Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Luksemburgas 2014. gada valsts reformu programmu_x000b__x000b_un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Luksemburgas 2014. gada stabilitātes programmu /* COM/2014/0417 final - 2014/ () */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Luksemburgas 2014. gada valsts
reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Luksemburgas 2014. gada
stabilitātes programmu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta
stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un
koordinācijas stiprināšanu[1]
un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[2], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
rezolūcijas[3], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, ņemot vērā Ekonomikas un
finanšu komitejas atzinumu, ņemot vērā Sociālās
aizsardzības komitejas atzinumu, ņemot vērā Ekonomikas politikas
komitejas atzinumu, tā kā: (1)
Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita
Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības
stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka
ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot
uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai
palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un
konkurētspēju. (2)
Padome 2010. gada 13. jūlijā,
pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par
dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas
politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada
21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu
nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā
veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika
aicinātas ņemt vērā šīs integrētās
pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības
politikā. (3)
Valstu vai to valdību vadītāji
2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par
Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats
rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas
iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi
pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo
rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot
konkrētai valstij adresētos ieteikumus. (4)
Padome 2013. gada 9. jūlijā
pieņēma ieteikumu par Luksemburgas 2013. gada valsts reformu
programmu un sniedza savu atzinumu par Luksemburgas atjaunināto
stabilitātes programmu 2012.-2016. gadam. Komisija
2013. gada 15. novembrī saskaņā
ar Regulu (ES) Nr. 473/2013[4]
sniedza atzinumu par Luksemburgas budžeta plāna
projektu 2014. gadam[5]. (5)
Komisija 2013. gada 13. novembrī
pieņēma gada izaugsmes pētījumu[6], iezīmējot
2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada
sākumu. Komisija tajā pašā dienā, pamatojoties uz Regulu
(ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdināšanas
mehānisma ziņojumu[7],
kurā tā identificēja Luksemburgu kā vienu no
dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts
padziļināts pārskats. (6)
Eiropadome 2013. gada 20. decembrī
apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu
stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes
sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot
diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju,
atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt
izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu,
novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts
pārvaldi. (7)
Komisija 2014. gada 5. martā
publicēja padziļinātā pārskata rezultātus par
Luksemburgu[8],
pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisijas
veiktā analīze ļauj secināt, ka Luksemburgā nav
makroekonomiskās nelīdzsvarotības makroekonomiskās
nelīdzsvarotības novēršanas procedūras izpratnē.
Konkrēti, tekošā konta pārpalikuma analīze liecina, ka
pārpalikumu nerada ļoti zems iekšzemes pieprasījums, bet
drīzāk tas ir saistīts ar Luksemburgas īpašo izaugsmes
modeli, kas lielā mērā ir balstīts uz finanšu pakalpojumu
nozari. Lielā finanšu nozare rada riskus iekšzemes finanšu
stabilitātei, taču tie ir samērā ierobežoti, jo nozare ir
diversificēta un tajā pašā laikā specializēta.
Privātā sektora, jo īpaši nefinanšu uzņēmumu, augstais
parādsaistību līmenis galvenokārt atspoguļo to, ka
valstī ir daudz starptautisko uzņēmumu, kuri savas filiāles
vai meitasuzņēmumus Luksemburgā izmanto finansēšanas
darījumiem grupas iekšienē. Turklāt šobrīd labvēlīgais
valsts finanšu stāvoklis ļoti lielā mērā ir
atkarīgs no izaugsmes modeļa ilgtspējas, kas ir balstīts uz
spēcīgu finanšu nozari, taču ilgtermiņā ir liels risks
ilgtspējai. (8)
Luksemburga 2014. gada
28. aprīlī iesniedza savu 2014. gada valsts reformu programmu
un 2014. gada 25. aprīlī — 2014. gada
stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas
vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. (9)
2014. gada stabilitātes programmā
izklāstītās vidējā termiņa budžeta
stratēģijas mērķis ir 2016. gadā atgriezties pie
vidējā termiņa mērķa pēc ievērojamās
novirzīšanās no tā 2015. gadā. Programma apstiprina
iepriekšējo vidējā termiņa mērķi — pārpalikumu
0,5 % apmērā no IKP, kas atbilst Stabilitātes un izaugsmes
pakta prasībām. Paredzams, ka (pārrēķinātais)
strukturālais vispārējās valdības pārpalikums
samazināsies no 1,4 % no IKP 2013. gadā līdz
1,1 % 2014. gadā, līdz 2015. gadā tas
kļūs par deficītu 0,1 % apmērā no IKP. Pēc
tam plānots panākt pakāpenisku strukturālo pārpalikumu
palielināšanos. Tāpēc ir paredzams, ka Luksemburga
2014. gadā turpinās ievērot vidējā termiņa
mērķi, bet 2015. gadā ievērojami novirzīsies no
tā. Saskaņā ar programmu valsts izdevumu pieauguma rādītājam,
neierēķinot diskrecionāro ieņēmumu pasākumus,
2015. gadā vajadzētu pārsniegt potenciālā IKP
pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni. Kopumā programmas
mērķi daļēji atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta
preventīvās daļas prasībām ar novirzīšanos jo
īpaši 2015. gadā. Tiek prognozēts, ka parāda
attiecība, kura 2013. gadā bija 23,1 % no IKP, t. i.,
ievērojami zemāka par atsauces vērtību 60 %
apmērā no IKP, programmas darbības laikā vēl
vairāk samazināsies. Programmas budžeta prognožu pamatā esošais
makroekonomiskais scenārijs, kuru sagatavojusi neatkarīga
struktūra (STATEC), 2014. un 2015. gadam ir nedaudz
optimistisks. Valdība prognozē IKP pieaugumu par 3,2 % gan 2014., gan
2015. gadā, savukārt Komisijas 2014. gada pavasara prognozē
paredzēts pieaugums attiecīgi par 2,6 % un 2,7 %.
Turklāt iestādes vēl nav pilnībā precizējušas
pasākumus, kuri būs pamatā fiskālajai trajektorijai
2015.-2018. gadā. Saskaņā ar Komisijas prognozi, kurā
nav ņemti vērā pavisam nesen paziņotie pasākumi, ir
aprēķināts, ka strukturālais pārpalikums
2014. gadā saruks līdz 0,6 % no IKP un 2015. gadā
kļūs par deficītu 1,3 % apmērā no IKP. Ir
aprēķināts, ka valsts izdevumu pieauguma
rādītājs, neierēķinot diskrecionāro
ieņēmumu pasākumus, 2015. gadā pārsniegs
potenciālā IKP pieauguma vidēja termiņa atsauces
līmeni, kad ir gaidāma ievērojama novirzīšanās.
Pamatojoties uz 2014. gada stabilitātes programmas
izvērtējumu un Komisijas prognozi, Padome saskaņā ar
Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 uzskata, ka ir risks, kas apdraud
programmas mērķu īstenošanu, kuri tikai daļēji atbilst
Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas
prasībām, jo īpaši no 2015. gada. (10)
Valdība 2013. gada jūlijā
iesniedza Parlamentam likumprojektu par Padomes Direktīvas 85/2011
par budžeta struktūrām un Līguma par stabilitāti,
koordināciju un pārvaldību noteikumu transponēšanu. Lai gan
bija paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā
2014. gada 1. janvārī, tā pieņemšanu
aizkavēja valdības atkāpšanās jūlijā.
Saskaņā ar likumprojektu tiek ieviests jauns Daudzgadu finanšu
programmas likums, kas attiecas uz to pašu laikposmu, uz kuru attiecas
nākamais stabilitātes programmas atjauninājums. Daudzgadu
finanšu programmas likums tiktu katru gadu secīgi atjaunināts
reizē ar gada budžetu. Tajā būtu sīki izstrādāti
plāni vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai
vispārējās valdības līmenī. Ar likumprojektu
Daudzgadu finanšu programmas likumā ieviesti daudzgadu izdevumu griesti,
kas attieksies tikai uz centrālās valdības sektoru, taču
netiek konkretizēts, kādas būtu sekas gadījumā, ja šos
griestus pārsniegtu. Likumprojekts neparedz noteikumus par valsts
izdevumiem, kuri reglamentētu daudzgadu izdevumu mērķu
noteikšanu. Tomēr tajā ir noteikumi par korekcijām vidēja
termiņa mērķa sasniegšanai, kuri ir jāievēro.
Pārskatītais likumprojekts tika iesniegts Parlamentam 2014. gada
martā, un tajā, cita starpā, paredzēts, ka fiskālo
noteikumu izpildes neatkarīgu uzraudzību uztic veikt jaunizveidotai
iestādei “Conseil National des Finances Publiques”. (11)
Turklāt uz PVN ieņēmumiem attieksies
jaunie noteikumi par PVN ieņēmumiem, kuri gūti no e-komercijas
darbībām. No 2015. gada šādus ieņēmumus nodos no
dalībvalsts, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs, tai
dalībvalstij, kurā uzturas pakalpojuma saņēmējs.
Valdība ir paziņojusi, ka par 2 procentu punktiem tiks paaugstinātas
PVN likmes, kam vajadzētu kompensēt daļu no zaudētajiem
ieņēmumiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka plaši tiek
piemērotas samazinātas un īpaši zemas likmes, papildu
ieņēmumus var iegūt, paplašinot pamatlikmes
piemērošanu, tādējādi lielākā mērā
kompensējot iepriekš minētos zaudējumus. (12)
Saskaņā ar Komisijas 2012. gada
ziņojumā par novecošanu minētajiem rādītājiem
bruto valsts pensiju izdevumu proporcija Luksemburgas IKP palielināsies no
9,2 % līdz 18,6 % no IKP 2060. gadā. Lielākoties
tas notiks ar novecošanu saistītu izdevumu un jo īpaši pensiju
dēļ. 2012. gada pensiju reformas piemērošanas joma bija
ierobežota, un minētā reforma būtiski nepalīdzēja
novērst draudus publisko finanšu ilgtspējai ilgtermiņā.
Pašlaik īstermiņa finansējumu pensiju sistēmai garantē
zemais vecumatkarības koeficients, un šo finansējumu nodrošina
samērā jauno pārrobežu darba ņēmēju iemaksas. Ir
paredzams, ka nākotnē šī tendence būs pretēji
vērsta, un, domājams, ka pensiju izmaksas, kā arī
ilgtermiņa aprūpes izmaksas ievērojami celsies. Lai
garantētu pensiju sistēmas dzīvotspēju, būs
nepieciešams būtisks iemaksu likmes pieaugums pēc 2020. gada
papildus sistēmā ietvertajam pensiju mērenajam pielāgojumam
atbilstoši dzīves līmenim. Tas nozīmētu būtisku sloga
palielinājumu darbaspēkam, ko izjutīs nākotnes aktīvie
iedzīvotāji, un tādējādi arī izmaksu konkurētspējas
zudumu. Ņemot vērā pašreizējo augsto kompensācijas
likmi, būtu vajadzējis pieņemt citādākus
pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgāku sloga sadalījumu
starp paaudzēm. Ieviešot ar faktisko algu palielinājumu pamatotus
pensiju korekciju maksimālā apmēra ierobežojumus, tiktu palielinātas
pensiju rezerves. Turklāt, paaugstinot faktisko pensionēšanās
vecumu, kurš pašlaik ir noteikts 59 gadu vecumā, to saskaņojot
ar paredzamā dzīves ilguma izmaiņām, tiktu sekmēta
pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāte. Būtu
jāierobežo arī priekšlaicīgas pensionēšanās
iespējas. Finansiāli stimuli profesionālās karjeras
pagarināšanai, ko paredz pensiju reforma, varētu sekmēt pensiju
sistēmas ilgtspēju, taču jāturpina uzlabot vecāka
gadagājuma strādājošo nodarbināmība, stiprinot
profesionālo izglītību un mūžizglītību.
Luksemburgai jāierobežo nākotnē vajadzīgās ilgtermiņa
aprūpes mērogi un ar šo aprūpi saistītās izmaksas, lai
nodrošinātu šādas aprūpes ilgtspēju. Ilgtermiņa
aprūpes pakalpojumus varētu arī padarīt rentablākus,
labāk koordinējot veselības aprūpes un sociālās
aprūpes jomu, uzlabojot pakalpojumu sniegšanu un vairāk atbalstot
aprūpi ģimenē. (13)
Luksemburgas lielo tekošā konta
pārpalikumu nosaka finanšu pakalpojumi, un aiz tā slēpjas
pastāvīgs un pakāpeniski pieaugošs preču tirdzniecības
bilances deficīts, ko rada lēnā eksporta izaugsme. Lai gan
šī tendence atspoguļo augošo pakalpojumu sektora nozīmi
ekonomikā, tās iemesls ir arī vairāk strukturāls
izmaksu konkurētspējas zudums. Nesenais stabilais vienības
darbaspēka izmaksu pieaugums ir mazinājis Luksemburgas
rūpniecības konkurētspēju. Valdības
2012. gadā pieņemtā darba samaksas indeksācijas
mehānisma modulācija tiks piemērota līdz 2014. gada
beigām. Lai gan varētu izmēģināt dažādas
iespējas, ir svarīgi, lai darba samaksa būtu ciešāk
saistīta ar ražīgumu, izmantojot darba samaksas indeksācijas
sistēmas reformu, kas ļautu diferencēt pa nozarēm.
Lielā atkarība no finanšu sektora rada strukturālu risku
Luksemburgas ekonomikai. Tāpēc Luksemburgai jākoncentrējas
uz šauri specializētiem uzņēmumiem, kas sekmētu uz
inovāciju balstītu izaugsmi. Lai gan publiskā sektora pētniecības
un izstrādes intensitātes četrkārtīgais pieaugums kopš
2000. gada atspoguļo apņemšanos uzlabot valsts
pētniecības kapacitāti, Luksemburga neuzrāda
rezultātus, kas ļautu sasniegt tās 2020. gadam
izvirzīto pētniecības un izstrādes intensitātes
mērķi 2,3-2,6 % apmērā no IKP krasā
darījumdarbības pētniecības un izstrādes
intensitātes samazinājuma dēļ (no 1,53 % no IKP
2000. gadā līdz 1 % 2012. gadā). Joprojām
būtu jāuzlabo Luksemburgas sniegums attiecībā uz valsts
pētniecības iestāžu un uzņēmumu sadarbības
indikatoriem. Būtu jāturpina 2013. gadā sāktā
inovācijas kopu stiprināšanas reforma. (14)
Neskatoties uz to, ka ir pieņemti dažādi
pasākumi, vēl arvien ir augsti jauniešu bezdarba
rādītāji, proti, 17,4 % no aktīvajiem
iedzīvotājiem 2013. gadā, lai gan ir samazinājums no
18 % 2012. gadā. Jauniešu bezdarba problēma ir cieši
saistīta ar izglītības līmeni, un bezdarbs ir mazāks
to jauniešu vidū, kuriem ir labāka izglītība. Luksemburgas
izglītības sistēmā ir vairāki specifiski
sarežģījumi, piemēram, daudzvalodība un īpašās
prasmes, ko pieprasa šauri specializētais darba tirgus ar lielo finanšu
sektora īpatsvaru. ESAO 2012. gada pētījums par studentu
prasmēm apstiprināja, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai
uzlabotu jauniešu salīdzinoši vājās pamatprasmes, kas novērotas
kopš 2006. gada. Šajā kontekstā jāturpina sākumskolu
un vidusskolu reforma. Turklāt būtu jāturpina pilnveidot
profesionālās izglītības un apmācības
kvalitāti un prestižu, lai darba tirgū nodrošinātu
kvalificētu darbaspēku, jo īpaši ieskaitot personas ar migrantu
izcelsmi. Izteiktāk nekā pārējās ES valstīs
Luksemburgā nodokļu un pabalstu sistēma ir veidota tā, ka
visos atalgojuma līmeņos un ģimenes modeļos darba
ņēmējiem ir daudz izdevīgāk saņemt pabalstus
nekā strādāt algotu darbu. Tāpat, neskatoties uz nesen
īstenoto reformu, politika iesaistīšanai darba tirgū ir
vāja. Līdzdalība aktīvā darba tirgus politikā nav
obligāta nevienā bezdarba perioda posmā, un nav spēkā
prasība turpināt darba meklēšanu, iesaistoties aktīvā
darba tirgus politikā. (15)
Luksemburga ir apņēmusies tajās
nozarēs, uz kurām neattiecas emisijas kvotu tirdzniecības
sistēma (ETS), līdz 2020. gadam siltumnīcefekta gāzu
emisiju samazināt par 20 %, taču sagaidāms, ka tā
nesasniegs šo mērķi par 23 procentu punktiem. Turklāt
paredzams, ka 2013. gadā emisijas rādītāji būs par
1 % augstāki nekā to paredz Lēmumā par kopīgiem
pasākumiem 2013. gadam noteiktais mērķis. Apmēram
70 % no emisijas saistībā ar transportu ir saistīta ar
degvielas eksportu, cita starpā, ļoti zemā degvielas
akcīzes nodokļa dēļ. Solis uz priekšu ir tas, ka degvielas
eksporta problēma atzīta par vienu no svarīgākajām
otrajā valsts rīcības plānā klimata jomā, kuru
pieņēma 2013. gada maijā. Tomēr šīs
problēmas risināšanai ir nepieciešami konkrētāki un
ilgstošāki pasākumi. Vides nodokļu īpatsvars nodokļu
ieņēmumos 2012. gadā bija 2,4 % no IKP, turpretī
2004. gadā tas bija 3,1 %. Šāds kritums noticis jo
īpaši enerģijas nodokļu ieņēmumu samazināšanās
dēļ, ko ietekmējis tas, ka enerģijas nodokļi nav
indeksēti. Transporta nodokļu, neskaitot degvielas nodokļus,
īpatsvars 2012. gadā bija 0,2 % no IKP. Nodokļu par
degvielu, ko izmanto transportā, īpatsvars ir augsts, proti,
2,2 % no IKP, neskatoties uz preferenciālo nodokļu režīmu
dīzeļdegvielai, galvenokārt – “degvielas tūrisma”
dēļ. Vides nodokļu īpatsvars kopējos nodokļu
ieņēmumos ir zemāks par vidējo rādītāju,
tādēļ vides nodokļu sistēmu varētu uzlabot, jo
īpaši paaugstinot nodokļus transporta energoproduktiem. (16)
Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir
vispusīgi izanalizējusi Luksemburgas ekonomikas politiku. Tā ir
izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu.
Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai
programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un
sociālekonomiskās politikas izveidē Luksemburgā, bet
arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot
vērā, ka ir jānostiprina Eiropas Savienības
vispārējā ekonomikas pārvaldība, kas panākams,
turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu.
Komisijas ieteikumi Eiropas pusgada kontekstā ir sniegti
turpmāk izklāstītajā 1. līdz
5. ieteikumā. (17)
Ņemot vērā šo izvērtējumu,
Padome ir izskatījusi Luksemburgas stabilitātes programmu, un
tās atzinums[9]
ir atspoguļots jo īpaši turpmāk izklāstītajā
1. ieteikumā. (18)
Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir
vispusīgi izanalizējusi arī visas eurozonas ekonomikas politiku.
Pamatojoties uz minēto analīzi, Padome ir sniegusi konkrētus
ieteikumus dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Luksemburgai
būtu arī jānodrošina šo ieteikumu pilnīga un savlaicīga
īstenošana, AR ŠO IESAKA Luksemburgai
laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam rīkoties
šādi. 1. Saglabāt stabilu
fiskālo stāvokli 2014. gadā. Ievērojami
nostiprināt budžeta stratēģiju 2015. gadā, lai
nodrošinātu vidēja termiņa mērķa sasniegšanu, un
pēc tam turpināt ievērot vidējā termiņa
mērķi, lai aizsargātu publisko finanšu ilgtspēju
ilgtermiņā, jo īpaši ņemot vērā novecošanas
radītās netiešās saistības. Stiprināt fiskālo
pārvaldību, paātrinot budžeta programmas pieņemšanu
vidējam termiņam, kas aptver vispārējo valdību un
paredz daudzgadu izdevumu griestus, un ieviešot fiskālo noteikumu izpildes
neatkarīgu uzraudzību. Vēl vairāk paplašināt
nodokļu bāzi, jo īpaši patēriņa jomā. 2. Lai nodrošinātu
fiskālo stabilitāti, ierobežot ar novecošanu saistītos
izdevumus, uzlabojot ilgtermiņa aprūpes rentabilitāti, turpināt
īstenot pensiju reformu ar mērķi palielināt faktisko
pensionēšanās vecumu, ierobežojot priekšlaicīgu
pensionēšanos un sasaistot likumā noteikto pensionēšanās
vecumu ar paredzamo mūža ilgumu. Darīt vairāk, lai
palielinātu gados vecāku strādājošo līdzdalības
rādītājus, tostarp ar mūžizglītības
palīdzību uzlabojot viņu nodarbināmību. 3. Paātrināt
strukturālo pasākumu pieņemšanu, apspriežoties ar
sociālajiem partneriem un atbilstoši valstī pieņemtajai praksei,
lai īstenotu darba samaksas indeksācijas sistēmas reformu ar
mērķi uzlabot darba samaksas spēju reaģēt uz
ražīguma attīstības tendencēm, jo īpaši nozaru
līmenī. Turpināt ekonomikas struktūru dažādošanu, cita
starpā, sekmējot privātus ieguldījumus
pētniecībā un turpinot attīstīt sadarbību starp
valsts pētniecību un uzņēmumiem. 4. Turpināt īstenot
jauniešu bezdarba mazināšanas pasākumus mazkvalificētiem darba
meklētājiem ar migrantu izcelsmi, izmantojot saskaņotu
stratēģiju, cita starpā, turpinot uzlabot aktīvā darba
tirgus politikas sistēmu un uzraudzību, risinot prasmju
neatbilstības problēmu un samazinot finansiālus stimulus
nestrādāt. Lai to panāktu, paātrināt
vispārējās un profesionālās izglītības un
apmācības reformas īstenošanu ar mērķi nodrošināt
jauniešu prasmju labāku atbilsmi pieprasījumam darba tirgū. 5. Izveidot visaptverošu
sistēmu un veikt konkrētus pasākumus, lai izpildītu
2020. gada mērķi siltumnīcefekta gāzu emisijas
samazināšanai nozarēs, uz kurām neattiecas emisijas kvotu
tirdzniecības sistēma (ETS), jo īpaši, ar nodokļiem
transporta energoproduktiem. Briselē, Padomes
vārdā– priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. [2] COM(2014) 417 final. [3] P7_TA(2014)0128 un P7_TA(2014)0129. [4] OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp. [5] C(2013) 8006 final. [6] COM(2013) 800 final. [7] COM(2013) 790 final. [8] SWD(2014) 84 final. [9] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97
5. panta 2. punktu.