KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par progresu EFRAG reformu īstenošanā atbilstoši Maystadt ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem

1.           Ziņojuma mērķis un tvērums

Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar kuru pagarina Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim[1], stājās spēkā 2014. gada 9. aprīlī pēc publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī[2].

Savienības programmas vispārējais mērķis ir uzlabot nosacījumus iekšējā tirgus efektīvai darbībai, atbalstot starptautisko finanšu pārskatu un revīzijas standartu pārredzamu un neatkarīgu attīstību.

Regulas 3. pantā paredzēts, ka finanšu pārskatu jomā programmas finansējuma saņēmēji ir šādi:

— Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (turpmāk — EFRAG),

— Starptautisko grāmatvedības standartu komitejas fonds (turpmāk — IASCF), kura juridiskais pēctecis ir SFPS fonds.

Revīzijas jomā finansējuma saņēmējs ir:

— Sabiedrības interešu uzraudzības padome (turpmāk — PIOB).

Saskaņā ar regulas 9. panta 1. punktu Komisija līdz 2014. gada 31. martam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pirmo ziņojumu par nepieciešamajām pārvaldības reformām grāmatvedības un finanšu informācijas jomā attiecībā uz EFRAG, cita starpā ņemot vērā notikumu gaitu pēc ieteikumiem, kas izklāstīti īpašā padomdevēja ziņojumā, un pasākumus, kurus EFRAG jau veikusi, lai īstenotu minētās reformas.

Šā ziņojuma tvērums aptver tikai EFRAG reformas īstenošanu pēc Philippe Maystadt[3] ziņojuma, kurā tika izklāstīti ieteikumi attiecībā uz šādu reformu un kuru apsprieda ECOFIN padomē 2013. gada 15. novembrī.

2.           Vispārīga informācija

Grāmatvedības galvenais mērķis ir palīdzēt ieinteresētajām personām pieņemt labākus uzņēmējdarbības lēmumus, sniedzot tām atbilstīgu finanšu informāciju. Precīza un savlaicīga finanšu informācija ir izšķirīga, lai pieņemtu pamatotus lēmumus par ieguldījumiem un vadītu uzņēmējdarbības organizācijas, turklāt tā arī ļauj uzņēmumu īpašniekiem novērtēt uzņēmumu darbību efektivitāti.

Tā kā kapitāla tirgi ir globāla mēroga, finanšu pārskatu un revīzijas standartu saskaņošana globālā līmenī ir būtiska, lai panāktu pārredzamību, salīdzināmību, kapitāla tirgu raitu darbību, kā arī lai īstenotu finanšu pakalpojumu integrēto tirgu ES. Ir vispārīgi atzīts, ka ar ES Grāmatvedības direktīvām ES netika panākts pietiekami augsts saskaņotības līmenis attiecībā uz biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu finanšu pārskatiem. Tāpēc ES tika nolemts nevis ieviest savus reģionālos finanšu pārskatu standartus, bet pieņemt starptautiskos grāmatvedības standartus.

Eiropas Savienībā jau sen tiek atbalstīts vienots globālu grāmatvedības standartu kopums. G20 valstis vairākkārt arī ir prasījušas ieviest globālus grāmatvedības standartus un panākt konverģenci[4]. Savienība uzņēmās procesa vadību 2002. gadā, pieņemot lēmumu, ka biržas sarakstā iekļautie uzņēmumi ES, sagatavojot savus konsolidētos finanšu pārskatus, izmanto Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotos starptautiskos finanšu pārskatu standartus (turpmāk — SFPS)[5]. Saskaņā ar SGS regulu[6] SFPS ir spēkā ES kopš 2005. gada. Komisija periodiski pieņem jaunus standartus saskaņā ar regulatīvo komiteju kontroles procedūru.

Pasaules ekonomikā pastāv nepieciešamība saskaņot standartus dažādās jurisdikcijās un izstrādāt starptautiskos standartus saskaņā ar pārredzamu un demokrātiski kontrolētu procesu. Ņemot vērā grāmatvedības standartu svarīgumu finanšu tirgos, Savienībai ir nozīmīga loma starptautiskajā standartu noteikšanas procesā. Lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas Savienības intereses un ka globālie standarti ir kvalitatīvi un atbilst ES tiesību aktiem, ir būtiski nodrošināt atbilstīgu Savienības interešu pārstāvniecību.

Tā kā arvien lielāks skaits valstu tuvinās SFPS un tos pieņem, Eiropas relatīvā nozīme starptautisko standartu noteikšanas procesā samazinās. EFRAG[7] ir privāta struktūra, kas sniedz Eiropas Komisijai tehniskas konsultācijas grāmatvedības jautājumos. Tā ir sākusi sniegt tehnisku un ticamu augšupēju ieguldījumu IASB standartu noteikšanas procesā.

Komisārs Barnier 2013. gada martā iecēla Philippe Maystadt par īpašo padomdevēju ar pilnvarām pārbaudīt veidus, kā stiprināt ES ieguldījumu SFPS izveidē un uzlabot šajā procesā iesaistīto Eiropas struktūru pārvaldību. Pirms gala ziņojuma projekta sagatavošanas Maystadt kungs organizēja virkni sarunu un apspriešanos. Ziņojumā tika konstatēti trīs dažādi risinājumi, kā stiprināt Eiropas Savienības ietekmi starptautisko grāmatvedības standartu noteikšanas procesā: EFRAG pārveide, EFRAG atbildības nodošana Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādei (EVTI) vai EFRAG aizstāšana ar ES aģentūru. Maystadt kunga ziņojumā tika ieteikts pārstrukturēt EFRAG.

3.           EFRAG reformu konteksts un pārskats

3.1.      EFRAG pašreizējais statuss

Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG), kas tika izveidota 2001. gadā, ir starptautiska bezpeļņas asociācija (IVZW/AISBL), ko saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem Briselē nodibināja tās Eiropas galvenās profesionālās apvienības, kuras ir ieinteresētas finanšu pārskatu sniegšanā. Pašlaik tās sastāvā ir BUSINESSEUROPE (Eiropas uzņēmējdarbības federācijas), FEE (Eiropas grāmatvežu federācija), Insurance Europe (Eiropas apdrošināšanas organizācija), EBF (Eiropas Banku federācija), ESBG (Eiropas Krājbanku grupa), EACB (Eiropas Kooperatīvo banku asociācija) un EFAA (Eiropas Grāmatvežu un auditoru federācija). Tā arī sadarbojas ar valstu grāmatvedības standartu noteicējiem no ES dalībvalstīm.

EFRAG pašlaik darbojas, izmantojot neatkarīgu tehnisko ekspertu grupu (turpmāk — TEG), ar lietotāju padomes un dažādu darba grupu un padomdevēju grupu atbalstu. Sākotnējā stadijā proaktīvo darbu koordinē Plānošanas un resursu komiteja (turpmāk — PRK), kuras sastāvā ir lielākie Eiropas valstu grāmatvedības standartu noteicēji (turpmāk — VSN).

EFRAG darbu pārrauga neatkarīga uzraudzības padome. Tās galvenajos pienākumos ietilpst padomes locekļu izvēle un tehniskās ekspertu grupas un plānošanas un resursu komitejas darba pārraudzība, sadarbības ar valstu grāmatvedības standartu noteicējiem pārraudzība un atbilstīga EFRAG finansējuma nodrošināšana.

Pašreizējo EFRAG uzraudzības padomi veido pieredzējuši speciālisti un vadītāji, kas ir ieinteresēti finanšu pārskatu globālajā attīstībā un kas pārstāv atbilstīgu speciālistu loku (tostarp lietotājus, pārskatu sagatavotājus un grāmatvežus) un ģeogrāfisko izplatību. Uzraudzības padomē ietilpst arī trīs locekļi ar pieredzi sabiedriskajā politikā. Eiropas Komisijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei uzraudzības padomes sanāksmēs ir novērotāja statuss. Uzraudzības padomi apstiprina EFRAG ģenerālā asambleja.

3.2.        EFRAG reformas galvenie apsvērumi saskaņā ar Maystadt ieteikumiem

Ieteiktais risinājums pārveidot EFRAG būtībā ietver tādas augsta līmeņa padomes[8] iecelšanu, kura sekmētu organizāciju tā, lai tiktu sasniegti trīs noteiktie mērķi: panākt, ka EFRAG pozīcijām ir institucionāli likumīgs statuss papildus tam likumīgajam statusam, ko nodrošina tās atbilstīgais process; nodrošināt atšķirīgu un papildu prasmju kopumu, lai attīstītu tās pozīcijas; organizācijā pilnīgāk iesaistīt valstu standartu noteicējus un nodrošināt to dalību visos lēmumu pieņemšanas procesa posmos.

Maystadt ziņojumā izklāstīto un attiecībā uz EFRAG reformu vērsto ieteikumu galvenie elementi ir minēti turpmāk.

EFRAG uzdevumu skaidrošana

Saskaņā ar Maystadt ziņojumu EFRAG uzdevumiem vajadzētu būt koncentrētiem uz SFPS piemērošanu un tiem nebūtu jāaptver uzņēmumi, kas nav iekļauti biržas sarakstā, jo īpaši MVU, kuri nepiemēro SFPS.

EFRAG finansējums

Attiecībā uz EFRAG finansējumu Maystadt ziņojumā galvenokārt ierosināts novērtēt juridisko iespējamību izveidot tādu obligāto iemaksu/maksājumu sistēmu, kurus veic biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi, kas izmanto SFPS un gūst no tiem labumu. Kamēr nav pieņemti tiesību akti par šādu maksājumu sistēmu, ziņojumā ieteikts dalībvalstīm organizēt valstu finansēšanas mehānismu (ja tāds vēl nav izveidots).

EFRAG struktūra

Ģenerālā asambleja

Ziņojumā ieteikts paplašināt ģenerālo asambleju, saglabājot pašreizējo EFRAG juridisko formu (starptautiska bezpeļņas asociācija — AISBL), lai ietvertu valstu finansēšanas mehānismus un citas privātas un/vai publiskas organizācijas, kas veic finanšu iemaksas vai iemaksas natūrā. Ģenerālā asambleja veiks lēmumu pieņēmējas padomes pārraudzību, tostarp padomes locekļu izvirzīšanu.

Uzraudzības padome

Saskaņā ar Maystadt ziņojumu pašreizējā uzraudzības padome būtu jāaizstāj ar augsta līmeņa padomi, kura apstiprinātu IASB adresētās komentāru vēstules un Komisijai adresētās apstiprinājuma konsultāciju vēstules, pamatojoties uz tehniskās grupas darbu. Jaunās padomes sastāvā būtu locekļi, kas pārstāv šādus trīs pīlārus un ko amatā ieceltu ģenerālā asambleja:

— publiskas Eiropas iestādes (4 locekļi, ko attiecīgi izvirza EVTI, EBI, EAAPI un ECB),

— ieinteresētās personas (5 locekļi — rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, finanšu iestādes, speciālisti grāmatvedības jomā, lietotāji),

— valstu standartu noteicēji (VSN) (7 locekļi, ar netiešu vienošanos, ka četru lielāko dalībvalstu VSN vienmēr būs pārstāvēti).

Maystadt ziņojumā ieteikts, ka padomē būtu jāiekļauj arī prezidents, kuru ar Padomes un Parlamenta apstiprinājumu izvirzītu Komisija. Turklāt Komisija dalībai padomē izvirzītu vienu novērotāju, kam būtu tiesības uzstāties. Padome lēmumu pieņemtu pēc vienprātības principa.

Saskaņā ar Maystadt ziņojumu iespējamiem padomes locekļiem vajadzētu būt labām zināšanām par finanšu pārskatiem un to ietekmi, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko izaugsmi un finanšu stabilitāti. Tāpēc ziņojumā ieteikts izveidot ex-ante kritērijus, lai iestādēm, organizācijām un valstu standartu noteicējiem, kas izvirza kandidātus, nodrošinātu etalonu.

Visbeidzot, ziņojumā ir ieteikts nodalīt šādus divus amatus — padomes prezidents (kurš būtu EFRAG pārstāvis saziņai ar sabiedrību) un izpilddirektors (kurš būtu atbildīgs par organizācijas ikdienas vadību, tostarp TEG vadību).

Tehnisko ekspertu grupa (TEG)

Tika ieteikts, ka turpmāk TEG jākļūst par padomes padomdevēju un tai nav jābūt pilnībā pilnvarotai noteikt EFRAG pozīciju. Mainītā TEG sagatavotu projektus padomei apstiprināšanai. Padome nodrošinātu TEG ar norādījumiem un atgriezenisko saiti. TEG sastāvu arī turpmāk veidotu eksperti, kam vajadzētu būt aktīvi praktizējošiem speciālistiem ar dažādu profesionālo pieredzi un ģeogrāfisko izcelsmi. TEG locekļu iecelšanu pārredzamā veidā veiktu padome. TEG turpinātu saņemt pašreizējā EFRAG personāla atbalstu.

Ietekmes novērtējumi

Maystadt ziņojumā ietverts pamudinājums EFRAG sadarbībā ar valstu standartu noteicējiem censties sagatavot tādus ietekmes novērtējumus, kuri atbilst lietotāju un Eiropas likumdevēju vajadzībām. Šajos ietekmes novērtējumos tiek analizēta standarta ietekme, pārbaudīts, vai standarts uzlabo finanšu informācijas kvalitāti, un pētīti alternatīvi risinājumi salīdzinājumā ar IASB apsvērtajām iespējām. Turklāt EFRAG un pārējās attiecīgās Eiropas struktūras arī tiek mudinātas savā darbā panākt vēl lielāku koordināciju, veicot pārbaudes uz vietas.

Standartu noteicēju konsultatīvais forums (CFSS)

Ziņojumā ir ieteikts saglabāt reizi ceturksnī notiekošās sanāksmes, kurās piedalās EFRAG un visu valstu standartu noteicēju pārstāvji (tostarp no Norvēģijas un Šveices). Tās ir svarīgas sadarbībai ar Eiropas valstu standartu noteicējiem, jo īpaši mazākajām dalībvalstīm. Turklāt pašlaik tās tiek izmantotas kā sagatavošanās sanāksmes IASB grāmatvedības standartu konsultatīvā foruma dalībniekiem no Eiropas.

Maystadt ziņojumā ietvertie ieteikumi guva plašu atbalstu ECOFIN padomes 2013. gada 15. novembra sanāksmē. Komisija tos uzskata par etalonu EFRAG reformu īstenošanai.

3.3.        Eiropas Centrālās bankas un Eiropas uzraudzības iestāžu pozīcija attiecībā uz jauno EFRAG struktūru

Kopīgā 2014. gada 20. janvāra vēstulē Komisijai trīs Eiropas uzraudzības aģentūras (EUA), t. i., Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI), izteica bažas saistībā ar plānoto EFRAG reformu. EUA uzsvēra to, cik svarīga ir šo iestāžu iesaistīšanās apstiprināšanas procesā, bet norādīja, ka struktūrai, kurai tiks uzticēta šāda atbildība, būtu jākalpo sabiedrības interesēm, un tādējādi tās lēmumu pieņemšanas procesiem vajadzētu notikt ciešā sadarbībā ar publiskām iestādēm.

EUA informēja Komisiju, ka tad, ja netiks mainīta jauktā pārvaldības struktūra un ierosinātais balsošanas modelis, tās drīzāk pieprasīs novērotāja statusu, nevis pilnīgu dalību jaunajā EFRAG uzraudzības padomē. Eiropas Centrālā banka pauda līdzīgu viedokli 2014. gada 24. janvāra vēstulē.

Komisija ņēma vērā bažas, ko pauda trīs EUA un Eiropas Centrālā banka, un uzskatīja, ka šīm organizācijām būtu jāieņem nozīmīga vieta EFRAG, padomē piedaloties vismaz kā novērotājiem.

3.4.      Maystadt kunga īpašās pilnvaras veikt turpmākos pasākumus īstenošanas procesā

Komisārs Barnier 2014. gada 4. februārī vienojās ar Philippe Maystadt, ka viņa pilnvaras kā īpašajam padomdevējam būtu jāturpina, lai uzraudzītu EFRAG reformas īstenošanu.

Ir atzīts, ka šo reformu sīkai un savlaicīgai īstenošanai nepieciešama būtiska koordinēta darbība, ko veic procesā iesaistītās publiskās un privātās organizācijas.

Tā kā Maystadt kungs ir uzraudzījis un veicinājis kopējo procesu, apmeklējot sanāksmes ar ieinteresētajām personām un nodrošinot stratēģiskas konsultācijas par pamatjautājumiem, viņš var sekmīgi nodrošināt EFRAG reformu īstenošanu.

4.           Progress reformu īstenošanā

4.1.      Līdz šim sasniegtais progress

Attiecībā uz uzdevumu skaidrošanu un saistīto EFRAG uzmanības koncentrēšanu uz SFPS Komisija norāda, ka šī informācija jau ir ietverta EFRAG 2014. gada darbības programmas projektā. Komisija to atspoguļos iespējamā dotāciju nolīgumā ar EFRAG 2014. gadam un nākamajiem gadiem un nodrošinās, ka EFRAG faktiskās darbības ir saskaņā ar minētajiem uzdevumiem.

Attiecībā uz EFRAG finansējumu, jo īpaši iespēju izveidot tādu obligāto maksu sistēmu, kuras maksā biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi, Komisija savus centienus ir koncentrējusi uz to reformas daļu īstenošanu, kuras ir sasniedzamas īsā termiņā. Vēl nav veikti arī oficiāli pasākumi, lai veicinātu, ka tajās dalībvalstīs, kurās vēl nav valsts finansēšanas mehānisma[9], šāds mehānisms tiktu izveidots.

Saskaņā ar ziņojumu to ieteikumu īstenošana, kuri saistīti ar EFRAG struktūru, ietekmes novērtējumu veikšana un CFSS sanāksmju organizēšana ir EFRAG atbildība. EFRAG ģenerālajai asamblejai (kas ietver septiņas EFRAG dalīborganizācijas) bija jāapstiprina grozījumi EFRAG statūtos un EFRAG iekšējos noteikumos, kas atbilst šiem ieteikumiem. Tai bija arī jāapstiprina EFRAG sastāva paplašināšana, ietverot valstu finansēšanas mehānismus un Eiropas organizācijas, kas pašlaik nav EFRAG locekles.

EFRAG uzraudzības padome ir veikusi nepieciešamos pasākumus, sākot ar 2013. gada 20. novembra sanāksmi, lai sagatavotu EFRAG statūtu grozījumus izskatīšanai un apstiprināšanai ģenerālajā asamblejā. EFRAG dalīborganizācijas ir izteikušas savu atbalstu EFRAG reformai, pamatojoties uz ieteikumiem, kas ietverti Maystadt kunga 2013. gada novembra gala ziņojumā.

Pēc tam, kad 2014. gada janvārī tika izveidota darba grupa uzraudzības padomes reformas īstenošanai, ir sasniegts nozīmīgs progress, izmantojot mijiedarbību ar esošajām dalīborganizācijām, potenciālajiem jaunajiem dalībniekiem un valstu standartu noteicējiem (un/vai valstu finansēšanas mehānismiem). Tā rezultātā 2014. gada 24. martā uzraudzības padome apstiprināja statūtu un iekšējo noteikumu grozījumu pilnu komplektu, kas tiks ierosināts ģenerālajai asamblejai tās pašreizējā sastāvā un ko komentēs EFRAG dalīborganizācijas un valstu standartu noteicēji (un/vai valstu finansēšanas mehānismi).

2014. gada 16. jūnijā EFRAG ģenerālā asambleja galīgi apstiprināja statūtu un iekšējo noteikumu grozījumus.

Pamatojoties uz Maystadt kunga ieteikumiem, galvenie grozījumi EFRAG statūtos un iekšējos noteikumos attiecas uz šādiem jautājumiem:

— ģenerālās asamblejas dalībnieku skaita paplašināšana, ietverot valstu finansēšanas mehānismus un citas privātas vai publiskas organizācijas,

— kritēriji, saistības un tiesības attiecībā uz dalību ģenerālajā asamblejā,

— minimālas finanšu saistības divu gadu garumā, ko uzņemas ģenerālās asamblejas locekļi,

— balsošanas tiesības ģenerālajā asamblejā, kuras ir ietekmējis viedoklis, ka nevienai atsevišķai organizācijai nevajadzētu būt iespējai bloķēt EFRAG darbības,

— ģenerālās asamblejas uzdevumi,

— tādas komitejas izvirzīšana, kuras uzdevums ir konsultēšana par konkrētiem izvirzīšanas un izvēles procesa aspektiem,

— padomes profils un piemērojamie kritēriji,

— padomes prezidenta pienākumi,

— padomes atbildība,

— rezerves procedūras padomei gadījumos, kad nav iespējams panākt vienprātīgu lēmumu,

— EFRAG TEG atbildība,

— EFRAG TEG profils un kritēriji dalībai tajā.

4.2.      Atkāpes no Maystadt kunga ieteikumiem

Lai gan pamatidejas, kas ir ar EFRAG reformām saistīto ieteikumu pamatā, ir ņemtas vērā, ir svarīgi pieminēt dažas atkāpes no Maystadt ziņojuma ieteikumiem. Tās attiecas uz turpmāk minētajiem jautājumiem.

Jaunās padomes sastāvs

Pretēji Maystad kunga ieteikumam, ņemot vērā viedokli, ko dažas dalībvalstis izteica ECOFIN padomē 2013. gada novembrī, līdzsvars starp valstu standartu noteicējiem padomē ir atrisināts, nodrošinot papildu vietu mazākām[10] dalībvalstīm. Turklāt pēc Eiropas uzraudzības iestāžu un Eiropas Centrālās bankas lēmuma nepiekrist pilnīgai dalībai padomē šīm organizācijām padomē tiks piešķirts novērotāja statuss. Tā rezultātā tika atzīts, ka padomes sastāvā būtu nepieciešamas noteiktas pārmaiņas, lai panāktu līdzsvaru starp valstu standartu noteicējiem un privātajām ieinteresētajām personām. Tāpēc privātajām ieinteresētajām personām tiktu piešķirtas trīs papildu vietas.

Lēmumu pieņemšana padomē

Ņemot vērā viedokli, ko izteica lielākā daļa ieinteresēto peronu, un saskaņā ar Maystadt ziņojumu, kas paredz, ka jaunā padome centīsies panākt vienprātīgu lēmumu pieņemšanu, tiks izveidota rezerves procedūra tiem gadījumiem, kad nebūs iespējams pieņemt vienprātīgu lēmumu. Ir paredzēta balsošana, kad lēmumu pieņemšanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums — divas trešdaļas locekļu balsu[11].

EFRAG izpilddirektora un EFRAG TEG priekšsēdētāja funkciju apvienošana

Pašlaik EFRAG izpilddirektors ir arī TEG priekšsēdētājs. Maystadt ziņojumā ir ierosināts šādu kārtību saglabāt arī turpmāk. Tomēr saistībā ar reformu notikušo debašu laikā vairākas dalībvalstis no pašreizējās uzraudzības padomes uzskatīja, ka šīs divas funkcijas būtu jānodala. Tāpēc statūtos ir paredzēta tikai iespēja (bet ne prasība) apvienot minētās divas funkcijas.

4.3.      Iespējamais laika grafiks

Kā minēts iepriekš, 2014. gada 16. jūnijā EFRAG ģenerālā asambleja galīgi apstiprināja statūtu un iekšējo noteikumu grozījumus. Taču, lai nodrošinātu netraucētu pāreju, statūtu un iekšējo noteikumu grozījumi stāsies spēkā 31. oktobrī, kad jaunā ģenerālā asambleja varēs sarīkot sanāksmi un iecelt jauno EFRAG valdi. Tad arī varētu notikt citu jaunu locekļu uzņemšana.

5.           Secinājumi

Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka kopumā EFRAG ir sasniegusi daudzsološu progresu reformu īstenošanā saskaņā ar Maystadt ziņojumā iekļautajiem galvenajiem ieteikumiem. Lai veiktu galvenās pārmaiņas, EFRAG statūti un iekšējie noteikumi ir grozīti tā, lai atspoguļotu nepieciešamās pārmaiņas tās struktūrā un darbībā.

Šajā ziņā būtu jāatzīst, ka šo grozījumu detalizācijas līmenis pārsniedz Maystadt ziņojuma ieteikumos ierosināto (piemēram, metodoloģija balsstiesību piešķiršanai ģenerālajā asamblejā, padomes locekļu profila kritēriji, padomes un TEG pienākumi). Dažādas ieinteresētās personas, kas piedalās procesā, lai panāktu visām pusēm pieņemamu vienošanos, ir īstenojušas kopējus centienus. Tāpēc Maystadt kunga pilnvaru pagarināšana ir izrādījusies svarīga, ņemot vērā viņa zinātību un iesaistīšanos šajā procesā.

Attiecībā uz paredzamām atkāpēm no Maystadt kunga sākotnējiem ieteikumiem visbūtiskākā pārmaiņa ir saistīta ar to, ka ECB un trīs EUA pieņem tikai novērotāja statusu, nevis pilnu dalību padomē. Tā kā minētā iemesla dēļ ir tikai divu pīlāru padomes locekļi, jauna līdzsvara situācija tika panākta, piešķirot trīs papildu vietas privātajām ieinteresētajām personām.

Komisija turpinās cieši pārraudzīt EFRAG reformas īstenošanu un attiecīgi par to ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei. Saskaņā ar jauno regulu, ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, Komisija no 2015. gada sagatavos gada pārskatu par EFRAG darbību, kas aptvers EFRAG sasniegumus savas pārvaldības reformu īstenošanā[12].

[1] Ņemot vērā veicamās reformas, programmas laikposms attiecībā uz EFRAG (Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa) ilgst no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim.

[2] OV L 105/1, 8.4.2014.

[3] Philippe Maystadt Beļģijas valdībā ieņēma ekonomikas ministra, finanšu ministra un premjerministra vietnieka posteni. Viņš bija arī Eiropas Investīciju bankas prezidents no 2000. gada līdz 2011. gadam. 2013. gada martā Maystadt kungs tika iecelts par komisāra Barnier īpašo padomdevēju, lai novērtētu spēkā esošo SFPS pieņemšanas sistēmu ES ar mērķi veicināt Eiropas ieguldījumu starptautisku, augstas kvalitātes grāmatvedības standartu attīstībā.

[4] Atkārtoti pieprasījumi kopš 2009. gada Londonas deklarācijas, pēdējoreiz Loskabosā 2012. gadā.

[5]  Šajā dokumentā termins “starptautiskie grāmatvedības standarti” attiecas uz SGS, SFPS un SFPIK.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, OV L 243, 11.9.2002.

[7] Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa.

[8] Jaunā padome faktiski aizstātu pašreizējo EFRAG uzraudzības padomi.

[9]    Tomēr Komisija Grāmatvedību regulējošās komitejas 2014. gada 8. aprīļa sanāksmē Briselē ierosināja dalībvalstīm iespēju, ka tiek izveidoti šādi finansēšanas mehānismi.

[10] Kā minēts, valstu standartu noteicēji no četrām lielākajām dalībvalstīm vienmēr būs pārstāvēti.

[11]   Ja izņēmuma gadījumos kvalificēts balsu vairākums netiks sasniegts, padomes prezidents varētu izteikt savus secinājumus, pamatojoties uz indikatīvo balsojumu, tādējādi vairākuma viedoklis tiktu prezentēts kā pozīcija.

[12]   Saskaņā ar regulu gada pārskats būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei katru gadu ne vēlāk kā 30. jūnijā.