KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par makroreģionālo stratēģiju pārvaldību

1. Ievads

Kopš ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam sākšanas 2009. gadā Eiropa ir pieredzējusi pieaugošu interesi par sadarbību lielākos Eiropas reģionos. Makroreģionālās stratēģijas piedāvā jaunu iespēju plašāka reģiona vispusīgākai attīstībai, risinot kopīgas problēmas un meklējot iespējas. Tās piedāvā skaidru ES līmeņa pievienoto vērtību, un pašreizējās ES horizontālās politikas tiek pastiprinātas. Tajās tiek risināti šādi jautājumi:

· vides stāvokļa pasliktināšanās Baltijas jūrā,

· neizmantotais potenciāls, lai uzlabotu piemērotību kuģošanai un ūdens kvalitāti un iegūtu pievilcīgu Donavas reģionu,

· ekonomiskā, sociālā un vides daudzveidība un sadrumstalotība Adrijas un Jonijas jūras reģionā un

· teritoriālā, ekonomiskā un sociālā nelīdzsvarotība starp pilsētām un lauku teritorijām Alpos, kam jāpievērš uzmanība iespējamā turpmākā ES stratēģijā Alpu reģionam.

To integrētā pieeja ļauj arī iekļaut reģionālās attīstības darbā svarīgus vispārējās politikas mērķus, piemēram, integrētu pieeju klimata pasākumiem, kā arī atbalstu ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju un klimata ziņā elastīgākai sabiedrībai.

Veiksmīgu makroreģionālo pasākumu labas prakses piemēri jau ir ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam un ES stratēģijā Donavas reģionam. Baltijas jūras vides stāvoklis uzlabojas, pateicoties kolektīviem pasākumiem piesārņojuma samazināšanā ar tādiem projektiem kā Clean Ship. Navigācija Donavā tiek atvieglota, pastiprināti veicot upes saglabāšanas darbus. Jauninājumi attiecībā uz vidi, tīru tehnoloģiju un ekoinovācijām ir izstrādāti, piemēram, ar BONUS Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmas palīdzību[1], kā arī ar līdzīgu darbu, kas noris Donavas reģionā.

Tomēr, darbam turpinoties, gūtā pieredze[2] ļāvusi apjaust arī šķēršļus tās ieviešanai. Piemēram, uz postošajiem plūdiem Donavas reģionā 2013. gadā netika pietiekami koordinēti reaģēts, lai gan bija iniciatīvas augstā politiskā līmenī. Ir nepieciešamas pārmaiņas.

Šis ziņojums ir atbilde uz Padomes aicinājumu veicināt diskusijas, lai uzlabotu makroreģionālo stratēģiju pārvaldību, kā arī sniegt ziņojumu līdz 2014. gada beigām.[3] Labākas pārvaldības labad ir jāievieš skaidrība par to, kas ir nepieciešams, lai veiksmīgi īstenotu šo pieeju, tostarp ir efektīvāk jāuzņemas atbildība valstīm, kuras ierosināja stratēģijas.

Termins „pārvaldība” apzīmē veicamo procesu — kādā veidā un kas īsteno stratēģijas, ierosina un finansē kopīgas darbības. Precīzāk, pašreizējie galvenie pārvaldības elementi ietver:

-           dalībvalsts un Komisijas iesaistīšanos augstā politiskā (t. i., ministru) līmenī, kas nodrošina politisko apņemšanos un stratēģisko virzību;

-           valsts kontaktpunktus[4], augsta līmeņa amatpersonas katrā iesaistītajā valstī, kuras koordinē darbu augstākajā administratīvajā līmenī;

-           ekspertus[5], kuri ir atbildīgi par katru tematisko prioritāti (piemēram, vidi, transportu, pētniecību un inovācijām u. c.) vai horizontālo jautājumu (piemēram, klimata pārmaiņām, teritoriālo plānošanu), no katras iesaistītās valsts, un tie parasti veido vadības grupu par kādu tēmu makroreģiona līmenī.

Šie elementi veido struktūru, kas ir jāpārskata un jāstiprina, lai nodrošinātu, ka stratēģiju īstenošana nodrošina nepārprotamu ietekmi un sniedz labākus rezultātus.

2. Vajadzības

Pamatojoties uz pašreizējo stratēģiju analīzi un pieredzi[6], šķiet, ka uzlabojumi ir īpaši vajadzīgi šādās jomās:

· iesaistīto valstu un reģionu spēcīgākā politiskā vadībā un lēmumu pieņemšanā: ministriem un valsts iestādēm, kas koordinē darbu, jāuzņemas pilna atbildība un precīzāk jāvada tie procesi, kas notiek viņu teritorijā;

· lielākas skaidrības nodrošināšanā par darba organizāciju: iestādēm, kas veic ikdienas īstenošanas darbu, ir nepieciešams skaidrs atbildības sadalījums, efektīva koordinācija un pietiekami resursi.

Precizējot, labāka makroreģionālo stratēģiju pārvaldība nav saistīta ar jaunu fondu vai jaunu iestāžu veidošanu. Gluži pretēji — tās mērķim vajadzētu būt pieejamo resursu gudrākai izmantošanai.[7] Turklāt viens formāts nevar atbilst visām vajadzībām. Ir jāizprot un jāņem vērā makroreģionu un iesaistīto valstu dažādās stiprās puses. Proti, labi jāizmanto pašreizējās reģionālās organizācijas. Stratēģijas būtu jāpapildina ar darbu citos formātos. Saistītām iniciatīvām — piemēram, jūras baseinu stratēģijai saskaņā ar Integrēto jūrniecības politiku — arī var dot labumu šeit izklāstītās pieejas.

Šajā ziņojumā aplūkotas pašreizējās stratēģijas šādos līmeņos:

· Politiskā vadība un atbildība: Kas nosaka stratēģisko virzienu? Kas pieņem būtiskākos lēmumus? Kā nodrošināt stratēģiju identifikāciju, to komunikāciju un atbildību?

· Koordinācija: Kas ir atbildīgs par vispārējo administratīvo koordināciju iesaistītās valsts (vai reģiona) līmenī?

· Īstenošana: Kam ir jāvada ikdienas īstenošana, kam ir jābūt iesaistītam, un kā tā būtu jāatbalsta? Kā stratēģiju īstenošanā nodrošināt pilnīgu to valstu piedalīšanos, kuras nav ES dalībvalstis?

Šie līmeņi ir savstarpēji saistīti. Skaidri noteikta politiska vadība ir priekšnoteikums efektīvai koordinācijai un īstenošanai. Lai radītu stabilu pamatu vidējā termiņā un ilgtermiņā, būtiska ir struktūra ar atbildību hierarhiju, par ko panākta vienošanās starp Komisiju un iesaistītajām valstīm.

3. Politiskā vadība un atbildība

Efektīvām makroreģionālajām stratēģijām ir svarīga augsta līmeņa un strukturēta politiskā dimensija, kas nodrošina vispārējo virzību, nosakot prioritātes un pieņemot būtiskus lēmumus.

No šā politiskā līmeņa ir atkarīga stratēģija, nosakot prioritātes un risinot svarīgākos jautājumus, piemēram, finansējuma pielāgošanu makroreģionālajai pieejai. Tam jānodrošina, ka īstenošanā iesaistītās iestādes var strādāt efektīvi ar pietiekamiem resursiem un atbilstīgām pilnvarām. Problēmas, kas nav atrisinātas tehniskā līmenī, jārisina politiskā līmenī.

Pašreizējā sistēma lielā mērā pamatojas uz Eiropas Komisijas stratēģisko vadību. Komisija nodrošina impulsu, veic starpniecību strupceļa gadījumā un organizē galvenos pasākumus. Tā sniedz atbalstu galvenajiem dalībniekiem un ir galvenā ziņošanas un vērtēšanas procesā. Komisija ir arī galvenais ES dimensijas veicinātājs un garants.

Tomēr nav vēlama pārāk liela atkarība no Komisijas kā noteicošā dzinējspēka. Lai gūtu panākumus, makroreģionālajām stratēģijām ir nepieciešams labāks līdzsvars starp iesaistīto valstu un reģionu vadību un Komisijas pienākumiem.

Esošie labas prakses piemēri ir šādi:

– specifiskas nozaru ministru sanāksmes, ko organizē Baltijas jūras reģionā, apņemoties rīkoties, lai uzlabotu Baltijas jūras vides kvalitāti (Helsinku Komisijas ministru sanāksmes), kā arī Donavas reģionā, apņemoties veikt pastiprinātas darbības upes saglabāšanai (transporta ministru sanāksme);

– Donavas stratēģijas ministru sanāksmes, kas saistītas ar ikgadējo forumu. Turklāt īpaša reģionālās attīstības ministru tikšanās 2013. gada forumā pastiprināja Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu saskaņošanu ar stratēģiju;

– augsta līmeņa Baltijas tikšanās laikā esošajās sadarbības sistēmās (piemēram, Baltijas jūras valstu samita padome, Baltijas jūras parlamentārā konference u. c.) regulāri tiek apspriesta Baltijas jūras stratēģija;

– ārlietu ministru līmenī Adrijas-Jonijas jūras padome ir galvenais gaidāmās Adrijas-Jonijas jūras stratēģijas virzītājspēks.

Taču ministru sanāksmes vēl nav pietiekami sistemātiskas un konkrētas, lai nodrošinātu skaidru stratēģisko vadību. Ir jānovērš potenciālās atšķirības starp ministru deklarācijām un sasniegtajiem rezultātiem. Pēc lēmumu pieņemšanas vajadzētu būt saskaņotai rīcībai. Jāapsver, vai dažām ministru tikšanās reizēm nebūtu jākļūst regulārākām, lai veicinātu mērķu faktisku īstenošanu.

Ministriem, kuru pārziņā ir valsts kontaktpunkts, jābūt stratēģiskākai valsts pasākumu koordinācijas funkcijai savā valdībā. Labas prakses piemērs ir redzams Zviedrijā — ministrs un personāls informē valsts aģentūras, parlamentu, nozaru ministrijas un to ministrus par pašreiz notiekošajām iniciatīvām un problēmām to makroreģionālajā stratēģijā, tādējādi stiprinot valsts/reģionālo sadarbību un visu attiecīgo pārvaldības daļu iesaistīšanos. Valsts kontaktpunktam ir galvenā nozīme šā uzdevuma veikšanā. Šo modeli būtu lietderīgi izmantot arī citur.

Atbildības izjūtai ir tikpat būtiska nozīme kā vadībai. Ir jāstiprina ieinteresēto personu iesaistīšanās, tostarp parlamentu dažāda līmeņa iesaistīšanās, kā arī reģionālo valdību un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās. Baltijas jūras un Donavas reģiona ES dalībvalstu un valstu parlamentu sanāksmes jau notiek.[8] Pilsoniskā sabiedrība arvien vairāk iesaistās īstenošanā (piemēram, prioritātē „Bioloģiskā daudzveidība” Donavas reģionā jomā; prioritātē „Enerģētika” Baltijā jomā), kā arī potenciālās ES stratēģijas Alpu reģionam attīstīšanā, taču varētu darīt vēl vairāk.

3.1. Iespējas un ieteikumi

· Iesaistītajām valstīm un reģioniem ir jāuzņemas vispārēja stratēģiskā vadība ministru līmenī. Ministriem, kuru pārziņā ir valsts kontaktpunkts, jābūt galīgā lēmuma pieņēmējiem, un tiem kopā jāveido regulārs lēmumu pieņemšanas process. Tiem jābūt atbildīgiem par progresa izvērtēšanu, īstenošanas vadību un risinājumu meklēšanu, ja izveidojas strupceļš. Sanāksmēm jāsakrīt ar ikgadējo forumu. Citas iespējas stratēģiskās vadības nodrošināšanai varētu ietvert:

– vadību pēc rotācijas principa katrai stratēģijai noteiktā laikposmā, izmantojot tādu rotācijas principu, par kuru panākta vienošanās.[9] Vadība varētu nozīmēt arī to, ka attiecīgajai valstij jābūt ikgadējā foruma uzņēmējvalstij un organizētājai, nodrošinot tiešu saikni arī ar īstenošanu;

– stratēģijas īpašā pārstāvja izvirzīšanu, ko apstiprina iesaistītās valstis. Pārstāvim varētu tikt uzticēti pienākumi, kas saistīti ar vadības ieviešanu, problēmu risināšanu un ziņošanu ministru līmenī. Tas varētu būt ministrs vai līdzvērtīga līmeņa persona, ņemot vērā Eiropas koordinatoru TEN-T pieredzi.[10] Tā darbību varētu finansēt no starpvalstu sadarbības programmas vai izmantojot citus līdzekļus.

· Nozaru ministriem vajadzētu veicināt progresu savās tematiskajās jomās. Katrā darba jomā vadību ministru līmenī būtu jāuzņemas pirmkārt un galvenokārt valstij, kura vada attiecīgo prioritāro jomu. Sanāksmes varētu plānot regulāri, un jāapsver iespēja rīkot sanāksmes Padomes sanāksmju ietvaros. Īpašajam pārstāvim vajadzētu aktīvi iesaistīties šādās sanāksmēs.

· Ministriem, kuru pārziņā ir valsts kontaktpunkts, jāuzņemas stratēģiskās koordinācijas funkcija savas valsts vai reģionālajā valdībā, regulāri informējot valdību par notiekošām iniciatīvām un nodrošinot politikas un finansējuma saskaņošanu.

· Valsts kontaktpunktiem jākoordinē valsts līmenī ar tematisko jomu ekspertu palīdzību — lai nodrošinātu to, ka lēmumi rada attiecīgu rīcību.

· Komisijai ir jāturpina sniegt stratēģisko atbalstu. Tā atvieglos progresa novērtējumu, noteiks nepilnības, kas jārisina politiskā līmenī, kā arī ierosinās iespējamo risinājumu, kad īstenošana ir nonākusi strupceļā. Tai ir jānodrošina saskaņotība ar ES politiku un nostāju, jo īpaši attiecībā uz makroreģionālās pieejas iekļaušanu ES politikas jomās.

· Lielāka uzmanība ir jāpievērš labākai saziņai par rezultātiem un darbībām, lai nodrošinātu publiskas diskusijas par makroreģionālo pieeju un tās sasniegumiem. Visi dalībnieki, tostarp valsts, valsts reģionālā un privātā sektora stratēģiju dalībnieki, ir jāmudina uzņemties konkrētu pienākumu šajā procesā.

· Iesaistītajām valstīm un Komisijai pilnīgi jāizmanto starpvalstu sadarbības programmu dotās jaunās iespējas[11] (un programma INTERACT, kas sniedz ES mēroga atbalstu sadarbībai[12]), lai veicinātu un atbalstītu iepriekš minētās politikas līmeņa darbības.

4. Koordinācija

Spēcīgai un operatīvai makroreģionālajai stratēģijai ir nepieciešama profesionāla vadība un koordinācija gan valsts, gan makroreģionālā līmenī.

Šāda koordinācija nodrošina saikni starp politisko vadību un tiem, kas ir atbildīgi par tās īstenošanu. Tā ietver uzdevumus, piemēram, darbības vadlīniju izstrādi, ziņošanu attiecībā uz izpildi un tās novērtēšanu, valsts/reģionālo koordināciju un galveno notikumu veicināšanu. Tai jāietver sadarbība ar esošām reģionālajām organizācijām.

Pašreiz koordinācijas un vadības funkcijas tiek izpildītas tikai daļēji. Valsts kontaktpunktu darbinieki šajā ziņā ir galvenie dalībnieki kopā ar saviem kolēģiem Komisijā. Ir precīzi jānosaka valsts kontaktpunktu uzdevums, lai panāktu spēcīgāku vadību un koordināciju katras administrācijas iekšienē.

Līdz šim Komisija ir bijusi plaši iesaistīta koordinācijas darbībā, pirmām kārtām stratēģiju īstenošanas sākuma posmā. Tomēr ikdienas tehniskajā atbalstā līdzekļi ir novirzīti no to galvenajiem uzdevumiem, kur tie var dot vislielāko pievienoto vērtību, piemēram, nodrošinot saskaņotību ar ES mērķiem un sniedzot ekspertu atbalstu ES tematiskajās un politiskajās jomās. [13]

Baltijas un Donavas valsts kontaktpunkti arvien vairāk uzņemas vadību īstenošanas procesā. Tie izveido saikni starp stratēģijām un Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem, piemēram, Latvijā un Ungārijā. Tā ir laba prakse. Tomēr, lai gan vairākiem no tiem ir atbilstošs personāls to galveno uzdevumu veikšanai, daudziem ir nepieciešams vairāk resursu.

Lielākā daļa valsts kontaktpunktu ir izveidojuši valsts koordinācijas platformu, kas apvieno valsts/reģionālās ieinteresētās puses, lai atvieglotu īstenošanu. Labs piemērs ir Austrija un Polija, kas apvienojušas centrālās/federālās un reģionālās iestādes, nozaru ministrijas, programmu vadošās iestādes, vietējās asociācijas un, piemēram, zinātniskos institūtus.

Turklāt augsta līmeņa grupa, kurā piedalās pārstāvji (valsts kontaktpunkts vai tā ekvivalents) no visām 28 ES dalībvalstīm un valstīm ārpus ES teritorijas, satiekas, lai apsvērtu vispārējo pieeju attiecībā uz visām makroreģionālajām stratēģijām. Reģionālā valsts kontaktpunkta apspriedes tiek organizētas secīgi kopā ar šīm sanāksmēm. Tomēr ir jāprecizē šīs grupas uzdevumi un tās saziņa ar citām iestādēm un galvenajiem dalībniekiem. Gaidāmā Adrijas-Jonijas jūras stratēģija un iespējamā stratēģija Alpu reģionam padarīs par vēl svarīgāku aspektu informācijas un labas prakses apmaiņu un to valstu līdzdalību, kuras nav ES valstis un reģioni.

4.1. Ieteikumi

· Valsts kontaktpunktiem jāuzņemas vadība koordinācijas un operatīvās vadības jomā. Valsts līmeņa pasākumiem vajadzētu to veicināt. Tiem ir regulāri jātiekas, lai nodrošinātu pastāvīgu koordināciju un labu informācijas plūsmu. Sanāksmes varētu vadīt tā valsts, kurai pēc rotācijas principa piekrīt makroreģionālās stratēģijas vadība, vai arī norādītais īpašais pārstāvis.

· Komisijai ir jāturpina uzņemties galvenos pienākumus, ja ir pilnīga skaidra tās iesaistīšanās pievienotā vērtība. Papildus iepriekš minētajiem pienākumiem Komisijas uzdevumi ietver arī sadarbību ar valsts kontaktpunktiem, risinot tādus jautājumus kā nepietiekams personāls, nepietiekama sinerģija ar esošām iestādēm vai nevienmērīgs valsts iestāžu saistību sadalījums. Ja rodas bažas par snieguma progresu un pievienoto vērtību prioritārās jomās, ir jāpieņem kopīgi lēmumi par turpmāko dzīvotspēju.

· Augsta līmeņa grupai ir jākļūst aktīvākai, lai nodrošinātu saskanību starp makroreģionālajām stratēģijām un ar ES darbību un mērķiem kopumā. Šai grupai jāinformē par labas prakses piemēriem tādos jautājumos kā pārvaldība, mērķu un rādītāju noteikšana, uzraudzība un novērtēšana, kā arī saistībā ar sabiedrības informētības palielināšanu. Tai jābūt forumam, kurā tiek salīdzinātas metodes un prakse katrā reģionā, lai maksimāli palielinātu mērķu sasniegšanai izmantoto līdzekļu apjomu un ietekmi.

· Attiecīgajām starpvalstu sadarbības programmām un INTERACT ir mērķtiecīgi jāveicina darba izpilde šajā galvenajā koordinācijas līmenī. Uzdevumi varētu ietvert projektu (esošo, jau notiekošo, plānoto un piedāvāto) un mērķu konceptuālu un turpmāku izstrādi, kā arī finansējuma avotu piesaisti. Tām ir jāsekmē ziņojumu sagatavošana un publicitāte.

· Ir svarīgi nodrošināt, ka makroreģioni ir ietverti debatēs, ko organizē ES 28 līmenī, tostarp Eiropas Parlamentā, Reģionu komitejā un Ekonomikas un sociālo lietu komitejā.

5. Īstenošana

Stratēģiju īstenošana ietver tādus uzdevumus kā iniciatīvu un projektu izstrādes un īstenošanas veicināšana, rādītāju un mērķu noteikšana, saiknes ar attiecīgajām finansējuma programmām nostiprināšana, piemēram, ar Eiropas struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem, Horizon 2020, LIFE, COSME, un līdzdalība programmu komitejās, ja tas nepieciešams. Ir jāmeklē sinerģijas ar ES ārējiem instrumentiem, jo īpaši ar Pirmspievienošanās instrumentu un ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu.

Tematisko jomu eksperti un to vadības grupas ir galvenais spēks, kas virza īstenošanu tematiski pareizi. Pašreizējie uzdevumi:

– ekspertu spējas un resursi: lai gan daži veic lielisku darbu, tomēr citiem ar stratēģiju saistīti uzdevumi ir pievienoti kā papildu uzdevumi līdztekus galvenajiem pienākumiem un trūkst iestāžu institucionāls un finansiāls atbalsts. Kaut arī vadības grupas, kas sastāv no valstu ekspertiem, ir izveidotas vairākumā tematisko jomu, ne visās ir laba līdzdalība. Labi piemēri ir prioritārā jomā „Cilvēki un prasmes (People and Skills)” Donavas reģionā vai „Jūras drošība (Safe)” un „Kuģošana (Ship)” Baltijas jūras reģionā;

– valstis un reģioni, kas nav ES dalībvalstis, oficiāli ir pilnīgi iesaistīti. Tomēr praksē to aktīva līdzdalība bieži vien ir ierobežota, ņemot vērā to spējas un resursus;

– pašlaik nav skaidras atbildības robežas attiecībā uz ziņošanu par virzību uz mērķiem un vispārējo izpildes novērtējumu;

– pagaidu finansiālais atbalsts[14] tiek sniegts koordinatoriem, bet šīm stratēģijām trūkst profesionāla un ilgstoša ikdienas atbalsta. Starpvalstu sadarbības programmas tagad ļauj šīs nepilnības novērst. Ir svarīgi, lai šīm programmām tiktu piešķirts pietiekams līdzekļu apjoms;

– lai gan INTERACT atbalsta programma ir veicinājusi īpašu darbību saziņas jomā un vispārēji sekmējusi darbus, tagad tā jāpilnveido, lai varētu kopumā konceptuāli veicināt attīstību, jo īpaši papildināt makroreģiona īpašo starpvalstu programmu atbalstu, lai veicinātu labu ideju un pieeju apmaiņu starp reģioniem;

– kaut arī finansējuma pieejamība līdz šim bieži bijusi problēma, jaunais tiesiskais regulējums attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu un jauna finanšu posma sākšana nozīmē, ka projektus tagad var atbalstīt ar ES programmu palīdzību. Tomēr vēl ir daudz darba, lai pieejamos līdzekļus labāk saskaņotu ar šo stratēģiju mērķiem.

5.1. Ieteikumi

· Nozaru ministriem (vai attiecīgā gadījumā citu organizāciju līderiem vadošajās prioritārajās jomās) jābūt pilnīgi atbildīgiem par darbu tematiskajās jomās, kā arī par nosacījumiem tematisko jomu ekspertiem un vadības grupas locekļiem. Tiem jābūt oficiāli ieceltiem un jāsaņem skaidrs uzdevums līdz ar pietiekamiem resursiem.

· Tematisko jomu ekspertiem un vadības grupām jābūt prasmīgiem ikdienas īstenošanas procesa vadītājiem. Visās jomās jāizveido vadības grupas ar dalībniekiem no visām iesaistītajām valstīm. Viņu pienākumi, spējas, resursi un iesaiste ir panākumu atslēga. Komisijas pienākums ir nodrošināt līdzvērtīgu tematisko ekspertīzi. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas varētu sekmēt labu saziņu laikā starp sanāksmēm.

· Ir jāveicina to valstu un reģionu piedalīšanās stratēģijās, kas nav ES valstis, pamatojoties uz labo pieeju, kas tika izstrādāta Donavas reģionam saistībā ar piedalīšanos vadības grupas sanāksmēs, un šajā nolūkā jāizmanto komunikāciju tehnoloģijas.

· Sadarbība ar esošām iestādēm, izvairoties no darbību dublēšanās vai pārklāšanās, ir obligāta. Pamatojoties uz attiecīgu vienošanos un Baltijas jūras reģiona darba labiem piemēriem, pašreizējām reģionālajām iestādēm jāveic savi pienākumi īstenošanas procesā.

· Starpvalstu sadarbības programmas, saglabājot to pašreizējos mērķus, būtu arī efektīvi jāizmanto, lai atbalstītu stratēģiju koordināciju un īstenošanu. Tām jāizmanto novatoriskas pieejas tīklošanā un diskusiju veidošanā. Platformām vai kontaktpunktiem, kuri atbilstīgā gadījumā ir izvietoti reģionālās iestādēs, varētu būt šādi uzdevumi:

– atbalstīt galveno īstenotāju darbu gan praktiski, gan arī datu vākšanā, analīzē un padomu došanā;

– nodrošināt platformu pilsoniskās sabiedrības, reģionālo un daudzpakāpju pārvaldes līmeņu iesaistei un parlamentārajām debatēm;

– veicināt ikgadējā foruma organizēšanu.

· Pamatojoties uz pieredzi, prasmēm un tīklošanu, kas jau izstrādātas sākotnējā atbalsta darbā, INTERACT jānodrošina vispārīga konceptuālā un attīstības palīdzība. Uzdevumiem jāietver:

– vispārējo pakalpojumu visās makroreģionālās stratēģijās nodrošināšana, piemēram, komunikācija, un sadarbības rezultātu izmantošana;

– labas prakses apmaiņa starp esošām un turpmākām makroreģionālām stratēģijām;

– saiknes veicināšana starp makroreģionālām stratēģijām un finansēšanas programmām;

– tematisko sinerģiju veicināšana.

6. Secinājumi

Rezumējums — lai makroreģionālās stratēģijas nodrošinātu nozīmīgus rezultātus un piesaistītu esošos politiskos risinājumus, ir nepieciešama labi funkcionējoša pārvaldības sistēma. Nepieciešams:

· politiskā vadība un skaidrāk noteikta atbildība, tostarp lēmumu pieņemšana, atzīstot, ka stratēģijas pārstāv horizontālās intereses un pienākumus visos valdības līmeņos;

· turpmāka Komisijas iesaistīšanās sadarbībā ar valstīm un reģioniem, nodrošinot koordinētu pieeju ES līmenī;

· ilgtspējīga sistēma, lai nodrošinātu sistemātisku saikni starp šo politisko līmeni un koordinēšanu un īstenošanu, tostarp atbildības jomu skaidra noteikšana, regulāri organizējot ministru sanāksmes un, ja par to panākta attiecīga vienošanās, ieceļot īpašu pārstāvi;

· uzlaboti mehānismi, lai nodrošinātu to valstu pilnīgu iesaistīšanos visos līmeņos, kas nav ES dalībvalstis;

· labāka esošo reģionālo organizāciju darba izmantošana un papildināšana atbilstošajā līmenī;

· stingrāka pārvaldība valsts kontaktpunktu līmenī, nodrošinot stratēģisku koordināciju un uzraugot īstenošanas procesu;

· mērķtiecīgāka esošo līdzekļu izmantošana un nozarēm atbilstošu iniciatīvu un programmu labāka koordinēšana, izmantojot galvenos īstenotājus un Komisiju, kā arī nepieciešamības gadījumā iesaistot privāto sektoru un starptautiskās finanšu iestādēs;

· ilgstošs atbalsts galvenajiem īstenotājiem, jo īpaši izmantojot atbalstu iestādēm un spēju veidošanas atbalstu nesen saskaņotajās starpvalstu programmās 2014.–2020. gadam;

· labāka publicitāte un komunikācija par darbu;

· informācijas un komunikāciju tehnoloģiju labāka izmantošana, lai veicinātu mūsdienīgu, ātru un lētu saziņu starp ieinteresētajām personām;

· spēcīgāka pilsoniskās sabiedrības iesaiste, tostarp ar valsts un reģionālo parlamentu starpniecību un konsultatīviem tīkliem vai platformām, veicinot izpratni par stratēģiskajiem mērķiem un laika grafiku.

Komisija aicina pārējās iestādes, kā arī iesaistītās valstis un reģionus apstiprināt ierosinātos ieteikumus un strādāt kopā ar Komisiju, lai uzlabotu stratēģiju pārvaldību, iegūtu maksimālos rezultātus un sasniegtu maksimālo ietekmi, ņemot vērā dažādu makroreģionālo situāciju.

1 LESD 185. panta iniciatīva Baltijas jūras pētniecības un attīstības programma BONUS ir dibināta saskaņā ar Lēmumu 862/2010/ES.

[2] Paziņojums par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, COM(2012)0128 final, 23.3.2012.; Ziņojums par ES stratēģijas Donavas reģionam īstenošanu, COM(2013)0181 final, 8.4.2013. Ziņojums par makroreģionālo stratēģiju pievienoto vērtību, COM(2013)0468 final, 27.6.2013.; Vispārējo lietu padomes 2013. gada 22. oktobra secinājumi.

[3] Vispārējo lietu padomes 2013. gada 22. oktobra secinājumi.

[4] Šo nosaukumu varētu pārskatīt, lai labāk atspoguļotu to centrālo atbildību par koordināciju.

[5] Pazīstami ar dažādiem nosaukumiem, piemēram, prioritāro pasākumu koordinatori, horizontālo pasākumu vadītāji, pīlāra koordinatori u. c., kuri līdz šim ir darbojušies šajā jomā.

[6] Turpat 2. zemsvītras piezīme.

[7] Turpat 2. zemsvītras piezīme.

[8] Konferences 2013. gadā — Lietuvas ES prezidentūras ietvaros un Donavas reģiona parlamentāriešu konference.

[9] Kā pašlaik ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam, veidojot rotācijas principu stratēģiju vadībā, varētu ņemt vērā ES prezidentūras Padomē, prezidentūras citās makroreģionālajās iestādēs, vai arī pamatojoties uz brīvprātības principa.

[10] Eiropas transporta tīkli.

[11] Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu starpvalstu sadarbības programmas, piemēram, Baltijas jūras programma, vai Donavas reģiona programma.

[12] INTERACT līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, lai sekmētu Eiropas teritoriālās sadarbības programmu un makroreģionālo stratēģiju darbu. www.interact-eu.net

[13] Labs piemērs Komisijas vadībai, kas vērsta uz stratēģiju sasaistīšanu ar politikas līmeņa diskusijām, ir Komisijas dienestu darba dokuments par „Ilgtspējīgu Baltijas jūras zilās izaugsmes programmu”.

[14] Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības, ko ES budžetā ieviesa Eiropas Parlaments.