1. Ievads

Padome 2013. gada 10. decembrī un 2014. gada 28. janvārī pieņēma ieteikumus attiecīgi Polijai un Horvātijai ar mērķi novērst pārmērīga valsts budžeta deficīta situāciju. Padome šīm valstīm noteica termiņu attiecīgi 2014. gada 15. aprīlis un 30. aprīlis, līdz kuram tām jāpieņem nepieciešamie pasākumi, lai efektīvi rīkotos nolūkā izpildīt ieteikumus un sniegtu detalizētu ziņojumu par konsolidācijas stratēģiju, kādu tās paredzējušas izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Attiecībā uz Poliju Padome 2013. gada 10. decembrī saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu nolēma, ka Polija nav veikusi efektīvu rīcību, ņemot vērā Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu, lai līdz 2014.gadam novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, un saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu ieteica Polijai novērst pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2015. gadam. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1.a punktu Polija ziņoja par darbībām, kas veiktas gan 2014. gada 15. aprīlī iesniegtās konverģences programmas, gan tajā pašā datumā iesniegtā īpašā ziņojuma ietvaros.

Attiecībā uz Horvātiju Komisija, ņemot vērā savu ziņojumu saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu un ievērojot Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, kas sniegts saskaņā ar Līguma 126. panta 4. punktu, 2013. gada 10. decembrī secināja, ka Horvātijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir adresējusi Horvātijai šādu atzinumu un attiecīgi informējusi par to Padomi. Uzskatot, ka saskaņā ar valsts plāniem un Komisijas prognozi deficīts joprojām ievērojami pārsniedz 3 % no IKP Līguma atsauces vērtības laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam un ka parāda attiecībai bija paredzēts pārsniegt 60 % no IKP 2014. gadā un laikposmā līdz 2015. gadam vēl vairāk pārsniegt pieauguma prognozes, Padome 2014. gada 28. janvārī nolēma, ka saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu Horvātijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu pieņēma tai ieteikumu novērst pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2016. gadam. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4.a punktu Horvātija ziņoja par pasākumiem, kas veikti 2014. gada 30. aprīlī iesniegtās konverģences programmas ietvaros.

Pēc tam, kad minētās dalībvalstis ziņojumus bija iesniegušas, Komisija tos izskatīja, lai izvērtētu, vai dalībvalstis ir izpildījušas tām attiecīgi adresētos ieteikumus saskaņā ar 126. panta 7. punktu.

2. Veikto pasākumu novērtējums

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1467/97 un rīcības kodeksu[1] ir uzskatāms, ka dalībvalsts ir veikusi efektīvu rīcību, ja tā ir rīkojusies atbilstīgi ieteikumam saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu. Rīcības kodekss nosaka, ka pasākumu efektivitātes novērtējumā īpaši būtu jāņem vērā tas, vai attiecīgā dalībvalsts ir sasniegusi Padomes ieteiktos gada budžeta mērķus, kā arī Padomes ieteikto cikliski koriģētās bilances uzlabojumu, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus.

Metodika efektīvas rīcības izvērtēšanai paredz, ka Komisija vispirms izskata, vai dalībvalsts ir sasniegusi nominālo mērķi un tā pamatā esošo strukturālās bilances uzlabojumu, kā prasīts pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumā. Ja tas ir izdarīts, procedūra uz laiku tiek apturēta.

Ja dalībvalsts nesasniedz pamata deficīta mērķi vai vajadzīgo strukturālās bilances uzlabojumu, rūpīgi tiek analizēti tā iemesli, lai izvērtētu, vai dalībvalsts ir rīkojusies saskaņā ar ieteikumu (vai paziņojumu). Rūpīgas analīzes pamatā ir divi papildu fiskālie pasākumi: i) "lejupēja" pieeja, t.i., izmaiņu aprēķins strukturālajā bilancē, kas koriģēta atbilstīgi izmaiņām, kuras izriet no iespējamā ražošanas apjoma pieauguma pārskatīšanas, neplānotiem papildu ieņēmumiem/ieņēmumu samazinājumiem un neparedzētiem gadījumiem; un ii) "augšupēja" pieeja, t.i., aplēse, kāda ir valdības īstenoto individuālo fiskālo pasākumu ietekme uz budžetu. Rūpīgo analīzi nepieciešams papildināt ar citiem attiecīgiem kvalitatīviem apsvērumiem, kas Komisijai ļaus sniegt kvalificētu spriedumu par to, vai dalībvalstis ir veikušas pietiekamus politiskus pasākumus, lai ievērotu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumu (vai paziņojumu). Ja rūpīgā analīze norāda uz to, ka attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi savas politiskās saistības, izvērtējumā tiks secināts, ka efektīva rīcība ir veikta, tādējādi sniedzot Padomei iespēju pagarināt termiņu, pat ja pamata deficīta mērķis nav sasniegts. Ja rūpīgā analīze liecina, ka politikas saistības nav īstenotas un pamata deficīta mērķis nav sasniegts, izvērtējumā tiks secināts, ka efektīva rīcība nav tikusi veikta un ka procedūra būtu jāpaātrina (ar iespēju noteikt jaunu termiņu korekcijas veikšanai).

2.1. Polijas veikto pasākumu novērtējums

Saskaņā ar Padomes 2013. gada 10. decembrī sniegto jauno ieteikumu Polijai tika ieteikts sasniegt pamata deficītu 4,8 % apmērā no IKP 2013. gadā, 3,9 % apmērā no IKP 2014. gadā un 2,8 % apmērā no IKP 2015. gadā (neņemot vērā ietekmi, kādu rada aktīvu pārvešana no pensiju sistēmas otrā līmeņa). Pamatojoties uz Padomes ieteikuma pamatā esošajām makroekonomiskajām prognozēm, tas atbilst strukturālās bilances uzlabojumam 1 % apmērā no IKP 2014. gadā un 1,2 % apmērā no IKP 2015. gadā. Polijai arī tika ieteikts strikti īstenot pasākumus, par kuriem tā jau bija paziņojusi un kurus tā jau bija pieņēmusi, un vienlaicīgi tos papildināt ar papildu pasākumiem, lai līdz 2015. gadam nodrošinātu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Polijai termiņš tika noteikts 2014. gada 15. aprīlis, līdz kuram tai bija jāveic efektīva rīcība, lai izpildītu ieteikumu un sniegtu detalizētu ziņojumu par paredzēto konsolidācijas stratēģiju noteikto mērķu sasniegšanai. Noteiktajā termiņā Polijas iestādes iesniedza Komisijai ziņojumu par to pasākumu izklāstu, ko tā tika īstenojusi pēc Padomes ieteikuma, un izklāstot konsolidācijas stratēģiju, kuras mērķis ir novērst pārmērīga valsts budžeta deficīta situāciju.

Pamata deficīts 4,3 % apmērā no IKP 2013. gadā bija zemāks par ieteikto līmeni, proti, 4,8 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2014. gada pavasara prognozi tiek paredzēts, ka vispārējās valdības bilance 2014. gadā sasniegs 5,7 % pārpalikumu no IKP. Ja šī prognoze tiks koriģēta, lai neņemtu vērā pensiju aktīvu pārvešanu (saskaņā ar statistikas noteikumiem, kas stāsies spēkā no 2014. gada septembra), vispārējās valdības bilance 2014. gadā ir -3,6 % no IKP, kas nozīmē atpalikumu no ieteikumā noteiktā pamata mērķa. 2015. gadā , pamatojoties uz nemainīgas politikas pieņēmumu, sagaidāms, ka deficīts būs 3,1 % no IKP (neņemot vērā ietekmi, kādu rada aktīvu pārvešana), kas ir virs ieteiktā 2,8 % mērķa.

Pamatojoties uz Komisijas pavasara prognozi, sagaidāms, ka izmaiņas strukturālajā bilancē būs saskaņā ar ieteikto mērķi, proti, 1 % 2014. gadā, un 0,4 % no IKP, kas ir zem 2015. gadam noteiktā mērķa.

1. tabula. Polija — budžeta prognožu salīdzinājums

Komisijas prognozēs ņemti vērā pietiekami precīzi noteiktie pasākumi, par kuriem Polija paziņoja savā ziņojumā par efektīvu rīcību un konverģences programmā. Vairums šo pasākumu jau bija pieņemti, pirms Padome pieņēma jauno ieteikumu saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 2013. gada decembrī, un jau bija iekļauti Komisijas 2013. gada rudens prognozē. Saskaņā ar Komisijas novērtējumu sagaidāms, ka papildu pasākumiem, kas īstenoti kopš pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikuma, būs pavisam neliela ietekme 2014. gadā, un, pateicoties tiem, deficīts tiks samazināts par 0,1 % no IKP 2015. gadā.

Ja korekcijā ņem vērā pārskatīto potenciālās izaugsmes samazinājumu, kā arī ieņēmumu attīstību kopš Padomes ieteikuma, koriģētais strukturālais uzlabojums tiek lēsts 0,6 % no IKP 2014. gadā, kas ir zemāks par Padomes prasīto uzlabojumu. Šo nepietiekamo uzlabojumu apstiprina augšupējs izvērtējums, kurā tiek lēsts papildu fiskālu pasākumu apmērs 2014. gadā, pamatojoties uz diskrecionāriem ienākumu pasākumiem un izdevumu attīstību starp Komisijas ieteikuma pamatā esošo pamatscenāriju un Komisijas 2014. gada pavasara prognozi. Tas parāda uzlabojumu -0,1 % apmērā no IKP salīdzinājumā ar prasītajiem 0,4 % no IKP. 2015. gadā, pamatojoties uz parasto pieņēmumu par politikas nemainīgumu, koriģētās izmaiņas strukturālajā bilancē tiek plānotas 0,1 % apmērā no IKP, kas ir krietni zem 1,2 % no IKP, kā prasīts pārskatītajā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumā. Šo nepietiekamo uzlabojumu apstiprina lejupējs izvērtējums, kurā tiek lēsts uzlabojums -0,8 % apmērā no IKP 2015. gadā, kas ir krietni zem uzlabojuma, kāds tika uzskatīts par nepieciešamu laikā, kad ieteikums tika sniegts.

2. tabula. Polija – koriģētās strukturālās bilances izmaiņu un fiskālo pasākumu salīdzinājums, pamatojoties uz Komisijas 2014. gada pavasara prognozi

Tā kā Polija ir sasniegusi ieteikto kopējo bilanci, kā arī īstenojusi ieteiktās izmaiņas strukturālajā bilancē 2014. gadā, Komisija uzskata, ka procedūra uz laiku ir jāatliek. Taču pastāv risks, ka noteiktajā termiņā pārmērīga budžeta deficīts nebūs noturīgi novērsts, jo fiskālie pasākumi, kas mērīti gan ar koriģētās strukturālās bilances izmaiņām, gan ar augšupēju izvērtējumu, ir krietni zem ieteiktā līmeņa. Jo īpaši 2015. gadā un pirms 2015. gada budžeta iesniegšanas Komisijas dienesti prognozē, ka pamata deficīts samazināsies līdz 3,1 % no IKP (neņemot vērā pensiju aktīvu pārnešanu) un strukturālais uzlabojums sasniegs 0,4 % no IKP, kas nozīmē atpalikumu no Padomes ieteiktajiem mērķiem. Tāpēc 2015. gada budžetā nepieciešams iekļaut strukturālos pielāgojuma pasākumus, lai ņemtu vērā Padomes ieteikumu.

2.2. Horvātijas veikto pasākumu novērtējums

Padome pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Horvātiju sāka 2014. gada 28. janvārī un ieteica pārmērīgo budžeta deficītu novērst līdz 2016. gadam. Saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Horvātijai 2014. gadā jāsasniedz pamata deficīta mērķis 4,6 % apmērā no IKP, 2015. gadā 3,5 % apmērā no IKP, savukārt 2016. gadā — 2,7 % apmērā no IKP.[2] Tas atbilst strukturālās bilances uzlabojumam par 0,5 % no IKP 2014. gadā, 0,9 % no IKP 2015. gadā un 0,7 % no IKP 2016. gadā. Tāpat arī jāpieņem konsolidācijas pasākumi 2,3 % apmērā no IKP 2014. gadā un 1,0 % apmērā no IKP 2015. un 2016. gadā, lai sasniegtu vajadzīgo strukturālās bilances korekciju. Horvātijai termiņš tika noteikts 2014. gada 30. aprīlis, līdz kuram tai bija jāveic efektīva rīcība, lai izpildītu ieteikumu un sniegtu detalizētu ziņojumu par paredzēto konsolidācijas stratēģiju noteikto mērķu sasniegšanai. Horvātija iesniedza ziņojumu par pasākumiem, kas veikti konverģences programmas ietvaros.

3. tabula. Horvātija — budžeta prognožu salīdzinājums

Pamatojoties uz aktuālo informāciju un Komisijas 2014. gada pavasara prognozi, tiek lēsts, ka vispārējās valdības budžets sasniegs 3,8 % no IKP 2014. gadā un 3,1 % no IKP 2015. gadā. Ja šīs prognozes tiks koriģētas, lai neietvertu pensiju aktīvu pārvešanu (saskaņā ar statistikas noteikumiem, kas būs spēkā no 2014. gada septembra), valdības deficīts tiek prognozēts 4,6 % un 3,8 % apmērā no IKP attiecīgi 2014. un 2015. gadā. Komisijas dienestu pamatscenārijā tomēr nav iekļauti visi konsolidācijas paketē ietvertie pasākumi, jo daži pasākumi nav pietiekamā mērā precizēti (piemēram, ietaupījumi par subsīdijām vai sociālie pārvedumi) un pastāv dažas neskaidrības par dažu pasākumu grāmatvedības uzskaiti (piemēram, attiecībā uz peļņas izņemšana no valstij piederošiem uzņēmumiem). Tomēr ar šo plānoto korekciju ir sagaidāms, ka pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā noteiktais nominālais mērķis tiks sasniegts 2014. gadā, savukārt 2015. gadā no nominālā mērķa atpaliks par 0,25 % no IKP. Strukturālā bilance uzlabojas par 0,4 % no IKP 2014. gadā un par 0,8 % no IKP 2015. gadā, un abos gados būs neliels atpalikums no pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumā prasītā uzlabojuma 0,5 % un 0,9 % apmērā no IKP.

4. tabula. Horvātija – koriģētās strukturālās bilances izmaiņu un fiskālo pasākumu salīdzinājums, pamatojoties uz Komisijas 2014. gada pavasara prognozi

Turpinot rūpīgu analīzi, pamatojoties uz koriģēto strukturālo bilanci un augšupējo pieeju, kā prasīts, lai varētu izvērtēt efektīvu rīcību, koriģētās strukturālās bilances uzlabojums 2014. gadā ir 0,2 % no IKP un 2015. gadā 0,8 % no IKP. Tas būtu mazāk par abos gados noteikto prasību, taču 2015. gadā tikai pavisam nedaudz mazāk. Tajā pašā laikā tiek lēsts, ka fiskālo pasākumu augšupējs izvērtējums tiks veikts gan 2014., gan 2015. gadā un šie pasākumi veidos 2,3 % no IKP 2014. gadā (izpilda prasību) un 1,1 % no IKP 2015. gadā (nedaudz virs ieteiktā 1 % no IKP). Tas atspoguļo to, ka programmā paredzētās budžeta korekcijas pamatā ir plašs pasākumu kopums, tostarp sociālā nodrošinājuma un pensiju iemaksu palielinājums un subsīdiju izdevumu ietaupījumi, starppatēriņš un sociālie pārvedumi. Rūpīgas analīzes kontekstā būtu jāuzskata, ka visi šie pasākumi tika pieņemti pēc Padomes 2014. gada janvāra lēmuma par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Iestāžu stingro apņemšanos ievērot Padomes ieteikumu atspoguļo arī fakts, ka pēc tam, kad kļuva acīmredzams, ka ar 2014. gada martā īstenoto 2014. gada budžeta pārskatīšanu vien nepietiek, lai izpildītu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumus, iestādes ir īstenojušas papildu pasākumus 0,4 % apmērā no IKP.

Tā kā 2014. gadā paredzēts sasniegt nominālo mērķi un augšupējā pieeja rāda, ka Horvātija ir veikusi tik daudz pasākumu, cik tā uzskata par nepieciešamu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumā izklāstīto strukturālo mērķu sasniegšanai, un ņemot vērā rūpīgo analīzi un citus iepriekšminētos kvalitatīvos faktorus, Komisija uzskata, ka Horvātijai piemērotā procedūra uz laiku ir jāaptur. Tomēr, ņemot vērā, ka 2015. gadā un pirms 2015. gada budžeta iesniegšanas Komisijas dienesti paredz, ka kopējā bilance un strukturālie uzlabojumi atpaliks no Padomes ieteiktajiem mērķiem, 2015. gada budžetā nepieciešams ietvert strukturālo korekciju pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Padomes ieteikumam.

3. Secinājumi

Komisija uzskata, ka Polija un Horvātija ir veikušas efektīvu rīcību un ka šobrīd pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā nav vajadzīgi nekādi turpmāki pasākumi. Komisija atbilstīgi Līgumam un SIP turpinās cieši uzraudzīt budžeta situācijas attīstību.

Pielikums. Tabulas saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru

A1. tabula. Potenciālās izaugsmes pārskatīšanai paredzētu acīmredzamu strukturālo pasākumu korekcija —

detalizēts aprēķins

A2. tabula. Neplānotiem papildu ieņēmumiem/ieņēmumu samazinājumam paredzētu acīmredzamu strukturālo pasākumu korekcija — detalizēts aprēķins

[1] "Specifikācijas par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnes par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu", pieejamas šādā tīmekļa vietnē:          http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/index_en.htm .

[2]    Noteiktie mērķi netiek koriģēti, lai ņemtu vērā ietekmi, kādu rada ar pensiju reformu saistīto aktīvu pārvešana. Taču pēc tam, 2014. gada rudenī tiks ieviesta ESA2010, šī ietekme netiks ņemta vērā skaitļos, kas kopš tā brīža būs saskaņā ar SIP veiktā novērtējuma pamatā.