Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Slovēnijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovēnijas stabilitātes programmu 2014. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[2], un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[4],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1) Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – "Eiropa 2020" –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2) Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. gads) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā veido "integrētās pamatnostādnes". Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3) Valstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un darbavietu paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4) Padome 2013. gada 9. jūlijā pieņēma ieteikumu par Slovēnijas 2013. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par Slovēnijas atjaunināto stabilitātes programmu 2012.–2016. gadam. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013[5]  Komisija 2013. gada 15. novembrī iesniedza savu atzinumu par Slovēnijas 2014. gada budžeta plāna projektu[6].

(5) Komisija 2013. gada 13. novembrī pieņēma otro Gada izaugsmes pētījumu[7], iezīmējot 2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Tajā pašā dienā Komisija, balstoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu[8], kurā tā noteica Slovēniju kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6) Eiropadome 2013. gada 20. decembrī apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot parastos kreditēšanas nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7) Komisija 2014. gada 5. martā atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantam publicēja padziļinātā pārskata rezultātus attiecībā uz Slovēniju[9]. Komisija secināja, ka Slovēnija joprojām saskaras ar pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību, kurai nepieciešama uzraudzība un pastāvīga spēcīga politikas rīcība. Lai arī 2013. gada laikā nelīdzsvarotība ir samazinājusies, pateicoties Slovēnijas makroekonomikas pielāgošanai un politikas rīcībai, taču nepieciešamās korekcijas apmērs nozīmē, ka būtiski riski joprojām pastāv. Konkrētāk, īpaša uzmanība jāpievērš riskiem, kas izriet no ekonomiskās struktūras, kurai raksturīga vāja korporatīvā vadība, valsts liela līdzdalība ekonomikā, izmaksu konkurētspējas zudums, uzņēmumu parādsaistības un valsts parāda būtiska palielināšanās. Lai gan attiecībā uz banku bilanču sakārtošanu ir gūti ievērojami panākumi, vēl joprojām ir nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi, lai varētu pilnībā īstenot visaptverošu banku nozares stratēģiju, kas ietver banku nozares pārstrukturēšanu, privatizāciju un stingrāku uzraudzību.

(8) Slovēnija 2014. gada 15. aprīlī iesniedza 2014. gada valsts reformu programmu un 2014. gada 24. aprīlī – stabilitātes programmu 2014. gadam. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(9) Stabilitātes programmā 2014. gadam ietvertās budžeta stratēģijas mērķis ir koriģēt pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2015. gadam un sasniegt vidējā termiņa mērķi līdz 2017. gadam. Programmā ir apstiprināts iepriekšējais vidējā termiņa mērķis, proti, līdzsvarots budžets, un šis mērķis atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Tomēr nav gaidāms, ka (pārrēķinātā) strukturālā bilance sasniegs vidējā termiņa mērķi līdz 2017. gadam. Programmā plānots samazināt deficītu zem 3 % no IKP 2015. gadā atbilstoši mērķim, kas noteikts ieteikumā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Paredzēts, ka pēc 2015. gada budžeta deficīts pakāpeniski turpinās samazināties, sasniedzot pārpalikumu 0,3 % apmērā no IKP 2018. gadā. Programmā prognozēts, ka valsts parāds sasniegs maksimumu – 81,1 % no IKP – 2015. gadā, pēc tam samazināsies līdz 76 % 2016. gadā. Kopumā programmā izklāstītā budžeta stratēģija atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Makroekonomikas scenārijs, uz kuru pamatojas programmā sniegtās budžeta prognozes un kuru sagatavojusi neatkarīga iestāde (Makroekonomiskās analīzes un attīstības institūts), ir piesardzīgs. 2014. gada 5. martā Slovēnijai tika adresēts atsevišķs Komisijas ieteikums. Stabilitātes programmā ir norādīti daži pasākumi, kas palīdz mazināt starpību, veicot fiskālos pasākumus nepieciešamā apjomā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka stabilitātes programma daļēji atbilst atsevišķajam Komisijas ieteikumam. Tomēr saglabājas zināmi negatīvi riski, jo programmas pamatā esošie pasākumi nav pietiekami detalizēti un daudzi no tiem vēl nav pieņemti. Jebkādas potenciālās papildu banku rekapitalizācijas vajadzības, kas izriet no Slovēnijas 2013. gada aktīvu kvalitātes pārskatīšanas un stresa testa, palielinātu deficīta un parāda attiecību, savukārt programmas prognozēs neiekļautie ieņēmumi, veiksmīgi privatizējot valstij piederošus uzņēmumus vai bankas, samazinātu parāda slogu. Pamatojoties uz Komisijas prognozēm, 2013.–2014. gada laikā veiktie fiskālie pasākumi ir nepietiekami, atpaliekot par 1,4 % no IKP (koriģētajās) izmaiņās strukturālajā bilancē un par 0,5 % no IKP to nepieciešamo pasākumu apjomā, kas tika lēsti par nepieciešamiem laikā, kad sniegts ieteikums par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Attiecībā uz 2015. gadu, lai arī programmā prognozēts deficīts, kas atbilst ieteikumam par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, Komisijas 2014. gada pavasara prognozē deficīts ir lēsts 3,1 % no IKP apmērā. Turklāt, pamatojoties uz prognozi, sagaidāms, ka fiskālie pasākumi, ko mēra (koriģēto) izmaiņu strukturālajā bilancē izteiksmē un īstenojamo diskrecionāro pasākumu pamatā esošās summas izteiksmē, 2015. gadā nesasniegs Padomes ieteikto līmeni. Pamatojoties uz programmas izvērtējumu un Komisijas prognozi saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka 2014. gadā un turpmākajos gados ir jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ieteikumam par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, tostarp nepieciešamie strukturālie pasākumi.

(10) Attiecībā uz valsts fiskālajiem noteikumiem parlaments 2013. gadā atbalstīja konstitucionālu pamatojumu noteikumam par vispārējās valdības budžeta strukturālu sabalansētību / pārpalikumu. Tomēr nepieciešamie īstenošanas tiesību akti, proti, Fiskālo noteikumu likums, kam vajadzēja stāties spēkā 2013. gada novembrī, vēl nav pieņemti. Jo īpaši ir jānosaka juridiskais pamats, lai definētu darboties spējīgas fiskālās padomes lomu, uzdevumus un neatkarību. Savlaicīgi pabeigta visaptveroša pārbaude par budžeta līdzekļu lietotāju izdevumiem vienā no galvenajām izdevumu pozīcijām – veselības jomā – varētu identificēt pasākumus, kas pamatotu fiskālo konsolidāciju un identificētu risinājumus izmaksu efektivitātes un rentabilitātes palielināšanai.

(11) 2013. gadā Slovēnijai tika ieteikts stiprināt pensiju sistēmas ilgtspējību ilgtermiņā un uzlabot izmaksu efektivitāti, rentabilitāti un kvalitāti ilgtermiņa aprūpes sektorā. Slovēnija ir guvusi nelielus panākumus, īstenojot pasākumus šā ieteikuma izpildei. 2014. gada aprīlī tika pabeigta 2012. gada pensiju reformas izvērtēšana un pirmie konstatējumi ir pozitīvi. Lai arī tika gūti daži fiskālie ietaupījumi, pensiju līmenis nemainījās. Slovēnijai vidēja termiņa līdz ilgtermiņa perspektīvā ir lieli fiskālās stabilitātes riski, galvenokārt tādēļ, ka Slovēnijas demogrāfisko rādītāju dēļ palielinās ar [sabiedrības] novecošanos saistītie izdevumi. Tādēļ pensiju un ilgtermiņa aprūpes sistēmām vidējā termiņā būs nepieciešamas reformas, ja vidēja termiņa līdz ilgtermiņa perspektīvā ir jāstabilizē kopējie izdevumi, vienlaikus nodrošinot atbilstošas pensijas un piekļuvi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.  Iestādes plāno sagatavot Balto grāmatu par visaptverošu pensiju reformu. 2013. gada beigās tika pieņemts ilgtermiņa aprūpes sistēmas reformu plāns, un sagaidāms, ka saistītos tiesību aktus pieņems līdz 2014. gada beigām. Tomēr pastāv risks, ka šie pasākumi kavēsies, jo atpaliek arī veselības apdrošināšanas sistēmas reforma.

(12) Ir pasliktinājusies situācija darba tirgū. 2013. gadā bezdarbs sasniedza 10,3 % līmeni un jauniešu bezdarbs palielinājās līdz 21,6 %, vienlaikus to jauniešu īpatsvars, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā, laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam palielinājās par 2,1 procentpunktiem. 2013. gadā pieņemtās darba tirgus reformas programmas izvērtēšanā norādīts, ka samazinās segmentācija starp pastāvīgiem un terminētiem līgumiem, lai gan plašāk tiek izmantotas citas pagaidu līgumu formas, savukārt joprojām nav skaidrs, kāda ietekme ir stimuliem vecāka gadagājuma cilvēku un jauniešu nodarbināšanai. Darba tirgus segmentācija ir risināta arī ar studentu darba labāku reglamentējumu. Kamēr nav apstiprināts jauns tiesību akts, pastāv bažas par to, vai tas spēs novērst iepriekšējo tiesību aktu nepilnības. Valdība ir guvusi nelielus panākumus, īstenojot pagājušā gada ieteikumus par minimālo algu, ko joprojām indeksē tikai atkarībā no inflācijas, lai gan likums par minimālo algu paredz indeksāciju arī citu ekonomikas apstākļu dēļ. Nelieli panākumi ir gūti, izstrādājot efektīvus, pielāgotus un aktīvus darba tirgus politikas pasākumus un risinot prasmju neatbilstības problēmu.

(13) Valdība ir guvusi būtiskus panākumus, izpildot ieteikumus attiecībā uz banku sektora stabilitāti, veicot ticamu aktīvu kvalitātes pārskatīšanu un stresa testu, veicot ātras rekapitalizācijas un nododot ienākumus nenesošos aizdevumus Banku aktīvu pārvaldības uzņēmumam. Tomēr darāmā vēl ir daudz, un ir nepieciešama apņēmīga rīcība, lai pabeigtu un īstenotu visaptverošu banku sektora stratēģiju, par ko tika paziņots 2013. gada decembrī un kas ietver pārstrukturēšanu, privatizāciju un paplašinātu uzraudzību. Ienākumus nenesošo aizdevumu līmenis banku sistēmā joprojām ir augsts. Tādēļ bankām ir svarīgi veidot iekšējās spējas ienākumus nenesošo aizdevumu pārstrukturēšanai, tostarp stiprinot aktīvu pārvaldības un pārstrukturēšanas iekšējās struktūras, paātrināt ienākumus nenesošo aizdevumu apstrādi, vienlaikus palielinot atgūstamās vērtības apjomu un saglabājot perspektīvus uzņēmumus. Jebkāda turpmāka ienākumus nenesošo aizdevumu nodošana Banku aktīvu pārvaldības uzņēmumam ir rūpīgi jāizstrādā, lai veicinātu korporatīvo kredītu raitu un efektīvu pārstrukturēšanu, jo īpaši sarežģītu, savstarpēji saistītu grupu aizdevumu gadījumā. Tiek sagaidīta visaptveroša pārvaldības stratēģija un darbības nepārtrauktības plāns, kas pamatotu Banku aktīvu pārvaldības uzņēmuma mērķus attiecībā uz izpirkšanu. Pamatojoties uz mācībām, kas gūtas aktīvu kvalitātes pārskatīšanas un stresa testa rezultātā, tiek garantēti papildu izšķiroši pasākumi banku (jo īpaši to, kuras paliek valsts īpašumā) pārvaldības un uzraudzības uzlabošanai, pastiprinot riska pārvaldību, pilnveidojot aizdevumu apstiprināšanas procesus un uzlabojot datu kvalitāti un pieejamību ar mērķi samazināt ienākumus nenesošo aizdevumu līmeni un ierobežot turpmākos riskus.

(14) Valdība ir guvusi nelielus panākumus, īstenojot ieteikumus par valsts uzņēmumu korporatīvo vadību, kuri atbilst vienai sestajai daļai no pievienotās vērtības un veido vietējo banku, apdrošināšanas grupu un nefinanšu sabiedrību sarežģītu tīklu ar savstarpēji piederošām kapitāla daļām. No garantijām izrietošo saistību dēļ valsts ietekmes līmenis rada būtiskus tiešus un netiešus draudus publiskajām finansēm. Saskaņota stratēģija valsts uzņēmumu pārvaldībai kopā ar uzlabotu korporatīvo vadību radītu labvēlīgāku vidi ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistei. Lai arī pirmie soļi jau ir sperti 2013. gada maijā, sagatavojot sākotnēju sarakstu ar 15 uzņēmumiem paātrinātai privatizācijai, līdz šim brīdim panākumi ir dažādi un pastāv būtisks risks, ka termiņi netiks ievēroti. Ar kavēšanos 2014. gada aprīlī tika pieņemti tiesību akti pārvaldības iestādes SSH (Slovenia Sovereign Holding) izveidei, kas paredzēta kā rīks valsts uzņēmumu pārvaldības konsolidēšanai. Tiek gaidīta visaptveroša stratēģija un ar pamatdarbību saistīto un nesaistīto aktīvu, tostarp privatizācijai paredzēto, precīza klasifikācija. Nepieciešams noteikt un īstenot atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu pārstrukturēšanas procesu un sasniegtu tā mērķus, tostarp, inter alia, palielinātu atgūstamās vērtības apjomu kreditoriem un izveidotu steidzamāko pārstrukturēšanas lietu sarakstu ātrai pārstrukturēšanai.

(15) 2013. gadā tika grozīts maksātnespējas regulējums, lai atvieglotu atbrīvošanos no ienākumus nenesošajiem aizdevumiem, tomēr jaunais regulējums lielā mēra nav pārbaudīts. Augsts parādu līmenis un finansiālās grūtības ir ierobežojušas uzņēmumu spējas ieguldīt jaunos projektos. Steidzami nepieciešamā plaša mēroga uzņēmumu finansiālā un darbības pārstrukturēšana vēl tikai sāksies. Nepieciešams konsolidēts pārskats par kredītriskiem banku sistēmā, lai paātrinātu ienākumus nenesošo aizdevumu pārstrukturēšanu un atvieglotu sarunas par pārstrukturēšanu, jo īpaši sarežģītu, savstarpēji saistītu grupu aizdevumu gadījumā. Šā procesa atbalstam un paātrināšanai iniciatīvu varētu uzņemties centralizēta darba grupa, kurā būtu pieredzējuši visu ieinteresēto personu pārstāvji. Tikmēr ir būtiski ātri un efektīvi pabeigt vairākas iesāktas steidzamas lietas Banku aktīvu pārvaldības uzņēmumā.

(16) Neraugoties uz Slovēnijas potenciālu, tai ir mazākais ārvalstu tiešo ieguldījumu apjoms ES (34,1 % no IKP salīdzinot ar ES vidējo rādītāju 47,1 % no IKP 2012. gadā). Lai arī privatizācija un uzņēmumu pārstrukturēšana sniedz daudzas jaunas iespējas privātajiem ieguldītajiem, redzams, ka nepietiekami attīstītā darījumdarbības vide un kultūra traucē Slovēnijai pilnība izmantot tās priekšrocības. 2012. gadā tika sākts ierobežojumu atcelšanas process reglamentēto profesiju jomā, un līdz šim brīdim reglamentēto profesiju skaits ir samazināts no 323 līdz 262. Ierobežojumu reglamentēto profesiju jomā turpmāka atcelšana veicinās to, ka palielināsies vietējo un ārvalstu pakalpojumu sniedzēju skaits un attiecīgi uzlabosies konkurētspēja. Pastāv potenciāls vēl vairāk saskaņot pasākumus darījumdarbības vides un uzņēmējdarbības uzlabošanai. Šajā kontekstā pārdomātas specializācijas stratēģija Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam ietvaros sniegs iespēju koncentrēties uz pamatpasākumiem, piemēram, tirgojamu, inovatīvu izstrādājumu radīšanu.

(17) Slovēnija ir sākusi gatavot priekšlikumus visaptverošai publiskā sektora reformai, un tie jāpieņem 2015. gada janvārī. Šajā kontekstā Slovēnijai ir jāatjauno valsts pārvaldes kvalitāte un uzticamība. Slovēnija ir guvusi panākumus tiesu sistēmas kvalitātes uzlabošanā un samazinājusi neiztiesāto lietu skaitu. Lietu pārvaldības sistēmas reforma komerctiesībās un civiltiesībās ir uzlabojusi tiesu sistēmas darbību. Ir saglabātas jaunākās pozitīvās tendences strīdīgās civillietās un komerclietās.

(18) Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Slovēnijas ekonomikas politiku. Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Slovēnijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, tā kā ir jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Tās ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1.–8. ieteikumā.

(19) Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Slovēnijas stabilitātes programmu, un tās atzinums[10] ir īpaši atspoguļots turpmāk izklāstītajā 1. ieteikumā.

(20) Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti turpmāk izklāstītajā 1.–8. ieteikumā.

(21) Turklāt Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir veikusi ekonomikas politikas izvērtējumu visai eurozonai. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, Padome ir sagatavojusi konkrētus ieteikumus, kas ir adresēti dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Arī Slovēnijai būtu jānodrošina minēto ieteikumu pilnīga un savlaicīga īstenošana,

AR ŠO IESAKA Slovēnijai laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam rīkoties šādi.

1.           2014. gadā un turpmākajos gados pastiprināt budžeta stratēģiju ar pietiekamā mērā precizētiem strukturāliem pasākumiem, lai līdz 2015. gadam ilgtspējīgi nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, īstenojot strukturālo korekciju pasākumus, kas norādīti Padomes ieteikumā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Fiskālās nelīdzsvarotības ilgstošai novēršanai nepieciešams ticami īstenot vērienīgas strukturālās reformas, lai palielinātu pielāgošanās spējas un sekmētu izaugsmi un nodarbinātību. Pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas turpināt strukturālo korekciju pasākumus vismaz 0,5 % no IKP apmērā katru gadu – vai labos ekonomikas apstākļos vēl vairāk –, vai nodrošināt, ka tiek ievērots parādsaistību noteikums, lai panāktu augstās vispārējās valdības parāda attiecības ilgtspējīgu samazināšanos. Lai uzlabotu fiskālās politikas uzticamību, iespējami drīz pieņemt noteikumu par vispārējās valdības budžeta strukturālu sabalansētību / pārpalikumu, vidēja termiņa budžeta struktūru padarīt saistošu, visaptverošu un pārredzamu, noteikt nepieciešamo juridisko pamatu darboties spējīgai fiskālajai padomei, definējot tās uzdevumus budžeta procesā un ieviešot skaidrus procedūras pasākumus budžeta izpildes rezultātu pārraudzībai. Ar mērķi gūt budžeta ietaupījumus 2015. gadā un turpmākajos gados līdz 2014. gada beigām sākt visaptverošu izdevumu pārskatīšanu valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību līmenī, tiešajos un netiešajos budžeta lietotājos un pašvaldībām piederošajos uzņēmumos, kuri nodrošina struktūras un pakalpojumus veselības aprūpes jomā.

2.           Pamatojoties uz sabiedrisko apspriešanu, vienoties par pasākumiem, kas nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspējību pēc 2020. gada, pievēršoties pamatparametru korekcijām, piemēram, piesaistot obligāto pensionēšanās vecumu paredzamā mūža ilguma pieaugumam un mudinot veikt privātas iemaksas pensiju sistēmas otrajā pīlārā. Samazināt ar novecošanu saistītos ilgtermiņa aprūpes izdevumus, mērķtiecīgi novirzot pabalstus tiem, kam tie visvairāk ir vajadzīgi, un pārejot no stacionāras aprūpes uz mājas aprūpi.

3.           Pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts praksi līdz 2014. gadam izstrādāt visaptverošu sociālo nolīgumu, nodrošinot, ka algu, tostarp minimālās algas, izmaiņas atbalsta konkurētspēju, vietējo patēriņu un darbavietu radīšanu. No jauna noteikt minimālo algu veidojošos elementus un pārskatīt tās indeksācijas sistēmu. Veikt pasākumus turpmākai segmentācijas samazināšanai, jo īpaši pievēršoties jauniešu un gados vecāku darbinieku nodarbināšanas stimuliem un civiltiesisko līgumu izmantošanai. Pieņemt Likumu par studentu darbu. Noteikt prioritātes plašākam nereģistrēto jauniešu tvērumam, nodrošinot atbilstošas valstu nodarbinātības dienestu jaudas. Nolūkā palielināt mazkvalificētu un gados vecāku darbinieku nodarbinātību, pielāgot darba vidi ilgākam darba mūžam un novirzīt resursus pielāgotiem un aktīviem darba tirgus politikas pasākumiem, uzlabojot to efektivitāti. Risināt prasmju neatbilstību problēmu, uzlabojot profesionālās izglītības un apmācības pievilcību un plašāk izvēršot sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām darba tirgus vajadzību izvērtēšanas jomā.

4.           Kā plānots, 2014. gadā pabeigt NKBM privatizāciju, sagatavot Abanka privatizācijai 2015. gadā, turpināt to banku pārstrukturēšanas plānu ātru īstenošanu, kuras saņem valsts atbalstu, un īstenot nepieciešamo konsolidāciju banku sektorā. Pamatojoties uz mācībām, kas gūtas aktīvu kvalitātes pārskatīšanas un stresa testa rezultātā, 2014. gada augustā pabeigt visaptverošo rīcības plānu bankām, kurā ietverti konkrēti pasākumi pārvaldības, uzraudzības, riska pārvaldības, aizdevumu apstiprināšanas procesu un datu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. Pastiprināt bankas jaudas ienākumus nenesošo aizdevumu pārstrukturēšanai, stiprinot aktīvu pārvaldības un pārstrukturēšanas iekšējās struktūras. Precizēt Banku aktīvu pārvaldības uzņēmuma pilnvaras, līdz 2014. gada septembrim publicējot visaptverošu pārvaldības stratēģiju un darbības nepārtrauktības plānu, sīki izklāstot uzņēmuma lomu tā aktīvu pārstrukturēšanā, mērķus attiecībā uz izpirkšanu, budžetiem, aktīvu pārvaldības plāniem un sagaidāmo atdevi, vienlaikus nodrošinot atbilstošus resursus.

5.           Noteiktajos grafikos turpināt īstenot 2013. gadā paziņotos privatizācijas procesus. Pieņemt Slovenian Sovereign Holding stratēģiju, nosakot skaidru aktīvu klasifikāciju saskaņā ar grafiku un definīcijām, kas noteiktas 2014. gada likumā par Slovenian Sovereign Holding. Līdz 2014. gada novembrim pieņemt īstermiņa (vienam vai diviem gadiem) atsavināšanas grafiku mērķtiecīgi izraudzītu aktīvu virknei, nosakot precīzus termiņus. Padarīt to pilnībā darboties spējīgu, lai tas kalpotu par rīku valsts īpašumā esošo aktīvu pārvaldībai un saskaņā ar vadības aktiem rezervēto aktīvu atsavināšanai likumā noteiktajos termiņos. Līdz 2014. gada septembrim pieņemt un īstenot korporatīvās vadības kodeksu valsts uzņēmumu pārvaldībai, lai nodrošinātu, ka tā ir profesionāla, pārredzama un neatkarīga.

6.           Līdz 2014. gada beigām pabeigt korporatīvās pārstrukturēšanas ģenerālplānu, nosakot skaidras prioritātes un efektīvu īstenošanas procesu. Vispārējā pārstrukturēšanas procesa pārraudzībai un koordinēšanai izveidot centralizētu korporatīvās pārstrukturēšanas darba grupu, kas nodrošinātu nepieciešamo zinātību, ieteikumus un padomus, un veicinātu sarunas starp visām ieinteresētajām personām. Izveidot steidzamāko pārstrukturēšanas gadījumiem sarakstu, vienlaikus palielinot atgūstamās vērtības apjomu kreditoriem. Veicināt, ka pārstrukturēšanas procesā tiek izmantoti visām ieinteresētajām personām pieejamie juridiskie mehānismi un labākā starptautiskā prakse. Līdz 2014. gada septembrim izvērtēt jaunākās izmaiņas maksātnespējas tiesību aktos, panākot gatavību ieviest jebkādus nepieciešamos papildu pasākumus. Turpināt darbu pie tā, lai vēl vairāk samazinātu pirmās instances tiesvedību ilgumu strīdīgās civillietās un komerclietās, tostarp lietās saskaņā ar maksātnespējas tiesību aktiem, un neiztiesāto lietu, it īpaši lietu par izpildi vai maksātnespēju, skaitu.

7.           Novērst šķēršļus darījumdarbības veikšanai Slovēnijā ekonomikas attīstībai svarīgākajās jomās, padarot valsti pievilcīgāku ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistei, jo īpaši paātrinot reglamentēto profesiju regulējuma liberalizāciju, samazinot administratīvo slogu, tostarp nosakot mazāk stingras atļauju [izsniegšanas] shēmas. Nodrošināt Konkurences aizsardzības aģentūrai pietiekamu budžeta autonomiju un palielināt tās institucionālo neatkarību. Noteikt prioritātes un nodrošināt saskaņu starp 2011. gada Pētniecības un inovāciju stratēģiju un 2013. gada Rūpniecības politikas stratēģiju un jauno Pārdomātas specializācijas stratēģiju un Transporta stratēģiju, nodrošināt to ātru īstenošanu un efektivitātes izvērtēšanu.

8.           Veikt efektīvus pasākumus korupcijas apkarošanai, pārredzamības un pārskatatbildības veicināšanai un ārējās darbības novērtēšanas un kvalitātes kontroles procedūru ieviešanai.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

[3]               COM(2014) 425 final.

[4]               P7_TA(2014)0128 un P7_TA(2014)0129.

[5]               OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.

[6]               C(2013) 8010 final.

[7]               COM(2013) 800 final.

[8]               COM(2013) 790 final.

[9]               SWD(2014) 88 final.

[10]             Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.