu augstus mērķus un nodrošinātu, ka mikro- un makronosacījumi līdz maksimumam palielina atbilstoši kohēzijas politikai līdzfinansēto ieguldījumu ietekmi.

Komisija iesniegs sākotnējo progresa ziņojumu par programmām Eiropas Parlamentam un Padomei 2017. gadā. Tajā būs ietverts pārskats par dalībvalstu un reģionu panākumiem to programmās noteikto mērķu īstenošanā, norādot, vai tās sasniedz paredzētos rezultātus.

[1]     Sk. OV L 347, 2013. gada 20. decembris.

[2]     Sk. Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģēto regulu, C(2013) 9651 final.

[3]     Komisija jau ir pieņēmusi četrus PN.

[4]     IIN mērķim paredzētajos finanšu resursos ir iekļauts ERAF (neskaitot atbalstu Eiropas teritoriālajai sadarbībai), ESF un Kohēzijas fonds. Attēlos ir atspoguļota situācija uz 1. jūniju, kas sarunu par programmām kontekstā vēl var mainīties.