KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Labāka situācijas apzināšanās ar uzlabotu sadarbību starp jūras uzraudzības iestādēm: turpmākie pasākumi vienotajā informācijas apmaiņas vidē ES jūrlietu jomā

1. Ievads

Jūras uzraudzības iestāžu savstarpējās informācijas apmaiņas uzlabošana ir viens no galvenajiem Savienības integrētās jūrlietu politikas stratēģiskajiem mērķiem un jūras drošības stratēģijas pamatelements[1]. Jūru un okeānu drošības nostiprināšanai ir arī būtiska nozīme Zilās izaugsmes programmā izaugsmes un darbavietu radīšanai.

Vienotas informācijas apmaiņas vides ES jūrlietu jomā (Jūrlietu CISE) izstrāde ir pastāvīgs sadarbības process, par ko jau ir sniegti divi Komisijas paziņojumi (2009. un 2010. gadā[2]). Pozitīvo rezultātu piemēri ir uzlabota ES aģentūru savstarpējā sadarbība, ES līmeņa iniciatīvas vairākās jūrlietu nozarēs, kā arī dažādas iniciatīvas dalībvalstīs. Jūrlietu CISE atbalsta ieinteresētās personas dalībvalstīs, Padome un Eiropas Parlaments[3].

Dalībvalstu iestādes veic dažādus operatīvās uzraudzības uzdevumus, no kuriem daudzi tiek veikti, lai izpildītu ES tiesību aktos noteiktās saistības un garantētu jūru un okeānu drošību, tostarp kuģošanas drošību tajos. Minēto uzdevumu veikšanai ir nepieciešama īpaša kompetence un līdzekļi dažādās jomās, proti, aizsardzībā, muitas un robežkontroles jomā, vispārējā tiesībaizsardzībā, zivsaimniecības kontrolē, jūras vides aizsardzībā / reaģēšanā uz jūras vides piesārņojumu un jūras (tostarp kuģošanas) drošībā.

Ar jūru saistīto risku un draudu ietekme sniedzas pāri valstu vai administratīvajām robežām, tāpēc tie var izplatīties atvērtajā jūras telpā. Ņemot vērā to, ka minētās iestādes saskaras ar aizvien lielākiem jūras riskiem un tām ir ierobežoti operatīvie un finanšu resursi, optimizēta informācijas apmaiņa var sniegt lielāku efektivitāti un rentabilitāti. Visu to personu mērķis, kas iesaistītas operatīvajos uzraudzības pasākumos, ir savlaicīga piekļuve ļoti precīzai attiecīgai informācijai, kura nepieciešama darbību veikšanai, un raita informācijas apmaiņa starp sistēmām un koordinācijas centriem, kā arī patrulēšanas un uzraudzības līdzekļiem (kuģiem, lidmašīnām, satelītiem u. c.).

Šā paziņojuma mērķis ir izvērtēt pašreizējo stāvokli un apzināt jomas, kurās jāturpina darbs, par pamatu izmantojot līdzšinējos sasniegumus.

2. Kas ir Jūrlietu CISE un kādas ir tā priekšrocības?

Jūrlietu CISE ir brīvprātīgs sadarbības process Eiropas Savienībā, kura mērķis ir vēl vairāk uzlabot un veicināt attiecīgās informācijas apmaiņu starp iestādēm, kas darbojas jūras uzraudzības jomā. Tas neaizstāj un nedublē esošās informācijas apmaiņas sistēmas un platformas, bet pilnveido tās. Tā galvenais mērķis ir Eiropas jūrlietu jomā palielināt uzraudzības operāciju efektivitāti, kvalitāti, reaģētspēju un koordināciju un veicināt inovāciju Savienības un tās iedzīvotāju labklājībai un drošībai.

Jūrlietu CISE nebūs ietekmes ne uz dalībvalstu administratīvajām struktūrām, ne uz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem konkrētajā jomā vai pašreizējo ES iniciatīvu (iniciatīvu, kuru pamatā ir Savienības tiesību aktu prasības) īstenošanu. Ņemot vērā to, ka dalībvalstu administratīvās struktūras ir atšķirīgas, administratīvie centieni ar mērķi īstenot šo iniciatīvu valstu līmenī būs atkarīgi no stāvokļa katrā konkrētajā dalībvalstī.

Mērķis ir nodrošināt, lai ar jūras pārraudzības informāciju, ko savākusi viena jūrlietu iestāde un ko uzskata par nepieciešamu citu iestāžu darbībai, varētu apmainīties un to varētu izmantot vairākkārt, nevis to vākt un sagatavot vairākas reizes vai vākt un glabāt vienam mērķim. Jūras uzraudzības informācija varētu būt vai nu jēldati, vai neapstrādāti dati, kurus formatē īpašā veidā, vai informācija, kura izriet no apstrādātiem datiem un kurai ir konkrēta jēga. Informācija var būt vai nu pamatinformācija, vai izvērsta informācija. Jūras uzraudzības informācijas dati aptver, piemēram, kuģu atrašanās vietu un maršrutus, datus par kravām, sensoru datus, diagrammas un kartes, meteoroloģiski okeāniskos datus u. c. Ja minētie dati attieksies uz individuālu personu vai ar tiem būs iespējama šādas personas identifikācija, būs jāpiemēro[4] ES datu aizsardzības instrumenti[5]. Virzoties uz daudzfunkcionālu datu izmantošanu un padarot esošās jūras uzraudzības sistēmas sadarbspējīgas[6], datu vākšana aizņems mazāk laika un resursu, un ideālā gadījumā iestāžu rīcībā vienmēr būs labākā pieejamā informācija par stāvokli jūrā.

Datu vākšanas centienu dublēšanās netiešs cēlonis var būt neoptimāla sadarbība starp iestādēm. Tas var ietekmēt arī uzraudzības līdzekļu, piemēram, radaru, komunikācijas sistēmu, kuģu, helikopteru, lidmašīnu un satelītu, iegādi, uzturēšanu un izmantošanu. Uzlabota informācijas apmaiņa varētu palīdzēt novērst minēto resursu iegādi dubultā, vienas un tās pašas teritorijas divkāršu pārbaudi vai vienas un tās pašas informācijas vākšanu vairākas reizes un tādu jūras misiju veikšanu, kuras savstarpēji pārklājas.

Apstākļu sagatavošana uzlabotai informācijas apmaiņai ir priekšnoteikums raitai praktiskajai sadarbībai jūrā starp valstu iestādēm, kuras darbojas jūras uzraudzības jomā.

Līdzšinējie sasniegumi ir pierādījuši, ka Jūrlietu CISE būtu vairākas acīmredzamas priekšrocības: proti, uzlabota informācijas apmaiņa ir svarīgs nosacījums:

· zināšanu pilnveidei un labākai izpratnei par situāciju jūrā — abas minētās lietas var uzlabot profilaksi, sagatavotību un reaģētspēju attiecībā uz jūras drošības incidentiem, kas saistīti ar pārrobežu un organizēto noziedzību (piemēram, nelikumīgu tirdzniecību, nelikumīgu zveju, pirātismu, bruņotu laupīšanu, terorismu), kuģošanas drošību un nelikumīgām noplūdēm vai nejaušu jūras piesārņošanu. Novērtējumi, kuru veikšanā piedalījās dalībvalstu eksperti[7], ir skaidri parādījuši, ka iestādes jūras uzraudzības darbības pārvaldītu efektīvāk, ja operatīvo darbību plānošanā un izpildē tām būtu pieejama visa vajadzīgā informācija. Tas varētu novest pie minēto draudu un risku samazinājuma par vidēji 30 %.  Kā piemēru var minēt informācijas apmaiņu starp civilajām un militārajām iestādēm saistībā ar to migrantu pieplūdumu Šengenas zonā, kuri tajā iekļuvuši, šķērsojot Vidusjūru. Otrs piemērs ir kopīgi regulārās uzraudzības un ārkārtas situāciju vadības rīki izmantošanai jūras baseinā, kurus ārkārtas gadījumā varētu savienot "ar vienu klikšķi";

· datu vākšanas apjoma būtiskam samazinājumam — kā norāda ieinteresētās personas, ir liels pieprasījums pēc papildu datu apmaiņas, jo īpaši starp civilajām un militārajām iestādēm, un vairāk nekā 40 % no ES savāktajiem datiem, ir dati, ko vāc vairākas iestādes vienlaikus, piemēram, dati par nekooperatīvajiem mērķiem un kuģu identifikācijas informācija;

· jūras uzraudzības darbību administratīvo un darbības izmaksu samazināšanai — dalībvalstu ekspertu aprēķini rāda, ka potenciālie izmaksu ietaupījumi, ko radītu uzlabota informācijas apmaiņa, Eiropas ekonomikai varētu sniegt kopumā 400 miljonu euro ieguvumu gadā un valsts iestādēm — tiešos ietaupījumus vismaz 40 miljoni euro gadā. Attiecīgās ieguldījumu izmaksas būtu aptuveni 10 miljoni euro gadā pirmajos desmit gados.

3. Progress virzībā uz labāku jūras uzraudzību: līdzšinējie panākumi

Iniciatīvas informācijas apmaiņas uzlabošanai jūrlietu jomā tiek īstenotas jau kādu laiku. Kopš 2002. gada ir veikti nozīmīgi pasākumi gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī, jo īpaši civilajā jomā. Jau ir panākts progress ar vairākiem ES līmeņa likumdošanas instrumentiem, ar kuriem ir ieviestas sistēmas, kas izmantojamas dažādās politikas jomās un kas dažos gadījumos aptver vairāk nekā vienu nozari.

Minētās sistēmas ir Savienības kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēma (SafeSeaNet), kas sniedz integrētus jūrlietu pakalpojumus[8] cita starpā satiksmes uzraudzībai (situācijas apzināšanās), un nodrošina ES tiesību aktu īstenošanu; šo sistēmu mitina Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) un pārvalda Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts (MOVE) kopā ar ES/EEZ dalībvalstīm augsta līmeņa vadības grupā[9]; kopīgā ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēma (CECIS), kas sekmē komunikāciju jūras incidentos un katastrofās un ko pārvalda Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts (ECHO); kuģu satelītnovērošanas sistēma, ko pārvalda dalībvalstis, DEH (Data Exchange Highway) un FLUX (Fisheries Language for Universal eXchange), ko pārvalda Komisijas Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts, — palīdz īstenot kopējo zivsaimniecības politiku; jūras uzraudzības tīkls (MARSUR), ko pārvalda Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA), — palīdz īstenot kopējo ārpolitiku un drošības politiku; Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR), kura uzlabo dalībvalstu un ES robežu pārvaldības aģentūras (Frontex) spējas apzināties situāciju un reaģētspēju attiecībā uz ārējām robežām, kā arī drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma (SIENA), kas ir Eiropola informācijas apmaiņas sistēma, un Kopīgā pētniecības centra platforma Blue Hub, kas palīdz īstenot ES pētniecības un izstrādes darbības jūras uzraudzības un situācijas apzināšanās jomā un eksperimentus ar jauniem datu avotiem, kas līdz šim nav bijuši izmantoti.

Īpaši nozīmīga ES līmenī ir Direktīva par ziņošanas formalitātēm[10], ar ko izveido vienotos valstu kontaktpunktus. Šie kontaktpunkti, kuri darbību pilnībā sāks 2015. gada jūnijā, kalpo kā centrālas valstu informācijas apmaiņas platformas ar kuģiem saistītas informācijas apmaiņai starp visām kompetentajām iestādēm, un tie būs pilnībā savienoti ar Savienības kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēmu un citām sistēmām, tādējādi sniedzot attiecīgo starpnozaru un starpvalstu informāciju jūrlietu jomā visām iestādēm, jo īpaši civilajām. Citas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu, ir gaidāmā stratēģija par muitas riska pārvaldību un piegādes ķēdes drošību cita starpā saistībā ar Savienības Muitas kodeksu[11], noteikumi, kas paredzēti jaunajā Kopējās zivsaimniecības politikas regulā[12], un Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls (EMODNET)[13]. 

Gūtā pieredze rāda, ka ciešāka sadarbība rada pievienoto vērtību. Viens piemērs ir to integrēto jūrlietu pakalpojumu operatīva izmantošana (labāks jūrlietu situācijas attēlojums), ko EMSA sniedz Frontex un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (EFCA). Minētie pakalpojumi varētu sniegt ierosmi tam, kā pastiprināt sadarbību valstu līmenī.

Valstu līmenī vairākas dalībvalstis jau ir ieviesušas mehānismus, piemēram, izveidojušas valsts koordinācijas centrus, iesaistot visas attiecīgās iestādes (civilās un militārās), lai uzlabotu koordināciju. Šādi centri varētu kalpot kā iedvesmas avots citām valstīm.

Kopš 2010. gada CISE paziņojuma ir gūti panākumi attiecībā uz CISE ceļveža īstenošanu. Dalībvalstis ir cieši sadarbojušās projektā "BluemassMed", "MARSUNO" un "Cooperation"[14].

Dalībvalstis[15], kas piedalījās projektā "BluemassMed", izstrādāja koncepciju valstu IT mezgliem, kurus nākotnē varēs izmantot kā valstu informācijas centrus.

Dalībvalstis[16], kas piedalījās projektā "MARSUNO", guva panākumus juridiskās situācijas pārskatīšanā un sniedza ieteikumus par iespējamo pārvaldības struktūru.

Dalībvalstis[17], kas piedalījās projektā "Cooperation", aprēķināja Jūrlietu CISE potenciālo ekonomisko pievienoto vērtību reālos jūras uzraudzības scenārijos. Tās arī veica pētījumu par iestāžu piekļuves tiesībām, kas vajadzīgas, lai iesaistītos informācijas apmaiņā, un izstrādāja tādas elastīgas kopīgas datorvalodas (kopīga datu modeļa) koncepciju, kuru var izmantot pēc vajadzības, lai nodrošinātu uzraudzības informācijas sistēmu sadarbspēju.

Minētās iniciatīvas ir apliecinājušas operatīvo vajadzību pēc starpnozaru informācijas apmaiņas, kā arī palīdzējušas to formulēt, un tās regulāri ir tikušas apspriestas dalībvalstu ekspertu grupā jūras uzraudzības jautājumos un CISE tehnisko padomdevēju grupā (TAG), kuru veido dažādu jūrlietu jomas valsts iestāžu un ES aģentūru pārstāvji, ar mērķi nodrošināt saskaņotu attīstību.

4. Turpmākās darbības virzībā uz Jūrlietu CISE

Līdz šim paveiktais tiks izmantots par pamatu turpmākajam darbam, kas koncentrēsies uz atlikušo uzdevumu izpildi, proti, parādīt, ka Jūrlietu CISE ideja tiek īstenota gan valstu, gan ES līmenī. Viens no vissvarīgākajiem pasākumiem ir informācijas apmaiņas uzlabošana starp militārajām un civilajām iestādēm. Tā kā militāro iestāžu pārziņā ir būtiska jūras uzraudzības datu daļa, ir ļoti svarīgi iesaistīt aizsardzības jomas aprindas un apzināt informāciju, ar kuru civilās un militārās iestādes varētu apmainīties.

Iepriekš minētajos projektos, proti, "MARSUNO", "BlueMassMed" un "Cooperation", tika apzinātas prioritārās jomas, kurās būtu jāīsteno ciešāka pārrobežu un starpnozaru sadarbība. Minētās jomas cita starpā ietver:

– apmainīšanos ar patruļkuģu un patruļlidmašīnu atrašanās vietas informāciju un funkcionālajām specifikācijām reāllaikā, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku reakciju uz masu glābšanas operācijām un/vai citiem notikumiem jūrā,

– sadarbības rīkus pārrobežu krīžu pārvarēšanai,

– datu konsolidāciju un apmaiņu ar informāciju par aizdomīgiem kuģiem, kas kuģo ES ūdeņos, un

– atpūtas kuģu valstu reģistrus — to informācijas pieprasījumu datorizētu apstrādi, kurus dalībvalstis iesniedz cita citai.

Būs svarīgi turpināt pilnveidot esošos rīkus un izmantot līdzšinējos sasniegumus, lai novērstu centienu dublēšanos.

Turpmāko pasākumu mērķis būs sekmēt informācijas apmaiņu, tāpēc tiem nevajadzētu radīt jaunus datu vākšanas pienākumus un tiem nevajadzētu būt preskriptīviem attiecībā uz informāciju, ar kuru jāapmainās, — tas būs datu īpašnieku ziņā.

Komisija nākotnē plāno veikt šādus pasākumus.

· Komisija plāno 2014. gadā sākt projektu ES Septītajā pētniecības pamatprogrammā (FP7) ar mērķi veikt Jūrlietu CISE plaša mēroga testēšanu, jo īpaši starp civilajām un militārajām iestādēm. Papildus Komisija sekmēs to inovāciju ieviešanu, kas finansētas no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammu līdzekļiem.

· Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm līdz 2016. gada beigām izstrādās nesaistošu Jūrlietu CISE rokasgrāmatu, kurā būs sniegti paraugprakses ieteikumi un noderīga informācija par to, kā pieteikties Jūrlietu CISE. Ieteikumu mērķis cita starpā būs dažādās nozarēs un to valstu iestāžu vidū, kuras darbojas jūras uzraudzības jomā, veicināt vēlmi apmainīties ar informāciju, lai nodrošinātu situācijas apzināšanos.  Rokasgrāmatā attiecīgajām iestādēm būs arī sniegtas vadlīnijas par ieteicamo personas vai komerciāli sensitīvās informācijas apstrādi. Šīs rokasgrāmatas sagatavošanā vajadzētu ņemt vērā rezultātus, kas gūti dažādajās sagatavošanās darbībās, piemēram, FP7 projektā, projektā "Cooperation", pilotprojektā "Marsuno" un "Bluemassmed" un projektā par SafeSeaNet attīstīšanu ar mērķi atbalstīt CISE un citas kopienas ("Evolution of SafeSeaNet to support CISE and other communities"), kas finansēts no integrētās jūrlietu politikas programmas līdzekļiem.

· Komisija atbalstīs pasākumus, kuru mērķis būs jūras uzraudzības sistēmu sadarbspējas standartu izstrāde, uzturēšana un izplatīšana. Šādi standarti veicinās jūrlietu informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un IT risinājumu izstrādi, kas ir liela problēma dalībvalstu savstarpējai sadarbībai, nozares attīstībai un konkurētspējai. Tie ietvertu tāda vienota datu modeļa[18] izstrādi, kura pamatā būtu tehnoloģiskie risinājumi, kas jau izstrādāti un noteikti Savienības tiesību aktos, un kuru varētu izmantot kā saziņas rīku starp jūras uzraudzības informācijas sistēmām, jo īpaši starp civilajām un militārajām sistēmām. Līdz 2017. gada beigām attiecībā uz publiskajiem pakalpojumiem tiks noteikta tehniska etalonarhitektūra, kas būs saskaņā ar Eiropas sadarbspējas etalonarhitektūru, kura izstrādāta programmā "Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi" (programma "ISA") atbilstīgi Digitālajai programmai Eiropai. Lai atbalstītu virtuālo sadarbību ar esošajām IT sistēmām[19], būs arī nepieciešams izstrādāt specifikācijas.

· Vienlaikus vajadzētu mudināt dalībvalstis turpināt to jūras uzraudzības IT sistēmu modernizāciju (ja nepieciešams) un vēl vairāk uzlabot informācijas apmaiņu starp iestādēm, kas darbojas jūras uzraudzības jomā. ES līmenī ir pieejami līdzekļi nelielu uzlabojumu atbalstam.

· Dalībvalstīm pēc iespējas agrīnākā posmā vajadzētu iesaistīt arī kompetentās valsts datu aizsardzības iestādes, lai nodrošinātu, ka operatīvie līdzekļi un darbības mērķi atbilst valstu datu aizsardzības prasībām. Viens no veidiem, kā atbalstīt valstu iniciatīvas, varētu būt iepriekšēji ietekmes novērtējumi, kuri nodrošinātu, ka tiek īstenoti visefektīvākie un rentablākie pasākumi.

· Komisija turpinās pārskatīt spēkā esošos nozaru tiesību aktus ES līmenī, lai novērstu iespējamos atlikušos juridiskos šķēršļus, kas kavē starpnozaru informācijas apmaiņu, un vienlaikus nodrošinās, lai tiktu ievērotas attiecīgās datu aizsardzības prasības. Lai gan Komisija uzskata, ka lielākā daļa no minētajiem šķēršļiem jau ir novērsti, pastāv iespēja, ka tādi ir saglabājušies dalībvalstu līmenī. Tam par iemeslu varētu būt dalībvalstu iestāžu organizatoriskā struktūra[20].

· Ir jāturpina apsvērt, kādas administratīvās struktūras būtu vajadzīgas, lai pārvaldītu Jūrlietu CISE, un jo īpaši jāaplūko vajadzība pēc valstu iestāžu savstarpējiem pakalpojumu līmeņa līgumiem.

Komisija papildus līdz 2018. gadam sāks pārskatīšanas procesu, kurā izvērtēs Jūrlietu CISE īstenošanu un vajadzību pēc turpmākas rīcības.

Komisija uzsver, ka dalībvalstis ir atbildīgas par to ūdeņu faktisku uzraudzību, uz ko attiecas to suverenitāte un jurisdikcija, un attiecīgā gadījumā par atklātās jūras uzraudzību. Dalībvalstis ir atbildīgas par operatīvo apmaiņu ar jūras uzraudzības informācijas pakalpojumiem starp attiecīgajām iestādēm; dažos gadījumos šo procesu var sekmēt un atbalstīt ES aģentūras. Tāpēc šādas informācijas apmaiņas praktiskajiem aspektiem saskaņā ar subsidiaritātes principu jābūt decentralizētiem un tie lielā mērā jārisina valstu iestādēm.

Vienlaikus ir nepieciešama arī rīcība ES līmenī, jo informācijas apmaiņai ir arī starpvalstu dimensija, kas parasti ietver sadarbību reģionālā vai jūras baseina līmenī. Turklāt dažu veidu informācijas apmaiņas noteikumi un nosacījumi jau tiek regulēti ES līmenī.  Tāpēc Komisijai papildus tās uzdevumam nodrošināt spēkā esošo Savienības tiesību aktu īstenošanu un darbību jāturpina darboties kā Jūrlietu CISE procesa virzītājai un koordinatorei, lai vēl vairāk pastiprinātu un sekmētu attiecīgās informācijas apmaiņu, īpaši starp civilajām un militārajām iestādēm, kas darbojas jūras uzraudzības jomā, un nodrošinātu ES mēroga jūras uzraudzības sistēmu sadarbspēju, par pamatu izmantojot esošās sistēmas un risinājumus un neveidojot jaunu sistēmu.

5. Secinājumi

Jūrlietu CISE ir svarīgs plānotās ES jūras drošības stratēģijas pamatelements, un tas atbilst stratēģijas principiem un mērķiem kā saskaņota un rentabla starpnozaru iniciatīva. Ir svarīgi atbalstīt jūras uzraudzības pasākumus ES jūrlietu jomā. Tiks turpināts darbs, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti pamatprincipi, proti, tiek novērsta dublēšanās un tiek izmantoti efektīvi un rentabli risinājumi. Šā darba pamatā būs darbības, kas izklāstītas šajā paziņojumā, kā arī nozīmīgā pieredze, ko guvušas visas iestādes un dienesti dalībvalstīs un attiecīgās aģentūras. Šajā posmā Komisija nesaskata vajadzību izstrādāt starpnozaru likumdošanas iniciatīvu.

Jūrlietu CISE īstenošanai būs vajadzīgas pūles gan ES, gan valstu līmenī.

Būs jārīkojas valstu līmenī, lai nodrošinātu, ka starp attiecīgajām iestādēm, jo īpaši starp civilajām un militārajām iestādēm, šāda informācijas apmaiņa var notikt. Tāpēc Komisija mudina dalībvalstis savstarpēji mācīties un smelties iedvesmu no pieredzes, kas gūta, īstenojot valstu koordinācijas mehānismus, kuri jau ir ieviesti vairākās valstīs, un valstu līmenī veidot vienotu informācijas apmaiņas vidi jūrlietu jomā, ievērojot pieeju, kas izstrādāta ES līmenī saistībā ar Jūrlietu CISE, un pilnīgi izmantojot visas priekšrocības, ko sniedz jau ieviestie informācijas apmaiņas mehānismi.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi sniegt politiskas norādes un apstiprināt vēlmi atbalstīt šajā paziņojumā izklāstītos priekšlikumus.

[1]              Komisijas un EĀDD 2014. gada 6. marta kopīgais paziņojums (JOIN(2014) 9 final).

[2]              COM(2009) 538 galīgā redakcija un COM(2010) 584 galīgā redakcija.

[3]              Sk., piemēram, t. s. Limasolas deklarāciju, ko 2013. gadā pieņēma Eiropas ministri un apstiprināja Ministru padome, un Padomes secinājumus par jūras uzraudzību 2009.–2013. gadā, kas minēti arī ietekmes novērtējumā.

[4]              Jūras uzraudzības informācija, uz ko attiecas datu aizsardzības noteikumi, ir, piemēram, informācija par kapteini un citiem kuģa apkalpes locekļiem. Šādos gadījumos ar datiem var apmainīties tikai ļoti konkrētiem mērķiem un atbilstoši datu apjoma samazināšanas principam datu apmaiņu vajadzētu veikt tikai tad, ja ir skaidri formulēta operatīva vajadzība.

[5]              Direktīva 95/46/EK, Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI un Regula (EK) Nr. 45/2001.

[6]              Sadarbspēja nozīmē, ka informāciju var nosūtīt automātiski no vienas jūras uzraudzības iestādes sistēmas uz otras iestādes sistēmu.

[7]              Ziņojumi par sagatavošanās darbībām un projektiem, kas minēti 3. punktā.

[8]              SafeSeaNet, CleanSeaNet, ES LRIT datu centrs un THETIS.

[9]              Komisijas Lēmums 2009/584/EK.

[10]             Direktīva 2010/65/ES.

[11]             Regula (ES) Nr. 952/2013.

[12]             Regula (ES) Nr. 1380/2013.

[13]             www.emodnet.eu.

[14]             www.bluemassmed.net, www.marsuno.eu, http://www.coopp.eu/.

[15]             Francija, Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle un Spānija.

[16]             Zviedrija, Beļģija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Latvija, Lietuva, Norvēģija un Polija, un novērotājas statusā piedalījās Krievija.

[17]             Somija, Bulgārija, Igaunija, Francija, Vācija, Īrija, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Spānija un Zviedrija.

[18]             Proti, saraksts, kurā norādīti termini, nozīmes, nosaukumu veidošanas principi, datu formāti un attiecības starp datiem.

[19]             Tūlītēja ziņojumapmaiņa, video straumēšana, videokonferences un audiokonferences.

[20]             Sagatavošanās darbībās tika konstatēts kopīgs šķērslis, proti, ka to amatpersonu pilnvaras, kas dalībvalstīs atbildīgas par jūras uzraudzību, aptver tikai vienas nozares funkcijas, tādējādi šīm amatpersonām rodas grūtības sadarboties un apmainīties ar informāciju ar citām iestādēm. Tāpēc Komisija veicinās šo juridisko ierobežojumu atcelšanu dalībvalstīs.